Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_01_24-seq20> ?p ?o. }

• 2013_01_24-seq20 type Speech.
• 2013_01_24-seq20 number "20".
• 2013_01_24-seq20 date "2013-01-24".
• 2013_01_24-seq20 isPartOf 2013_01_24.
• 2013_01_24-seq20 spokenAs 23.
• 2013_01_24-seq20 spokenText "Paldies. Laikam ir pienācis laiks nedaudz tomēr atbildēt un komentēt dažas no šajās debatēs izskanējušajām lietām un idejām. Un vispirms es gribētu tiešām pateikties visiem deputātiem, kas šeit jau uzstājās, arī abiem ministriem - aizsardzības ministram un ekonomikas ministram. Es domāju, ka gan kritiskās piezīmes, gan arī, teiksim, idejas, kas šeit izskanēja, tiešām palīdz mūsu diskusijā, un esmu pateicīgs par visām piezīmēm, pat arī tad, ja es daļai no tām īsti nevaru piekrist. Un ir vairākas lietas, kuras es tomēr uzskatu par nepieciešamu komentēt. Grigules kundze teica, ka no šī ziņojuma ir pazudusi stratēģiskā partnerība ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Gan savā runā es teicu, gan arī ziņojuma 18.lappusē... gribētu citēt... par ārpolitikas pamatvirzieniem 2013.gadā mēs rakstām: „Latvija arī turpmāk būs ieinteresēta drošā ārējā vidē, sniedzot artavu vienotas un efektīvas Ziemeļatlantijas alianses darbībā, veidojot ciešu un aktīvu transatlantisko dialogu, tai skaitā Latvijas stratēģiskās partnerības padziļināšanu ar Amerikas Savienotajām Valstīm.” Tā ka nekur mums šī prioritāte nav pazudusi. Runājot par Ķīnu, tā ir daļa no visas ārējās ekonomiskās politikas, un mums tiešām ir jāstrādā varbūt ar mazāk tradicionāliem tirdzniecības partneriem, neapšaubāmi, ar Dienvidaustrumu Āziju, Latīņameriku, arī ar citiem reģioniem, un arī šajā ziņojumā ir ļoti daudz runāts jau par paveikto ar Ķīnu. Bez šaubām, arī šī darbība tiks turpināta, lai gan, protams, jāsaka, ka mēs vēlētos, lai šīs mūsu ļoti labās politiskās attiecības, dialogs varbūt vēl aktīvāk rezultētos arī ekonomiskajā attīstībā un sadarbībā. Par to, kas ir Eiropas Savienības kodols, un par eirozonu. Jā, eirozona šobrīd ir Eiropas Savienības kodols. Un es gribētu teikt tā: mēs, protams, varam skatīties uz tām valstīm, kam tiešām ir smagas ekonomiskās problēmas, minēt Grieķiju, Kipru, bet vienlaikus mēs zinām arī to, ka šīs valstis savulaik lielā mērā tāpēc, ka nebija vienota Eiropas Savienības regulējuma Eiropas Savienības banku savienības regulatora veidā, pielaida zināmas kļūdas. Šo kļūdu labošana maksā ļoti dārgi šo valstu iedzīvotājiem. Taču es gribu atgādināt, ka eirozona ir arī Vācija, tā ir arī Somija, tā ir arī Igaunija, tā ir arī Slovākija, tā ir arī Austrija - tātad tās valstis, kurās ar ekonomiku viss ir kārtībā un kuras, patiesību sakot, notur šo eirozonu. Kāpēc mums ir svarīgi būt eirozonā, pirmām kārtām ir tas, ka tur pieņemtie lēmumi ietekmē mūs katru dienu. Šeit Elksniņa kungs runāja par britu premjerministra Kamerona vakardienas runu. Pirms šīs runas man bija telefona saruna ar savu kolēģi - Lielbritānijas Eiropas lietu ministru Deividu Lidingtonu. Un kā vienu no jautājumiem gan Lidingtona kungs, gan arī Kamerona kungs savā runā minēja to, ka viņi vēlas atrast