Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_01_24-seq37> ?p ?o. }

• 2013_01_24-seq37 type Speech.
• 2013_01_24-seq37 number "37".
• 2013_01_24-seq37 date "2013-01-24".
• 2013_01_24-seq37 isPartOf 2013_01_24.
• 2013_01_24-seq37 spokenAs 150.
• 2013_01_24-seq37 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais ārlietu ministra kungs! Godātie kolēģi un klātesošie! Manuprāt, Saeimas ārlietu debates bez debatēm par mūsu tuvāko reģionu - Baltijas reģionu - nebūtu īsti pilnvērtīgas. Tāpēc es kā Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs vēlos ieskicēt aktuālos jautājumus, kurus Latvija kā prezidējošā valsts Baltijas valstu sadarbības institūcijās - Baltijas Asamblejā un Baltijas Ministru padomē - uzskata par prioritāriem. Mūsu kopējais mērķis ir konkurētspējīga un inovatīva Baltijas valstu ekonomikas attīstība. Lai sasniegtu šo mērķi, esam ieplānojuši vairākas praktiskas iniciatīvas šajā jomā. Pirmkārt. Esam paredzējuši kopā ar biznesa asociāciju pārstāvjiem sākt izstrādāt kopīgu Baltijas ārējo ekonomisko politiku. Jautājumi, uz kuriem mums ir jādod atbildes, ir ļoti skaidri, proti, kādi kopīgi pasākumi jāveic, lai reģionam piesaistītu investīcijas, un kādus kopīgus projektus investīcijās mēs varam attīstīt? Kā Baltijas valstu uzņēmēji var kopīgi pārstāvēt savu produkciju globālajos tirgos? Kā varam kopīgiem spēkiem piesaistīt Eiropas finansējumu attīstības sadarbībai? Īpašu uzmanību pievērsīsim attīstības sadarbības politikai un Baltijas valstu sadarbībai šajā jomā. Baltijas, tajā skaitā arī Latvijas, uzņēmējiem ir par maz resursu, lai vienatnē iekarotu lielos tirgus, un tāpēc mums, politiķiem, ir jāpalīdz izveidot vienotu Baltijas valstu eksporta un konkurētspējas veicināšanas platformu, kas palīdzētu Baltijas valstu uzņēmējiem apvienot spēkus un kopīgi iekarot lielos tirgus. Pietiekami daudz ir runāts par to, ka Baltijas valstis ir mūžīgās konkurentes, nevis sabiedrotās. Es esmu pārliecināts, ka sadarbība ir jāfokusē uz tiem jautājumiem, kuros mums ir vienotas intereses, piemēram, produkcijas noiets trešajās valstīs. Otrkārt. Esam apņēmušies attīstīt Baltijas valstu sadarbību izpētes un inovāciju jomā, tajā skaitā kopīgas Baltijas mēroga izpētes tehnoloģiju un inovāciju infrastruktūras veidošanu BIRTI projekta ietvaros, ko jau pieminēja ārlietu ministrs savā ziņojumā. Treškārt. Attīstot ekonomikas konkurētspēju, ir ļoti svarīgi vērst uzmanību un rīcību uz vienota Baltijas enerģijas tirgus izveidi un tā integrāciju vienotā Ziemeļvalstu un citu Eiropas valstu enerģijas tirgū. Mūsu valdībām ir intensīvi jāstrādā, veidojot saskaņotu Baltijas un Ziemeļvalstu zaļās enerģijas atbalsta sistēmu, jo tā ir viens no valstu un reģionu konkurētspējas stūrakmeņiem. Vēlos pieminēt vēl dažas iniciatīvas, kas iekļautas prezidentūras darba kārtībā. Tā ir vienotā reģionālā tūrisma koncepcija, kopīgie veselības aprūpes projekti, lauku attīstība, infrastruktūras un enerģētikas projekti, Eiropas Savienības Austrumu partnerība. Liels uzsvars Baltijas Asamblejas darbā tiek likts uz sadarbību ar Ziemeļvalstīm, Beniluksa valstīm un GUAM - tātad ar