Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_01_17-seq322> ?p ?o. }

• 2013_01_17-seq322 type Speech.
• 2013_01_17-seq322 number "322".
• 2013_01_17-seq322 date "2013-01-17".
• 2013_01_17-seq322 isPartOf 2013_01_17.
• 2013_01_17-seq322 spokenAs 101.
• 2013_01_17-seq322 spokenText "Godātie kolēģi! Es esmu pārliecināta, ka daļa no jums nav paspējusi, nepārzinādama šo detalizēto būvniecības procesa un teritorijas plānošanas tiesisko regulējumu, pietiekami labi iepazīties ar šo grozījumu būtību. Šo grozījumu būtība sastāv no divām daļām. Pirmām kārtām būvniecības procesā tiek liegtas, kā es jau teicu, sabiedrības līdzdalības tiesības, jo tiek izslēgts 12.pants, tā vietā paredzot pasūtītāja pienākumu informēt blakus esošo nekustamo īpašumu īpašniekus par attiecīgo būvniecību kā tādu. Protams, šis priekšlikums ir jāskata sistēmiski - kopā ar teritorijas attīstības plānošanas tiesisko regulējumu šajā jomā, taču, manuprāt, tas pietiekamā mērā nedod tiesības sabiedrībai gan uz informāciju, gan arī uz līdzdalību šajā jomā. Grozījumu 5.pants rada pamatotas bažas, ka tas varētu nonākt pretrunā ar, kā es jau teicu, Satversmes 92.pantu, kas paredz tiesības uz taisnīgu tiesu, 105.pantu, kas paredz tiesības uz īpašumu, un 115.pantu, kas paredz tiesības uz labvēlīgu vidi. Un, proti, neskatoties uz to, ka būvatļauja tiek apstrīdēta... Šie grozījumi paredz, ka tikmēr, kamēr lieta atrodas tiesvedībā, būvniecība tiek ne tikai turpināta, bet būvprojekts... uzbūvētais būvobjekts pat tiek nodots ekspluatācijā. Vienkāršiem vārdiem jums to raksturošu. Piemēram, ja tiesa uzskata, ka varbūt patiešām nav īpaša pamata šai sūdzībai, tad tiesa piemēro tā saukto pagaidu noregulējumu, atļauj būvniekam būvēt. Būvnieks būvē, bet šodien pastāv šķērslis, ka tomēr būvnieks šo ēku, kamēr notiek tiesvedība, nevar nodot ekspluatācijā. Projektā tiek paredzēts, ka šo ēku var nodot ekspluatācijā, proti, tur var ielikt gan, ja tas ir kāds cūku nobarošanas komplekss, cūciņas, gan arī, ja tā ir dzīvojamā māja, tur var ievākties iedzīvotāji, un, ja tas ir biznesa projekts, tad tur var izīrēt visiem potenciālajiem īrniekiem biznesa telpas. Nu, un pēc tam, ja pēc gada ir tiesas spriedums, kas pasaka, ka šī būvniecība ir nelikumīga, tad varat iedomāties, kādas sekas šeit varētu iestāties! Un, manuprāt, līdz ar to tiesvedībai nav absolūti nekādas jēgas. Es domāju, ka šajā ziņā mēs nonākam zināmā pretrunā ne tikai ar mūsu nacionālajiem tiesību aktiem, proti, ar pamatlikumu, bet arī ar 1998.gada 25.jūnija Orhūsas konvenciju. Kādēļ šāda steidzamība? Es diezgan ilgi esmu šajā procesā iesaistīta un zinu arī visus šos „apakšzemes ūdeņus”, par kuriem mēs neesam runājuši. Un, proti, es nenoliedzu trūkumus Būvniecības likumā. Tur patiešām ir īpaša birokrātiska kārtība, atsevišķos gadījumos tiesvedības procesi velkas ļoti ilgi. Tur katrā ziņā kaut kas būtu jādara. Taču, manuprāt, uz šiem grozījumiem uzstāja atsevišķi investori, proti, arī ārvalstu investori, kuri, manuprāt, ir saņēmuši nepatiesu informāciju par patieso situāciju šajā jomā. Es šajā pirmdienā piedalījos preses konferencē, un tur tika apgalvotas arī no ārvalstu investoru puses puspatiesības, proti, ka šodien būvatļauju apstrīdēt esot ļoti vienkārši, ka to varot darīt ikviena persona, kurai nepatīkot kāda būvobjekta krāsa vai nepatīkot, piemēram, ka tur braukājot buldozers pa to būvlaukumu, un kura atrodoties, piemēram, trīs kilometrus no būvlaukuma. Tā ir pilnīga dezinformācija! Šodien būvatļauju var apstrīdēt tikai tā persona, kurai - tiesa to vērtē! - ir interese un