Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_01_24-seq60> ?p ?o. }

• 2013_01_24-seq60 type Speech.
• 2013_01_24-seq60 number "60".
• 2013_01_24-seq60 date "2013-01-24".
• 2013_01_24-seq60 isPartOf 2013_01_24.
• 2013_01_24-seq60 spokenAs 101.
• 2013_01_24-seq60 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ārlietu ministr! Kolēģi! Atļaujiet tiešām Saeimu apsveikt ar lieliskām debatēm, kaut gan pārsteidza tas, ka ārpolitikā vislielāko kritiku mēs saņēmām no ārpolitikas jautājumu ekspertiem; vislielāko kritiku tieši no koalīcijas partneriem, kas bija liels pārsteigums, un man liekas, ka šīs debates ieies vēsturē tieši ar šo uzstādījumu. Bet, kaut arī ārlietu ministra ziņojumā tika iezīmēti daudzi un dažādi darbības virzieni, manuprāt, Latvijas kā valsts lielākais ārpolitikas izaicinājums pēc pievienošanās eirozonai 2014.gadā būs spoža Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā, nosakot pasaules lielākās ekonomikas politisko dienas kārtību sešu mēnešu garumā. Šī notikuma sekmīga vadība vai nu ļaus pozicionēt Latvijas vārdu starptautiskajā politiskajā arēnā jaunā, kvalitatīvā pakāpē, vai arī marginalizēs to uz ilgiem laikiem. Šajā kontekstā mums visiem kopā - parlamentam un valdībai, nevis tikai ārlietu resoram vien - intensīvi jāturpina darbs pie prezidentūras programmas kvalitātes... satura kvalitātes un veiksmīgas procesa realizācijas. Jāatceras, ka Saeimai šajos procesos ir nozīmīga loma un iespējas, kuras būtu efektīvi jāizmanto. Pirmkārt, gatavojoties Latvijas prezidentūrai, ir pilnveidojama lēmumu pieņemšana un komunikācija Eiropas Savienības jautājumos, kam jānodrošina ātra un efektīva lēmumu pieņemšana. Mums ir bijusi brīnišķīga iespēja redzēt citas prezidentūras praksē, un ir skaidrs, ka mēs varēsim pavirzīties uz priekšu, tikai atmetot liekas birokrātiskas procedūras. Turklāt šajos procesos mums ir jāatceras par sabiedrības informēšanu un tās līdzdalību tajos. Otrkārt, vēlos atgādināt par nacionālo parlamentu tiesībām un lomu, aktīvi iesaistoties Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā, izvērtējot subsidiaritātes un proporcionalitātes aspektus tiesību aktu priekšlikumiem. Kā rāda Saeimas pieredze, 2012.gadā attiecībā uz regulu darba tiesību jomā saistībā ar mums labi zināmo „LAVAL UN PARTNERI” lietu, nacionālajiem parlamentiem ir lieliskas iespējas parādīt dzelteno kartīti par tiem jautājumiem, kuri nav pietiekami kvalitatīvi sagatavoti Eiropas Savienībā. Tāpat būtiska ir parlamenta agrīna iesaistīšanās politikas dokumentu un tiesību aktu projektu apspriešanā, izskatot sākotnējās pozīcijas Eiropas lietu komisijā un nozaru komisijās. Saistībā ar Latvijas ārpolitiskajām aktivitātēm vēlos minēt divas, manuprāt, ārkārtīgi būtiskas dimensijas - Baltijas jūras reģiona attīstības dimensiju un Austrumu partnerības dimensiju. Baltijas dimensijas attīstības kontekstā apsveicu ārlietu ministra uzstādījumu par ciešāku attiecību izveidi ar Poliju. Šodien spožajā Kalniņa kunga paustajā - latvieši pasaules redzējuma izpratnē -, kurā viņš iezīmēja sešus apļus, es gribētu teikt, ka, ja mēs varētu sacīt, ka Polija atrodas... ja mēs varētu Poliju definēt otrajā - Baltijas reģiona - aplī, tad es gribētu teikt, ka patiesībā Polija veido tiltu uz mūsu pirmo apli - uz mūsu kaimiņvalstīm. Un, manuprāt, tieši pēdējos gados mēs esam sākuši nopietni apzināties, cik nozīmīga loma Latvijas drošībā un tautsaimniecības attīstībā ir Polijai. Īpaši aicinu aktīvāk domāt un strādāt pie Polijas attiecību veicināšanas ar Latvijas trešo zvaigzni - Latgali, ievērojot tās ciešās vēsturiskās saites, kas vieno Latgali ar Poliju. Šajā brīdī svarīgs ir arī Latvijas