Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

Showing items 139,101 to 139,200 of ±497,231 with 100 items per page.

first
previous
next

2013_01_24-seq66 spokenText "Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Cienījamā priekšsēdētāja! Ministra kungs! Kolēģi! Iepriekšējais runātājs, protams, izraisīja zināmu jautrību, taču nekā jautra te nav. Nav tā, ka Latvijai nav ārpolitikas! Pirms vairākiem gadiem Latvijai bija trīs ārpolitikas: viena ārpolitika bija Valsts prezidentei, otra bija ārlietu ministram, trešā bija Ārlietu komisijas vadītājam Saeimā. Šodien jūtams progress - šobrīd ir divas ārpolitikas: viena ir ārlietu ministram un otra - aizsardzības ministram. Ārlietu ministram tā ir ļoti atturīga, izvairīga, kautrīga, turpretī aizsardzības ministrs droši, pārliecinoši nosauc lietas īstajos vārdos. (No ZZS frakcijas: „O, jā!”) Šī gada 4.janvārī Latvijas Radio 1 raidījumā „Krustpunktā” ārlietu ministrs pirmo reizi publiski stāstīja par šo savu sagatavoto un iesniegto ziņojumu, un manī viesās tāds optimisms, ka beidzot ārlietu ministrs šajā ziņojumā sniegs skaidru, nepārprotamu vēstījumu pasaulei par Latvijas attiecībām ar Krieviju. Šajā raidījumā ārlietu ministrs, manuprāt, ļoti labi formulēja, kāda ir Krievijas dubulto standartu politika, kā Krievija vērtē cilvēktiesību stāvokli citās valstīs un kāds ir cilvēktiesību stāvoklis Krievijā. Tā nu ar nepacietību gaidīju Eiropas lietu komisijas sēdi, cerēju, ka mēs to visu varēsim izlasīt un ka visai pasaulei tas tiks pavēstīts, ka Krievija regulāri iejaucas Latvijas iekšējās lietās, taču diemžēl šajā ziņojumā tikai divās vietās īsās rindkopās ir formulētas šīs attiecības. Tātad sanāk, ka mums ar šo kaimiņu ir bijušas problēmas tikai referendumu un nepilsoņu jautājumos. Taču mums nav problēmu ar to, ka mums regulāri jāizsniedz „vilka pases” tiem, kuri šeit brauc ietekmēt vietējos politiķus, bet ne tikai - arī nevalstiskās organizācijas. Mums nav problēmu ar plašsaziņas līdzekļiem, kas šeit, īstenojot tā saukto maigo varu, nodarbojas ar Kremļa... Putina propagandu. Mums, izrādās, citu problēmu nav, ministra kungs! Es uzskatu, ka šis ziņojums ir nepilnīgs, un es ļoti gribētu, lai nākamā gada janvārī tas būtu daudz pilnvērtīgāks. Varbūt pieaiciniet palīgā aizsardzības ministru Pabrika kungu, kurš, manuprāt, diezgan labi Edvarda Lūkasa stilā ir formulējis, kādi ir Krievijas maigās varas instrumenti Latvijā. Tātad es vienkārši aicinu jūs abus divatā to uzrakstīt. Arī viņa pārmetumi šeit un ironija par muskuļiem, protams, ir izprotami dažādi, bet es to saprotu tā, ka šajā dokumentā nav neviena „muskuļa”. Es nesaku, ka ir jādemonstrē muskuļi starptautiskajai sabiedrībai, bet vismaz parādīt, ka mums ir normāla miesas uzbūve, mēs taču varam. Jautājums ir tāds: vai Latvija 2015.gadā, kad tā būs prezidējošā valsts, būs neatkarīga, Rietumu vērtības pārstāvoša valsts nacionālu nāciju... nacionālu valstu, nāciju Eiropā vai arī Latvija būs Krievijas interešu pārstāve Eiropas Savienībā un NATO? Mēs šodien nezinām, kas pārstāvēs Latvijas valsti 2015.gadā. Mēs nezinām, kādi būs vēlēšanu rezultāti. To, kas veidos nākamo valdību. Mēs to šobrīd nezinām! Ja mēs labi strādāsim, iespējams, ka mēs to veidosim, bet, ja slikti, tad, iespējams, tie būs populisti, un tie būs prokremliskie politiskie spēki. Tātad šim ziņojumam šodien ir jābūt kā ceļa rādītājam jau šai nākamajai valdībai. Šim ziņojumam tādam vajadzēja būt. Tas tāds nav. Un visbeidzot es aicinu jūs, ministra kungs, vairāk tomēr mācīties - un atkal kārtējo reizi jau teikšu - no mūsu kaimiņiem igauņiem, kuri attiecībās ar Krievijas politiku ievēro kaut ko līdzīgu drošas distances doktrīnai. Tātad es aicinu veidot jaunu doktrīnu - drošas distances doktrīnu - attiecībās ar šo valsti. Paldies.".
2013_01_24-seq65 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam. (No zāles dep. A.Loskutovs: „Par bumbvedēju!”)".
2013_01_24-seq64 spokenText "Un tāpēc... Es pabeigšu domu, ja drīkst. (Starpsaucieni no zāles.) Savdabīgi sanāk - debates ir, bet par ko runāt īsti nav. (Zālē smiekli.) Mums ir... Es gribētu piedāvāt... Es gribētu aicināt, ka varbūt tādā pašā stilā mēs varam pamēģināt uztaisīt debates par citām jomām. Mums ir vēl citas tādas pašas jomas - izglītība, enerģētika; arī tur mums nav skaidrības par savu politiku. Uztaisīsim debates par tām! Tur vismaz būs kaut kāds... kaut kāds atlikums, ko varēs pēc tam... varbūt varēs novirzīt ārpolitikas debatēm. Paldies. (Aplausi.)".
2013_01_24-seq63 spokenText "Zariņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies! (No zāles: „Lai runā! Lai runā!”; „Lai izstāsta par draudzību ar...”)".
2013_01_24-seq62 spokenText "Labdien, kolēģi un tie visi, kas vēl ir palikuši uz šīm debatēm un seko tām līdzi! Ministra kungs, es rūpīgi izlasīju jūsu ziņojumu divas reizes. Es saprotu, ka ir ļoti ērti runāt par lietām, par kurām mums nav jāuzņemas atbildība, kurās no mūsu pozīcijas nekas nav atkarīgs un par kurām pašiem īpaši arī nav jādomā - viss jau ir izdomāts un izlemts: par Sīriju, par Izraēlas un palestīniešu attiecībām, par Irānas kodolprogrammu. Protams, var par to visu lemt, un tur mums būtu jābūt kādai pozīcijai, bet tas viss vairāk... Ja mēs skatāmies uz tādu mūsu ārpolitisko darbošanos, tas atgādina anekdoti par to (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.), kā tiek sagaidīts Jaunais gads. Savā starpā sarunājas kaimiņi un jautā: „Nu, ko jūs izlēmāt par Jauno gadu? Izlēmāt?” - „Jā, izlēmām.” - „Un ko jūs izlēmāt?” - „Lai nāk!” Nu, apmēram līdzīgi šinī ziņojumā šie spriedelējumi. To pašu var teikt par mūsu ārpolitiku, lai gan izvairīšanās no atbildības, no atbildīgiem lēmumiem - tā tas jau ir ne tikai ārpolitikā, tas caurstrāvo visu mūsu politiku. Paskatīsimies pēdējos notikumus - par algu pacelšanu, par iepirkumiem! Arī tur jau mēs ne par ko neatbildam! Un no šī aspekta mēs varam tiešām teikt, ka mūsu ārpolitika ir mūsu iekšpolitikas turpinājums. Patiesībā mums nav savas ārpolitikas. (Starpsaucieni. No zāles dep. A.Latkovskis: „Tas ir vislabākais... !”) Un lielos vilcienos mēs to arī saprotam. Skaidrs, ka bez šiem subjektīvajiem faktoriem ir arī objektīvie faktori, kuri mums ir jāievēro un kuri mums to nosaka. Jūs smejaties, bet es to varu jums vienkārši pierādīt - tiem, kas tam netic. Tātad, ja mums ir sava politika, tas nozīmē... Sava politika... Tātad tā balstās uz mūsu pašu pieņemtiem lēmumiem, uz secinājumiem, ko mēs esam izdarījuši no tās informācijas, kuru mēs esam ieguvuši, kuru esam verificējuši, ka tā ir patiesa. Tad mēs varētu runāt, ka mums ir kaut kas savs. Tātad - ko no tā visa mēs darām? Vai mums ir šāda informācija? Vai mēs strādājam pie tā, lai mums būtu šāda objektīva informācija, kuru mēs varam pārbaudīt, ka tā ir objektīva? Vai mēs to analizējam? Vai mēs izdarām secinājumus no tās? Vai mums ir savi lēmumi? Ko mēs no tā visa izdarām? Pamatā ir copy-paste režīms tam visam. Es viennozīmīgi nevaru izteikties par visiem lēmumiem, bet man ir bažas, ka pat ar lēmumiem bieži vien tieši šādā režīmā tas notiek. Ja tas tā nav... ja kāds uzdrošināsies apgalvot, ka tas tā nav, tad... Es paņēmu vienu frāzi no šī ziņojuma: „Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas ietekmēs Latvijas ārpolitiku, ir situācijas attīstība Eiropas Savienībā.” Tādā gadījumā, lūdzu, iedodiet man šīs situācijas analīzi un secinājumus no tā, kas tur būs, un savus lēmumus, ko mēs tālāk darīsim. Lūdzu, nolieciet man priekšā visu šo ķēdīti! Ja šīs ķēdītes nav, tad nāksies tomēr piekrist tam, ka diez vai mēs īsti varam runāt par to, ka mums ir sava ārpolitika. Ja tā būtu... ja mums tik tiešām būtu sava ārpolitika un ja mēs turētu roku uz pasaules pulsa, sekotu līdzi tam, kas notiek, tad šodien ārlietu ministra uzruna mums sāktos ja ne ar Kamerona, britu premjera, runas analīzi, tad vismaz ar to, ko ir teicis Obama, - ar viņa runas analīzi par to... par viņa šiem jaunajiem akcentiem, kas tur ir salikti. Neko tādu mēs nedzirdējām. Tas nav pārmetums ministra kungam, jo vienkārši tāda ir copy-paste sistēma. Un šinī sistēmā, protams, to ir grūti izdarīt. Šķiet ironiski, bet, ja mēs paļaujamies uz to, ka mūsu ārpolitika ir Eiropas ārpolitika, tad cik lielā mērā mēs varam runāt par Eiropas ārpolitiku kā tādu? Vai tai ir šī vienotā ārpolitika? Ne velti, ja mēs paskatāmies uz pēdējiem, teiksim, notikumiem Mali vai britu premjera uzrunu... Kā tas izskatījās Mali? Vai tas bija Eiropas lēmums par to, ka tur vajag iesaistīsies? Nē, nekas tamlīdzīgs! Tā bija Francija, kura izdomāja, ka tai to vajag, un tā to arī darīja. Bet mums... tas, ko mums būtu ļoti svarīgi saprast... Mums būtu ļoti svarīgi saprast, ka šī Eiropas ārpolitika pamatā ir vienkārši atsevišķu lielvalstu interešu politika, ko tās mēģina lobēt un tām piepulcēt klāt citas valstis, lai tās varētu lobēt savas intereses. Skaidrs, ka mēs, to visu saprotot, ne jau sāksim vīpsnāt un pārmest bagātajām lielajām valstīm. Tās rīkojas ļoti racionāli, ļoti pareizi. Mums jāskatās, kā mēs to varam izmantot priekš sevis, tanī pašā laikā saprotot, ka tas nav nekas tāds, uz ko mēs varēsim droši paļauties, jo jebkurā brīdī visa situācija var mainīties. Un tādā ziņā britu premjers Kamerons mums ir iedevis lielisku dāvanu - padomāt par to un ieraudzīt, ka jebkurā brīdī kāda liela lielvalsts var pateikt: „Ziniet, tas ir manas valsts interesēs - kaut ko pamainīt!” Un līdz ar to tas viss, ko mēs būsim sabūvējuši, šis namiņš, vienkārši strauji sabruks. Un tas tikai vēlreiz apliecina, ka ārpolitika - tas ir instruments, ko valsts izmanto, lai risinātu savas iekšpolitikas iekšējos uzdevumus. Tāpēc mums nevajag šeit dzīvot ilūzijās, ka kāds speciāli domās par mums. Es nedomāju, ka kādas valsts iekšpolitikas uzdevumos ir rakstīts: parūpēties par Latviju! Jūs to nevienas valsts politikā neatradīsiet! Tāpēc es būtu gribējis redzēt, ka šinī ziņojumā mēs runātu par tām lietām, kuras mēs varam risināt un kuras būtu atkarīgas no mums, - tātad runātu nevis par Irānas kodolprogrammu, bet par Visaginu, par to, kāda ir mūsu attieksme pret to. Ko mēs ar to darīsim? Kā mēs skatīsimies uz šo projektu? Vai mēs to virzīsim vai nevirzīsim? Kāda būs mūsu attieksme? Mans priekšlikums būtu tāds, ka mēs uz Visaginu skatītos nevis vienkārši kā uz enerģētikas projektu, bet kā uz ģeopolitisku projektu, kāds tas pēc būtības arī ir. It sevišķi priekš Lietuvas, kurai tas ģeopolitiski ir ļoti svarīgs projekts. Un, ja mēs skatāmies šādā dimensijā, tad mums parādās krietni plašāks spēles lauks, jo mēs runājam nevis vienkārši, cik kurš tur ko ieguldīs, bet mēs runājam par to šādi: klausieties, ja jau tas ir ģeopolitisks projekts, kurā mēs līdzdarbojamies, tad ziniet, ka šeit ir vēl arī citas lietas, kuras paralēli vajadzētu atrisināt! Vispirms - kā tad būs ar tām sliedēm pie Reņģes, kuras jūs nojaucāt, lai mūsu kravas neietu... lai Baltkrievijas kravas neietu uz mūsu ostām? Kā palika ar jūras robežu? Atrisinām sākumā to un tad ķeramies klāt pie Visaginas, kas jums ir vajadzīga! Pretējā gadījumā - kā tad sanāk? Jūs gribat, lai mēs darām to, ko vajag jums, bet tas, ko vajag mums, atkal var pastāvēt un pagaidīt, un palikt neatrisināts. Tāpat ar Rail Baltica. Kāpēc mēs nerunājam šinī ziņojumā par Rail Baltica? Lūk, tās ir lietas, par kurām mums vajadzētu runāt. Tie ir tie lēmumi, kuri no mums varētu būt atkarīgi un kuri reāli mūs varētu iespaidot. Ja šis projekts tik ļoti igauņiem ir vajadzīgs, bet mēs zinām, ka mūsu ekonomiskais labums no tā būs apšaubāms, tad mums skaidri tas ir jāpasaka. Mēs esam gatavi to īstenot tad, ja Eiropa dos Eiropas infrastruktūras finansējumu, jo mēs to nefinansēsim no savas nacionālās aploksnes. Lai tad igauņu komisārs, kurš atbild par transportu Eiropā, saspringst un parūpējas, ka tas sāk jau notikt! Es redzu, ka tādā veidā šī ārpolitika reāli mums sāktu parādīties un kalpotu mūsu interesēm. Tāpat es labprāt dzirdētu vairāk par kohēziju, par lauksaimniecības maksājumiem, citādāk atkal ir šīs gludās, pareizās frāzes... Bet, ja mēs paskatāmies, kāds ir to izpildījums, tad nav... Piemēram: „Latvija, pievienojoties vienotajai Eiropas valūtai, vēlas redzēt stabilu un spēcīgu Eiropas monetāro savienību, kuras pilnveides rezultātā tiktu veicināta sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšana starp ES dalībvalstīm un reģioniem.” Jā, mēs to vēlamies. Bet kā mēs to domājam panākt? Kur tas parādās šinī ziņojumā? Šinī ziņojumā nekā tāda nav. Un, redziet, ja mēs paskatāmies, kas reāli notiek, - ir tikai propaganda ap to visu, kas ir. Kur ir analīze? Kur ir analīze par to, kas būs šinī sistēmā un kas notiks? Kas ir tās izmaiņas, kas tur tiek veiktas? Mēs zinām, ka veidojas šī jaunā ciešākā ekonomiskā un monetārā sadarbība un ka pilnīgi jauna kārtība var iestāties... Nesen pa televizoru tika rādīta Leimaņa vecā labā filma „Vella kalpi”, un tā situācija, ko tur parāda, ir šodienas situācijai ļoti līdzīga: pie Rīgas stāv karaļa Gustava karaspēks, kurš ir gatavs to ieņemt, un ir gudrie tautas valstsvīri, kuri saka: „Mums vajag pēc iespējas ātrāk Rīgu atdot!” Un ir dumjā tauta, kura pretojas, kura saka: „Nē, mēs cīnīsimies par savu Rīgu, mēs negribam atdot suverenitāti!” Un šodien tā situācija ļoti līdzīga. Un tur bija arī... (No zāles dep. J.Reirs: „Pie kā tas noveda?”) Un tur bija tas mācītājs Samsons, šķiet, kuram bija apsolīts: ja Rīgu ātrāk atdos, tad viņš tiks augstā amatā. Un tad viņš tos, kuri pretojās tai Rīgas atdošanai... Ko viņš ar viņiem darīja? Viņš sauca viņus par vella kalpiem, jo viņi kalpojot pašam nelabajam. Nu, vai jums tas neatsauc atmiņā šo pašu situāciju? (Starpsaucieni no zāles.) Kas pašlaik notiek ar diskusijām par eiro? (Starpsaucieni no zāles.) Ko es gribētu teikt noslēgumā, jo manas uzstāšanās laiks jau beidzas? Es ļoti negribētu, lai mēs tā kā tanī filmā stāvētu ar trīcošām rokām, turēdami uz spilventiņa atslēgas - savu suverenitāti: „Nu, ātrāk to paņemiet!” Es gribētu, lai, pirms tas viss notiek, mums būtu uztaisīta reāla analīze: kādas tad ir tās iespējas mums tajā jaunajā sabiedrībā, kurā mēs atradīsimies, un kādas ir alternatīvas, ja mēs tur neatradīsimies? Ja mēs to nevaram izdarīt, tad patiesībā tas mūsu mērķis... To mēs darām tāpēc, ka mēs mēģinām atkal noņemt no sevis atbildību, gribam neko nedarīt. To, ko es gribētu... Ja drīkst, es pabeigšu savu domu. (Smiekli un starpsaucieni no zāles.) Ārlietu ministrija atnāca ar tādu sterilu, gludu ziņojumu, eleganti noslēpjot visus savus „asos stūrus”. Tiešām profesionāli uztaisīts! Bet es domāju, ka uz nākošajām debatēm būtu daudz lietderīgāk, ja šis ziņojums nebūtu šāds elegants un nogludināts, ja tajā būtu šie „asie stūri”, par kuriem mēs varētu diskutēt, kaut vai par to pašu Visaginu. Teiksim, otrs aktuāls temats, kas, es domāju, būs aktuāls arī uz nākošajām ārpolitikas diskusijām un ko jūsu kolēģis, ekonomikas ministrs, jau ir pacēlis, - par šiem elektrības tarifiem, kuri strauji pieaug dēļ zaļās komponentes, kura patiesībā ir mūsu ārpolitikas rezultāts, jo tie bijām mēs paši, kas pateicām, ka mēs gribam Eiropai pierādīt: mēs būsim paši zaļākie. Un esam uzņēmušies 40 procentu saistību. Diskutēsim par to! Varbūt mēs to varam kaut kādā veidā mainīt. Lūk, būs reāla diskusija, reāla domu apmaiņa. Citādāk ir tā - mēs šeit sēžam vairākas stundas, kaut ko runājam, bet kas būs mainījies pēc šīm debatēm? Kāda būs jēga mūsu ārpolitikai, kāda jēga būs sabiedrībai no šī visa, ko mēs te būsim sarunājuši? Un...".
2013_01_24-seq60 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ārlietu ministr! Kolēģi! Atļaujiet tiešām Saeimu apsveikt ar lieliskām debatēm, kaut gan pārsteidza tas, ka ārpolitikā vislielāko kritiku mēs saņēmām no ārpolitikas jautājumu ekspertiem; vislielāko kritiku tieši no koalīcijas partneriem, kas bija liels pārsteigums, un man liekas, ka šīs debates ieies vēsturē tieši ar šo uzstādījumu. Bet, kaut arī ārlietu ministra ziņojumā tika iezīmēti daudzi un dažādi darbības virzieni, manuprāt, Latvijas kā valsts lielākais ārpolitikas izaicinājums pēc pievienošanās eirozonai 2014.gadā būs spoža Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā, nosakot pasaules lielākās ekonomikas politisko dienas kārtību sešu mēnešu garumā. Šī notikuma sekmīga vadība vai nu ļaus pozicionēt Latvijas vārdu starptautiskajā politiskajā arēnā jaunā, kvalitatīvā pakāpē, vai arī marginalizēs to uz ilgiem laikiem. Šajā kontekstā mums visiem kopā - parlamentam un valdībai, nevis tikai ārlietu resoram vien - intensīvi jāturpina darbs pie prezidentūras programmas kvalitātes... satura kvalitātes un veiksmīgas procesa realizācijas. Jāatceras, ka Saeimai šajos procesos ir nozīmīga loma un iespējas, kuras būtu efektīvi jāizmanto. Pirmkārt, gatavojoties Latvijas prezidentūrai, ir pilnveidojama lēmumu pieņemšana un komunikācija Eiropas Savienības jautājumos, kam jānodrošina ātra un efektīva lēmumu pieņemšana. Mums ir bijusi brīnišķīga iespēja redzēt citas prezidentūras praksē, un ir skaidrs, ka mēs varēsim pavirzīties uz priekšu, tikai atmetot liekas birokrātiskas procedūras. Turklāt šajos procesos mums ir jāatceras par sabiedrības informēšanu un tās līdzdalību tajos. Otrkārt, vēlos atgādināt par nacionālo parlamentu tiesībām un lomu, aktīvi iesaistoties Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā, izvērtējot subsidiaritātes un proporcionalitātes aspektus tiesību aktu priekšlikumiem. Kā rāda Saeimas pieredze, 2012.gadā attiecībā uz regulu darba tiesību jomā saistībā ar mums labi zināmo „LAVAL UN PARTNERI” lietu, nacionālajiem parlamentiem ir lieliskas iespējas parādīt dzelteno kartīti par tiem jautājumiem, kuri nav pietiekami kvalitatīvi sagatavoti Eiropas Savienībā. Tāpat būtiska ir parlamenta agrīna iesaistīšanās politikas dokumentu un tiesību aktu projektu apspriešanā, izskatot sākotnējās pozīcijas Eiropas lietu komisijā un nozaru komisijās. Saistībā ar Latvijas ārpolitiskajām aktivitātēm vēlos minēt divas, manuprāt, ārkārtīgi būtiskas dimensijas - Baltijas jūras reģiona attīstības dimensiju un Austrumu partnerības dimensiju. Baltijas dimensijas attīstības kontekstā apsveicu ārlietu ministra uzstādījumu par ciešāku attiecību izveidi ar Poliju. Šodien spožajā Kalniņa kunga paustajā - latvieši pasaules redzējuma izpratnē -, kurā viņš iezīmēja sešus apļus, es gribētu teikt, ka, ja mēs varētu sacīt, ka Polija atrodas... ja mēs varētu Poliju definēt otrajā - Baltijas reģiona - aplī, tad es gribētu teikt, ka patiesībā Polija veido tiltu uz mūsu pirmo apli - uz mūsu kaimiņvalstīm. Un, manuprāt, tieši pēdējos gados mēs esam sākuši nopietni apzināties, cik nozīmīga loma Latvijas drošībā un tautsaimniecības attīstībā ir Polijai. Īpaši aicinu aktīvāk domāt un strādāt pie Polijas attiecību veicināšanas ar Latvijas trešo zvaigzni - Latgali, ievērojot tās ciešās vēsturiskās saites, kas vieno Latgali ar Poliju. Šajā brīdī svarīgs ir arī Latvijas atbalsts Austrumu partnerības valstīm to centienos tuvināties Eiropas struktūrām, un Latvija sekmīgi turpina veicināt sadarbību ar šīm Austrumu partnerības valstīm. Arī Labklājības ministrija, kuru arī man ir tas gods pārstāvēt, šogad noslēdza sadarbības memorandu ar Azerbaidžānas Valsts komiteju ģimenes, sieviešu un bērnu jautājumos un šobrīd attīsta idejas par iespējamo sadarbību Twinnig programmas ietvaros dažādos sociālās politikas jautājumos. Tāpat ministrija attīsta sadarbības iespējas ar Moldovas institūcijām. Tas ir īpaši būtiski, ņemot vērā 2013.gadā prognozējamo asociācijas līguma parakstīšanu starp Eiropas Savienību un Moldovu. Uzskatu par svarīgu vēlreiz atgādināt Latvijā joprojām nenovērtētu, bet šodien daudzreiz pieminētu ārpolitikas jomu - attīstības sadarbību, kuras finansējuma ziņā Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā. Lai gan Latvija varētu būt labs ideju un pieredzes donors un tās eksperti varētu sniegt kvalitatīvu ekspertīzi Latvijas attīstības sadarbības politikas prioritārās jomās, attīstības politikas budžeta iespējas ir ļoti ierobežotas. Un šeit lieki būtu vēlreiz atgādināt Raiņa slaveno citātu par dodot gūto. Donora pieredzes iegūšana Latvijai svarīga ir arī OECD dalībvalsts statusa kontekstā, kas neizbēgami saistīts ar lielāku iesaistīšanos ekspertīzes sniegšanā un atbalstu valsts politiku pilnveidei. Domāju, ka nav jāatgādina par OECD dalībvalsts statusa sniegtajām priekšrocībām gan attiecībā uz automātisku valsts kredītreitinga paaugstināšanu, gan signālu investoriem par investīcijām drošu uzņēmējdarbības vidi, kas savukārt veicina uzņēmējdarbības pieaugumu un darba vietu izveidi. Jāatzīmē, ka jau šobrīd Labklājības ministrija sociālo politiku izstrādē balstās uz OECD ekspertu rekomendācijām attiecīgajās jomās. Vēl viens nenoliedzami svarīgs uzdevums, kas turpinās 2013.gadā, ir saikne ar diasporu ārvalstīs. Mums visiem šeit jāatceras, ka katrs desmitais Latvijas pilsonis atrodas ārpus Latvijas un katrs astotais jaunais Latvijas pilsonis ir dzimis ārzemēs. Šajā nolūkā Latvijas amatpersonām ārkārtīgi būtisks ir Ārlietu ministrijas izstrādātais rīcības plāns sadarbībai ar latviešu diasporu 2013.-2015.gadam. Vēlos uzsvērt, ka Latvijas institūcijām būtu jādara viss iespējamais, lai aizsargātu Latvijas pilsoņu tiesības un likumīgās intereses citās valstīs. Atzinības vērts ir 2012.gadā izveidotais palīdzības mehānisms Latvijas valstspiederīgajiem ārvalstīs; tas ļauj sniegt palīdzību krīzes situācijās nonākušajiem. Taču ir aktīvi jāstrādā arī pie citiem atvērtajiem jautājumiem. Šobrīd dažu Eiropas Savienības valstu uzsāktā diskusija par iespējamo sociālo garantiju diskriminējošu ierobežošanu attiecībā uz citu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, kuri šajās valstīs ieradušies brīvās darbaspēka migrācijas rezultātā, liek domāt, ka nākotnē mums būs jāpieliek daudz lielākas pūles savu tautiešu interešu aizsardzībai ārvalstīs. Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
2013_01_24-seq58 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais ministr! Ekselences, ja kāda vēl ir palikusi! Dārgie kolēģi! Es tikai gribētu īsumā pakomentēt Ārlietu ministrijas ziņojumu - tieši to daļu, kas attiecas uz Krieviju. Manuprāt, tā daļa ir ļoti skaidra. Tajā minēti vairāki apstākļi, kas neveicina savstarpēju uzticību... uzticības veicināšanu starp Krieviju un tās partneriem Eiropas Savienībā un NATO. Es vēlos šo ziņojumu mazliet papildināt ar vēl divām parādībām, kas arī traucē šīs uzticības veicināšanu. Viena no tām ir cilvēktiesību pārkāpumi Krievijā, kuri faktiski ir ļoti smagi un, liekas, arvien pieaug. Es minēšu tikai dažus piemērus - trīs piemērus. Teiksim, tas, kā izrēķinājās ar Pussy Riot dalībniecēm. Viņas varbūt arī bija pelnījušas sodu, bet ne jau tik pārmērīgu sodu, kādu viņām piešķīra. Otrs ir solis, kas tika sperts vēl nesen. Tas ir saistīts ar ārzemju atbalstīto NVO reģistrēšanu par ārzemju aģentiem (foreign agents - angliski tas izklausās vēl briesmīgāk). Un tas, protams, traucē pilsoniskās sabiedrības attiecības, tas traucē demokrātijas attīstību Krievijā, un faktiski tā ir ļoti, ļoti nopietna lieta. Bet visnopietnākais pārkāpums pēdējos gados ir saistīts ar Sergeju Magņitski - ar viņa nosišanu apcietinājuma vietā. Īsumā par Sergeju Magņitski. Viņš atklāja trīs Krievijā reģistrētu Rietumu firmu burtiski nozagšanu vai pārskaitīšanu, vai pārreģistrēšanu... nelikumīgu pārreģistrēšanu uz cilvēkiem, kas pēc tam bija tieši iesaistīti arī Magņitska lietā. Otra lieta, ko viņš atklāja, bija 230 miljonu dolāru izkrāpšana no Krievijas valsts kases, nevis no Hermitage Fund, kas tos nodokļus... vai tās trīs firmas, kas tos nodokļus bija maksājušas. Bet tieši no Krievijas valsts kases, viltojot dokumentus un padarot šīs trīs firmas par tādām, kas nav neko nopelnījušas, un tāpēc tām tie nodokļi tika atmaksāti. Tās Krievijas atbilstošās iestādes nav centušās šo lietu izmeklēt, bet ko tās darīja? Tās apcietināja pašu Sergeju Magņitski, viņam cietumā, apcietinājuma vietā liedza juridisku un medicīnisku palīdzību, kā arī tikšanos ar ģimeni. Sergejs Magņitskis mira 2009.gada 16.novembrī, un pēc aptuveni pusotra gada pēc viņa nāves tika atvērta krimināllieta pret Sergeju Magņitski, un tur kā liecinieces jeb kā liecību sniedzējas tika aicinātas viņa atraitne un māte. Tā ka nepietiek ar to, ka mēģina tiesāt mirušu cilvēku! Tas nozīmē, ka vajā tos viņa ģimenes locekļus, kas jau tā ir cietuši. Tā ka te ir ļoti smagas lietas, par kurām mums visiem būtu jāzina un jāinteresējas. Tā otra parādība attiecas tieši uz šīs izkrāptās naudas atmazgāšanu, kurā ir iesaistītas 6 Latvijas bankas. Aptuveni 130 miljoni dolāru ir parādījušies bankās Kiprā, Igaunijā, Lietuvā, Latvijā, Moldovā, Austrijā, Šveicē un Somijā. Un aptuveni 19 miljoni no šiem dolāriem ir nonākuši 6 Latvijas bankās. Ir ļoti lielas aizdomas, ka tie te ir nonākuši, un lieta, cerams, tiek izmeklēta. Šveice izmeklēšanu... šo atmazgāto fondu izmeklēšanu sāka 2011.gada martā un iesaldēja visus aizdomās turētos bankas kontus. Nesen (man liekas, tas bija otrdien vai pirmdien) nāca ziņa no Lietuvas, ka Lietuvas Ūkio bankas ir spērusi ļoti līdzīgus soļus un ir iesaldējusi tos kontus, uz kuriem arī krīt aizdomas par to, ka tur ir atmazgāta nauda. Es ļoti ceru, ka Latvijā atbilstošās izmeklēšanas un uzraudzības iestādes rīkosies līdzīgi. Jo esošā situācija skaidri un gaiši grauj mūsu reputāciju ārvalstīs, un uz to norāda arī Eiropas Komisija. Un vakar angļu avīzē The Guardian parādījās ļoti plašs raksts par to, par kādām naudas atmazgāšanām te ir runa un no kurienes tā nauda, visticamāk, ir nākusi. Un tā ir Krievija. Un tur arī tas „vilnis” ir iesaistīts... teiksim, Jūrmalas „vilnis” ir iesaistīts visā šinī pasākumā. Tas tur ļoti skaidri parādās, tas ir viens skaidrs un gaišs pierādījums, kā mūsu šī nerīcība, varētu teikt, grauj mūsu slavu. Un šie jautājumi būtiski skar Krievijas un Latvijas intereses, un es tiešām izsaku cerību, ka abas valstis varētu šīs problēmas atrisināt. Es domāju, tas jādara ir Eiropas Savienības un NATO partnerības kontekstā. Es varētu pieminēt arī to, ka EDSO sanāksmēs, vismaz Monako, arī par šīm lietām mēs diezgan plaši runājām un pieņēmām rezolūciju, kas nebija nekādā veidā vērsta pret Krieviju, bet kas bija par to, ka vajadzētu aizstāvēt Krievijas intereses un Krievijas iedzīvotāju intereses. To pieņēma ar milzu vairākumu, un tikai divas delegācijas - vienu jūs varat iedomāties, bet otru es nenosaukšu - balsoja „pret”. Es vēl gribu pieminēt to, ka mums vajadzētu pēc iespējas spēlēt aktīvu lomu Gruzijā un veicināt... Gruzija, kā jau mēs dzirdējām, vēl arvien cenšas iekļauties Eiropas Savienībā un NATO, un tas arī būtu mūsu ārlietu interesēs, ka šī valsts tur iekļaujas. Tā ka mums būtu jādara viss iespējamais, lai viņi to varētu darīt. Un patlaban tā galvenā problēma ir, ka no turienes nāk ziņas, kas nav pārāk labvēlīgas Gruzijai. Dažas no tām ir baumas, bet dažās noteikti ir zināma patiesība par cilvēktiesību pārkāpumiem, par izrēķināšanos ar opozīciju, un par tādām lietām, kuras mēs īsti nevaram atbalstīt. Tā ka, es domāju, mēs palīdzētu arī Gruzijai, ja mēs palīdzētu tiem spēkiem Gruzijā, kas iestājas par demokrātiju, - palīdzētu viņiem demokrātiju un pēc pēdējām vēlēšanām, kuras notika ļoti godīgi, tās milzīgi lielās cerības pilnveidot. Es esmu bijis uz četrām vēlēšanām, bet es neesmu redzējis nevienas, kas ir bijušas tik labi izkārtotas, bijušas tik atklātas, kur nebija... Es teiktu, ka tur, ko mēs redzējām, nebija nekādu problēmu. Tā ka bija liela cerība, ka tur demokrātija attīstīsies un augs, taču tagad liekas, ka tur ir radušās zināmas bremzes. Mums vajadzētu darīt visu iespējamo, lai tās bremzes noņemtu. Paldies par uzmanību. (RP frakcijas aplausi.)".
