Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_01_24-seq16> ?p ?o. }

• 2013_01_24-seq16 type Speech.
• 2013_01_24-seq16 number "16".
• 2013_01_24-seq16 date "2013-01-24".
• 2013_01_24-seq16 isPartOf 2013_01_24.
• 2013_01_24-seq16 spokenAs 10.
• 2013_01_24-seq16 spokenText "Labdien, godājamais Valsts prezidenta kungs! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ekselences! Kāds ir teicis, ka ģeogrāfija - tas ir liktenis. Tā ir ietekmējusi mūsu cilvēku vēlmi pēc lielākas integrācijas Eiropas Savienībā, bet šajā skrējienā, iespējams, varam pazaudēt paši sevi. „Saskaņas Centrs” nevēlas konfrontēt Eiropas un eiro atbalstītājus un pretiniekus. Sākotnējais Eiropas Savienības mērķis bija nodrošināt mieru, un tas, mūsu skatījumā, ir sasniegts. Šobrīd Eiropas Savienības mērķim vajadzētu būt labklājībai visās tajā esošajās valstīs. Diemžēl šis mērķis nav panākts un Latvijas nacionālās intereses pašlaik ir zaudētājas lomā. Eiropas Savienības aparāts nespēj nodrošināt mūsu valsts iedzīvotāju pienācīgu labklājību. Ir sajūta, ka tikai barikāžu laikā tauta bija sajutusi sevī spēkus aizstāvēt mūsu valsts suverenitāti, taču pašreizējā Latvijas integrācijas pakāpe Eiropas Savienības federalizācijā šos cilvēku centienus ir padarījusi par veltīgiem. Tieši šo iemeslu dēļ mēs vēlamies skaidrāku un praktiskāku redzējumu par Latvijas nākotni Eiropas Savienības ietvaros. Latvijas ārpolitikai un mūsu valsts aizstāvēšanai ir jābūt virzītai uz labklājību, stabilitāti un demokrātijas ideju stiprināšanu, nevis uz valsts neatkarības pamatu drupināšanu Eiropas Savienības federalizācijas ietvaros. Diemžēl pašreiz mēs novērojam pretējo. Latvijas ārpolitika ir koncentrējusies uz eiro ieviešanu, nospraužot to kā pašmērķi. Valsts augstākās amatpersonas nav ieinteresētas iedziļināties sarežģītos jautājumos, tām liekas, ka viss ir šausmīgi vienkārši. Mūsu ražotāji nespēj konkurēt Eiropas Savienībā, valstī trūkst kvalificēta darbaspēka, tas ir devies trimdā, bet valdošie nevēlas vai nespēj ieraudzīt un apjēgt valstī pastāvošo nabadzības līmeni. Pastāv bažas, ka tieši pašreizējā ārpolitika ir iedzinusi valsti zaudētāja lomā. Mēs vēlamies, lai valdība atzīst šīs problēmas, kuras tiešām pavisam objektīvi eksistē. Eiropas Savienība mainās, spiež ieviest vienotu valūtu. Vai tiešām tā ir pašsaprotama lieta mūsu valsts turpmākai attīstībai? Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk ir neapmierināti, ka lēmumi tiek pieņemti arvien augstprātīgāk un tālāk no viņiem, ar piespiedu taupības pasākumiem tiek pazemināts cilvēku dzīves līmenis, bet nodokļi tiek izmantoti, lai glābtu valdības. Mēs redzam, cik dramatiski zems atbalsts ir eiro ieviešanai, cik milzīga ir politiķu nevēlēšanās rast risinājumu un skaidrojumu pastāvošajām problēmām tiešām sarežģītajā Eiropas Savienības federalizācijā, cik neapmierināta šajās pozīcijās ir Lielbritānija, Čehija, Polija. Valsts pienākums ir sadzirdēt šīs bažas, un politiķiem ir jārīkojas saskaņā ar tām. Mēs visi vēlamies saņemt atbildi uz jautājumu: kāds būs cits plāns, ja nepiepildīsies valdības vadītāja reklāmās paustie solījumi par eiro ieviešanas ieguvumiem? Ir taču jābūt kaut kādai alternatīvai, kā tad tas tiks plānots nākotnē! Ar valdības vadītāja demisiju vai neskaidrām runām nākotnē tautai būs par maz. Pašreiz lielākais apdraudējums nāk tieši no tiem eiro atbalstītājiem, kas steidzina iestāšanos eirozonā un cenšas ierobežot tautas tiesības lemt par mūsu valsts nākotni. Šķietami nacionālo interešu aizstāvji patiesībā izsmej jebkādu ideju par Latvijas nākotni ilgtermiņā. Bet mūs interesē lielāka Latvijas un vietējo uzņēmumu konkurētspēja, aktīvu izaugsme un jaunu darba vietu skaits. Šobrīd īstenotā ārpolitika Eiropas Savienības ietvaros ir nosvērusies uz vienādu pieeju visiem. Tās ietvaros var pat atbalstīt karadarbību Mali un pavisam nopietni apsvērt iespēju ņemt dalību šajā konfliktā. Visi runā par divu ātrumu Eiropu - par ātrām