Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_01_24-seq29> ?p ?o. }

• 2013_01_24-seq29 type Speech.
• 2013_01_24-seq29 number "29".
• 2013_01_24-seq29 date "2013-01-24".
• 2013_01_24-seq29 isPartOf 2013_01_24.
• 2013_01_24-seq29 spokenAs 17.
• 2013_01_24-seq29 spokenText "Godātais Prezidij! Atnākušie Saeimas deputāti! (Zālē smiekli.) Ārvalstu diplomāti! Viesi! Latvijas ārpolitikas galvenais mērķis ir radīt labvēlīgus apstākļus nacionālas, demokrātiskas un eiropeiskas valsts pastāvēšanai. Latvijas intereses Nacionālā apvienība skata plašā griezumā. Priekšplānā ir jautājumi, kas izriet no Latvijas tautas kopīgajām interesēm - dzīvot drošībā, brīvībā un labklājībā. Šo mērķu sasniegšanai ir svarīgi ierobežot ārējo spēku ietekmi un iejaukšanos Latvijas iekšpolitikā. Ārpolitika ir jābalsta uz Satversmi, Latvijas likumiem un tautas gribu. Mūsu un tuvāko sadarbības partneru nacionālo interešu aizstāvībai ir jābūt prioritāram uzdevumam Latvijas ārpolitikā. Nacionālā apvienība uzskata, ka vienīgā cerīgā stratēģija mūsdienu apstākļos ir Latvijas valsts nostiprināšana, radot spēju patstāvīgi risināt eksistenciāli svarīgus jautājumus. Šāda pieeja nenozīmē izolāciju vai nerēķināšanos ar starptautisko organizāciju un partnervalstu sniegtajām iespējām, tā tikai norāda uz nepieciešamību skaidri identificēt valsts ilgtermiņa intereses, konsekventi un neatlaidīgi īstenojot tās starptautiskajā arēnā galvenokārt sadarbībā ar mums radniecīgām Ziemeļeiropas un Centrāleiropas valstīm. Diemžēl Ārlietu ministrijas ziņojumā neparādās Latvijas ārpolitikas mērķis un ziņojuma saturs kopumā ir saraustīts, atrauts no realitātes. Kā neloģisks ir minams jautājums attiecībā uz latviešu emigrāciju. Vienā ziņojuma daļā tiek izteikta vēlme cieši integrēties Eiropas Savienībā ar vienotu ceļošanas telpu, citā vietā tiek paustas bažas par nekontrolētu migrāciju. Tāpēc tuvākajā laikā būtu nepieciešams radīt jaunu Latvijas ārpolitikas ilgtermiņa koncepciju, kuru izstrādātu un apstiprinātu valdības un Saeimas līmenī un kurā tiktu iezīmēta arī Latvijas rīcība reemigrācijas jautājumā, kā arī Latvijas pozīcija gadījumā, ja Eiropas Savienība arī turpmāk ignorēs Latvijas un Baltijas valstu intereses. Ir jāapzinās, ka šobrīd starptautiskā sistēma pārdzīvo dziļu strukturālo krīzi. Eiropa ir iestigusi centienos rast politisku risinājumu ekonomiskām problēmām, NATO arvien vairāk distancējas no uzdevuma aizsargāt Eiropu un pievēršas operācijām citos reģionos, ANO nespēj rast kopsaucēju ekonomikas un drošības izaicinājumiem pasaules mērogā. Rietumu valstu radītās starptautiskās organizācijas nespēj pildīt savu uzdevumu pilnā apmērā. Radušos tukšumu aizpilda Austrumu valstis, kas mobilizē iekšējos resursus mērķtiecīgai rīcībai starptautiskajā arēnā. Bieži tas notiek uz demokrātijas un cilvēktiesību rēķina, taču tas nemazina šo valstu ietekmi pasaules ekonomikā un politikā. Mazinās transatlantiskās saiknes nozīme, ASV attālinās no Eiropas, meklējot Krievijas atbalstu savai politikai citās pasaules daļās. Diemžēl šādos Latvijai nelabvēlīgos starptautiskajos apstākļos tā jau ilgāku laiku cenšas īstenot grūti savienojamu ārpolitiku - no vienas puses, iekļaušanos Eiropas Savienībā un NATO, bet, no otras puses, tuvināšanos Krievijai, pakārtojot valsts tiesiskās pēctecības doktrīnu īstermiņa ekonomiskajām interesēm un atsevišķu politisko grupu mērķiem. Šāda pieeja nav ilgtspējīga, un šādos starptautiskajos apstākļos Latvija nevar būt tilts starp Austrumiem un Rietumiem. Latvija ir robežvalsts. Mūsu ārpolitikas efektivitāti jūtami ierobežo vairāki apstākļi. Galvenie izaicinājumi ir milzīgā Krievijas ietekme Latvijas politikā un ekonomikā. Šīs problemātiskās situācijas dziļākais cēlonis ir PSRS koloniālais mantojums, kura pārvarēšana ir viens no galvenajiem valsts uzdevumiem kā iekšpolitikā, tā ārpolitikā. Nacionālā apvienība uzskata, ka mērķtiecīgas ārpolitikas pamatā jāliek divi fundamentāli principi, kas ir svarīgāki par īstermiņa ekonomiskajām interesēm, - pirmkārt, neatlaidīga valsts tiesiskās pēctecības doktrīnas apliecināšana un, otrkārt, aktīva Latvijas valsts politikas aizsardzība pilsonības un valodas jautājumos. Diemžēl tās Ārlietu ministrijas ziņojuma daļas, kur tiek minētas attiecības ar Krieviju, man ir grūti nosaukt citā vārdā kā rusofilas. Vai tas ir