Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_01_24-seq14> ?p ?o. }

• 2013_01_24-seq14 type Speech.
• 2013_01_24-seq14 number "14".
• 2013_01_24-seq14 date "2013-01-24".
• 2013_01_24-seq14 isPartOf 2013_01_24.
• 2013_01_24-seq14 spokenAs 150.
• 2013_01_24-seq14 spokenText "Godātie klātesošie! Jau trešo gadu Latvijas parlamentā tiek rīkotas ārpolitikas debates. Tās ir kļuvušas par labu tradīciju. Un šis gads ir īpašs, jo Latvija ir nopietnu izvēļu priekšā. Mūsu valstij ir jāizšķiras jautājumos, kas ilgtermiņā ietekmēs mūsu valsts ekonomiku un līdz ar to arī mūsu iedzīvotāju labklājību. Tie ir jautājumi par eiro ieviešanu, par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, par to, kāda nākotnē būs Latvijas loma savienībā. Vispirms es gribētu parunāt par divām lietām, kuru, mūsuprāt, pietrūka šīgada ārpolitikas ziņojumā. Pirmkārt, no Ārlietu ministrijas ziņojuma par šīgada prioritātēm ir pazuduši vārdi „ASV ir mūsu stratēģiskais partneris”. Mūsu valsts nākotnei tas ir ļoti būtiski. Arī prezidenta Obamas pārvēlēšana uz otru termiņu visai pasaulei, tajā skaitā Latvijai, ir pozitīvs ieguvums. Jācer, ka otrajā savas prezidentūras termiņā Obamam veiksies vēl labāk nekā pirmajā un ka ASV beigs karadarbību Afganistānā, 2014.gadā izvedīs no tās karaspēku, harmonizēs savas attiecības ar Ķīnu un stabilizēs tās ar Irānu, pozitīvi pavirzīs uz priekšu divu valstu risinājumu Izraēlas un Palestīnas jautājumā, tādējādi mazinot spriedzi Tuvajos Austrumos. Latvija ir ieinteresēta uz mieru un sadarbību vērstā ASV ārpolitikā. Otrkārt, Ārlietu ministrijas ziņojumā attiecībā uz 2013.gada prioritātēm mēs neatrodam norādes uz nepieciešamību arī turpmāk attīstīt sadarbību ar Ķīnu - valsti, kas ir otra lielākā pasaules ekonomika. Nenoliedzami Ķīna būs viens no mūsu valsts ārpolitikas galvenajiem virzieniem ne tikai tuvākajā, bet arī tālākajā nākotnē, ņemot vērā to milzīgo potenciālu, kuru iespējams izmantot dažādās savstarpējās sadarbības sfērās - zinātnē, kultūrā un galvenokārt ekonomikā. Un jau šobrīd pieaug nepieciešamība pēc valsts institucionāla atbalsta. Un nu par galveno - par Eiropas Savienību. Ne tikai Latvija, bet visa Eiropas Savienība šobrīd ir smagu izvēļu un nezināmas rītdienas priekšā. Tas, cik pareizi vai nepareizi mēs pieņemsim lēmumus un izdarīsim izvēles, noteiks mūsu valsts iedzīvotāju nākotni. Par lēmumiem. Pirmkārt, Latvijai piešķirtā finansējuma apjoms Eiropas Savienības daudzgadu budžetā būtiski ietekmēs mūsu valsts ekonomikas attīstību un katra iedzīvotāja labklājību. Eiropas Savienība vienmēr ir runājusi par solidaritāti, atšķirību mazināšanu starp savienības reģioniem, par dzīves līmeņa izlīdzināšanu starp dalībvalstīm. 2005.gadā, gadu pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, mūsu valsts bija trešā nabadzīgākā, taču nekas nav mainījies arī šodien - joprojām esam trešā nabadzīgākā, aiz sevis atstājot vien Rumāniju un Bulgāriju. Vai šādā situācijā ir vietā Eiropas pārstāvju runas par kohēzijas finansējuma samazināšanu Latvijai? Noteikti nē! Vai situācijā, kad mūsu lauksaimnieki saņem atbalsta maksājumos 96, bet Maltas zemnieki 802 eiro par hektāru, mēs varam runāt par solidaritāti? Nē! Tāpēc mēs uzskatām, ka Ministru prezidentam Dombrovskim ir jāpilda dotie solījumi gan mums, Zaļo un Zemnieku savienībai, gan Latvijas tautai un jāpanāk, ka kohēzijas aploksne nākamajam plānošanas periodam saglabātos pašreizējā apjomā, bet platību maksājumi pieaugtu līdz 80 procentiem no Eiropas vidējā šo maksājumu apjoma, tas ir, līdz 200 eiro par hektāru, nevis paliktu tādi, par kādiem pašlaik tiek runāts, - aptuveni 75 procenti -, jo šādi premjers mēģina lavierēt un manipulēt ar skaitļiem. Ir vēl viens stingrs nosacījums: nav pieļaujama situācija, ka tiešmaksājumu maksimālais palielinājums Latvijai būs pieejams tikai no 2017.gada. Mūsu zemnieki ilgi ir bijuši spiesti strādāt nevienlīdzīgas un tirgu kropļojošas ekonomikas apstākļos. Un tas, ka Latvijā vēl ir lauksaimniecība, ir tikai mūsu cilvēku milzīgā gribasspēka, pašuzupurēšanās un neatlaidīga darba rezultāts, bet ne savienības labā griba. Ja Eiropas Komisija neatbalstīs Latvijas tikai taisnīgo un pieticīgo prasību, Zaļo un Zemnieku savienība prasīs premjeram Dombrovskim... prasīs