Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

Showing items 125,501 to 125,600 of ±497,231 with 100 items per page.

first
previous
next

2012_06_07-seq37 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ņikitam Ņikiforovam.".
2014_01_23-seq70 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais ārlietu ministra kungs! Godātie kolēģi! Gribu pateikties par ārlietu ministra sagatavoto saturīgo ziņojumu, kurš praktiski atspoguļo mūsu ārpolitikas tendences. Taču gribu, neizmantojot visas desmit minūtes, pakavēties pie viena aspekta, jo, tā kā esmu Baltijas Asamblejas delegācijas loceklis, mani ļoti uzrunāja daudzu mūsu pārstāvju teiktais par Austrumu partnerības samitu, par it kā neveiksmīgu Austrumu partnerības samitu. Kolēģi! Kad Baltijas Asamblejā pirms pieciem gadiem mēs saskaņojām darbības plānu 2009.gadam, tiekoties ar Ziemeļu Padomes pārstāvjiem, mums nācās ļoti pārliecināt... mēģināt viņus pārliecināt - mēs to neizdarījām! -, lai iekļautu 2009.gada darba plānā vismaz vienu konferenci, kas būtu saistīta ar Austrumu partnerību. Praktiski viņi nesaprata, kam tas ir vajadzīgs; viņi saprata tā, ka Eiropas robežas beidzas kaut kur tur, kur tagad ir Eiropas Savienības robežas, un tas, kas aiz tām robežām notiek, nevienu neinteresēja. Bija apgalvojums par Viļņas samita rezultātiem. Mēs, Baltijas Asamblejas pārstāvji, decembra sākumā pāris dienu pēc samita bijām konferencē Tbilisi, kur ar GUAM pārstāvēm - Gruziju, Ukrainu, Azerbaidžānu un Moldovu... Un es gribētu, lai tie cilvēki, kas apgalvo, ka Viļņas samits esot bijis neveiksmīgs, paskatītos acīs tiem Gruzijas parlamenta pārstāvjiem, Moldovas parlamenta pārstāvjiem, lai redzētu to lepnumu, ar kādu viņi stāstīja par šo vienošanos. Es izjutu kaut ko līdzīgu 90.gados, kad mūs uzaicināja sākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Šie cilvēki... Pasakiet viņiem no viņu tribīnes to, ka samits bija neveiksmīgs! Es redzēju arī Ukrainas opozīcijas - demokrātiskās opozīcijas - acīs neizpratni par to, kāpēc varas partijas atteicās no šīs vienošanās ar Eiropas Savienību, es arī redzēju Azerbaidžānas delegācijas pārstāvju apņēmību turpināt integrāciju Eiropas struktūrās, turpināt sadarbību šajā jomā. Un vienkārši pasacīšu... Man... Sanāk, ka es tūlīt pateikšu provokatīvu ziņu šajā zālē: es uzskatu, ka Viļņas samits ir izdevies, ka Viļņas samits ir ļoti labi izdevies un ka tas praktiski norāva visus priekškarus, novāca visas butaforijas un visai pasaulei atkal parādīja to, kas ir kurš vai kurš ir kas. Tas sagrāva daudzu cilvēku ilūzijas, tas sapurināja - var pat teikt, pamodināja! - „maigās varas” ieaijātos, pašapmierinātībā gulošos dažu demokrātisko valstu politiķus, kas uzskatīja, ka robeža beidzas ar Eiropas Savienības robežu un ka tas, kas notiek tālāk, - tas ir vienalga. Tas parādīja reālo ģeopolitisko situāciju uzreiz aiz Eiropas Savienības robežām. Kā secina daudzi politologi un starptautiskie apskatnieki, šajās dienās Ukrainā notiekošā vardarbība un protestētāju slepkavošana ir tikai likumsakarīgs turpinājums Krievijas gadiem ilgi īstenotās „maigās varas” politikai. Es domāju, ka katram demokrātiski domājošam politiķim ir jānosoda pašreizējā asiņainā realitāte Ukrainā un ka mums visiem ir jāparaugās uz notikumiem Ukrainā arī no Latvijas politiskās realitātes skatpunkta. Arī mūsu valstī Krievija ar savam režīmam labvēlīgajiem medijiem, ar skolu un kultūras pasākumu agresīvo ieviešanu īsteno „maigo varu”. Tā uzbrūk mūsu eiroatlantiskajām vērtībām, mēģina iekarot latviešu iedzīvotāju sirdis un prātus. Un Ukraina mums māca... Ukrainas šīsdienas notikumi mums māca, ka „maigā vara” no spēka pielietošanas atrodas tikai soļa attālumā. (Daži deputāti aplaudē.)".
2014_01_23-seq68 spokenText "Labdien, kolēģi! Ārpolitikas debates mums ir populāras, jo par ārpolitiku var runāt tāpat kā par laikapstākļiem. Par globāli vispārējām patiesībām, par procesiem, kuri mūs neietekmē vai kurus mēs nespējam ietekmēt, ir ērti paust savu viedokli. Ir jāsaprot arī tas, ka ir skaistas runas un ir reāli darbi. Ļoti bieži šīs skaistās runas ir priekš citiem, bet reālie darbi tiek darīti savu interešu dēļ. Un tāpēc es būtu vēlējies, lai mēs šeit, šinīs debatēs, vairāk runātu par konkrētām, reālām lietām, reāliem darbiem, ko mēs varam paveikt. Piemēram, ja mēs runājam par to, ka ārpolitika ir iespēja realizēt - un arī veids, kā realizēt - savas ekonomiskās intereses, tad vajadzētu runāt par konkrētu šo ekonomisko instrumentu, teiksim, vēstniecību, darbu. Būtu bijis ļoti labi, ja mēs dzirdētu šeit ziņojumu par to, kā ir strādājušas mūsu vēstniecības, par to, kur ir kādas problēmas un kādi ir bijuši izvirzītie uzdevumi un paveiktie darbi, lai mēs varētu saprast: varbūt tiešām kādā virzienā vajag kaut kā palīdzēt, kaut ko varbūt vajag mainīt. Tāpat būtu vērtīgi, ja arī mūsu ikdienas darbā, rutīnas darbā, būtu vairāk informācijas, analītiskas informācijas, par to, kas notiek ar mūsu kaimiņiem. Piemēram, mēs daudz runājam par Krieviju. Būtu ļoti labi dzirdēt šādu analīzi par Krieviju: kas tur īsti notiek, kādi procesi, uz kurieni tas virzās. Piemēram, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste varbūt ir izdomājusi, ka viņa grib atvienoties no Eiropas Savienības. Atkal būtu jādzird analīze, kāpēc un balstoties uz ko tas notiek. Tas viss mums palīdzētu labāk saprast, kas vispār apkārt mums virmo. Par konkretizāciju. Ļoti daudz mēs šeit pieminējām Latvijas prezidentūru, kas būs 2015.gadā, - ka tā ir ļoti liela iespēja. Bet es joprojām... mums šīs ir jau trešās debates, un katrās debatēs es runāju par to, ka attiecībā uz šo iespēju es ļoti vēlētos dzirdēt, ka mums ir jau konkrētas iestrādes. Kur ir šie konkrētie projekti, ko mēs domājam virzīt, izmantojot šo prezidentūru? Mums sanāk tāda kā sulaiņu domāšana: mēs priecājamies par to, ka mums būs iespēja tagad sevi labāk parādīt... Bet jādomā taču arī konkrēti! Ko konkrēti mēs varam izdarīt arī priekš sevis, lai no šīs naudas, no šiem miljoniem, kas tiks iztērēti, kaut kādā veidā varētu dabūt pēc iespējas lielāku atdevi? Konkrētus projektus es neesmu dzirdējis. Mums vajadzētu šo pasākumu uztvert nevis kā godu, kas mums ir izrādīts, bet kā pienākumu, lai ar pēc iespējas lielāku atdevi to realizētu. Tālāk. Mani konkrēti uztrauc, ja mēs runājam par Baltijas valstu sadarbības aspektu... Konkrēti tas ir Rail Baltica projekts. Ir skaidrs, ka šis projekts visizdevīgākais ir igauņiem, tāpēc viņi to tik intensīvi dzen uz priekšu, jo neatkarīgi no tā, cik veiksmīgs būs šis projekts, viņi iegūs sev tiešo tranzīta koridoru, tas ir, savienosies Tallina ar Somiju, un, izmantojot Krievijas klātbūtni, viņiem jau tur būs izdevīgums. To ir sapratuši arī lietuvieši. Lietuvieši tāpēc tagad cīnās par šo atzaru uz Viļņu; tas viņiem arī dos iespēju - viņiem parādīsies zināmā mērā šāds Austrumu-Rietumu koridora īstenojums. Ko darīsim m��s, kad lietuvieši to būs panākuši? Tad mēs nonāksim ļoti neapskaužamā situācijā - būt vai nu sliktajiem, vai pamuļķīšiem. Jo - kas tad notiks? Lietuvieši ar igauņiem kopā nāks pie mums un teiks: kāpēc jūs bremzējat Rail Baltica projektu? A mēs pamodīsimies un teiksim: „Stop! Arī mums vajadzētu kaut ko, lai mums tas būtu izdevīgi.” Un tā būs ļoti neapskaužama situācija. Tāpēc par to būtu jādomā laikus. Ja mēs paskatāmies uz globalizēto pasauli, tad redzam, ka tā zināmā mērā ir līdzīga džungļiem, kur katrs cenšas atrast savu nišu, katrs mēģina attīstīt tādu savas uzvedības modeli, lai pēc iespējas ērtāk varētu izdzīvot šajos džungļos. Ir lielie zvēri, un ir mazie zvēri, un, manuprāt, kaut kādā ziņā liela kļūda ir tā, ka mēs taču esam tie mazie zvēriņi. Mēs cenšamies kopēt lielo zvēru uzvedību, bet aizmirstam par tām priekšrocībām, ko mēs varētu izmantot kā mazie zvēriņi; mums vajadzētu veidot savu uzvedību, izejot no tā, kādas mums būtu šīs iespējas, kā un ko dabūt. Diemžēl par šīm priekšrocībām mēs tik daudz nedomājam. Ja mēs gribam skatīties globāli un runāt vispārīgās kategorijās, tad es aicinu šos globālos procesus sākt analizēt vairāk ilgtermiņā. Jo - ko tas nozīmē? Kāpēc tas būtu tik svarīgi? Ja, kā mēs saprotam, globālie procesi turpināsies, tad tas nozīmē, ka preču, kapitāla un cilvēku plūsmas... ka šie globālie procesi kļūs vēl intensīvāki. Ja mēs pie šī visa paralēli paņemam un sākam analizēt, kas notiek Latvijā, Latvijas demogrāfisko situāciju, to, kāda mums ir vecuma struktūra, migrācija, cēloņus, kāpēc ir šāda migrācija, tad redzam, ka ilgtermiņā mēs varam sastapties ar ļoti nopietniem izaicinājumiem. Jo tās problēmas, kuras šodien kolēģi jau minēja un kuras ir saistītas ar imigrācijas lietām, ar šīm kvotām, atļaujām, - tie ir tikai tādi ziediņi, salīdzinot ar tām problēmām, ar kurām mēs varam sastapties pēc kāda laika. Jo, raugiet, kāda ir lieta! Visa pasaule konkurē, meklējot zināšanas. Nosacīti konkurē, meklējot cilvēku smadzenes. Arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc spējīgi un gudri cilvēki pamet Latviju. Ir skaidrs, ka šī tendence turpināsies aizvien vairāk. Un tad ir jautājums: kāda nākotne mūs sagaida, ja mums šeit... cik spējīgi mēs būsim šinī globālajā konkurencē piesaistīt gudrus, radošus cilvēkus, kvalitatīvu darbaspēku, ja jau pašlaik, ņemot vērā šīs demogrāfijas tendences un migrāciju, mums rodas problēma uzturēt savas valsts infrastruktūru? Paņemsim kaut vai to pašu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu un visas pārējās lietas. Tad kāds ir risinājums? Risinājums ir šāds: vai nu mums būs būtiski jāceļ darba ražīgums, lai mēs to varētu izdarīt, vai arī tā būs apjomīga imigrācija, kas nāks iekšā mūsu valstī, lai valsts būtu dzīvotspējīga. Un tie jau būs globālie procesi, kas to noteiks. Mums būs ļoti... visai maza iespēja tam stāties pretī un šeit kaut ko izmainīt, ja mēs jau laikus nedarīsim savus mājasdarbus. Un tāpēc es aicinu jau laikus sākt domāt par to. Ja mēs runājam par Austrumu partnerību, ja mēs saprotam šos procesus, kas notiek, - ka visi... visi mediji, smadzenes, nosacīti, cīnās par to, lai konkrētā valsts būtu tā vieta, uz kurieni cilvēki - uzņēmīgi, radoši un gudri cilvēki - vēlas braukt, tur strādāt un dot labumu, tad, iespējams, Austrumu partnerības ietvaros viens no darbiem, ko mēs varētu darīt, un arī viens no projektiem, ko varētu pacelt Eiropas Padomē, ir tāds, ka mēs varētu būt šī vieta, tāpēc vajadzētu sākt sevi pasniegt un reklamēt, izvirzīt kā projektu domu, ka mēs esam vieta, uz kurieni Austrumu partnerības ietvaros cilvēki, zinātnieki, varētu doties. Domāsim nevis tikai par to, kā eksportēt tagad mūsu demokrātiju uz Austrumiem, bet padomāsim arī par to, kādu labumu mēs varētu dabūt atpakaļ! Tas būtu viens no priekšlikumiem. Bet ir vēl viena lieta, uz ko es gribētu vērst uzmanību. Mēs esam ieviesuši šīs ārpolitikas debates - debatējam par ārpolitiku, taču, manuprāt, ņemot vērā šos globālos izaicinājumus, daudz svarīgāk būtu sākt diskusijas par to, kā mēs varēsim šajā globalizētajā pasaulē dzīvot tālāk un saglabāt tās vērtības, kuras mums ir svarīgas. Un mani ļoti priecē tas, ka Valdības deklarācijas 1.punktā ir minēta zināšanu ekonomika. Kolēģi, varbūt mums būtu vērts... es gribu aicināt uz to, ka mēs varētu sākt regulāri rīkot tieši tādas pašas debates par to, kā šeit mēs šo zināšanu ekonomiku varam veidot. Tas būtu ļoti svarīgi. Kā jau es minēju, ja mēs laikus nesāksim par to domāt un tiešām neparādīsim nopietnu politisko gribu, tad uzsāktais veiksmes stāsts, kā mēs to saucam, ļoti drīz nonāks strupceļā, jo, lai to turpinātu, ir nopietni jādomā par to, kā celt mūsu produktivitāti. Bet to nevarēs izdarīt bez zināšanām. Un tādēļ es domāju, ka šādas debates būtu ne mazāk svarīgas un varbūt pat vēl svarīgākas nekā ārpolitikas debates, jo galu galā, ja mums šeit būs zinoši, spējīgi un par sevi pārliecināti cilvēki, tad tas būs mūsu lielākais trumpis, tā būs labākā garantija tam, ka mēs varēsim justies pārliecināti un veiksmīgi arī šajos globālajos... globālajā pasaulē. Tā ka tāds būtu mans aicinājums. Tā būtu arī reāla iespēja, kā mēs šo savu veiksmes stāstu varētu censties pārvērst par īstenību nākotnē. Paldies.".
2014_01_23-seq66 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais ārlietu ministra kungs! Godātie kolēģi, izturīgākie! Arī man šeit no tribīnes jāpauž publisks paldies ārlietu ministram un ārlietu dienestam par apjomīgo ziņojumu. Kā jau to ir minējuši ārpolitikas pētnieki, šis ziņojums faktiski ir labākais pieejamais publiskais pārskats par Latvijas aktuālo ārpolitiku. Kolēģi! Šodienas debatēs mēs spējam kvalitatīvi un produktīvi diskutēt par plaša spektra jautājumiem, kas saistīti ar ārpolitiku. Taču svarīgi, lai mēs izrunātu arī pašas Saeimas parlamentārās diplomātijas dimensiju, lai nebūtu tā, kā pēc ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas 2012.gadā kāds no žurnālistiem teica: „Vissvarīgākais ārpolitikas debatēs bija tas, kas palika nepateikts.” Un, tā kā mēs esam Saeimas deputāti, īpaši vēlos uzsvērt to, ka arī mums ir loma un pienākumi ārpolitikā - ne tikai ārlietu ministra ārpolitiskā ziņojuma kontekstā. Un par to arī runāšu. Ārpolitika mūsdienās nav tikai ārlietu resora vai augstāko valsts amatpersonu ekskluzīva kompetence, jo aizvien vairāk parādās jaunu ārpolitikas „spēlētāju” - sākot ar pētniekiem, medijiem, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām, asociācijām un beidzot ar jebkuru indivīdu sabiedrībā. Tas jo īpaši aktuāli ir saistībā ar globalizāciju, interneta un sociālo mediju attīstību. Un tanī pašā laikā īpaši ir izceļama parlamentāriešu loma un tās pieaugums ārpolitikas realizācijā un aktivitātēs. Esmu Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja, kopā ar kolēģiem Lolitu Čigāni, Borisu Cileviču, Andri Bērziņu, Jāni Dombravu un Aleksandru Sakovski pārstāvu Saeimu Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā un tāpēc arī vēlos nedaudz bagātināt šīs ārpolitiskās debates ar aspektiem, kas saistīti ar Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas lomu un darbību. Pirmām kārtām, runājot par Eiropas Padomi, kura sevī apvieno 47 Eiropas valstis, pārstāvot aptuveni 800 miljonus eiropiešu, īpaši ir izceļams šis Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas darbs, kura galvenais mērķis, kā tas ir noteikts dokumentos, ir stiprināt Eiropas kopējās vērtības cilvēktiesību, demokrātijas un likuma varas jomā. Šī mērķa sasniegšanai notiek nepārtraukta Eiropas valstu likumdošanas un praktiskās darbības uzlabošana, sniedzot rekomendācijas un viedokļus, pieņemot rezolūcijas un konvencijas, kā arī novērojot vēlēšanas. Un kur nu vēl loma konfliktu novēršanā un dialoga sekmēšanā! Līdzās citām starptautiskajām organizācijām, manuprāt, tieši Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas loma varētu būt neatsverama, īpaši saistībā ar vēlēšanu novērošanas misijām, kas līdztekus EDSO organizētajām misijām var dot pievienoto vērtību vēlēšanu standartu uzlabošanā. Ne vienmēr tas tā notiek. Taču nozīmīgs un uzteicams ir Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas darbs, ievēlot jaunos Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešus. Darbs Parlamentārajā Asamblejā vienlaikus ir arī milzu izaicinājums katram deputātam. Jau vairākkārt šodien esam uzsvēruši to, ka ārpolitikas sūtība un būtība, citstarp, ir samērot savas valsts intereses ar pārstāvamajām vērtībām. Parlamentārajā Asamblejā šāds sadursmju saspīlējums veidojas ne vien starp atsevišķām Eiropas Padomes dalībvalstīm, bet arī iesaistot veselus valstu reģionus - tā dēvēto veco vērtību Eiropu, kura Eiropas Padomi izveidoja, un arī jauno. Ar nožēlu jāatzīst, ka tieši Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā ir izkristalizējušies arī tādi kropli veidojumi kā tā dēvētā kaviāra diplomātija. Starpparlamentāro asambleju diplomātija vietumis kļūst par dārgu politiskā tūrisma augstāko formu. Tas ir smags, taču, manuprāt, arī labs pārbaudījums katram nacionālas valsts deputātam, kurš uzņemas papildu pienākumus starpparlamentārajā asamblejā. Pastāv, protams, daudz labu lietu, bet, manuprāt, kā vienu no negatīvajiem piemēriem varu minēt to, ka pagājušajā gadā Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā neizdevās pieņemt rezolūciju, kas definētu politiski ieslodzīto problemātiku Azerbaidžānā. Arī vēlēšanu novērošanas ziņojumos Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas retorika ne vienmēr ir bijusi tikpat tieša kā EDSO. Un katra šāda atkāpe interešu, nevis vērtību vārdā samazina reālos cilvēktiesību un likuma varas standartus visā Eiropas kontinentā. Nākamajā nedēļā Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas sesijas darba kārtībā, citstarp, ir plānots apspriest virkni aktuālu jautājumu, un kā īpaši steidzamas darba kārtībā ir iekļautas debates par demokrātisko institūciju funkcionēšanu Ukrainā, it īpaši par Ukrainas parlamenta (Verhovna Rada) nesen steigā pieņemtajiem un otrdien spēkā stājušamies grozījumiem likumos, lai ierobežotu vārda, pulcēšanās un asociācijas brīvību. Abstrahējoties no katra parlamenta suverēnajām tiesībām pieņemt savus nacionālos likumus, uzskatu, ka šajā gadījumā pieņemtie likumi liek apšaubīt tiesību normu atbilstību Eiropas universālajām demokrātiskajām pamatvērtībām un Ukrainas starptautiskajām saistībām. Tas jo īpaši ir satraucoši, ņemot vērā to, ka pagājušajā gadā Ukraina bija prezidējošā valsts EDSO, un tādējādi man nav saprotama vārdu un darbu neatbilstība. Es tiešām ceru, ka tiks pārtraukta vardarbība un tiks nodrošināta atvērtība un plašs savstarpējais dialogs, Ukrainas valdībai ieklausoties arī starptautisko organizāciju viedajā padomā, un ka Ukraina spēs atrisināt politisko krīzi; tas tai ļaus nostāties uz „pareizajām sliedēm”, nevis pašizolēties. Tāpat Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas nākamās sesijas darba kārtībā ir iekļauts Sergeja Magņitska lietas izmeklēšanas ziņojums, kas tieši saistīts ar šodien jau daudz apspriesto jautājumu par patieso demokrātijas un cilvēktiesību situāciju Krievijā. Un šo nozīmīgo jautājumu tālākajā virzībā katra deputāta balss Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā ir izšķiroša. Atļaujiet man nedaudz ieskicēt Saeimas lomu parlamentārās diplomātijas īstenošanā. Kā jau iepriekš minēju, ārpolitika mūsdienās nav tikai ārlietu resora vai valdības ekskluzīva kompetence. Parlaments aizvien ieņem nozīmīgu un pieaugošu lomu gan diplomātisko aktivitāšu kontekstā, gan arī ārpolitikas veidošanā un realizācijā, lemjot par pozīcijām un izsniedzot valdības ministriem mandātu pārstāvībai Eiropas Savienības Padomes sanāksmēs vai arī lemjot par nacionālajām pozīcijām ārpolitikas kontekstā. Šai parlamenta lomai vai parlamentārās diplomātijas izpildījumam vairāk ir papildinošs un bagātinošs raksturs, nevis aizstājoša vai dublējoša loma. Savā būtībā parlamentārā diplomātija ir plaša spektra starptautisko aktivitāšu kopums, kuras uzņemas parlamentārieši, lai palielinātu savstarpējo sapratni starp valstīm, palīdzētu viena otrai uzlabot kontroli pār valdībām, meklējot veidus, kā labāk pārstāvēt cilvēkus, kā arī palielinot starpvaldību institūciju demokrātisko leģitimitāti. Klasiski Saeima ārpolitiskās vai diplomātiskās aktivitātes realizē, gan piedaloties dažādos starptautiskos pasākumos vai konferencēs Latvijā vai ārvalstīs, gan piedaloties tikšanās reizēs ar ārvalstu pārstāvjiem, tostarp arī ar pastāvīgo delegāciju starpniecību. Saeima ir pārstāvēta Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā, Baltijas Asamblejā, EDSO Parlamentu Asamblejā, NATO Parlamentārajā Asamblejā, Starpparlamentu Savienībā un Vidusjūras Savienības Parlamentārajā Asamblejā, gan organizējoties deputātu grupās sadarbībai ar citu valstu parlamentiem, gan, protams, arī katram no mums dibinot personīgus kontaktus ar citu valstu parlamentāriešiem. Tāpat Saeima pēdējo gadu laikā iespēju robežās ir iesaistījusies attīstības sadarbībā jeb tehniskās palīdzības sniegšanā citām valstīm (galvenokārt attiecībā uz Eiropas Savienības Austrumu partnerības, Centrālāzijas, kā arī Balkānu valstīm). Esam nodevuši tām savu paraugpraksi un aktuālo pieredzi par Saeimas darbības specifiku. Šī starpparlamentārā sadarbība un Latvijas reformu pieredzes nodošana, kuras ietvaros Saeima ir īstenojusi speciālas apmācības programmas citu valstu parlamentāriešiem un darbiniekiem, tiešām ir bijusi labs starpparlamentārās diplomātijas piemērs. Šis pasākumu kopums jeb šīs ārpolitiskās aktivitātes mums, parlamentāriešiem, uzliek arī zināmu atbildību par to, kādus signālus mēs sūtām iekšēji vai ārēji. Vienlaikus mūsu priekšrocība - atšķirībā no klasiskajiem diplomātiem - ir tāda, ka mūsu ārpolitiskajās izpausmēs mēs varam būt elastīgāki, arī kritiskāki un tiešāki nekā paši diplomāti. Es tik tiešām vēlos izteikt cerību... Kā to jau ir uzsvēruši vairāki iepriekšējie runātāji, mēs, Saeima, gatavojamies Eiropas Savienības prezidentūrai, kas faktiski jau ir sākusies, un nevienam nav noslēpums, ka tādējādi Latvijas kontūra aizvien spēcīgāk iekrāsojas un izceļas pasaules kartē, mums aizvien vairāk tiek pievērsta dažādu pasaules valstu uzmanība. Pēdējā laikā tas aizvien izteiktāk novērojams saistībā ar diplomātisko kontaktu daudzveidību. Es uzskatu, ka mums visiem šī prezidentūra ir unikāla iespēja, taču vienlaikus arī atbildība un neapšaubāmi arī izaicinājums. Nākamā šāda iespēja Latvijai un tās parlamentāriešiem pavērsies tikai pēc 14 gadiem. Un tādēļ, kolēģi, es mums visiem novēlu izturību, modrību un gudrību, un spēju vienoties, lai ar iekšpolitiskām batālijām nekaitētu vienotai ārpolitikai. Un es neatsakos cerēt, ka mēs to varam izdarīt arī priekšvēlēšanu gadā. Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
2014_01_23-seq65 spokenText "Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Ir pulksten 13.30. Turpinām Saeimas 23.janvāra sēdi. Pirms pārtraukuma mēs skatījām ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos, un mums par to bija jau izraisījušās plašas debates. Tātad turpinām debates. Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.".
