Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_01_24-seq49> ?p ?o. }

• 2013_01_24-seq49 type Speech.
• 2013_01_24-seq49 number "49".
• 2013_01_24-seq49 date "2013-01-24".
• 2013_01_24-seq49 isPartOf 2013_01_24.
• 2013_01_24-seq49 spokenAs 23.
• 2013_01_24-seq49 spokenText "Paldies par daudzajiem jautājumiem un piezīmēm. Pirmām kārtām es sākšu ar atbildi kolēģiem no Nacionālās apvienības. Es negribētu izvērst šeit milzīgu diskusiju, bet gribētu atgādināt, ka atsevišķi jūsu jautājumi un viedokļi man bija ļoti pārsteidzoši tāpēc, ka... Es vēlreiz pārlasīju, kamēr šeit bija debates, Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību. Tur es atrodu ļoti skaidri definētus ārpolitikas mērķus, tos es atrodu tajā pašā laikam neveiksmīgajā 18.lappusē, kur tas viss ir arī redzams... Domāju, ka tā būs laba iespēja nākotnē mums pārdomāt struktūru. Bet es gribu atgādināt, ka gan attiecības ar Krieviju, gan attiecības, teiksim, Eiropas Savienības un NATO ietvaros tiek veidotas ciešā kontekstā ar deklarācijā minēto, par ko ir parakstījusies arī Nacionālā apvienība, tāpēc šāda veida dīvainas ziņas man kā koalīcijas partnerim liekas kaut kā drusku nepieņemamas. Bet, kas attiecas uz atsevišķiem jautājumiem, tad, piemēram, Dombravas kunga apgalvojums, ka NATO aiziet no Eiropas... Dombravas kungs, es savā runā jau minēju - un tas ir ierakstīts arī ziņojumā -, ka šis gads ir pirmais, kad Baltijas telpā notiks nopietnas, varbūt pat visnopietnākās pēc aukstā kara beigām, NATO mācības ar tiešu mērķi pārbaudīt NATO 5.paragrāfa darbību un uzlabot NATO aizsardzības sistēmu. Es to nu nekādi nevaru nosaukt par aiziešanu! Un, ja mēs runājam par to, kas ir vienota ceļošanas telpa Eiropas Savienībā un migrācijas jautājumi, tad migrācijas jautājumus mēs tomēr apskatām attiecībā uz to, kas notiek - migrācija uz Eiropas Savienību vai, teiksim, uz Šengenas zonu. Šeit es tomēr aicinu nejaukt divas principiāli pilnīgi dažādas lietas, un pie tā arī varētu pieturēties. Šeit vairāki kungi - gan Junkura kungs, gan arī Potapkina kungs - runāja par to, ka kaut kā pietrūkst, ka kaut kā ir par maz, ka kaut kur vajadzētu vairāk informācijas. Redziet, es jau vienreiz atbildot laikam teicu, ka mēs, protams, varētu sagatavot Ārlietu ministrijas ziņojumu uz 120 lapām, iekļaujot tajā visu - arī mūsu attiecības ar katru valsti Eiropas, Āfrikas, Āzijas un Okeānijas reģionā ieskaitot. Būsim godīgi! Tad šis ziņojums, protams, varbūt būtu ļoti informatīvs, ar faktiem un ar skaitļiem ārkārtīgi bagāts, bet tas absolūti nedotu priekšstatu par to, par ko ir runa Latvijas ārpolitikā. Latvijas ārpolitika - un to es esmu teicis arī pagājušā gada debatēs... Pagājušā gada debatēs mēs runājām arī par Saeimas trīs gadu laikā veicamo, bet šogad es vēlreiz uzsvēru, ka runa ir par Latvijas politiskās un ekonomiskās konkurētspējas stiprināšanu. Tas ir ļoti skaidri pateikts, un tas viss, ko mēs darām, ir saskatāms šajā virzienā. Es domāju, ka tas, ko vēl mēs šeit runājām un ko dzirdējām par Eiropas Savienības prioritātēm... Šeit es gribētu tiešām pateikt paldies Klementjeva kungam, un es tiešām aicinu deputātus varbūt vēlreiz aktīvāk atgriezties pie jautājuma par to, kādas jūs redzat Eiropas Savienības prezidentūras prioritātes. Paldies par šiem ieteikumiem, jo tie mums ir būtiski! Taču neaizmirsīsim, ka laiks iet un ka lēmums par Eiropas Savienības