Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_01_24-seq12> ?p ?o. }

• 2013_01_24-seq12 type Speech.
• 2013_01_24-seq12 number "12".
• 2013_01_24-seq12 date "2013-01-24".
• 2013_01_24-seq12 isPartOf 2013_01_24.
• 2013_01_24-seq12 spokenAs 148.
• 2013_01_24-seq12 spokenText "Godātais Valsts prezidenta kungs! Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Ekselences! Vēstnieki un vēstnieces! Parasti saka tā, ka Ārlietu ministrija un cilvēki, kas darbojas ārpolitikā, cenšas redzēt lietas vēlamā, pozitīvā, izteiksmē - kā jābūt. Skatoties caur Aizsardzības ministrijas Bruņoto spēku prizmu, mēs cenšamies redzēt reālās lietas un neizskaistināt, jo tas var maksāt ļoti dārgi. Un, ja mēs salīdzinām un novērtējam ārlietu dienesta padarīto iepriekšējā gada laikā, tad es varētu teikt, ka darbs ir padarīts labi - par spīti tam, ka, tāpat kā Bruņotie spēki, ārlietu dienests ir „kalsns”, varbūt ne tik sportisks un tāpēc arī nedaudz novājējis, un mums vajadzētu tuvākajos gados rūpīgāk piestrādāt, lai tomēr šo dienestu stiprinātu. Ja mēs runājam par ārpolitikas mērķiem, tad es joprojām uzskatu, ka mūsu galvenais mērķis ārpolitikā ir palielināt Latvijas valsts ietekmi starptautiskajā pasaulē. Un to mēs varam darīt principā ar divām lietām: palielinot savu drošību, iesaistoties drošības jautājumos, kā arī visādā veidā spēcinot mūsu ekonomiku. Modernajā diplomātijā ekonomika ir 90 procenti no diplomātijas darba. Un, ja es skatos uz šo aizvadīto gadu un tiem izaicinājumiem, kas mums ir priekšā, tad pirmām kārtām es gribētu pieskarties Eiropas Savienībai. Eiropas Savienībā mums ir jābūt kodolā, mums ir jābūt starp lēmējiem, tāpat, kā to izdarīja Somija pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un pēc pievienošanās eirozonai un kā to bija deklarējis Somijas vadītājs Ahtisāri. Tur, kur kāds sēž Eiropas Savienībā pie lēmējgalda, tur ir jābūt arī Latvijai, jo tikai tādā veidā mēs varam palielināt savu ietekmi. Ja mēs vēlamies, lai mums būtu ietekme, bet gribam palikt nomaļus un gaidīt, kad kāds cits kaut kur izlems, tad ir grūti runāt, ka mēs spēsim sasniegt arī savus nacionālos mērķus. Tuvākajā laikā šāds izaicinājums saistībā ar ietekmes palielināšanu un Eiropas kodolu, Eiropas stiprināšanu globālā pasaulē ir līdzdalība eirozonā, un ģeopolitiski mums nav alternatīvas, jo vai nu mēs esam ciešāk integrēti Eiropas Savienībā un stiprinām līdz ar to arī mūsu nacionālo neatkarību, identitāti, kā arī mūsu ekonomiku, vai arī mēs esam ārpusē un mūs uzskata par tādiem, kuri vienkārši dreifē līdzi Eiropas centram, kas droši vien var arī novājināties, ja arvien vairāk un vairāk valstu no tā novēršas. Un otrs, manuprāt, svarīgs jautājums - tā ir lauksaimniecības politika, šie tiešmaksājumi. Šī nauda mums tomēr ir jāiegūst citā apjomā, nekā tas bija agrāk, kad mēs vēl bijām jauna dalībvalsts Eiropas Savienībā. Mūsu dalība pasaulē nav iedomājama bez labas sadarbības ar mūsu kaimiņiem. Un te parādās jautājums par Baltijas valstīm. Es domāju, ka mums nevajadzētu dzīvot ilūzijās: lai arī cik labi mēs runājam par Baltijas valstu sadarbību, man šķiet - ja mēs neesam krīzes situācijā, tad vismaz esam stagnācijā. Mums nav izdevies pēdējos gados panākt progresu gandrīz nevienā jautājumā Baltijas valstu sadarbības laukā - vai nu tā ir militārā... es atvainojos... vai nu tā ir enerģētikas joma, vai transporta joma, vai arī kaut kāda cita joma. Un es baidos, ka, ja tas tā turpināsies un mēs nespēsim šeit panākt