2013_01_24-seq57 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 13.30. Tātad turpinām Saeimas 24.janvāra sēdi. Mēs izskatām ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Turpināsim debates par šo jautājumu. Nākamajam vārds deputātam Valdim Liepiņam.".
2013_01_24-seq55 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Inita Bišofa... nav, Inga Bite... nav, Boriss Cilevičs... nav, Ilma Čepāne... nav, Lolita Čigāne... nav, Ina Druviete... nav, Iveta Grigule... ir, Dzintars Kudums... nav. Ā, ir! Es atvainojos! Inese Lībiņa-Egnere... nav, Igors Meļņikovs... nav, Dmitrijs Rodionovs... nav, Gunārs Rusiņš... nav, Aleksandrs Sakovskis... nav, Kārlis Seržants... nav, Igors Zujevs... arī nav. Paldies.".
2013_01_24-seq53 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija savā vakardienas sēdē ir nolēmusi izveidot darba grupu, kas nodarbotos ar kūrortu nozares atdzimšanu Latvijā, bet sākotnējā etapā - ar uzraudzību pār Ķemeru viesnīcas kā vēstures un arhitektūras pieminekļa saglabāšanu. Lūdzu pieteikties Pieprasījumu komisijas deputātus, kuri vēlas darboties tajā!".
2013_01_24-seq52 spokenText "Vārds paziņojumam deputātam Romualdam Ražukam.".
2012_06_07-seq153 spokenText "Vārds paziņojumam deputātam Romualdam Ražukam.".
2013_01_24-seq51 spokenText "Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 12.35 komisijas telpās.".
2013_01_24-seq50 spokenText "Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.".
2012_10_25-seq122 spokenText "Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.".
2013_01_24-seq49 spokenText "Paldies par daudzajiem jautājumiem un piezīmēm. Pirmām kārtām es sākšu ar atbildi kolēģiem no Nacionālās apvienības. Es negribētu izvērst šeit milzīgu diskusiju, bet gribētu atgādināt, ka atsevišķi jūsu jautājumi un viedokļi man bija ļoti pārsteidzoši tāpēc, ka... Es vēlreiz pārlasīju, kamēr šeit bija debates, Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību. Tur es atrodu ļoti skaidri definētus ārpolitikas mērķus, tos es atrodu tajā pašā laikam neveiksmīgajā 18.lappusē, kur tas viss ir arī redzams... Domāju, ka tā būs laba iespēja nākotnē mums pārdomāt struktūru. Bet es gribu atgādināt, ka gan attiecības ar Krieviju, gan attiecības, teiksim, Eiropas Savienības un NATO ietvaros tiek veidotas ciešā kontekstā ar deklarācijā minēto, par ko ir parakstījusies arī Nacionālā apvienība, tāpēc šāda veida dīvainas ziņas man kā koalīcijas partnerim liekas kaut kā drusku nepieņemamas. Bet, kas attiecas uz atsevišķiem jautājumiem, tad, piemēram, Dombravas kunga apgalvojums, ka NATO aiziet no Eiropas... Dombravas kungs, es savā runā jau minēju - un tas ir ierakstīts arī ziņojumā -, ka šis gads ir pirmais, kad Baltijas telpā notiks nopietnas, varbūt pat visnopietnākās pēc aukstā kara beigām, NATO mācības ar tiešu mērķi pārbaudīt NATO 5.paragrāfa darbību un uzlabot NATO aizsardzības sistēmu. Es to nu nekādi nevaru nosaukt par aiziešanu! Un, ja mēs runājam par to, kas ir vienota ceļošanas telpa Eiropas Savienībā un migrācijas jautājumi, tad migrācijas jautājumus mēs tomēr apskatām attiecībā uz to, kas notiek - migrācija uz Eiropas Savienību vai, teiksim, uz Šengenas zonu. Šeit es tomēr aicinu nejaukt divas principiāli pilnīgi dažādas lietas, un pie tā arī varētu pieturēties. Šeit vairāki kungi - gan Junkura kungs, gan arī Potapkina kungs - runāja par to, ka kaut kā pietrūkst, ka kaut kā ir par maz, ka kaut kur vajadzētu vairāk informācijas. Redziet, es jau vienreiz atbildot laikam teicu, ka mēs, protams, varētu sagatavot Ārlietu ministrijas ziņojumu uz 120 lapām, iekļaujot tajā visu - arī mūsu attiecības ar katru valsti Eiropas, Āfrikas, Āzijas un Okeānijas reģionā ieskaitot. Būsim godīgi! Tad šis ziņojums, protams, varbūt būtu ļoti informatīvs, ar faktiem un ar skaitļiem ārkārtīgi bagāts, bet tas absolūti nedotu priekšstatu par to, par ko ir runa Latvijas ārpolitikā. Latvijas ārpolitika - un to es esmu teicis arī pagājušā gada debatēs... Pagājušā gada debatēs mēs runājām arī par Saeimas trīs gadu laikā veicamo, bet šogad es vēlreiz uzsvēru, ka runa ir par Latvijas politiskās un ekonomiskās konkurētspējas stiprināšanu. Tas ir ļoti skaidri pateikts, un tas viss, ko mēs darām, ir saskatāms šajā virzienā. Es domāju, ka tas, ko vēl mēs šeit runājām un ko dzirdējām par Eiropas Savienības prioritātēm... Šeit es gribētu tiešām pateikt paldies Klementjeva kungam, un es tiešām aicinu deputātus varbūt vēlreiz aktīvāk atgriezties pie jautājuma par to, kādas jūs redzat Eiropas Savienības prezidentūras prioritātes. Paldies par šiem ieteikumiem, jo tie mums ir būtiski! Taču neaizmirsīsim, ka laiks iet un ka lēmums par Eiropas Savienības prezidentūras prioritātēm būs jāpieņem gada beigās. Es pieņemu visu kritiku, es pieņemu daudzos un dažādos interesantos salīdzinājumus un ārkārtīgi plašo literatūras izmantošanu šajās debatēs. Paldies jums par to! Bet es lūdzu arī jums dot savu pienesumu, savas idejas attiecībā uz Eiropas Savienības prioritāšu jautājumiem. Nu, protams, kas attiecas uz šo priekšlikumu, tad es jau nedaudz par to runāju - par to, vai ir nepieciešams izstrādāt Latvijas ārpolitikas koncepciju desmit gadiem. Par to, manuprāt, ir diskutēts gan ekspertu līmenī, gan arī ļoti daudz un dažādā veidā komisijās. Redziet, savulaik viens no maniem priekštečiem, Riekstiņa kungs, runājot arī ar parlamentu, tomēr izšķīrās par to, ka ikgadējās debates, ikgadējais ziņojums ļoti strauji mainīgajā pasaulē, ļoti strauji mainīgajā reģionā, kurā tomēr tiek analizēta situācija šobrīd, tiek izvirzīti uzdevumi, ir adekvāta forma. Tas, kas, manuprāt, ir būtiski, ir padomāt varbūt... Varbūt šeit mēs tiešām varētu strādāt jau pēc šīm debatēm, un to mēs mēģinājām pagājušajā gadā arī izdarīt - iezīmēt ārpolitikas rāmi šiem Saeimas trim gadiem. 2014.gadā būs vēlēšanas, un tad varbūt iezīmēt rāmi Saeimas nākamajiem četriem gadiem, pēc kā vadīties. Es domāju, ka šāda veida desmit gadu redzējums vai desmit gadu koncepcija, kad tomēr mainās gan parlamenti, gan arī politiskās nostādnes var precizēties, nebūtu pareiza pieeja. Bet es domāju, ka diskusijās mums varbūt vajadzētu runāt, it sevišķi Saeimai un valdībai sākot darbu. Tas tiešām iezīmētu prioritātes uz visu Saeimas darbības laiku, un tas pagājušajā gadā tika darīts. Par attīstības sadarbību. Paldies Eņģeļa kungam, tas tiešām ir būtisks jautājums. Tas ir viens no mūsu ārpolitikas instrumentiem, ko mēs diemžēl finansējuma dēļ nespējam varbūt adekvāti izmantot. Mēs pagājušajā gadā palielinājām finansējumu, bet šogad tas ir palicis 2012.gada līmenī, tāpēc es noteikti gribētu par to runāt 2014.gada kontekstā, jo mēs aizmirstam: katrs lats, kas ir ieguldīts attīstības sadarbībā, dod kaut ko atpakaļ arī Latvijas ekonomikai. Mēs, protams, kā jau es arī savā runā uzsvēru, ļoti aktīvi strādāsim pie attiecību stiprināšanas ar mūsu Austrumu partnerības valstīm. Mēs tiešām vēlamies redzēt Ukrainu, Moldovu un Gruziju parakstām asociācijas līgumu šogad Viļņas samita laikā novembrī, un arī mūsu attīstības sadarbības kontekstā neapšaubāmi Moldova ir viena no prioritātēm. Par enerģētikas jautājumiem. Protams, šobrīd ekonomikas ministram jau ir bijušas sarunas ar Lietuvas enerģētikas ministru, un viņi šos jautājumus risina praktiski, tā ka, neapšaubāmi, Ekonomikas ministrija strādā pie šīs enerģētikas stratēģijas. Šeit mēs redzam, protams, diezgan nopietnu interešu sadursmi, bet mēs šobrīd ļoti rūpīgi vērtējam, kāds būtu Latvijas interesēm atbilstošākais enerģētikas politikas modelis iepretim sašķidrinātās gāzes jeb - angliskojot - LNG termināļa jautājumiem. Nu, par vēstniecību darbu ārpus Eiropas Savienības valstīm, par kritērijiem, kā vēstniecības varētu vērtēt pēc ekonomisko sakaru apjoma. Es tomēr gribētu atkārtot, kādi ir galvenie visu vēstniecību uzdevumi. Pirmais un galvenais, protams, ir politisko un ekonomisko kontaktu uzturēšana, gatavojot Latvijas Ārlietu ministrijai, Ekonomikas ministrijai un uzņēmēju organizācijām informāciju par tām iespējām, kādas paveras ekonomiskajai sadarbībai, un palīdzot nodrošināt tikšanās. Un to visu dara mūsu vēstnieki, mūsu vēstniecības, mūsu diplomāti tajā vēl joprojām ļoti ierobežotajā skaitā, kādā viņi strādā... 18 vēstniecībās vēl joprojām pagaidām mums diemžēl ir divi diplomāti - vēstnieks un vēl kāds -, un viņiem ir jāveic arī vēl šīs funkcijas, ko mēs saucam par konsulārajām funkcijām. Arvien vairāk Latvijas valstspiederīgo ceļo pa pasauli, arvien vairāk diemžēl viņi pazaudē dokumentus, arvien vairāk diemžēl ir arī kādas citas problēmas, nelaimes gadījumi, arī problēmas ar tiesībaizsardzības iestādēm, un ir jāpalīdz. Neapšaubāmi, mēs turpināsim stiprināt vēstniecības. Vēstniecības to dara tiešām pēc vislabākās sirdsapziņas, un es varu tikai uzteikt gan vēstniecību diplomātus, gan LIAA pārstāvjus tur, kur viņi ir, par to, ka viņi izdara visu, lai informācija un sarunas ar uzņēmējiem būtu nodrošinātas. Mēs ļoti aktīvi strādājam pie līgumtiesiskās bāzes nostiprināšanas ar daudzām valstīm - slēdzam līgumus par dubultās nodokļu aplikšanas novēršanu un investīciju aizsardzības līgumus -, un tas ir darbs, kuru mēs turpināsim darīt. Mēs arī mēģinām - un te es Valaiņa kungam pilnīgi piekrītu - šobrīd kopā gan ar Ekonomikas ministriju, gan ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, gan ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru izstrādāt zināmus indikatorus vēstniecību darba vērtēšanai ekonomikā. Tas nav tik vienkārši, kā šķiet, jo ir diezgan... samērā grūti izmērīt, kā, teiksim, sniegtā informācija, sniegto pakalpojumu klāsts ir ietekmējis to vai citu biznesu, bet Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padomes ietvaros mēs esam strādājuši un turpināsim strādāt, lai tiešām šādu indikatīvo sistēmu izveidotu. Nu, un pats pēdējais, ko es gribu teikt, ja mēs skatāmies uz mūsu vēstniecību šīgada darba prioritātēm. Kā es jau teicu, tā ir politika un ekonomika, tā ir neapšaubāmi arī sadarbība ar mūsu diasporu, konsulārās palīdzības sniegšana mūsu pilsoņiem. Taču es gribu atzīmēt vēl vienu lietu - to, ka mūsu vēstniecības aktīvi strādā, lai nākamgad paredzētā programma „Rīga - Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” tiešām būtu ļoti daudzveidīga kultūras ziņā. Ir ļoti daudzi vēstnieki strādājuši, lai te būtu pārstāvētas dažādu reģionu, dažādu valstu kultūras. Un tas arī ir viens no būtiskiem jautājumiem - kādā veidā mēs popularizējam valsti. Jo valsti popularizē ne tikai diplomāti un ne tikai valsts vadītāji, bet arī mūsu kultūras darbinieki un tie cilvēki, kas šeit atbrauc. Un šis nu ir tāds darbs, kas laikam nekad nebeigsies. Paldies. (Aplausi.)".
2013_01_24-seq47 spokenText "Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labdien, ārlietu ministr! Labdien, kolēģi! Ekselences! Es gribētu šodien savā runā visu šo ārpolitikas stāstu mazliet salīdzināt ar cilvēka dzīves ciklu, un, tāpat kā katram cilvēkam augot ir bijuši kaut kādi mērķi, arī Latvijai šis mērķis viennozīmīgi ir bijis plaukstoša valsts, laba vide, laba vieta cilvēkiem, kur dzīvot. Lai šo mērķi sasniegtu, arī mēs esam ļoti sistemātiski virzījušies un izvirzījuši dažādus uzdevumus tā sasniegšanai. Piemēram, līdz 2004.gadam mēs definējām to, ka mums jāiestājas Eiropas Savienībā un NATO, un mēs kā kārtīgi skolēni to arī izdarījām. Un, kad skolēns ir pabeidzis vidusskolu, viņš iestājas tālāk augstskolā, un pēc iestāšanās augstskolā mēs definējām nākamo mērķi. Un tas bija iestāšanās eirozonā. Šajā brīdī mēs ļoti raiti uz to ejam, un galvenais uzdevums mums ir, protams, iestāties eirozonā un izdarīt to ar maksimāli labākiem rezultātiem, kas, neapšaubāmi, mums varētu arī izdoties. Tālāk - jau pēc šī mērķa sasniegšanas - mums būs jāuzstāda nākošais mērķis. Un tāpat kā pēc universitātes pabeigšanas kārtīgam cilvēkam ir arī jādodas darba tirgū. Un kāda tad Latvijā varētu izskatīties šī došanās darba tirgū? Tā varētu būt šī iespēja... šis prezidējošās valsts statuss, kas Latvijai būs 2015.gadā. Un mums, Latvijai, tad būs milzu iespēja vispār parādīt plašajai pasaulei, kas mēs tādi esam, izvirzīt kaut kādus nākamos mērķus un, protams, tos arī sasniegt. Bet kāds tad ir mūsu tālākais uzdevums - tērēt, patērēt, ražot? Kā mēs sevi parādīsim pārējai pasaulei? Manuprāt, ir dažas pamatlietas, kuras tomēr būtu kaut kā jāievēro. Un tā pirmā lieta būtu dzīves apstākļi Latvijā vispār, un to ļoti nozīmīga sastāvdaļa ir tieši enerģētika, jo tā attiecas uz mūsu mājsaimniecībām. Un, kā mēs tagad varam redzēt, šis dabasgāzes cenas lēciens ietekmē siltuma tarifus. Protams, mēs varam ļoti daudz ko darīt iekšpolitikā un to arī darām, un arī nākošajā plānošanas periodā ir ļoti daudzas iestrādes veiktas. Bet, ārpolitiski skatoties, kāda tad mums ir šī enerģētikas stratēģija? Lietuvai enerģētikas jautājums ir nacionālās drošības jautājums, un arī viņiem prezidentūras laikā tā būs viena no galvenajām prioritātēm. Kādā līmenī Latvijai tiek stādīts šis enerģētikas jautājums un kāda būs šī virzība - tas jautājums pagaidām nav atbildēts. LNG stacija Somijā, kas piederēs Gazprom, - manuprāt, tā nebūs alternatīva Latvijas enerģētiskajai neatkarībai, un būtu jādomā kaut kādi risinājumi šajā jomā. Enerģētiskajai neatkarībai būtu jābūt vienai no prioritātēm, vismaz alternatīvai, taču pagaidām diemžēl mums tas tā nav. Tālāk. Es gribu minēt, protams, to, ka mums jāpadara kaut kā... šis mūsu skats pasaulē kaut kā... Latvijas vārds kaut kā ievērojams. Cilvēks, ieejot veikalā, preci izvēlas pēc preču zīmes jeb zīmola, tādējādi saņemot arī kaut kādu garantiju šai precei. Vai Latvijas vārds ārpus Eiropas Savienības ir izskanējis? Eiropas Savienībā, protams, visi zina, kas ir Latvija, tur nav nevienam jautājumu, tas ir panākts. Grieķijā visi zina, kas ir Valdis Dombrovskis... (Starpsaucieni no zāles.) Šī lieta ir panākta, un tas viennozīmīgi ir pozitīvi. (Zālē smiekli un starpsaucieni.) Taču ārpus Eiropas Savienības valstu robežām bieži nākas dzirdēt tādas lietas, ka Baltijas valstis jauc ar Balkānu valstīm. Manuprāt, ja Latvijas vārds neiegūs atpazīstamību ārpus Eiropas Savienības, tas būs nopietns apgrūtinājums latviešu uzņēmējiem - iekarot valstis, kas ir ārpus Eiropas Savienības. Un tieši valsts tēla atpazīstamība ir būtisks priekšnosacījums tam, lai latviešu uzņēmēji spētu iekarot arī citus tirgus. Un tad rodas jautājums: ar ko īsti nodarbojas vēstniecības ārpus Eiropas Savienības? Kāds ir to galvenais pamatuzdevums? Vai tas tiešām ir dalīt vīzas? Vai tas ir tomēr veicināt šo abpusējo sadarbību? Vai tas ir tomēr veicināt Latvijas tēla atpazīstamību? Un galvenais jautājums, ko es varētu uzdot ārlietu ministram, varētu būt šāds: vai ir kaut kādi kritēriji, kā mēs tik tiešām varam pārbaudīt to, kāda ir mūsu vēstniecību atdeve, ekonomiskā atdeve, šīs ekonomiskās sadarbības veicināšanai? Vai mēs to varam kaut kā izmērīt? Protams, šie dati... dati ir dažādi, bet tie man liek domāt, ka šie ekonomiskie rādītāji... ka paši uzņēmēji izdara lielāko darbu. Jautājums tāds: ko izdara mūsu vēstniecības un kā mēs varam tām likt strādāt aktīvāk, labāk? Un arī tam būtu jābūt vienam no mūsu ārpolitikas uzdevumiem nākotnē. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
2013_01_24-seq45 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Ārlietu ministra kungs! Godātie kolēģi! Ekselences un klātesošie! Šajā gadā Eiropas Savienībā ir gaidāmi trīs svarīgi notikumi. No eirointegrācijas viedokļa, šie varētu būt pat paši svarīgākie šīgada notikumi, un šo notikumu galvenās varones būs trīs valstis: Latvija, Moldova un Horvātija. Ļaujiet man runāt par šiem notikumiem kā par pilnīgi reāliem faktiem, kaut arī es apzinos, ka visos šajos notikumos var iestāties apstākļi, kas maina šo notikumu attīstības gaitu. Un tagad par būtību. Latvija šogad noslēgs mērķtiecīgo ceļu uz pievienošanos eirozonai, Horvātija 1.jūlijā kļūs par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, un Moldova rudenī gaidāmajā Eiropas Savienības Austrumu partnerības samitā parakstīs asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību. Visiem minētajiem notikumiem ir kopīga iezīme - tie ievada jaunu posmu dziļākai konkrēto valstu integrācijai Eiropas Savienības politiskajā, ekonomiskajā un institucionālajā sistēmā. Tie skaidri apliecina faktu, ka Eiropas Savienība ir augošs organisms, kurš turpina un turpinās tālāk integrāciju nostiprināšanos. Latvija, Horvātija un Moldova katra atrodas citā Eiropas reģionā, taču tās visas pieņem un atbalsta Eiropas Savienības pamatvērtības - demokrātiju, cilvēktiesības un likumu varu. Eirointegrācijas turpināšanās kalpo par atsvaru Eiropas Savienībā notiekošajai ekonomiskajai krīzei un tās negatīvajiem efektiem, jo ekonomiskā krīze lielā mērā ir arī uzticības krīze, un valstu vēlme integrēties Eiropas Savienībā ir uzticības apliecinājums Eiropas Savienības projektam. Un tas šajā ne vienkāršajā laikā ir ļoti būtiski priekš Eiropas Savienības tālākās nostiprināšanās. Tāpēc es vēlreiz uzsveru šo trīs notikumu nozīmību. Latvijas un Horvātijas labās divpusējās attiecības nodrošinās veiksmīgu mūsu sadarbības turpināšanos Eiropas Savienības ietvaros, un es ceru, ka kaut kad nākotnē Latvijai būs iespēja atbalstīt Horvātijas pievienošanos eirozonai. Novērtējot eirointegrācijas nozīmību, mums tā būtu arī aktīvi jāveicina, un attiecībā uz Moldovu tam ir visplašākās iespējas. Te es gribu izteikt pateicību ārlietu ministram par viņa darbību šajā sakarā Eiropas ārlietu ministra līmenī. Es gribu atzīmēt Latvijas attīstību un sadarbības politiku, kas dod nopietnu ieguldījumu reformu procesā Moldovā. Līdz ar to es atbalstu arī ārlietu ministra vēlmi turpmākajos gados pakāpeniski palielināt finansējumu šai politikai, jo mūsu ekspertīze Moldovā ir ļoti gaidīta un vajadzīga. Nobeigumā es aicinu mūs visus izmantot iespēju un atgādināt mūsu kolēģiem un sadarbības partneriem to, ka Moldovas tauta ir cienīga būt Eiropas Savienības tautu saimē. Paldies par uzmanību. (RP frakcijas aplausi.)".
2013_01_24-seq43 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mana komentāra saturs būs mazliet atšķirīgs no tā, ko mēs līdz šim esam dzirdējuši, jo es atzīstu, ka ārpolitikas dokuments ir ļoti mērķtiecīgs, racionāli uzrakstīts. Tomēr es gribu vērst jūsu uzmanību uz vienu pamatjautājumu - kā vispār veidojas analīzes par to, kas nosaka starptautisko attiecību lemšanas pamatus, kā notiek lēmumu pieņemšana? Un man jāmin, ka diemžēl daudz kas notiek neracionālā līmenī. Politologi ir... ir norāde, ka ir vismaz piecas, ja ne vairāk, dažādas lēmumu pieņemšanas teorijas, kas, starp citu, attiecas arī uz iekšpolitiku, un atkarībā no tā, uz kuru reaģē kāda valsts, tad ir pilnīgi cita arī izvērtējuma skala un citi iespējamie reakcijas faktori. Pirmā ir racionālā lēmumu pieņemšanas teorija, par kuru mēs principā visi vienmēr domājam, ka tā ir noteicošā, proti, ka attiecīgās valstis un attiecīgie politiķi racionāli izvērtē gan ieguvumus, gan zaudējumus kaut kādai atsevišķai politiskai iniciatīvai. Tas, zināms, arī notiek, bet diemžēl ne tik bieži, kā mēs domājam, un līdz ar to ir jāpārdomā, kas ir neracionālie lēmumu pieņemšanas teorijas pamatprincipi, uz ko arī savā ziņā ir jāgatavojas. Pirmās es minēšu konspirācijas teorijas, kas diemžēl ir ļoti plaši izplatītas. Ļoti daudzu cilvēku analīzes spektros un arī starptautiskajā jomā... Proti, ir tādi pieņēmumi, ka kaut kādi nezināmi tumši spēki kaut ko virza savās interesēs, un tas viss ir kaut kā ļoti bīstami un neracionāli. Manuprāt, šīs teorijas un šie pieņēmumi paši ir ļoti bīstami un neracionāli un uz tiem brīžiem ir grūti reaģēt. Es minēšu tikai divus nesenus piemērus no Krievijas ārpolitikas reakcijām. Pirmais. Kā mēs atceramies, Krievija nesen noraidīja to iespēju, ka Amerikas pilsoņu ģimenes pārņem Krievijas bāreņus savā adopcijas sistēmā. Skaidrojums ir galīgi neracionāls - ka it kā tām ģimenēm esot kaut kādi nelabvēlīgi, ļaundabīgi iemesli, nevis tas ir cilvēciski un humanitāri ārkārtīgi svarīgs solis. Tā ka savā ziņā tas vērtējums, šī reakcija bija ļoti kaitnieciska cilvēciskām starptautiskām attiecībām. Tāpat diemžēl Krievijas Federācijā arvien vairāk izplatās citas neracionālas lēmumu pieņemšanas tradīcijas, piemēram, tiek pārspīlēti uzsvērts, ka Latvijā it kā ļoti pieaug neonacistu kustība un tamlīdzīgi. Šādi pieņēmumi un lēmumi ļoti satricina visu starptautisko vidi. Trešā lēmumu pieņemšanas teorija, tā sauktā birokrātiskā jeb... varētu arī teikt, iekšpolitikas jautājumos, kas faktiski saistīti ar ārpolitiku. To jau te dažs labs kolēģis minēja. Visspilgtākais piemērs ir Lielbritānijas vadītāja nesenā runa, ka jāpārdomā Eiropas Savienības saistības. Kā mēs saprotam no daudziem analītiķiem, viņa doma galvenokārt bija vērsta... izrietēja no iekšpolitiskiem argumentiem, vēlmēm; nebija runa par vispārējām Anglijas un visas Lielbritānijas interesēm tālākā skatījumā. Es minēšu vēl vienu teoriju, kas ir vairāku dažādu faktoru apkopojums, ko es saucu par haosa teoriju. Diemžēl mēs vienmēr, kā es saku, domājam, ka viss notiek racionāli. Bet mēs redzam, ka starptautiskās attiecības ietekmē ļoti daudzi neparedzami faktori, kaut kādi pēkšņi satricinājumi - vai nu kaut kas ekonomisks, vai dabas katastrofa, vai kaut kāda atsevišķa politiķa gandrīz vai psihoze un tamlīdzīgi. Arī šis diemžēl ir tāds nestabilitātes faktors. Kas tad tomēr ir vēl tā viena teorija, kas ved vairāk uz stabilitāti, racionālu paredzamību? To es saukšu par institucionālo teoriju. Proti, starptautisko lēmumu pieņemšana ir saistīta ar jau esošiem starptautiskiem līgumiem, likumiem, iesaisti dažādās organizācijās, un tādā ziņā tā saistīta arī ar jau iepriekš noslēgtu vienošanos, kā attiecīgās valstis rīkosies. Un šeit man jāsaka, ka Latvijā tas ir izvērsts ļoti spēcīgi, un tas mūsu ārpolitikai un drošībai ļoti svarīgi, ka mēs esam šādās institucionālās drošības struktūrās, kur mēs varam vairāk stabilizēt un paredzēt, kāda būs mūsu starptautiskā situācija. Tā ir NATO, tā ir Eiropas Savienība, tā ir eirozona, tie ir daudzi citi līgumi un starptautiska sadarbība. T�� ka, manuprāt, tas, ko mēs jau redzam arī ārpolitikas ziņojumā, ir viens no visai spēcīgiem pamataspektiem mūsu pašu ārpolitikai un starptautiskajai politikai vispār. Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi. No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Pareizi, Rasma!”)".