2014_01_23-seq63 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Raivis Dzintars... nav, Edvards Smiltēns... ir, Jānis Urbanovičs... nav, Inga Vanaga... nav. Paldies.".
2014_01_23-seq61 spokenText "Gribu atgādināt Ārlietu komisijas dalībniekiem, ka pēc piecām minūtēm Ārlietu komisijas telpās sāksies ārkārtas sēde. Runāsim par Ukrainu, arī ārlietu ministrs būs. Paldies.".
2014_01_23-seq59 spokenText "Kolēģi! Es atgādinu, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc piecām minūtēm notiks komisijas telpās. Neko darīt!".
2014_01_23-seq58 spokenText "Paldies. Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Inārai Mūrniecei.".
2014_01_23-seq57 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Ārlietu ministra kungs! Ekselences! Deputāti! Dāmas un kungi! Neatkarīgo deputātu grupas vārdā vēlos pateikties ārlietu ministram par kvalitatīvu un visaptverošu ziņojumu. Kopš ārpolitikas debašu aizsākuma šis ir pirmais gadījums, kad ir uzskatāmi redzams, ka ziņojuma saturs un tajā tieši un netieši minētie mūsu ārpolitikas uzdevumi attiecas ne tikai uz Ārlietu ministriju. Tie ir uzdevumi, kas ir jāpilda visām iesaistītajām valsts institūcijām, uzņēmējiem un viņu organizācijām, pašvaldībām, kā arī nevalstiskajam sektoram. Tas nozīmē, ka pakāpeniski nostiprinās izpratne par ārpolitiku kā iekšpolitikas turpinājumu un mainās priekšstats par ārpolitiku kā kādu atsevišķu nozari, kas atrodas ārpus citu ministriju vai valsts iestāžu kompetences. Ziņojumā arī precīzi atspoguļoti Latvijas ārpolitikas galvenie uzdevumi 2014.gadā, norādot gan uz Latvijas drošības un ekonomiskajām interesēm, gan sabiedrības vispārējām interesēm, konkrētāk - uz sadarbību ar diasporu. Vienlaikus jāteic: ja ministra minētie Latvijas ārpolitikas uzdevumi atspoguļoti prioritārā secībā, tad es vēlos norādīt, ka kārtībai, manuprāt, vajadzētu būt citai. Gan gatavošanās Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā, gan reģionālā sadarbība, manuprāt, uzskatāma par svarīgākām prioritātēm nekā, piemēram, centieni panākt Latvijas dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO). Attiecībā uz pēdējo arī būtu nepieciešami izskaidrojoši pasākumi, jo sabiedrība diemžēl ir vāji informēta par to, ko Latvijai nozīmē dalība šajā organizācijā, tādēļ viedokļi par ESAO (angļu valodā - OECD) sabiedrībā ir pretrunīgi. Atgriežoties pie Latvijas gaidāmās prezidentūras Eiropas Savienības Padomē, es aicinu jau laikus ielikt pamatus veiksmīgai Latvijas un Eiropas Savienības vēlamo mērķu sasniegšanai Austrumu partnerības ietvaros, it īpaši attiecībās ar Ukrainu. Ņemot vērā mūsu vēsturisko pieredzi, es uzskatu, ka Latvija ir spējīga piedāvāt elastīgus un visām iesaistītajām pusēm pieņemamus risinājumus. Tieši tas pats ir sakāms par divām Latvijai ļoti nozīmīgām kaimiņvalstīm, kuras vienlaikus ir būtiskas mūsu valsts ekonomiskās sadarbības partneres, - Krieviju un Baltkrieviju. Latvijas aizvien ciešākā integrācija apvienotās Eiropas struktūrās, it īpaši eirozonā, nozīmē, ka mēs drīkstam... nenozīmē, ka mēs drīkstam ieslīgt pašapmierinātībā un pārstāt īstenot pragmatisku, taču tajā pašā laikā uz Eiropas kopējām vērtībām balstītu ārpolitiku Austrumu virzienā. Vienlaikus ir ļoti būtiski, lai arī 2014.gadā Latvijas valsts kopumā, nevis tikai Ārlietu ministrija turpinātu nostiprināt aizvadītajā gadā, 2013.gadā, savus gūtos diplomātiskos un valsts panākumus, kas pieminēti ziņojumā. Kā eirozonas dalībvalsts mēs jau šobrīd sēžam pie viena galda ar citām eirogrupas valstīm un arī šajā virzienā nedrīkstam ļauties eiforijai. Mums nemitīgi jāpatur prātā, ka tas ir jauns formāts, kas sniedz ne tikai jaunas iespējas, bet prasa arī pilnvērtīgu jaunas pieredzes apgūšanu, papildu darbu un spēju aizstāvēt un atbalstīt savu iedzīvotāju intereses apstākļos, kad esam nabadzīgākā no Eiropas grupas dalībvalstīm. Mēs nedrīkstam bez īpašām atrunām turēties pie principa: kas ir labi Eiropai, tas ir labi arī Latvijai! Mums nepieciešams sākt domāt kategorijās, ka mēs esam daļa no Eiropas un tātad, kas ir labi Latvijai, tas ir labi arī Eiropai. Mērķu sasniegšanai šajā virzienā maksimāli lielu uzmanību būtu vēlams veltīt diplomātiskās sadarbības pastiprināšanai ar Latvijas jau esošajiem un potenciālajiem tuvākajiem sabiedrotajiem Eiropas Savienībā - ne tikai ar Baltijas valstīm, bet arī ar Ziemeļvalstīm un Višegradas grupu, jau laikus apzinot kopīgās intereses un sadarbības iespējamos risinājumus. Nobeigumā vēlētos pieminēt arī vēstniecību tīkla paplašināšanu kontekstā ar globālajām ekonomiskajām tendencēm. Tuvākajiem gadiem būtu nepieciešams skaidrāks ilgtermiņa plāns, kur un kad mēs gatavojamies atvērt jaunas diplomātiskās pārstāvniecības. Indija mūsu kartē jau ir iezīmēta, bet vēl paliek citas - britu valstis, Persijas līča reģions, Dienvidaustrumāzija, arī Āfrika un Latīņamerika. Šo sadaļu vēlos redzēt skaidrāku un ambiciozāku, paturot prātā galvenokārt ekonomiskos aspektus. Vēlos atgādināt, ka Eiropas Savienības ekonomiski spēcīgākās valsts - Vācijas - viens no eksporta politikas stūrakmeņiem ir ļoti plašs un attīstīts ekonomisko pārstāvniecību tīkls visā pasaulē, kas cieši sadarbojas ar šīs valsts ārlietu resoru, virzot un aizstāvot savas valsts uzņēmēju intereses, un arī Latvijai kā valstij, kuras ilgtermiņa mērķis ir uz eksportu orientēta ekonomika, ir jāiet šajā virzienā. Iespējams, ka vēl viens ieteikums, domājot par nākotni, būtu konsulāro jautājumu ievietošana ziņojuma „augstākos plauktos”, nevis pēdējā sadaļā. Par spīti tam, ka diplomātisko korpusu bieži vien uzskata par cilvēkiem, kuri ikdienā atpūšas komandējumos un pieņemšanās iedzer, skaitļi apliecina, ka diplomāti katru gadu valsts budžetā ienes vairākus miljonus latu, tikai izsniedzot Latvijas ceļošanas vīzas un uzturēšanās atļaujas vien, nemaz nerunājot par palīdzību, kas tiek sniegta uzņēmējiem. Paldies par uzmanību. (Pie frakcijām nepiederošu deputātu aplausi.)".
2014_01_23-seq56 spokenText "Paldies. Vai Junkura kungam pietiks ar septiņām minūtēm? Vārds deputātam Jānim Junkuram.".
2014_01_23-seq55 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais ministra kungs! Ekselences! Kolēģi! Ārlietu ministra ziņojuma ievadā ir teikts: Latvijas ārpolitikas pamatmērķis ir valsts drošības un stabilitātes garantēšana, starptautiski veidojot priekšnoteikumus Latvijas ekonomiskajai izaugsmei un iedzīvotāju labklājībai. Lieliski! Tomēr - vai tas ir tikai deklaratīvs uzstādījums vai kā absolūts princips tiek realizēts arī katrā veiktajā darbā? Ziņojumā apliecināts: 2014.gadā viens no ārpolitikas uzdevumiem Latvijā - uz abpusējas ieinteresētības un savstarpējas cieņas principiem balstītu attiecību veidošana ar Krieviju. Tieši šim ārpolitikas aspektam - drošībai, veidojot nacionālajām interesēm atbilstošu sadarbību ar Krieviju, - veltīšu savu analīzi. Pirms trim gadiem, tieši Saeimas ārpolitikas debatēs 2011.gada janvārī, Nacionālās apvienības vārdā deputāts Jānis Dombrava klāstīja par Krievijas realizētās “maigās varas” iespējamām bīstamajām sekām, atsaucoties arī uz ārvalstu analītiķu vērtējumiem. Ne šiem, ne citiem aicinājumiem nesekoja mērķtiecīga, izsvērta rīcība. Un ir ļoti nepatīkami apzināties, ka, kaut arī esam brīdinājuši par draudiem un aicinājuši spert konkrētus preventīvus soļus, atbildīgās institūcijas šos brīdinājumus ir bezatbildīgi ignorējušas. Un viss liecina, ka joprojām turpina to darīt atsevišķu partiju un to lobiju spiediena ietekmē. Toreiz, tā paša gada novembrī, bankrotēja Krievijas investora pārvaldītā Latvijas Krājbanka, kārtējo reizi pamatīgi satricinot Latvijas banku sistēmu, radot miljoniem zaudējumu Latvijas uzņēmumiem, pašvaldībām, noguldītājiem. Neskatoties uz daudziem brīdinājumiem, uz to, ka vairākas Eiropas valstis tieši drošības apsvērumu dēļ bija parādījušas durvis Vladimiram Antonovam, Latvijā viņš tika brīvi ielaists un varēja darboties. Ko līdz brīdinājumi, ja pēc nepilna gada tuvredzības dēļ neskaitāmu miljonu apmērā tiek apzagta valsts un tās iedzīvotāji? Taču tas ir tikai viens no daudziem piemēriem, kas raksturo Krievijas investīciju bīstamību nelielajai Latvijas ekonomikai. ASV analītiķis, Pasaules politikas institūta Vašingtonā profesors Pols Goubls savā analītiskajā ziņojumā pagājušā gada vasarā norādīja, ka Latvija ir ļoti pievilcīga vieta politisko un ekonomisko interešu pārstāvībai, tāpēc Krievija nežēlo resursus draudzīga politiskā režīma veidošanai, secinot, ka Kremļa politikai labvēlīga situācija tiek panākta, cieši sadarbojoties prokrieviskajām politiskajām un biznesa aprindām, ko veido un koordinē „neformāli darbinieki” ar birojiem Rīgā un Maskavā, ziņojumā piesaucot arī konkrētu šādas sadarbības personu - krievu oligarhu Dmitriju Mazepinu, kura bizness jau vairākus gadus saistīts ar Latviju. Ir dīvaini, ka mēs it kā neko neesam mācījušies no bēdīgiem piemēriem. Latvijas ekonomikā sekmīgi turpina līst iekšā tikpat vai pat vēl daudz bīstamāki tā dēvētie investori. Jau minētais Krievijas oligarhs, Putina ietekmes aģents un „Uralhim” īpašnieks miljardieris Dmitrijs Mazepins absolūti netraucēti dažu kilometru attālumā no Rīgas centra uzslej milzīgu amonija salpetra noliktavu. Un ko par viņa izglītību un korporatīvajām saitēm varētu pavēstīt Satversmes aizsardzības birojs? Militārā tulka izglītība. Tas, šķiet, izsaka visu… Ārpolitikas ziņojumā teikts: „Latvijas intereses: Eiropas Savienības vienota pieeja attiecībā uz Krieviju, īstenojot līdzsvarotu sadarbību.” Tad nu realizēsim šo uzstādījumu faktiski! Kāpēc Ārlietu ministrija tāpat kā Antonova gadījumā turpina neievērot, ka arī Mazepina kungam drošības apsvērumu dēļ iepriekš ir atteikta sadarbība vairākās Eiropas valstīs? Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ir persona non grata Eiropā, taču vienam no galvenajiem lietu kārtotājiem starp Baltkrieviju un Krieviju un ekonomiski ļoti ietekmīgajam šo abu valstu kopīgo interešu politikas īstenotājam Mazepinam vēl joprojām ir iebraukšanas atļauja Latvijā un visas sviras ar finansiāliem līdzekļiem ietekmēt politiskos procesus Latvijā, apdraudot valsts un pilsoņu drošību. Kā tas var būt, ka šādi šaubīgi Krievijas investori joprojām turpina mierīgi ielaist savus taustekļus Latvijas ekonomikā un arī politikā? Tādēļ pirmā lieta - ārlietu ministram, kas vada Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padomi, nepieciešams stingri un noteikti kontrolēt, lai jebkuras lielākas ārvalstu investīcijas, it īpaši no Austrumu bloka, Latvijā var ienākt, tikai un vienīgi realizējot kaut šķietami pārmērīgu drošības politiku. Ja ir skaidras norādes uz potenciālu bīstamību, ja ir reputācijas problēmas citās valstīs, tad nekāda nauda nevar būt par iemeslu, lai šādām personām tieši vai pastarpināti ļautu darboties Latvijā. Un neviena pašvaldība uz savu galvu nedrīkst laist šeit iekšā, ko vien iedomājas. Latvijas valsts ārpolitikas koncepcijā ir jābūt precīzām vadlīnijām - kādas investīcijas šeit ir vēlamas un kādas - ne. Ja mēs būtu izlēmīgi sākuši rīkoties jau pirms vairākiem gadiem, iespējams, nebūtu noticis Latvijas Krājbankas bēdīgais krahs un nebūtu vājprātīgi milzīgas sprādzienbīstamu ķimikāliju rūpnīcas Rīgas pievārtē. Krievijā pie Pēterburgas arī ir ostas - lūdzu, lai šamējie pārceļas uz turieni! Otra lieta - ir vieglprātīgi ziņojumā konstatēt: „Pozitīvi attīstījās abu valstu ekonomiskā sadarbība. Krievija ir 2.vietā tirdzniecības partneru vidū, 5.vietā ārvalstu investoru vidū”, ignorējot tās plašāko kontekstu. Ārlietu ministrijai beidzot ir mūsu uzņēmējiem skaidri jāpasaka: „Krievijas tirgus ir tikpat liels un ienesīgs, cik bīstams!” Ir acīm redzams, kas ir kopīgs Gruzijai, Ukrainai, Polijai, Lietuvai, Latvijai, Igaunijai, Moldovai un citām Krievijas pierobežas valstīm. Tās katra ir pieredzējusi ekonomisko saišu nostiprināšanos ar Krieviju, simtu miljonu lielus ieguldījumus eksporta attīstībā. Un visas ir pieredzējušas vismasīvāko ekonomisko šantāžu no Krievijas puses. Putina valdība pat necenšas izlikties, ka ekonomiskās sankcijas vienmēr ir ar skaidru mērķi - politisko spiedienu. Krievija savu ietekmi cenšas atjaunot tieši šādā veidā. Pat klaji prokremliskā Ukrainas valdība saskārās ar brutālu ekonomisku spiedienu un šantāžu. Kas pašlaik notiek Kijevā, mēs redzam - ukraiņi atbild savam tuvredzīgajam prezidentam ar „Molotova kokteiļiem”. Līdzīgi Kremlis caur dažādiem ekonomiskajiem lobijiem plāno arī Latvijā panākt maksimāli ciešu ekonomisku sasaiti un tad sākt aiz tās raustīt mūsu valsti kā saitē piesietu šuneli. Uzņēmējiem ir jāapzinās, ka viņi var gadiem ilgi attīstīt savu uzņēmējdarbību, investēt miljonus eksportā uz Krieviju un ka vienā dienā ar vienu putiniska birokrāta parakstu tas viss var izkūpēt skurstenī. Kā zināms, Krievijas iestāžu fantāzijai nav robežu. To inspektori vajadzības gadījumā šprotēs atradīs ne tikai zirga, bet pat zebras gaļu. To apliecina pavisam nesenā Lietuvas piena produktu ražotāju pieredze. Zebras gaļu viņu produktos gan neatrada, bet eksportu apstādināja tikpat absurdu iemeslu dēļ. Zaudējumi - miljoniem eiro katru dienu. Arī termiņuzturēšanās atļaujas, kas tiek nekontrolēti piešķirtas pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, ir ietekmes instruments. Tieši ārlietu ministram ir jāsaskata un jāpalīdz novērst ar šo lietu saistītos nekustamo īpašumu tirgoņu un banku lobiju atbalstītos ārpolitiskos un iekšpolitiskos apdraudējumus. Un treškārt. Mūsu ārpolitikai attiecībā uz Krieviju ir jābūt cieši koordinētai ar pārējām Baltijas valstīm. Brīdī, kad Krievija kārtējo reizi ekonomiski šantažē Lietuvu vai Igauniju, mums uz Krievijas spiedienu jāatbild kopīgi, vienoti un principiāli. Ir jāpanāk, ka Eiropas Savienība visaugstākajā līmenī atbild Krievijai tikpat izlēmīgi, stingri un precīzi. Eiropas tirgus Krievijai ir vismaz tikpat nepieciešams, cik Eiropai ir izdevīgi Krievijas labumi. Katru reizi, kad Kremlis izmanto ekonomisko spiedienu, viņiem ir jādabon pa pirkstiem, tā ka apetīte pazūd vismaz uz kādu laiku. Tā mēs attiecībās ar Krieviju patiesi panāksim ārpolitikas nostādnēs definēto abpusējo ieinteresētību un savstarpējo cieņu. Ir skaidri jāapzinās - Krievijā pie varas ir personas, kas gan publiski nesit ar tupeli pa tribīni, saucot: „Ja aizskarsiet mūsu intereses, mēs jums parādīsim „Kuzjkinu māti”!”, taču pēc būtības rīkojas tieši ar šādu vadmotīvu un uz realizējamo ārpolitiku skatās caur „beigta ēzeļa ausīm”. Ziņojuma noslēgumā, Rinkēviča kungs, jūs apliecināt, ka „ārpolitikas interešu sekmīga īstenošana ir iespējama tikai un vienīgi saskaņotā rīcībā un ciešā sadarbībā visām institūcijām, Saeimai un sabiedrībai”. Situācija ir vairāk nekā nopietna, un laiks rīcībai ir visai ierobežots. Lai pēc nākošajām vēlēšanām neiestātos pagrieziena punkts Latvijas ārpolitikā Maskavas virzienā, ir nepieciešama aktīva un stingra rīcība. Tāpēc nacionālās drošības un sabiedrības interešu realizācijai aicinu Ārlietu ministriju sadarbībā ar valsts drošības struktūrām Saeimas Nacionālās drošības komisijā izvērtēt pseidoinvestoru - Kremļa politikas īstenotāju atbilstību uzstādītajam Latvijas ārpolitikas kursam un uzdevumiem, atbrīvojoties no ļaundabīgiem audzējiem, kamēr to metastāzes nav kļuvušas nāvējošas Latvijas politikai un tautsaimniecībai, kā arī nepieļaut jaunu audzēju veidošanos. Paldies.".