prezidentūras prioritātēm būs jāpieņem gada beigās. Es pieņemu visu kritiku, es pieņemu daudzos un dažādos interesantos salīdzinājumus un ārkārtīgi plašo literatūras izmantošanu šajās debatēs. Paldies jums par to! Bet es lūdzu arī jums dot savu pienesumu, savas idejas attiecībā uz Eiropas Savienības prioritāšu jautājumiem. Nu, protams, kas attiecas uz šo priekšlikumu, tad es jau nedaudz par to runāju - par to, vai ir nepieciešams izstrādāt Latvijas ārpolitikas koncepciju desmit gadiem. Par to, manuprāt, ir diskutēts gan ekspertu līmenī, gan arī ļoti daudz un dažādā veidā komisijās. Redziet, savulaik viens no maniem priekštečiem, Riekstiņa kungs, runājot arī ar parlamentu, tomēr izšķīrās par to, ka ikgadējās debates, ikgadējais ziņojums ļoti strauji mainīgajā pasaulē, ļoti strauji mainīgajā reģionā, kurā tomēr tiek analizēta situācija šobrīd, tiek izvirzīti uzdevumi, ir adekvāta forma. Tas, kas, manuprāt, ir būtiski, ir padomāt varbūt... Varbūt šeit mēs tiešām varētu strādāt jau pēc šīm debatēm, un to mēs mēģinājām pagājušajā gadā arī izdarīt - iezīmēt ārpolitikas rāmi šiem Saeimas trim gadiem. 2014.gadā būs vēlēšanas, un tad varbūt iezīmēt rāmi Saeimas nākamajiem četriem gadiem, pēc kā vadīties. Es domāju, ka šāda veida desmit gadu redzējums vai desmit gadu koncepcija, kad tomēr mainās gan parlamenti, gan arī politiskās nostādnes var precizēties, nebūtu pareiza pieeja. Bet es domāju, ka diskusijās mums varbūt vajadzētu runāt, it sevišķi Saeimai un valdībai sākot darbu. Tas tiešām iezīmētu prioritātes uz visu Saeimas darbības laiku, un tas pagājušajā gadā tika darīts. Par attīstības sadarbību. Paldies Eņģeļa kungam, tas tiešām ir būtisks jautājums. Tas ir viens no mūsu ārpolitikas instrumentiem, ko mēs diemžēl finansējuma dēļ nespējam varbūt adekvāti izmantot. Mēs pagājušajā gadā palielinājām finansējumu, bet šogad tas ir palicis 2012.gada līmenī, tāpēc es noteikti gribētu par to runāt 2014.gada kontekstā, jo mēs aizmirstam: katrs lats, kas ir ieguldīts attīstības sadarbībā, dod kaut ko atpakaļ arī Latvijas ekonomikai. Mēs, protams, kā jau es arī savā runā uzsvēru, ļoti aktīvi strādāsim pie attiecību stiprināšanas ar mūsu Austrumu partnerības valstīm. Mēs tiešām vēlamies redzēt Ukrainu, Moldovu un Gruziju parakstām asociācijas līgumu šogad Viļņas samita laikā novembrī, un arī mūsu attīstības sadarbības kontekstā neapšaubāmi Moldova ir viena no prioritātēm. Par enerģētikas jautājumiem. Protams, šobrīd ekonomikas ministram jau ir bijušas sarunas ar Lietuvas enerģētikas ministru, un viņi šos jautājumus risina praktiski, tā ka, neapšaubāmi, Ekonomikas ministrija strādā pie šīs enerģētikas stratēģijas. Šeit mēs redzam, protams, diezgan nopietnu interešu sadursmi, bet mēs šobrīd ļoti rūpīgi vērtējam, kāds būtu Latvijas interesēm atbilstošākais enerģētikas politikas modelis iepretim sašķidrinātās gāzes jeb - angliskojot - LNG termināļa jautājumiem. Nu, par vēstniecību darbu ārpus Eiropas Savienības valstīm, par kritērijiem, kā vēstniecības varētu vērtēt pēc ekonomisko sakaru apjoma. Es tomēr gribētu atkārtot, kādi ir galvenie visu vēstniecību uzdevumi. Pirmais un galvenais, protams, ir politisko un ekonomisko kontaktu uzturēšana, gatavojot Latvijas Ārlietu ministrijai, Ekonomikas ministrijai un uzņēmēju organizācijām informāciju par tām iespējām, kādas paveras ekonomiskajai sadarbībai, un palīdzot nodrošināt tikšanās. Un to visu dara mūsu vēstnieki, mūsu vēstniecības, mūsu diplomāti tajā vēl joprojām ļoti ierobežotajā skaitā, kādā viņi strādā... 