2013_01_24-seq41 spokenText "Godātie klātesošie! Lai kā es centos, nevarēju atrast dokumentā, kādi mērķi tiek izvirzīti Latvijas diplomātiem un kādi būs labumi no šo mērķu realizācijas Latvijā. Un vēl - kāda cena mums būs jāsamaksā? Visi mūsu mērķi, skatoties pēc dokumenta, ir veicināt, censties, balstīt, redzēt vai noskaidrot. Tādu mērķu īstenošanu gada beigās būtu ļoti grūti novērtēt. Piemēram, kā mēs vērtēsim, vai Latvija redzēja Eiropu kā brīvprātīgu nacionālu valstu apvienību vai ne? Vai veicināja krīzes seku pārvarēšanu vai ne? Un, ja veicināja, tad labi vai slikti veicināja? Ārpolitikas ziņojumā nav vīzijas nedz par Latvijas vietu Eiropas Savienībā, nedz par mūsu vietu aliansē ar ASV (atskaitot hipotētisko Eiropas kodolu, protams). Ir grūti uzstāties debatēs par dokumentu, kas faktiski nesatur nekādu jaunu informāciju, analīzi, darbības plānu un Latvijas valsts globālo mērķu konstatāciju un to īstenošanas veidu. Faktiski ziņojums, kas gatavots uz 25 lapām, ir formāls un diemžēl būtiski pazemina debašu līmeni. Ziņojumā savāktas vispārīgas frāzes, kas vairākas reizes jau skanējušas, un no to vispārīgā rakstura gribas aizmigt. Kā jebkurš dokuments, kas nāk no Ārlietu ministrijas, gada ziņojums satur signālus kā Latvijas sabiedrībai, tā arī ārzemju vēstniekiem. Un, iespējams, lielākā mērā tam jābūt virzītam uz to. Bet visā dokumentā skaidri lasāms tikai viens signāls - tā ir mīlestība pret Eiropas Savienību un vienlaikus pret Amerikas Savienotajām Valstīm. Bet, kā zināms, lai cik tu saki: „Cukurs!”, saldāk mutē nekļūst. Un mīlestība ar kaut ko jāstiprina. Paldies, ka atskaitē par 2012.gadu un runājot arī par 2013.gadu nav aizmirsts pieminēt par Ziemeļu distribūcijas tīklu un tā tālāko komercializāciju; ka nav aizmirsts pieminēt attiecības ar Ķīnu pagājušajā gadā, taču, saņemot diezgan daudzvārdīgu atskaiti par 2012.gadu, Ķīnai nav pievērsta uzmanība 2013.gada plānos. Starp citu, divpadsmit Ķīnas premjerministra Vena Džiabao iniciatīvas, kas izskanēja pavasarī, paredz 10 miljardu dolāru piešķiršanu ekonomisko attiecību attīstībai ar mūsu reģionu. Procesu, kas saistīts ar finansējuma piešķiršanas kritēriju izstrādāšanu, šodien cenšas vadīt Polija, kas ir mūsu tiešā konkurente cīņā par kravu tranzītu no Ķīnas. Arī attiecības ar Krievijas Federāciju aizņem veselas desmit rindas 2013.gada plānos, taču tur ir vispārīgi vārdi par PTO kritēriju izpildi un protekcionismu, bet nav ne vārda par to, ka reālus draudus rada Krievijas un Baltkrievijas oficiāli pasludinātie mērķi pārcelt kravu tranzītu no Baltijas ostām uz Krievijas Ustjlugas ostu. Un es tīri praktiski gribētu dzirdēt šo risku analīzi un pasākumu plānu, lai izvairītos no nelabvēlīga scenārija. Ziņojumā kā prioritāte minēta attiecības ar Centrālās Āzijas valstīm, bet kuras no valstīm ir domātas par mūsu galvenajiem partneriem? Kur ir augstākās sadarbības potenciāls gan ekonomiski, gan politiski? Kādu ekonomikas pieaugumu mēs gribam sasniegt? Kādas ir galvenās problēmas? Vai tā ir loģistika, likumdošana vai vīzas? Kādi ārpolitikas notikumi mūs gaida šogad? Kāda ir konfliktu attīstības varbūtība „karstajos” reģionos? Kurās valstīs, kuras mēs vērtējam par prioritārām, šogad notiks vēlēšanas? Un kādas svarīgas vizītes ir plānotas šogad? Kā mainīsies ārējās tirdzniecības bilance? Es vienmēr esmu saņēmis no Ārlietu ministrijas kvalitatīvu un pilnīgu informāciju par jebkuru valsti, ar kuru Latvijai ir attiecības. Šie ziņojumi ietver gan daudz konkrētas un lietišķas informācijas, gan ekonomikas atskaites, gan diplomātijas vēsturi, gan mūsu konkrēto mērķu valstis un reģionus. Un es kaut ko līdzīgu gaidīju arī no ministra galaziņojuma, bet šinī gadījumā es pievīlos. Ir divdesmit piecas lapas, kur nav nekādas jaunas informācijas, kuru var pieņemt zināšanai, nerunājot par mērķiem un plāniem, kurus var atbalstīt vai neatbalstīt. Paldies. (SC frakcijas aplausi.)".
2013_01_24-seq40 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Sergejam Potapkinam.".
2012_01_26a-seq32 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Sergejam Potapkinam.".
2011_12_08-seq77 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Sergejam Potapkinam.".
2013_01_24-seq39 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Ministri! Ciemiņi! Viesi! Paldies ārlietu ministram par detalizēto ziņojumu! Protams, es nevaru pieskarties visiem tiem jautājumiem, kas ir atspoguļoti tajā ziņojumā. Es apstāšos tikai pie viena jautājuma. Priekš manis tas ir ļoti svarīgs jautājums. Kā mēs redzam no ziņojuma, 2013.gada laikā mums ir jāvienojas par to, kādi būs Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē galvenie akcenti un prioritātes. Kā teikts ziņojumā, prezidentūras darba programmas izstrāde ir daudzpakāpju process un tajā mijiedarbojas dažādi elementi - Eiropas un pasaules aktuālie notikumi, Eiropas Komisijas ilgtermiņa plāni, starptautisko organizāciju darba kārtības, ES dalībvalstu un ES institūciju intereses, no iepriekšējām prezidentūrām mantotie darba kārtības jautājumi un pašas prezidējošās valsts prioritātes. Latvijas uzdevums ir apzināt visus šos elementus un atspoguļot tos savā darba programmā izsvērtā un sabalansētā veidā. Tā, lai tā būtu interesanta Latvijai, citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Savienības institūcijām un partneriem ārpus Eiropas Savienības. Pēc manām domām, mūsu programmā kā prioritārs jautājums jāiekļauj veselīga novecošana visa dzīves cikla garumā. Es uzskatu, ka šis jautājums ir aktuāls gan Latvijai, gan arī citām valstīm Eiropas Savienībā. Paskaidrošu - kāpēc. Nav noslēpums, ka pēdējā laikā ievērojami pasliktinās veselība ne tikai pieklājīga vecuma cilvēkiem, bet arī lielai daļai jaunās paaudzes. Pēc Veselības ministrijas datiem, Latvijā ar katru gadu aug smēķētāju skaits jaunatnes vidū, un tā ir nacionāla traģēdija. 13 gadu vecumā smēķē katrs desmitais bērns, bet 15 gadu vecumā - jau katrs trešais. 15 gados katrs ceturtais pusaudzis ikdienā... ik nedēļu lieto alkoholu. Pēc Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas datiem, 2012.gadā, izpildot NBS pieprasījumu, profesionālajā dienestā tika pieņemti 313 karavīri, bet saņemti bija 1060 iesniegumi. Izrādās, ka 30 procentiem no viņiem ir slikta fiziskā sagatavotība, 7 procentiem - problēmas ar veselību, bet 5 procentiem konstatētas psiholoģiskas problēmas, kas neļauj dienēt profesionālā armijā. Statistika parāda, ka Latvijā tikai 23,2 procentiem skolēnu fiziskās sagatavotības rādītāji ir augsti. Vidējā līmenī tie ir 40,2 procentiem skolēnu, savukārt zem vidējā līmeņa un zemā līmenī - 34,2 procentiem. Tas ir iemesls, kādēļ, stājoties profesionālajā militārajā dienestā, 2012.gadā fiziskās sagatavotības pārbaudi nenokārtoja 25,6 procenti kandidātu. Otrā problēma - jauniešu sliktais veselības stāvoklis. Ar katru gadu arvien vairāk ir tādu kandidātu, kuriem ir dažādas veselības problēmas, tajā skaitā nopietnas mugurkaula un vairogdziedzera problēmas. Šie cipari šokē. Aizsardzības ministrs Pabrika kungs teica, ka mums vajag palielināt savu drošību. Tā ir arī mūsu, Latvijas Republikas, drošība. Līdz kādam brīdim mēs taisīsim ciet acis, raugoties uz šiem faktiem? Tā jau ir nevis atsevišķu ģimeņu problēma, bet visas valsts problēma. Gribu atgādināt, ka Ministru kabinets 2011.gada 5.oktobrī ar rīkojumu Nr.504 apstiprināja sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam, kuras realizējot, cilvēka veselīgā mūža gadi palielināsies par 2 gadiem: no 52 gadiem līdz 54 gadiem - vīriešiem un no 54 gadiem līdz 56 gadiem - sievietēm. Tā ir ilgtermiņa programma, un, ja mēs iekļausim to prioritārajos jautājumos, mūsu prezidentūras laikā mēs pievērsīsim lielu uzmanību no Eiropas valstu puses arī finansējuma programmas realizēšanai. Šeit arī ārlietu ministrs teica, ka mums vajag izmantot - lietderīgi izmantot! - visus līdzekļus. Tas arī ir tas iemesls, kāpēc mums vajag ielikt to mūsu prioritātēs. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija arī izstrādāja sporta pamatnostādnes 2013.-2020.gadam, un februārī tās tiks izskatītas Ministru kabinetā. Lūdzu piešķirt tām atbilstošu finansējumu. Kā pozitīvu piemēru mēs redzējām to, ka pagājušā gada otrajā pusē Kipras prezidentūras laikā par prioritārām jomām bija noteikta sporta joma un veselība, bet, kā jūs saprotat, pusgadā nevar daudz ko izpildīt. Taču, turpinot to pašu programmu, mēs varam panākt daudz vairāk. Viņi uzskata, ka Eiropas iedzīvotāju mazkustīgā dzīvesveida, aptaukošanās un novecošanās problēmu risināšana un uz pierādījumiem balstīta sporta politika un cīņa pret rezultāta manipulācijām... Eiropas Parlamentā un Padomē 2011.gada 14.septembrī pieņēma lēmumu par Eiropas aktīvu novecošanu un paaudžu solidaritāti 2012.gadā. Kā teica Zanda Kalniņa-Lukaševica, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja, Eiropas Savienības 27 dalībvalstis sēž vienā laivā. Es kā speciālists varu pateikt, ka, lai stūrētu tādu lielu laivu ar 27 airiem, vajag ļoti ilgi trenēties, tas nav tik vienkārši - airēt un stūrēt. Un tam ir vajadzīgs ilgs laiks. Nobeigumā gribu novēlēt, lai mūsu Eiropas Savienības prezidentūras laikā tiktu realizētas visas mūsu prioritārās programmas. Ja mēs gribam būt aktīvi Eiropas Savienībā, mums jābūt veseliem un ar stipru mugurkaulu. Paldies par uzmanību! (SC frakcijas un RP frakcijas aplausi.)".
2013_01_24-seq37 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais ārlietu ministra kungs! Godātie kolēģi un klātesošie! Manuprāt, Saeimas ārlietu debates bez debatēm par mūsu tuvāko reģionu - Baltijas reģionu - nebūtu īsti pilnvērtīgas. Tāpēc es kā Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs vēlos ieskicēt aktuālos jautājumus, kurus Latvija kā prezidējošā valsts Baltijas valstu sadarbības institūcijās - Baltijas Asamblejā un Baltijas Ministru padomē - uzskata par prioritāriem. Mūsu kopējais mērķis ir konkurētspējīga un inovatīva Baltijas valstu ekonomikas attīstība. Lai sasniegtu šo mērķi, esam ieplānojuši vairākas praktiskas iniciatīvas šajā jomā. Pirmkārt. Esam paredzējuši kopā ar biznesa asociāciju pārstāvjiem sākt izstrādāt kopīgu Baltijas ārējo ekonomisko politiku. Jautājumi, uz kuriem mums ir jādod atbildes, ir ļoti skaidri, proti, kādi kopīgi pasākumi jāveic, lai reģionam piesaistītu investīcijas, un kādus kopīgus projektus investīcijās mēs varam attīstīt? Kā Baltijas valstu uzņēmēji var kopīgi pārstāvēt savu produkciju globālajos tirgos? Kā varam kopīgiem spēkiem piesaistīt Eiropas finansējumu attīstības sadarbībai? Īpašu uzmanību pievērsīsim attīstības sadarbības politikai un Baltijas valstu sadarbībai šajā jomā. Baltijas, tajā skaitā arī Latvijas, uzņēmējiem ir par maz resursu, lai vienatnē iekarotu lielos tirgus, un tāpēc mums, politiķiem, ir jāpalīdz izveidot vienotu Baltijas valstu eksporta un konkurētspējas veicināšanas platformu, kas palīdzētu Baltijas valstu uzņēmējiem apvienot spēkus un kopīgi iekarot lielos tirgus. Pietiekami daudz ir runāts par to, ka Baltijas valstis ir mūžīgās konkurentes, nevis sabiedrotās. Es esmu pārliecināts, ka sadarbība ir jāfokusē uz tiem jautājumiem, kuros mums ir vienotas intereses, piemēram, produkcijas noiets trešajās valstīs. Otrkārt. Esam apņēmušies attīstīt Baltijas valstu sadarbību izpētes un inovāciju jomā, tajā skaitā kopīgas Baltijas mēroga izpētes tehnoloģiju un inovāciju infrastruktūras veidošanu BIRTI projekta ietvaros, ko jau pieminēja ārlietu ministrs savā ziņojumā. Treškārt. Attīstot ekonomikas konkurētspēju, ir ļoti svarīgi vērst uzmanību un rīcību uz vienota Baltijas enerģijas tirgus izveidi un tā integrāciju vienotā Ziemeļvalstu un citu Eiropas valstu enerģijas tirgū. Mūsu valdībām ir intensīvi jāstrādā, veidojot saskaņotu Baltijas un Ziemeļvalstu zaļās enerģijas atbalsta sistēmu, jo tā ir viens no valstu un reģionu konkurētspējas stūrakmeņiem. Vēlos pieminēt vēl dažas iniciatīvas, kas iekļautas prezidentūras darba kārtībā. Tā ir vienotā reģionālā tūrisma koncepcija, kopīgie veselības aprūpes projekti, lauku attīstība, infrastruktūras un enerģētikas projekti, Eiropas Savienības Austrumu partnerība. Liels uzsvars Baltijas Asamblejas darbā tiek likts uz sadarbību ar Ziemeļvalstīm, Beniluksa valstīm un GUAM - tātad ar Gruziju, Ukrainu, Azerbaidžānu, Moldovu. Šajā gadā pievērsīsim arī daudz lielāku uzmanību sadarbībai ar Višegradas valstu grupu. Īpaši gribu pieskarties sadarbībai ar GUAM. GUAM Parlamentārā Asambleja ir Baltijas Asamblejas nozīmīgs sadarbības partneris. Un ar gandarījumu vēlos uzsvērt, ka mūsu sadarbība ir konstruktīva un rezultatīva. Bez politiskajiem, ekonomiskajiem un kultūras nozares jautājumiem mūsu sadarbības dienas kārtībā ir GUAM reģiona stabilitātes nostiprināšana un tajā pastāvošo iesaldēto konfliktu risināšana. Tāpēc es, izmantojot iespēju, aicinu gan premjerministru, gan ārlietu ministru aktīvi iesaistīties šo jautājumu risināšanā, lai tie tiktu uzturēti un būtu aktuāli gan divpusējo, gan daudzpusējo sadarbības formātu darba kārtībā un palīdzētu mūsu sadarbības partneriem panākt ātrāku konfliktsituāciju atrisinājumu miermīlīgā ceļā atbilstoši starptautisko tiesību normām un principiem. Kolēģi! 2009.gadā Baltijas valstis apņēmās ievērot savstarpējo solidaritāti, lai kopīgiem spēkiem rastu iespējamo nākotnes problēmu risinājumus. Šī vienošanās, sadarbība un rīcības koordinācija, manuprāt, Baltijas reģionu pasargāja no dziļākas recesijas. Tomēr neatkarīgi no sasniegtā un jau paveiktā jāaktualizē arī lielās jautājuma zīmes attiecībā uz Baltijas Asamblejas un Baltijas Ministru padomes sadarbību. Manuprāt, Baltijas Asambleja ļoti ātri pārorientējās uz jaunu darbības formātu, precīzi un ātri reaģējot uz jebkādiem, arī visspēcīgākajiem, satricinājumiem. Mums ir aktīvi jāstrādā, lai arī turpmāk attīstītu praktiskas partnerības un sadarbības modeļus. Mēs kopīgiem spēkiem jau iekustinājām Baltijas valstu sadarbību veselības aprūpē, kopīgi izvirzām jaunas iniciatīvas ar PVN saistītās krāpniecības apkarošanai Eiropas mērogā, kopīgi esam aizsākuši darbu, kura rezultātā jātiek novērstām likumdošanas nepilnībām finanšu tirgu kontroles mehānismu jomā. Tomēr, lai parlamentāriešu paveiktais nepaliktu tikai rekomendējošā vai deklaratīvā līmenī, nepieciešams spēcīgs izpildvaras darbs. Kā pareizi uzsvēra Pabrika kungs, ne visos jautājumos Baltijas valstis spēj vienoties. Un es arī uzskatu, ka Baltijas valstu sadarbības uzlabošanas labad steidzami jārisina nepietiekami ciešās valstu valdību sadarbības problēma. Šajā kontekstā vēlos pievērst uzmanību valdību sadarbībai Baltijas Ministru padomē. Mums ir ne īpaši veiksmīga sadarbība atsevišķos kopīgos projektos, sadarbības potenciāls netiek pietiekami izmantots. Manuprāt, vēl vairāk ir jāstiprina nozaru ministru sadarbība. Baltijas Ministru padomes ietvaros darbojas piecas vecāko amatpersonu komitejas. Mani pārsteidz fakts, ka Baltijas Ministru padomes ietvaros nav izveidotas vismaz darba grupas tādās jomās kā izpēte un inovācijas, ārējā ekonomiskā politika un investīcijas, finanšu tirgus, reģiona konkurētspēja. Vēlos uzsvērt... un es nedomāju, ka Baltijas Ministru padomes ietvaros būtu jāveido jaunas ilglaicīgas struktūras, tomēr arī šie jautājumi ir mērķtiecīgi jāskata nozaru ministru līmenī, tāpat kā īpašajā darba grupā savulaik tika skatīti jautājumi par kopīgajiem veselības aprūpes projektiem. Noslēgumā es vēlos pievērsties vēl vienam nozīmīgam jautājumam, proti, gaidāmajai Baltijas valstu prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Turpmākajos gados Baltijas valstu reģionālās sadarbības plānos aizvien vairāk dominēs ar Eiropas Savienību saistīti jautājumi, mūs visus ietekmēs Eiropas ekonomiskās grūtības un centieni atjaunot ekonomikas izaugsmi. Šajos neprognozējamos apstākļos Baltijas valstīm jānodrošina, lai sarunu gaitā tiek ievērotas to nacionālās un reģionālās intereses. Tuvākajos mēnešos tas sevišķi svarīgi Eiropas Savienības daudzgadu budžeta kontekstā, jo ir jāpanāk, lai tā izstrādē tiktu ņemtas vērā mūsu intereses attiecībā uz taisnīgiem tiešmaksājumiem un kohēzijas finansējumu. Baltijas valstis pirmoreiz uzņemsies prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, un mums pilnībā jāizmanto šī iespēja. Lietuva kā pirmā no Baltijas valstīm kļūs par prezidējošo valsti jau šogad, mēs - 2015.gadā, Igaunija - 2018.gadā. Baltijas valstīm ir efektīvi un stratēģiski jāizmanto savas prezidentūras kopīgai rīcībai parlamentu, valdību un nevalstiskā sektora līmenī, lai tradicionālo priekšstatu par sevi kā par mazām valstīm bez ievērojamas politiskās un ekonomiskās ietekmes, kas starptautiskajās attiecībās vienmēr ir atkarīgas no galveno noteicēju gribas, nomainītu ar priekšstatu par spēcīgām Baltijas jūras dienvidu daļas lielvalstīm. Pat tad, ja šobrīd prioritātes nosaka Eiropas Savienības prezidentūras trio, reģionālā koordinācija var būt ļoti nozīmīga un būtiski ietekmēt nākamo nacionālo prioritāšu izvirzīšanu. Baltijas valstu intereses daudzos būtiskos jautājumos sakrīt, un aktīvāka rīcība noteikti vainagosies ar panākumiem. Baltijas Asambleja savā pēdējā sesijā vērsās pie Baltijas valstu parlamentiem un valdībām, kā arī pie Baltijas Ministru padomes ar aicinājumu pastiprināt reģionālo koordināciju, plānojot gaidāmās prezidentūras Eiropas Savienības Padomē, lai tādējādi nodrošinātu prezidentūru pēctecību, kas palīdzēs labāk pārstāvēt Baltijas reģiona valstu intereses. Baltijas valstu kopīgo interešu apzināšana un sadarbība, to veiksmīga un savstarpēji izdevīga īstenošana ir reģiona un katras valsts panākumu atslēga. Noslēgumā pateicos Ārlietu ministrijai par jau paveikto un neapšaubāmi aicinu uz turpmākā dialoga attīstību un praktisku sadarbību gan starp valdībām kopumā, gan arī starp nozaru ministrijām. Paldies. (Aplausi.)".
2013_01_24-seq35 spokenText "Labdien! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie ministri! Ekselences! Godātie kolēģi! Lasot 2012.gada ārpolitikas ziņojumu, vēlējos redzēt, vai tajā ir minēti Latvijas ārpolitikas mērķi. Bet diemžēl tos šis ziņojums neatklāja. Pirms gada Saeimas ārpolitikas debatēs teicu, ka ir būtiska Ārlietu ministrijas plānotā rīcībpolitika nacionālo interešu īstenošanā - dažādos jautājumos saistībā ar valodas politiku, nepilsoņu un pilsonības jautājumu, nacionālo interešu aizstāvību ārvalstīs, Latvijas valstsnācijai būtisku vēstures jautājumu skaidrošanu ārpus Latvijas robežām, ārkārtīgi svarīgi ir jautājumi par okupācijas laikā radīto zaudējumu kompensāciju Latvijai. Tomēr 2012.gada ārpolitikas ziņojumā šie ieteikumi nav ņemti vērā. Ārpolitikas ziņojums ir tāds, kāda ir pati Latvijas ārpolitika - bez izteikta konkrēta virsmērķa, sadrumstalots daudzu aktivitāšu kopums, un galvenokārt tā ir pakārtota starptautisko organizāciju plāniem. Ir aizmirsts, ka ārpolitikai, kā tas ir teikts arī Nacionālās apvienības ārpolitikas vadlīnijās, ir jābūt iekšpolitikas turpinājumam. Lielākā daļa ārpolitikas ziņojuma aizņem starptautisko organizāciju darba kārtība. Vai tādai būtu jābūt Latvijas ārpolitikai? Ir valstiski ļoti nepieciešams radīt jaunu Latvijas ārpolitikas koncepciju, valdības un Saeimas līmenī apstiprinot ārpolitikas vadlīnijas nākošajai desmitgadei. Skaidrs, ka starptautisko organizāciju darba kārtība nevar aizstāt patstāvīgu Latvijas ārpolitiku un ilgtermiņa mērķus. Starptautiskās organizācijas, tādas kā ANO, EDSO, Eiropas Padome, OECD, ir forumi dažādu valstu sadarbībai uz kopēju mērķu, vērtību un interešu pamata. Tie dod iespēju kopīgi risināt globāla un reģionāla rakstura problēmas, radīt standartus sadarbībai ekonomikā, zinātnē, izglītībā, kultūrā un citās jomās. Tomēr nav pieņemams uzskats, ka starptautiskās institūcijas netieši piedalās Latvijas valsts pārvaldē ar direktīvu vai saistošu rekomendāciju palīdzību. Vienīgais izņēmums te ir Eiropas Savienība, kuras loma ir īpaši svarīga tādēļ, ka postpadomju telpā strauji attīstās Krievijas virzītā Eirāzijas savienības veidošana. Mērķtiecīgas ārpolitikas pamatā ir jāliek divi pamatprincipi, kas ir svarīgāki par īstermiņa ekonomiskajām interesēm. Pirmais princips ir šāds: neatlaidīga valsts tiesiskās pēctecības doktrīnas apliecināšana. Kā liecina līdzšinējie fakti, esošā tendence norobežoties no vēstures jautājumiem ārpolitikā jau ir devusi negatīvus rezultātus. Tā ir palīdzējusi stiprināt Krievijas uzskatu, ka Latvijas valsts it kā būtu LPSR turpinājums un tāpēc Latvijai esot jāatbild par padomju režīma politikas sekām. Otrs princips - aktīva Latvijas valsts politikas aizsardzība pilsonības un valodas jautājumos. Latvijā ir vērojama absurda situācija, ka latviski runājošie cilvēki, galvenokārt latvieši, lietojot valsts valodu, spiesti izjust diskomfortu un bieži nonāk Latvijā diskriminējošās situācijās visdažādākajās dzīves sfērās. Divvalodība sabiedrībā veicina krievu valodas pašpietiekamību, un tas ir ceļš uz segregētu sabiedrību; tas ir bīstami no valsts drošības un stabilitātes viedokļa. Man ir jautājums: kā saistībā ar šo visiem zināmo faktu Ārlietu ministrija vērtē 2012.gada novembrī klajā nākušās EDSO Augstā komisāra minoritāšu jautājumos Knuta Vollebeka, viņa kolēģes Ilzes Brands-Kehres un citu sastādītās Ļubļanas vadlīnijas daudzveidīgu sabiedrību integrācijai? Šajās vadlīnijās, runājot par valodas politiku, ir vērojama nezinātniska pieeja dažādiem valodas politikas jautājumiem attiecībā uz mazākumtautību un valsts valodas koeksistenci un kļūdaini ir teikts, ka arī vairākas valodas spēj vienot sabiedrību. Skaidrs, ka sabiedrības divvalodība vai trīsvalodība valodas politikā sevi pierādījusi kā nestabilas, nedrošas sabiedrības modeli, un nav saprotams, ko autori K.Vollebeks, I.Brands-Kehre un citi ir domājuši, aizmirstot šo faktu divvalodības sakarā. Ļubļanas integrācijas vadlīnijas rakstītas vienveidīgai Eiropai, aizmirstot, ka Eiropas Savienības valstis ir katra ar ļoti atšķirīgu valodas un integrācijas situāciju. Mani, EDSO Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju, interesē, vai ārlietu ministrs uzskata, ka Ļubļanas vadlīnijas būtu jāizmanto arī Latvijas integrācijas vadībā, ņemot vērā Latvijas specifisko valodas un integrācijas situāciju. Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks starptautiskajos medijos izsaka Latvijas iekšpolitikai nelabvēlīgus ieteikumus un noklusē faktisko situāciju pilsonības jautājumos (piemēram, par nepilsoņu bērniem un to, kāpēc viņu vecāki saviem bērniem neizvēlas Latvijas pilsonību). Mani interesē, kāda ir Ārlietu ministrijas sadarbība ar Latvijas pārstāvi Eiropas Padomē - Nilu Muižnieku. Rezumējot varu teikt - kopumā redzams, ka ārlietu ministra ziņojums Saeimai klusē gan par ārpolitikas ilgtermiņa mērķiem, gan par citiem Latvijas pastāvēšanai ļoti būtiskiem principiem. Tāpēc rodas vairāki jautājumi. Pirmkārt. Kāpēc Saeimai jātērē laiks un jārīko ārpolitikas debates, ja iepriekšējā gadā izteiktie jautājumi un viedokļi ārpolitikas ziņojumā tiek ignorēti? Otrkārt. Cik gara ir Latvijas ārpolitikas perspektīva? Viens gads vai mazāk? Treškārt. Kur parādās ministra ziņojuma saikne ar Valdības deklarāciju un iepriekšējo valdību ārpolitiku? Ceturtkārt. Vai Latvijas ārpolitiku nosaka valsts, valdība vai ministrs? Piektkārt. Vai ziņojumā ietverti Valsts prezidenta un Ministru prezidenta uzskati par ārpolitiku? Un kur tie ir atrodami? Un visbeidzot - kā nodrošināt Latvijas ārpolitikas kontinuitāti ministra maiņas gadījumā? Paldies par uzmanību. (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)".
2013_01_24-seq33 spokenText "Godātais Prezidij! Ārlietu ministr! Kolēģi! Būtiskākais ārlietu ministra ziņojumā ir pateikts vienā teikumā, proti, ka Eiropas Savienībai ir jāsaglabā sava vienotība un solidaritāte, lai varētu kļūt par globāli ietekmīgu spēku. Mūsu interesēs ir stipra Latvija stiprā Eiropas Savienībā, citādi mēs pazudīsim milžu cīņās jaunajā pasaules kārtībā tāpat, kā jau reiz pazudām. Akcents Eiropas Savienības gadījumā ir uz „varētu”, jo pašreiz, par spīti tam, ka Eiropas Savienība ir lielākais ekonomiskais bloks pasaulē, tās ietekme uz globālajiem procesiem ne vienmēr ir tik liela, kā to varētu vēlēties. To saprot arī Lielbritānijas premjers Kamerons, kurš savā ilgi gaidītajā runā vakar atzina (citēju): „Nav ne mazāko šaubu, ka mēs esam daudz stiprāki Vašingtonā, Pekinā un Deli jau tāpēc vien, ka esam stiprs spēlētājs Eiropas Savienībā.” Un viņš arī pateica, ka viņš cīnīsies līdz pēdējam elpas vilcienam, lai paliktu Eiropas Savienībā. Bet problēma paliek: kā pārliecināt sabiedrību? Tas attiecas arī uz mums. Bet mēs nevaram kļūt par stipru valsti Eiropas Savienībā, ja esam tajā trešā nabadzīgākā valsts. Būtībā tāpēc jau mūsu premjerministrs Valdis Dombrovskis savā Vecgada vakara uzrunā uzsvēra nepieciešamību mazināt nevienlīdzību Latvijas sabiedrībā. Tikai iekšēji stipra Latvija būs arī spēcīgs spēlētājs Eiropas Savienībā. Aplūkosim divus pasaules reģionus, kas met milzu izaicinājumus gan Amerikai, gan Eiropai. Āzija. Gan Japāna, gan Ķīna tagad ir pacēlušas gaisā iznīcinātājus dēļ sīciņām neapdzīvotām salām, kuru piederību Japānai apstrīd Ķīna. Vai nonāks līdz šaušanai? Atcerieties, kāda ir Japānas un Ķīnas vēsture, vēl pavisam nesenā vēsture! Kādas ogles tur vēl kvēlo! Ķīnai ir arī asi robežstrīdi par citām neapdzīvotām saliņām un ar citām valstīm notiek konfrontācijas. Un es nemaz neesmu pieminējis Ziemeļkoreju. Pazīstamais stratēģis Zbigņevs Bžezinskis, kurš bieži viesojas Ķīnā, saka: galvenais izaicinājums pasaules mieram būs spēja novērst Āziju no tiem pasaules kariem, kādus izraisīja eiropieši iepriekšējā gadsimtā. Priekšnoteikums tam būs ASV spēja cieši sadarboties ar Ķīnu un reizē arī aizsargāt tos savus sabiedrotos un draugus, kuri no Ķīnas baidās. Tāpēc jau arī notiek ASV militāro spēku pārbīde no Eiropas uz Āziju. Vai ASV spēs to veikt? Ko te var līdzēt Eiropas Savienība? Pasaules kari nav mūsu interesēs. Tuvie Austrumi. Viss milzīgais reģions no Kasablankas līdz Kabulai ir nemierā. Pamatā konflikti un kari ir starp mērenajiem, radikālajiem un vēl radikālākiem islāmistiem, starp sunnītiem un šiītiem, starp dažādām etniskām grupām, un tādās valstīs kā Ēģipte, Palestīna un Sīrija pa vidu krustugunīs atrodas arī kristiešu minoritātes, nemaz nerunājot par atsevišķu valstu ambīcijām atbalstīt vienu vai otru grupējumu. Vakar vēlēšanu rezultāti Izraēlā laikam pielika punktu tiem politiskajiem spēkiem, kuri nevēlējās atzīt Palestīnu kā valsti, bet tā vietā anektēt lielu daļu Palestīnas teritoriju. Netanjahu atklāti iejaucās ASV vēlēšanās un nostājās pret Obamu, bet Obama uzvarēja. Šobrīd Obama netieši ir uzvarējis arī Izraēlas vēlēšanās, jo ASV turpinās atzīt divu valstu pastāvēšanu kā risinājumu Izraēlas un Palestīnas ilgstošam konfliktam, tāpat kā to dara arī Eiropas Savienība. Labā ziņa ir arī tā, ka Obama nepieļāva karu ar Irānu. Bet kā būs tālāk? Viens ir skaidrs - Amerikas Savienotajām Valstīm pietiek karot, it īpaši šajā reģionā. Tas ir jādara eiropiešiem. Kā jau piemēri rāda, Lībijas un Mali gadījumos ASV var tikai piepalīdzēt ar savu spēju pārākumu, ko tā arī dara. Bet kādu lomu šajā reģionā kopumā turpmāk spēlēs arī Eiropas Savienība? Nu to jau mēs redzēsim laikā līdz nākamajām ārlietu debatēm. Taču līdz tam laikam der atcerēties Senās Romas gudrību: ja mēs neturēsimies kopā, mēs katrs tiksim pakārts atsevišķi. (Frakcijas VIENOTĪBA un RP frakcijas aplausi.)".