progresu, tad mēs nonāksim līdz situācijai, kur tiks mesta ēna arī uz mūsu militāro un drošības sadarbību. Un to mēs nevaram pieļaut! Tātad šeit ir jāstrādā vairāk un jāstrādā efektīvāk. Tālāk. Ja mēs skatām ārpolitiku ciešā kontekstā ar mūsu drošības politiku un ja mēs skatāmies uz Ārlietu ministriju un Aizsardzības ministriju kā uz institūcijām, kuras viena otru papildina, tad man ir jāatgādina, ka arī konceptuāli - vai nu runājot par ārpolitikas koncepciju, vai par aizsardzības koncepciju - mums šie dokumenti ir jāredz kopumā. Un šeit es gribētu pateikties ne tikai pozīcijai, kuru pārstāvu es, bet arī opozīcijai - gan Zaļo un Zemnieku savienībai, gan „Saskaņas Centram” - par iepriekšējā gadā sniegto atbalstu mūsu aizsardzības koncepcijai, kas noteic, ka 2 procenti no IKP - tas ir tas mērķis, kuru mēs aizsardzības jomā centīsimies sasniegt. Un tas ir pareizi, jo viena no trijām galvenajām aizsardzības prioritātēm ir dalība starptautiskajās operācijās. Un mums ir jāpanāk, lai šī izpratne par starptautiskajām operācijām paliek ne tikai uz papīra, bet arī realitātē, jo mēs nevaram iedomāties ekonomisko izaugsmi bez mūsu aktīvas dalības šajās starptautiskajās operācijās. Piemēram, es nedomāju, ka mums būtu tāda ietekme, runājot par šo transporta līniju, kas iet cauri... no Baltijas valstīm līdz pat Afganistānai (iespējams, Tālajiem Austrumiem), ja mēs nebūtu pārstāvēti Afganistānā. Mūsu karavīri palīdz mums veidot mūsu ekonomisko ietekmi starptautiskajā pasaulē un palīdz veidot mūsu budžetu. Un es domāju, ka arī jums, parlamentāriešiem, ir svarīgi atgādināt gan sev, gan pārējiem, ka šie 2 procenti no IKP - tas nav nekas tāds, kas ir vienkārši uzrakstīts uz papīra un aizmirsts. Ja mēs nespēsim nākošā gada budžetā nodrošināt pietiekamu pieaugumu Latvijas bruņotajiem spēkiem, tas nozīmēs, ka mēs būsim melojuši paši sev - gan pozīcija, gan opozīcija. Un tas nozīmē, ka mēs nespēsim dot arī pareizu un vajadzīgu ieguldījumu nedz Latvijas ekonomikā, nedz Latvijas ietekmes palielināšanā starptautiskajā pasaulē. Tālāk. Runājot par mūsu diplomātijas aktivitātēm nākošajos gados - ne tikai vienā, bet vairākos -, pareizi tika pieminēta Centrālā Āzija. Centrālā Āzija un arī Moldova - tās ir tās vietas, kur mūsu izaugsmei ir iespējas. Bet paralēli tam paskatieties, kas notiek pasaulē! Āzija kļūst ekonomiski arvien ietekmīgāka, un tādas valstis kā Indija, Ķīna, Koreja un Japāna ir tās, uz kurām mums ir arvien vairāk jākoncentrē sava ārpolitiskā uzmanība, domājot gan par ekonomisko sadarbību, gan par sadarbību ārpolitiskajā laukā. Un es atbalstu un priecājos par to, ka beidzot ir panākts lēmums atvērt vēstniecību Indijā, un es domāju, ka nākamajai vēstniecībai šajā reģionā būtu jābūt Dienvidkorejā, jo Dienvidkoreja ir ekonomiski ļoti nopietni pārstāvēta Latvijā. Tā tiks vēl nopietnāk pārstāvēta ekonomiski šeit, pie mums. Un beigu beigās mums ir jāvadās, veidojot mūsu vēstniecības, pēc ekonomiskā izdevīguma. Tātad Indija, Ķīna, Japāna, Koreja - tās ir tās valstis, ar kurām mums ir jāveicina ekonomiskā attīstība. Tālāk. Runājot par mūsu interešu aizstāvēšanu, es domāju, ka mums ir jāskatās arī uz to, ko citas valstis, tajā skaitā kaimiņvalstis, domā un dara mūsu reģionā un mums tuvajos reģionos. Pagājušajā gadā Krievijas prezidents Putins norādīja saviem vēstniekiem un ārlietu dienestam, ka bez klasiskās darbības nopietnāka uzmanība ir jāpievērš tā sauktajai maigajai varai. Krievija to ņēma ļoti nopietni