Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_01_24-seq10> ?p ?o. }

• 2013_01_24-seq10 type Speech.
• 2013_01_24-seq10 number "10".
• 2013_01_24-seq10 date "2013-01-24".
• 2013_01_24-seq10 isPartOf 2013_01_24.
• 2013_01_24-seq10 spokenAs 69.
• 2013_01_24-seq10 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministri! Ekselences! Dāmas un kungi! Vispirms es vēlos pateikties ārlietu ministram par izcilo analīzi un par Latvijas ārpolitikas un Eiropas Savienības jautājumu prioritāšu iezīmēšanu, atklājot šīs debates. Pagājušais gads Eiropas Savienībā pagāja ekonomisko izaicinājumu zīmē. Eiropas Savienību, pat saņemot Nobela miera prēmiju par miera, vienotības, demokrātijas un cilvēktiesību nodrošināšanu, neatstāj sajūta, ka arī patlaban, līdzīgi kā pirms 60 gadiem, Eiropa atrodas krustcelēs. Toreiz Eiropas galvenais mērķis bija miera un vienotības rašana. Šodien Eiropas lielākais izaicinājums ir ekonomiskās izaugsmes un globālās konkurētspējas atgūšana. Eirozonu un visu Eiropas Savienību skārušo ekonomisko grūtību iespaidā šis uzdevums šķiet grūts. Tomēr atcerēsimies, ka arī pirms 60 gadiem daudziem bija šaubas par iespēju nodrošināt ilgstošu mieru Eiropā, bet šodien Eiropas Savienība ir nepārprotams miera garants kontinentā. Godātie kolēģi! Pagājušā gada debatēs iezīmēju Saeimas Eiropas lietu komisijas darba kārtības trīs prioritāros jautājumus, proti, tas ir fiskālās disciplīnas jautājums, Latvijas interešu aizstāvēšana sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžeta ietvaru un aktīvs sagatavošanās darbs Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Patiesi šie jautājumi noteica Eiropas lietu komisijas darba kārtību pagājušajā gadā. Bet ne tikai! Saeima skaidri atbalstīja un iestājās par stingru fiskālās disciplīnas principu ievērošanu ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropas Savienībā. Bet, kā jau tas nereti notiek, dzīve ienes savas korekcijas. Fiskālās disciplīnas jautājums Eiropas Savienības līmenī tika strauji risināts, toties diskusiju centrā parādījās cits - eirozonas un visas Eiropas Savienības nākotnes jautājums. Eiropas lietu komisija proaktīvi iesaistījās ne tikai Latvijas viedokļa formulēšanas procesā, bet arī tā pārstāvēšanā Eiropas Savienības līmenī. Līdztekus valdības izvirzītajām prioritātēm daudzos forumos es īpaši akcentēju valstu parlamentu lomu ne tikai nacionālajā Eiropas Savienības jautājumu lemšanas procesā, bet arī Eiropas Savienības līmeņa lēmumu pieņemšanā. Tāpēc esmu patiesi gandarīta, ka par valstu parlamentu iesaisti lēmumu pieņemšanā iestājas ne tikai Saeima, bet arī ministri un diplomāti. Sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, kas diemžēl vēl nav noslēgušās - un vienošanās vēl joprojām ir jāsasniedz -, Latvijas valdība, Eiropas Parlamenta deputāti, nozaru pārstāvji un sociālie partneri, kā arī Eiropas lietu komisija aktīvi iestājas par mūsu valsts un tās pilsoņu interesēm. Šajā jomā mūsu nostāja ir nemainīgi stingra - mēs esam par atbilstošu finansējumu kohēzijas politikai un stingriem un taisnīgiem tiešmaksājumiem Latvijas lauksaimniekiem. Latvijas reģioniem un laukiem ir jāattīstās, tā veidojot stiprāku valsti. Pagājušajā gadā Latvija pastiprināti sāka gatavoties prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Arī Saeima ir aktīvi iesaistījusies