2013_01_24-seq31 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ārlietu ministra kungs! Ministri! Ekselences! Deputāti! Dāmas un kungi! Pirms pārtraukuma mēs uzklausījām ārlietu ministra ziņojumu par Latvijas ārpolitikas nākotnes kursu, akcentējot aktuālākos ārpolitikas virzienus. Tieši tāpat kā pirms gada mūsu ārpolitikas galvenā prioritāte ir Eiropas Savienība un ar to saistītie jautājumi, īpaši akcentējot tālāku integrāciju un nepieciešamību sarunās par Eiropas Savienības nākošo daudzgadu budžetu saņemt labāku piedāvājumu kohēzijas finansējumam un tiešmaksājumiem, nekā ir pašreizējais risinājums, kā arī gaidāmā Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē. Tāpat ir parādījusies arī jauna prioritāte - Latvijas dalība eirozonā. Simpātiska šķiet norāde, ka Latvija joprojām redz Eiropas Savienību kā brīvprātīgu nacionālu valstu apvienību, kas balstās uz solidaritāti un uz kopīgām vērtībām, un es ceru, ka uz šādas nots notiks arī gatavošanās Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, kam koncepcijā ir veltīts daudz uzmanības atbilstoši šī notikuma nozīmīgumam. Īpaši vēlos izcelt faktu, ka lielu uzmanību paredzēts veltīt Austrumu partnerībai, jo nenoliegsim, ka Latvijas iespējas saprasties ar bijušās PSRS valstīm bieži vien ir lielākas nekā ar tā dēvētajām vecās Eiropas valstīm. Tā ir mūsu pieredze, vecie kontakti un izpratne par šī reģiona vēsturi un tautu mentalitāti. Šīs iespējas slēpj sevī ievērojamu potenciālu, kas koncepcijā ir arī atbilstoši novērtēts, neaizmirstot Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Es vienlaikus vēlētos, lai vismaz tikpat aktuāla būtu arī Latvijas prezidentūra Baltijas Asamblejā un Baltijas Ministru padomē. It īpaši jautājumos, kas attiecas uz kopīgu Baltijas valstu politiku Eiropas Savienībā, uz reģionālajiem transporta un enerģētikas projektiem, kā arī uz ekonomisko jautājumu risināšanu un investīciju piesaisti. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Eiropas Savienība tomēr ir pārāk plaša un dažāda, turpretī Baltijas jūras reģions ir šīs savienības ekonomiski dinamiskākais un reizē arī politiski stabilākais. Šī iemesla dēļ maksimāli jāizmanto prezidentūra Baltijas Asamblejā, lai veicinātu Baltijas valstu sadarbību, kā arī iespējami attīstītu Baltijas valstu sadarbību ar Ziemeļvalstīm. Vēl viena no Latvijas prioritātēm, protams, ir mūsu valsts drošība. Šī iemesla dēļ man nav īsti saprotams, kādēļ ārpolitikas koncepcijā tik maz uzmanības atvēlēts Amerikas Savienotajām Valstīm, it īpaši ņemot vērā tajās notikušās prezidenta vēlēšanas. Varbūt sadarbība ar ASV jau tiek uzskatīta par tik pašsaprotamu, ka nav plašākas pieminēšanas vērta? Ja tā, tad arī par jautājumu, kas attiecas uz Eiropas Savienību, koncepcijā pietiks ar pāris rindiņām. Kopējās nostādnēs bieži tiek pieminētas arī Latvijas ekonomiskās intereses, kas atkal ir pašsaprotami, jo mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē tradicionālais ģeopolitiskais jēdziens aizvien biežāk tiek aizstāts ar vārdu „ģeoekonomika”. Tas nozīmē, ka aizvien ciešāk savijas valsts un uzņēmēju intereses un ka mūsdienās valstu ārpolitiskie resori ir kļuvuši galvenokārt par ekonomisko interešu politiskajām sejām. Vienlaikus, atšķirībā no pagājušā gada, ļoti maz ir pieminēta Ķīna, uzskaitot galvenokārt paveikto, taču nenorādot, kas iecerēts nākotnē. Tieši tāpat, manuprāt, joprojām pārlieku maz uzmanības ir veltīts ekonomiskajai sadarbībai ar dažām tā dēvētajām BRICS valstīm, Persijas līča reģionu. Iepriecina, ka šogad gaidāma Latvijas vēstniecības atvēršana Ņūdeli Indijā. Taču tajā pašā laikā vēlos norādīt, ka vēl pirms gada notikušajās debatēs tika uzsvērts, ka mūsu diplomātijā galvenokārt ekonomisku iemeslu dēļ ir vitāli nozīmīgi aktivizēt savu darbību tieši Ķīnā, Āzijas reģiona valstīs un Tuvo Austrumu jeb austrumārpolitikas virzienā. Manuprāt, šī nepieciešamība nav mazinājusies. Jānorāda arī uz dažām nepilnībām koncepcijā kopumā. Dažviet ir grūti saprast metodes, ar kādām iecerēts sasniegt izvirzītos mērķus. Protams, var vēlēties koncepcijas pilnīgu konkrētību jautājumā, kas attiecas uz vispārējām ārpolitikas nostādnēm, it īpaši ņemot vērā to, ka apskatāmā tēma - starpvalstu attiecības - ir tik jutīga, ka situācija mainās bieži un var ievirzīties iepriekš neparedzētā gultnē. Ir arī pārmērības. Tajā pašā laikā ir grūti saprotams, kādā veidā tiks mēģināts sasniegt vairākas patiešām nozīmīgas prioritātes, kāda šajos risinājumos būs Saeimas loma un tātad netieši - arī sabiedrības līdzdalība. Ņemot vērā to, ka ārlietu debates ir būtisks notikums, es ceru, ka nākošie prioritāšu saraksti ietvers ne tikai sasniedzamo mērķu aprakstus un prioritāšu definīcijas, bet arī plašāku informāciju par ceļiem, pa kādiem paredzēts iet, jo šādi palielināsies arī sabiedrības izpratne par aktualitātēm ārpolitikas sfērā. Paldies par uzmanību.".
2013_01_24-seq30 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Junkuram.".
2013_01_24-seq29 spokenText "Godātais Prezidij! Atnākušie Saeimas deputāti! (Zālē smiekli.) Ārvalstu diplomāti! Viesi! Latvijas ārpolitikas galvenais mērķis ir radīt labvēlīgus apstākļus nacionālas, demokrātiskas un eiropeiskas valsts pastāvēšanai. Latvijas intereses Nacionālā apvienība skata plašā griezumā. Priekšplānā ir jautājumi, kas izriet no Latvijas tautas kopīgajām interesēm - dzīvot drošībā, brīvībā un labklājībā. Šo mērķu sasniegšanai ir svarīgi ierobežot ārējo spēku ietekmi un iejaukšanos Latvijas iekšpolitikā. Ārpolitika ir jābalsta uz Satversmi, Latvijas likumiem un tautas gribu. Mūsu un tuvāko sadarbības partneru nacionālo interešu aizstāvībai ir jābūt prioritāram uzdevumam Latvijas ārpolitikā. Nacionālā apvienība uzskata, ka vienīgā cerīgā stratēģija mūsdienu apstākļos ir Latvijas valsts nostiprināšana, radot spēju patstāvīgi risināt eksistenciāli svarīgus jautājumus. Šāda pieeja nenozīmē izolāciju vai nerēķināšanos ar starptautisko organizāciju un partnervalstu sniegtajām iespējām, tā tikai norāda uz nepieciešamību skaidri identificēt valsts ilgtermiņa intereses, konsekventi un neatlaidīgi īstenojot tās starptautiskajā arēnā galvenokārt sadarbībā ar mums radniecīgām Ziemeļeiropas un Centrāleiropas valstīm. Diemžēl Ārlietu ministrijas ziņojumā neparādās Latvijas ārpolitikas mērķis un ziņojuma saturs kopumā ir saraustīts, atrauts no realitātes. Kā neloģisks ir minams jautājums attiecībā uz latviešu emigrāciju. Vienā ziņojuma daļā tiek izteikta vēlme cieši integrēties Eiropas Savienībā ar vienotu ceļošanas telpu, citā vietā tiek paustas bažas par nekontrolētu migrāciju. Tāpēc tuvākajā laikā būtu nepieciešams radīt jaunu Latvijas ārpolitikas ilgtermiņa koncepciju, kuru izstrādātu un apstiprinātu valdības un Saeimas līmenī un kurā tiktu iezīmēta arī Latvijas rīcība reemigrācijas jautājumā, kā arī Latvijas pozīcija gadījumā, ja Eiropas Savienība arī turpmāk ignorēs Latvijas un Baltijas valstu intereses. Ir jāapzinās, ka šobrīd starptautiskā sistēma pārdzīvo dziļu strukturālo krīzi. Eiropa ir iestigusi centienos rast politisku risinājumu ekonomiskām problēmām, NATO arvien vairāk distancējas no uzdevuma aizsargāt Eiropu un pievēršas operācijām citos reģionos, ANO nespēj rast kopsaucēju ekonomikas un drošības izaicinājumiem pasaules mērogā. Rietumu valstu radītās starptautiskās organizācijas nespēj pildīt savu uzdevumu pilnā apmērā. Radušos tukšumu aizpilda Austrumu valstis, kas mobilizē iekšējos resursus mērķtiecīgai rīcībai starptautiskajā arēnā. Bieži tas notiek uz demokrātijas un cilvēktiesību rēķina, taču tas nemazina šo valstu ietekmi pasaules ekonomikā un politikā. Mazinās transatlantiskās saiknes nozīme, ASV attālinās no Eiropas, meklējot Krievijas atbalstu savai politikai citās pasaules daļās. Diemžēl šādos Latvijai nelabvēlīgos starptautiskajos apstākļos tā jau ilgāku laiku cenšas īstenot grūti savienojamu ārpolitiku - no vienas puses, iekļaušanos Eiropas Savienībā un NATO, bet, no otras puses, tuvināšanos Krievijai, pakārtojot valsts tiesiskās pēctecības doktrīnu īstermiņa ekonomiskajām interesēm un atsevišķu politisko grupu mērķiem. Šāda pieeja nav ilgtspējīga, un šādos starptautiskajos apstākļos Latvija nevar būt tilts starp Austrumiem un Rietumiem. Latvija ir robežvalsts. Mūsu ārpolitikas efektivitāti jūtami ierobežo vairāki apstākļi. Galvenie izaicinājumi ir milzīgā Krievijas ietekme Latvijas politikā un ekonomikā. Šīs problemātiskās situācijas dziļākais cēlonis ir PSRS koloniālais mantojums, kura pārvarēšana ir viens no galvenajiem valsts uzdevumiem kā iekšpolitikā, tā ārpolitikā. Nacionālā apvienība uzskata, ka mērķtiecīgas ārpolitikas pamatā jāliek divi fundamentāli principi, kas ir svarīgāki par īstermiņa ekonomiskajām interesēm, - pirmkārt, neatlaidīga valsts tiesiskās pēctecības doktrīnas apliecināšana un, otrkārt, aktīva Latvijas valsts politikas aizsardzība pilsonības un valodas jautājumos. Diemžēl tās Ārlietu ministrijas ziņojuma daļas, kur tiek minētas attiecības ar Krieviju, man ir grūti nosaukt citā vārdā kā rusofilas. Vai tas ir cienīgi no Latvijas puses - vairākkārt uzsvērt vēlmi veidot labas kaimiņattiecības ar Krieviju, ja iepriekšējos gados mēs redzējām no Krievijas puses kritiku, kas vērsta pret Latviju, spēcīgu maigās varas ietekmi un regulārus gaisa telpas pārkāpumus, kad Krievijas bumbvedēji ielido Latvijas gaisa telpā? Vai Krievijas pastarpināti finansētais un atbalstītais valodas referendums, pozicionēšanās pilsonības jautājumā un kritika par Latvijā uzstādītiem pieminekļiem nav uzskatāma par tiešu iejaukšanos Latvijas iekšpolitikā? (Starpsaucieni no zāles.) Vai tas ir draudzīgs signāls - atteikt vīzas piešķiršanu Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājam? (No SC frakcijas: „Muļķības!”) Vai Krievijas nespēja atzīt ne tikai Baltijas valstu, bet arī Gruzijas reģionu okupācijas faktu stiprina draudzīgas saites? Tā vietā, lai Ārlietu ministrija parādītu mugurkaulu, tiek runāts par neesošām draudzīgām attiecībām ar Krieviju, kuras būtu jānostiprina. Diemžēl ārlietu ministrs publiski ir ignorējis gan Saeimas 1996.gada Deklarāciju par Latvijas okupāciju, gan Saeimas 2005.gada Deklarāciju par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu, paziņodams, ka viņš neredz iespēju pašlaik runāt par padomju okupācijas radīto zaudējumu kompensēšanu. Nacionālā apvienība uzskata par nepieciešamu izpildvaras līmenī īstenot iepriekš minētās Saeimas deklarācijas, kuras nosaka konkrētus pienākumus Ministru kabinetam: izveidot speciālistu komisiju, kas noteiktu PSRS totalitārā komunistiskā režīma radītos zaudējumus Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem; noslēgt starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju speciālu nolīgumu, kas noteiks savstarpējās saistības materiālo izdevumu segšanā, kā arī palīdzības sniegšanu pārceļotājiem, tāpat arī viņu ģimenēm, kas pārceļas uz savu vēsturisko vai etnisko dzimteni; uzturēt prasības pret Krievijas Federāciju par okupācijas rezultātā Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, visu no Latvijas izvesto arhīvu materiālu atdošanu atpakaļ Latvijas Republikai. Deklarācijās ir ietverti uzdevumi Ārlietu ministrijai: strādāt, lai Krievija demokrātiskā veidā izvērtētu notikušo un atzītu visai pasaulei labi zināmos vēsturiskos faktus attiecībā uz Latvijas okupāciju un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarītajiem zaudējumiem; turpināt Krievijas Federācijas Bruņoto spēku militārpersonu un viņu ģimenes locekļu repatriāciju atbilstoši Latvijas un Krievijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem; atzīt, ka Krievijas Federācija kā PSRS tiesiskā un politiskā mantiniece ir morāli, tiesiski un finansiāli atbildīga par Latvijā izdarītajiem noziegumiem pret cilvēci un zaudējumiem, kas Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīti okupācijas laikā, un ka tai vajag pildīt savu pienākumu - saskaņā ar starptautisko tiesību pamatprincipiem atlīdzināt Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem prettiesiskās darbības rezultātā radītos zaudējumus, pildīt solījumus, ko Krievijas Federācija devusi Eiropas Padomei, it sevišķi solījumu par izvesto arhīvu un citu Latvijas Republikas īpašumu atdošanu. Ņemot vērā iepriekš minēto, ārlietu ministram vajadzētu mazāk laika veltīt, piedaloties praidā un atbalstot apšaubāmas konvencijas, kur ir ietverta (Zālē smiekli un starpsaucieni.) dzimuma greiza izpratne, bet strādāt, lai panāktu PSRS okupācijas rezultātā radīto zaudējumu kompensēšanu, un strādāt pie nolīguma ar Krievijas Federāciju, kurš palīdzētu PSRS laika imigrantiem brīvprātīgi pārcelties uz savu vēsturisko vai etnisko dzimteni. Paldies. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Kā jūs nenosmokat tajā?...”)".
2013_01_24-seq28 spokenText "Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 24.janvāra sēdi. Tātad mēs izskatām ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Pirms pārtraukuma mēs sākām debates. Es lūdzu kolēģus tomēr ieņemt savas vietas. Nākamajam vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu, kolēģi, ieņemiet vietas!".
2013_01_24-seq27 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.10. (Pārtraukums.)".
2013_01_10-seq140 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.10. (Pārtraukums.)".
2013_01_24-seq26 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Inita Bišofa... nav, Inga Bite... nav, Boriss Cilevičs... nav, Ilma Čepāne... nav, Lolita Čigāne... nav, Ina Druviete... nav, Iveta Grigule... ir uz vietas, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Igors Meļņikovs... nav, Jānis Ozoliņš... ir, Jānis Reirs... ir, Dmitrijs Rodionovs... nav, Gunārs Rusiņš... nav, Aleksandrs Sakovskis... arī nav, Kārlis Seržants... nav, Igors Zujevs... nav. Paldies.".
2013_01_24-seq24 spokenText "Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 10.45 komisijas telpās.".
2013_01_24-seq22 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pēc piecām minūtēm notiks Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde komisijas telpās.".
2013_01_24-seq21 spokenText "Paldies. Debates mēs turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam.".
2013_01_24-seq20 spokenText "Paldies. Laikam ir pienācis laiks nedaudz tomēr atbildēt un komentēt dažas no šajās debatēs izskanējušajām lietām un idejām. Un vispirms es gribētu tiešām pateikties visiem deputātiem, kas šeit jau uzstājās, arī abiem ministriem - aizsardzības ministram un ekonomikas ministram. Es domāju, ka gan kritiskās piezīmes, gan arī, teiksim, idejas, kas šeit izskanēja, tiešām palīdz mūsu diskusijā, un esmu pateicīgs par visām piezīmēm, pat arī tad, ja es daļai no tām īsti nevaru piekrist. Un ir vairākas lietas, kuras es tomēr uzskatu par nepieciešamu komentēt. Grigules kundze teica, ka no šī ziņojuma ir pazudusi stratēģiskā partnerība ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Gan savā runā es teicu, gan arī ziņojuma 18.lappusē... gribētu citēt... par ārpolitikas pamatvirzieniem 2013.gadā mēs rakstām: „Latvija arī turpmāk būs ieinteresēta drošā ārējā vidē, sniedzot artavu vienotas un efektīvas Ziemeļatlantijas alianses darbībā, veidojot ciešu un aktīvu transatlantisko dialogu, tai skaitā Latvijas stratēģiskās partnerības padziļināšanu ar Amerikas Savienotajām Valstīm.” Tā ka nekur mums šī prioritāte nav pazudusi. Runājot par Ķīnu, tā ir daļa no visas ārējās ekonomiskās politikas, un mums tiešām ir jāstrādā varbūt ar mazāk tradicionāliem tirdzniecības partneriem, neapšaubāmi, ar Dienvidaustrumu Āziju, Latīņameriku, arī ar citiem reģioniem, un arī šajā ziņojumā ir ļoti daudz runāts jau par paveikto ar Ķīnu. Bez šaubām, arī šī darbība tiks turpināta, lai gan, protams, jāsaka, ka mēs vēlētos, lai šīs mūsu ļoti labās politiskās attiecības, dialogs varbūt vēl aktīvāk rezultētos arī ekonomiskajā attīstībā un sadarbībā. Par to, kas ir Eiropas Savienības kodols, un par eirozonu. Jā, eirozona šobrīd ir Eiropas Savienības kodols. Un es gribētu teikt tā: mēs, protams, varam skatīties uz tām valstīm, kam tiešām ir smagas ekonomiskās problēmas, minēt Grieķiju, Kipru, bet vienlaikus mēs zinām arī to, ka šīs valstis savulaik lielā mērā tāpēc, ka nebija vienota Eiropas Savienības regulējuma Eiropas Savienības banku savienības regulatora veidā, pielaida zināmas kļūdas. Šo kļūdu labošana maksā ļoti dārgi šo valstu iedzīvotājiem. Taču es gribu atgādināt, ka eirozona ir arī Vācija, tā ir arī Somija, tā ir arī Igaunija, tā ir arī Slovākija, tā ir arī Austrija - tātad tās valstis, kurās ar ekonomiku viss ir kārtībā un kuras, patiesību sakot, notur šo eirozonu. Kāpēc mums ir svarīgi būt eirozonā, pirmām kārtām ir tas, ka tur pieņemtie lēmumi ietekmē mūs katru dienu. Šeit Elksniņa kungs runāja par britu premjerministra Kamerona vakardienas runu. Pirms šīs runas man bija telefona saruna ar savu kolēģi - Lielbritānijas Eiropas lietu ministru Deividu Lidingtonu. Un kā vienu no jautājumiem gan Lidingtona kungs, gan arī Kamerona kungs savā runā minēja to, ka viņi vēlas atrast mehānismu, kādā veidā tie lēmumi, kas tiek pieņemti eirozonā, teiksim, neskar viņus varbūt tieši. Lai arī kādi būtu šie mehānismi, rēķināsimies ar to, ka, sēžot pie eirozonas valstu galda un pieņemot lēmumus, mums ir iespēja ietekmēt mūsu pašu ekonomiku. Atrodoties ārpusē, lai arī kādas formulas tiktu izvēlētas, ja mums nebūs šīs iespējas pateikt „jā” vai „nē” un aktīvi strādāt ar šīm eirozonas valstīm, patiesību sakot, lēmumus par mūsu ekonomiku, par mūsu ekonomikai būtiskiem jautājumiem pieņems bez mums. Tā ir viena lieta. Otra lieta. Arī politiski eirozonas valstīm dialogs ar tā sauktajām trešajām valstīm jeb ārpus Eiropas Savienības esošajām valstīm ir daudz ciešāks, tāpēc ka lielā mērā, kā es jau minēju, aptuveni 25 procenti no pasaules valūtas rezervēm ir eiro. Mūsu pašu tirdzniecības apjomi ar eirozonas valstīm ir lieli, arī citām pasaules valstīm tirdzniecība ar eirozonas valstīm ir daudz plašāka nekā pat ar neeirozonas valstīm. Tātad, raugoties arī no tāda viedokļa, tīri no politikas, no ekonomiskās politikas viedokļa, tādām valstīm kā šeit jau minētajai Ķīnai un visām pārējām sadarbība ar eirozonas valsti, teiksim, visos jautājumos, kas skar arī Eiropas Savienības eirozonas, kā arī šo valstu politiskās un ekonomiskās attiecības... no tāda viedokļa mēs būsim daudz ietekmīgāki... vēl ietekmīgāki nekā pašlaik. Protams, runājot par jautājumiem, ko šeit minēja arī Pabrika kungs, neapšaubāmi, paldies par atbalstu Ārlietu ministrijai, tās darbībai un arī budžetam, bet mēs, protams, esam ieinteresēti, lai arī mūsu ministrija, Aizsardzības ministrija, būtu ļoti veselīga, muskuļota un spējīga izdarīt ļoti daudz darbu, un tad jau gan mūsu „kalsnums” arī varbūt daudz netraucēs mūsu valsts kopīgajai ārpolitikai un drošības politikai. Taču, runājot par atsevišķiem jautājumiem, es gribu pirmām kārtām teikt tā: mēs šobrīd izstrādājam un drīzumā kopīgi ar kolēģiem no Saeimas Ārlietu komisijas apspriedīsim jautājumu par vēstniecību tīkla attīstīšanu līdz 2020.gadam. Es šeit varētu piezīmēt, ka prioritāte numur viens ir Indija - gan tāpēc, ka mums ir ļoti cieši sakari augstākās izglītības jomā, gan tāpēc, ka tā ir iespēja veicināt ekonomisko sadarbību. Prioritāte numur divi ir Dienvidkoreja. Prioritāte numur trīs ir Brazīlija. Un mēs vēl vēlamies atvērt vēstniecības, reģionālās vēstniecības, Persijas jūras līča reģionā, kā arī Dienvidaustrumu Āzijā. Mēs domājam arī par to, ka mums tomēr būs nepieciešams nākotnē vismaz konsulātu vai pārstāvniecību formā domāt par ASV Rietumu krastu, mums būs nepieciešams domāt arī par vairākiem jautājumiem saistībā ar, teiksim, vai nu LIAA, vai konsulātu izvietošanu tādās ekonomiski aktīvās vietās kā, piemēram, Stambula vai Sanpaulu Brazīlijā. Par to tiek domāts, par to tiek runāts, par to mēs turpināsim diskutēt. Par Baltijas valstu sadarbību. Es domāju, ka tomēr mums ir jāskatās uz šo situāciju ārkārtīgi pragmatiski. Mēs esam tiešām kaimiņi, mums ir kopīga vēsture, mums ir kopīgas intereses, un es personīgi uzskatu, ka kopā mēs varam daudz sasniegt tad, ja koordinējam savu rīcību: Eiropas Savienībā mēs to darām, NATO mēs to darām. Mums ir katram savas intereses, mēs konkurējam, teiksim, ar mūsu ostām - tā nu tas ir, un tā tas arī būs. Tas ir vienkārši fakts, ko mēs nevaram nekādā veidā novērst. Mums dažreiz ir dažādas interpretācijas un viedokļi par enerģētikas politiku. Jūs zināt, kā attīstījās situācija ar Visaginas atomelektrostaciju. Gaidīsim Lietuvas valdības lēmumu, esam atvērti sadarbībai. Mums ir vairāki divpusēji jautājumi, piemēram, ar Lietuvu, un mēs turpināsim strādāt ar Lietuvu, lai šos jautājumus atrisinātu. Viens ir jūras robežas līgums. Šeit man jāsaka: man ir prieks, ka ar jauno Lietuvas ārlietu ministru esam panākuši vienošanos uzsākt darbu jeb praktiski atjaunot darbu pie robežas līguma 4.pantā minētā ekonomiskās sadarbības līguma izstrādes. Un, ja šis līgums tiks izstrādāts un abām pusēm būs pieņemams un izdevīgs, tad, es domāju, šos jautājumus mēs varēsim atrisināt. Vienlaikus, protams, mēs turpināsim strādāt, lai atjaunotu sliežu ceļus, kas diemžēl ir nojaukti. Mums tika solīts - solīts visaugstākajā līmenī. Diemžēl solījumi netika pildīti, un šeit mēs gaidām arī aktīvu Lietuvas puses rīcību - tomēr ņemt vērā arī Latvijas intereses. Tā ka kaimiņu būšana vienmēr ir kaimiņu būšana. Ir labas un varbūt ne tik labas lietas. Būsim reālisti! Arī mūsu ikdienā šad un tad mēs ar kaimiņiem pastrīdamies, šad tad - ne. Bet tad, kad ir patiešām slikti un kad ir kopīgas intereses, mēs visi esam kopā. Un visbeidzot par ANO un Eiropas Savienības operācijām. Jā, pēc 2014.gada (es pats esmu arī runājis ar ANO ģenerālsekretāra vietnieku miera uzturēšanas jautājumos, mums šādas diskusijas Eiropas Savienībā ir) mums ir jādomā arī par savu aktīvu lomu. Bet darīsim to ar prātu un atbilstoši mūsu interesēm un drošības politikai! Es neuzskatu un tiešām nedomāju, ka mums ir jādodas visur. Mums ir jāskatās tomēr arī uz citiem aspektiem, uz to, kā tas atbilst mūsu politiskajām prioritātēm, kā tas atbilst mūsu valsts interesēm. Ar šo es pavisam īsi atbildu uz pirmajiem komentāriem. Gribu teikt lielu paldies par kvalitatīvu diskusijas sākumu un, protams, gaidu nākamos komentārus. (Aplausi.)".
2013_01_24-seq18 spokenText "Godātais Valsts prezidenta kungs! Saeimas priekšsēd��tājas kundze! Prezidija locekļi! Dāmas un kungi! Deputāti un deputātes! Ekselences! Vēstnieki un vēstnieces! Patiess prieks pirmo reizi uzrunāt jūs šajā formātā - ārlietu debašu kontekstā. Vēlos izteikt lielu pateicību pirmām kārtām ārlietu ministram par viņa ziņojumu un par aizvadītajā gadā kopīgi ļoti daudz padarīto Latvijas interešu pārstāvēšanā starptautiskajā telpā. Kā jau iepriekš izskanēja - un es šim viedoklim pilnībā pievienojos -, diplomātija vislielākajā mērā ir Latvijas nacionālo ekonomisko interešu pārstāvība. Un šajā laukā mums tiešām veidojas lieliska sadarbība. Tāpat piekritīšu Ojāram Kalniņa kungam jautājumā par to, ka labākais, ko mēs esam pagājušajā gadā izdarījuši, ir kaut vai padomes izveide, un tā tomēr ir ārkārtīgi svarīga padome. Tātad pirmo reizi ir izveidota šāda padome - Ārējo ekonomisko interešu koordinācijas padome, kur sēž nepieciešamie ministri, kur pulcējas nepieciešamās attiecīgās nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv Latvijas uzņēmējus, ir nepieciešamais sekretariāts. Mēs varam strādāt, mēs varam risināt jautājumus, kas ir nepieciešami, tostarp arī jautājumus par pārstāvniecību atvēršanu, par diplomātisko un ekonomisko interešu pārstāvības efektīvāko modeli. Mēs runājam par to, ka Amerikā būtu nepieciešams atjaunot LIAA pārstāvniecību, par to, kādā veidā to labāk izdarīt Vācijā. Mēs šos jautājumus risinām. Tas nav nekas jauns! Tas ir darba kārtībā. Daži vārdi par Baltijas valstu sadarbību. Ziniet, ja mēs, Baltijas valstis, kurām nu jau, jāsaka, veidojas diemžēl starptautiska reputācija par to, ka mēs nevaram vienoties būtiskos jautājumos un kašķējamies, to turpināsim darīt, būs tādi, kas par to priecāsies. Būs valstis, kas priecāsies par to, ka mēs nespējam vienoties, un tā tālāk. Drošākais veids, kā ne par ko nevienoties, ir vienkārši nostāties kādā pozā un uzstāt uz savām tā dēvētajām pārprastajām nacionālajām interesēm. Es domāju, ka mums ir jāspēj aizstāvēt savas intereses un vajadzības, jo nav citas valdības pasaulē, kas pārstāvēs Latvijas sabiedrības un Latvijas ekonomikas intereses, taču tajā pašā laikā mums ir jāspēj paskatīties mazliet pāri robežām, ieraudzīt plašāku ainu un rast risinājumus, kas ir optimāli mūsu nodokļu maksātājiem gan no izmaksu viedokļa, gan no daudziem citiem viedokļiem, un panākt vēlamos rezultātus plašākā - reģiona interešu un arī Eiropas Savienības politikas - kontekstā. Es domāju, ka tas attiecas vienlīdz uz transporta jomu un tieši tāpat arī uz enerģētiku. Un esiet droši, ka šie jautājumi pastāvīgi ir Latvijas augstāko amatpersonu, arī manā, darba kārtībā, runājot ar mūsu kaimiņiem un kolēģiem! Tagad daži vārdi tieši par ārējām ekonomiskajām interesēm, kuras izskanēja iepriekš dažās uzrunās. Nu, par Ķīnu. Varbūt nebija pamanīts, ka pagājušā gada rudenī ap valsts svētkiem Latvijā notika vēl nebijis notikums - globālā Ķīnas uzņēmējdarbības diena jeb forums, kurā pulcējās lielāks Ķīnas uzņēmēju skaits ar lielāku kopējo bagātības apjomu, kādu jebkad Latvija redzējusi. Šeit pulcējās kopumā 400 uzņēmēji no visām pasaules malām, to skaitā 150 no Ķīnas. Ļoti zināmi uzņēmēji! Un mēs runājām par to, kas ir Latvija, kas ir Latvijas vieta Eiropā, Latvijas vieta pasaulē, kādas ir iespējas veidot sadarbību ar Ķīnu. Tā ka, es domāju, mēs esam uz pareizā ceļa. Nu, un es katrā ziņā gribu kategoriski apstrīdēt viedokli, ka Latvijas uzņēmēji nespējot konkurēt. Jājautā - kā tad Latvijas ekonomika aug, kā tad aug eksports, ražošanas apjomi? Gan eksporta, gan ražošanas apjomi ir pārsnieguši visus vēsturiskos rekordus, un tas liecina tikai vienu - Latvijas ražotāji var un spēj konkurēt. Un ne jau tikai Rīgas uzņēmumi. Konkurētspējīgi uzņēmumi ir visās Latvijas malās, patiesībā liela daļa Latvijas rūpniecības atrodas tieši novados, reģionos, lielajās pilsētās. Un te nu es aicinu Elksniņa kungu pabraukāt pa Latviju, parunāt ar uzņēmumiem, parunāt, piemēram, ar Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas cilvēkiem, ar Valmieras stikla šķiedras rūpnīcas cilvēkiem un daudziem, daudziem citiem, es visus šobrīd nenosaukšu. Mēs esam konkurētspējīgi tajā ekonomikas struktūrā, kur mēs šobrīd atrodamies. Lielais jautājums, tas jautājums, kādēļ mēs veidojam nacionālo industriālo politiku, ir vērsts uz to, kāda būs Latvijas ekonomikas struktūra rīt. Proti, kā mēs tuvosimies savā ekonomikas sarežģītībā, modernizācijā tādai ekonomikai, kurai mēs vēlamies līdzināties? Vai tā būtu Vācija vai Dānija, vai Zviedrija, vai kāda cita valsts, ar kuru mēs vēlamies būt līdzīgi un konkurēt nākotnē? Un visbeidzot par mūsu aizbraukušajiem iedzīvotājiem. Gan ārlietu ministrs kopā ar kultūras ministri, gan tāpat arī es un citi valdības locekļi tieši šīs valdības laikā ir aktualizējuši jautājumus par mūsu diasporu, par emigrāciju, par reemigrāciju un citus šādus jautājumus. Tiek runāts un strādāts gan pie identitātes uzturēšanas, valodas kopšanas, gan, protams, arī pie ekonomikas jautājumiem. Mūsu ārlietu ministrs jau atzīmēja, ka tiek strādāts pie tā, lai mūsu iedzīvotāji, ārvalstīs dzīvojošie, būtu mūsu ekonomiskie aģenti. Lai mēs tomēr saglabātu šo iespēju cerēt uz mūsu iedzīvotājiem kā nākotnes darbaspēka un uzņēmējdarbības potenciāla rezervi, kas varētu Latvijai palīdzēt attīstīties nākotnē, mēs veidojam reemigrācijas plānu, tas drīz tiks skatīts valdībā, un es vēlos lūgt jūsu atbalstu šajā kopīgajā darbā. Paldies. (Aplausi.)".