vērā. Es domāju, ka arī mūsu ārpolitikas koncepcijā, mūsu stratēģiskajā plānošanā maigajai varai un lielā mērā tam visam, kas ir saistīts ar informācijas telpu, ir jākļūst par saprotamu prioritāti. Mums jāspēj nodrošināt to, ka mēs novadām patiesu informāciju par Latvijas valsti gan uz ārzemēm, gan arī paši saviem pilsoņiem un ka mēs spējam pietiekami konkurētspējīgi piedalīties šajā diplomātijas cīņā vai sadarbībā, kuru īsteno pārējās valstis pasaulē, runājot par maigo varu. Visbeidzot, runājot par ārlietām, drošību un ekonomiku, es domāju, mums ir svarīgi saprast, ka ekonomisku apsvērumu dēļ pirms pāris gadiem - krīzes laikā - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra tika integrēta Latvijas vēstniecībās. Es domāju, ka ir pienācis laiks šo praksi pārskatīt. No vienas puses, ir skaidrs, ka ekonomiski, protams, Ārlietu ministrijai, maniem kolēģiem ārlietās ir izdevīgāk, ja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra maksā vēstniecībām, bet tajā pašā laikā ir nepareizi, manuprāt, un muļķīgi, ja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra koncentrējas tur, kur jau ir mūsu diplomātiskais personāls, bet tās nav tajos citu valstu reģionos, kur ir lielas ekonomiskās intereses. Nu, piemēram, kaut vai tā pati Vācija, ar kuru mūs saista daudzas lietas, sākot jau ar eiro un biznesu. Tādi lieli ekonomikas reģioni kā Ziemeļvācija ap Hamburgu vai Dienvidvācija ap Minheni - tie nevar tikt pietiekami nosegti, ja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra strādā no Berlīnes. To pašu var minēt arī par citām valstīm. Manuprāt, ekonomiski daudz izdevīgāk būtu, ja tā būtu šeit. Un visbeidzot, runājot vēl par drošības atbalstu, mums ir jāsaprot, ka tad, ja starptautiskās operācijas un līdzdalība starptautiskajās operācijās ir viena no mūsu ārpolitikas un drošības politikas prioritātēm, mums ir jābūt atvērtiem ne tikai procentuālam pieaugumam aizsardzībai, bet arī jauniem veidiem, kā mēs varam šajā politikā piedalīties. Un šeit es domāju gan Eiropas Savienības, gan arī ANO misijas nākotni. Mēs nedrīkstam palikt mazpilsētnieciski savā domāšanā. Ja mēs gribam lielākus ieguvumus ekonomikā, politikā un iespēju palielināt savu ietekmi, mums ir jābūt spējīgiem koordinēti darboties gan drošības laukā, gan arī diplomātiskajā laukā, un šeit ar NATO vien ir par maz. Paldies. Un lai sekmējas mūsu ārlietu dienestam audzēt savus muskuļus un aiziet no novājinātās situācijas uz jau stiprinātu situāciju nākošā gada budžetā! (Aplausi.)".
• 2013_01_24-seq12 language "lv".
• 2013_01_24-seq12 speaker Artis_Pabriks-1966.
• 2013_01_24-seq12 mentions Q822919.
• 2013_01_24-seq12 mentions Q211.
• 2013_01_24-seq12 mentions Q193089.
• 2013_01_24-seq12 mentions Q458.
• 2013_01_24-seq12 mentions Q33.
• 2013_01_24-seq12 mentions Q148.
• 2013_01_24-seq12 mentions Q39731.
• 2013_01_24-seq12 mentions Q159.
• 2013_01_24-seq12 mentions Q2167704.
• 2013_01_24-seq12 mentions Q15628977.
• 2013_01_24-seq12 mentions Q4294480.
• 2013_01_24-seq12 mentions Q1807079.
• 2013_01_24-seq12 mentions Q7184.
• 2013_01_24-seq12 mentions Q889.
• 2013_01_24-seq12 mentions Q183.
• 2013_01_24-seq12 mentions Q903671.
• 2013_01_24-seq12 mentions Q17.
• 2013_01_24-seq12 mentions Q217.
• 2013_01_24-seq12 mentions Q64.
• 2013_01_24-seq12 mentions Q18097.
• 2013_01_24-seq12 mentions Q668.
• 2013_01_24-seq12 mentions Q884.
• 2013_01_24-seq12 mentions Q6060824.
• 2013_01_24-seq12 mentions Q1726.
• 2013_01_24-seq12 mentions Q1055.