Gruziju, Ukrainu, Azerbaidžānu, Moldovu. Šajā gadā pievērsīsim arī daudz lielāku uzmanību sadarbībai ar Višegradas valstu grupu. Īpaši gribu pieskarties sadarbībai ar GUAM. GUAM Parlamentārā Asambleja ir Baltijas Asamblejas nozīmīgs sadarbības partneris. Un ar gandarījumu vēlos uzsvērt, ka mūsu sadarbība ir konstruktīva un rezultatīva. Bez politiskajiem, ekonomiskajiem un kultūras nozares jautājumiem mūsu sadarbības dienas kārtībā ir GUAM reģiona stabilitātes nostiprināšana un tajā pastāvošo iesaldēto konfliktu risināšana. Tāpēc es, izmantojot iespēju, aicinu gan premjerministru, gan ārlietu ministru aktīvi iesaistīties šo jautājumu risināšanā, lai tie tiktu uzturēti un būtu aktuāli gan divpusējo, gan daudzpusējo sadarbības formātu darba kārtībā un palīdzētu mūsu sadarbības partneriem panākt ātrāku konfliktsituāciju atrisinājumu miermīlīgā ceļā atbilstoši starptautisko tiesību normām un principiem. Kolēģi! 2009.gadā Baltijas valstis apņēmās ievērot savstarpējo solidaritāti, lai kopīgiem spēkiem rastu iespējamo nākotnes problēmu risinājumus. Šī vienošanās, sadarbība un rīcības koordinācija, manuprāt, Baltijas reģionu pasargāja no dziļākas recesijas. Tomēr neatkarīgi no sasniegtā un jau paveiktā jāaktualizē arī lielās jautājuma zīmes attiecībā uz Baltijas Asamblejas un Baltijas Ministru padomes sadarbību. Manuprāt, Baltijas Asambleja ļoti ātri pārorientējās uz jaunu darbības formātu, precīzi un ātri reaģējot uz jebkādiem, arī visspēcīgākajiem, satricinājumiem. Mums ir aktīvi jāstrādā, lai arī turpmāk attīstītu praktiskas partnerības un sadarbības modeļus. Mēs kopīgiem spēkiem jau iekustinājām Baltijas valstu sadarbību veselības aprūpē, kopīgi izvirzām jaunas iniciatīvas ar PVN saistītās krāpniecības apkarošanai Eiropas mērogā, kopīgi esam aizsākuši darbu, kura rezultātā jātiek novērstām likumdošanas nepilnībām finanšu tirgu kontroles mehānismu jomā. Tomēr, lai parlamentāriešu paveiktais nepaliktu tikai rekomendējošā vai deklaratīvā līmenī, nepieciešams spēcīgs izpildvaras darbs. Kā pareizi uzsvēra Pabrika kungs, ne visos jautājumos Baltijas valstis spēj vienoties. Un es arī uzskatu, ka Baltijas valstu sadarbības uzlabošanas labad steidzami jārisina nepietiekami ciešās valstu valdību sadarbības problēma. Šajā kontekstā vēlos pievērst uzmanību valdību sadarbībai Baltijas Ministru padomē. Mums ir ne īpaši veiksmīga sadarbība atsevišķos kopīgos projektos, sadarbības potenciāls netiek pietiekami izmantots. Manuprāt, vēl vairāk ir jāstiprina nozaru ministru sadarbība. Baltijas Ministru padomes ietvaros darbojas piecas vecāko amatpersonu komitejas. Mani pārsteidz fakts, ka Baltijas Ministru padomes ietvaros nav izveidotas vismaz darba grupas tādās jomās kā izpēte un inovācijas, ārējā ekonomiskā politika un investīcijas, finanšu tirgus, reģiona konkurētspēja. Vēlos uzsvērt... un es nedomāju, ka Baltijas Ministru padomes ietvaros būtu jāveido jaunas ilglaicīgas struktūras, tomēr arī šie jautājumi ir mērķtiecīgi jāskata nozaru ministru līmenī, tāpat kā īpašajā darba grupā savulaik tika skatīti jautājumi par kopīgajiem veselības aprūpes projektiem. Noslēgumā es