2014_01_23-seq53 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais ministra kungs! Ekselences! Godātie kolēģi! Pirmām kārtām es izsaku visdziļāko līdzjūtību Ukrainas tautai tās upuru sakarā un ceru uz dialoga uzsākšanu, lai Ukraina tuvotos Eiropai un lai tas notiktu bez turpmākām traģēdijām Ukrainas tautai. Runājot par ārpolitikas ziņojumu, mani kā Saeimas deputāti un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju interesē Ārlietu ministrijas plānotā rīcībpolitika dažādos jautājumos saistībā ar nepilsoņu un pilsonības jautājumu, uzturēšanās atļaujām Latvijā; Ārlietu ministrijas konkrētā darbība, ieinteresētība nacionālo interešu aizstāvībā ārvalstīs un Latvijas valstsnācijai būtisku vēstures jautājumu skaidrošana ārpus Latvijas robežām. Par ļoti svarīgu ārlietu ministra ziņojumā uzskatu ārpolitikas ilgtermiņa mērķa definējumu, kura šajā ziņojumā diemžēl nav. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu ziņojumiem, šis ziņojums, kā parasti, ir tehnokrātisks. Šoreiz tas konkrētāk runā par izdarāmajiem darbiem. Ļoti ceru, ka nav vairs arī tālu brīdis, kad ārpolitikas ziņojumā ieraudzīsim Latvijas ārpolitikas stratēģiskos uzdevumus un ilgtermiņa mērķi vismaz līdz 2020.gadam. Ilgtermiņa mērķa definējumu ieteicu iekļaut jaunajā Valdības deklarācijā, bet diemžēl tas esot tikai rudenī veidojamās valdības uzdevums. 2013.gada maijā konferencē „EDSO drošības kopiena no Vankūveras līdz Vladivostokai: realitāte vai ilūzija?”, ko organizēju kopā ar Eiropas Parlamenta deputāti Inesi Vaideri un Austrumeiropas politikas pētījumu centru, tika ieteikts vairāk kooperēties zinātniekiem, Saeimas deputātiem un Ārlietu ministrijas personālam. Konference bija pirmais mēģinājums par jaunu drošības risku, izaicinājumu un apdraudējumu problēmām debatēt arī Latvijā, iesaistot akadēmiskās vides pārstāvjus un politiķus. Šīs debates apliecināja, ka Krievijas „maigā vara” kļūst par nozīmīgu apdraudējumu un destabilizējošu faktoru, ja tiek lietota Latvijas valsts tiesiskās pēctecības apšaubīšanai un Latvijas konstitucionālo pamatu graušanai. Šādā veidā „maigā vara” tiecas mainīt to Eiropas drošības arhitektūru, kas izveidojās pēc aukstā kara, tās vietā atjaunojot PSRS ietekmes sfēras un dalījuma līnijas. Tāpēc nevaru piekrist tiem Saeimas deputātiem, kuri pauž to, ka apdraudējumu Latvijai neesot. Latvijas sašķeltās izglītības un mediju lauks šobrīd ir Krievijas „maigās varas” poligons, kas veicina sabiedrību savstarpēju norobežošanos, radot būtisku apdraudējumu valstij. Jau minētās konferences dalībnieki atbalstīja domu, ka Krievijas „maigo varu” Latvijā var ierobežot, veidojot kopēju valsts izglītības telpu valsts valodā ar vienotu vēstures un sociālo zinību apguvi visās skolās - iepretim lingvistiski un ideoloģiski sašķeltai skolu sistēmai. Tieši nepietiekami aktīva tiesiskās pēctecības principa apliecināšana valstiskā līmenī atstāj Latviju apšaubāmā statusā, tā sauktajā drošības pelēkajā zonā Eiropas Savienības un NATO nomalē. 2013.gadā Saeimā tikos ar EDSO ģenerālsekretāru Lamberto Zanjēru, kurš atzinīgi vērtēja iepriekš minēto EDSO konferenci kā Vīnē viņa aizsākto Drošības dienu turpinājumu, kurās par nemilitāro drošību tiek diskutēts ar vēsturniekiem, diplomātiem un citu nozaru pārstāvjiem. EDSO ģenerālsekretārs izteica interesi ierasties uz nākamo konferenci, kas ir plānota šogad. Konferences secinājumus par vienotu izglītību valsts valodā, kas tātad sabiedrību nevis šķeltu, bet vienotu, un daudzus citus ar valodas politiku saistītos jautājumus paudu, tiekoties Saeimā ar Augsto komisāri nacionālo minoritāšu jautājumos Astrīdu Tūru, pirms viņa stājās amatā. To, ka Latvija tiek atstāta drošības pelēkajā zonā, redzēju, piedaloties Varšavā 2013.gada rudenī cilvēktiesību jautājumiem veltītajā EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja jeb ODIHR rīkotajā konferencē. Latvijas situāciju objektīvi raksturoja Ārlietu ministrijas pārstāvji, es kā EDSO Parlamentu Asamblejas pārstāve un divu nevalstisko organizāciju pārstāvji. Varšavas konferencē piedalījās neproporcionāli liels daudzums Latvijas, Krievijas un citu valstu cilvēktiesību nevalstisko organizāciju pārstāvju, kuri pauda daudz sagrozītu faktu, nepamatotu pārmetumu Latvijai un citām Baltijas valstīm par nacionālo minoritāšu stāvokli tajās. Pret notiekošo Latvijā valodas, pilsonības un minoritāšu jautājumos vērsās „Pasaule bez nacisma” pārstāvis Valērijs Engels, kurš Latvijā ir uzstājies kopā ar „Saskaņas Centra” politiķiem. Reģistrēto dalībnieku skaitā bija arī Boriss Špīgels. Latvijas Antifašistu komiteju pārstāvēja Josifs Korens, kurš kopā ar Valēriju Engelu uzstājās pasākumā par agresīvo nacionālismu un ksenofobiju modernajā Eiropā. Mans ieteikums Ārlietu ministrijai ir mērķtiecīgi apzināt vairāk reālu nevalstisko organizāciju (nevis citas valsts finansētu organizāciju), kuras vajadzētu rosināt piedalīties citu gadu šajā ikgadējā pasākumā Varšavā un līdzīgos pasākumos. Gribu dalīties pieredzē sakarā ar savu deputātes vēstuli, kurā ārlietu ministru lūdzu atbildēt saistībā ar 2010.gada 1.jūlija grozījumiem Imigrācijas likumā par termiņuzturēšanās atļaujām, kas patlaban Saeimā ir viens no karstākajiem jautājumiem. Tā kā pēdējo gadu laikā Latvijā jūtami pieaug imigrantu skaits arī no Ķīnas Tautas Republikas, kuri Latvijā iegādājas īpašumus un pārceļas uz dzīvi šeit, es lūdzu sniegt man atbildes uz vairākiem jautājumiem, piemēram, par to, vai Ķīnā ir speciāla valsts atbalsta programma, kas motivē tās pilsoņus emigrēt uz Eiropas valstīm. Vai un kā pilsoņi Ķīnā tiek informēti par iespēju Latvijā iegādāties īpašumus? Vai arī Latvijas vēstniecība Ķīnā sniedz informāciju par šādu iespēju? Vai un kad ir organizētas kādas informatīvas kampaņas par emigrācijas iespējām uz Latviju? Diemžēl Ārlietu ministrija man atbildi uz vairākiem jautājumiem vēstulē, ko parakstījis Ārlietu ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs, nesniedza, bet izteica pateicību par ieinteresētību šajā jautājumā un piedāvāja statistikas datus no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes par situāciju uz 2013.gada 1.augustu, kas liecināja, ka no termiņuzturēšanās atļaujām 254 jeb 1,5 procenti ir izsniegtas Ķīnas pilsoņiem. No tām 243 ir ar pamatojumu par nekustamā īpašuma iegādi. Tā kā ārpolitika ir iekšpolitikas turpinājums, es vēlos redzēt ieinteresētu attieksmi Latvijai eksistenciālu jautājumu risināšanā, arī šajā - nule minētajā. Kā zināms, termiņuzturēšanās atļauju jautājuma atrisināšana ir viena no akūtākajām problēmām Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanā līdztekus tādiem jautājumiem kā izglītība, kas vieno, un valsts drošības politika. Imigrācija ir pieaugoša tēma ne vien Latvijas, bet arī Eiropas Savienības mērogā. Tas būs arī viens no galvenajiem jautājumiem nākamā Eiropas Parlamenta vēlēšanās un darbā. Ārpolitikā ir jāsaskaņo vērtības un intereses. Ja tehnokrāti interesējas par banku savienību un citiem ekonomikas jautājumiem, tad Eiropas pilsoņi interesējas par savām kā pilsoņa cerībām - imigrāciju, valodu, identitāti, pašnoteikšanos, labklājību un demokrātiju. Pretruna starp tehnokrātisku pieeju Eiropas Savienības politikai un Eiropas pilsoņu cerībām izpaužas ne tikai Katalonijā, bet arī Skotijā un citur. Latvijā būtu svarīgi to saprast un ietvert ilgtermiņa ārpolitikas mērķos. Ārpolitikā mums Eiropas Savienības līmenī ir ļoti nepieciešama ciešāka sadarbība ar citiem nacionālajiem parlamentiem. Eiropas pilsoņus interesē arī nodarbinātība un reālas darba vietas, nevis abstrakti IKP un valsts parāda skaitļi. Jautājums: vai tiešās ārzemju investīcijas, kas tiek uzlūkotas par panaceju, kas it kā glābšot pasauli, tiešām palīdzēs Latvijas valsts izaugsmei? Vai nebūs tā, ka jaunas krīzes gadījumā ārvalstu investori dosies uz ekonomiski attīstītākiem reģioniem, tādējādi padziļinot krīzi Latvijā vēl vairāk? No Saeimas deputāta viedokļa, man nav skaidrs, vai Ārlietu ministrija vēlas iesaistīties būtisku iekšpolitisku jautājumu risināšanā ar ārpolitikas palīdzību un kā tā domā to veikt jau šīs valdības laikā. Tāpat nav skaidrs, ko Latvijas ārlietu politiķi gatavojas darīt ar straujo postpadomju integrācijas procesu - jau pastāvošo Muitas savienību un topošo Eirāzijas savienību, kas tiecas izplesties līdz bijušās PSRS robežām. Baltkrievija, Kazahstāna, Armēnija, Kirgizstāna jau faktiski piekritušas iekļauties Krievijas vadītajā blokā. Kas šogad notiks ar Moldovu, Gruziju un Ukrainu? Skaidrs, ka nekāda Austrumu partnerība un nekādi asociācijas līgumi šobrīd nespēj kavēt postpadomju impērijas izplešanos. Ukrainas notikumi to parādīja ļoti skaidri. Kas notiks tālāk? Un cik tālu Eiropa ļaus šim procesam iet? Kur ir jaunās idejas un proaktīva rīcība no Latvijas puses? Ar kādiem priekšlikumiem mēs ejam uz Eiropas... Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē? Klusēšana šajā jautājumā atgādina strausa politiku, un rezultāti var būt ļoti bēdīgi. Fakts, ka šī valdība strādās tikai līdz gada beigām, nav attaisnojums bezdarbībai. Paldies par uzmanību.".
2014_01_23-seq52 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Vinetai Poriņai. Deputāte Vineta Poriņa ir lūgusi izmantot tādu iespēju, ka ārpolitikas debatēs pirmo reizi ir atļauts runāt 10 minūtes un otro reizi - 5 minūtes, kā arī apvienot abas šīs reizes un runāt 15 minūtes. Vai deputātiem nav iebildumu, ka deputāte Poriņa... Deputātiem iebildumu nav. Tātad, lūdzu, vārds deputātei Vinetai Poriņai!".
2014_01_23-seq51 spokenText "Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, deputāti! Jaunais un vecais ārlietu ministr, labrīt! Labrīt, ekselences! Jāatzīst, ka - atšķirībā no savas iekšpolitikas - savā ārpolitikā visus šos gadus mēs bijām daudz mērķtiecīgāki un konsekventāki. Par to liecina gan mūsu dalība NATO un Eiropas Savienībā, gan šobrīd notiekošais pievienošanās process Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai. Sasniegtais ārpolitikā ir stabils fundaments mūsu drošībai un ekonomiskajai izaugsmei. Šobrīd mums ir svarīgi turpināt stiprināt mūsu pozīcijas ārpolitiskajā arēnā, pastiprinātu uzmanību pievēršot tādiem ārpolitikas virsuzdevumiem kā valsts neatkarības nodrošināšana, valsts un mūsu pilsoņu interešu un tiesību aizsardzība ārvalstīs un starptautiskajās organizācijās, atbalsts tautsaimniecības attīstībai, tādējādi ceļot iedzīvotāju labklājību. Mainīga starptautiskā vide rada nepieciešamību nostiprināt profesionālu diplomātisko dienestu, kas spējīgs sekmīgi īstenot ārpolitiskos uzdevumus grūti prognozējamos un dinamiskos apstākļos. Valsts ārpolitikai jābūt vērstai uz visu iesaistīto valsts institūciju koordinētu rīcību ekonomiskās diplomātijas jomā. Latvijas uzņēmēji gaida atbalstu, padomu un nepieciešamības gadījumā aizsardzību no valsts puses, un pilsoņiem ārvalstīs jebkurā valstī ir pamatuzdevums - šajā nolūkā mērķtiecīgi attīstīt Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību tīklu. Runājot par Latvijas dalību Eiropas Savienībā, jāatzīmē, ka kopā ar daudziem plusiem ir arī virkne problēmu, kuru risināšanai tuvākajos gados nepieciešams veltīt papildu uzmanību. Viena no galvenajām problēmām ir tāda, ka mēs vēl joprojām neesam spējuši skaidri definēt, kā arī konsekventi un efektīvi aizstāvēt mūsu valsts nacionālās intereses Eiropas Savienībā. Latvijā pēdējās nopietnās diskusijas par Eiropas un integrācijas politiku bija pirms iestāšanās Eiropas Savienībā. Šobrīd trūkst atbilžu uz jautājumiem, vai mēs esam „par” vai „pret” federālismu, kāda ir nostāja jautājumos par dažādu ātrumu Eiropu, enerģētiku, migrāciju un tā tālāk. Taču bez skaidrām atbildēm uz šiem jautājumiem nacionālās intereses būs ļoti grūti aizstāvēt. Jāapzinās, ka nacionālā politika jau sen vairs nav iespējama, to jau sen vairs nav iespējams realizēt atrauti no Eiropas Savienības. Turklāt ir īpaši svarīgi noformulēt savu nostāju tieši šobrīd, kad Eiropa ir lielu pārmaiņu priekšā. Otrā problēma - lēns un sarežģīts, birokratizēts lēmumu pieņemšanas process. Un vēl trešā problēma - jauno un veco dalībvalstu nevienlīdzīgās iespējas. Un šī problēma Latvijas gadījumā būtu jārisina, audzējot muskuļus pašmājās, turpinot nostiprināt ekonomiku, nebaidoties pašpārliecināti iesaistīties Eiropas Savienībai un konkrēti Latvijai svarīgu jautājumu izlemšanā. Mazāk nekā pēc gada rotācijas kārtībā pirmo reizi pienāks arī Latvijas kārta sešu mēnešu garumā būt prezidējošai valstij Eiropas Savienības Padomē. Neskatoties uz to, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā tika ieviests trio princips, kas zināmā mērā ierobežo mazo valstu iespējas prezidentūras laikā reāli būt Eiropas Savienības priekšniekam, jo augstākā līmeņa tikšanās starp valstu vadītājiem notiek citā Eiropas Padomē, ko vada pastāvīgs priekšsēdētājs, tas nebūt nenozīmē, ka pret šo pienākumu mums būtu jāizturas vieglprātīgi. Latvijai kopumā būs jāorganizē un jāvada vidēji 2000 sanāksmes, šajā procesā iesaistot apmēram 1000 cilvēku. Tā būs ne tikai liela slodze valsts pārvaldes aparātam, bet arī nopietns pārbaudījums sanāksmju vadītājiem, kam šo sēžu laikā būs jācenšas panākt vienošanos starp visu dalībvalstu pārstāvjiem. Prezidentūra ir ne tikai pienākums, kura galvenais uzdevums ir neizgāzties, bet arī iespēja izvirzīt Latvijas nacionālās prioritātes, kuras šajā laikā vajadzētu censties sasniegt. Noformulēt Latvijas prioritātes ir nevis Eiropas Savienības, bet gan Latvijas politiķu uzdevums. Tieši tāpēc mums jau šobrīd jāspēj definēt savas ekonomiskās intereses un reālos ekonomikas attīstības plānus. Savā ziņā šo prezidentūru varētu uzskatīt par mācībām kaujai, kad politiķi būs spiesti domāt plašāk. Lai šis process noritētu veiksmīgi, kopējās kompetences celšanai ir nepieciešamas starppartiju diskusijas, kā arī sarunas biedrību un partiju iekšienē, pieaicinot pārstāvjus ar Eiropas mēroga kompetenci. Prezidentūra sekos uzreiz pēc rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Tas nozīmē, ka nākamās valdības ministriem būs jāspēj vadīt attiecīgās nozares darba grupas un sēdes prezidentūras laikā, kam būs nepieciešamas profesionālās zināšanas, orientēšanās dienas kārtībā un izcilas valodu zināšanas. Latvijas pārstāvjiem būtu ļoti svarīgi izmantot šo laiku, lai varētu tieši ietekmēt Eiropas Savienības politiku arī nākotnē. Turklāt, sagatavojot kvalitatīvu ierēdniecību, Latvija arī pēc prezidentūras beigām varēs daudz veiksmīgāk un produktīvāk darboties Eiropas Savienībā. Paldies par uzmanību.".
