Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_01_24-seq43> ?p ?o. }

• 2013_01_24-seq43 type Speech.
• 2013_01_24-seq43 number "43".
• 2013_01_24-seq43 date "2013-01-24".
• 2013_01_24-seq43 isPartOf 2013_01_24.
• 2013_01_24-seq43 spokenAs 101.
• 2013_01_24-seq43 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mana komentāra saturs būs mazliet atšķirīgs no tā, ko mēs līdz šim esam dzirdējuši, jo es atzīstu, ka ārpolitikas dokuments ir ļoti mērķtiecīgs, racionāli uzrakstīts. Tomēr es gribu vērst jūsu uzmanību uz vienu pamatjautājumu - kā vispār veidojas analīzes par to, kas nosaka starptautisko attiecību lemšanas pamatus, kā notiek lēmumu pieņemšana? Un man jāmin, ka diemžēl daudz kas notiek neracionālā līmenī. Politologi ir... ir norāde, ka ir vismaz piecas, ja ne vairāk, dažādas lēmumu pieņemšanas teorijas, kas, starp citu, attiecas arī uz iekšpolitiku, un atkarībā no tā, uz kuru reaģē kāda valsts, tad ir pilnīgi cita arī izvērtējuma skala un citi iespējamie reakcijas faktori. Pirmā ir racionālā lēmumu pieņemšanas teorija, par kuru mēs principā visi vienmēr domājam, ka tā ir noteicošā, proti, ka attiecīgās valstis un attiecīgie politiķi racionāli izvērtē gan ieguvumus, gan zaudējumus kaut kādai atsevišķai politiskai iniciatīvai. Tas, zināms, arī notiek, bet diemžēl ne tik bieži, kā mēs domājam, un līdz ar to ir jāpārdomā, kas ir neracionālie lēmumu pieņemšanas teorijas pamatprincipi, uz ko arī savā ziņā ir jāgatavojas. Pirmās es minēšu konspirācijas teorijas, kas diemžēl ir ļoti plaši izplatītas. Ļoti daudzu cilvēku analīzes spektros un arī starptautiskajā jomā... Proti, ir tādi pieņēmumi, ka kaut kādi nezināmi tumši spēki kaut ko virza savās interesēs, un tas viss ir kaut kā ļoti bīstami un neracionāli. Manuprāt, šīs teorijas un šie pieņēmumi paši ir ļoti bīstami un neracionāli un uz tiem brīžiem ir grūti reaģēt. Es minēšu tikai divus nesenus piemērus no Krievijas ārpolitikas reakcijām. Pirmais. Kā mēs atceramies, Krievija nesen noraidīja to iespēju, ka Amerikas pilsoņu ģimenes pārņem Krievijas bāreņus savā adopcijas sistēmā. Skaidrojums ir galīgi neracionāls - ka it kā tām ģimenēm esot kaut kādi nelabvēlīgi, ļaundabīgi iemesli, nevis tas ir cilvēciski un humanitāri ārkārtīgi svarīgs solis. Tā ka savā ziņā tas vērtējums, šī reakcija bija ļoti kaitnieciska cilvēciskām starptautiskām attiecībām. Tāpat diemžēl Krievijas Federācijā arvien vairāk izplatās citas neracionālas lēmumu pieņemšanas tradīcijas, piemēram, tiek pārspīlēti uzsvērts, ka Latvijā it kā ļoti pieaug neonacistu kustība un tamlīdzīgi. Šādi pieņēmumi un lēmumi ļoti satricina visu starptautisko vidi. Trešā lēmumu pieņemšanas teorija, tā sauktā birokrātiskā jeb... varētu arī teikt, iekšpolitikas jautājumos, kas faktiski saistīti ar ārpolitiku. To jau te dažs labs kolēģis minēja. Visspilgtākais piemērs ir Lielbritānijas vadītāja nesenā runa, ka jāpārdomā Eiropas Savienības saistības. Kā mēs saprotam no daudziem analītiķiem, viņa doma galvenokārt bija vērsta... izrietēja no iekšpolitiskiem argumentiem, vēlmēm; nebija runa par vispārējām Anglijas un visas Lielbritānijas interesēm tālākā skatījumā. Es minēšu vēl vienu teoriju, kas ir vairāku dažādu faktoru apkopojums, ko es saucu par haosa teoriju. Diemžēl mēs vienmēr, kā es saku, domājam, ka viss notiek racionāli. Bet mēs redzam, ka starptautiskās attiecības ietekmē ļoti daudzi neparedzami faktori, kaut kādi pēkšņi satricinājumi - vai nu kaut kas ekonomisks, vai dabas katastrofa, vai kaut kāda atsevišķa politiķa gandrīz vai psihoze un tamlīdzīgi. Arī šis diemžēl ir tāds nestabilitātes faktors. Kas tad tomēr ir vēl tā viena teorija, kas ved vairāk uz stabilitāti, racionālu paredzamību? To es saukšu par institucionālo teoriju. Proti, starptautisko lēmumu pieņemšana ir saistīta ar jau esošiem starptautiskiem līgumiem, likumiem, iesaisti dažādās organizācijās, un tādā ziņā tā saistīta arī ar jau iepriekš noslēgtu vienošanos, kā attiecīgās valstis rīkosies. Un šeit man jāsaka, ka Latvijā tas ir izvērsts ļoti spēcīgi, un tas mūsu ārpolitikai un drošībai ļoti svarīgi, ka mēs esam šādās institucionālās drošības struktūrās, kur mēs varam vairāk stabilizēt un paredzēt, kāda būs mūsu starptautiskā situācija. Tā ir NATO, tā ir Eiropas Savienība, tā ir eirozona, tie ir daudzi citi līgumi un starptautiska sadarbība. Tā ka, manuprāt, tas, ko mēs jau redzam arī ārpolitikas ziņojumā, ir viens no visai spēcīgiem pamataspektiem mūsu pašu ārpolitikai un starptautiskajai politikai vispār. Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi. No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Pareizi, Rasma!”)".
• 2013_01_24-seq43 language "lv".
• 2013_01_24-seq43 speaker Rasma_Karklina-1946.
• 2013_01_24-seq43 mentions Q211.
• 2013_01_24-seq43 mentions Q193089.
• 2013_01_24-seq43 mentions Q458.
• 2013_01_24-seq43 mentions Q159.
• 2013_01_24-seq43 mentions Q8436.
• 2013_01_24-seq43 mentions Q7184.
• 2013_01_24-seq43 mentions Q23666.
• 2013_01_24-seq43 mentions Q1191011.