Eiropas Padomē veto balsojumu par budžetu. Par turpmāko Latvijas vietu Eiropas Kopienā. Arī Ārlietu ministrijas ziņojumā šim jautājumam atvēlēta nozīmīga loma. Citēju: „Latvijas un citu līdzīgi domājošu valstu interesēm atbilst vienotas un cieši integrētas Eiropas Savienības attīstība.” Daudz tiek runāts par vēl ciešāku integrāciju. Bet ko tas nozīmē? Kur mēs gribam vēl ciešāk integrēties? Vai vispār mēs zinām, kāda pēc pāris gadiem būs Eiropas Savienība, kā tā izskatīsies? Un vai nesāksies centrbēdzes process pēc 2017.gadā plānotā referenduma Lielbritānijā vai kāda cita satricinājuma? Ņemot vērā aizvien pieaugošo angļu skepticismu par lietu kārtību Briselē, šis jautājums ir ļoti aktuāls. Un vēl viens citāts: „Ja notiek virzība uz ciešāku integrāciju atsevišķu dalībvalstu starpā, tad Latvija vēlas būt ciešākas integrācijas valstu kodolā.” Par kādu kodolu tiek runāts? Vai kodols ir eirozonas valstis, kas šobrīd, sakāpušas gluži kā Kristi Austrumu ekspresī, traucas pretim kaut kādam nesaprotamam federālam veidojumam? Vai Latvija grib būt kodolā kopā ar Kipru un Grieķiju? Vai varbūt tomēr ar valstīm, kur ekonomika ir stabila, budžets - sabalansēts un attīstās ražošana? (No zāles dep. J.Reirs: „Ar Krieviju...”) Varbūt mūsu vieta ir kodolā kopā ar Dāniju un Zviedriju? Neviens līdz šim nav definējis, kas tad ir šis mistiskais kodols, kurā mēs tik ļoti gribam integrēties, turklāt - pēc iespējas ātrāk. Treškārt. Jau šobrīd ir sākusies masīva kampaņa ar mērķi mainīt sabiedrības skeptisko, pat noraidošo attieksmi pret Latvijas pievienošanos eirozonai 2014.gada 1.janvārī. Zaļo un Zemnieku savienība uzskata, ka pievienošanās eirozonai nākamgad ievērojami nepalielinās Latvijas ekonomisko attīstību, samazinās valsts konkurētspēju un cels cenas. Tomēr vissvarīgākais ir tas, ko par eiro ieviešanu, kas paredzēta jau nākamgad, domā Latvijas cilvēki. Pēc aģentūras „Latvijas Fakti” pērnā gada augustā veiktās aptaujas datiem, par eiro ieviešanu valstī jau no nākamā gada 1.janvāra atbalstoši ir izteikušies vien 13 procenti iedzīvotāju. Komentāri lieki! Bet kāds ir viedoklis par eiro ieviešanu tajās Eiropas Savienības valstīs, kuras tāpat kā Latvija nav eirozonā un kurās tāpat kā pie mums notiek diskusija par šo jautājumu? Dāņu ekonomisti ir aprēķinājuši, ka Dānijas līdzdalība eirozonā tai izmaksātu vismaz 45 miljardus eiro, kuri būtu jāiegulda finanšu stabilitātes fondos un krīzes skarto valstu izdotajās obligācijās. Viņuprāt, tā bija liela veiksme, ka Dānijas tauta 2000.gadā nobalsoja pret pāreju uz eiro. No eirozonā neesošajām valstīm nākamgad neviena, izņemot Latviju, neplāno iestāties eirozonas valstu klubā (No zāles dep. A.Lejiņš: „Nav taisnība! Lietuva!”) - klubā, kurā biedru naudas pieaug nesaprotamā ātrumā. Turpretim mūsu valdošā koalīcija spītīgi un paštaisni iestājas par eiro ieviešanu par katru cenu. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija neatbalsta Latvijas pievienošanos eirozonai 2014.gada 1.janvārī. Un es aicinu valdību nedzīt vēl dziļāk ķīli starp varu un tautu (No zāles: „Ķīlis jau pats...”), bet saskaņā ar Satversmes garu ieklausīties tautas gribā un ļaut par šo jautājumu tai izteikties referendumā. Paldies par uzmanību. (ZZS frakcijas un SC frakcijas aplausi.)".
• 2013_01_24-seq14 language "lv".
• 2013_01_24-seq14 speaker Iveta_Grigule-1964.
• 2013_01_24-seq14 mentions Q211.
• 2013_01_24-seq14 mentions Q37.
• 2013_01_24-seq14 mentions Q193089.
• 2013_01_24-seq14 mentions Q458.
• 2013_01_24-seq14 mentions Q9161649.
• 2013_01_24-seq14 mentions Q148.
• 2013_01_24-seq14 mentions Q11731915.
• 2013_01_24-seq14 mentions Q35.
• 2013_01_24-seq14 mentions Q159.
• 2013_01_24-seq14 mentions Q229.
• 2013_01_24-seq14 mentions Q15628977.
• 2013_01_24-seq14 mentions Q1807079.
• 2013_01_24-seq14 mentions Q8880.
• 2013_01_24-seq14 mentions Q889.
• 2013_01_24-seq14 mentions Q23666.
• 2013_01_24-seq14 mentions Q218.
• 2013_01_24-seq14 mentions Q219.
• 2013_01_24-seq14 mentions Q34.
• 2013_01_24-seq14 mentions Q41.
• 2013_01_24-seq14 mentions Q801.
• 2013_01_24-seq14 mentions Q794.
• 2013_01_24-seq14 mentions Q9005.
• 2013_01_24-seq14 mentions Q8908.
• 2013_01_24-seq14 mentions Q12360039.
• 2013_01_24-seq14 mentions Q233.
• 2013_01_24-seq14 mentions Q23792.