2014_01_23-seq50 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.".
2013_11_06_a-seq405 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.".
2014_01_23-seq49 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ekselences! Mana runa sastāvēs no divām daļām. Iesākumā saistībā ar to, ka pagājušajā gadā Latvija noslēdza savu prezidentūru Baltijas Asamblejā. Es kā bijušais Baltijas Asamblejas prezidents vēlos uzsvērt galvenos secinājumus attiecībā uz Baltijas valstu sadarbību. Otrajā daļā, protams, es sniegšu īsu pārskatu par Aizsardzības ministrijas prioritātēm drošības politikas kontekstā. Atļaušos izmantot iespēju, lai vēlreiz pateiktu paldies bijušajam aizsardzības ministram Artim Pabrikam par paveikto, un apliecināšu, ka mana prioritāte ir konsekventa Latvijas aizsardzības sistēmas attīstība un nostiprināšana. Par secinājumiem. Baltijas Asamblejas 32.sesijā diskusijas iezīmēja izaicinājumus, kuru veiksmīga pārvarēšana ir iespējama, tikai Baltijas valstīm strādājot kopīgi. Pirmkārt, ir jāstiprina Baltijas valstu sadarbība Eiropas Savienības ietvaros, lai lēmumus ietekmētu jau to pieņemšanas gaitā. Otrkārt, ir jāstiprina Baltijas valstu sadarbības praktiskās partnerības, virzot nozīmīgus Baltijas valstu sadarbības projektus - tādus kā kopīgie veselības sistēmas projekti, inovāciju projekti, transporta projekti, arī stabila, neatkarīga un droša enerģētikas tirgus veidošana. Treškārt, ir jāturpina sniegt atbalstu Austrumu partnerības valstīm, it īpaši Gruzijai, Ukrainai, Moldovai un Azerbaidžānai. Mums jāturpina dot savu ieguldījumu tādu ilgstošu konfliktu risināšanā, kādi pastāv Moldovā, Gruzijā un Kalnu Karabahā, un jāstiprina centieni šo konfliktu atrisināšanai. Ceturtkārt, ir jāpaaugstina Baltijas valstu sadarbības formāta, proti, Baltijas Asamblejas un Baltijas Ministru padomes efektivitāte. Godātie klātesošie! Latvijas drošības politika kopš neatkarības atjaunošanas ir bijusi mērķtiecīgi virzīta uz eiroatlantisko integrāciju un stratēģiskās partnerības attīstīšanu ar ASV. Šobrīd, gatavojoties Latvijas dalības NATO desmitgadei, ir skaidri redzams, ka eiroatlantiskā integrācija ir devusi būtiskus rezultātus valsts drošībai. Esmu pārliecināts, ka jaunā valdība nodrošinās Latvijas nacionālajai drošībai nozīmīgas politikas pēctecību. Šī gada septembrī Lielbritānijā norisināsies NATO samits, kurā viens no galvenajiem jautājumiem būs starptautiskās drošības atbalsta spēku militārās misijas noslēgšanās 2014.gadā. Afgāņu spēki pilnībā pārņems kontroli pār drošības situāciju valstī. NATO iesaiste, kā arī Latvijas ieguldījums Afganistānā būtiski samazināsies. Tomēr mums ir jābūt gataviem ar savu padomu un pieredzi atbalstīt afgāņu drošības spēkus, lai sasniegtais progress valstī tiktu saglabāts arī pēc ISAF operācijas beigām. NATO samitā dalībvalstis diskutēs, kāda izskatīsies alianse pēc ISAF misijas noslēgšanās. Tiks diskutēts par NATO turpmāko spēju attīstību un kopīgām mācībām, lai nodrošinātu alianses spēju ātri un efektīvi reaģēt uz dažādām krīzes situācijām. Latvijai ir svarīgi parādīt, ka mēs kā valsts esam gatavi un varam dot nozīmīgu artavu NATO spēju attīstībā. Viens no šādiem praktiskiem mūsu spējas pierādījumiem ir gan dalība kopīgās mācībās, gan šādu mācību organizēšana Latvijā, kā tas bija mācībās Steadfast Jazz pagājušajā gadā. Mācības ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā sekmēt NATO valstu spēju veikt kopīgus uzdevumus. 2014.gads ir nozīmīgs gads valsts drošības politikā, un joprojām aktuāls jautājums ir adekvāta finansējuma novirzīšana aizsardzības nozarei. Mūsu attieksme pret saviem mājasdarbiem aizsardzības spēju uzlabošanā un NBS modernizācijā ir svarīgs signāls sabiedrotajiem, ka Latvija kā valsts ir gatava līdzdarboties un uzņemties atbildību par savu drošību. Mums kā valstij ir svarīgi, lai Nacionālie bruņotie spēki turpinātu attīstīties, pilnveidotu savas aizsardzības spējas, kā arī būtu moderni bruņoti. Tas veicinātu ne tikai valsts aizsardzību, bet arī dotu ieguldījumu kopējā drošībā gan NATO, gan Eiropas Savienībā. Latvijai savu resursu ietvaros ir jāstrādā pie dažādu risinājumu meklēšanas, kas kopīgi veicinātu mūsu drošības mērķu sasniegšanu. Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšana ir spilgts piemērs sabiedroto solidaritātei un efektīvai finanšu līdzekļu izmantošanai. Baltijas valstīm ir jādara viss, lai samazinātie aizsardzības budžeti vairākās NATO dalībvalstīs neietekmētu Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas dzīvotspēju ilgtermiņā. Mūsu drošība nav skatāma atrauti no kopējām tendencēm visā reģionā. Līdz ar to ir svarīgi veicināt reģionālo sadarbību, kā arī sadarbību ar atsevišķām valstīm divpusējā līmenī. Šeit es gribu atzīmēt arī sadarbību ar mūsu galveno stratēģisko partneri - ASV. Domāju, ka veiksmīgā sadarbība aizsardzības nozarē ir jāizvērš arī citās jomās. Reģionālās sadarbības ietvaros svarīgi ir turpināt attīstīt sadarbību Baltijas valstu starpā, turpinot īstenot jau labi funkcionējošos kopīgos projektus militārās izglītības, gaisa telpas novērošanas, sauszemes spēku, kā arī jūras spēku sadarbībā. Tāpat ir jāmeklē jauni sadarbības virzieni, ar kuru palīdzību mēs kopīgi varētu dot ieguldījumu NATO un Eiropas Savienībā. Ir skaidrs, ka kopīga trīs Baltijas valstu sadarbība ir daudz efektīvāka un var dot redzamāku ieguldījumu NATO un Eiropas Savienībā, kā arī piesaistīt citu partneru interesi šim reģionam. Līdzīgi Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbība pēdējos gados ir paplašinājusies, paverot jaunas sadarbības iespējas. Noslēgumā es gribētu pievērsties gaidāmajai Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Latvijai būs nepieciešams īpašu uzmanību pievērst Eiropas Savienības jautājumiem, tātad arī izvērtēt iespēju piedalīties Eiropas Savienības misijās. Eiropas Savienības kopējā drošības politika ir jāstiprina, tomēr, raugoties no Latvijas viedokļa, ir jāizvairās no NATO un Eiropas Savienības funkciju dublēšanās, lai novērstu resursu nevajadzīgu izmantošanu. Mums jāatceras, ka Latvijas prezidentūras laikā būs jāorganizē nākamā Eiropas Padomes diskusija par aizsardzību. Tas būs gan izaicinājums, gan iespēja Latvijai izrunāt mūsu aizsardzībai būtiskos jautājumus. Ir skaidrs, ka NATO un Eiropas Savienības jautājumi šobrīd ir mūsu drošības politikas epicentrā. Tomēr, domājot par nākotnes perspektīvām, mēs nevaram izolēties no notikumiem globālajās drošības tendencēs. Ir jāsāk nopietni sekot līdzi notikumiem Klusā okeāna reģionā, globālām spēka un ietekmes līdzsvara izmaiņām, kas tuvākajā laikā var atstāt nopietnu ietekmi uz eiroatlantisko drošību. Tāpēc, manuprāt, Latvijai steidzami ir jāstiprina NATO Izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos kapacitāte, lai mēs varētu pieņemt izsvērtus lēmumus par to, kāda būs mūsu politika. Un noslēgumā es gribu pateikt paldies ārlietu ministram Rinkēviča kungam par sadarbību Baltijas Asamblejas ietvaros un, protams, par sniegto ieguldījumu aizsardzībā un arī izteikt pārliecību par to, ka mēs spēsim kopīgi strādāt, sadarboties. Paldies. (ZZS frakcijas aplausi.)".
2014_01_23-seq48 spokenText "Paldies ārlietu ministram. Vārds aizsardzības ministram Raimondam Vējonim.".
2014_01_23-seq47 spokenText "Paldies, godātie frakciju pārstāvji! Gribu teikt īpašu paldies Saeimas Ārlietu komisijas un Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājiem par jūsu ievadziņojumiem. Un gribu pieskarties dažām lietām, kas šeit tikai izskanējušas, ņemot vērā to, ka mūsu debates parasti ir interesantas, interaktīvas, dažreiz nedaudz kritiskas, dažreiz varbūt arī komplimentāras. Pirmām kārtām par to, ko minēja Kalniņa kungs, - par varbūt precīzāk definētām prioritātēm un stratēģiju saistībā ar Centrālāziju, saistībā ar prezidentūru. Neapšaubāmi, šādi dokumenti tiek gatavoti. Pavisam nesen Ministru kabinets apstiprināja informatīvajā ziņojumā paustās Latvijas pamatvērtības Eiropas Savienības Padomes prezidentūrai un politiskās prioritātes, gatavojam arī plašāku, izvērstāku dokumentu saistībā jau konkrēti ar Austrumāzijas... ar Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm. Tam, ko minēja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja, es tiešām gribu pilnībā piekrist, ka Eiropas Savienība nākamgad... faktiski šogad un nākamgad piedzīvos ļoti nopietnu transformāciju tīri politiskā līmenī. Mums būs jauns parlaments, mums būs jauna komisija, mums būs jauns Augstais pārstāvis ārlietās, arī Eiropas Padomes prezidents, Eiropas Komisijas prezidents. Mums būs arī jauna Latvijas valdība prezidentūras laikā. Un tas ir nopietns izaicinājums. Tas ir nopietns izaicinājums gan Eiropai kopumā, gan arī mums. Tā ka šī situācija savā ziņā mums ir unikāla, un mēs tai, protams, arī gatavojamies. Es pat nevaru izslēgt to, ka arī Eiropas Komisijas apstiprināšanas process varētu beigties tieši Latvijas prezidentūras laikā, bet to, protams, rādīs politiskie procesi. Tāpat es piekristu arī tiem, kas varbūt šodien tik skaidri nedzirdēja to, par ko mēs te runājām pagājušajā gadā, - par kopējām Eiropas Savienības prioritātēm, par darāmiem darbiem. Mēs visi redzam, ka pamazām virzās uz priekšu Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības nostiprināšana un banku savienības izveide. Daudz tiek runāts arī par Eiropas Savienības līguma grozījumiem, kas vairāk varbūt runātu par Eiropas Savienības politisko reformu, arī ārpolitikas reformu. Pie tā mēs, protams, arī strādāsim. Taču būsim arī reālisti: reālais darbs sāksies pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kad būs skaidrs nākamā parlamenta piecu gadu... teiksim, politisko spēku sastāvs parlamentā. Potapkina kungs šeit runāja diezgan daudz par Krieviju un Ķīnu, aicināja aizmirst par pagātni un runāt tikai par nākotni, runāt par interesēm un aizmirst... varbūt tik ļoti neakcentēt vērtības. Ziniet, ārpolitika ir ļoti sarežģīta tieši ar to, ka dažreiz ir ļoti grūti atrast pareizo līdzsvaru starp vērtībām un interesēm; katra valsts to meklē, ir ļoti daudz tādu valstu, kuras ļoti daudz runā par cilvēktiesībām, politiskajām brīvībām mūsu pašu Eiropas Savienībā, bet kuras nekad neaizmirst sadarboties ar valstīm, kas ir varbūt ļoti, ļoti nedemokrātiskas (jebkurā gadījumā - sākot no Saūda Arābijas, kur mums arī ir daudz dažādu problēmu, un beidzot, teiksim, ar veselu rindu citu valstu). Tā ka šo ceļu, šo līdzsvaru mēs pastāvīgi meklējam. Bet vienu lietu gan es gribētu uzsvērt: vērtību politika ļoti tieši ietekmē gan intereses, gan biznesa intereses. Nedemokrātiskā valstī jūs, protams, varat ļoti ātri sākt biznesu ar attiecīga vadītāja vai kāda vadītāja brālēna vai brāļa sievas atbalstu, taču vienā brīdī, kad šis atbalsts zūd... ja tajā valstī nav likuma varas, ja tajā valstī nav izteiktu demokrātisko vērtību, tad... Mums ir zināmi šādi gadījumi vairākās valstīs, kad mēs palīdzam saviem uzņēmumiem. Jūs pēkšņi saprotat, ka neviena tiesa nespriedīs taisnīgi, ka pēkšņi viss jūsu bizness var pazust dažu stundu laikā un pēkšņi, teiksim, ir jāraksta Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, ministram vēstules... Mūsu vēstniekiem ir ļoti daudz jāstrādā attiecīgajās valstīs, lai nodrošinātu kaut cik caurspīdīgu un taisnīgu procesu. Un šādu gadījumu skaits diemžēl Ārlietu ministrijas praksē palielinās, tāpēc mēs nevaram runāt tikai par to, ka aizmirsīsim šo lielo, teiksim, bloku - likuma vara, cilvēktiesības, politiskās tiesības. Taisīsim biznesu, un pēc tam tas pats bizness vienā jaukā brīdī nāk atpakaļ... Tāpēc arī šeit mēs pieejam ļoti līdzsvaroti. Par pagātni. Redziet, es joprojām stingri uzstāju uz to, ko esmu teicis neskaitāmas reizes. Kamēr mēs nevienosimies par... teiksim, par vairākiem būtiskiem mūsu kopīgās pagātnes skaidrojumiem vai par 1940.gadu, par to, ko mēs esam daudzreiz runājuši, - okupācijas faktu... Kamēr mēs nevienosimies par kopīgu izpratni par to, kas ir noticis, teiksim, 1941., 1949.gadā, par represijām. Kamēr arhīvi, Krievijas arhīvi, šobrīd vēl joprojām ir slēgti tuviniekiem, pētniekiem... Par to es esmu runājis arī ar savu kolēģi... Un šeit ir panākts progress, es to gribētu atzīmēt. Mēs esam jau saņēmuši solījumu, ka tomēr varēs grozīt likumdošanu, lai represēto lietas būtu pieejamas arī pētniekiem. Redzēsim, kā šis solījums tiek pildīts. Man ir informācija, ka mūsu kopīgā Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisija un tās pētnieki ir saņēmuši atļauju piekļūt līdz šim slēgtajiem arhīviem, šīm lietām. Protams, tas ir selektīvi, bet tas tomēr ir progress. Taču, kamēr mēs netiksim skaidrībā par savu pagātni, kvalitatīvs politiskais dialogs, protams, neattīstīsies, un mēs paši to redzam katru gadu. Par Ķīnu. Es jau minēju, ka attiecības ar Ķīnu attīstās. Es gribu minēt arī to, ka Ķīnas, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu valdību vadītāju samits, kas notika Bukarestē, bija labs pavērsiens, labs stimuls mūsu ekonomisko un politisko attiecību veidošanā. Taču tas, ko es arī gribu uzsvērt, - mēs šīs attiecības, kas veidojas (un Latvijai ar Ķīnu tās veidojas gan divpusēji, gan arī šajā reģionālajā kontekstā), nekādā ziņā nenostādīsim pretī kopīgam Eiropas Savienības un Ķīnas Tautas Republikas dialogam. Tas ir ļoti dažāds, ļoti plašs, tas ietver sevī ekonomisko komponenti, bet tas ietver arī jautājumus, kas skar tās pašas cilvēktiesības un likuma varu, un šeit es skatos arī uz samērā līdzsvarotu dialogu. Grigules kundze šeit minēja to, ka mums ir jāgatavo ekonomiskie diplomāti. Absolūti piekrītu! Mums ir nepieciešama lielāka specializācija, un es gribu arī teikt, ka aizvadītajā gadā sadarbība valdības līmenī starp Valsts prezidenta kanceleju, Ministru prezidenta biroju, attiecīgi arī Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Zemkopības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju ir uzlabojusies, plānojot dažāda veida vizītes, plānojot aktivitātes arī ar uzņēmēju organizācijām. Mums jau ir izveidojies tā sauktais 25 valstu saraksts, ar kurām mēs strādājam ļoti intensīvi, kuras ir mūsu biznesa interešu lokā, tā ka, tīri no ārējās ekonomiskās diplomātijas viedokļa, es arī pagājušo gadu iekšienē vērtētu kā veiksmes stāstu koordinācijas ziņā. Tajā pašā laikā es gribu atgādināt, ka mums ir ļoti plašs goda konsulu loks, un šie goda konsuli mūs pārstāv daudzās valstīs, kurās mums nav vēstniecību, un viņi parasti ir uzņēmēji. Godīgi sakot, aiz vēstniecībām, aiz mūsu LIAA pārstāvniecībām, tas ir otrs... varbūt pats efektīvākais instruments, kas bieži vien spēj nodrošināt pat ļoti augstu ekonomiskās sadarbības līmeni, un ne tikai. Šie cilvēki - es tagad gribu izmantot šo iespēju un pateikties viņiem - bieži vien izmanto personiskos līdzekļus, lai palīdzētu Latvijas valsts piederīgajiem, kas pazaudē pasi, kas pazaudē naudu, viņi maksā tiem ceļa naudu. Un šis instruments, šis tīkls tikai turpinās attīstīties. Nekādi nevaru piekrist tam, ka Viļņas samits ir bijis neveiksme. Viļņas samits, patiesību sakot, ir bijis ļoti veiksmīgs, ņemot vērā daudzus apstākļus - ņemot vērā bezprecedenta spiedienu uz Lietuvu kā prezidējošo valsti, ņemot vērā to, ka Ukraina pati nolēma atteikties no asociācijas līguma parakstīšanas. Un šeit es gribu uzsvērt: tas, ko darīs Ukraina, ir pašas Ukrainas, nevis Krievijas, nevis Eiropas Savienības ziņā. Eiropas Savienība pateica un bija gatava Kijevā... es atvainojos, Viļņā parakstīt šo asociācijas līgumu. Pēdējais termiņš jāvārdam bija 29.novembris pulksten 6.00 no rīta, jo samits sāktos pulksten 9.00 ar parakstīšanu. Ja pati Ukrainas valdība tajā brīdī nebija gatava to darīt, tad Eiropas Savienība nebūs tā, kura sāks izdarīt spiedienu, Eiropas Savienība respektēs Ukrainas valdības lēmumu. Taču mēs redzam arī to, ka Ukrainas sabiedrība šādu valdību... šādu valdības lēmumu šobrīd neakceptē. Tomēr tas, ko mēs kā vienmēr selektīvi aizmirstam, ir fakts, ka tika parafēti asociācijas līgumi ar Moldovu un Gruziju - ar valstīm, kuras ir vistuvāk un kuras ir visaktīvāk iesaistījušās Eiropas Savienības Austrumu partnerības programmā. Es pilnīgi piekrītu tiem, kuri teica, ka šī programma ir jāpadara individualizētāka, tāpēc ka, mēs zinām, ir valstis arī no šīm sešām partnerības valstīm, kas nekad nevēlēsies iestāties Eiropas Savienībā. Mums tas ir jārespektē un ir jāatrod ceļš, kā ar tām sadarboties. Taču ir vismaz divas valstis, kas ir skaidri pateikušas, ka tās redz sevi kā Eiropas daļu. Un ar šīm valstīm, protams, sadarbība ir jāveido pilnīgi uz citiem principiem. Tomēr ir arī pamatlīmenis, kuru mēs ievērosim. Arī vīzu līgums ar Azerbaidžānu, es domāju, ir bijis labs sasniegums. Ja mēs runājam par mūsu spējām un par gatavību rīkoties, jau gatavojoties prezidentūrai, par „bālo” prezidentūru un par visu pārējo, tad man gribētos tomēr, kolēģi, teikt tā: nenoniecināsim paši sevi, paši savu valsti un mūsu diplomātiskā korpusa spējas! Mūsu diplomāti ir vieni no labākajiem Eiropā, varbūt pat pasaulē. To, ko citās valstīs dara 10-15 cilvēki, mūsu valstī spēj paveikt viens cilvēks. Mūsu diplomāti 20 gadu laikā ir guvuši ļoti lielu pieredzi, mūsu diplomātiskais korpuss attīstās. Pārfrāzējot vienu klasiķi, teikšu: nesmiesimies paši par sevi! Varbūt tomēr mazlietiņ pozitīvāk paskatīsimies arī uz mūsu spējām un uz mūsu valsts spējām! Par Afganistānu gribu teikt, ka šeit tūliņ runās aizsardzības ministrs un viņš noteikti sīkāk pieskarsies šim jautājumam. Gribu teikt, ka šeit jau saskatāma transformācija, kas notiek saistībā ar mūsu karavīru kontingenta samazināšanu. Tajā pašā laikā mēs redzam - un šeit es atkal piekrītu Grigules kundzei -, mēs redzam to, ka ir jāpalielina civilo ekspertu skaits. Mums ir jāstrādā, lai attīstītu šīs valsts muitas, dzelzceļa, aviācijas speciālistu kapacitāti. Mēs to darām un arī turpināsim darīt. Bet mēs nevaram arī atstāt Afganistānu pilnīgi bez atbalsta militārā ziņā. Latvija ir apņēmusies no 2015.gada atbalstīt Afganistānas nacionālos drošības spēkus gan finansiāli, gan ar padomniekiem. Un tas mums ir jādara, jo vienkārši aiztaisīt durvis un aiziet... nu, mums būs problēmas. Dombravas kungs runāja, ka viss, kas notiek pasaulē, neesot svarīgs, bet ka viss, kas notiek kilometru aiz Zilupes, esot tas, kas koncentrē mūsu, teiksim, plaši zināmo pasauli. