Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_01_24-seq47> ?p ?o. }

• 2013_01_24-seq47 type Speech.
• 2013_01_24-seq47 number "47".
• 2013_01_24-seq47 date "2013-01-24".
• 2013_01_24-seq47 isPartOf 2013_01_24.
• 2013_01_24-seq47 spokenAs 84.
• 2013_01_24-seq47 spokenText "Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labdien, ārlietu ministr! Labdien, kolēģi! Ekselences! Es gribētu šodien savā runā visu šo ārpolitikas stāstu mazliet salīdzināt ar cilvēka dzīves ciklu, un, tāpat kā katram cilvēkam augot ir bijuši kaut kādi mērķi, arī Latvijai šis mērķis viennozīmīgi ir bijis plaukstoša valsts, laba vide, laba vieta cilvēkiem, kur dzīvot. Lai šo mērķi sasniegtu, arī mēs esam ļoti sistemātiski virzījušies un izvirzījuši dažādus uzdevumus tā sasniegšanai. Piemēram, līdz 2004.gadam mēs definējām to, ka mums jāiestājas Eiropas Savienībā un NATO, un mēs kā kārtīgi skolēni to arī izdarījām. Un, kad skolēns ir pabeidzis vidusskolu, viņš iestājas tālāk augstskolā, un pēc iestāšanās augstskolā mēs definējām nākamo mērķi. Un tas bija iestāšanās eirozonā. Šajā brīdī mēs ļoti raiti uz to ejam, un galvenais uzdevums mums ir, protams, iestāties eirozonā un izdarīt to ar maksimāli labākiem rezultātiem, kas, neapšaubāmi, mums varētu arī izdoties. Tālāk - jau pēc šī mērķa sasniegšanas - mums būs jāuzstāda nākošais mērķis. Un tāpat kā pēc universitātes pabeigšanas kārtīgam cilvēkam ir arī jādodas darba tirgū. Un kāda tad Latvijā varētu izskatīties šī došanās darba tirgū? Tā varētu būt šī iespēja... šis prezidējošās valsts statuss, kas Latvijai būs 2015.gadā. Un mums, Latvijai, tad būs milzu iespēja vispār parādīt plašajai pasaulei, kas mēs tādi esam, izvirzīt kaut kādus nākamos mērķus un, protams, tos arī sasniegt. Bet kāds tad ir mūsu tālākais uzdevums - tērēt, patērēt, ražot? Kā mēs sevi parādīsim pārējai pasaulei? Manuprāt, ir dažas pamatlietas, kuras tomēr būtu kaut kā jāievēro. Un tā pirmā lieta būtu dzīves apstākļi Latvijā vispār, un to ļoti nozīmīga sastāvdaļa ir tieši enerģētika, jo tā attiecas uz mūsu mājsaimniecībām. Un, kā mēs tagad varam redzēt, šis dabasgāzes cenas lēciens ietekmē siltuma tarifus. Protams, mēs varam ļoti daudz ko darīt iekšpolitikā un to arī darām, un arī nākošajā plānošanas periodā ir ļoti daudzas iestrādes veiktas. Bet, ārpolitiski skatoties, kāda tad mums ir šī enerģētikas stratēģija? Lietuvai enerģētikas jautājums ir nacionālās drošības jautājums, un arī viņiem prezidentūras laikā tā būs viena no galvenajām prioritātēm. Kādā līmenī Latvijai tiek stādīts šis enerģētikas jautājums un kāda būs šī virzība - tas jautājums pagaidām nav atbildēts. LNG stacija Somijā, kas piederēs Gazprom, - manuprāt, tā nebūs alternatīva Latvijas enerģētiskajai neatkarībai, un būtu jādomā kaut kādi risinājumi šajā jomā. Enerģētiskajai neatkarībai būtu jābūt vienai no prioritātēm, vismaz alternatīvai, taču pagaidām diemžēl mums tas tā nav. Tālāk. Es gribu minēt, protams, to, ka mums jāpadara kaut kā... šis mūsu skats pasaulē kaut kā... Latvijas vārds kaut kā ievērojams. Cilvēks, ieejot veikalā, preci izvēlas pēc preču zīmes jeb zīmola, tādējādi saņemot arī kaut kādu garantiju šai precei. Vai Latvijas vārds ārpus Eiropas Savienības ir izskanējis? Eiropas Savienībā, protams, visi zina, kas ir Latvija, tur nav nevienam jautājumu, tas ir panākts. Grieķijā visi zina, kas ir Valdis Dombrovskis... (Starpsaucieni no zāles.) Šī lieta ir panākta, un tas viennozīmīgi ir pozitīvi. (Zālē smiekli un starpsaucieni.) Taču ārpus Eiropas Savienības valstu robežām bieži nākas dzirdēt tādas lietas, ka Baltijas valstis jauc ar Balkānu valstīm. Manuprāt, ja Latvijas vārds neiegūs atpazīstamību ārpus Eiropas Savienības, tas būs nopietns apgrūtinājums latviešu uzņēmējiem - iekarot valstis, kas ir ārpus Eiropas Savienības. Un tieši valsts tēla atpazīstamība ir būtisks priekšnosacījums tam, lai latviešu uzņēmēji spētu iekarot arī citus tirgus. Un tad rodas jautājums: ar ko īsti nodarbojas vēstniecības ārpus Eiropas Savienības? Kāds ir to galvenais pamatuzdevums? Vai tas tiešām ir dalīt vīzas? Vai tas ir tomēr veicināt šo abpusējo sadarbību? Vai tas ir tomēr veicināt Latvijas tēla atpazīstamību? Un galvenais jautājums, ko es varētu uzdot ārlietu ministram, varētu būt šāds: vai ir kaut kādi kritēriji, kā mēs tik tiešām varam pārbaudīt to, kāda ir mūsu vēstniecību atdeve, ekonomiskā atdeve, šīs ekonomiskās sadarbības veicināšanai? Vai mēs to varam kaut kā izmērīt? Protams, šie dati... dati ir dažādi, bet tie man liek domāt, ka šie ekonomiskie rādītāji... ka paši uzņēmēji izdara lielāko darbu. Jautājums tāds: ko izdara mūsu vēstniecības un kā mēs varam tām likt strādāt aktīvāk, labāk? Un arī tam būtu jābūt vienam no mūsu ārpolitikas uzdevumiem nākotnē. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2013_01_24-seq47 language "lv".
• 2013_01_24-seq47 speaker Viktors_Valainis-1986.
• 2013_01_24-seq47 mentions Q822919.
• 2013_01_24-seq47 mentions Q211.
• 2013_01_24-seq47 mentions Q37.
• 2013_01_24-seq47 mentions Q193089.
• 2013_01_24-seq47 mentions Q458.
• 2013_01_24-seq47 mentions Q33.
• 2013_01_24-seq47 mentions Q39731.
• 2013_01_24-seq47 mentions Q25931626.
• 2013_01_24-seq47 mentions Q7184.
• 2013_01_24-seq47 mentions Q57630.
• 2013_01_24-seq47 mentions Q41.
• 2013_01_24-seq47 mentions Q102673.