atbalsts Austrumu partnerības valstīm to centienos tuvināties Eiropas struktūrām, un Latvija sekmīgi turpina veicināt sadarbību ar šīm Austrumu partnerības valstīm. Arī Labklājības ministrija, kuru arī man ir tas gods pārstāvēt, šogad noslēdza sadarbības memorandu ar Azerbaidžānas Valsts komiteju ģimenes, sieviešu un bērnu jautājumos un šobrīd attīsta idejas par iespējamo sadarbību Twinnig programmas ietvaros dažādos sociālās politikas jautājumos. Tāpat ministrija attīsta sadarbības iespējas ar Moldovas institūcijām. Tas ir īpaši būtiski, ņemot vērā 2013.gadā prognozējamo asociācijas līguma parakstīšanu starp Eiropas Savienību un Moldovu. Uzskatu par svarīgu vēlreiz atgādināt Latvijā joprojām nenovērtētu, bet šodien daudzreiz pieminētu ārpolitikas jomu - attīstības sadarbību, kuras finansējuma ziņā Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā. Lai gan Latvija varētu būt labs ideju un pieredzes donors un tās eksperti varētu sniegt kvalitatīvu ekspertīzi Latvijas attīstības sadarbības politikas prioritārās jomās, attīstības politikas budžeta iespējas ir ļoti ierobežotas. Un šeit lieki būtu vēlreiz atgādināt Raiņa slaveno citātu par dodot gūto. Donora pieredzes iegūšana Latvijai svarīga ir arī OECD dalībvalsts statusa kontekstā, kas neizbēgami saistīts ar lielāku iesaistīšanos ekspertīzes sniegšanā un atbalstu valsts politiku pilnveidei. Domāju, ka nav jāatgādina par OECD dalībvalsts statusa sniegtajām priekšrocībām gan attiecībā uz automātisku valsts kredītreitinga paaugstināšanu, gan signālu investoriem par investīcijām drošu uzņēmējdarbības vidi, kas savukārt veicina uzņēmējdarbības pieaugumu un darba vietu izveidi. Jāatzīmē, ka jau šobrīd Labklājības ministrija sociālo politiku izstrādē balstās uz OECD ekspertu rekomendācijām attiecīgajās jomās. Vēl viens nenoliedzami svarīgs uzdevums, kas turpinās 2013.gadā, ir saikne ar diasporu ārvalstīs. Mums visiem šeit jāatceras, ka katrs desmitais Latvijas pilsonis atrodas ārpus Latvijas un katrs astotais jaunais Latvijas pilsonis ir dzimis ārzemēs. Šajā nolūkā Latvijas amatpersonām ārkārtīgi būtisks ir Ārlietu ministrijas izstrādātais rīcības plāns sadarbībai ar latviešu diasporu 2013.-2015.gadam. Vēlos uzsvērt, ka Latvijas institūcijām būtu jādara viss iespējamais, lai aizsargātu Latvijas pilsoņu tiesības un likumīgās intereses citās valstīs. Atzinības vērts ir 2012.gadā izveidotais palīdzības mehānisms Latvijas valstspiederīgajiem ārvalstīs; tas ļauj sniegt palīdzību krīzes situācijās nonākušajiem. Taču ir aktīvi jāstrādā arī pie citiem atvērtajiem jautājumiem. Šobrīd dažu Eiropas Savienības valstu uzsāktā diskusija par iespējamo sociālo garantiju diskriminējošu ierobežošanu attiecībā uz citu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, kuri šajās valstīs ieradušies brīvās darbaspēka migrācijas rezultātā, liek domāt, ka nākotnē mums būs jāpieliek daudz lielākas pūles savu tautiešu interešu aizsardzībai ārvalstīs. Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
• 2013_01_24-seq60 language "lv".
• 2013_01_24-seq60 speaker Arvils_Aseradens-1962.
• 2013_01_24-seq60 mentions Q822919.
• 2013_01_24-seq60 mentions Q211.
• 2013_01_24-seq60 mentions Q193089.
• 2013_01_24-seq60 mentions Q458.
• 2013_01_24-seq60 mentions Q39731.
• 2013_01_24-seq60 mentions Q8436.
• 2013_01_24-seq60 mentions Q8896.
• 2013_01_24-seq60 mentions Q41550.
• 2013_01_24-seq60 mentions Q15628977.
• 2013_01_24-seq60 mentions Q36.
• 2013_01_24-seq60 mentions Q12360039.
• 2013_01_24-seq60 mentions Q217.
• 2013_01_24-seq60 mentions Q18628521.
• 2013_01_24-seq60 mentions Q208019.
• 2013_01_24-seq60 mentions Q227.
• 2013_01_24-seq60 mentions Q15379125.