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Nu tā viņš neteica.”) Nu, es gribētu diemžēl nepiekrist. Es gribu teikt, ka mēs redzam ļoti, ļoti ciešu kopsakarību, piemēram, ja ir konflikts Sīrijā, ja ir nenormāls spiediens uz Eiropas Savienības dienvidu robežām no Ziemeļāfrikas... Jūs paši zināt, kas notiek šobrīd Itālijas, Grieķijas piekrastē. Tas, patiesību sakot, vistiešākajā veidā ietekmē arī mūs. Tas ir viens. Otrs. Diemžēl tas, ka lielā mērā starptautiskā sabiedrība (un šeit man ir jāsaka, ka nevienai laikam nav tādu resursu - ne Amerikas Savienotajām Valstīm, ne Eiropas Savienībai) ir aizņemta ar Sīrijas problemātiku, ar Ziemeļāfriku, Ēģipti, Lībiju, Tunisiju, ar to, kas notiek saistībā ar Irānas kodolprogrammu, ar Tuvajiem Austrumiem... Tad kaut kādā brīdī... kaut kādā brīdī, protams, tas tiek izmantots arī, lai padziļinātu un paplašinātu spiedienu uz Austrumu partnerības valstīm - tādām kā Ukraina un citām. Un tas ir tas, pie kā mums, protams, ir jāstrādā, un mēs pie tā strādājam un aktīvi atgādinām mūsu partneriem, ka dienvidu partneri Eiropas Savienībai ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst arī par austrumu partneriem. Un es gribētu atkal piekrist Nacionālajai apvienībai: Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība... Gribu teikt, ka gan politiskā, gan arī drošības līmenī tā mums ir ļoti attīstījusies un nostiprinājusies, sākot jau no tā, ka tīri diplomātiskā līmenī mēs bieži vien jau atrodamies vienās telpās. Tikko ir pieņemts lēmums par Latvijas vēstniecības atklāšanu Abū Dabī (Apvienotajos Arābu Emirātos). Šī vēstniecība atradīsies Dānijas vēstniecības telpās. Mēs laipni uzņemsim igauņu kolēģus Prāgā mūsu vēstniecības telpās un savukārt paši acīmredzot dosimies pie igauņu kolēģiem dzīvot Ungārijā. Tā ka tīri praktiskā līmenī, politiskā līmenī šāda sadarbība notiek, arī aizsardzības līmenī. Bet es gan domāju... Nu, ziniet, es, protams, nedomāju, ka saprātīgākais gan no reģionālās sadarbības, solidaritātes, gan no Latvijas interešu viedokļa būtu: ja kāds tiek kaut kādā veidā diskriminēts kā, piemēram, Lietuva, tad mēs aizliegsim savu eksportu. Tas, ko es gribu pateikt, - kur mūsu solidaritāte vislabāk tika izpaudusies pagājušajā gadā: bija ļoti stingri kopīgi demarši Eiropas Komisijā, Eiropas Komisijas tūlītējā rīcība, Pasaules Tirdzniecības organizācijā vēršoties pret nepamatotām sankcijām. Un tas jau ir ceļš! Tas ir ceļš, tas ir veids, kādā mēs varam strādāt, lai kopīgi viens otru atbalstītu, turklāt ne tikai Baltijas līmenī! Bet, piemēram, visstingrākais atbalsts šobrīd - savā ziņā arī tāpēc, ka tur bija problēmas, - bija no Beniluksa valstīm un Baltijas valstīm. Tā ka šeit jāskatās nevis tikai no viena līmeņa, bet no daudzlīmeņu skatpunkta. Bet es noteikti neatbalstītu šādu pieeju: ja kādam aizliedz piena eksportu, tad, ziniet, mēs aizliedzam savu eksportu uz Krieviju! Nu, tas acīmredzot tomēr laikam nebūtu tas labākais risinājums. Un pats pēdējais. Gribu pilnībā piekrist Zatlera kungam jautājumā par aizsardzības budžetu. Diemžēl - diemžēl! - pagaidām mēs labi daudz runājam, bet... Arī, protams, ekonomiskās izaugsmes laikā aizsardzības budžeta procentuālais apjoms rūk. Bet tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka šis budžets nav tikai mistiska prasība, ko izvirza NATO. Šis budžets ir, patiesību sakot, domāts mūsu pašu drošības un aizsardzības spēju nostiprināšanai laikā, kas nebūt nav vienkāršs. Par Krievijas militārajām mācībām, es domāju, mēs esam daudz runājuši. Esam iesaistījuši NATO-Krievijas mehānismu, esam aicinājuši tomēr vairāk apmainīties ar informāciju divpusēji. Bet būsim arī reālisti! Mēs turpināsim - un to es uzsvēru savā runā - iestāties par to, ka Baltijas valstu teritorijā NATO turpinās mācības krīžu pārvarēšanas jautājumos, turpinās militārās mācības, tādā veidā nostiprinot arī NATO līguma 5.pantu. Un vienmēr mēs esam gatavi ciešāk sadarboties ar Zviedriju un Somiju gan kā netālām valstīm, gan kā ļoti, ļoti labiem NATO un Eiropas Savienības partneriem. Tas būtu īsumā viss.".
2014_01_23-seq45 spokenText "Godātais ārlietu ministr, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi deputāti, dāmas un kungi! Vispirms gribu pateikt paldies Ārlietu ministrijai, visam tās kolektīvam un it īpaši ārlietu ministram par labi, rūpīgi sagatavoto un izsvērto gadskārtējo ziņojumu. Gadskārtējais ziņojums ir kļuvis par tradīciju - par tradīciju, kas ļauj formulēt mūsu ārpolitiku gan stratēģiski ilgtermiņā, gan veidot to kā prognozējamu ārpolitiku, gan arī ik gadu piemērot to tiem apstākļiem, kas mainās gan Latvijā, gan arī pasaulē. Ārpolitikas uzdevumi un pamatdarbība ir ļoti skaidri: garantēt ilgtspējīgu, stabilu valsts drošību, nodrošināt aktīvu ārējo ekonomisko darbību un caur šiem diviem faktoriem nodrošināt Latvijā dzīvojošās sabiedrības labklājības augšupeju. Kas tad ir mainījies šajā gadā Latvijā un pasaulē? Latvijā divi galvenie notikumi noteikti ir iestāšanās eirozonā un veiksmīgi uzsāktās sarunas par iestāšanos OECD. Skaidri, formāli mērķi, kuri ir sasniedzami un izmērāmi. Kas ir noticis pasaulē? Ārlietu ministrs šeit jau minēja - un arī citi runātāji minēja - gan notikumus Sīrijā, kur ir pilsoņu karš, gan Irānas izolācijas it kā mazināšanu, kodolprogrammas pārraudzību, kas dod zināmus pozitīvus signālus un mazina konflikta riskus. Ekonomiskajā ziņā pasaulē noteikti ir vērojama tādu valstu kā Brazīlija, Indija, Ķīna un daudzu citu lomas palielināšanās. Pasaule mainās gan ekonomiski, gan arī no drošības viedokļa. Kādi tad ir nākošie mērķi, ja reiz formālie mērķi ir sasniegti? Pirmām kārtām - ietekme tajās organizācijās, kuras nodrošina Latvijas intereses, tātad Eiropas Savienībā un NATO. Šeit obligāti jārunā arī par transatlantisko savienību - un ne tikai drošības dimensijā, bet arī ekonomiskās sadarbības dimensijā. Tātad mūsu interesēs ir, lai Eiropas Savienība un NATO sadarbotos. Ļoti labs mērķis! Bet, protams, lai ietu šo ceļu, ir jāpārvar grūtības. Tās grūtības var būt Turcijas faktors; tās grūtības var būt arī tādu neitrālu valstu kā Somijas un Zviedrijas dalība procesos. Bet mūsu kopīgo interešu - gan Latvijas, gan Eiropas, gan transatlantisko interešu - vārdā šīs grūtības ir vērts pārvarēt. Manuprāt, ļoti skaidri ir jāpabeidz sarunas par iestāšanos OECD, un es esmu pārliecināts, ka tās būs veiksmīgas. Ietekmes vairošanas instruments ir prezidentūra, un es kategoriski oponēju visiem tiem, kas mēģina pasniegt Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē kā naudas izšķērdēšanu vai kā neveiksmīgu procesu, kurā mēs neesam spējīgi darboties. Nē! Tā ir iespēja - ļoti laba iespēja! -, ko dod Eiropas Savienība, lai Latvija varētu palielināt savu ietekmi šajā organizācijā. Un, protams, prioritāte ir mūsu ekspertu augstā kvalitāte Austrumu politikā, un tai jākļūst par vienu no prioritātēm šajā prezidentūrā, jo ne jau Eiropas dienvidu vai rietumu daļas valstis būs tās, kas būs pirmām kārtām ieinteresētas mūsu austrumu kaimiņu problēmu risināšanā un šīs sadarbības uzlabošanā. Viņiem ir arī dienvidu kaimiņi, kā pareizi pieminēja ārlietu ministrs, un mēs nedrīkstam būt egoisti, mums jāatbalsta arī šo valstu centieni sadarboties ar saviem dienvidu kaimiņiem. Bet nevajag aizmirst arī to, ka Austrumu partnerība nenozīmē tikai palīdzēt šīm valstīm iet demokrātijas attīstības ceļu, iet cilvēktiesību nostiprināšanas ceļu. Šeit eksistē arī iesaldētie konflikti, kuru vēsture sākās aptuveni pirms 20, varbūt pat 25 gadiem. Un izvairīšanās runāt par to, ka Eiropas sabiedrība, pasaules sabiedrība nav spējusi atrisināt ne Piedņestras, ne Osetijas, ne Abhāzijas, ne Kalnu Karabahas konfliktus, faktiski liek domāt par to, vai mūsu ietekme, Eiropas ietekme, globālajos procesos ir pietiekama. Ja mēs runājam par ekonomisko sadarbību un sadarbību drošības jomā, ir jāsaprot, ka jāstiprina ne tikai transatlantiskās saites, kas ir pamatu pamats mūsu drošībai un ekonomiskajai attīstībai, bet ir jāstiprina arī reģionālās saites. Baltijas jūra ir konkrēts reģions. Ne tikai sadarbība Baltijas valstu starpā, kas varētu būt labāka (mēs neesam darījuši visu, lai tā būtu ideāla), bet arī sadarbība Ziemeļvalstu un Baltijas valstu starpā ir tas „atslēgas punkts”, kur mēs varam sasniegt progresu. Un šeit jādomā ļoti drosmīgi! Visciešākā ekonomiskā integrācija - jā, uz to mēs esam spējīgi, to mūsu uzņēmēji dara, daudz neprasot, vai politiķi par to lems vai nelems. Bet, ja mēs runājam par drošības sadarbību, tad, es domāju, mēs esam samērā gļēvi un nespējam drosmīgi pateikt, ka arī tādu valstu kā Zviedrija un Somija ciešāka iesaistīšanās militārās drošības sistēmās ir vienīgais ceļš, kā nodrošināt stabilu drošību Baltijas valstu starpā. Un šeit ir daži argumenti - kāpēc. Kāds no runātājiem jau pieminēja militārās mācības Zapad-2013. Militārās mācības ir normāla prakse. Arī mēs paši piedalāmies mācībās Steadfast Jazz, tikai mērķi var būt dažādi. Un, ja mēs paskatīsimies, kas tad notiek aiz mūsu austrumu robežas, tad rodas daži jautājumi: kāpēc pie mūsu austrumu robežas - ar kādiem mērķiem, ar kādiem nodomiem - tiek izvietoti tādi uzbrukuma ieroči kā vidējās darbības rādiusa raķetes, desanta karaspēks un kaujas helikopteri? Tie visi ir uzbrukuma ieroči! Ja mēs spēsim gūt skaidru atbildi - kāpēc, tad, protams, būsim gandarīti, bet, ja nespēsim, tad mums ar to ir jārēķinās. Mēs nevaram aizvērt acis. Tāpēc, manuprāt, process nav jāsteidzina, bet mums ir skaidri jāpasaka šo Ziemeļvalstu sabiedrībām: jūs esat gaidīti kopējā kolektīvās drošības sistēmā! Es domāju, ka šie ir tikai daži uzdevumi, kas Latvijas ārpolitikai ir jārisina tuvākajā laikā, taču rezultāti būs tikai ilgtermiņā, bet, lai kaut ko veiksmīgi izdarītu - lai veidotu veiksmīgu ietekmi, ir jāizdara mājasdarbi. Es runāšu tikai par trim mājasdarbiem. Pietiks tikai runāt vien par 2 procentiem aizsardzības budžetam. Laiks ir arī šo budžetu palielināt un pildīt tās saistības, ko mēs esam uzņēmušies. Visiem deputātiem, politiķiem un amatpersonām ir pienācis laiks veltīt visu savu uzmanību Latvijas prezidentūrai, visiem iesaistoties visos tās līmeņos. Tā ir iespēja Latvijas ietekmes palielināšanai, tā ir iespēja aizstāvēt Latvijas valsts intereses. Un, treškārt, šeit tas tā netieši tika pieminēts, bet es ļoti atbalstītu mūsu intelektuālās analīzes bāzi - Latvijas Ārpolitikas institūtu. Arī tam vajag atrast naudu, lai mums būtu analīze, uz ko balstīties, kas būtu neitrāla no politikas, kas būtu vēsa, skaidra skata vērta un palīdzētu mums atrast pareizo ceļu nākotnes izaicinošajā pasaulē. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
2014_01_23-seq44 spokenText "Paldies. Reformu partijas vārdā vārds deputātam Valdim Zatleram.".
2014_01_23-seq43 spokenText "Godātie klātesošie! Latvijas Ārlietu ministrijas ziņojumu lasot, rodas īpatnējs iespaids. Pasaule it kā ir tā pati, bet realitāte ir cita. Tajā nepastāv nekādi apdraudējumi Latvijai. Viss norisinās, kā mēs vēlamies, un Latvijas ieguldītie līdzekļi spēs izmainīt lietu kārtību Centrālāzijā. Tomēr būtu vērtīgi pārstāt sapņot, vajadzētu atmest pārspīlēti politkorektās un lišķīgās frāzes, kuras caurstrāvo šo ziņojumu, un paskatīties to, kāda tiešām ir bijusi situācija pagājušajā gadā. Kā vienu no ārpolitikas lielākajiem uzdevumiem 2014.gadā Ārlietu ministrija ir noteikusi gatavošanos Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Tomēr pamatots ir jautājums: vai ir nepieciešams ieguldīt daudzus jo daudzus miljonus, lai aizvadītu neizteiksmīgu prezidentūru, jo šobrīd noteiktajās prioritātēs neatspoguļojas Latvijas reālās prioritātes? Savukārt, kad sāk iepazīties ar ziņojuma sadaļu par starptautiskās situācijas raksturojumu, var cerēt, ka tur tiks runāts par starptautisko situāciju, kas tiešā veidā ietekmē Latvijas ārpolitiku, piemēram, par visnotaļ agresīvajiem mēģinājumiem izveidot Latvijas pierobežā jaunu impēriju, kurai ir dots Eirāzijas savienības nosaukums. Tomēr šāds jautājums Ārlietu ministrijai šķiet nebūtisks, tā vietā tiek runāts par Brazīliju, Ziemeļāfriku, Sīriju un Indiju kā galvenajiem starptautisko situāciju ietekmējošiem faktoriem, bet Eirāzijas savienības veidošana pat netiek pieminēta. Nevis nestabilā situācija Ziemeļāfrikā, bet tieši Krievijas imperiālās ambīcijas un agresīvā ārpolitika rada vislielāko drošības apdraudējumu Latvijai un mūsu reģionam kopumā! Pat ir grūti uzskaitīt visus tos daudzos gadījumus, kuros pēdējā gada laikā ir saskatāmi tieši militāri draudi Latvijas drošībai vai tieša iejaukšanās Latvijas iekšpolitikā. Minēšu tikai dažus piemērus. Aizvadītajā gadā ar visnotaļ lielu regularitāti Latvijas gaisa telpā ielidoja Krievijas izlūklidmašīnas un bumbvedēji. 2013.gada septembrī Krievijas Valsts domes vicespīkers publiski piedraudēja okupēt Baltijas valstis. Neilgi pēc tam notika plaša mēroga militārās mācības Zapad-2013, bet paralēli notika vēl citas militāras un iekšlietu spēku mācības, kur tika izspēlēts vienots scenārijs. Kopumā šajās militārajās mācībās piedalījās aptuveni 100 tūkstoši cilvēku. Šīs mācības ir uzskatāmas par lielākajām, kādas ir īstenotas mūsu reģionā pēc PSRS sabrukuma. 2013.gada nogalē un 2014.gada sākumā Krievija noteica tirdzniecības ierobežojumus vairākām Latvijas un pārējo Baltijas valstu precēm. 2014.gada sākumā tiek paziņots par plāniem veidot ārzemēs, to skaitā Baltijas valstīs, krievu skolas, kur apmācība notiktu pēc Krievijas programmām. Papildus tam Latvijā netraucēti strādā Krievijas vēstnieks, kas ar saviem publiskajiem izteikumiem ne reizi vien ir pārkāpis diplomātiskās normas. Turklāt vēstniecība Latvijas Republikā aktīvi iesaistās krievu pasaules veidošanā, kas ir vērsta uz Latvijas iedzīvotāju sašķeltības vairošanu. Krievijas imperiālo ārpolitiku tikai stiprina dažādas Krievijas finansētas satelītorganizācijas Latvijā un it īpaši Krievijas valdošās partijas oficiālais sadarbības partneris Latvijā. Diemžēl šai jautājumā Latvijas tiesībsargājošās un drošības iestādes ir bezzobainas. Tās pieļauj, ka šīs partijas līderis partijas un pietuvināto mediju darbību, priekšvēlēšanu aktivitātes un finansējumu saskaņo ar Krievijas vēstniecību. Tās pieļauj, ka no Latvijas ievēlēts Eiropas Parlamenta deputāts, kas iepriekš ir vērsies pret Latvijas valsti, var turpināt tiražēt PSRS melus un publiski attaisnot Latvijā īstenotās deportācijas. (No SC frakcijas: „Slims cilvēks!”) Krievijas iekšpolitika ir tikai pašas Krievijas jautājums, bet tās ārpolitiku mēs nevaram atstāt bez ievērības. Krievijas agresīvā ārpolitika ir apdraudējums visam mūsu reģionam, tāpēc Latvijas interesēs būtu spert soļus, lai impērijas atjaunošana neizdotos un Krievija veidotos par normālu, eiropeisku valsti, ar kuru Latvija varētu veidot cieņpilnas attiecības. Svarīgs uzdevums ir īstenot Baltijas un Ziemeļvalstu ciešāku integrāciju. Tas nozīmē, ka reizēm var nākties rīkoties pret mūsu īstermiņa ekonomiskajām interesēm, ja ilgtermiņā tas nostiprina ciešāku politisko sadarbību. Piemēram, ja Krievija politisku motīvu dēļ aizliedz Lietuvas piena produktu importu, tad ir nevis priecīgi jāberzē rokas par šo ziņu, bet jāsolidarizējas ar kaimiņiem pret netaisnību. Vai nu ir jāpalīdz kaimiņiem segt zaudējumus, vai pašiem ir jānosaka īslaicīgs piena produktu eksporta liegums. Savukārt zaudējumi, kas rodas ražotājiem šajā periodā, būtu jāsedz no valsts budžeta. Ne mazāk svarīgs aspekts ir ciešākas sadarbības veidošana iedzīvotāju līmenī starp Baltijas valstīm, piemēram, ieviešot lietuviešu valodas apmācību Leišmalē vai igauņu valodas apmācību Ziemeļlatvijā, ieviešot bezmaksas apraidē Igaunijas un Lietuvas nacionālos televīzijas kanālus, ieviešot padziļinātu Lietuvas un Igaunijas vēstures apguvi skolu mācību programmās. Saglabājot stratēģisko partnerību ar ASV, Eiropas Savienības jautājumos svarīgi ir izveidot ciešāku sadarbību ne tikai starp Baltijas valstīm, bet arī ar Ziemeļvalstīm, Poliju, Ungāriju, Čehiju, Slovākiju un iespēju robežās arī ar Lielbritāniju un Vāciju, jo daudzos Latvijas nākotnei svarīgos jautājumos mūsu nacionālās intereses sakrīt ar iepriekš minēto valstu nacionālajām interesēm. Ārpolitikas debašu ietvaros nevar nerunāt arī par situāciju Ukrainā, kas, šķiet, daudziem Eiropā ir neērts jautājums. 1999.gada janvārī Baku ielās bija izveidotas barikādes, pieprasot savas valsts neatkarību. Pēc Gorbačova pavēles padomju karavīri trijās dienās nogalināja aptuveni 100 Baku iedzīvotājus. 1991.gada janvārī Viļņā civilie iedzīvotāji aizsargāja stratēģiskos objektus un aizsargāja savu valsti. Pēc pavēlēm tika nogalināti 14 cilvēki. 1991.gada janvārī arī Rīgas ielās bija izveidotas barikādes, lai aizsargātu neatkarīgo Latviju. Uzbrukumos tika nogalināti 6 iedzīvotāji. Tālaika noziedzīgo pavēļu devējs pirms dažiem gadiem saņēma Nobela miera prēmiju. Šobrīd, 2014.gada janvārī, arī Kijevas ielās ir izveidotas barikādes, lai Ukraina iegūtu iespēju neatkarīgi lemt savu nākotni. Pēc policijas specvienību uzbrukumiem jau ir 5 upuri. Tieši Ukrainas oficiālās varas nerēķināšanās ar lielas iedzīvotāju daļas viedokli un pārmērīga fiziskā spēka pielietošana no Ukrainas iekšlietu struktūru puses ir novedusi pie politiskās krīzes un vardarbības ekskalācijas Kijevā, kuras rezultātā ir ne tikai liels ievainoto cilvēku skaits, bet ir arī bojāgājušie. Gan Latvijai, gan citām valstīm būtu jāpauž nosodījums par varas īstenoto vardarbību pret žurnālistiem un savas valsts iedzīvotājiem, kā arī jāpalīdz veidot dialogu starp Ukrainas pozīciju un opozīciju, lai bez tālākas asinsizliešanas varētu atrisināt politisko krīzi. Notikumi Ukrainā nav jautājums par to, vai Ukraina noslēgs asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību vai ne. Kad aizvadītā gada nogalē biju Ukrainā, tad daudzi protesta akciju dalībnieki apstiprināja, ka viņiem tas šķiet otršķirīgs jautājums. Ukraiņu primārās intereses ir attālināties no Krievijas ietekmes sfēras un kļūt par eiropeisku valsti. Tālākā notikumu attīstība Ukrainā ir ļoti nozīmīga Baltijas valstīm. Ja Ukrainas tauta nolems attālināties no Krievijas ietekmes, tas nozīmēs, ka Krievijai saruks iespējas veidot jaunu impēriju. Tomēr vēlos akcentēt, ka Ukrainas nākotne ir izlemjama tikai un vienīgi pašā Ukrainā, nevis Rietumos vai Maskavā. Līdzīgu principu mēs vēlamies redzēt Latvijā un pārējās pasaules valstīs, ka par savas valsts nākotni var lemt tikai un vienīgi šīs valsts pilsoņi. Paldies. (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)".