mehānismu, kādā veidā tie lēmumi, kas tiek pieņemti eirozonā, teiksim, neskar viņus varbūt tieši. Lai arī kādi būtu šie mehānismi, rēķināsimies ar to, ka, sēžot pie eirozonas valstu galda un pieņemot lēmumus, mums ir iespēja ietekmēt mūsu pašu ekonomiku. Atrodoties ārpusē, lai arī kādas formulas tiktu izvēlētas, ja mums nebūs šīs iespējas pateikt „jā” vai „nē” un aktīvi strādāt ar šīm eirozonas valstīm, patiesību sakot, lēmumus par mūsu ekonomiku, par mūsu ekonomikai būtiskiem jautājumiem pieņems bez mums. Tā ir viena lieta. Otra lieta. Arī politiski eirozonas valstīm dialogs ar tā sauktajām trešajām valstīm jeb ārpus Eiropas Savienības esošajām valstīm ir daudz ciešāks, tāpēc ka lielā mērā, kā es jau minēju, aptuveni 25 procenti no pasaules valūtas rezervēm ir eiro. Mūsu pašu tirdzniecības apjomi ar eirozonas valstīm ir lieli, arī citām pasaules valstīm tirdzniecība ar eirozonas valstīm ir daudz plašāka nekā pat ar neeirozonas valstīm. Tātad, raugoties arī no tāda viedokļa, tīri no politikas, no ekonomiskās politikas viedokļa, tādām valstīm kā šeit jau minētajai Ķīnai un visām pārējām sadarbība ar eirozonas valsti, teiksim, visos jautājumos, kas skar arī Eiropas Savienības eirozonas, kā arī šo valstu politiskās un ekonomiskās attiecības... no tāda viedokļa mēs būsim daudz ietekmīgāki... vēl ietekmīgāki nekā pašlaik. Protams, runājot par jautājumiem, ko šeit minēja arī Pabrika kungs, neapšaubāmi, paldies par atbalstu Ārlietu ministrijai, tās darbībai un arī budžetam, bet mēs, protams, esam ieinteresēti, lai arī mūsu ministrija, Aizsardzības ministrija, būtu ļoti veselīga, muskuļota un spējīga izdarīt ļoti daudz darbu, un tad jau gan mūsu „kalsnums” arī varbūt daudz netraucēs mūsu valsts kopīgajai ārpolitikai un drošības politikai. Taču, runājot par atsevišķiem jautājumiem, es gribu pirmām kārtām teikt tā: mēs šobrīd izstrādājam un drīzumā kopīgi ar kolēģiem no Saeimas Ārlietu komisijas apspriedīsim jautājumu par vēstniecību tīkla attīstīšanu līdz 2020.gadam. Es šeit varētu piezīmēt, ka prioritāte numur viens ir Indija - gan tāpēc, ka mums ir ļoti cieši sakari augstākās izglītības jomā, gan tāpēc, ka tā ir iespēja veicināt ekonomisko sadarbību. Prioritāte numur divi ir Dienvidkoreja. Prioritāte numur trīs ir Brazīlija. Un mēs vēl vēlamies atvērt vēstniecības, reģionālās vēstniecības, Persijas jūras līča reģionā, kā arī Dienvidaustrumu Āzijā. Mēs domājam arī par to, ka mums tomēr būs nepieciešams nākotnē vismaz konsulātu vai pārstāvniecību formā domāt par ASV Rietumu krastu, mums būs nepieciešams domāt arī par vairākiem jautājumiem saistībā ar, teiksim, vai nu LIAA, vai konsulātu izvietošanu tādās ekonomiski aktīvās vietās kā, piemēram, Stambula vai Sanpaulu Brazīlijā. Par to tiek domāts, par to tiek runāts, par to mēs turpināsim diskutēt. Par Baltijas valstu sadarbību. Es domāju, ka tomēr mums ir jāskatās uz šo situāciju ārkārtīgi pragmatiski. Mēs esam tiešām kaimiņi, mums ir kopīga vēsture, mums ir kopīgas intereses, un es personīgi uzskatu, ka kopā mēs varam daudz sasniegt tad, ja koordinējam savu rīcību: Eiropas Savienībā