vēlos pievērsties vēl vienam nozīmīgam jautājumam, proti, gaidāmajai Baltijas valstu prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Turpmākajos gados Baltijas valstu reģionālās sadarbības plānos aizvien vairāk dominēs ar Eiropas Savienību saistīti jautājumi, mūs visus ietekmēs Eiropas ekonomiskās grūtības un centieni atjaunot ekonomikas izaugsmi. Šajos neprognozējamos apstākļos Baltijas valstīm jānodrošina, lai sarunu gaitā tiek ievērotas to nacionālās un reģionālās intereses. Tuvākajos mēnešos tas sevišķi svarīgi Eiropas Savienības daudzgadu budžeta kontekstā, jo ir jāpanāk, lai tā izstrādē tiktu ņemtas vērā mūsu intereses attiecībā uz taisnīgiem tiešmaksājumiem un kohēzijas finansējumu. Baltijas valstis pirmoreiz uzņemsies prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, un mums pilnībā jāizmanto šī iespēja. Lietuva kā pirmā no Baltijas valstīm kļūs par prezidējošo valsti jau šogad, mēs - 2015.gadā, Igaunija - 2018.gadā. Baltijas valstīm ir efektīvi un stratēģiski jāizmanto savas prezidentūras kopīgai rīcībai parlamentu, valdību un nevalstiskā sektora līmenī, lai tradicionālo priekšstatu par sevi kā par mazām valstīm bez ievērojamas politiskās un ekonomiskās ietekmes, kas starptautiskajās attiecībās vienmēr ir atkarīgas no galveno noteicēju gribas, nomainītu ar priekšstatu par spēcīgām Baltijas jūras dienvidu daļas lielvalstīm. Pat tad, ja šobrīd prioritātes nosaka Eiropas Savienības prezidentūras trio, reģionālā koordinācija var būt ļoti nozīmīga un būtiski ietekmēt nākamo nacionālo prioritāšu izvirzīšanu. Baltijas valstu intereses daudzos būtiskos jautājumos sakrīt, un aktīvāka rīcība noteikti vainagosies ar panākumiem. Baltijas Asambleja savā pēdējā sesijā vērsās pie Baltijas valstu parlamentiem un valdībām, kā arī pie Baltijas Ministru padomes ar aicinājumu pastiprināt reģionālo koordināciju, plānojot gaidāmās prezidentūras Eiropas Savienības Padomē, lai tādējādi nodrošinātu prezidentūru pēctecību, kas palīdzēs labāk pārstāvēt Baltijas reģiona valstu intereses. Baltijas valstu kopīgo interešu apzināšana un sadarbība, to veiksmīga un savstarpēji izdevīga īstenošana ir reģiona un katras valsts panākumu atslēga. Noslēgumā pateicos Ārlietu ministrijai par jau paveikto un neapšaubāmi aicinu uz turpmākā dialoga attīstību un praktisku sadarbību gan starp valdībām kopumā, gan arī starp nozaru ministrijām. Paldies. (Aplausi.)".
• 2013_01_24-seq37 language "lv".
• 2013_01_24-seq37 speaker Raimonds_Vejonis-1966.
• 2013_01_24-seq37 mentions Q822919.
• 2013_01_24-seq37 mentions Q211.
• 2013_01_24-seq37 mentions Q37.
• 2013_01_24-seq37 mentions Q191.
• 2013_01_24-seq37 mentions Q193089.
• 2013_01_24-seq37 mentions Q458.
• 2013_01_24-seq37 mentions Q39731.
• 2013_01_24-seq37 mentions Q8896.
• 2013_01_24-seq37 mentions Q15628977.
• 2013_01_24-seq37 mentions Q212.
• 2013_01_24-seq37 mentions Q230.
• 2013_01_24-seq37 mentions Q12360039.
• 2013_01_24-seq37 mentions Q670356.
• 2013_01_24-seq37 mentions Q217.
• 2013_01_24-seq37 mentions Q13116.
• 2013_01_24-seq37 mentions Q326816.
• 2013_01_24-seq37 mentions Q208019.
• 2013_01_24-seq37 mentions Q227.