2014_01_23-seq42 spokenText "Paldies. Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas vārdā vārds deputātam Jānim Dombravam.".
2014_01_23-seq41 spokenText "Cienījamā Prezidija priekšsēdētājas kundze! Priekšsēdētājas kundze, jā... Ekselences! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Pēc sarunām ar NVO pārstāvjiem gan Eiropas lietu komisijas, gan Ārlietu komisijas tikšanās reizēs jāsecina, ka ārlietu ministra ziņojums ar katru gadu kļūst labāks. Tas priecē, jo ārpolitikai jābūt „noenkurotai” sabiedrībā. Pie šīs atziņas vēl atgriezīšos savas uzrunas beigās. Ikdienas steigā un jaunas koalīcijas veidošanas procesā varam viegli aizmirst to, ka vēl pirms gada, kad apspriedām iepriekšējo ārlietu ministra ziņojumu, pastāvēja reāli kara draudi starp ASV un Irānu. Tad es pieļāvu 50 procentu varbūtību, ka karš varētu izcelties. Ja lielgabali būtu toreiz runājuši, kāda šodien izskatītos mūsu straujā izaugsme? Benzīna cenas kāpj un jau ir tuvu pie četriem latiem, proti, tuvu sešiem eiro. Nez kāds tad būtu saturs mūsu debatēm šodien? Tika panākts diplomātisks risinājums. Ir panākta pagaidu vienošanās ar Irānu uz sešiem mēnešiem, un vienošanās rīcības plāns stājās spēkā pirms trim dienām. Te redzam mūsu ārpolitikas veiksmi, strādājot kopā ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Sarunas vadīja Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrīna Eštonas kundze, runājot visu 28 Eiropas Savienības dalībvalstu vārdā. Tas jau ir spēks! Bet pie sarunu galda ar Irānu piedalījās trīs Eiropas Savienības lielvaras - Lielbritānija, Francija un Vācija - kopā ar vēl trim ANO pastāvīgajām loceklēm - ASV, Ķīnu un Krieviju. Šis sarunu formāts saucās „E3+3”. Saeimas Eiropas lietu komisija vairākkārt apsprieda un apstiprināja Ārlietu ministrijas (tātad - Latvijas) pozīcijas Eiropas Savienības sarunās ar Irānu; ārlietu ministrs Rinkēviča kungs brauca uz Eiropas Savienības Ārlietu padomi, lai vienotos par kopīgu politiku šajās sarunās. Diplomātiskais process turpināsies, līdz būs sasniegta visaptveroša vienošanās, kas ļaus Irānai ražot kodolenerģiju tikai civilajām vajadzībām. Pēc tam Irāna varēs brīvi tirgot savu naftu un dabasgāzi pasaules tirgos. Kā jūs zināt, šo izejvielu Irānā ir atliku likām. Tomēr jāņem vērā, ka ir divas spēcīgas valstis, kuras pretojas pagaidu vienošanās īstenošanai, proti, Izraēla un Saūda Arābija. Nav skaidrs arī, cik tālu Irāna ir vispār gatava iet uz kompromisiem. Ir vēl viena laba ziņa: izskatās, ka sarunas par Palestīnas valsts izveidi blakus Izraēlai ir izkustējušās no vietas. Tas nav tikai ASV nopelns, arī Eiropas Savienība var ieskaitīt savā kontā zināmu virzību uz priekšu šī pusgadsimta, nu, jāsaka, jau ilgāk par pusgadsimtu, konflikta diplomātiskajam risinājumam. Diemžēl ir arī slikta ziņa. Ukrainas negaidītais pagrieziens uz Austrumiem mudina mūs atcerēties par civilizāciju sadursmju tēzēm, ar kurām pirms 20 gadiem nāca klajā Semjuels Hantingtons, tas ir, par ģeopolitisko nomatu, kas stiepjas no Somijas austrumu robežas lejā gar mūsu austrumu robežu līdz pat Adrijas jūrai, atdalot Rietumus no Austrumiem. Šī robeža novilkta jau 14.gadsimtā un ir maz kopš tiem laikiem mainīta. Lielais jautājums tagad ir tāds: vai Ukraina var pārcelt šo nomatu aiz savas austrumu robežas? Vai Brīvās tirdzniecības līgums, kurš netika parakstīts Viļņā, liecina, ka tā to nevar izdarīt, jo Krievija to nepieļauj? Krievija parādīja, ka tā var likt lietā itin visu, lai nosargātu to, ko tā uzskata par savu ģeopolitisko telpu. Bet Eiropas Savienība ne visai vēlas piedalīties šādā kailas varas spēlē. Eiropas Savienības pieeja ir balstīta uz vērtībām, sarunām, dažādu pušu vienošanos. Eiropas Savienība nevar dāļāt naudu, nezinot, kur nauda patiesībā aiziet. To mēs visi zinām. Taču Ukrainai līgums ar Eiropas Savienību būtu ļāvis ietaupīt pusmiljardu eiro gadā. Man šķiet, ka dramatiskie notikumi Ukrainā prasīs no mums daudz lielāku uzmanību, nekā tas ir bijis līdz šim, tā vienkāršā iemesla dēļ, ka notikumi tur vistiešākajā veidā skar arī mūs un ka vismaz puse Ukrainas iedzīvotāju skatās drīzāk uz Rietumiem, nevis uz Austrumiem. Noslēgumā, kā jau sākumā minēju, citēšu pirmo rindu no ārlietu ministra ziņojuma: „Latvijas ārpolitikas pamatmērķi ir valsts drošības un stabilitātes garantēšana, starptautiski veidojot priekšnoteikumus Latvijas ekonomiskajai izaugsmei un iedzīvotāju labklājībai.” Bet kā mēs to panāksim, ja mūsu valdības nestrādā ilgāk par diviem gadiem un diviem mēnešiem? Mūsu lielā diaspora būs jau pamanījusi, ka Rietumos koalīcijas, par spīti iekšējiem strīdiem, lielākoties noturas līdz nākamajām vēlēšanām. To būs pamanījuši arī mūsu vēlētāji tepat Latvijā. Labi vēl, ka mums ir bijis premjers, kas, trim valdībām mainoties citai pēc citas, tomēr ir radījis Latvijai pozitīvu starptautisku tēlu mūsu sabiedroto acīs un izkopis labus personīgus kontaktus ar tādām valstīm kā Vācija un Polija. Ārpolitikā mēs nevaram uzstādīt mērķus, lai pēc tam ar biežajām valdības maiņām paši radītu šķēršļus to sasniegšanai. Mēs, 100 deputāti, laikam gan esam tiešā veidā atbildīgi par šādu situāciju. (Dažu RP frakcijas un frakcijas VIENOTĪBA deputātu aplausi.)".
2014_01_23-seq40 spokenText "Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Ir pulksten 11.00. Turpinām Saeimas 23.janvāra sēdi. Pirms pārtraukuma mēs uzsākām skatīt ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Tātad mums ir jāturpina debates. Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA pārstāvim Atim Lejiņam.".
2014_01_23-seq38 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Raivis Dzintars... nav, Jānis Urbanovičs... nav, Inga Vanaga... nav. Paldies.".
2014_01_23-seq36 spokenText "Kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 10.35.".
2014_01_23-seq35 spokenText "Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.".
2014_01_23-seq34 spokenText "Godātie kolēģi! Ekselences! Klātesošie! Latvijas misija un galvenais uzdevums ārpolitikā balstās mūsu demokrātijas un brīvības līdzsvarā, sakņojas izpratnē, ka stiprākā pienākums ir aizstāvēt vājāko, un tajā, ka brīvai tautai ir jāiestājas par tām tautām, kuru centieni pēc brīvības tiek ierobežoti un apdraudēti. Mums jārealizē tāda ārpolitika, kas sakņojas mūsu vērtībās. Mūsu mērķis šajā dinamiskajā mūsdienu pasaulē ir tas, ka Latvijai jābūt gan ar ietekmi, gan ar iespējām, gan ar nozīmīgu vārdu, risinot jautājumus, kas tieši vai netieši saistīti ar mūsu valsts nākotni. Mūsu valsts ārpolitikas mērķiem ir jābūt šādiem: aktīva līdzdarbība starptautiskajos procesos, nevis tikai piekrītoša paļaušanās uz Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku. Ir vairāk jārīkojas pašiem, negaidot, ka cits ko paveiks mūsu vietā. Mūsu ārlietu dienestam ir aktīvi jāstrādā valsts atpazīstamības un prestiža celšanā, pozitīva un draudzīga tēla veidošanā. Tikai sasniedzot iepriekš minēto, mēs varēsim godam un pilnvērtīgi aizstāvēt mūsu uzņēmēju, pilsoņu un valsts intereses. Kas būtu jādara? Formējot un veidojot, un realizējot mūsu valsts ārpolitiku, ir jābalstās uz Latvijas nacionālajām interesēm, lai nodrošinātu valsts un mūsu pilsoņu drošību, lai palielinātu mūsu valsts atpazīstamību, lai radītu labākus apstākļus mūsu uzņēmējiem globālās konkurences apstākļos. Mūsu valsts nacionālās intereses, sadarbojoties ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, aktīvi jāaizstāv gan Eiropas Savienībā, gan NATO. Jāturpina attīstīt ne tikai tiešā stratēģiskā partnerība ar Amerikas Savienotajām Valstīm, bet arī aktīvi jāiesaistās Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu stratēģiskajā partnerībā. Lai nodrošinātu Latvijas stabilitāti un starptautisko konkurētspēju nākotnē, lielāka uzmanība jāpievērš starptautiskajai ekonomiskajai politikai, kas balstās uz daudz ciešākas un efektīvākas sadarbības modeļiem tieši mūsu uzņēmējiem. Visās jomās jāstiprina sadarbība ar Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm. Latvijai ir jāizmanto savs ģeogrāfiskais stāvoklis un vēsturiskā pieredze, gadsimtiem akumulētās prasmes un iemaņas dzīvot un sadzīvot ar Austrumiem un Rietumiem. Mēs varam būt aktīvi reģiona līderi šajā sadarbībā. Mums ļoti svarīgi ir proaktīvi reaģēt un jau laikus gatavoties ārpolitikas prioritāro virzienu paplašināšanai tādu pasaules ekonomiski straujāk augošo valstu virzienā kā Ķīna, Indija, arābu valstis un Brazīlija. Jau laikus ārlietu resoram ir jāgatavo kvalificēti kadri, īpašas apmācību programmas, jāorganizē stažēšanās iespējas, jāgatavo eksperti, sadarbībā ar universitātēm jāizstrādā tieši mūsu mērķstratēģijas attiecībā uz šiem reģioniem. Ir jāgatavo ekonomiskie diplomāti un eksperti, jo no viņu zināšanām un darbības būs atkarīgs mūsu valsts ekonomiskais uzplaukums. Beidzot ir jāīsteno praksē mūsu ārpolitikas „smadzeņu” institūtu kapacitātes un finansiālā atbalsta palielināšana, ceļot to starptautisko prestižu un stiprinot ekspertīzi. Ir jāveido īpašas sagatavošanas un atbalsta programmas tiem mūsu labākajiem profesionāļiem, kuri cenšas pretendēt uz posteņiem dažādās Eiropas Savienības iestādēs. Mēs nevaram atstāt šo procesu pašplūsmā un tikai paša pretendenta ziņā. Mums ir jāizmanto katra iespēja iefiltrēt nacionālos kadrus Briseles birojos, lai mēs varētu būt informēti un arī ietekmēt Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanu jau agrīnā to gatavošanas stadijā. Ir jāatbalsta emigrācijā esošie mūsu pilsoņi. Jāfinansē izglītība latviešu valodā, Latvijas kultūras, tradīciju un vēstures apguve. Daži komentāri par ziņojumu. Mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, nevaram piekrist Ārlietu ministrijas ziņojumā paustajam, ka Latvijas interešu aizstāvība Eiropas Savienības daudzgadu budžeta sarunās ir bijusi veiksmīga. Mūsu lauksaimnieki, tāpat kā šobrīd, arī turpmākajos gadus saņems viszemākos tiešmaksājumus starp visām dalībvalstīm. Valdībai bija parlamenta mandāts panākt, lai tiešmaksājumu apjoms būtu vismaz 80 procentu no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Tas netika izpildīts. Mūsu lauksaimnieki kļūs aizvien nespējīgāki konkurēt, salīdzinot ar citu valstu zemniekiem. Savukārt attiecībā uz plānoto pieejamo finansējumu no Kohēzijas fonda turpmākie mēneši būs izšķiroši, lai ar Eiropas Komisiju saskaņotu atbalstāmās prioritātes. Un ir ļoti svarīgi, lai Latvijas amatpersonas spētu pierādīt, ka mums šos līdzekļus ir nepieciešams ieguldīt gan dzelzceļā, gan lidostā, gan ostās, gan ceļu sakārtošanā. Par Austrumu partnerību. Ārlietu ministrijas ziņojumā plaši un pozitīvi aplūkots jautājums par Austrumu partnerību. No tribīnes mēs dzirdējām, ka mēs esam līderi Austrumu partnerības programmā. Tomēr pēdējā gada notikumi skaidri parāda, ka Eiropas Savienības Austrumu partnerības programma uz šo brīdi nav realizējusies veiksmīgi. Austrumu partnerības programma - tātad šīs sešas valstis. Kāda ir realitāte? Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Ukraina... Neveiksmīgais Viļņas samits, šībrīža dramatiskie notikumi Kijevā... Ņemot vērā situācijas eskalāciju un to, ka, iespējams, 2015.gada pavasarī, mūsu prezidentūras laikā, Ukrainā notiks prezidenta vēlēšanas, kas, visticamāk, varētu tikt pavadītas ar plašiem nemieriem, ar demonstrācijām, pavisam reāla ir situācija, ka Latvijai gribot negribot nāksies risināt šo konfliktu un pārstāvēt Eiropas Savienības Padomi, kam mums trūks gan pieredzes, gan kapacitātes. Un vēl nobeigumā par karaspēka izvešanu no Afganistānas. Saglabājot konsekvenci un kontekstā ar Zaļo un Zemnieku savienības priekšvēlēšanu programmā pausto, gribu minēt mūsu valsts militāro misiju Afganistānā. Ir noteikti jāmaina akcenti, jāpalielina civilais ieguldījums, nevis militāro kravu tranzīts caur Latvijas ostām, vietējo ražotāju piegādes militārajam korpusam. Mēs gribam lielu ideju vārdā ne tikai piedalīties militārā operācijā, bet arī balstīt mūsu valsts vietējos uzņēmējus. Un mēs ar nepacietību gaidām rudeni, kad mūsu, „zaļo”, aizsardzības ministram Raimondam Vējonim, mēs ceram, būs tāda iespēja dot vēsturisko pavēli: „Uzsākt Latvijas karaspēka izvešanu no Afganistānas!” Paldies. (ZZS frakcijas aplausi.)".
2014_01_23-seq33 spokenText "Paldies. Grigules kundze, vai jums pietiks ar septiņām minūtēm? Jums ir tiesības runāt 10 minūtes, bet, ja jums vajag 10... Paldies. Turpinām debates. Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā vārds deputātei Ivetai Grigulei.".
2014_01_23-seq32 spokenText "Kamēr mēs esam spiesti konkurēt gan ar tuvākajiem kaimiņiem, gan ar pārējiem ES dalībniekiem, ar dažiem no kuriem mums ir līdzīgi noteikumi, bet vairākums mūsu konkurentu ir spēcīgi, viņiem ir pieredze un nauda, bet mēs varam cīnīties par apvienošanos un par taisnīgu pieeju visiem. Ja mēs redzam savu nākotni stiprā, apvienotā Eiropā, tad visiem Eiropas spēlētājiem ir jāpieņem vienādi spēles noteikumi, kas ir taisnīgi visiem, un pakāpeniski vajag atiet no iekšējās konkurences, kas šodien neļauj Eiropai attīstīties vienlīdzīgi un efektīvi. Jo precīzāk mēs īstenosim sadarbību savas ārpolitikas pirmajā līmenī, jo stiprāka būs mūsu pozīcija otrajā līmenī un izdevīgāka būs ārpolitikas sadarbība trešajā līmenī. Un man negribētos, lai sarunās par kopīgām Rietumu vērtībām tiktu pazaudēta ārpolitikas īstenošanas jēga, proti, savas valsts un tautas interešu aizstāvēšana un ekonomiskie panākumi visiem. Paldies. (SC frakcijas aplausi.)".
2014_01_23-seq31 spokenText "Potapkina kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies! (No zāles dep. I.Zariņš un citi SC frakcijas deputāti: „Lai pabeidz!”, „Lai runā!”)".