2013_01_24-seq16 spokenText "Labdien, godājamais Valsts prezidenta kungs! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ekselences! Kāds ir teicis, ka ģeogrāfija - tas ir liktenis. Tā ir ietekmējusi mūsu cilvēku vēlmi pēc lielākas integrācijas Eiropas Savienībā, bet šajā skrējienā, iespējams, varam pazaudēt paši sevi. „Saskaņas Centrs” nevēlas konfrontēt Eiropas un eiro atbalstītājus un pretiniekus. Sākotnējais Eiropas Savienības mērķis bija nodrošināt mieru, un tas, mūsu skatījumā, ir sasniegts. Šobrīd Eiropas Savienības mērķim vajadzētu būt labklājībai visās tajā esošajās valstīs. Diemžēl šis mērķis nav panākts un Latvijas nacionālās intereses pašlaik ir zaudētājas lomā. Eiropas Savienības aparāts nespēj nodrošināt mūsu valsts iedzīvotāju pienācīgu labklājību. Ir sajūta, ka tikai barikāžu laikā tauta bija sajutusi sevī spēkus aizstāvēt mūsu valsts suverenitāti, taču pašreizējā Latvijas integrācijas pakāpe Eiropas Savienības federalizācijā šos cilvēku centienus ir padarījusi par veltīgiem. Tieši šo iemeslu dēļ mēs vēlamies skaidrāku un praktiskāku redzējumu par Latvijas nākotni Eiropas Savienības ietvaros. Latvijas ārpolitikai un mūsu valsts aizstāvēšanai ir jābūt virzītai uz labklājību, stabilitāti un demokrātijas ideju stiprināšanu, nevis uz valsts neatkarības pamatu drupināšanu Eiropas Savienības federalizācijas ietvaros. Diemžēl pašreiz mēs novērojam pretējo. Latvijas ārpolitika ir koncentrējusies uz eiro ieviešanu, nospraužot to kā pašmērķi. Valsts augstākās amatpersonas nav ieinteresētas iedziļināties sarežģītos jautājumos, tām liekas, ka viss ir šausmīgi vienkārši. Mūsu ražotāji nespēj konkurēt Eiropas Savienībā, valstī trūkst kvalificēta darbaspēka, tas ir devies trimdā, bet valdošie nevēlas vai nespēj ieraudzīt un apjēgt valstī pastāvošo nabadzības līmeni. Pastāv bažas, ka tieši pašreizējā ārpolitika ir iedzinusi valsti zaudētāja lomā. Mēs vēlamies, lai valdība atzīst šīs problēmas, kuras tiešām pavisam objektīvi eksistē. Eiropas Savienība mainās, spiež ieviest vienotu valūtu. Vai tiešām tā ir pašsaprotama lieta mūsu valsts turpmākai attīstībai? Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk ir neapmierināti, ka lēmumi tiek pieņemti arvien augstprātīgāk un tālāk no viņiem, ar piespiedu taupības pasākumiem tiek pazemināts cilvēku dzīves līmenis, bet nodokļi tiek izmantoti, lai glābtu valdības. Mēs redzam, cik dramatiski zems atbalsts ir eiro ieviešanai, cik milzīga ir politiķu nevēlēšanās rast risinājumu un skaidrojumu pastāvošajām problēmām tiešām sarežģītajā Eiropas Savienības federalizācijā, cik neapmierināta šajās pozīcijās ir Lielbritānija, Čehija, Polija. Valsts pienākums ir sadzirdēt šīs bažas, un politiķiem ir jārīkojas saskaņā ar tām. Mēs visi vēlamies saņemt atbildi uz jautājumu: kāds būs cits plāns, ja nepiepildīsies valdības vadītāja reklāmās paustie solījumi par eiro ieviešanas ieguvumiem? Ir taču jābūt kaut kādai alternatīvai, kā tad tas tiks plānots nākotnē! Ar valdības vadītāja demisiju vai neskaidrām runām nākotnē tautai būs par maz. Pašreiz lielākais apdraudējums nāk tieši no tiem eiro atbalstītājiem, kas steidzina iestāšanos eirozonā un cenšas ierobežot tautas tiesības lemt par mūsu valsts nākotni. Šķietami nacionālo interešu aizstāvji patiesībā izsmej jebkādu ideju par Latvijas nākotni ilgtermiņā. Bet mūs interesē lielāka Latvijas un vietējo uzņēmumu konkurētspēja, aktīvu izaugsme un jaunu darba vietu skaits. Šobrīd īstenotā ārpolitika Eiropas Savienības ietvaros ir nosvērusies uz vienādu pieeju visiem. Tās ietvaros var pat atbalstīt karadarbību Mali un pavisam nopietni apsvērt iespēju ņemt dalību šajā konfliktā. Visi runā par divu ātrumu Eiropu - par ātrām un lēnām joslām. Lai arī Eiropas Savienības pamats ir vienotais tirgus, nevis vienota valūta, ikdienā vienīgais, ko dzird Latvijas tauta, ir: „Jūs nevarat izvēlēties! Jūs nevarat lemt!” Un to saka cilvēki, kurus Latvijas tauta ir ievēlējusi! Eiropas līgums uzliek dalībvalstīm pienākumu likt pamatus aizvien ciešākai savienībai starp Eiropas tautām, bet šajā pienākumā mēs zaudējam savu nacionālo identitāti. Mēs esam dažādi. Eiropas Savienībā šobrīd 17 dalībvalstis ir eirozonā, 10 - nav. Tas, kas der Francijas, Vācijas lauksaimniekiem, neder zemniekiem no Latvijas. Būtu jākaunas, ka mūsu ārpolitikas svars Briselē ir noniecināts tik lielā mērā, ka piespiež Saeimas priekšsēdētāju un valdības vadītāju stāvēt pie protestējošiem traktoriem Doma laukumā vai Briselē. Mēs nevaram integrēties Eiropas Savienībā, pazaudējot savu identitāti un seju, jo mēs nekad nevarēsim saskaņot pilnīgi visu. Lielbritānijas premjerministrs ir uzsvēris vajadzību palielināt valstu nacionālo parlamentu lomu demokrātijas attīstībā. Atmetiet savas ilūzijas un pievērsiet savu skatienu patiesai demokrātijas leģitimitātei un atbildībai par Eiropas Savienību, kas tiek apspriestas Bundestāgā, nosakot ierobežojumus valsts līdzdalībai, Vācijas līdzdalībai, Eiropas stabilitātes mehānismā! Ņemiet par piemēru Grieķiju, kur valdība un parlaments spēj uzņemties atbildību un atkāpties, veicinot ārkārtas vēlēšanu rīkošanu un tautas mandāta saņemšanu virzītajām pārmaiņām! Kauns, ka Latvijas valdība nespēj iedvest citu Eiropas Savienības valstu līderiem pienācīgu cieņu pret mūsu valsts nākotni Eiropas Savienības ietvaros, kā to ir spējusi izdarīt tā pati Lielbritānija. Eirozonas krīze pārrakstījusi noteikumus par fiskālo koordināciju un banku savienību. Mēs esam vīlušies Eiropas Savienībā, esam zaudējuši savus tautiešus. Nav manīta ne mazākā nožēla no ministru puses par Latvijas attīstības negatīvo pieredzi Eiropas Savienības ietvaros. Eiroglorificēšana, eiro absurdais dievišķais statuss, kas tiek uzspiests no valdošajiem, nu jau tiks potēts iedzīvotājiem par viņu pašu, nodokļu maksātāju, naudu. Un tā ir kārtējā valdības augstprātības un paštaisnības paraugstunda. Šo dažu cilvēku uzskati par federālo nākotni Eiropas Savienības ietvaros un liegums tautai teikt savu vārdu ir zināmā mērā bezizeja. Bezizeja, kas piespiedīs tautu sarosīties un lemt jau par Latvijas dalības Eiropas Savienības ietvaros nosacījumu pārskatīšanu vai pat iespējamo referendumu... pat par izstāšanos no Eiropas Savienības. Tieši šāda nievājoša attieksme pret Latvijas tautu kalpoja par pamatu radikāli noskaņotu cilvēku nonākšanai sabiedrības un politiķu dienas kārtībā. Tas arī ir iemesls tam, kādēļ mēs iestājamies par tautas tiesībām izteikties referendumā par Latvijas turpmāko integrācijas pakāpi Eiropas Savienībā un par eiro ieviešanu, un šādas tiesības tautai neviens nedrīkst atņemt. Nav zināms, kāda būs Eiropas Savienības divu ātrumu nākotne, kāda būs Lielbritānijas pozīcija un kādas sekas Eiropas Savienības ietvaros atstās vakardien paustā Lielbritānijas pozīcija. Ir pārāk daudz nezināmo, lai valdība vienpersoniski šodien pieņemtu lēmumu par mūsu valsts nākotni. Tam pašlaik nav īstais laiks. Paldies. (Aplausi.)".
2013_01_24-seq15 spokenText "Paldies. Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas vārdā - deputāts Andrejs Elksniņš.".
2013_01_24-seq14 spokenText "Godātie klātesošie! Jau trešo gadu Latvijas parlamentā tiek rīkotas ārpolitikas debates. Tās ir kļuvušas par labu tradīciju. Un šis gads ir īpašs, jo Latvija ir nopietnu izvēļu priekšā. Mūsu valstij ir jāizšķiras jautājumos, kas ilgtermiņā ietekmēs mūsu valsts ekonomiku un līdz ar to arī mūsu iedzīvotāju labklājību. Tie ir jautājumi par eiro ieviešanu, par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, par to, kāda nākotnē būs Latvijas loma savienībā. Vispirms es gribētu parunāt par divām lietām, kuru, mūsuprāt, pietrūka šīgada ārpolitikas ziņojumā. Pirmkārt, no Ārlietu ministrijas ziņojuma par šīgada prioritātēm ir pazuduši vārdi „ASV ir mūsu stratēģiskais partneris”. Mūsu valsts nākotnei tas ir ļoti būtiski. Arī prezidenta Obamas pārvēlēšana uz otru termiņu visai pasaulei, tajā skaitā Latvijai, ir pozitīvs ieguvums. Jācer, ka otrajā savas prezidentūras termiņā Obamam veiksies vēl labāk nekā pirmajā un ka ASV beigs karadarbību Afganistānā, 2014.gadā izvedīs no tās karaspēku, harmonizēs savas attiecības ar Ķīnu un stabilizēs tās ar Irānu, pozitīvi pavirzīs uz priekšu divu valstu risinājumu Izraēlas un Palestīnas jautājumā, tādējādi mazinot spriedzi Tuvajos Austrumos. Latvija ir ieinteresēta uz mieru un sadarbību vērstā ASV ārpolitikā. Otrkārt, Ārlietu ministrijas ziņojumā attiecībā uz 2013.gada prioritātēm mēs neatrodam norādes uz nepieciešamību arī turpmāk attīstīt sadarbību ar Ķīnu - valsti, kas ir otra lielākā pasaules ekonomika. Nenoliedzami Ķīna būs viens no mūsu valsts ārpolitikas galvenajiem virzieniem ne tikai tuvākajā, bet arī tālākajā nākotnē, ņemot vērā to milzīgo potenciālu, kuru iespējams izmantot dažādās savstarpējās sadarbības sfērās - zin��tnē, kultūrā un galvenokārt ekonomikā. Un jau šobrīd pieaug nepieciešamība pēc valsts institucionāla atbalsta. Un nu par galveno - par Eiropas Savienību. Ne tikai Latvija, bet visa Eiropas Savienība šobrīd ir smagu izvēļu un nezināmas rītdienas priekšā. Tas, cik pareizi vai nepareizi mēs pieņemsim lēmumus un izdarīsim izvēles, noteiks mūsu valsts iedzīvotāju nākotni. Par lēmumiem. Pirmkārt, Latvijai piešķirtā finans��juma apjoms Eiropas Savienības daudzgadu budžetā būtiski ietekmēs mūsu valsts ekonomikas attīstību un katra iedzīvotāja labklājību. Eiropas Savienība vienmēr ir runājusi par solidaritāti, atšķirību mazināšanu starp savienības reģioniem, par dzīves līmeņa izlīdzināšanu starp dalībvalstīm. 2005.gadā, gadu pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, mūsu valsts bija trešā nabadzīgākā, taču nekas nav mainījies arī šodien - joprojām esam trešā nabadzīgākā, aiz sevis atstājot vien Rumāniju un Bulgāriju. Vai šādā situācijā ir vietā Eiropas pārstāvju runas par kohēzijas finansējuma samazināšanu Latvijai? Noteikti nē! Vai situācijā, kad mūsu lauksaimnieki saņem atbalsta maksājumos 96, bet Maltas zemnieki 802 eiro par hektāru, mēs varam runāt par solidaritāti? Nē! Tāpēc mēs uzskatām, ka Ministru prezidentam Dombrovskim ir jāpilda dotie solījumi gan mums, Zaļo un Zemnieku savienībai, gan Latvijas tautai un jāpanāk, ka kohēzijas aploksne nākamajam plānošanas periodam saglabātos pašreizējā apjomā, bet platību maksājumi pieaugtu līdz 80 procentiem no Eiropas vidējā šo maksājumu apjoma, tas ir, līdz 200 eiro par hektāru, nevis paliktu tādi, par kādiem pašlaik tiek runāts, - aptuveni 75 procenti -, jo šādi premjers mēģina lavierēt un manipulēt ar skaitļiem. Ir vēl viens stingrs nosacījums: nav pieļaujama situācija, ka tiešmaksājumu maksimālais palielinājums Latvijai būs pieejams tikai no 2017.gada. Mūsu zemnieki ilgi ir bijuši spiesti strādāt nevienlīdzīgas un tirgu kropļojošas ekonomikas apstākļos. Un tas, ka Latvijā vēl ir lauksaimniecība, ir tikai mūsu cilvēku milzīgā gribasspēka, pašuzupurēšanās un neatlaidīga darba rezultāts, bet ne savienības labā griba. Ja Eiropas Komisija neatbalstīs Latvijas tikai taisnīgo un pieticīgo prasību, Zaļo un Zemnieku savienība prasīs premjeram Dombrovskim... prasīs Eiropas Padomē veto balsojumu par budžetu. Par turpmāko Latvijas vietu Eiropas Kopienā. Arī Ārlietu ministrijas ziņojumā šim jautājumam atvēlēta nozīmīga loma. Citēju: „Latvijas un citu līdzīgi domājošu valstu interesēm atbilst vienotas un cieši integrētas Eiropas Savienības attīstība.” Daudz tiek runāts par vēl ciešāku integrāciju. Bet ko tas nozīmē? Kur mēs gribam vēl ciešāk integrēties? Vai vispār mēs zinām, kāda pēc pāris gadiem būs Eiropas Savienība, kā tā izskatīsies? Un vai nesāksies centrbēdzes process pēc 2017.gadā plānotā referenduma Lielbritānijā vai kāda cita satricinājuma? Ņemot vērā aizvien pieaugošo angļu skepticismu par lietu kārtību Briselē, šis jautājums ir ļoti aktuāls. Un vēl viens citāts: „Ja notiek virzība uz ciešāku integrāciju atsevišķu dalībvalstu starpā, tad Latvija vēlas būt ciešākas integrācijas valstu kodolā.” Par kādu kodolu tiek runāts? Vai kodols ir eirozonas valstis, kas šobrīd, sakāpušas gluži kā Kristi Austrumu ekspresī, traucas pretim kaut kādam nesaprotamam federālam veidojumam? Vai Latvija grib būt kodolā kopā ar Kipru un Grieķiju? Vai varbūt tomēr ar valstīm, kur ekonomika ir stabila, budžets - sabalansēts un attīstās ražošana? (No zāles dep. J.Reirs: „Ar Krieviju...”) Varbūt mūsu vieta ir kodolā kopā ar Dāniju un Zviedriju? Neviens līdz šim nav definējis, kas tad ir šis mistiskais kodols, kurā mēs tik ļoti gribam integrēties, turklāt - pēc iespējas ātrāk. Treškārt. Jau šobrīd ir sākusies masīva kampaņa ar mērķi mainīt sabiedrības skeptisko, pat noraidošo attieksmi pret Latvijas pievienošanos eirozonai 2014.gada 1.janvārī. Zaļo un Zemnieku savienība uzskata, ka pievienošanās eirozonai nākamgad ievērojami nepalielinās Latvijas ekonomisko attīstību, samazinās valsts konkurētspēju un cels cenas. Tomēr vissvarīgākais ir tas, ko par eiro ieviešanu, kas paredzēta jau nākamgad, domā Latvijas cilvēki. Pēc aģentūras „Latvijas Fakti” pērnā gada augustā veiktās aptaujas datiem, par eiro ieviešanu valstī jau no nākamā gada 1.janvāra atbalstoši ir izteikušies vien 13 procenti iedzīvotāju. Komentāri lieki! Bet kāds ir viedoklis par eiro ieviešanu tajās Eiropas Savienības valstīs, kuras tāpat kā Latvija nav eirozonā un kurās tāpat kā pie mums notiek diskusija par šo jautājumu? Dāņu ekonomisti ir aprēķinājuši, ka Dānijas līdzdalība eirozonā tai izmaksātu vismaz 45 miljardus eiro, kuri būtu jāiegulda finanšu stabilitātes fondos un krīzes skarto valstu izdotajās obligācijās. Viņuprāt, tā bija liela veiksme, ka Dānijas tauta 2000.gadā nobalsoja pret pāreju uz eiro. No eirozonā neesošajām valstīm nākamgad neviena, izņemot Latviju, neplāno iestāties eirozonas valstu klubā (No zāles dep. A.Lejiņš: „Nav taisnība! Lietuva!”) - klubā, kurā biedru naudas pieaug nesaprotamā ātrumā. Turpretim mūsu valdošā koalīcija spītīgi un paštaisni iestājas par eiro ieviešanu par katru cenu. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija neatbalsta Latvijas pievienošanos eirozonai 2014.gada 1.janvārī. Un es aicinu valdību nedzīt vēl dziļāk ķīli starp varu un tautu (No zāles: „Ķīlis jau pats...”), bet saskaņā ar Satversmes garu ieklausīties tautas gribā un ļaut par šo jautājumu tai izteikties referendumā. Paldies par uzmanību. (ZZS frakcijas un SC frakcijas aplausi.)".
2013_01_24-seq13 spokenText "Paldies. Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā - deputāte Iveta Grigule.".
2013_01_24-seq12 spokenText "Godātais Valsts prezidenta kungs! Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Ekselences! Vēstnieki un vēstnieces! Parasti saka tā, ka Ārlietu ministrija un cilvēki, kas darbojas ārpolitikā, cenšas redzēt lietas vēlamā, pozitīvā, izteiksmē - kā jābūt. Skatoties caur Aizsardzības ministrijas Bruņoto spēku prizmu, mēs cenšamies redzēt reālās lietas un neizskaistināt, jo tas var maksāt ļoti dārgi. Un, ja mēs salīdzinām un novērtējam ārlietu dienesta padarīto iepriekšējā gada laikā, tad es varētu teikt, ka darbs ir padarīts labi - par spīti tam, ka, tāpat kā Bruņotie spēki, ārlietu dienests ir „kalsns”, varbūt ne tik sportisks un tāpēc arī nedaudz novājējis, un mums vajadzētu tuvākajos gados rūpīgāk piestrādāt, lai tomēr šo dienestu stiprinātu. Ja mēs runājam par ārpolitikas mērķiem, tad es joprojām uzskatu, ka mūsu galvenais mērķis ārpolitikā ir palielināt Latvijas valsts ietekmi starptautiskajā pasaulē. Un to mēs varam darīt principā ar divām lietām: palielinot savu drošību, iesaistoties drošības jautājumos, kā arī visādā veidā spēcinot mūsu ekonomiku. Modernajā diplomātijā ekonomika ir 90 procenti no diplomātijas darba. Un, ja es skatos uz šo aizvadīto gadu un tiem izaicinājumiem, kas mums ir priekšā, tad pirmām kārtām es gribētu pieskarties Eiropas Savienībai. Eiropas Savienībā mums ir jābūt kodolā, mums ir jābūt starp lēmējiem, tāpat, kā to izdarīja Somija pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un pēc pievienošanās eirozonai un kā to bija deklarējis Somijas vadītājs Ahtisāri. Tur, kur kāds sēž Eiropas Savienībā pie lēmējgalda, tur ir jābūt arī Latvijai, jo tikai tādā veidā mēs varam palielināt savu ietekmi. Ja mēs vēlamies, lai mums būtu ietekme, bet gribam palikt nomaļus un gaidīt, kad kāds cits kaut kur izlems, tad ir grūti runāt, ka mēs spēsim sasniegt arī savus nacionālos mērķus. Tuvākajā laikā šāds izaicinājums saistībā ar ietekmes palielināšanu un Eiropas kodolu, Eiropas stiprināšanu globālā pasaulē ir līdzdalība eirozonā, un ģeopolitiski mums nav alternatīvas, jo vai nu mēs esam ciešāk integrēti Eiropas Savienībā un stiprinām līdz ar to arī mūsu nacionālo neatkarību, identitāti, kā arī mūsu ekonomiku, vai arī mēs esam ārpusē un mūs uzskata par tādiem, kuri vienkārši dreifē līdzi Eiropas centram, kas droši vien var arī novājināties, ja arvien vairāk un vairāk valstu no tā novēršas. Un otrs, manuprāt, svarīgs jautājums - tā ir lauksaimniecības politika, šie tiešmaksājumi. Šī nauda mums tomēr ir jāiegūst citā apjomā, nekā tas bija agrāk, kad mēs vēl bijām jauna dalībvalsts Eiropas Savienībā. Mūsu dalība pasaulē nav iedomājama bez labas sadarbības ar mūsu kaimiņiem. Un te parādās jautājums par Baltijas valstīm. Es domāju, ka mums nevajadzētu dzīvot ilūzijās: lai arī cik labi mēs runājam par Baltijas valstu sadarbību, man šķiet - ja mēs neesam krīzes situācijā, tad vismaz esam stagnācijā. Mums nav izdevies pēdējos gados panākt progresu gandrīz nevienā jautājumā Baltijas valstu sadarbības laukā - vai nu tā ir militārā... es atvainojos... vai nu tā ir enerģētikas joma, vai transporta joma, vai arī kaut kāda cita joma. Un es baidos, ka, ja tas tā turpināsies un mēs nespēsim šeit panākt progresu, tad mēs nonāksim līdz situācijai, kur tiks mesta ēna arī uz mūsu militāro un drošības sadarbību. Un to mēs nevaram pieļaut! Tātad šeit ir jāstrādā vairāk un jāstrādā efektīvāk. Tālāk. Ja mēs skatām ārpolitiku ciešā kontekstā ar mūsu drošības politiku un ja mēs skatāmies uz Ārlietu ministriju un Aizsardzības ministriju kā uz institūcijām, kuras viena otru papildina, tad man ir jāatgādina, ka arī konceptuāli - vai nu runājot par ārpolitikas koncepciju, vai par aizsardzības koncepciju - mums šie dokumenti ir jāredz kopumā. Un šeit es gribētu pateikties ne tikai pozīcijai, kuru pārstāvu es, bet arī opozīcijai - gan Zaļo un Zemnieku savienībai, gan „Saskaņas Centram” - par iepriekšējā gadā sniegto atbalstu mūsu aizsardzības koncepcijai, kas noteic, ka 2 procenti no IKP - tas ir tas mērķis, kuru mēs aizsardzības jomā centīsimies sasniegt. Un tas ir pareizi, jo viena no trijām galvenajām aizsardzības prioritātēm ir dalība starptautiskajās operācijās. Un mums ir jāpanāk, lai šī izpratne par starptautiskajām operācijām paliek ne tikai uz papīra, bet arī realitātē, jo mēs nevaram iedomāties ekonomisko izaugsmi bez mūsu aktīvas dalības šajās starptautiskajās operācijās. Piemēram, es nedomāju, ka mums būtu tāda ietekme, runājot par šo transporta līniju, kas iet cauri... no Baltijas valstīm līdz pat Afganistānai (iespējams, Tālajiem Austrumiem), ja mēs nebūtu pārstāvēti Afganistānā. Mūsu karavīri palīdz mums veidot mūsu ekonomisko ietekmi starptautiskajā pasaulē un palīdz veidot mūsu budžetu. Un es domāju, ka arī jums, parlamentāriešiem, ir svarīgi atgādināt gan sev, gan pārējiem, ka šie 2 procenti no IKP - tas nav nekas tāds, kas ir vienkārši uzrakstīts uz papīra un aizmirsts. Ja mēs nespēsim nākošā gada budžetā nodrošināt pietiekamu pieaugumu Latvijas bruņotajiem spēkiem, tas nozīmēs, ka mēs būsim melojuši paši sev - gan pozīcija, gan opozīcija. Un tas nozīmē, ka mēs nespēsim dot arī pareizu un vajadzīgu ieguldījumu nedz Latvijas ekonomikā, nedz Latvijas ietekmes palielināšanā starptautiskajā pasaulē. Tālāk. Runājot par mūsu diplomātijas aktivitātēm nākošajos gados - ne tikai vienā, bet vairākos -, pareizi tika pieminēta Centrālā Āzija. Centrālā Āzija un arī Moldova - tās ir tās vietas, kur mūsu izaugsmei ir iespējas. Bet paralēli tam paskatieties, kas notiek pasaulē! Āzija kļūst ekonomiski arvien ietekmīgāka, un tādas valstis kā Indija, Ķīna, Koreja un Japāna ir tās, uz kurām mums ir arvien vairāk jākoncentrē sava ārpolitiskā uzmanība, domājot gan par ekonomisko sadarbību, gan par sadarbību ārpolitiskajā laukā. Un es atbalstu un priecājos par to, ka beidzot ir panākts lēmums atvērt vēstniecību Indijā, un es domāju, ka nākamajai vēstniecībai šajā reģionā būtu jābūt Dienvidkorejā, jo Dienvidkoreja ir ekonomiski ļoti nopietni pārstāvēta Latvijā. Tā tiks vēl nopietnāk pārstāvēta ekonomiski šeit, pie mums. Un beigu beigās mums ir jāvadās, veidojot mūsu vēstniecības, pēc ekonomiskā izdevīguma. Tātad Indija, Ķīna, Japāna, Koreja - tās ir tās valstis, ar kurām mums ir jāveicina ekonomiskā attīstība. Tālāk. Runājot par mūsu interešu aizstāvēšanu, es domāju, ka mums ir jāskatās arī uz to, ko citas valstis, tajā skaitā kaimiņvalstis, domā un dara mūsu reģionā un mums tuvajos reģionos. Pagājušajā gadā Krievijas prezidents Putins norādīja saviem vēstniekiem un ārlietu dienestam, ka bez klasiskās darbības nopietnāka uzmanība ir jāpievērš tā sauktajai maigajai varai. Krievija to ņēma ļoti nopietni vērā. Es domāju, ka arī mūsu ārpolitikas koncepcijā, mūsu stratēģiskajā plānošanā maigajai varai un lielā mērā tam visam, kas ir saistīts ar informācijas telpu, ir jākļūst par saprotamu prioritāti. Mums jāspēj nodrošināt to, ka mēs novadām patiesu informāciju par Latvijas valsti gan uz ārzemēm, gan arī paši saviem pilsoņiem un ka mēs spējam pietiekami konkurētspējīgi piedalīties šajā diplomātijas cīņā vai sadarbībā, kuru īsteno pārējās valstis pasaulē, runājot par maigo varu. Visbeidzot, runājot par ārlietām, drošību un ekonomiku, es domāju, mums ir svarīgi saprast, ka ekonomisku apsvērumu dēļ pirms pāris gadiem - krīzes laikā - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra tika integrēta Latvijas vēstniecībās. Es domāju, ka ir pienācis laiks šo praksi pārskatīt. No vienas puses, ir skaidrs, ka ekonomiski, protams, Ārlietu ministrijai, maniem kolēģiem ārlietās ir izdevīgāk, ja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra maksā vēstniecībām, bet tajā pašā laikā ir nepareizi, manuprāt, un muļķīgi, ja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra koncentrējas tur, kur jau ir mūsu diplomātiskais personāls, bet tās nav tajos citu valstu reģionos, kur ir lielas ekonomiskās intereses. Nu, piemēram, kaut vai tā pati Vācija, ar kuru mūs saista daudzas lietas, sākot jau ar eiro un biznesu. Tādi lieli ekonomikas reģioni kā Ziemeļvācija ap Hamburgu vai Dienvidvācija ap Minheni - tie nevar tikt pietiekami nosegti, ja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra strādā no Berlīnes. To pašu var minēt arī par citām valstīm. Manuprāt, ekonomiski daudz izdevīgāk būtu, ja tā būtu šeit. Un visbeidzot, runājot vēl par drošības atbalstu, mums ir jāsaprot, ka tad, ja starptautiskās operācijas un līdzdalība starptautiskajās operācijās ir viena no mūsu ārpolitikas un drošības politikas prioritātēm, mums ir jābūt atvērtiem ne tikai procentuālam pieaugumam aizsardzībai, bet arī jauniem veidiem, kā mēs varam šajā politikā piedalīties. Un šeit es domāju gan Eiropas Savienības, gan arī ANO misijas nākotni. Mēs nedrīkstam palikt mazpilsētnieciski savā domāšanā. Ja mēs gribam lielākus ieguvumus ekonomikā, politikā un iespēju palielināt savu ietekmi, mums ir jābūt spējīgiem koordinēti darboties gan drošības laukā, gan arī diplomātiskajā laukā, un šeit ar NATO vien ir par maz. Paldies. Un lai sekmējas mūsu ārlietu dienestam audzēt savus muskuļus un aiziet no novājinātās situācijas uz jau stiprinātu situāciju nākošā gada budžetā! (Aplausi.)".
2013_01_24-seq11 spokenText "Paldies. Vārds aizsardzības ministram Artim Pabrikam.".
2012_05_10-seq39 spokenText "Paldies. Vārds aizsardzības ministram Artim Pabrikam.".
2012_01_26a-seq46 spokenText "Paldies. Vārds aizsardzības ministram Artim Pabrikam.".