18 vēstniecībās vēl joprojām pagaidām mums diemžēl ir divi diplomāti - vēstnieks un vēl kāds -, un viņiem ir jāveic arī vēl šīs funkcijas, ko mēs saucam par konsulārajām funkcijām. Arvien vairāk Latvijas valstspiederīgo ceļo pa pasauli, arvien vairāk diemžēl viņi pazaudē dokumentus, arvien vairāk diemžēl ir arī kādas citas problēmas, nelaimes gadījumi, arī problēmas ar tiesībaizsardzības iestādēm, un ir jāpalīdz. Neapšaubāmi, mēs turpināsim stiprināt vēstniecības. Vēstniecības to dara tiešām pēc vislabākās sirdsapziņas, un es varu tikai uzteikt gan vēstniecību diplomātus, gan LIAA pārstāvjus tur, kur viņi ir, par to, ka viņi izdara visu, lai informācija un sarunas ar uzņēmējiem būtu nodrošinātas. Mēs ļoti aktīvi strādājam pie līgumtiesiskās bāzes nostiprināšanas ar daudzām valstīm - slēdzam līgumus par dubultās nodokļu aplikšanas novēršanu un investīciju aizsardzības līgumus -, un tas ir darbs, kuru mēs turpināsim darīt. Mēs arī mēģinām - un te es Valaiņa kungam pilnīgi piekrītu - šobrīd kopā gan ar Ekonomikas ministriju, gan ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, gan ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru izstrādāt zināmus indikatorus vēstniecību darba vērtēšanai ekonomikā. Tas nav tik vienkārši, kā šķiet, jo ir diezgan... samērā grūti izmērīt, kā, teiksim, sniegtā informācija, sniegto pakalpojumu klāsts ir ietekmējis to vai citu biznesu, bet Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padomes ietvaros mēs esam strādājuši un turpināsim strādāt, lai tiešām šādu indikatīvo sistēmu izveidotu. Nu, un pats pēdējais, ko es gribu teikt, ja mēs skatāmies uz mūsu vēstniecību šīgada darba prioritātēm. Kā es jau teicu, tā ir politika un ekonomika, tā ir neapšaubāmi arī sadarbība ar mūsu diasporu, konsulārās palīdzības sniegšana mūsu pilsoņiem. Taču es gribu atzīmēt vēl vienu lietu - to, ka mūsu vēstniecības aktīvi strādā, lai nākamgad paredzētā programma „Rīga - Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” tiešām būtu ļoti daudzveidīga kultūras ziņā. Ir ļoti daudzi vēstnieki strādājuši, lai te būtu pārstāvētas dažādu reģionu, dažādu valstu kultūras. Un tas arī ir viens no būtiskiem jautājumiem - kādā veidā mēs popularizējam valsti. Jo valsti popularizē ne tikai diplomāti un ne tikai valsts vadītāji, bet arī mūsu kultūras darbinieki un tie cilvēki, kas šeit atbrauc. Un šis nu ir tāds darbs, kas laikam nekad nebeigsies. Paldies. (Aplausi.)".
• 2013_01_24-seq49 language "lv".
• 2013_01_24-seq49 speaker Edgars_Rinkevics.
• 2013_01_24-seq49 mentions Q822919.
• 2013_01_24-seq49 mentions Q211.
• 2013_01_24-seq49 mentions Q2660080.
• 2013_01_24-seq49 mentions Q37.
• 2013_01_24-seq49 mentions Q193089.
• 2013_01_24-seq49 mentions Q458.
• 2013_01_24-seq49 mentions Q21625222.
• 2013_01_24-seq49 mentions Q39731.
• 2013_01_24-seq49 mentions Q159.
• 2013_01_24-seq49 mentions Q15628977.
• 2013_01_24-seq49 mentions Q1576026.
• 2013_01_24-seq49 mentions Q7184.
• 2013_01_24-seq49 mentions Q212.
• 2013_01_24-seq49 mentions Q22116518.
• 2013_01_24-seq49 mentions Q230.
• 2013_01_24-seq49 mentions Q12360039.
• 2013_01_24-seq49 mentions Q217.
• 2013_01_24-seq49 mentions Q208019.
• 2013_01_24-seq49 mentions Q6060824.