2014_01_23-seq30 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Ministru prezidente! Ministra kungs! Godātie deputāti, ekselences! Kad mēs runājam par ārpolitiku, daudzi grib to vienkāršot, mēģinot novest visu līdz saprotamam divpolāras pasaules modelim. Ņemot vērā mūsu piederību Eiropai, viss ir novests līdz jēdzieniem „pareizie Rietumi” un „nepareizie pārējie”. Mēs esam „pareizie”, un tāpēc mums pret pārējiem jāaizstāv kopīgās Rietumu vērtības, kodoli un demokrātija pēc mūsu sapratnes un tā tālāk. Tiek gaidīts, ka vienotajā Eiropas telpā mums visiem būs kopīgas eiropeiskas vērtības un tātad arī kopīgas intereses. Bet prakse rāda, ka, neskatoties uz kopējām vērtībām, intereses vāciešiem, francūžiem, kā arī mūsu kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem no Latvijas interesēm var atšķirties diezgan būtiski. Pēc negoda ar vilcienu iepirkumu ne tikai diplomāti un ministri, bet tagad arī katrs Latvijas iedzīvotājs tika pārliecināts, ka spāņu, šveiciešu un kanādiešu ražotāja un latviešu ražotāja, latviešu pasažieru pārvadātāja, kā arī latviešu pasažieru intereses būtiski atšķiras. Interešu nesakārtotības dēļ Latvijas iedzīvotāji palika bez vilcieniem, bet turpina maksāt par svešām interesēm no saviem nodokļiem. Tuvākajā laikā katram iedzīvotājam būs jāmaksā par svešām interesēm arī gāzes tirgus liberalizācijas dēļ. Kamēr Latvijai nav iespēju alternatīvas gāzes piegādei, tas novedīs pie papildu izdevumiem cilvēkiem, kuri maksās par sarežģītu un dārgu gāzes infrastruktūru. Par to, kā tas darbojas Latvijā, mums jau ir pieredze pēc elektrības tirgus liberalizācijas, par kuru mums būs jāmaksā vēl dārgāk jau šogad. Kāds var teikt, ka tas neattiecas uz ārpolitiku, bet abos gadījumos galvenie faktori atrodas aiz Latvijas robežām. Tās ir ārvalstu ražotāju komercintereses, lobiji, brīvās tirdzniecības līgums, bet iekšienē ir tikai mūsu nespēja aizstāvēt savas intereses šī līguma ietvaros. Mūsdienu ārpolitika ir komplicētāka nekā attiecības „Rietumi pret pārējiem”. Latvijas ārpolitikai ir vairāki virzieni un līmeņi. Pirmajā Latvijas ārpolitikas līmenī ir savu interešu aizsardzība tuvākajā apkārtnē. Viens piemērs. Mēs pieņēmām izmaiņas Autotransporta reģistrācijas likumā un tādējādi paši izveidojām situāciju, lai pirkt, reģistrēt un turēt mašīnu būtu izdevīgāk Igaunijā. Divus gadus zaudējam nodokļus, bet mūsu automašīnu tirgotāji zaudē pārdošanu. Tā vietā, lai vienreiz vienotos ar Igauniju un Lietuvu un izlīdzinātu auto nodokļus un maksājumus, kā arī iekļautu akcīzi degvielas vērtībā, kā tas īstenots tuvākajiem kaimiņiem, tagad mēs aizliedzam mūsu iedzīvotājiem braukt ar Igaunijā reģistrētiem automašīnu numuriem, varonīgi pārvarēdami savas muļķības sekas. Mūsu attiecības ar kaimiņiem - Lietuvu un Igauniju - jau sen ir aiz Ārlietu ministrijas ietvariem. Mūsu valstis ir tik tuvas, ka mūsu premjeri var dzert kafiju darba brokastīs kaut katru nedēļu. Mums ir personiskas attiecības katrā varas līmenī. Mūsu situācijā jau sen ir laiks apvienot ministrijas un kopā uzturēt infrastruktūru, bet mēs joprojām pārvelkam pār acīm segu kā Rail Baltica un LNG termināļa gadījumā. Otrajā Latvijas ārpolitikas līmenī ir mūsu attiecības Eiropas Savienības ietvaros, kur mums arī ir iespēja īstenot politiku savas valsts labā. Runājot frakcijas vārdā, es daru zināmu arī Sociāldemokrātu grupas - otras lielākās grupas Eiropas Parlamentā - pozīciju. Mēs esam par vienotu un stipru Eiropu, bet mēs nevaram atbalstīt Eiropas politiku tādā veidā, kādā tā eksistē šodien. Mēs esam pārliecināti, ka taupīšanas politika ved pie nevienlīdzības stiprināšanas Eiropas iekšienē un pie vēl lielākas sadalīšanās divu ātrumu Eiropā. Mūsu mērķis ir vienotu sociālo standartu īstenošana visas Eiropas līmenī. Un tā arī ir ārpolitika, jo šis jautājums ir īpaši svarīgs Latvijai kā nabadzīgākajai valstij eirozonā. Arī tam jābūt mūsu ārpolitikas mērķim -nodrošināt minimālo pensiju, sociālo pabalstu un bezdarba pabalstu Eiropas līmenī un saistīt to ar iztikas minimumu. Vienotu standartu neesamība noved pie sociālekonomiskas nevienlīdzības Eiropas Savienības ietvaros, pie iedzīvotāju migrācijas un pie nopietnām problēmām attiecībā uz turpmāko attīstību. Fakts, ka mēs esam nabadzīgākā valsts eirozonā, var traucēt mūsu tuvāko ārpolitikas mērķu īstenošanu, proti, iestāšanos OECD. Vai bagāto valstu klubs gribēs sevi diskreditēt, uzņemot savās rindās nabadzīgāko Eiropas valsti, kurā ir dziļa demogrāfiska krīze? Saprotot, ka visas Eiropas valstis joprojām ir ekonomiskajā krīzē un ka Eiropas iekšienē mums nav pietiekami daudz priekšrocību, lai ražošanas attīstībai piesaistītu investīcijas no Eiropas Savienības iekšienes, rodas sapratne par trešā ārpolitikas līmeņa uzdevumiem. Es esmu pārliecināts, ka mums nav jāstāv malā Eiropas ārlietās. Mums jāiemācās izvirzīt iniciatīvas un būt līderiem jomās, kur mums ir priekšrocības attiecībā pret pārējām Eiropas Savienības valstīm vai kur mūsu valsts var dabūt augstāku labumu no divpusēju attiecību attīstības. Pēdējos gados mēs ieguvām pozitīvu piemēru, proti, Latvijas iniciatīvu attīstīt sadarbību ar Centrālāziju ne tikai divpusējo attiecību, bet arī Eiropas Savienības ietvaros. Pateicoties šai iniciatīvai, mēs varēsim paaugstināt Latvijas prezidentūras kvalitāti un sniegt savu ieguldījumu Eiropas ārpolitikas īstenošanā. Līdz ar to vajag, lai politiskā iniciatīva kopumā dotu tiešu ekonomisku labumu mūsu valstij. Ja mēs esam atklāti un draudzīgi, tad mūsu infrastruktūrai - ostām, dzelzceļiem - jābūt izvēlei Nr.1, lai Centrālāzijas valstis izvēlētos ceļu uz Eiropu. Tas arī ir iemesls, lai kopā ar pārējiem sabiedrotajiem veiktu revīziju un, iespējams, būtiski grozītu sadarbības programmas. Un acīmredzot pēc Viļņas samita tiks kritiski vērtēta un būtiski grozīta Austrumu partnerības programma. Man negribētos, lai Latvija, kas ir dziļi saistīta - un veiksmīgi saistīta! - ar šīs programmas īstenošanu, līdz 2015.gadam nokļūtu Antiņa lomā, kas ir pārliecināts par savu nozīmību laikā, kad lielie spēki vienojas mums aiz muguras. Runājot par lielajiem spēkiem, to skaitā par kaimiņvalstīm, jāteic, ka pasaules un Eiropas galvenie lielie spēki veiksmīgi veido konstruktīvu dialogu ar Krieviju. Pasaule un Eiropa nevar iedomāties savu attīstību bez arvien dziļākas un dziļākas mijsadarbības ar Krieviju. Un būsim godīgi, mums šodien vairs nav ko dalīt ar Krieviju, izņemot pagātni. Bet pretenziju izvirzīšana par vēsturi nav tas, ko vajag veiksmīgai attīstībai nākotnē. Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma ap 2 miljardiem eiro Krievija ieņem 2.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Tā ir to valstu skaitā, kur mūsu tirdzniecības bilance ir sabalansēta. Mūsu kaimiņattiecībās pārsvarā jābūt pragmatismam un labām kaimiņattiecībām. Nevaru arī nepateikt par attiecībām ar Ķīnu. Godātais Andris Sprūds, Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs, ārpolitikas ziņojuma apspriedē pagājušo gadu nosauca par Ķīnas un Centrālāzijas gadu. Es gan piebildīšu - ja ne gadsimtu. Latvijai atkal ir svarīgi izvēlēties un Eiropas ārlietu politikas ietvaros atbalstīt spēkus, kuri aizstāv protekcionisma politiku, virzīt tos attiecībā uz Ķīnu vai arī otrādi - būt kopā ar tiem, kuri atbalsta Eiropas Savienības soļus un brīvās tirdzniecības zonas īstenošanu ar Ķīnu. Manuprāt, izdevīgākā izvēle ir acīm redzama. Eiropas Savienība jau sen skatās uz Ķīnu kā uz investoru. Pēdējos divos gados Ķīnas investīciju apjoms Eiropā pārsniedz Eiropas investīciju apjomu Ķīnā. Labas attiecības ar Ķīnu mums ir unikāla iespēja, lai dabūtu tās tehnoloģijas, kas nākotnē ļaus mums attīstīt ražotnes ar augstu pievienoto vērtību. Jau šodien mūsu spēkos ir īstenot vienkāršus soļus, proti, turpināt aktīvu līdzdalību Ziemeļeiropas valstu un Ķīnas dialogā, izņemt no valsts iepirkumiem ierobežojumus attiecībā uz Ķīnas ražotājiem tur, kur tie nav pamatoti un kur tas nav pretrunā ar Eiropas likumiem. Izņemt Honkongu no ofšoru „melnā saraksta”, kas nopietni traucē pirmām kārtām mūsu uzņēmējiem strādāt gan ar Honkongu, gan ar Ķīnu. Piemēram, Beļģijā, Francijā, Itālijā, Nīderlandē, Šveicē, Amerikā un citur Honkongas nav ofšoru sarakstā, un arī pēc OECD klasifikācijas Honkonga klasificēta kā jurisdikcija, kura pietiekamā mērā īsteno nodokļu standartus, kas pieņemti starptautiskajā līmenī. Mums arī jāvērtē mūsu iekšējo izmaiņu ietekme uz mūsu ārpolitisko pozīciju. Biežas izmaiņas likumdošanā, nodokļu paaugstināšana, birokrātiska procedūru komplicēšana ved pie uzņēmumu vides un valsts imidža pasliktināšanās. Situācija ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām atkal liecina, ka mēs esam čempioni šaušanā sev kājās. Eiropas Savienība nozīmē vienādas iespējas visiem, bet tas nenozīmē vienādas iespējas vienādajiem...".
2014_01_23-seq29 spokenText "Paldies. Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas vārdā vārds deputātam Sergejam Potapkinam.".
2014_01_23-seq28 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministri! Ekselences! Dāmas un kungi! Ārlietu ministra kungs! Liels paldies par labi sagatavoto ziņojumu un uzrunu, kas kalpos par nopietnu pamatu šodienas debatēm par tik nozīmīgu jautājumu, kāda ir valsts ārpolitika un Eiropas Savienības jautājumi. Pagājušā gada debatēs viens no centrālajiem jautājumiem saistījās ar Latvijas dalību eirozonā, kas bieži vēl tika uzdots jautājuma formā, taču nu jau gandrīz mēnesi mēs eiro uztveram kā dabisku mūsu ikdienas sastāvdaļu. Neapšaubāmi, politiskā loģika varētu likt šodien ar gandarījumu detalizēti atskatīties gan uz Eiropas Savienības daudzgadu budžeta sarunu rezultātiem, gan uz oficiālo sarunu par Latvijas uzņemšanu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā uzsākšanu, bet vēl jo vairāk uz sekmīgo eiro ieviešanas procesu, kas ir lielisks apliecinājums Latvijas spējai relatīvi īsā laikā ne tikai apturēt ekonomiskās krīzes radīto lejupslīdi, bet arī atgriezties pie izaugsmes. Tomēr šodien es šim kārdinājumam daudz neļaušos. Eiro ir sekmīgi ieviests. Turklāt, kā mēs nesen vienojāmies Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē, tas tika ieviests ar īstu pulksteņa - Latvijas pulksteņa - precizitāti. Liels paldies Valdim Dombrovskim, Andrim Vilkam un visai Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta komandai, kas ieguldīja kopīgās pūles tā visa sasniegšanā! Šis gads, 2014.gads, ir sagatavošanās gads Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Tā būs tieši tik sekmīga, cik precīzs un labs būs gatavošanās posms. No paveiktā šogad būs atkarīgs, cik stipri vai ļodzīgi pamati tiks ielikti mūsu prezidentūrai. Novērtējot mūsu spējas un kapacitāti, esmu droša, ka Straujumas kundzes un Rinkēviča kunga vadībā prezidentūrai sagatavosimies tikpat veiksmīgi kā eiro ieviešanai Dombrovska kunga un Vilka kunga vadībā, bet tas prasīs arī tikpat neatlaidīgas pūles un koordinētu darbu. Lai vadītu mūsu darbu prezidentūras laikā, mums vēl jo svarīgāk ir definēt, kādu Eiropas Savienību mēs vēlamies attīstīt, un - vēl jo vairāk - precīzi caur kādiem darbiem tas būs sasniedzams, it īpaši mūsu definēto prezidentūras prioritāšu griezumā; piemēram, kādu informācijas sabiedrības un digitālās ekonomikas attīstību vēlamies redzēt Eiropas Savienībā un ko paveiksim šajā jomā mūsu prezidentūras laikā. Tāpat arī attiecībā uz abiem pārējiem prioritāšu blokiem - Eiropas Savienības ekonomikas nākotne un konkurētspēja un Eiropas Savienība globālā kontekstā, jo īpaši Austrumu partnerības jautājumā. Esmu patiesi gandarīta, ka visas Saeimā pārstāvēto partiju frakcijas pagājušā gada nogalē parakstīja vienošanos par Latvijas prezidentūras sagatavošanu un īstenošanu. Paldies visiem kolēģiem par šo kopīgo soli! Runājot par Latvijas prezidentūras prioritātēm, mums būs jārod atbildes uz virkni Austrumu partnerības politikas jautājumu. Būsim godīgi: kopš Ukrainas atteikšanās parakstīt asociācijas līgumu Eiropas Savienībā nožēla par nerealizētām iespējām un dramatisko situācijas attīstību Ukrainā pēc Viļņas samita mijas ar neziņu par šīs politikas nākotni. Vai Austrumu partnerībai būs lemts kļūt par tikpat ambiciozu neveiksmi kā Lisabonas stratēģija? Es ceru, ka ne. Ņemot vērā Austrumu partnerības īpašo vietu Latvijas prezidentūras prioritāšu vidū, tieši mūsu valstij būs iespēja un pienākums daudz darīt, lai tas tā nenotiktu. Dāmas un kungi! Ļaujiet man jums nolasīt nelielu citātu, kas šajās dienās ir īpaši aktuāls: „Kā nedalāmu Eiropas daļu mēs uzlūkojam arī visus tos cilvēkus austrumos, kuriem ir vēlme mums pievienoties. Mēs ar lielu cieņu uzlūkojam viņu drosmi un uzticību, tāpat arī ciešanas un upurus. Mēs esam viņiem parādā vienotas un brālīgas Eiropas piemēru.” Skatoties televīzijas ziņu pārraides par asiņainām sadursmēm Kijevā, varētu šķist, ka šos vārdus kāda Eiropas Savienības amatpersona teikusi šajās dienās. Tomēr šim citātam ir vairāk par 50 gadiem, un tā autors ir neviens cits kā viens no vienotās Eiropas tēviem - Robērs Šūmans. Citāts liecina, ka Ukraina gluži tāpat kā Latvija tika uzlūkota kā nedalāma Eiropas sastāvdaļa jau tolaik, kad mūsu kontinentu vēl sadalīja „dzelzs priekškars”. „Mēs ar lielu cieņu uzlūkojam Ukrainas tautas drosmi un upurus”, - šādi pēdējo dienu Kijevas notikumu kontekstā mēs šodien varētu pārfrāzēt Šūmana teikto. Es noteikti paredzu ātru un nepārprotamu kopējo Eiropas Savienības reakciju uz nepiedodamajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Kijevā. Lūkojoties uz Austrumu partnerību, mums jāatceras par Eiropas vērtību aspektu, kas lieliski atspoguļojas šajā Šūmana citātā, bet vienlaikus ir jāņem vērā reālpolitiskā situācija. Balanss starp vērtībām un reālpolitiku ir Eiropas Savienības politikas veidošanas pamatā. Kā liecina Serbijas un Kosovas izlīguma process, Eiropas Savienības pievilkšanas spēks (jeb drīzāk - pievilcības spēks) joprojām darbojas. Tomēr tas vairs nav tāds pats kā pirms 20 gadiem, un mēs nedrīkstam augstprātīgi pārvērtēt tā ietekmi. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka Austrumu partnerības valstis neatgriezeniski attālinās no Eiropas Savienības. Iespējams, ir laiks pārdefinēt Austrumu partnerības mērķus un piedāvājumu, kā arī veidot vairāku ātrumu politiku, pārgrupējot partnerības valstis atkarībā no to vēlmes veidot padziļinātas attiecības ar Eiropas Savienību. Latvijai ir ko dot Austrumu partnerības valstīm Ukrainai, Moldovai, Gruzijai, Armēnijai, Azerbaidžānai un Baltkrievijai, kā arī Centrālāzijas valstīm. Modernas pārvaldības un demokrātijas attīstībā, tātad arī NVO un pilsoniskās sabiedrības iesaistē uzkrātā Latvijas pieredze ir neatsverams kapitāls, ko mēs varam un mums vajag ieguldīt ciešāku partnerattiecību veidošanā ar minētajām valstīm. Šis kapitāls ir mūsu reformu pieredze, veidojot demokrātisku pārvaldi un atvērtu tirgus ekonomiku. Dāmas un kungi! Pagājušajā gadā Saeimā ārpolitikas debatēs daudz tika runāts par Eiropas Savienības nākotni. Šodien, lūkojoties uz Eiropas Savienības darba kārtības jautājumiem un izaicinājumiem, jāsecina, ka pirms gada skaļi uzsāktās diskusijas par vienotās Eiropas tālākas integrācijas virzieniem kļūst arvien pieklusinātākas. Atļaušos apgalvot, ka daudzu Eiropas politiku un politiķu tik asi diskutētais jautājums par Eiropas iespējamo virzīšanos federalizācijas virzienā šodien vairs nav tik aktuāls un pamatlīguma grozījumi pagaidām vairs netiek iekļauti Eiropas Savienības tuvākajā dienas kārtībā. Vēl vairāk - Eiropas politikas vērotāji man noteikti piekritīs, ka pēdējā laikā lēmumu pieņemšanas procesā Eiropas Savienībā sāk dominēt tā dēvētā starpvaldību metode. Kopš ekonomiskās krīzes sākuma daudzi lēmumi un pat institucionāli jaunievedumi pieņemti, izmantojot tieši starpvaldību metodi, Eiropas stabilizācijas mehānismus, EuroPlus paktu, līgumu par fiskālo disciplīnu. Gandrīz visi eirozonas ekonomiskās pārvaldības jaunie elementi pieņemti, ieinteresētajām dalībvalstīm slēdzot atsevišķus līgumus. Šāds ceļš aizvien biežāk gūst pārsvaru pār kopienas metodi, kas ir Eiropas Savienības ierastā lēmumu pieņemšanas procedūra, kurā iesaistītas gan visas dalībvalstis, gan arī Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija. Eirozonas tālākā integrācija ar šādu sava veida „soli pa solim” politiku, izmantojot starpvaldību līgumus, aizvien vairāk kļūst par šodienas Eiropas Savienības realitāti. Kā Latvijai vajadzētu reaģēt uz šādu kopienas metodes un Eiropas Komisijas centrālās lomas vājināšanos? Jau no politikas teorijas zinām, ka mazām valstīm, kuras resursu ierobežotības dēļ nespēj lēmumu pieņemšanas procesā vienlīdz sekmīgi konkurēt ar lielvalstīm, kopienas metode ir izdevīgāka. Tomēr, apzinoties pēdējo gadu tendences un mūsu nacionālās intereses, visticamāk, jau šogad mēs nonāksim situācijā, kad nāksies izmantot starpvaldību metodi, lai ļautu sākt darboties banku savienībai. Domājot gan par gaidāmo Latvijas prezidentūru, gan mūsu valsts interešu aizstāvēšanu Eiropas Savienībā kopumā, vēlos akcentēt diasporas īpašo lomu. Ārvalstīs dzīvojošie Latvijas valstspiederīgie ir nozīmīgs resurss Latvijas publiskās diplomātijas jomā, un mums ir jāspēj šo resursu efektīvi izmantot. Valsts pārvaldei jādara maksimāli iespējamais, lai iesaistītu ārpus Latvijas dzīvojošos Latvijas valstspiederīgos Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē pasākumu veidošanā un popularizēšanā. Es saskatu nozīmīgu potenciālu diasporas jautājumu risināšanai Eiropas Savienības līmenī. Godātie kolēģi! Nākamajā gadā ārlietu ministra ziņojums par ārlietu un Eiropas Savienības jautājumiem tiks uzklausīts jaunā situācijā. Un šeit es apzināti uzsveru vārdu „jauns”. Latvijai būs jauna Saeima un jauna valdība. Arī Eiropas Savienībā 2015.gada janvārī būs jauns Eiropas Parlamenta sastāvs, jauna Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, kā arī jauns Eiropas Savienības Padomes prezidents. Vai Latvija savā pirmajā prezidentūrā spēs nākt klajā ar jaunu, konstruktīvu un ilgtspējīgu pienesumu jaunajā situācijā? To visu vistiešākajā veidā ietekmēs mūsu sagatavošanās darbs tieši šogad. Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
2014_01_23-seq27 spokenText "Paldies. Eiropas lietu komisijas vārdā vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.".