šajā procesā, Saeima piedalās prezidentūras prioritāšu apspriešanā. Ir arī jau aktīvi uzsākts darbs, plānojot konkrētus pasākumus prezidentūras parlamentārajai dimensijai. Dāmas un kungi! Lūkojoties uz šī gada prioritātēm, pašsaprotams, ka ārlietu ministra izklāstītie jautājumi tiešā veidā atspoguļosies arī Eiropas lietu komisijas darbā 2013.gadā. Pirmkārt, virzība uz Latvijas dalību eirozonā. Paldies ministram par ļoti precīzi iezīmētajām atbildēm, kāpēc tieši tagad, kāpēc nešauboties... Iestāšanās eirozonā, tāpat kā iestāšanās Eiropas Savienībā, ir nepieciešama Latvijas ekonomiskajai stabilitātei. Pievienošanās eirozonai ir tikai un vienīgi atkarīga no mums un mūsu gatavības attīstīties gan ekonomikā, gan izglītībā, gan sociālajā jomā. Eiropas Komisijas gatavotais konverģences ziņojums aptvers visas šīs jomas. Eiro ieviešana savienojumā ar fiskālās disciplīnas saglabāšanu un mērķtiecīgu nepieciešamo reformu īstenošanu ekonomikā un izglītībā ir virzītājspēks Latvijas stabilai un ilgtspējīgai attīstībai. Otrs nozīmīgais jautājums šajā gadā joprojām ir daudzgadu budžeta sarunas. Arī šogad tikpat aktīvi un neatlaidīgi mums jāpastāv uz Latvijas interešu ievērošanu. Ceru, ka vienošanās par budžeta ietvaru tiks drīz panākta un tā būs Latvijas interesēm atbilstoša. Tomēr arī pēc vienošanās par vispārīgo budžeta apjomu sarunas nebeidzas, turpinās darbs pie budžeta ieviešanas normu kopuma, kas jau konkrētāk noteiks finansējuma izlietošanas mērķus. Eiropas lietu komisija savās diskusijās jau ir uzsvērusi, ka šajā procesā īpaši raudzīsies, lai šo mērķu definēšanā būtu iespēja piedalīties visiem sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām, kas piedalās cīņā par daudzgadu budžeta apjomu Latvijai. Treškārt, šajā gadā īpaša uzmanība gan valdībai, gan Saeimai ir jāpievērš diasporas jautājumiem. Ir daudz jautājumu, kas risināmi tieši kopīgās sarunās ar mūsu tautiešiem, kuri šobrīd dzīvo ārpus Latvijas. Un nereti šādās sarunās var pavērties iespēja ne tikai atvieglot atgriešanos atpakaļ Latvijā, bet arī atrast veidu, kā vislabāk sadarboties ar mūsu diasporas pārstāvjiem Latvijas nacionālo interešu pārstāvēšanā ārpus Latvijas. Un visbeidzot. Jāveic aktīvi Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sagatavošanas darbi, lai panāktu, ka Latvijas prezidentūra būtu kvalitatīva, gudra un atpazīstama. Ļoti iespējams, ka tieši Latvijas prezidentūras laikā tiks uzsākts darbs pie Eiropas Savienības pamatlīguma grozījumiem, līdz ar to šo nepilnu divu gadu sagatavošanās periodā mums ir jādomā par Eiropas Savienības nākotni, ekonomisko un finanšu problēmu risinājumiem. Kādu nākotni mēs vēlamies? Neapšaubāmi, Latvijas un pārējo Eiropas Savienības valstu iedzīvotāji vēlas ieraudzīt stabilu, aizsargātu un drošu nākotni savām valstīm, ģimenēm un bērniem. Dāmas un kungi! Patlaban Eiropas Savienība ir kā gadu gaitā daudzu meistaru izlolots cēlkoka krēsls ar elegantu dizainu, taču diemžēl tikai ar trim atbalsta punktiem jeb kājām - Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi. Šāds krēsls, ar tikai trim balstiem, ilgtermiņā nav pietiekami stabils. Ir nepieciešama arī lielāka funkcionalitāte un uzticamība, un to var nodrošināt lielāka Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo parlamentu, tostarp arī Latvijas Republikas Saeimas, iesaiste