mēs to darām, NATO mēs to darām. Mums ir katram savas intereses, mēs konkurējam, teiksim, ar mūsu ostām - tā nu tas ir, un tā tas arī būs. Tas ir vienkārši fakts, ko mēs nevaram nekādā veidā novērst. Mums dažreiz ir dažādas interpretācijas un viedokļi par enerģētikas politiku. Jūs zināt, kā attīstījās situācija ar Visaginas atomelektrostaciju. Gaidīsim Lietuvas valdības lēmumu, esam atvērti sadarbībai. Mums ir vairāki divpusēji jautājumi, piemēram, ar Lietuvu, un mēs turpināsim strādāt ar Lietuvu, lai šos jautājumus atrisinātu. Viens ir jūras robežas līgums. Šeit man jāsaka: man ir prieks, ka ar jauno Lietuvas ārlietu ministru esam panākuši vienošanos uzsākt darbu jeb praktiski atjaunot darbu pie robežas līguma 4.pantā minētā ekonomiskās sadarbības līguma izstrādes. Un, ja šis līgums tiks izstrādāts un abām pusēm būs pieņemams un izdevīgs, tad, es domāju, šos jautājumus mēs varēsim atrisināt. Vienlaikus, protams, mēs turpināsim strādāt, lai atjaunotu sliežu ceļus, kas diemžēl ir nojaukti. Mums tika solīts - solīts visaugstākajā līmenī. Diemžēl solījumi netika pildīti, un šeit mēs gaidām arī aktīvu Lietuvas puses rīcību - tomēr ņemt vērā arī Latvijas intereses. Tā ka kaimiņu būšana vienmēr ir kaimiņu būšana. Ir labas un varbūt ne tik labas lietas. Būsim reālisti! Arī mūsu ikdienā šad un tad mēs ar kaimiņiem pastrīdamies, šad tad - ne. Bet tad, kad ir patiešām slikti un kad ir kopīgas intereses, mēs visi esam kopā. Un visbeidzot par ANO un Eiropas Savienības operācijām. Jā, pēc 2014.gada (es pats esmu arī runājis ar ANO ģenerālsekretāra vietnieku miera uzturēšanas jautājumos, mums šādas diskusijas Eiropas Savienībā ir) mums ir jādomā arī par savu aktīvu lomu. Bet darīsim to ar prātu un atbilstoši mūsu interesēm un drošības politikai! Es neuzskatu un tiešām nedomāju, ka mums ir jādodas visur. Mums ir jāskatās tomēr arī uz citiem aspektiem, uz to, kā tas atbilst mūsu politiskajām prioritātēm, kā tas atbilst mūsu valsts interesēm. Ar šo es pavisam īsi atbildu uz pirmajiem komentāriem. Gribu teikt lielu paldies par kvalitatīvu diskusijas sākumu un, protams, gaidu nākamos komentārus. (Aplausi.)".
• 2013_01_24-seq20 language "lv".
• 2013_01_24-seq20 speaker Edgars_Rinkevics.
• 2013_01_24-seq20 mentions Q822919.
• 2013_01_24-seq20 mentions Q211.
• 2013_01_24-seq20 mentions Q37.
• 2013_01_24-seq20 mentions Q191.
• 2013_01_24-seq20 mentions Q193089.
• 2013_01_24-seq20 mentions Q40.
• 2013_01_24-seq20 mentions Q458.
• 2013_01_24-seq20 mentions Q33.
• 2013_01_24-seq20 mentions Q148.
• 2013_01_24-seq20 mentions Q39731.
• 2013_01_24-seq20 mentions Q229.
• 2013_01_24-seq20 mentions Q15628977.
• 2013_01_24-seq20 mentions Q4294480.
• 2013_01_24-seq20 mentions Q7184.
• 2013_01_24-seq20 mentions Q23666.
• 2013_01_24-seq20 mentions Q183.
• 2013_01_24-seq20 mentions Q41.
• 2013_01_24-seq20 mentions Q406.
• 2013_01_24-seq20 mentions Q30.
• 2013_01_24-seq20 mentions Q214.
• 2013_01_24-seq20 mentions Q155.
• 2013_01_24-seq20 mentions Q668.
• 2013_01_24-seq20 mentions Q884.
• 2013_01_24-seq20 mentions Q6060824.
• 2013_01_24-seq20 mentions Q174.