2013_01_24-seq10 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministri! Ekselences! Dāmas un kungi! Vispirms es vēlos pateikties ārlietu ministram par izcilo analīzi un par Latvijas ārpolitikas un Eiropas Savienības jautājumu prioritāšu iezīmēšanu, atklājot šīs debates. Pagājušais gads Eiropas Savienībā pagāja ekonomisko izaicinājumu zīmē. Eiropas Savienību, pat saņemot Nobela miera prēmiju par miera, vienotības, demokrātijas un cilvēktiesību nodrošināšanu, neatstāj sajūta, ka arī patlaban, līdzīgi kā pirms 60 gadiem, Eiropa atrodas krustcelēs. Toreiz Eiropas galvenais mērķis bija miera un vienotības rašana. Šodien Eiropas lielākais izaicinājums ir ekonomiskās izaugsmes un globālās konkurētspējas atgūšana. Eirozonu un visu Eiropas Savienību skārušo ekonomisko grūtību iespaidā šis uzdevums šķiet grūts. Tomēr atcerēsimies, ka arī pirms 60 gadiem daudziem bija šaubas par iespēju nodrošināt ilgstošu mieru Eiropā, bet šodien Eiropas Savienība ir nepārprotams miera garants kontinentā. Godātie kolēģi! Pagājušā gada debatēs iezīmēju Saeimas Eiropas lietu komisijas darba kārtības trīs prioritāros jautājumus, proti, tas ir fiskālās disciplīnas jautājums, Latvijas interešu aizstāvēšana sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžeta ietvaru un aktīvs sagatavošanās darbs Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Patiesi šie jautājumi noteica Eiropas lietu komisijas darba kārtību pagājušajā gadā. Bet ne tikai! Saeima skaidri atbalstīja un iestājās par stingru fiskālās disciplīnas principu ievērošanu ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropas Savienībā. Bet, kā jau tas nereti notiek, dzīve ienes savas korekcijas. Fiskālās disciplīnas jautājums Eiropas Savienības līmenī tika strauji risināts, toties diskusiju centrā parādījās cits - eirozonas un visas Eiropas Savienības nākotnes jautājums. Eiropas lietu komisija proaktīvi iesaistījās ne tikai Latvijas viedokļa formulēšanas procesā, bet arī tā pārstāvēšanā Eiropas Savienības līmenī. Līdztekus valdības izvirzītajām prioritātēm daudzos forumos es īpaši akcentēju valstu parlamentu lomu ne tikai nacionālajā Eiropas Savienības jautājumu lemšanas procesā, bet arī Eiropas Savienības līmeņa lēmumu pieņemšanā. Tāpēc esmu patiesi gandarīta, ka par valstu parlamentu iesaisti lēmumu pieņemšanā iestājas ne tikai Saeima, bet arī ministri un diplomāti. Sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, kas diemžēl vēl nav noslēgušās - un vienošanās vēl joprojām ir jāsasniedz -, Latvijas valdība, Eiropas Parlamenta deputāti, nozaru pārstāvji un sociālie partneri, kā arī Eiropas lietu komisija aktīvi iestājas par mūsu valsts un tās pilsoņu interesēm. Šajā jomā mūsu nostāja ir nemainīgi stingra - mēs esam par atbilstošu finansējumu kohēzijas politikai un stingriem un taisnīgiem tiešmaksājumiem Latvijas lauksaimniekiem. Latvijas reģioniem un laukiem ir jāattīstās, tā veidojot stiprāku valsti. Pagājušajā gadā Latvija pastiprināti sāka gatavoties prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Arī Saeima ir aktīvi iesaistījusies šajā procesā, Saeima piedalās prezidentūras prioritāšu apspriešanā. Ir arī jau aktīvi uzsākts darbs, plānojot konkrētus pasākumus prezidentūras parlamentārajai dimensijai. Dāmas un kungi! Lūkojoties uz šī gada prioritātēm, pašsaprotams, ka ārlietu ministra izklāstītie jautājumi tiešā veidā atspoguļosies arī Eiropas lietu komisijas darbā 2013.gadā. Pirmkārt, virzība uz Latvijas dalību eirozonā. Paldies ministram par ļoti precīzi iezīmētajām atbildēm, kāpēc tieši tagad, kāpēc nešauboties... Iestāšanās eirozonā, tāpat kā iestāšanās Eiropas Savienībā, ir nepieciešama Latvijas ekonomiskajai stabilitātei. Pievienošanās eirozonai ir tikai un vienīgi atkarīga no mums un mūsu gatavības attīstīties gan ekonomikā, gan izglītībā, gan sociālajā jomā. Eiropas Komisijas gatavotais konverģences ziņojums aptvers visas šīs jomas. Eiro ieviešana savienojumā ar fiskālās disciplīnas saglabāšanu un mērķtiecīgu nepieciešamo reformu īstenošanu ekonomikā un izglītībā ir virzītājspēks Latvijas stabilai un ilgtspējīgai attīstībai. Otrs nozīmīgais jautājums šajā gadā joprojām ir daudzgadu budžeta sarunas. Arī šogad tikpat aktīvi un neatlaidīgi mums jāpastāv uz Latvijas interešu ievērošanu. Ceru, ka vienošanās par budžeta ietvaru tiks drīz panākta un tā būs Latvijas interesēm atbilstoša. Tomēr arī pēc vienošanās par vispārīgo budžeta apjomu sarunas nebeidzas, turpinās darbs pie budžeta ieviešanas normu kopuma, kas jau konkrētāk noteiks finansējuma izlietošanas mērķus. Eiropas lietu komisija savās diskusijās jau ir uzsvērusi, ka šajā procesā īpaši raudzīsies, lai šo mērķu definēšanā būtu iespēja piedalīties visiem sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām, kas piedalās cīņā par daudzgadu budžeta apjomu Latvijai. Treškārt, šajā gadā īpaša uzmanība gan valdībai, gan Saeimai ir jāpievērš diasporas jautājumiem. Ir daudz jautājumu, kas risināmi tieši kopīgās sarunās ar mūsu tautiešiem, kuri šobrīd dzīvo ārpus Latvijas. Un nereti šādās sarunās var pavērties iespēja ne tikai atvieglot atgriešanos atpakaļ Latvijā, bet arī atrast veidu, kā vislabāk sadarboties ar mūsu diasporas pārstāvjiem Latvijas nacionālo interešu pārstāvēšanā ārpus Latvijas. Un visbeidzot. Jāveic aktīvi Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sagatavošanas darbi, lai panāktu, ka Latvijas prezidentūra būtu kvalitatīva, gudra un atpazīstama. Ļoti iespējams, ka tieši Latvijas prezidentūras laikā tiks uzsākts darbs pie Eiropas Savienības pamatlīguma grozījumiem, līdz ar to šo nepilnu divu gadu sagatavošanās periodā mums ir jādomā par Eiropas Savienības nākotni, ekonomisko un finanšu problēmu risinājumiem. Kādu nākotni mēs vēlamies? Neapšaubāmi, Latvijas un pārējo Eiropas Savienības valstu iedzīvotāji vēlas ieraudzīt stabilu, aizsargātu un drošu nākotni savām valstīm, ģimenēm un bērniem. Dāmas un kungi! Patlaban Eiropas Savienība ir kā gadu gaitā daudzu meistaru izlolots cēlkoka krēsls ar elegantu dizainu, taču diemžēl tikai ar trim atbalsta punktiem jeb kājām - Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi. Šāds krēsls, ar tikai trim balstiem, ilgtermiņā nav pietiekami stabils. Ir nepieciešama arī lielāka funkcionalitāte un uzticamība, un to var nodrošināt lielāka Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo parlamentu, tostarp arī Latvijas Republikas Saeimas, iesaiste Eiropas Savienības lēmumu izstrādes un pieņemšanas procesos. Tas ļaus izveidot nepieciešamo līdzsvaru un stabilitāti. Esmu pārliecināta, ka tieši nacionālo parlamentu aktīva līdzdalība Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā ir nepieciešamā atslēga Briselē pieņemto lēmumu demokrātiskās leģitimitātes palielināšanai. Jo lēmumi ir jāskaidro nevis Briselē, bet dalībvalstīs - maksimāli tuvu to realizēšanas vietai, maksimāli tuvu katras valsts iedzīvotājiem. Tādēļ tieši nacionālais līmenis, kurā tiek īstenotas Eiropas Savienības regulu un direktīvu prasības, ir vispareizākā vieta dialogam ar sabiedrību. Bez pašu dalībvalstu nacionālo parlamentu, deputātu un ministru aktīvas iesaistīšanās Eiropas Savienības politiku un lēmumus nebūs iespējams darīt saprotamākus v��lētājiem. Tieši no mums, Saeimas deputātiem, būs atkarīgs, vai spēsim izvairīties no ierastās attieksmes, ka Eiropas politikas panākumu lauri tiek plūkti nacionālā līmenī, bet par visiem zaudējumiem vai neveiksmēm vainīga ir „sliktā” Brisele. Es šo politisko liekulību dēvētu par panākumu nacionalizāciju un zaudējumu eiropeizāciju. Šeit vēlos apelēt pie tiem, kuri uzskata - un vēl vairāk! - publiski kultivē Latvijas kā cietēja, mūžīgi abižotā mazā bāreņa tēlu Eiropas Savienībā. Kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā, pagājuši jau gandrīz deviņi gadi. Domāju, ir pēdējais laiks ikkatram deputātam, ierēdnim, iedzīvotājam Latviju beidzot apzināties kā pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, kura ne tikai izpilda kopīgi pieņemtos lēmumus, bet arī aktīvi iesaistās šo lēmumu tapšanā. Ne velti kā vienu no prioritātēm mēs definējam Latvijas atrašanos tā dēvētajā Eiropas Savienības kodolā. Godātie kolēģi! Mēs visi zinām, kā airē laivu. Līdzīgi ir ar Eiropas Savienības vadīšanu. Latvija ir viens no 27 airētājiem laivā. Ja airētāji to dara sinhroni, laižot airi vienādā dziļumā ar līdzīgu spēku un vēzienu, laiva var virzīties uz priekšu strauji un droši, turpretī, ja kāds no airētājiem airē par stipru vai par vāju, laiž airi par dziļu vai par seklu, kopīgā laiva ne tikai zaudē ātrumu, bet var pat griezties riņķī uz vietas. Tieši no mūsu ieguldījuma, tāpat kā no mūsu partneru ieguldījuma, ir atkarīgs laivas ātrums un virziens. Eiropas Savienības nākotni ietekmē ikvienas dalībvalsts rīcība un izvēles. Aktīvi un gudri aizstāvēt savas nacionālās intereses Eiropas Savienībā, vienlaikus esot konstruktīvam un uzticamam partnerim, - tādu es redzu Latvijas kā aktīva spēlētāja lomu Eiropas politikā. Kā jau savā uzrunā minēja ārlietu ministrs, sākoties 2013.gadam, Latvijas ārpolitikā izvirzās jauni izaicinājumi. Ceru, ka šodienas debates kalpos par noderīgu un nozīmīgu kopīgā darba atskaites punktu un mobilizēs mūs efektīvai rīcībai ārpolitikas un Eiropas Savienības jautājumos. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
2013_01_24-seq9 spokenText "Paldies. Eiropas lietu komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.".
2013_01_24-seq8 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie ministri! Cienījamā priekšsēdētāja un Prezidij! Ekselences un godātie kolēģi! Gatavojoties šīm debatēm, es pārskatīju Nacionālo attīstības plānu, un mans pirmais iespaids bija tāds, ka, vadoties tikai pēc šī dokumenta, ārpolitika ieņem diezgan mazu lomu Latvijas nākotnē. Ārlietu ministrija minēta tikai četras reizes un vadošu lomu ieņem tikai vienā sadaļā. Tā ir 129.sadaļa, kurā teikts, ka Ārlietu ministrija ir atbildīga par Latvijas ekonomisko interešu pārstāvības stiprināšanu ārvalstīs un jaunu vēstniecību atvēršanu atbilstoši ārvalstu tiešo investīciju piesaistes iespēju un eksporta potenciāla izvērtējumam, kā arī par atbalstu eksporta apjomu kāpināšanai. Taču šī atbildība kļūst nozīmīgāka tad, kad mēs lasām tālāk norādi par aptveramo teritoriju, jo ārlietām šī aptveramā teritorija ir identificēta kā visa pasaule. Vai Latvijas Ārlietu ministrija ir spējīga aptvert visu pasauli? Es šaubos. Ir skaidrs, ka mums šī pasaule ir jāsadala prioritārās daļās. Kuras pasaules daļas ir Latvijai visaptveramākās un kā tās tiek atspoguļotas Ārlietu ministrijas ziņojumā par pamatvirzieniem 2013.gadā? Viens veids, kā mēs varam to konstatēt, būtu sadalīt šīs pasaules daļas koncentriskos apļos ar Latviju centrā. Es esmu secinājis, ka ap Latviju ir seši šādi koncentriski ārpolitikas apļi. Pirmais, vistuvākais, aplis ietver mūsu kaimiņus - Lietuvu, Igauniju un Krieviju. Attiecības ar šīm valstīm mums vienmēr ir bijušas svarīgas - gan ekonomiski, gan politiski -, un tas nemainīsies 2013.gadā. Otrais aplis, mazliet plašāks, ietver Baltijas jūras reģionu un Ziemeļvalstis. Šeit mēs veidojam labas divpusējas attiecības, strādājam tādos formātos kā NB8, Ziemeļu padome, Baltijas padome un Baltijas jūras valstu padome. Šogad Latvijai ir vienreizēja iespēja virzīt savas intereses šajā reģionā, jo maijā Latvija vadīs Baltijas attīstības forumu. Un Eiropas Savienības prezidentūras laikā mēs esam paredzējuši organizēt speciālu forumu par Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam. Tomēr šogad vislielākā uzmanība tiek pievērsta trešajam ārpolitikas aplim, kurā atrodas Eiropas Savienība. Uzdevumu šeit ir daudz, es tos neuzskaitīšu, jo tie ir visiem zināmi un vairākkārt jau ir minēti un tiks minēti šodienas debatēs. Es šajā, trešajā, aplī iekļaušu NATO, kurā mums ir jāturpina attīstīt aktīvu transatlantisko dialogu un stratēģiskās partnerības padziļināšanu ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Šajā aplī ar laiku iederēsies arī Latvijas iecerētā dalība OECD. Bet, ja mēs skatāmies ārpus šī trešā apļa - uz ceturto -, tad atklājas mūsu nākamais pamatvirziens - Eiropas Savienības Austrumu partnerība. Sadarbība un palīdzības sniegšana tādiem austrumu kaimiņiem kā Gruzija, Ukraina, Moldova un Baltkrievija, ņemot vērā Latvijas vēsturiskās, cilvēciskās un politiskās saites ar šīm valstīm, ir vienmēr bijusi Latvijas ārpolitikas prioritāte, un tā turpināsies arī 2013.gadā. Attīstības sadarbība ir viens no Latvijas instrumentiem, veicinot mūsu intereses šajās valstīs. Diemžēl 2013.gada budžeta piešķīrums šim mērķim ir daudz mazāks, nekā būtu vēlams. Latvijas atbalsts attīstības sadarbībai būtu jāpalielina vismaz trīs reizes nākamajos gados, it īpaši, ja savā Eiropas Savienības prezidentūras laikā Latvija plāno aktīvi virzīt Austrumu partnerības politikas jautājumus un organizēt Austrumu partnerības samitu. Vēsture, ekonomiskās intereses un Latvijas ārpolitikas prioritātes pēdējos gados arī nosaka mūsu interešu loku nākamajā, piektajā, aplī - Centrālā Āzija un Afganistāna. Latvijas vēstniecības Uzbekistānā un Kazahstānā ir sekmīgi pildījušas NATO kontaktvēstniecību funkcijas šajā reģionā, attīstot īpašu Latvijas ekspertīzi un uzticamību visā reģionā. Latvijas veiksmīgā darbība NATO ISAF misijā Afganistānā ir radījusi vienreizēju iespēju Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Sadarbībā ar ASV, Krieviju un NATO Latvija ieņem būtisku lomu Ziemeļu apgādes tīkla attīstībā kā transporta artērija no Latvijas uz Afganistānu ISAF kravu transportēšanai. Šeit ir milzīgas perspektīvas, jo tajā brīdī, kad šis apgādes tīkls kļūs par komerciālo kravu transportēšanas koridoru un savienosies ar iecerēto jauno Zīda ceļu, Latvijai atvērsies durvis uz sesto un pēdējo apli - Tālie Austrumi. Līdz šim tādas valstis kā Ķīna, Japāna, Koreja un Indija šķita neaptveramas Latvijas ārpolitikai, turpretim šodien tās ir klāt un taustāmas. Ķīnai un Japānai ir aktīvas vēstniecības Rīgā, un tām tagad pievienojas Dienvidkoreja. Šīs valstis pārstāv dinamiskāko un straujāk augošo reģionu pasaulē un ar pieaugošu interesi skatās uz Latvijas stratēģisko vietu Ziemeļeiropā. Ir pienācis laiks pievērst daudz lielāku uzmanību šim reģionam, saskaņojot vadošās tendences šajā reģionā ar Latvijas ilgtermiņa interesēm. Kā jau ārlietu ministrs minēja - un es viņam pilnīgi piekrītu -, viens no Ārlietu ministrijas nozīmīgākajiem panākumiem pagājušajā gadā ir Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padomes izveidošana, jo šeit parādās pareizais modelis ārpolitikas ilgtermiņa stratēģijas veidošanā, tāpēc ka šajā padomē sadarbojas Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija un Zemkopības ministrija, kā arī citas valsts iestādes. Izmantojot šo sadarbības modeli, lai identificētu mūsu nacionālās intereses iepriekš minētajā aplī, Tālie Austrumi vairs neliksies tik tāli. Mēs nevaram aptvert visu pasauli, bet, domājot stratēģiski par ilgtermiņa iespējām konkrētos virzienos, Latvijas ārpolitika var spēlēt būtisku lomu mūsu nacionālo interešu veicināšanā. Mēs ejam pareizā virzienā, bet mums ir jāiet ātrāk, tālāk un konsekventāk! Paldies. (Aplausi.)".
2013_01_24-seq7 spokenText "Paldies Solvitai Āboltiņai. (Aplausi.) Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
2013_01_24-seq6 spokenText "Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais ārlietu ministra kungs! Ministri! Ekselences! Deputāti! Dāmas un kungi! „Ārpolitika ir iekšpolitikas turpinājums”, „globālajā pasaulē pastāv tauriņefekts”. Šie labi pazīstamie izteicieni mēģina tēlaini atainot lielākos no mūsdienu starptautiskās politikas likumiem. Tomēr, kā jau parasti tas gadās ar skaistiem un gleznainiem vārdiem, tie ātri iegūst popularitāti un vienlaikus tikpat ātri sabiedrības prātos zaudē savu dziļāko jēgu. Ar šīm skaistajām frāzēm patiesībā ir mēģināts pateikt kas ļoti būtisks, un tas mums, politiķiem, ir jāņem vērā ik dienu, pieņemot jebkuru lēmumu. Mums jāatceras, ka iekšpolitiskie procesi nevar tikt atrauti no reģionālā un starptautiskā konteksta. Nacionālās intereses ietekmē starptautisko vidi, savukārt globāli notikumi atstāj iespaidu un pat būtiski izmaina nacionālo politiku. Latvijai ir jāveido sava iekšpolitika, jādefinē un jāaizstāv savas nacionālās intereses tieši šādos apstākļos un tieši pie šādiem nosacījumiem. Tas nozīmē, ka definēt savas intereses, rēķinoties tikai ar sevi, būtu tuvredzīgi un neefektīvi. Nacionālās intereses attiecībā uz mūsu valsts iedzīvotājiem, sabiedrību un valsti kopumā bieži vien tiek formulētas, aizmirstot par starptautisko vidi. Tomēr nacionālajām interesēm ir jābūt skaidrā kopsakarā ar starptautisko vidi, kurā valsts atrodas, mūsu gadījumā - ar Eiropas Savienību, NATO un to īstenoto politiku globālā mērogā. Domāju, ka šāda pieeja būtu jāievēro jebkurā diskusijā par Eiropas Savienības nākotni neatkarīgi no tā, vai diskusija notiek šeit, Latvijā, vai citviet Eiropā. Godātie klātesošie! Šīs sarežģītās un savstarpēju saistību pilnās starptautiskās attiecības ikkatrs no mums iepazina uz savas ādas un izjuta aizvadītajos gados, kas ne tikai Latvijas, bet arī visas pasaules vēsturē ieies kā globāla ekonomiskā krīze. To ietekmēja gan procesi Amerikas Savienotajās Valstīs un situācija Eiropā, gan arī mūsu pašu savulaik pieļautās kļūdas un nepareizi izdarītās izvēles. Viena no mācībām, ko guvām, ir tāda, ka atvērtas ekonomikas, kas nodrošina mūsu tautsaimniecības izaugsmi, ir savstarpēji tik cieši saistītas, ka satricinājumu gadījumā tās ir ļoti viegli ievainojamas. Izmantojot sarežģīto periodu un tā radītās problēmas, ir sazēlušas arī idejas par Latvijas ārpolitikas kursa korekcijām. Tomēr neļausim sevi mānīt ar šīm iluzorajām alternatīvām! Latvijas interesēs joprojām ir stabila un paredzama starptautiskā vide un cieši integrētas Eiropas Savienības attīstība. Kādu stratēģiju šobrīd izvēlēties Latvijai? Valda uzskats, ka valsts pastāvošā ārpolitiskā virziena ietvaros var izšķirties starp diviem uzvedības modeļiem. Pirmā iespēja Latvijai ir ieņemt nogaidoši aizsargājošu pozīciju, neatkāpties no savām interesēm un iekļūt tā dēvētajā vārtu sargātāju grupā. Otra iespēja ir izvēlēties „robežu paplašinātāja” rīcības modeli, kas ļauj maksimāli izmantot iespējas, bet arī prasa no valsts lielāku starptautisku iesaistīšanos, iniciatīvu, papildu saistību uzņemšanos, kā arī lielāku atbildību par reģionā un pasaulē kopumā notiekošo. Domāju, ka līdzšinējie centieni skaidri norāda uz Latvijas vēlmi kļūt ārpolitiski aktīvākai un maksimāli izmantot pastāvošās iespējas. Raugoties stratēģiski un objektīvi izvērtējot situāciju, mēs esam ieinteresēti tādā Eiropas Savienības attīstībā, kurā Latvija sēž pie sarunu galda, nevis noraugās, kā citu pieņemtie lēmumi mūs ietekmēs, jo tie tik un tā mūs ietekmēs. Es paredzu, ka šodien daudz tiks runāts par ieguvumiem un par zaudējumiem no eiro ieviešanas. Tas būs lēmums, kas ietekmēs ikkatru no mums, tas ietekmēs ikkatru mūsu valsts iedzīvotāju, tāpēc ir apsveicama iedzīvotāju lielā interese par šo jautājumu. Un patiešām ir ļoti svarīgi Latvijas cilvēkiem sniegt pilnīgu informāciju par to, kā, iekļaujoties eirozonā, praktiski notiks pāreja no lata uz eiro. Tikpat svarīgi ir sabiedrībai arī izskaidrot tos iemeslus, kāpēc eiro ir stratēģiska un ģeopolitiska izvēle, kas nostiprinās Latvijas vietu Eiropā, ilgtermiņā vairos mūsu drošību un ekonomikā veicinās ilgtspējīgu attīstību. Tuvākajos gados Latvijai priekšā stāv nebijušas iespējas demonstrēt savu iniciatīvu, atbildību un rīcībspēju. Rīga nākamgad kā Eiropas kultūras galvaspilsēta rādīs mūsu bagātīgo kultūrvēsturisko mantojumu un dinamisko kultūras dzīvi mūsdienās. Tāpat jau sāk iezīmēties mūsu iespējamās prioritātes 2015.gada pirmajā pusē gaidāmajā prezidentūrā Eiropas Savienības Padomē. Saeimā jau ir izveidota Latvijas prezidentūras ES Padomē parlamentārās dimensijas plānošanas komiteja, kuras sastāvā ir iekļauti gan pozīcijas, gan opozīcijas pārstāvji. Un, manuprāt, visbēdīgākais scenārijs būtu situācija, kad Latvijas pirmā prezidentūra kļūtu par iekšpolitisku kaujas lauku, tāpēc es vēlos rosināt izstrādāt starppartiju vienošanos par sadarbību šajā mūsu valstij tik būtiskajā laika periodā. Šī ir tā reize, kad mūsu rokās ir ieliktas ne tikai Latvijas nacionālās intereses un mūsu valsts tēls, bet lielā mērā arī visas Eiropas Savienības ticamība. Godātie kolēģi! Lai arī tuvākie gadi Latvijai paies, gatavojoties Eiropas Savienības prezidentūrai, mums ir jādomā arī par nākamajiem stratēģiskajiem izaicinājumiem. Dalība Eiropas Savienībā un NATO, kā arī labas divpusējās attiecības ar daudzām pasaules valstīm rada patiesi labvēlīgu fonu to iespēju izmantošanai, ko sniedz globālās ģeopolitiskās izmaiņas Āzijā un citviet pasaulē. Šajā ziņā uzņēmēji atrodas jau soli priekšā valstij un skaidri demonstrē „robežu paplašinātāja” domāšanu. Daudzi mūsu uzņēmēji jau ir nodibinājuši veiksmīgus kontaktus un atraduši tirgu savām precēm ārpus jau iemītajām takām un ierastajiem reģioniem. Veiksmīgs paraugs ir arī iedibinātais Ziemeļu distribūcijas tīkls, kas ar savu izaugsmi Latvijai var radīt iespēju attīstīties par globālu tranzīta centru. Taču panākumus ar globālu domāšanu var gūt ne tikai uzņēmējdarbībā. Tas pats attiecas arī uz kultūru, izglītību, vides aizsardzību un mūsu reformu pieredzi. Šie ir tikai daži piemēri, kas var ne tikai veicināt mūsu labklājību un pavērt plašāku redzesloku, bet arī veidot mūsu, Latvijas, tēlu pasaulē. Tāpat jāatceras, ka mūsdienās arvien vairāk starptautiskos procesus ietekmē multinacionālie uzņēmumi, globālie mediji, nevalstiskās organizācijas, viedokļu līderi un citu spēlētāju iespējas ietekmēt globālos procesus. Sociālie tīkli vienlaikus spēj ietekmēt revolūcijas un vienā sekundē neatgriezeniski sadragāt valsts tēlu. Vēl nekad viens cilvēks nav varējis tik tieši ietekmēt savas valsts tēlu, tādējādi piedaloties arī valsts ārpolitikas veidošanā. Ja nepieļausim kļūdas un nezaudēsim stratēģisko redzējumu, tuvākajos gados Latvijas ārpolitikā ir iespējams jauns uzrāviens. Ir maksimāli jākonsolidē visi mums pieejamie tradicionālie un modernie ārpolitikas instrumenti. Mūsu ārpolitikai ir jābūt gudrai, fokusētai, proaktīvai, taču vienlaikus pragmatiskai un atbildīgai pret mūsu partneriem, pret starptautisko vidi un galvenokārt pret savas valsts nākotni. Savukārt parlamenta loma mūsu valsts ārpolitikas veidošanā ir kļūt par stratēģisko debašu forumu, kur ārpolitiskie mērķi un izaicinājumi tiek izvērtēti un izdiskutēti, īpašu uzsvaru liekot uz Latvijas nacionālajām interesēm. Noslēgumā es vēlos uzsvērt, ka parlaments, kurā tauta ir ievēlējusi visdažādāko politisko spēku pārstāvjus, ir spējīgs uzturēt šāda līmeņa diskusiju. Es tiešām priecājos, redzot, ka visi politiskie spēki un atsevišķi deputāti ir gatavi iesaistīties diskusijās par šo jautājumu. Manuprāt, tas tiešām ir svarīgs apliecinājums tam, ka mēs spējam domāt par mūsu valsts nākotni globāli, ka mēs spējam redzēt ne tikai šodienu, bet spējam redzēt arī rītdienu, un es ceru, ka šīs ārpolitikas debates tam būs labs pierādījums. Paldies par uzmanību, un lai mums radošas debates!".
2013_01_24-seq5 spokenText "Paldies ārlietu ministram. Sākam debates. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.".
