Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_01_24-seq35> ?p ?o. }
Showing items 1 to 21 of
21
with 100 items per page.
- 2013_01_24-seq35 type Speech.
- 2013_01_24-seq35 number "35".
- 2013_01_24-seq35 date "2013-01-24".
- 2013_01_24-seq35 isPartOf 2013_01_24.
- 2013_01_24-seq35 spokenAs 17.
- 2013_01_24-seq35 spokenText "Labdien! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie ministri! Ekselences! Godātie kolēģi! Lasot 2012.gada ārpolitikas ziņojumu, vēlējos redzēt, vai tajā ir minēti Latvijas ārpolitikas mērķi. Bet diemžēl tos šis ziņojums neatklāja. Pirms gada Saeimas ārpolitikas debatēs teicu, ka ir būtiska Ārlietu ministrijas plānotā rīcībpolitika nacionālo interešu īstenošanā - dažādos jautājumos saistībā ar valodas politiku, nepilsoņu un pilsonības jautājumu, nacionālo interešu aizstāvību ārvalstīs, Latvijas valstsnācijai būtisku vēstures jautājumu skaidrošanu ārpus Latvijas robežām, ārkārtīgi svarīgi ir jautājumi par okupācijas laikā radīto zaudējumu kompensāciju Latvijai. Tomēr 2012.gada ārpolitikas ziņojumā šie ieteikumi nav ņemti vērā. Ārpolitikas ziņojums ir tāds, kāda ir pati Latvijas ārpolitika - bez izteikta konkrēta virsmērķa, sadrumstalots daudzu aktivitāšu kopums, un galvenokārt tā ir pakārtota starptautisko organizāciju plāniem. Ir aizmirsts, ka ārpolitikai, kā tas ir teikts arī Nacionālās apvienības ārpolitikas vadlīnijās, ir jābūt iekšpolitikas turpinājumam. Lielākā daļa ārpolitikas ziņojuma aizņem starptautisko organizāciju darba kārtība. Vai tādai būtu jābūt Latvijas ārpolitikai? Ir valstiski ļoti nepieciešams radīt jaunu Latvijas ārpolitikas koncepciju, valdības un Saeimas līmenī apstiprinot ārpolitikas vadlīnijas nākošajai desmitgadei. Skaidrs, ka starptautisko organizāciju darba kārtība nevar aizstāt patstāvīgu Latvijas ārpolitiku un ilgtermiņa mērķus. Starptautiskās organizācijas, tādas kā ANO, EDSO, Eiropas Padome, OECD, ir forumi dažādu valstu sadarbībai uz kopēju mērķu, vērtību un interešu pamata. Tie dod iespēju kopīgi risināt globāla un reģionāla rakstura problēmas, radīt standartus sadarbībai ekonomikā, zinātnē, izglītībā, kultūrā un citās jomās. Tomēr nav pieņemams uzskats, ka starptautiskās institūcijas netieši piedalās Latvijas valsts pārvaldē ar direktīvu vai saistošu rekomendāciju palīdzību. Vienīgais izņēmums te ir Eiropas Savienība, kuras loma ir īpaši svarīga tādēļ, ka postpadomju telpā strauji attīstās Krievijas virzītā Eirāzijas savienības veidošana. Mērķtiecīgas ārpolitikas pamatā ir jāliek divi pamatprincipi, kas ir svarīgāki par īstermiņa ekonomiskajām interesēm. Pirmais princips ir šāds: neatlaidīga valsts tiesiskās pēctecības doktrīnas apliecināšana. Kā liecina līdzšinējie fakti, esošā tendence norobežoties no vēstures jautājumiem ārpolitikā jau ir devusi negatīvus rezultātus. Tā ir palīdzējusi stiprināt Krievijas uzskatu, ka Latvijas valsts it kā būtu LPSR turpinājums un tāpēc Latvijai esot jāatbild par padomju režīma politikas sekām. Otrs princips - aktīva Latvijas valsts politikas aizsardzība pilsonības un valodas jautājumos. Latvijā ir vērojama absurda situācija, ka latviski runājošie cilvēki, galvenokārt latvieši, lietojot valsts valodu, spiesti izjust diskomfortu un bieži nonāk Latvijā diskriminējošās situācijās