cienīgi no Latvijas puses - vairākkārt uzsvērt vēlmi veidot labas kaimiņattiecības ar Krieviju, ja iepriekšējos gados mēs redzējām no Krievijas puses kritiku, kas vērsta pret Latviju, spēcīgu maigās varas ietekmi un regulārus gaisa telpas pārkāpumus, kad Krievijas bumbvedēji ielido Latvijas gaisa telpā? Vai Krievijas pastarpināti finansētais un atbalstītais valodas referendums, pozicionēšanās pilsonības jautājumā un kritika par Latvijā uzstādītiem pieminekļiem nav uzskatāma par tiešu iejaukšanos Latvijas iekšpolitikā? (Starpsaucieni no zāles.) Vai tas ir draudzīgs signāls - atteikt vīzas piešķiršanu Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājam? (No SC frakcijas: „Muļķības!”) Vai Krievijas nespēja atzīt ne tikai Baltijas valstu, bet arī Gruzijas reģionu okupācijas faktu stiprina draudzīgas saites? Tā vietā, lai Ārlietu ministrija parādītu mugurkaulu, tiek runāts par neesošām draudzīgām attiecībām ar Krieviju, kuras būtu jānostiprina. Diemžēl ārlietu ministrs publiski ir ignorējis gan Saeimas 1996.gada Deklarāciju par Latvijas okupāciju, gan Saeimas 2005.gada Deklarāciju par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu, paziņodams, ka viņš neredz iespēju pašlaik runāt par padomju okupācijas radīto zaudējumu kompensēšanu. Nacionālā apvienība uzskata par nepieciešamu izpildvaras līmenī īstenot iepriekš minētās Saeimas deklarācijas, kuras nosaka konkrētus pienākumus Ministru kabinetam: izveidot speciālistu komisiju, kas noteiktu PSRS totalitārā komunistiskā režīma radītos zaudējumus Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem; noslēgt starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju speciālu nolīgumu, kas noteiks savstarpējās saistības materiālo izdevumu segšanā, kā arī palīdzības sniegšanu pārceļotājiem, tāpat arī viņu ģimenēm, kas pārceļas uz savu vēsturisko vai etnisko dzimteni; uzturēt prasības pret Krievijas Federāciju par okupācijas rezultātā Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, visu no Latvijas izvesto arhīvu materiālu atdošanu atpakaļ Latvijas Republikai. Deklarācijās ir ietverti uzdevumi Ārlietu ministrijai: strādāt, lai Krievija demokrātiskā veidā izvērtētu notikušo un atzītu visai pasaulei labi zināmos vēsturiskos faktus attiecībā uz Latvijas okupāciju un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarītajiem zaudējumiem; turpināt Krievijas Federācijas Bruņoto spēku militārpersonu un viņu ģimenes locekļu repatriāciju atbilstoši Latvijas un Krievijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem; atzīt, ka Krievijas Federācija kā PSRS tiesiskā un politiskā mantiniece ir morāli, tiesiski un finansiāli atbildīga par Latvijā izdarītajiem noziegumiem pret cilvēci un zaudējumiem, kas Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīti okupācijas laikā, un ka tai vajag pildīt savu pienākumu - saskaņā ar starptautisko tiesību pamatprincipiem atlīdzināt Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem prettiesiskās darbības rezultātā radītos zaudējumus, pildīt solījumus, ko Krievijas Federācija devusi Eiropas Padomei, it sevišķi solījumu par izvesto arhīvu un citu Latvijas Republikas īpašumu atdošanu. Ņemot vērā iepriekš minēto, ārlietu ministram vajadzētu mazāk laika veltīt, piedaloties praidā un atbalstot apšaubāmas konvencijas, kur ir ietverta (Zālē smiekli un starpsaucieni.) dzimuma greiza izpratne, bet strādāt, lai panāktu PSRS okupācijas rezultātā radīto zaudējumu kompensēšanu, un strādāt pie nolīguma ar Krievijas Federāciju, kurš palīdzētu PSRS laika imigrantiem brīvprātīgi pārcelties uz savu vēsturisko vai etnisko dzimteni. Paldies. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Kā jūs nenosmokat tajā?...”)".
• 2013_01_24-seq29 language "lv".
• 2013_01_24-seq29 speaker Janis_Dombrava-1988.
• 2013_01_24-seq29 mentions Q822919.
• 2013_01_24-seq29 mentions Q211.
• 2013_01_24-seq29 mentions Q9151087.
• 2013_01_24-seq29 mentions Q193089.
• 2013_01_24-seq29 mentions Q458.
• 2013_01_24-seq29 mentions Q39731.
• 2013_01_24-seq29 mentions Q159.
• 2013_01_24-seq29 mentions Q8436.
• 2013_01_24-seq29 mentions Q15628977.
• 2013_01_24-seq29 mentions Q1576026.
• 2013_01_24-seq29 mentions Q7184.
• 2013_01_24-seq29 mentions Q15180.
• 2013_01_24-seq29 mentions Q230.
• 2013_01_24-seq29 mentions Q8908.
• 2013_01_24-seq29 mentions Q12360039.