2013_01_24-seq4 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Saeimas Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ministri! Ekselences! Esmu priecīgs un pagodināts šodien jūs uzrunāt kārtējās ārpolitiskajās debatēs. Šis gads mums visiem ir īpaši nozīmīgs ar to, ka svinam Latvijas valsts dibināšanas 95.gadadienu, tādēļ es īpaši gribētu uzsvērt Latvijas diplomātu ieguldījumu Latvijas valstiskuma starptautiskajā atzīšanā. Bez mūsu diplomātu pašaizliedzīga, mērķtiecīga un prasmīga darba Latvija uz pasaules politiskās kartes nebūtu parādījusies. Vēlos īpaši pieminēt tos Latvijas diplomātus, kuru dzīvību, strādājot Latvijas labā, laupīja brutāli un represīvi režīmi. Daži no viņiem savukārt bija spiesti doties trimdā, taču, arī tur esot, viņos neizdzisa cerība un degsme radīt brīvu un demokrātisku Latviju. Arī šodien Latvijas diplomāti velta visus spēkus, lai aizstāvētu Latvijas valsts un tās piederīgo intereses katrā pasaules nostūrī, un par to es vēlos izteikt viņiem vislielāko atzinību. Godātie deputāti! 2013.gads būs darbīgs un dinamisks Latvijas ārpolitikā. To nosaka starptautiskās aktualitātes, kā arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē tuvošanās un izšķiršanās par Latvijas pievienošanos vienotajai Eiropas valūtai - eiro. Kā plānots, pagājušajā gadā Latvijas ārpolitika koncentrējās uz vairāku prioritāšu sasniegšanu: pirmkārt, Latvijas vietu Eiropas Savienības sadarbības centrā, tā sauktajā kodolā; otrkārt, valsts interesēm izdevīgiem nosacījumiem sarunās par Eiropas Savienības 2014.-2020.gada budžetu; treškārt, ārējo ekonomisko attiecību veidošanu ar trešajām valstīm; ceturtkārt, gatavošanos Eiropas Savienības prezidentūrai; piektkārt, ārējās drošības stiprināšanu, kā arī Latvijai labvēlīgu lēmumu panākšanu NATO Čikāgas samitā. Godātie kolēģi! Pagājušais gads Eiropai ir bijis pakāpeniskas stabilizācijas gads. Un man ir patiess gandarījums, ka Latvija ir bijusi šīs stabilizācijas procesu aktīva dalībniece, spējot atrast spēku pieņemt atbildīgus, izsvērtus un smagus lēmumus gan Eiropas, gan pašu mājas sakārtošanā. Valdība koordinēti roku rokā ar parlamentu un nevalstiskajām organizācijām strādāja pie Latvijai labvēlīgu nosacījumu panākšanas Eiropas Savienības daudzgadu budžetā 2014.-2020.gadam kohēzijas un tiešo maksājumu jomā. Mēs turpināsim intensīvi strādāt, lai panāktu Latvijai iespējami labāku sarunu iznākumu šogad. Šo interešu aizstāvībai es kā ārlietu ministrs pielikšu visas pūles. Vienlaikus aicinu mūsu rīku arsenālā lietošanas gatavībā turēt ikvienu instrumentu, ieskaitot budžeta neatbalstīšanu, ja tas būs tiešā pretrunā ar mūsu interesēm. Godātie deputāti! Domāju, ka vēl nekad ārējo ekonomisko sakaru veicināšana nav bijusi tik augstu Ārlietu ministrijas darba kārtībā. Ārlietu ministrijas darbība koncentrējās šādos virzienos. Pirmkārt, jaunu tirgu apguve visos piecos kontinentos. Otrkārt, Latvijas interešu aizstāvība saistībā ar Eiropas Savienības ekonomiskajām sankcijām. Šeit mēs runājam par Baltkrieviju. Ievērojot Eiropas Savienības kopīgos principus, svarīgi bija neradīt kaitējumu Latvijas ekonomikai. Mums tas izdevās. Treškārt, uzlabojām līgumtiesisko bāzi, lai aktivizētu ekonomisko sadarbību (piemēram, tika ratificēts Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, spēkā stājās atvieglotās robežšķērsošanas režīms ar Baltkrieviju). Ceturtkārt, Ārlietu ministrija sadarbībā ar citām valdības institūcijām aktīvi lobēja mūsu valsts intereses, lai pievienotos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai ESAO jeb - angliskajā versijā - OECD. Dalība šajā institūcijā sniedz papildu iespējas mūsu ekonomikas attīstībai, uzlabojot valsts kredītreitingu un investīciju vidi, kā arī iespēju pārņemt attīstīto valstu pieredzi konkurētspējas uzlabošanā izglītības, veselības, finanšu un likumdošanas jomā. Aizgājušajā gadā Saeima pieņēma Valsts aizsardzības koncepciju, kura apstiprina Latvijas apņemšanos līdz 2020.gadam palielināt aizsardzības izdevumus līdz 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Tas ir skaidrs apliecinājums, ka rūpes par valsts aizsardzību un drošību Latvijai ir prioritāras. Taču atcerēsimies, ka nepietiek ar deklarācijām, ir svarīgi arī šo apņemšanos pildīt. Pavasarī Čikāgā noritēja NATO galotņu tikšanās, kurā Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu panāca Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas operāciju turpināšanu bez ierobežojuma laikā. Kopīgi ar sabiedrotajiem mēs iezīmējām arī tālāko ceļu progresa panākšanā Afganistānā pēc 2014.gada. Mūsu karavīri joprojām dien šajā valstī, un mēs visi vēlamies, lai situācija Afganistānā kļūtu stabila. Mūsu karavīri un civilie eksperti ar vislielāko atbildības apziņu pilda pienākumus Afganistānā un citās konfliktu zonās, un par to viņiem vēlos izteikt visdziļāko pateicību. 2012.gads arvien skaidrāk iezīmēja Latvijas un vienlaikus Rīgas vietu pasaules kartē kā svarīgu transporta artēriju starp Baltijas jūru, Afganistānu un Centrālo Āziju. To izdevās panākt ar tā sauktā Ziemeļu apgādes tīkla palīdzību. Kopš tā darbības uzsākšanas Latvijā jau pārkrauti aptuveni 60 tūkstoši konteineru, ienesot valsts budžetā aptuveni 30 miljonus eiro. Šogad Latvijas teritorijā un mūsu reģionā notiks arī lielākās NATO mācības kopš mūsu dalības Ziemeļatlantijas aliansē - Steadfast Jazz. Tas pierāda, ka mūsu karavīri diendienā uzlabo savas spējas sadarbībā ar sabiedrotajiem, tādējādi vairojot Latvijas un transatlantiskās telpas drošību. Amerikas Savienoto Valstu iesaistes un klātbūtnes Eiropā stiprināšana arī turpmāk būs Latvijai būtiska. Ciešu sadarbību un viedokļu koordināciju starptautiskās politikas jautājumos nodrošināja valsts sekretāres Hilarijas Klintones vizīte. Mūsu mērķis kā šogad, tā arī nākamgad būs attiecību kāpināšana ekonomikas un izglītības sfērā, lai papildinātu esošo ciešo sadarbību politikā un drošībā. Latvijas attiecības ar Krieviju 2012.gadā raksturoja pretrunīgas tendences. No vienas puses, turpināja pieaugt ekonomiskās sadarbības rādītāji, interese par investīciju iespējām Latvijā, kā arī tūristu skaits. Spēkā stājās Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, un šis līgums ir būtisks atbalsts Latvijas uzņēmējiem. Vienlaikus gada garumā bija novērojama asa retorika pret Latviju starptautiskajās organizācijās, izmantojot absurdas apsūdzības par it kā atdzimstošo nacismu Latvijā. Destruktīvus elementus dialogā ienesa Krievijas nostāja attiecībā uz valsts valodas referendumu un tā rezultātiem, kas izsauca pamatotu sašutumu Latvijas sabiedrībā. Ārlietu ministrija kategoriski nostājās un turpinās stāties pretī šādiem Krievijas mēģinājumiem diskreditēt Latviju, nāks klajā ar skaidriem un stingriem paziņojumiem un pretdarbosies starptautiskajās organizācijās. Gribētos izteikt cerību, ka šis gads starpvalstu attiecībās būs vairāk vērsts uz konstruktīviem sadarbības elementiem, tādiem kā starpvaldību, robežu demarkācijas un vēsturnieku komisijas darba turpināšana, modernizācijas dialoga uzturēšana. Jaunas perspektīvas mūsu ekonomiskajai sadarbībai pavērs arī Krievijas dalība Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Pagājušajā gadā tika īstenota aktīva politika arī Austrumu partnerības un Centrālās Āzijas valstu virzienā. Šīs valstis redz Latviju kā piemēru savu valstu institūciju veidošanā, un mēs turpināsim sniegt tām savu atbalstu un pieredzi. Īpaši vēlos uzsvērt Centrālās Āzijas reģiona nozīmi, kas iegūst arvien lielāku lomu, pateicoties tā ekonomiskajam un enerģētikas potenciālam. Latvija darīs visu, lai 2013.gadā Eiropas Savienība parakstītu asociācijas līgumus ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Uzskatām, ka šo valstu tuvināšanās Eiropai veicinās Gruzijas, Moldovas un Ukrainas tālāku attīstību, kā arī pavērs papildu iespējas aktīvāku attiecību veidošanai ar šiem partneriem politikas un ekonomikas jomā. Mūsu valsts turpinās veidot attiecības arī ar citiem nozīmīgiem ekonomiskiem un politiskiem partneriem. Šogad vēlamies atvērt vēstniecību Indijā. Rīgā vēstniecību ir atvērusi Dienvidkoreja. Strādāsim arī Ķīnas, Japānas un citu valstu, kā arī reģionu tirgus virzienā. Godātie deputāti! Arī 2013.gadā Latvijas ārpolitika būs vērsta uz mūsu valsts pamatinterešu nodrošināšanu drošības un ekonomikas jomā. Es to redzu kā aktīvu dalību Eiropas Savienībā un NATO, ciešāku integrāciju finanšu, transporta un enerģētikas jomā. Darba kārtībā joprojām būs jautājums par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, pievienošanos eiro, kā arī prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Tāpat strādāsim pie tālākas Latvijas politiskās un ekonomiskās konkurētspējas stiprināšanas, apgūstot jaunus tirgus. Ceram uz uzaicinājumu pievienoties OECD šogad. Šajā gadā Latvija prezidē arī Baltijas Ministru padomē un Baltijas Asamblejā. Par prioritātēm šajās organizācijās esam izvirzījuši konkurētspējas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu reģionā, to skaitā vienota digitālā tirgus un Baltijas inovāciju, tehnoloģiju un pētījumu infrastruktūras izveidošanu BIRTI projekta ietvaros, sadarbības nostiprināšanu ar Ziemeļvalstīm, kā arī enerģētikas un transporta jautājumus. Turpināsim aizsākto darbu pie diasporas tematikas, kas ieņem arvien lielāku lomu ārlietu dienesta darbā. Viens no svarīgākajiem gada pasākumiem šajā jomā būs Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums Rīgā. Tā mērķis ir platformas radīšana ideju apmaiņai par to, kā labāk un efektīvāk izmantot diasporas potenciālu Latvijas tautsaimniecības attīstībai. 2013.gadā sagaidāmi Latvijas valstij būtiski lēmumi par mūsu gatavību pievienoties eiro. Kāpēc eiro ir svarīgs Latvijas un Eiropas nākotnes attīstībai? Mūsdienu globālie izaicinājumi Eiropas valstīm liek meklēt ciešākas integrācijas formas. Arvien pieaugošā konkurence pasaules tirgū novedusi pie Eiropas īpatsvara pasaules iekšzemes kopproduktā krituma. To apliecina indikatīvie rādītāji, uzrādot Eiropas īpatsvara pasaules iekšzemes kopproduktā kritumu. 1990.gadā Eiropas Savienības kopprodukts sasniedza aptuveni 29 procentus no globālā kopprodukta, turpretim 2017.gadā tas varētu kristies līdz 9 procentiem. Lai mazinātu šo tendenču iespējamās negatīvās sekas, ir jānojauc pēdējās barjeras patiesi vienotas, solidāras nacionālu valstu veidotas Eiropas Savienības izveidē. Tikai kopīgiem spēkiem varam saglabāt labklājību un drošību, ko esam baudījuši līdz šim. Eiro un tā sekmīga attīstība ir viens no priekšnoteikumiem Eiropas spējai saglabāt savu vietu globālajos procesos un joprojām būt par vienu no pasaules ekonomikas vadošajām svirām. Esmu pārliecināts, ka Latvijas interesēs ir pievienošanās vienotajai Eiropas valūtai. Līdzšinējā Eiropas Savienības vēsture ir skaidri apliecinājusi, ka vienota un cieši integrēta Eiropa ir labākā garantija mazo un vidēja lieluma valstu attīstībai. Jo ciešāk ir integrēta Eiropa, jo stiprāka tā ir kopumā un katra dalībvalsts atsevišķi. Trīs no jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm - Igaunija, Slovākija un Slovēnija - jau ir ieviesušas vienoto Eiropas valūtu, un tās popularitāte, piemēram, Igaunijā, saglabājusies nemainīgi augsta. Pievienošanās vienotajai valūtai ne par mata tiesu nav ietekmējusi nacionālo identitāti nevienā no šīm valstīm. Būtu aplam arī domāt, ka pievienošanās process eiro ar Latvijas iestāšanos apstāsies. Mūsu kaimiņvalsts Lietuva ir oficiāli paziņojusi, ka tā sekos Igaunijas un Latvijas piemēram. Arī Polijā sākusies nopietna diskusija par pievienošanos eirozonai. Eiro ir apzināta politiska izvēle Latvijas attīstības modelim un dalībai Eiropas sadarbības kodolā. Latvijas viedoklim pasaulē būs ievērojami lielāka nozīme, atrodoties eirozonā, nevis perifērijā. Atsevišķas Rietumeiropas dalībvalstis, kuras izvēlējušās šobrīd neieviest vienoto Eiropas valūtu, nevar būt piemērs Latvijai, ņemot vērā dažādās vēsturiskās tradīcijas, finanšu sektora īpatnības, kā arī ekonomisko potenciālu. Mēs neesam ne sala, ne arī valsts, kas spējusi nosargāt neitralitāti gadsimtu garumā. Mūsu nācijas veiksmīgas attīstības pamatā ir nevis pašizolācija, bet gan cieša savienība ar citām Eiropas valstīm. Iespējams, ka aktuālākais jautājums, ko šodien varam uzdot, ir ne pati eiro ieviešanas lietderība, bet - kāpēc tieši šobrīd ir laiks, lai Latvija pievienotos eiro? Un šeit iezīmējas vairāki argumenti. Pirmkārt, mēs šobrīd izpildām eiro ieviešanas kritērijus. Tas ir panākts smaga darba rezultātā. Mēs esam tur, kur esam, un katra diena ir un būs ģeopolitiska izvēle. Arī eiro, kā jau es teicu, ir ģeopolitiska izvēle. Otrkārt, eiro pastarās tiesas scenāriji nav piepildījušies. Eiro valūta, kā liecina divu pagājušo gadu pieredze, ir saglabājusi savu stabilitāti. Eiro ieviešana likvidēs devalvācijas risku, un tas nozīmē, ka sabiedrībai vairs nebūs jāuztraucas par savu iekrājumu un ienākumu drošību. Treškārt, Eiropas Savienības dalībvalstis joprojām saglabā stingru politisko apņēmību saglabāt vienoto valūtu. Šādu vēlmi pauž ne tikai pati Eiropa, bet arī citas valstis - ASV, Ķīna un arī Krievija. Nevienas pasaules valsts vai reģiona interesēs nav eiro sabrukums, un jāņem vērā, ka aptuveni 25 procenti no pasaules finanšu rezervēm tiek uzglabāti eiro valūtā. Ceturtkārt, Latvijas tautsaimniecība ir uzrādījusi attīstības dinamismu jau vairāku ceturkšņu laikā, un valdība vēlas to saglabāt. Laika posmā, kad dažādas reģiona valstis cīnās par investīciju piesaisti, pievienošanās vienotai Eiropas valūtai sniegtu papildu apliecinājumu Latvijas veiksmīgai attīstībai, kā arī paaugstinātu Latvijas tēlu citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un trešajās valstīs. Svarīgi atzīmēt, ka pievienošanos eiro atbalsta arī Latvijas uzņēmēju organizācijas, piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Zemnieku saeima un citas. Vienlaikus mēs nedrīkstam atslābt strukturālo reformu īstenošanā ekonomikā un izglītībā. Mūsu konkurētspēja ir tieši atkarīga no fundamentālām pārmaiņām šajās nozarēs, un šeit brīžiem ir sajūta, ka mēs sākam atkal nedaudz stagnēt. Godātie deputāti! Otrs lielais jautājumu bloks, par kuru šodien runājam Saeimā pirmo reizi, ir Latvijas gatavošanās prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015.gada pirmajā pusgadā. Prezidentūra būs liels izaicinājums Latvijai un tās valsts pārvaldes profesionalitātei, ievērojot mūsu ierobežoto pieredzi šādu sarežģītu institūciju vadīšanā. Tādēļ sevišķi aktuāla būs visu Latvijas institūciju - valdības, parlamenta, nevalstisko organizāciju - iesaistīšanās un koordinācija. Nereti ir pierādījies, ka maza valsts, lietderīgi izmantojot resursus, spēj vadīt prezidentūru veiksmīgāk nekā lielās valstis. 2013.gadā ir jādefinē un jāizstrādā mūsu piedāvājums, kuru Latvija rosinās iekļaut Eiropas Savienības darba kārtībā 2015.gadā. Pirmajās diskusijās, kuras tika īstenotas 2012.gadā, iezīmējās vairāki iespējamie prezidentūras prioritāšu bloki. Pirmkārt, plaši tika apskatīti jautājumi, kas saistīti ar vides, ekonomikas un cilvēka sabalansētu attīstību. Tā ir tēma, kas globālos apstākļos iegūst arvien lielāku aktualitāti. Ievērojot Latvijas tradicionālo pieredzi šajā jomā, Latvija varētu piedāvāt risinājumus Eiropas līmenī, kas būtu vērsti uz nepieciešamību ekonomisko attīstību saskaņot ar apkārtējo vidi. Otrkārt, Baltijas jūras reģionā atrodas astoņas Eiropas Savienības dalībvalstis, un tas automātiski Baltijas jūras reģiona tematiku padara interesantu visām šīm Eiropas Savienības dalībvalstīm. Savas prezidentūras laikā Latvijai būs jāorganizē forums par Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam. Šī ir iespēja aktualizēt mūsu reģiona problemātiku visas Eiropas Savienības līmenī. Treškārt, ārpolitikas laukā Latvija vēlas koncentrēties uz tēmām, kurās spējam papildināt un būtiski attīstīt jau esošos Eiropas Savienības centienus. Mūsuprāt, šādi jautājumi ir Austrumu partnerība, Centrālā Āzija, kā arī transatlantiskās attiecības. Austrumu partnerības valstis ir bijušas tradicionāla Latvijas prioritāte. Tās ir svarīgi Latvijas partneri politikas un tautsaimniecības jomā. Latvija vēlas prezidentūras laikā paaugstināt Austrumu partnerības valstu profilu Eiropas Savienības darba kārtībā, kā arī tuvināt šīs valstis Eiropas Savienībai, meklējot kopīgus sadarbības mehānismus un platformu tālākai sadarbībai. Austrumu partnerības jautājuma tālākā aktualizēšanā aktīvi strādāsim arī ar līdzīgi domājošām reģiona valstīm - Lietuvu, Poliju un Igauniju. 2014.gadā Afganistānu pametīs lielākā daļa starptautiskās koalīcijas militāro spēku. Valsts tālākai attīstībai ir nepieciešama ekonomikas attīstība un iespējami stabila apkārtējā vide, tāpēc būs svarīgi atbalstīt Afganistānas un reģiona valstu savstarpējo sadarbību, ieskaitot arī sadarbību tirdzniecības, tranzīta ceļu attīstības, dabas resursu izmantošanas jomās. Šeit liels potenciāls var būt tieši sadarbība ar Centrālās Āzijas valstīm. Ievērojot Latvijas pieredzi Ziemeļu apgādes tīkla funkcionēšanā, attiecību vēsturi ar Centrālās Āzijas valstīm (ir divas Latvijas vēstniecības reģionā), kā arī pieredzi, kas tiktu nodota, piemēram, ar RTU Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūta starpniecību, Latvija var sniegt pienesumu aktīvākai Eiropas Savienības politikas īstenošanai šajos reģionos. Tas nozīmē arī tiešus ekonomiskos ieguvumus. Transatlantiskās attiecības, plašākā kontekstā iekļaujot Amerikas Savienotās Valstis un Kanādu, arī tradicionāli ir Latvijas uzmanības lokā. Attīstoties koncepcijai par brīvās tirdzniecības zonas izveidi starp Eiropas Savienību un Kanādu, kā arī Amerikas Savienotajām Valstīm, Latvija savas prezidentūras laikā vēlas veicināt tālāku sarunu attīstību ar šīm divām valstīm, ievērojot transatlantiskās brīvās tirdzniecības zonas milzīgo potenciālu Eiropas un Amerikas valstu tautsaimniecībā. Ceturtkārt, Latvija nav vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurai dažādu iemeslu dēļ ir izveidojušās diasporas gan Eiropas Savienības iekšienē, gan ārpus tās. To iespējamais pienesums Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm nav dziļi pētīts un analizēts. Latvija kopā ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm meklēs institucionālus un praktiskus risinājumus šo diasporu aktīvākai izmantošanai Eiropas Savienības dalībvalstu interesēs. Godātie deputāti! Esmu priecīgs, ka 2012.gadā ārpolitikas jomā Latvijas valsts augstākās amatpersonas, valdība, kā arī Saeima darbojās kopīgi un koordinēti. Par to vēlos izteikt pateicību Latvijas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Saeimas Prezidijam, Saeimas Ārlietu komisijai un Saeimas Eiropas lietu komisijai un to vadītājiem Ojāram Ērikam Kalniņam un Zandai Kalniņai-Lukaševicai, kā arī maniem kolēģiem Ministru kabinetā. Ceru, ka tikpat veiksmīga sadarbība turpināsies arī 2013.gadā. Aizsākoties 2013.gadam, Latvijas ārpolitikā izvirzās jauni uzdevumi un izaicinājumi. Aicinu jūs uz kopīgu darbu to pārvarēšanā un atrisināšanā. Saeimai ir būtiska loma ārpolitikas darba kārtības definēšanā un īstenošanā. Jūs esat aktīvi šī procesa dalībnieki, strādājot gan Baltijas Asamblejas, gan citu starptautisko organizāciju ietvaros. Tāpat ceru, ka būtisku ieguldījumu valsts ārpolitikā turpinās sniegt arī parlamentārās sadarbības grupas, kuras veidoja un veidos svarīgu elementu divpusējo attiecību veidošanā ar citām valstīm. Lai kādi arī būtu mūsu politiskie uzskati un domstarpības, lai kā mēs dažreiz strīdētos pašu mājās, atcerēsimies, ka visi kopā un katrs atsevišķi ārvalstīs mēs pārstāvam un cīnāmies par Latvijas interesēm. Lai mums visiem veicas! Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
2013_01_24-seq3 spokenText "Paldies. (Aplausi.) Vēlam veiksmi, atbildīgos pienākumus pildot! Nākamais darba kārtības jautājums - „Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos”. Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.".
2013_01_24-seq2 spokenText "Zvēru būt uzticīga Latvijas Republikai, ievērot tās likumus un godīgi pildīt savus pienākumus.".
2013_01_24-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Es aicinu arī viesus ieņemt vietas. Sākam Saeimas 24.janvāra sēdi. Tātad pirmais jautājums ir valsts kontrolieres zvērests jeb svinīgais solījums. Es aicinu Elitu Krūmiņu dot svinīgo solījumu.".
2013_01_17-seq354 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 17.janvāra sēdi pasludinu par slēgtu. ".
2013_01_17-seq353 spokenText "Cienītie kolēģi, ļaujiet man jums atgādināt, ka šodien pulksten 15.00 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas zālē Inovāciju un zinātnes apakškomisijas sēde! Pulksten 15.00 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Paldies.".
2013_01_17-seq352 spokenText "Paldies. Vēl vārds paziņojumam deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.".
2013_01_17-seq351 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Inita Bišofa... nav, Inga Bite... nav, Vitālijs Orlovs... nav, Gunārs Rusiņš... nav, Igors Zujevs... arī nav.".
2013_01_17-seq350 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Būvniecības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 10, atturas - 36. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts. Paldies. Un nu ir pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr.402/LP11) otrajam lasījumam”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr.402/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam tiek pagarināts līdz šā gada 17.janvārim, pulksten 17.00. Paldies. Līdz ar to visi 17.janvāra sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, man jums ir jāsniedz informācija. Pagājušajā nedēļā tika iesniegts deputātu Elksniņa, Agešina, Cvetkovas, Tutina un Rubika jautājums Ministru prezidentam Dombrovskim „Par atalgojuma paaugstināšanu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļiem”, uz kuru no premjera puses tika deleģēts atbildi sniegt ekonomikas ministrs Pavļuts, satiksmes ministrs Ronis, veselības ministre Circene un zemkopības ministre Straujuma. Šī kopīgi sagatavotā atbilde, kuru ir sagatavojis ekonomikas ministrs Pavļuts, iesniedzējiem ir nodota. Iesniedzējus atbilde neapmierina, bet ekonomikas ministrs ir informējis, ka viņš šodien nevar ierasties uz jautājumu un atbilžu sēdi. Tātad jautājumu un atbilžu sēde šodien nenotiks. Savukārt Prezidijs ir saņēmis vēl divus jaunus deputātu jautājumus. Tātad ir saņemts deputātu Zariņa, Urbanoviča, Cvetkovas, Tutina un Rubika jautājums finanšu ministram Vilkam „Par euro valūtas kursa noteikšanu”. Un tāds pats deputātu Zariņa, Urbanoviča, Cvetkovas, Tutina un Rubika jautājums „Par euro valūtas kursa noteikšanu” ir uzdots Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam. Tātad šie jautājumi tiks nodoti finanšu ministram un Latvijas Bankas prezidentam. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
2013_01_17-seq349 spokenText "Es kolēģiem no VIENOTĪBAS vienīgi atgādināšu, ka Ekonomikas ministrija tikai pildīja premjera rezolūciju. Līdz ar to es aicinu jūs nenostādīt premjeru neveiklā situācijā, ja jūs neatbalstīsiet šo likumprojektu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
2013_01_17-seq348 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam... Debates slēdzu. (Aplausi. No zāles dep. A.Bērziņš: „Paldies Dievam!”) Vai komisijas vārdā Dombrovska kungs ko vēlas piebilst?".
2013_01_17-seq347 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es īstenībā pilnībā piekrītu Ilmai Čepānes kundzei. (No zāles: „Beidzot!”) Jā, es beidzot piekrītu! (Aplausi.) Taču es Ilmai esmu piekritis ļoti bieži dažādos jautājumos. Bet nav apšaubāms, ka valstī šī nav tāda pamatproblēma, kas būtu jārisina, mainot Būvniecības likumu, jo tas, par ko arī Čepānes kundze runāja... to gadījumu, kad tiek apstrīdēta būvatļauja, ir ļoti maz. Un, ja pašvaldībā ir normāli sakārtots plānošanas jautājums un ja plānojums ir noticis atbilstoši visām procedūrām, tad būvatļauju izsniegšanas gaitā nav problēmu ar būvatļauju apstrīdēšanām. Tā ka šīs normas ieviešana varbūt vairāk ir vērsta uz to, lai atsevišķi ārvalstu investori varētu šeit, Latvijā, apiet kaut kādas normas (No zāles dep. I.Čepāne: „Tieši tā!”), virzīties uz priekšu straujāk ar savu investīciju apguvi, lai viņiem pilnībā nebūtu jāievēro šīs procedūras, kas ir noteiktas valstī, un tādējādi viņi ātrāk tiktu uz priekšu. Tādi gadījumi diemžēl ir, kaut vai runājot par tādām lietām, kas... kaut vai runājot par tām pašām nelaimīgajām cūku fermām, kā tas notiek Latvijā. Tās ir konkrētu cilvēku intereses, tie ir mēģinājumi neatbilstošās plānojuma vietās izdot būvatļaujas, kas noved pie nevajadzīgiem konfliktiem. Tā ka iesāksim ar plānošanas procesiem, un tad līdz būvatļauju apstrīdēšanai nebūs jānonāk. Līdz ar to es katrā ziņā nebalsošu „par” šo likumprojektu.".
2013_01_17-seq345 spokenText "Jā, atsaucoties uz kolēģu replikām, es vēlos pateikt, ka pagājušās stundas laikā es aptaujāju gan „Delnu”, gan „Providus” un saņēmu no viņiem atzinumu par šo. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Ko iesaka?”) Līdz ar to nav tā, ka es, neatsaucoties uz viņiem, pieminu viņu vārdus. Tas būtu viens. Otrs. Līdakas kungam atbildot, es varu teikt, ka es pieminēju arī to, ka tā ir pašvaldības deputātu atbildība, ja viņi maina teritoriālo plānojumu, un ka ir arī pašvaldību būvvalžu atbildība par to, kādas atļaujas tās izsniedz. Līdz ar to es lūdzu tomēr šo diskusiju turpināt un balsot par šī likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies. (No zāles: „Balsot!”; dep. J.Urbanovičs: „Paldies tev!”)".
2013_01_17-seq344 spokenText "Vārds deputātei Dainai Kazākai, otro reizi.".
2013_01_17-seq343 spokenText "No vienas puses, man ir daudz atbalstītāju, kuri saka, ka amonjaka rūpnīcu pie mājas nevajag, bet, no otras puses, ir arī daudz tādas domas atbalstītāju, kuri saka, ka vajag radīt jaunas darba vietas. Redziet, kolēģi, tā lieta ir tāda: mēs ļoti ilgi risinām šo, nu, teiksim, būvniecības jautājumu, un veids, kā to atrisināt ātrāk, protams, ir paredzēt atvieglotus nosacījumus attiecībā uz procesu investoriem, kas ir ar zināmu, teiksim tā, izmēru jeb lielumu. Šeit šodien mēs nenoteiksim precīzi šo summu, tas ir jāskatās... Tas ir Ekonomikas ministrijas, valdības kompetencē... Ir jāskatās, kādiem jābūt projekta izmēriem, lai šī paātrinātā procedūra jeb šis, teiksim tā, apstrīdēšanas apgrūtinājums būtu iespējams. Līdz ar to es domāju, ka baidīties no tā nevajag. To, ka kāds cels mazu būdu priekšā, teiksim, otrai mazai būdai un tad finālā viņi sāks strīdēties, - to mēs noteikti ar šo normu neesam domājuši. Tā ka iesim uz priekšu, atbalstīsim un nebaidīsimies no lēmumiem! Paldies.".
2013_01_17-seq342 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Ozoliņam. (No zāles: „Beidzam! Beidzam!”)".
2013_01_17-seq341 spokenText "Cienījamie kolēģi! Cienījamā Kazākas kundze! Jūsu vārdiem runājot, šī tiešām nav (pretēji jūsu teiktajam - nav!) nekāda vislabākā redakcija. Šis var būt tikai un vienīgi pamats tālākai diskusijai par šo problēmu. Problēma tur, protams, ir. Bet, cienījamā Kazākas kundze, šo Ekonomikas ministrijas priekšlikumu, šo redakciju, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē ieraudzīja pirmo reizi. Jūs runājāt tik kvēli, it kā būtu sēdējusi tajā sēdē. Jūs tur nebijāt! Tālāk. Es domāju, ka tiešām jebkuru būvi nebūvē tuksnesī, tur nu taisnība ir Dombrovska kungam. Taču stāsts, manuprāt, ir par ko mazliet citu: stāsts ir par to, kas notiek, ja tiešām tiesa būvniecību atzīst par nelegālu. Kas tad notiek? Šeit bija runa par konkrētiem gadījumiem. Bet nosauciet, lūdzu, kādu konkrētu gadījumu, ka nelegāla būve pēc šāda tiesas sprieduma patiešām būtu tikusi nojaukta! Es ļoti gribētu redzēt, kad tiks nojaukta, teiksim, Karvas HES, kura ir pilnīgi, absolūti reāls piemērs tam, ka bija nelikumīgi pagarināta būvatļauja! Šī HES tur stāv un acīmredzot stāvēs, jo... Ir jau tā problēma, ka varbūt mūsu latviskā mentalitāte liek būt taupīgiem un saimnieciskiem, un līdz ar to ir pamats domāt: jo tālāk šis būvniecības process būs pavirzījies, jo nereālāk, ka mūsu taupīgā un saimnieciskā Latvijas valsts centīsies panākt būves nojaukšanu. Patiesībā es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, bet rēķināties ar to, ka tomēr Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā diskusija par šo problēmu būs visai gara, un es pieļauju, ka lielā mērā stāsts būs par lēmuma pieņemšanas termiņa samazināšanu kā visefektīvāko risinājumu, nevis par absolūti, teiksim, liegumu... Tātad atļauju būvēt neierobežotu arī tad, ja pastāv kaut kādas aizdomas par būvatļaujas nelikumīgu izsniegšanu. Paldies.".
2013_01_17-seq339 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es domāju, ir ļoti svarīgi, ka mēs šo jautājumu skatāmies ļoti uzmanīgi, jo tur patiešām ir daudzi punkti, kurus nevar atbalstīt. Runājot sakarā ar referendumiem un citām lietām, mēs bieži uzsveram, cik svarīgi ir, ka tauta piedalās, ka tai ir teikšana. Šis ir viens no jautājumiem, kas attiecas tieši uz atsevišķām tautiešu grupām. Viņi kaut kur dzīvo, un viņiem pēkšņi deguna priekšā varbūt būvē kādu jaunu projektu, kas viņus apdraud. Apdraud viņu, kā jau te minēja, vides labo kvalitāti vai arī saimnieciskās intereses, un tā tālāk. Cilvēkiem, kaimiņiem, ir tiesības sabiedriskā apspriedē iebilst pret šādiem projektiem, bet šis likums pašreizējā veidā to mēģina ierobežot. Un arī „Delna” to nav atbalstījusi, ir iebildusi pret to. To skaitā arī „Delnas” darbinieki, tādi kā Aija Grišāne, juriste, gadiem ilgi ir cīnījusies pret to, ka šīs sabiedriskās apspriedes ierobežo un neņem vērā to lēmumus. Tā ka arī es atbalstu to, ko jau teica daži kolēģi, - mums ir ļoti uzmanīgi jāskatās, kas īsti šajā likumā ir ietverts. Zināms, investīcijas ir ļoti svarīgas, bet tikpat svarīgas ir pašu cilvēku tiesības aizsargāt savu vidi, aizsargāt savas personīgās saimnieciskās intereses. Es šajā ziņā pat vēl nezinu, kā balsošu, bet es domāju, ka katrā ziņā ir ļoti uzmanīgi jāskatās tās izmaiņas, kas šeit ir paredzētas.".