un lēnām joslām. Lai arī Eiropas Savienības pamats ir vienotais tirgus, nevis vienota valūta, ikdienā vienīgais, ko dzird Latvijas tauta, ir: „Jūs nevarat izvēlēties! Jūs nevarat lemt!” Un to saka cilvēki, kurus Latvijas tauta ir ievēlējusi! Eiropas līgums uzliek dalībvalstīm pienākumu likt pamatus aizvien ciešākai savienībai starp Eiropas tautām, bet šajā pienākumā mēs zaudējam savu nacionālo identitāti. Mēs esam dažādi. Eiropas Savienībā šobrīd 17 dalībvalstis ir eirozonā, 10 - nav. Tas, kas der Francijas, Vācijas lauksaimniekiem, neder zemniekiem no Latvijas. Būtu jākaunas, ka mūsu ārpolitikas svars Briselē ir noniecināts tik lielā mērā, ka piespiež Saeimas priekšsēdētāju un valdības vadītāju stāvēt pie protestējošiem traktoriem Doma laukumā vai Briselē. Mēs nevaram integrēties Eiropas Savienībā, pazaudējot savu identitāti un seju, jo mēs nekad nevarēsim saskaņot pilnīgi visu. Lielbritānijas premjerministrs ir uzsvēris vajadzību palielināt valstu nacionālo parlamentu lomu demokrātijas attīstībā. Atmetiet savas ilūzijas un pievērsiet savu skatienu patiesai demokrātijas leģitimitātei un atbildībai par Eiropas Savienību, kas tiek apspriestas Bundestāgā, nosakot ierobežojumus valsts līdzdalībai, Vācijas līdzdalībai, Eiropas stabilitātes mehānismā! Ņemiet par piemēru Grieķiju, kur valdība un parlaments spēj uzņemties atbildību un atkāpties, veicinot ārkārtas vēlēšanu rīkošanu un tautas mandāta saņemšanu virzītajām pārmaiņām! Kauns, ka Latvijas valdība nespēj iedvest citu Eiropas Savienības valstu līderiem pienācīgu cieņu pret mūsu valsts nākotni Eiropas Savienības ietvaros, kā to ir spējusi izdarīt tā pati Lielbritānija. Eirozonas krīze pārrakstījusi noteikumus par fiskālo koordināciju un banku savienību. Mēs esam vīlušies Eiropas Savienībā, esam zaudējuši savus tautiešus. Nav manīta ne mazākā nožēla no ministru puses par Latvijas attīstības negatīvo pieredzi Eiropas Savienības ietvaros. Eiroglorificēšana, eiro absurdais dievišķais statuss, kas tiek uzspiests no valdošajiem, nu jau tiks potēts iedzīvotājiem par viņu pašu, nodokļu maksātāju, naudu. Un tā ir kārtējā valdības augstprātības un paštaisnības paraugstunda. Šo dažu cilvēku uzskati par federālo nākotni Eiropas Savienības ietvaros un liegums tautai teikt savu vārdu ir zināmā mērā bezizeja. Bezizeja, kas piespiedīs tautu sarosīties un lemt jau par Latvijas dalības Eiropas Savienības ietvaros nosacījumu pārskatīšanu vai pat iespējamo referendumu... pat par izstāšanos no Eiropas Savienības. Tieši šāda nievājoša attieksme pret Latvijas tautu kalpoja par pamatu radikāli noskaņotu cilvēku nonākšanai sabiedrības un politiķu dienas kārtībā. Tas arī ir iemesls tam, kādēļ mēs iestājamies par tautas tiesībām izteikties referendumā par Latvijas turpmāko integrācijas pakāpi Eiropas Savienībā un par eiro ieviešanu, un šādas tiesības tautai neviens nedrīkst atņemt. Nav zināms, kāda būs Eiropas Savienības divu ātrumu nākotne, kāda būs Lielbritānijas pozīcija un kādas sekas Eiropas Savienības ietvaros atstās vakardien paustā Lielbritānijas pozīcija. Ir pārāk daudz nezināmo, lai valdība vienpersoniski šodien pieņemtu lēmumu par mūsu valsts nākotni. Tam pašlaik nav īstais laiks. Paldies. (Aplausi.)".
• 2013_01_24-seq16 language "lv".
• 2013_01_24-seq16 speaker Andrejs_Elksnins-1982.
• 2013_01_24-seq16 mentions Q822919.
• 2013_01_24-seq16 mentions Q211.
• 2013_01_24-seq16 mentions Q193089.
• 2013_01_24-seq16 mentions Q458.
• 2013_01_24-seq16 mentions Q2167704.
• 2013_01_24-seq16 mentions Q142.
• 2013_01_24-seq16 mentions Q23666.
• 2013_01_24-seq16 mentions Q183.
• 2013_01_24-seq16 mentions Q36.
• 2013_01_24-seq16 mentions Q41.
• 2013_01_24-seq16 mentions Q9347.
• 2013_01_24-seq16 mentions Q9005.
• 2013_01_24-seq16 mentions Q903671.
• 2013_01_24-seq16 mentions Q213.
• 2013_01_24-seq16 mentions Q8268.
• 2013_01_24-seq16 mentions Q15379125.
• 2013_01_24-seq16 mentions Q154797.
• 2013_01_24-seq16 mentions Q1130098.