kuru varētu potenciāli aizskart šis esošais būvprojekts. Un šie investori ārkārtīgi slavēja Rīgas pašvaldību, kas esot tik ļoti labvēlīga pret viņu iecerēm... Nu, mēs... Kolēģi, mums ir jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem! Es negribu teikt nevienu sliktu vārdu arī par visām pašvaldībām kopumā, bet... Kā jūs zināt, visā pasaulē būvniecības jomā ir viens no lielākajiem korupcijas riskiem, un tā tas ir pat visās attīstītajās Eiropas valstīs. Un šeit tiek nepamatoti apgalvots, ka nekur neesot tāda kārtība, ka var apstrīdēt būvprojektu. Ļoti stingra kārtība ir Skandināvijas valstīs, ļoti stingra kārtība ir Igaunijā. Proti, piemēram, salīdzinot ar Igauniju, redzam, ka Igaunijas likumā ir paredzēts, ka ir jāizstrādā detālplānojums, nevis ka nav jāizstrādā detālplānojums. (Nav vis tā, kā ir pie mums - ka ir uzskaitīti tikai tie gadījumi, kādos ir jāizstrādā detālplānojums.) Jo detālplānojums ir galvenais rīks, ar kuru informēt sabiedrību un sabalansēt sabiedrības un attīstītāju intereses. Un pamatā visiem šiem grozījumiem ir viens strīds. Vienā no... Es nesaukšu vārdā nevienu attīstītāju un nevienu projektu... Vienā no jaunajiem Rīgas rajoniem, kur ir uzbūvēts ārkārtīgi skaists ciemats, kur iedzīvotāji ir iegādājušies dzīvokļus, ir iecerēts būvēt lielveikalu pārdesmit metru attālumā no viņu dzīvokļiem, no viņu mājām. Iedzīvotājiem nav notikusi sabiedriskā apspriešana, Rīgas dome, pretēji spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, manuprāt, nav arī izstrādājusi detālplānojumu, un šie iedzīvotāji ir vērsušies tiesā pēc palīdzības šajā sakarā, jo netiek ievērotas viņu intereses. Dombrovska kungs apgalvoja, ka šeit tiek izmantotas tādas lietas kā uzpirkšana, kā šantāža. Protams, tas varētu būt, jo turpat blakus atrodas divas citas tāda paša tipa, veida, iespējams, būves, kuru īpašnieki varbūt negribētu redzēt sev konkurentu blakus. Viņi atrod kādu personu, kuru sakūdīt, un šī persona vēršas tiesā, lai varētu apstrīdēt šo būvatļauju. Taču šajā gadījumā, cik man ir zināms, šis investors vai viņu pārstāvis pat nav izmantojuši Latvijas Administratīvā procesa likumā noteikto kārtību, ka varētu prasīt šo pagaidu noregulējumu, proti, prasīt tiesai, lai tiesa atļauj būvēt, ja jau tur nekā slikta nav. Un es domāju, ka šeit, runājot par šiem grozījumiem, mums ir jāskatās arī uz principiem, kas nosaka būvniecību un teritorijas attīstības plānošanu; proti, mums, Dombrovska kungs, ir jārunā ne tikai par ekonomisko izrāvienu, bet mums ir jāsabalansē ilgtspējīgas attīstības princips, kas ir jebkuras civilizētas valsts attīstības pamatā un kas sastāv no četriem elementiem, - proti, tā ir gan ekonomiskā attīstība, gan vides aizsardzība, gan sociālo problēmu risināšana, gan kultūras objektu aizsardzība. Mēs nevaram atdalīt šo vienu elementu - ekonomisko izrāvienu - un virzīt šeit steidzamības kārtībā. Paldies, ka jūs neatbalstījāt šo steidzamību šādiem būtiskiem grozījumiem! Un līdz ar to, manuprāt, mēs neesam nekāda trešās pasaules valsts, kur ārkārtīgi lielu spiedienu var izdarīt gan uz valdības vadītāju, gan uz ministriem, gan arī uz parlamenta deputātiem. Es katrā ziņā neatbalstīšu šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2013_01_17-seq322 language "lv".
• 2013_01_17-seq322 speaker Ilma_Cepane-1947.
• 2013_01_17-seq322 mentions Q211.
• 2013_01_17-seq322 mentions Q16347646.
• 2013_01_17-seq322 mentions Q2660080.
• 2013_01_17-seq322 mentions Q191.
• 2013_01_17-seq322 mentions Q193089.
• 2013_01_17-seq322 mentions Q2089528.
• 2013_01_17-seq322 mentions Q25319.