Eiropas Savienības lēmumu izstrādes un pieņemšanas procesos. Tas ļaus izveidot nepieciešamo līdzsvaru un stabilitāti. Esmu pārliecināta, ka tieši nacionālo parlamentu aktīva līdzdalība Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā ir nepieciešamā atslēga Briselē pieņemto lēmumu demokrātiskās leģitimitātes palielināšanai. Jo lēmumi ir jāskaidro nevis Briselē, bet dalībvalstīs - maksimāli tuvu to realizēšanas vietai, maksimāli tuvu katras valsts iedzīvotājiem. Tādēļ tieši nacionālais līmenis, kurā tiek īstenotas Eiropas Savienības regulu un direktīvu prasības, ir vispareizākā vieta dialogam ar sabiedrību. Bez pašu dalībvalstu nacionālo parlamentu, deputātu un ministru aktīvas iesaistīšanās Eiropas Savienības politiku un lēmumus nebūs iespējams darīt saprotamākus vēlētājiem. Tieši no mums, Saeimas deputātiem, būs atkarīgs, vai spēsim izvairīties no ierastās attieksmes, ka Eiropas politikas panākumu lauri tiek plūkti nacionālā līmenī, bet par visiem zaudējumiem vai neveiksmēm vainīga ir „sliktā” Brisele. Es šo politisko liekulību dēvētu par panākumu nacionalizāciju un zaudējumu eiropeizāciju. Šeit vēlos apelēt pie tiem, kuri uzskata - un vēl vairāk! - publiski kultivē Latvijas kā cietēja, mūžīgi abižotā mazā bāreņa tēlu Eiropas Savienībā. Kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā, pagājuši jau gandrīz deviņi gadi. Domāju, ir pēdējais laiks ikkatram deputātam, ierēdnim, iedzīvotājam Latviju beidzot apzināties kā pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, kura ne tikai izpilda kopīgi pieņemtos lēmumus, bet arī aktīvi iesaistās šo lēmumu tapšanā. Ne velti kā vienu no prioritātēm mēs definējam Latvijas atrašanos tā dēvētajā Eiropas Savienības kodolā. Godātie kolēģi! Mēs visi zinām, kā airē laivu. Līdzīgi ir ar Eiropas Savienības vadīšanu. Latvija ir viens no 27 airētājiem laivā. Ja airētāji to dara sinhroni, laižot airi vienādā dziļumā ar līdzīgu spēku un vēzienu, laiva var virzīties uz priekšu strauji un droši, turpretī, ja kāds no airētājiem airē par stipru vai par vāju, laiž airi par dziļu vai par seklu, kopīgā laiva ne tikai zaudē ātrumu, bet var pat griezties riņķī uz vietas. Tieši no mūsu ieguldījuma, tāpat kā no mūsu partneru ieguldījuma, ir atkarīgs laivas ātrums un virziens. Eiropas Savienības nākotni ietekmē ikvienas dalībvalsts rīcība un izvēles. Aktīvi un gudri aizstāvēt savas nacionālās intereses Eiropas Savienībā, vienlaikus esot konstruktīvam un uzticamam partnerim, - tādu es redzu Latvijas kā aktīva spēlētāja lomu Eiropas politikā. Kā jau savā uzrunā minēja ārlietu ministrs, sākoties 2013.gadam, Latvijas ārpolitikā izvirzās jauni izaicinājumi. Ceru, ka šodienas debates kalpos par noderīgu un nozīmīgu kopīgā darba atskaites punktu un mobilizēs mūs efektīvai rīcībai ārpolitikas un Eiropas Savienības jautājumos. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2013_01_24-seq10 language "lv".
• 2013_01_24-seq10 speaker Zanda_Kalnina-Lukasevica-1978.
• 2013_01_24-seq10 mentions Q822919.
• 2013_01_24-seq10 mentions Q211.
• 2013_01_24-seq10 mentions Q193089.
• 2013_01_24-seq10 mentions Q458.
• 2013_01_24-seq10 mentions Q8889.
• 2013_01_24-seq10 mentions Q8896.
• 2013_01_24-seq10 mentions Q8880.
• 2013_01_24-seq10 mentions Q9005.
• 2013_01_24-seq10 mentions Q18628521.
• 2013_01_24-seq10 mentions Q8268.