2013_01_17-seq337 spokenText "Godātais Vjačeslav Dombrovska kungs! Es esmu ārkārtīgi pārsteigta, ka jūs uzskatāt, ka jāatbalsta tikai ekonomika un nav jārunā par kaut kādām satversmēm un par kaut kādām konvencijām. Tas, es domāju, šādas komisijas vadītājam nav pieļaujams. Kā mēs zinām, Satversme ir augstākais likums, kas mums ir jāievēro. Un Satversmē ir 115.pants, ir 92.pants; mums ir jāsaskaņo šīs investoru intereses ar sabiedrības interesēm, šīm interesēm ir jābūt līdzsvarā. Es jums, kolēģi, tagad uzdošu jautājumu: kā jūs domājat, cik procentu no visām izsniegtajām būvatļaujām Rīgā tiek apstrīdēts, ja ir izsniegts, ja es nekļūdos, vairāk par tūkstoti būvatļauju (tūkstotis simts vai tūkstotis četrsimts, es vairs precīzi neatceros)? Kā jūs domājat? (No zāles: „1,3 procenti!”) 1,3 procenti šo būvatļauju tiek apstrīdēti. Vai tas ir briesmīgs skaitlis? Un nevajadzētu izplatīt šādu melīgu informāciju, ka, piemēram, Igaunijā un Lietuvā nekas tāds nenotiekot. Jūs visi, kas interesējaties par sportu, noteikti zināt vienu tādu ļoti slavenu basketbolistu, kurš bija iedomājies, ka viņam ir atļauts viss, un kurš Lietuvā nelikumīgi bija apbūvējis Kuršu kāpas ar vairākiem būvobjektiem. Pēc Lietuvas ģenerālprokurora iniciatīvas visas šīs ēkas tika paredzētas nojaukšanai. Tas pats ir bijis Igaunijā. Igaunijā investori gribēja uzbūvēt vienas skolotājas dzīvoklim priekšā ļoti augstu būvi. Igaunijas skolotāja dabūja advokātu, kas par velti viņu aizstāvēja tiesas procesā, un vairāki stāvi tika nojaukti. Šādas lietas mēs varam atrast visās valstīs, kur vienkārši nekaunīgi dažkārt pašvaldības, izpildot investoru vēlmes, izsniedz nelikumīgas būvatļaujas, kas aizskar gan pašu iedzīvotāju, gan arī viņiem piederošo nekustamo īpašumu intereses. Vai jūs esat dzirdējuši kādu gadījumu, kad pašvaldība ir izsniegusi nelikumīgu būvatļauju? Tie nelikumīgo būvatļauju izsniedzēji, kas to darīja pirms dažiem gadiem, kā teica Cilinska kungs, sēž vietā, kur saulīte spīd rūtaina. Vai šie investori kādreiz ir vērsušies pret Rīgas pašvaldību, ja viņiem radās zaudējumi sakarā ar nelikumīgas būvatļaujas izsniegšanu? Es neesmu dzirdējusi, ka kāds mēģinātu piedzīt zaudējumus. Un šeit, Kazākas kundze, ir šis risinājums, ka viņiem būtu pienākums vērsties pret to, nevis sūroties, ka viņi naudu zaudē šajā gadījumā. Tātad pašvaldībai ir jāuzņemas atbildība par to, ka viņi izsniedz... Taču šis risinājums nav paredzēts Būvniecības likumā. Turklāt es gribētu jums teikt, ka jau ir izveidojusies Augstākās tiesas prakse, ir izveidojusies Satversmes tiesas prakse, kur ir ārkārtīgi precīzi izanalizēts Satversmes 115.panta saturs, ir izanalizēts 92.panta saturs saistībā ar teritorijas plānošanu un būvniecību. Un man likās, ka līdz šim šis jautājums ir bijis atrisināts. Protams, es varu piekrist, ka ir arī atsevišķas labas lietas šajā likumprojektā, proti, ir saīsināti termiņi, kad var apstrīdēt būvatļauju, jo nav pareizi, ka gada laikā to var darīt... Tagad tiek piedāvāts, ka tas būtu jādara mēneša laikā. Es tam pilnībā varu piekrist, bet šeit ir arī dažas tādas lietas, kurām es nevaru piekrist. Īpaši pilsētās tas varbūt arī nebūs tik aktuāli, bet tagad iedomāsimies ikviens no jums, ka jūs varat nonākt tādā situācijā: jums nekustamais īpašums atrodas vietā, kur ir pašvaldības noteikts zonējums. Piemēram, tā ir dabas pamatnes teritorija, kur jums atrodas dzīvojamā māja, un pēkšņi, nākot pretī investoriem, tiek grozīts teritorijas plānojums, turklāt ļoti bieži arī negodīgā ceļā. Es esmu pētījusi pēdējo desmit gadu praksi, pati strādādama tiesā. Tā tas notiek, un ir bijuši arī vairāki Satversmes tiesas spriedumi, kas ir pateikuši, ka tas ir noticis neatbilstoši procesuālajai kārtībai. Iedomājieties, ka netālu no jūsu mājām, teiksim, simts, piecdesmit vai, sliktākajā gadījumā, trīsdesmit metru attālumā, atrodas kāds objekts, kas ārkārtīgi samazina jūsu nekustamā īpašuma vērtību un arī aizskar jūsu tiesības uz privāto dzīvi. Visas šīs investīcijas, protams, ir slavējamas, bet šajā gadījumā, manuprāt, mēs nevaram runāt par to, ka investīcijas ir par katru cenu. Mēs nevaram teikt: investīcijas par katru cenu! Es saprotu, ka jūsu noskaņojums ir tāds, ka jūs noteikti atbalstīsiet šo likumprojektu pirmajā lasījumā. To arī varētu darīt, taču pēc tam ir jābūt tiešām ļoti būtiskiem uzlabojumiem, lai varētu mēģināt šo situāciju līdzsvarot, it īpaši tāpēc, ka mūsu valstī ir likvidēta būvinspekcija, ka mums nav neviena starpposma starp pašvaldību un starp šo pēc tam izsniegto būvatļauju kā vienību, - ir tikai tiesa. Es esmu ārkārtīgi rezervēta pret šā likumprojekta atbalstīšanu.".
2013_01_17-seq335 spokenText "Cienījamie kolēģi! Liels paldies Čepānes kundzei par aktualitāšu norādīšanu un paldies arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai par šī jautājuma risināšanu. Īstenībā šeit ir diezgan problemātiska situācija ar Būvniecības likumu. Un, kā jau Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Dombrovska kungs minēja, šobrīd komisijā izskatīšanā otrajā lasījumā ir jaunais Būvniecības likums, un tā izskatīšanai vēl jāvelta vismaz sešas sēdes, kurās piedalās visas ieinteresētās puses. Principā, lai regulētu iedzīvotāju, investoru un būvnieku intereses, šis jaunais Būvniecības likums būtu atbalstāms un pēc iespējas ātrāk arī ieviešams, bet, ja mēs runājam par tā ieviešanas termiņiem, tad tuvākais laiks, kad ļoti optimistiski varētu vispār realizēt, ka tas stājas spēkā, ir 2014.gada 1.janvāris. Reāli tas būtu, ja viss ietu salīdzinoši gludi ar visiem normatīvajiem aktiem un pārējiem regulējumiem, 2014.gada jūlijs. Taču sakarā ar to, ka esošais Būvniecības likums nepilda savas funkcijas un ir pārāk lieli interešu konflikti esošajā situācijā, kā tie tiek risināti, ir vajadzīgs pagaidu risinājums. Pusgadu, kā jau Dombrovska kungs minēja, darba grupa ir cītīgi strādājusi pie šī jautājuma risināšanas, kurā ir iesaistītas visas ieinteresētās puses: no iedzīvotāju puses aizstāvji - gan „Providus”, gan „Delna”, no profesionāļu puses - Latvijas Būvnieku asociācija, Inženierkomunikāciju turētāju sadarbības padome, sertifikācijas speciālisti un tā tālāk, no valsts pārvaldes puses - Tieslietu ministrija un Ekonomikas ministrija. Un šeit ir teikti ļoti atzinīgi vārdi no „Providus” un „Delnas” puses, ka Ekonomikas ministrija ļoti labi apzinās iedzīvotāju intereses un arī aizstāv tās, un mēģina izbalansēt to vidusceļu starp iedzīvotāju un investoru interesēm. Vēl šajā darba grupā ir cītīgi piedalījušies gan investoru pārstāvji, gan arī, protams, pašvaldību būvvalžu pārstāvji. Un šī darba grupa ir veiksmīgi strādājusi un nonākusi līdz konsensam komisijā, un virza tālāk šo likumprojektu. Protams, mums vēl vajag par to debatēt, līdz ar to jau iepriekš... mēs jau nobalsojām par steidzamības nepiešķiršanu šim likumprojektam. Ir ļoti svarīgi, ka mēs turpinām šo jautājumu izdiskutēt un novēršam visas tās raizes, ko Čepānes kundze savukārt izteica par sabiedrības līdzdalību un sabiedrības tiesībām izteikt savu viedokli attiecīgajos gadījumos. Vēl ir jāakcentē arī būvvalžu loma, lai tās piešķir būvatļaujas pēc reāliem, pareiziem noteikumiem, plānojumiem, vērtējumiem attiecībā uz vidi un tā tālāk un nepasliktina sabiedrības intereses. Ja būvvaldes godprātīgi izskata visus normatīvus un būvatļaujas piešķir bez slēptiem nodomiem, tad teorētiski tur nevajadzētu būt problēmām. Bet, protams, gadījumā, ja ir strīdīgs moments... Kas uzņemas atbildību tiesas gadījumā - pašvaldība vai investors? Un tad tur ir vēl nepieciešama neliela diskusija, ko, es domāju, komisija turpinās savās sarunās, jo vēl ir jānoskaidro tāds jautājums: ja sakarā ar objektu ir strīdīga situācija, vai tomēr objektu var nodot ekspluatācijā? To vēl būtu vēlams izdiskutēt. Savukārt saistībā ar tām bažām, ka sabiedrības intereses šeit nav aizstāvētas, es gribētu tomēr atsaukties uz „Providus” un „Delnas” ekspertiem. Viņi atzinīgi vērtē šo procesu un uzskata, ka šis ir konsenss un ka šis likumprojekts ir tajā labākajā formā, kāda ir iespējama, un viņi lūdz tomēr dot iespēju izskatīt šo risinājumu. Jo, ja mēs šo likumprojektu šobrīd nenododam izskatīšanai komisijā, tad šī samilzusī problēma turpināsies un būs neapmierināti gan iedzīvotāji, gan investori. Līdz ar to lūgums atbalstīt šo likumprojektu un nodot to komisijai. Paldies.".
2013_01_17-seq333 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Jūs atceraties, ka pirms kāda laika bija pietiekami liels skandāls sakarā ar korupciju Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā. Un kāds bija viens no tiem mehānismiem, kāpēc šī korupcija varēja notikt? Proti, jautājums par būvniecības sabiedrisko apspriešanu... faktiski tas lēmums - vai vispār būs vai nebūs sabiedriskā apspriešana - tika noteikts ierēdņa līmenī pēc relatīvi neskaidriem kritērijiem. Tātad šie korumpētie ierēdņi, teiksim, par zināmu taisnīgu atlīdzību varēja izlemt, vai konkrētajai būvei būs vai nebūs sabiedriskā apspriešana. Un ko tas nozīmē? Ja, teiksim, šī sabiedriskā apspriešana ir, tad pirmām kārtām tas uzreiz ir process, un tad tas rezultāts beigās rezultējas ar domes balsojumu. Un balsojums faktiski ir politisks balsojums. Līdz ar to būvniekiem bija ļoti liels risks, ka beigu procedūrā būs negatīvs balsojums. Savukārt gadījumā, ja šī sabiedriskā apspriešana nenotiek, šis risks, protams, izpaliek. Līdz ar to droši vien šie būvnieki manījās tikt vaļā no šīs sabiedriskās apspriešanas. Tas ir, teiksim, tāds viens piemērs. Otra lieta. Ja mēs šeit runājam par dažādiem, teiksim, indeksiem, kas norāda, tieši kādā būvniecības jomā kādas ir mūsu procedūras, tad faktiski īstenībā tieši būvniecības jomā Latvijas procedūras ir tik smagnējas, ka Latvija šajā ziņā atrodas ļoti tālā vietā. Un tas, protams, neveicina investīciju piesaisti valstī. Tas liecina, ka dažas šīs lietas varbūt vēl ir pārdomājamas un tālākajos lasījumos vēl precizējamas. Tas tā varētu būt, un droši vien arī Čepānes kundzei ir zināma taisnība, bet tas, ko gribētos tomēr novērst, ir parādība, ka atkal šī procedūra aizvirzās kaut kādā milzīgi garā diskusijā, kā tas ir noticis ar šo jauno Būvniecības likumu, kuru mēs nezin kad galarezultātā dabūsim. Un faktiski šīs procedūras paliek tikpat lēnas un necaurskatāmas, kādas bija līdz šim. Tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
2013_01_17-seq331 spokenText "Godātie kolēģi! Es neesmu jurists, es nevaru savā runā atsaukties uz konvencijām, satversmēm un tā tālāk, bet... Nu mēģināsim par to padomāt tādā pavisam vienkāršā, fundamentālā līmenī! Notiek kaut kāda celtniecība. Ja šī celtniecība, būvniecība nenotiek kaut kādā tuksnesī, tad vienmēr apkārt būs cilvēki, kuru intereses kaut kādā veidā tiks aizskartas. Kāds cilvēks domās, ka viņš vairs neredzēs sauli tik daudz, cik viņš to bija redzējis pirms tam, kādam nepatiks - es nezinu - buldozera krāsa šīs būvniecības laukumā un tā tālāk. Būs kaut kādi strīdi. Tātad jautājums ir par to, ko mēs saprotam ar tiesiskumu. Kas notiek pēc tam? Ja pēc kaut kāda perioda šis cilvēks apstrīd būvniecību kā tādu un iesniedz pieteikumu tiesā, tad... Kas tad notiek? Vai nu mēs tad gaidām tiesas lēmumu par to, vai šī būvniecība būtu apturama vai ne, vai kādas citas iestādes lēmumu? Nē! Tas pašreizējais regulējums ir tāds, ka ļoti būtisks lēmums par būvniecības apturēšanu tiek pieņemts automātiski - uzreiz līdz ar pieteikuma iesniegšanu tiesā. Varbūt padomājiet par kādiem citiem piemēriem no reālās dzīves! Ja, teiksim, kāds nozags somiņu un ja kāds norādīs: „Lūk, te ir šis aizdomās turamais!”, - vai mēs tad uzreiz apcietināsim šo cilvēku automātiski, līdz ar pieteikuma iesniegšanu tiesā? Nu nē, tā tas nenotiek! Tātad reālajā dzīvē, kad ir kaut kāda liela mēroga celtniecība, tad... Padomājiet - kas notiek? Tas nozīmē, ka praktiski visi tie cilvēki, iedzīvotāji, apkārt dzīvojošie, kuru intereses kaut kādā veidā varētu būt aizskartas (nu, viņi vai nu ieraudzīs mazāk saules, vai kaut kā citādāk cietīs), saprot, ka viņi var apturēt šā lielā objekta celtniecību vismaz uz mēnesi, parasti arī uz daudz ilgāku laiku, vienkārši iesniedzot pieteikumu tiesā. Nu kāda veida motivāciju tas dod cilvēkiem? Protams, es ne jau velti pateicu to vārdu... Nu, tas vismaz dod motivāciju pēc būtības šantažēt gan investorus, gan celtniekus, un, pēc pašu celtnieku un investoru, teiksim tā, neformālas informācijas, tieši tā tas bieži arī notiek. Tālāk. Par ārvalstu investoriem. Tie nav nekādi abstrakti cilvēki. Mēs runājam par konkrētiem gadījumiem, kuriem pievērš uzmanību Ārvalstu investoru padome. Nu, kā jūs domājat: no kurienes veidojas mūsu valsts reputācija ārvalstu investoru vidū? Vai tā veidojas tikai no tā, ka mēs priekšvēlēšanu kampaņu laikā uzstājamies un sakām, ka mūsu mērķis ir veicināt mūsu valsts pievilcību ārvalstu investoru acīs? Nē! Tā veidojas no konkrētiem gadījumiem, no tā, kā mēs rīkojamies tad, kad ir konstatētas problēmas: vai mēs speram konkrētus soļus, lai risinātu šīs problēmas, vai mēs sākam runāt par konvencijām, satversmēm un tā tālāk. Kolēģi! Ja mēs nespersim reālus soļus, tad ir ļoti ticami, ka viens otrs ārvalstu investors pieņems lēmumu neieguldīt vairākus miljonus latu mūsu valsts ekonomikā un izvēlēsies kādu citu valsti. Es domāju, ka ir ļoti ticami, ka šie ārvalstu investori komunicēs ar citiem potenciālajiem investoriem un pastāstīs viņiem par to, cik veiksmīgi mēs te esam orientēti uz tautsaimniecības attīstību un tā tālāk. Tagad lēmums, kolēģi, ir jūsu rokās. Šodien mums ir iespēja tomēr parādīt, vai mēs vēlamies piesaistīt ārvalstu investorus un viņus noturēt tikai vārdu līmenī vai arī ar konkrētiem darbiem. Paldies.".
2013_01_17-seq330 spokenText "Tā... Cienījamie kolēģi, ir pulksten 14.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 17.janvāra sēdi. Pirms pārtraukuma mēs uzsākām izskatīt likumprojektu „Grozījumi Būvniecības likumā”, kuru komisija lūdza atzīt par steidzamu. Tās lūgumu mēs ar balsu vairākumu noraidījām. Un mēs uzsākām debates par pirmo lasījumu. Tātad turpinām debates. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.".
2013_01_17-seq328 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Inita Bišofa... nav, Inga Bite... nav, Jānis Dombrava... nav, Vjačeslavs Dombrovskis... ir, Vitālijs Orlovs... nav, Gunārs Rusiņš... nav, Elīna Siliņa... ir, Igors Zujevs... nav. Paldies.".
2013_01_17-seq327 spokenText "Paldies. Bet es atgādinu, ka pulksten 12.30 tie Augstākās padomes deputāti, kuri nobalsoja par neatkarību, tiek aicināti kopā ar 11.Saeimas deputātiem atcerēties barikāžu laika notikumus, un es tomēr ceru, ka jūs esat 11.Saeimas deputāti, kam ir svarīgi tie notikumi, kuri risinājās pirms 22 gadiem pie šīs mājas. Tagad vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
2013_01_17-seq326 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pēc 10 minūtēm tiek sasaukta Sociālo un darba lietu komisijas sēde. Paldies.".
2013_01_17-seq325 spokenText "Un tagad vārds paziņojumam deputātam Arvilam Ašeradenam.".
2013_01_17-seq324 spokenText "Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde 106.kabinetā pulksten 12.40.".
2013_01_17-seq323 spokenText "Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.".
2013_01_17-seq322 spokenText "Godātie kolēģi! Es esmu pārliecināta, ka daļa no jums nav paspējusi, nepārzinādama šo detalizēto būvniecības procesa un teritorijas plānošanas tiesisko regulējumu, pietiekami labi iepazīties ar šo grozījumu būtību. Šo grozījumu būtība sastāv no divām daļām. Pirmām kārtām būvniecības procesā tiek liegtas, kā es jau teicu, sabiedrības līdzdalības tiesības, jo tiek izslēgts 12.pants, tā vietā paredzot pasūtītāja pienākumu informēt blakus esošo nekustamo īpašumu īpašniekus par attiecīgo būvniecību kā tādu. Protams, šis priekšlikums ir jāskata sistēmiski - kopā ar teritorijas attīstības plānošanas tiesisko regulējumu šajā jomā, taču, manuprāt, tas pietiekamā mērā nedod tiesības sabiedrībai gan uz informāciju, gan arī uz līdzdalību šajā jomā. Grozījumu 5.pants rada pamatotas bažas, ka tas varētu nonākt pretrunā ar, kā es jau teicu, Satversmes 92.pantu, kas paredz tiesības uz taisnīgu tiesu, 105.pantu, kas paredz tiesības uz īpašumu, un 115.pantu, kas paredz tiesības uz labvēlīgu vidi. Un, proti, neskatoties uz to, ka būvatļauja tiek apstrīdēta... Šie grozījumi paredz, ka tikmēr, kamēr lieta atrodas tiesvedībā, būvniecība tiek ne tikai turpināta, bet būvprojekts... uzbūvētais būvobjekts pat tiek nodots ekspluatācijā. Vienkāršiem vārdiem jums to raksturošu. Piemēram, ja tiesa uzskata, ka varbūt patiešām nav īpaša pamata šai sūdzībai, tad tiesa piemēro tā saukto pagaidu noregulējumu, atļauj būvniekam būvēt. Būvnieks būvē, bet šodien pastāv šķērslis, ka tomēr būvnieks šo ēku, kamēr notiek tiesvedība, nevar nodot ekspluatācijā. Projektā tiek paredzēts, ka šo ēku var nodot ekspluatācijā, proti, tur var ielikt gan, ja tas ir kāds cūku nobarošanas komplekss, cūciņas, gan arī, ja tā ir dzīvojamā māja, tur var ievākties iedzīvotāji, un, ja tas ir biznesa projekts, tad tur var izīrēt visiem potenciālajiem īrniekiem biznesa telpas. Nu, un pēc tam, ja pēc gada ir tiesas spriedums, kas pasaka, ka šī būvniecība ir nelikumīga, tad varat iedomāties, kādas sekas šeit varētu iestāties! Un, manuprāt, līdz ar to tiesvedībai nav absolūti nekādas jēgas. Es domāju, ka šajā ziņā mēs nonākam zināmā pretrunā ne tikai ar mūsu nacionālajiem tiesību aktiem, proti, ar pamatlikumu, bet arī ar 1998.gada 25.jūnija Orhūsas konvenciju. Kādēļ šāda steidzamība? Es diezgan ilgi esmu šajā procesā iesaistīta un zinu arī visus šos „apakšzemes ūdeņus”, par kuriem mēs neesam runājuši. Un, proti, es nenoliedzu trūkumus Būvniecības likumā. Tur patiešām ir īpaša birokrātiska kārtība, atsevišķos gadījumos tiesvedības procesi velkas ļoti ilgi. Tur katrā ziņā kaut kas būtu jādara. Taču, manuprāt, uz šiem grozījumiem uzstāja atsevišķi investori, proti, arī ārvalstu investori, kuri, manuprāt, ir saņēmuši nepatiesu informāciju par patieso situāciju šajā jomā. Es šajā pirmdienā piedalījos preses konferencē, un tur tika apgalvotas arī no ārvalstu investoru puses puspatiesības, proti, ka šodien būvatļauju apstrīdēt esot ļoti vienkārši, ka to varot darīt ikviena persona, kurai nepatīkot kāda būvobjekta krāsa vai nepatīkot, piemēram, ka tur braukājot buldozers pa to būvlaukumu, un kura atrodoties, piemēram, trīs kilometrus no būvlaukuma. Tā ir pilnīga dezinformācija! Šodien būvatļauju var apstrīdēt tikai tā persona, kurai - tiesa to vērtē! - ir interese un kuru varētu potenciāli aizskart šis esošais būvprojekts. Un šie investori ārkārtīgi slavēja Rīgas pašvaldību, kas esot tik ļoti labvēlīga pret viņu iecerēm... Nu, mēs... Kolēģi, mums ir jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem! Es negribu teikt nevienu sliktu vārdu arī par visām pašvaldībām kopumā, bet... Kā jūs zināt, visā pasaulē būvniecības jomā ir viens no lielākajiem korupcijas riskiem, un tā tas ir pat visās attīstītajās Eiropas valstīs. Un šeit tiek nepamatoti apgalvots, ka nekur neesot tāda kārtība, ka var apstrīdēt būvprojektu. Ļoti stingra kārtība ir Skandināvijas valstīs, ļoti stingra kārtība ir Igaunijā. Proti, piemēram, salīdzinot ar Igauniju, redzam, ka Igaunijas likumā ir paredzēts, ka ir jāizstrādā detālplānojums, nevis ka nav jāizstrādā detālplānojums. (Nav vis tā, kā ir pie mums - ka ir uzskaitīti tikai tie gadījumi, kādos ir jāizstrādā detālplānojums.) Jo detālplānojums ir galvenais rīks, ar kuru informēt sabiedrību un sabalansēt sabiedrības un attīstītāju intereses. Un pamatā visiem šiem grozījumiem ir viens strīds. Vienā no... Es nesaukšu vārdā nevienu attīstītāju un nevienu projektu... Vienā no jaunajiem Rīgas rajoniem, kur ir uzbūvēts ārkārtīgi skaists ciemats, kur iedzīvotāji ir iegādājušies dzīvokļus, ir iecerēts būvēt lielveikalu pārdesmit metru attālumā no viņu dzīvokļiem, no viņu mājām. Iedzīvotājiem nav notikusi sabiedriskā apspriešana, Rīgas dome, pretēji spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, manuprāt, nav arī izstrādājusi detālplānojumu, un šie iedzīvotāji ir vērsušies tiesā pēc palīdzības šajā sakarā, jo netiek ievērotas viņu intereses. Dombrovska kungs apgalvoja, ka šeit tiek izmantotas tādas lietas kā uzpirkšana, kā šantāža. Protams, tas varētu būt, jo turpat blakus atrodas divas citas tāda paša tipa, veida, iespējams, būves, kuru īpašnieki varbūt negribētu redzēt sev konkurentu blakus. Viņi atrod kādu personu, kuru sakūdīt, un šī persona vēršas tiesā, lai varētu apstrīdēt šo būvatļauju. Taču šajā gadījumā, cik man ir zināms, šis investors vai viņu pārstāvis pat nav izmantojuši Latvijas Administratīvā procesa likumā noteikto kārtību, ka varētu prasīt šo pagaidu noregulējumu, proti, prasīt tiesai, lai tiesa atļauj būvēt, ja jau tur nekā slikta nav. Un es domāju, ka šeit, runājot par šiem grozījumiem, mums ir jāskatās arī uz principiem, kas nosaka būvniecību un teritorijas attīstības plānošanu; proti, mums, Dombrovska kungs, ir jārunā ne tikai par ekonomisko izrāvienu, bet mums ir jāsabalansē ilgtspējīgas attīstības princips, kas ir jebkuras civilizētas valsts attīstības pamatā un kas sastāv no četriem elementiem, - proti, tā ir gan ekonomiskā attīstība, gan vides aizsardzība, gan sociālo problēmu risināšana, gan kultūras objektu aizsardzība. Mēs nevaram atdalīt šo vienu elementu - ekonomisko izrāvienu - un virzīt šeit steidzamības kārtībā. Paldies, ka jūs neatbalstījāt šo steidzamību šādiem būtiskiem grozījumiem! Un līdz ar to, manuprāt, mēs neesam nekāda trešās pasaules valsts, kur ārkārtīgi lielu spiedienu var izdarīt gan uz valdības vadītāju, gan uz ministriem, gan arī uz parlamenta deputātiem. Es katrā ziņā neatbalstīšu šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
2013_01_17-seq321 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektam „Grozījumi Būvniecības likumā” piešķirtu steidzamību! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 50, atturas - 4. Likumprojekts par steidzamu nav atzīts. Uzsākam debates par likumprojekta pirmo lasījumu. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.".
2013_01_17-seq320 spokenText "Godātie deputāti! Es uzskatu par savu pienākumu izteikt savu viedokli. Ņemot vērā to, ka šis likumprojekts tikai šorīt nonāca uz mūsu galdiem, es uzskatu, ka nebūtu prāta darbs šim likumprojektam piešķirt steidzamību. Īpaši tāpēc - un par to es tālāk runāšu pirmajā lasījumā -, ka tas aizskar divas būtiskas lietas, kas ir nostiprinātas Satversmē, un proti, visupirms tiek izslēgtas sabiedrības tiesības uz līdzdalību ikviena šāda projekta apspriešanā. Otrkārt, faktiski sabiedrībai tiek liegtas tiesības uz taisnīgu tiesu, kas varētu būt pretrunā ar Satversmes 105., 115. un 92.pantu. Pastāvot šādām bažām un šādiem riskiem, es uzskatu, ka šo likumprojektu nevar virzīt steidzamības kārtībā, bet tam ir jāvirzās vispārējā kārtībā. Es tagad gribu arī pajautāt: cik no klātesošajiem vispār orientējas šajā likumprojektā un cik no jums pārzina šo likumprojektu? Mēs ikviens varam atrasties tādā situācijā, ka pašvaldības, iespējams, nelikumīgas būvatļaujas izsniegšanas dēļ pāris desmitu metru attālumā no jums atrodas kāda būve, kas ārkārtīgi ietekmē jūsu īpašuma vērtību un aizskar arī tiesības uz privāto dzīvi. Paldies. (No zāles: „Pareizi! Pareizi! Malacis!”)".
2013_01_17-seq319 spokenText "Paldies. Jūs runāsiet par steidzamību? Deputāte Ilma Čepāne grib runāt pret steidzamību. Lūdzu! Vārds deputātei Ilmai Čepānei.".
2013_01_17-seq318 spokenText "Godātie kolēģi! Šodien mums ir iespēja parādīt, ka mēs varam ne tikai priekšvēlēšanu laikā skaisti runāt par ekonomisko attīstību un par to, ka jāpiesaista ārvalstu investori, bet arī tad, kad mēs redzam, ka ir situācija, ka gan nozare, gan investori... tie paši ārvalstu investori norāda uz ļoti konkrētām problēmām. Šodien mums ir iespēja parādīt, ka mēs spējam arī operatīvi rīkoties un risināt problēmas. Tā problēmas būtība ir tāda, ka pastāv, es teiktu, pārmērīgas tiesības apturēt būvniecību vienkārši ar pieteikuma iesniegšanu tiesā. Diemžēl pārāk bieži izveidojas situācijas, ka šādas tiesības tiek izmantotas, lai faktiski šantažētu investorus un būvniekus, no tiem pieprasot noteiktas naudas summas vienkārši par to, lai šādi iesniegumi netiktu iesniegti tiesā. Uz šo anomāliju jau diezgan ilgu laiku norāda gan nozare, gan arī investori. Acīmredzot ir nepieciešams veidot regulējumu, kurš līdzsvarotu būvnieku, investoru un iedzīvotāju tiesības. Tātad pēc ārvalstu investoru... pēc tam, kad Ārvalstu investoru padome pievērsa uzmanību šim jautājumam, premjers Valdis Dombrovskis izdeva rezolūciju, pēc kuras Ekonomikas ministrija un Tieslietu ministrija izveidoja darba grupu. Un nu jūs redzat šīs darba grupas piedāvāto sākotnējo risinājumu. Tātad, kolēģi, par to, kāpēc tas tiek virzīts atsevišķi un kāpēc es lūgšu arī steidzamību. Iemesls ir tāds, ka Būvniecības likums, kā daudzi no jums jau zina, ir ļoti apjomīgs, ar ilgu vēsturi, un to mēs esam pārmantojuši no iepriekšējās Saeimas. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika izveidota darba grupa, kura sāka strādāt jau februārī, un tā regulāri sanāca katru nedēļu uz sēdēm. Bija 20 sēdes, bet, neskatoties uz to, tikai iepriekšējā nedēļā šis likumprojekts tika nodots komisijai. Ņemot vērā to, ka likums pēc būtības ir jauns, var teikt, ka tur palika arī daži konceptuāli neatrisināti jautājumi, piemēram, jautājums par sertificēšanu, kurš šai nozarei ir ļoti jutīgs. Var prognozēt, ka visa likumprojekta izskatīšana varētu prasīt vēl vairākus mēnešus. Tāpēc no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas puses man ir lūgums: es lūdzu jūs atbalstīt šā atdalītā likumprojekta virzīšanu steidzamības kārtībā.".
2013_01_17-seq317 spokenText "Tātad mums ir divi priekšlikumu iesniegšanas termiņi -18.janvāra pulksten 17.00 un 17.janvāra pulksten 12.10. Jābalso vispirms ir par tālāko termiņu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam „Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” noteiktu 18.janvāra pulksten 17.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 30, atturas - 2. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.janvāra pulksten 17.00. Izskatīšana? Izskatīšana paliek Saeimas 24.janvāra sēdē. Paldies. Jā, es jūs pirms balsošanas par valsts kontrolieri informēju, ka mēs pārtraukumu izsludināsim pulksten 12.00. Tā kā pusdienas ar Somijas parlamenta priekšsēdētāju ir nedaudz pārceltas, mēs varam strādāt līdz visu jautājumu izskatīšanai. Tātad nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Būvniecības likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.".
2013_01_17-seq316 spokenText "Cits termiņš - līdz rītdienas pulksten 17.00.".
2013_01_17-seq315 spokenText "Cik, lūdzu? Jums nav jāsniedz pamatojums, bet jānosaka termiņš.".
2013_01_17-seq314 spokenText "Es aicinu tomēr nepadarīt likumdošanu par cirku. Nu, trijās minūtēs iepazīties ar likumprojektu un sagatavot savus priekšlikumus - tas nav nopietni! Termiņam vajadzētu būt reālam - tādam, lai šos priekšlikumus varētu sagatavot. Dodiet laiku vismaz līdz rītdienas vakaram...".
2013_01_17-seq313 spokenText "Izskatīšana nākamajā sēdē. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Zariņam!".
2013_01_17-seq312 spokenText "Nākamajā Saeimas sēdē.".
2012_05_17-seq244 spokenText "Nākamajā Saeimas sēdē.".
2005_11_10-seq316 spokenText "Nākamajā Saeimas sēdē.".
2013_01_17-seq310 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šodien pulksten 12.10, un izskatīšana - nākamajā Saeimas sēdē.".
2013_01_17-seq309 spokenText "Paldies. Ir... Nav pat jāpamato iebildums, jo... Iebildums ir, tātad nav iespējams pieņemt likumprojektu uzreiz divos lasījumos. Tātad, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku!".
2013_01_17-seq308 spokenText "Ir ieslēgts? Jā. Es iebilstu un aicinu tomēr dot laiku, lai arī pārējie deputāti varētu iepazīties ar šo priekšlikumu, jo šis priekšlikums ir izskatīts tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, pārējās komisijas ar to nav strādājušas, pārējie deputāti to nav redzējuši. Mēs gribētu iepazīties ar to, un tāpēc aicinu dot priekšlikumu iesniegšanas laiku - vismaz vienu nedēļu.".
2013_01_17-seq307 spokenText "Vārds deputātam Ivaram Zariņam... Ieslēdziet mikrofonu deputātam Ivaram Zariņam!".
2013_01_17-seq306 spokenText "Kolēģi, tā kā mērķis bija ieviest izmaiņas tikai šajā vienā noteikumā, kas ir pārņemts no vecā likuma vārds vārdā, lūgums būtu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".

first
previous
next