visdažādākajās dzīves sfērās. Divvalodība sabiedrībā veicina krievu valodas pašpietiekamību, un tas ir ceļš uz segregētu sabiedrību; tas ir bīstami no valsts drošības un stabilitātes viedokļa. Man ir jautājums: kā saistībā ar šo visiem zināmo faktu Ārlietu ministrija vērtē 2012.gada novembrī klajā nākušās EDSO Augstā komisāra minoritāšu jautājumos Knuta Vollebeka, viņa kolēģes Ilzes Brands-Kehres un citu sastādītās Ļubļanas vadlīnijas daudzveidīgu sabiedrību integrācijai? Šajās vadlīnijās, runājot par valodas politiku, ir vērojama nezinātniska pieeja dažādiem valodas politikas jautājumiem attiecībā uz mazākumtautību un valsts valodas koeksistenci un kļūdaini ir teikts, ka arī vairākas valodas spēj vienot sabiedrību. Skaidrs, ka sabiedrības divvalodība vai trīsvalodība valodas politikā sevi pierādījusi kā nestabilas, nedrošas sabiedrības modeli, un nav saprotams, ko autori K.Vollebeks, I.Brands-Kehre un citi ir domājuši, aizmirstot šo faktu divvalodības sakarā. Ļubļanas integrācijas vadlīnijas rakstītas vienveidīgai Eiropai, aizmirstot, ka Eiropas Savienības valstis ir katra ar ļoti atšķirīgu valodas un integrācijas situāciju. Mani, EDSO Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju, interesē, vai ārlietu ministrs uzskata, ka Ļubļanas vadlīnijas būtu jāizmanto arī Latvijas integrācijas vadībā, ņemot vērā Latvijas specifisko valodas un integrācijas situāciju. Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks starptautiskajos medijos izsaka Latvijas iekšpolitikai nelabvēlīgus ieteikumus un noklusē faktisko situāciju pilsonības jautājumos (piemēram, par nepilsoņu bērniem un to, kāpēc viņu vecāki saviem bērniem neizvēlas Latvijas pilsonību). Mani interesē, kāda ir Ārlietu ministrijas sadarbība ar Latvijas pārstāvi Eiropas Padomē - Nilu Muižnieku. Rezumējot varu teikt - kopumā redzams, ka ārlietu ministra ziņojums Saeimai klusē gan par ārpolitikas ilgtermiņa mērķiem, gan par citiem Latvijas pastāvēšanai ļoti būtiskiem principiem. Tāpēc rodas vairāki jautājumi. Pirmkārt. Kāpēc Saeimai jātērē laiks un jārīko ārpolitikas debates, ja iepriekšējā gadā izteiktie jautājumi un viedokļi ārpolitikas ziņojumā tiek ignorēti? Otrkārt. Cik gara ir Latvijas ārpolitikas perspektīva? Viens gads vai mazāk? Treškārt. Kur parādās ministra ziņojuma saikne ar Valdības deklarāciju un iepriekšējo valdību ārpolitiku? Ceturtkārt. Vai Latvijas ārpolitiku nosaka valsts, valdība vai ministrs? Piektkārt. Vai ziņojumā ietverti Valsts prezidenta un Ministru prezidenta uzskati par ārpolitiku? Un kur tie ir atrodami? Un visbeidzot - kā nodrošināt Latvijas ārpolitikas kontinuitāti ministra maiņas gadījumā? Paldies par uzmanību. (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)".
- 2013_01_24-seq35 language "lv".
- 2013_01_24-seq35 speaker Vineta_Porina-1970.
- 2013_01_24-seq35 mentions Q822919.
- 2013_01_24-seq35 mentions Q211.
- 2013_01_24-seq35 mentions Q193089.
- 2013_01_24-seq35 mentions Q458.
- 2013_01_24-seq35 mentions Q159.
- 2013_01_24-seq35 mentions Q41550.
- 2013_01_24-seq35 mentions Q15628977.
- 2013_01_24-seq35 mentions Q1576026.
- 2013_01_24-seq35 mentions Q81299.
- 2013_01_24-seq35 mentions Q8908.
- 2013_01_24-seq35 mentions Q164226.
- 2013_01_24-seq35 mentions Q540708.
- 2013_01_24-seq35 mentions Q437.