2014_01_23-seq26 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā Ministru prezidentes kundze! Godātais ārlietu ministr! Jūsu ekselences! Godātie kolēģi! Ārpolitikā mēs skatāmies uz trijām lietām: uz draudiem, uz izaicinājumiem un uz iespējām. Patlaban Latvijai tiešu draudu nav, bet ir vairāki izaicinājumi, kas ar laiku varētu kļūt par draudiem. Lai tiktu galā ar šiem izaicinājumiem un novērstu potenciālos draudus, mēs iestājāmies NATO un Eiropas Savienībā, arī citās starptautiskajās organizācijās, lai meklētu kopīgus risinājumus. Bet, ja mēs skatāmies uz ārpolitiku kā līdzekli, lai veicinātu mūsu valsts iedzīvotāju labklājību, tad mums ir jādomā par iespējām. Lielvalstis var veidot savu ārpolitiku tā, kā tās vēlas, un ar savu spēku un lielumu vien tās nodrošina pasaules uzmanību. Latvija ir starp tām pasaules valstīm, kurām ir nepieciešams identificēt un attīstīt savas unikālās priekšrocības un pielietot tās izdevīgākajos brīžos. Latvijai 2014.gads ir viens no šiem izdevīgajiem brīžiem. Mūsu atpazīstamība ir palielinājusies, pateicoties ekonomiskajai krīzei. Pasaules ekonomisti, finansisti, pētnieki un politiķi ir sekojuši līdzi mūsu gaitām un aktīvi debatē par to, kā Latvijas paraugs varētu tikt pielietots citās Eiropas Savienības valstīs. Šī uzmanība vēl tikai paplašinājās līdz ar mūsu veiksmīgo iekļaušanos eirozonā, bet šogad mēs piedāvājam pasaulei mūsu kultūras bagātības, izmantojot visas tās priekšrocības, kuras rodas no Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas. Un mūsu pieaugošā loma Eiropas Savienībā tikai palielināsies līdz ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā. Mēs esam ieguvuši atpazīstamību, respektu un nelielu uzmanību. Viens no ārpolitikas galvenajiem uzdevumiem ir saprast, kā to vislabāk izmantot. Skatoties uz nākamo gadu, mūsu uzdevums ir izmantot šīs priekšrocības plānveidīgi, prātīgi un stratēģiski, koncentrējoties uz tiem ārpolitikas virzieniem, par kuriem mums ir īpašas zināšanas un kuros varētu būt vislielākā atdeve ilgtermiņā. Mēs ārpolitikā nevaram darīt visu, bet ir lietas, ko darām labi. Sabiedrībā mēs katru gadu priecājamies par Latvijas lepnumiem, bet mums tādi ir arī ārpolitikā. Un, ja mums ir, ar ko lepoties - un citi to novērtē! -, tad mums ir iespēja arī kļūt par līderiem tieši šajos konkrētajos jautājumos. Līdz ar to mans mērķis šodien ir runāt par Latvijas līderību un lepnumu ārpolitikā. Eiropas Savienībā Latvija ir starp atzītiem līderiem attiecībā uz Austrumu partnerību un Centrālāzijas valstīm. Ārlietu ministrs to jau arī šodien pateica. Manuprāt, būtu laiks domāt par ilgtermiņa stratēģisku vīziju tieši šajā virzienā. Es aicinu Ārlietu ministriju un Latvijas ārpolitikas ekspertus uzsākt nopietnu diskusiju par jautājumiem, kur iezīmēta šāda mērķtiecīga stratēģija. Jautājumi ir vairāki. Kādas ir Latvijas un Eiropas Savienības perspektīvas Centrālāzijā un Tālajos Austrumos? Kādas varētu būt mums vēlamās attiecības ekonomikas, politikas un kultūras jomā šajā reģionā? Kā mums vislabāk rīkoties, lai ne tikai nodrošinātu Latvijas intereses, bet arī ietekmētu Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku šajā reģionā? Mēs jau tiekam uzskatīti par Eiropas Savienības ekspertiem Centrālāzijas reģionā. Līdz ar to būtu tikai loģiski pievērst lielāku diplomātisku un analītisku uzmanību arī Ķīnai, Japānai, Dienvidkorejai un Indijai. Mums nav jāveido jauna ārpolitikas stratēģija, bet mums ir jāprecizē tas, ko ceram iegūt, padziļinot attiecības ar šīm dinamiskajām valstīm. Ceļš šajā virzienā ir jau atvērts ar Latvijas kā līdera lomu Ziemeļu apgādes tīkla veiksmīgajā darbībā. Gan NATO, gan ASV apliecina, ka šis tīkls nebūtu iespējams bez Latvijas vadošās līdzdalības. Ir daudzi, kas vēl joprojām tic, ka šī transporta artērija no Latvijas ostām līdz Afganistānai varētu kļūt par ienesīgu komerciālu tranzītkoridoru, it īpaši - ja tas savienojas ar iecerēto jauno Zīda ceļu. Mums ir vēstniecības Uzbekistānā un Kazahstānā, un līdz ar to Latvijai ir īpašas priekšrocības šajā reģionā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības un NATO valstīm. Kā ārlietu ministrs jau sacīja savā ziņojumā, Latvijas interesēs ir aktīvāka Eiropas Savienības iesaiste šajā reģionā, jo tas veicina reģiona valstu lielāku atvērtību tirgus ekonomikai un labai pārvaldībai. Latvija noteikti ir arī Eiropas Savienības līdere vairākās Austrumu partnerības valstīs, it īpaši Gruzijā, Moldovā, Ukrainā un Baltkrievijā. Nesen Latvija būtiski ietekmēja Eiropas Savienības sankciju politiku Baltkrievijā, nosargājot mūsu iedzīvotāju ekonomiskās intereses un vienlaikus aizstāvot cilvēktiesības un Eiropas vērtības. Attiecībā uz Ukrainu Ārlietu komisija šodien ir sasaukusi ārkārtas sēdi, lai ar ārlietu ministru pārrunātu Latvijas iespējamo rīcību. Godātie kolēģi! Starptautisks respekts rodas tad, ja valsts demonstrē izcilību kādā konkrētā jautājumā. Drošības jomā trīs no vissvarīgākajiem nākotnes jautājumiem ir kiberdrošība, enerģētiskā drošība un stratēģiskā komunikācija. Mūsu kaimiņi - igauņi un lietuvieši - jau ir izveidojuši NATO izcilības centrus, lai vadītu pētniecības darbus divos šajos jautājumos. Latvija ir uzņēmusies izveidot NATO izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos. Ekspertīze šajā 21.gadsimta zinātnē ir pieprasīta visā pasaulē, un NATO ir izlēmusi to steidzīgi attīstīt. Latvijai ir iespēja piesaistīt pasaules ekspertus šajā jomā, attīstīt teoriju un praksi un kļūt par radošu domu centru nākotnes plānošanai. Un, starp citu, starptautiskā komunikācija ir saistīta ne tikai ar drošību vai ar militārajām operācijām. Biznesa pasaulē stratēģiskā komunikācija ir svarīga ne tikai uzņēmumiem, bet arī starptautiskajām institūcijām, kuras veido pasaules ekonomisko sistēmu. Jebkurš ekonomists, finansists vai baņķieris var apliecināt, cik lielu lomu komunikācija spēlē tirgus un biržas svārstībās. Tas, kas tiks radīts NATO izcilības centrā stratēģiskās komunikācijas jautājumos, ar laiku varētu būt pielietojams daudzās jomās. Ja radām izcilību, tad iegūstam līderību, un ar to mēs patiešām varēsim lepoties. Protams, mums vienlaikus ir jāstrādā arī pie citiem mērķiem citos reģionos, ieskaitot mūsu Baltijas jūras reģionu. Lielas izmaiņas šogad notiks Eiropas Savienības vadībā, un Latvija ar to ir īpaši saistīta, ņemot vērā mūsu prezidentūru 2015.gadā. Mūsu transatlantiskās saites, stratēģiskā partnerība ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Eiropas Savienības Tirdzniecības un investīciju līgums ar ASV un labas kaimiņattiecības ar Krieviju - tās visas ir svarīgas prioritātes. Vienlaikus mums ir jāturpina sarunas par Latvijas iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Tomēr tieši Latvijas līderība Austrumu partnerības un Centrālāzijas jautājumos ir tas, kas iezīmē mūsu valstisko tēlu NATO un Eiropas Savienības valstu uztverē. Tā ir mūsu pievienotā vērtība NATO un Eiropas Savienības ārpolitikā, tas ir konkrēts, mērķtiecīgs un tālredzīgs veids, kā veicināt mūsu valsts un iedzīvotāju ekonomiskās un drošības intereses 2014.gadā. Paldies.".
2014_01_23-seq25 spokenText "Paldies. Paldies ārlietu ministram par izsmeļošo ziņojumu. Uzsākam debates. Ārlietu komisijas vārdā vārds deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.".
2014_01_23-seq24 spokenText "Labrīt, augsti godātais Valsts prezidenta kungs, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze, Saeimas Prezidija locekļi, cienījamās deputātes un godātie deputāti, ekselences! Man ir gods atklāt mūsu kārtējās debates par ārpolitiku un Eiropas Savienības jautājumiem - pēdējās 11.Saeimas laikā un pēdējās pirms Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē. Vēlos izmantot šo iespēju, lai pateiktos Saeimai, Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, bijušajam Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, saviem kolēģiem Ministru kabinetā un Latvijas diplomātiem par konstruktīvu sadarbību, veidojot un īstenojot Latvijas valsts ārpolitiku, nodrošinot mūsu intereses gan Eiropas Savienības ietvaros, gan ārpus tās. Laimdotas Straujumas vadītais Ministru kabinets ir gatavs aktīvi turpināt šo darbu. Aizvadītais gads mūsu ārpolitikā ir bijis veiksmīgs. Latvija kļuvusi par eirozonas 18.dalībvalsti, nonākot Eiropas Savienības sadarbības kodolā. Uzsāktas oficiālās sarunas par Latvijas uzņemšanu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb angliskajā saīsinājumā OECD. Pamatīgs darbs ieguldīts valsts eksporta veicināšanā, atbalstot mūsu uzņēmējus gan tradicionālajos, gan jaunajos tirgos. Latvija turpina sniegt praktisku palīdzību un atbalstu drošības situācijas stabilizācijai pasaulē, tai skaitā NATO un Eiropas Savienības operāciju ietvaros. Visi šie virzieni saglabā aktualitāti arī šogad. Godātie deputāti! Aizvadītais gads pasaulē bija sarežģītu un pretrunīgu notikumu pilns. Nestabilitāte un vardarbība Ziemeļāfrikā, pilsoņu karš Sīrijā jau vairākus gadus ir pasaules uzmanības lokā. Lai arī 2013.gadā tika sākta Sīrijas atbruņošana no ķīmiskajiem ieročiem, vardarbība un nebijuša mēroga humāna katastrofa šajā valstī turpinās. Konflikti un nestabilitāte Eiropas Savienības dienvidu kaimiņu reģionā tieši ietekmē arī Eiropas Savienības dalībvalstis. Tādēļ Latvija atbalsta Eiropas Savienības aktīvu rīcību dienvidu kaimiņu reģionā un Āfrikā. Mēs piedalāmies Eiropas Savienības centienos Mali stabilizācijā - Latvijas karavīri ir nosūtīti Eiropas Savienības apmācības misijā Mali bruņotajos spēkos. Būtisks izaicinājums visai Eiropas Savienībai ir migrācija un ārējo robežu drošība. Visvairāk tas skar Vidusjūras reģionu. Taču mēs saprotam, ka tas var skart arī mūs, tāpēc mēs atbalstām Grieķijas un Itālijas apņēmību koncentrēties uz nelegālās migrācijas problēmu risināšanu savas Eiropas Savienības prezidentūras laikā. 2013.gads iezīmēja pozitīvu notikumu attīstību saistībā ar Irānas kodolprogrammas iesaldēšanu. Latvija apsveic panākto vienošanos un cer, ka tā tiks konsekventi īstenota, palielinot drošību un stabilitāti reģionā. Savukārt 2014.gads būs nozīmīgs Afganistānai un visa reģiona tālākai attīstībai. Afganistānas prezidenta vēlēšanu veiksmīga norise un leģitīms iznākums ir būtisks priekšnoteikums Afganistānas politiskajai stabilitātei un attīstībai. Plānojot tālāku atbalstu Afganistānai, sabiedrotie, tostarp arī Latvija, ir skaidri pauduši apņēmību turpināt savu iesaisti, taču atbalsta sniegšanai jābūt arī ar skaidriem nosacījumiem. Mēs ceram, ka Afganistānas puses attieksme būs atbildīga un ka prezidents Karzajs noslēgs divpusējos drošības līgumus ar ASV un NATO, pie tam darīs to visdrīzākajā laikā, tādējādi izpildot svarīgus priekšnoteikumus Afganistānas tālākai stabilizācijai. Pagājušais gads pierādīja, ka arvien būtiskāka nozīme gan nacionālajā līmenī, gan starptautiskajā sadarbībā būs kiberpolitikas jautājumiem. Pieaugot draudiem mūsu kritiskajai infrastruktūrai, Latvijai nepieciešams stiprināt spēju novērst kiberdraudus un aizsargāties pret uzbrukumiem, vienlaikus saglabājot demokrātiskās brīvības un izmantojot iespējas, ko sniedz brīvs internets un modernās tehnoloģijas. Mums, protams, šobrīd pieaug bažas par situācijas attīstību Ukrainā. Šajās dienās Kijevas ielās starp protestētājiem un tiesībsargājošām iestādēm notiek sadursmes, kuras novedušas pie asinsizliešanas, kam esam izteikuši stingru nosodījumu. Ukrainas politiskajai vadībai jādara viss iespējamais, lai atrisinātu politisko krīzi valstī miermīlīgā ceļā, iesaistot dialogā visas ieinteresētās puses. Situācijas eskalācijas gadījumā es neizslēdzu iespēju, ka no Eiropas Savienības puses sekos arī bargāks signāls un varētu tikt piemērotas arī ierobežotas sankcijas. Šie ir tikai daži no globālajiem izaicinājumiem, ar kuriem jāsaskaras Latvijai. Godātie deputāti! Bet par ko būs Latvijas ārpolitika 2014.gadā? Mūsu pamata prioritātes paliek nemainīgas. Par tām es runāju jau savā 2012.gada uzrunā, ieskicējot 11.Saeimas laikā veicamos uzdevumus. Mūsu ārpolitika būs par valsts politiskās un ekonomiskās konkurētspējas attīstību. Tā būs par drošības un transatlantiskās saites stiprināšanu. Tā būs par gatavošanos prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, un tā būs par Baltijas jūras reģionu, par ciešākiem sakariem mūsu pašu, kaimiņu, starpā. Un tā būs arī par sadarbību un atbalstu mūsu tautiešiem ārzemēs. Mūsu šībrīža ekonomiskā attīstība ir lielā mērā balstīta uz eksporta pieaugumu. Salīdzinot ar ļoti veiksmīgo 2012.gadu, redzam, ka arī aizvadītajā gadā eksports turpinājis augt. Šo pozitīvo tendenci varēsim saglabāt, tikai rūpējoties par savas konkurētspējas uzlabošanu pasaules tirgos. Arī šogad ārlietu dienests turpinās visiem spēkiem atbalstīt mūsu uzņēmējus. Mūsu prioritātes būs divpusējo ekonomisko kontaktu veidošana, uzņēmumu interešu aizsardzība ārvalstīs, tostarp arī tiesiskā ziņā, kā arī pozitīva Latvijas ekonomiskā tēla veidošana. Tas attiecas uz jau apgūto tirgu potenciāla izmantošanu, bet jo īpaši - uz centieniem ieiet perspektīvajos un jaunajos tirgos. Analizējot mūsu pašreizējo eksporta tirgus struktūru, redzam, ka Latvijas 20 galvenie eksporta partneri ir Eiropas valstis un ASV, kā arī mūsu pašu tuvākie kaimiņi. Tie ir jau mūsu apgūtie tirgi. Tie sastāda apmēram 90 procentus no mūsu eksporta. Un tikai apmēram 10 procentus Latvijas eksporta veido tirgi, kuriem ir augoša ietekme pasaules ekonomikā, - Dienvidaustrumāzija, Ķīna, Indija, Dienvidkoreja, Persijas līča valstis un Latīņamerika. Latvijas eksporta apjomi uz dažiem no šiem tirgiem strauji pieaug: piemēram, 2013.gadā uz Ķīnu - par 70 procentiem, uz Centrālāzijas valstīm - par 30 procentiem. Tas skaidri iezīmē, ka šiem tirgiem ir potenciāls. Tomēr to apgūšana ir saistīta ar izaicinājumiem, kuru pārvarēšana prasa Latvijas uzņēmēju pieredzi, sagatavotību un resursus. Viena no panākumu atslēgām būs Latvijas ražojošo un pakalpojumu nozaru spēja sagatavot kopīgu piedāvājumu jaunajos tirgos. Jaunajos tirgos politiskajam atbalstam ir būtiska loma. Bieži vien uzņēmējiem jāpalīdz ar šo tirgu īpatnību izskaidrošanu un kontaktu dibināšanu. Tāpēc mēs turpināsim darbu, veidojot nepieciešamo politisko bāzi ekonomiskās sadarbības attīstīšanai. Lai veicinātu mūsu ekonomisko konkurētspēju, Latvija šogad atver vēstniecību Indijā un Apvienotajos Arābu Emirātos. Godātie deputāti! Ārējās drošības jomā mēs iestāsimies par ciešākām transatlantiskajām saitēm, aicinot Amerikas Savienotās Valstis nostiprināt savu klātbūtni Eiropā, kas ir visas Eiropas drošības stūrakmens. Tāpat atbalstīsim Eiropas Savienības un ASV tirdzniecības un investīciju līguma noslēgšanu, kam būs arī milzīga ģeopolitiska nozīme. Mēs padziļināsim sadarbību kiberdrošības jomā, kā to nolēma Baltijas valstu prezidenti un ASV prezidents, pagājušajā gadā tiekoties Vašingtonā, Baltajā namā. Turpināsim atbalstīt iniciatīvas Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas aliansē, kuras vieno partnerus un sabiedrotos kopīgo mērķu sasniegšanai. Mēs skaidri apzināmies, ka tikai vienota un rīcībspējīga Ziemeļatlantijas līguma organizācija ir neaizvietojama Latvijas drošībai. Šogad septembrī Lielbritānijā notiks NATO samits. Mūsu prioritāte samitā būs nostiprināt alianses kolektīvo drošību, kā arī ASV klātbūtni un iesaisti Eiropā. Īpašu lomu iegūs savietojamība sabiedroto starpā, jo mazināsies alianses iesaiste Afganistānā. Tāpēc iestāsimies par praktiskiem soļiem - par regulāru un apjomīgu militāro un krīžu vadības mācību noturēšanu, kuru nozīmi parādīja Latvijā un Polijā pērn sekmīgi noritējušās militārās mācības Steadfast Jazz, kuras tika rīkotas NATO līguma 5.panta ietvaros. Savukārt ciešākas saites ar partneriem, kuri stiprina alianses spējas, - piemēram, saites ar Somiju un Zviedriju, - ir nepieciešamas Latvijas un visa Baltijas jūras reģiona drošībai. Uzskatu, ka NATO un Zviedrijas un Somijas sadarbība ir jāveido kvalitatīvi jaunā līmenī. Tāpēc būtiska ir vēl ciešāka mūsu partneru integrācija alianses operācijās, krīžu vadības un militārajās mācībās, ātrās reaģēšanas spēkos un citās savietojamību veicinošās iniciatīvās. Diskusijā par NATO paplašināšanos aicināsim turpināt atvērto durvju politiku, kas balstīta uz trim principiem: 1) katra kandidātvalsts tiek vērtēta individuāli, balstoties uz reformu īstenošanu; 2) paplašināšanās vairo alianses drošību un 3) nevienai valstij ārpus NATO nav veto tiesību par alianses paplašināšanās politiku. Latvija arī aktīvi turpinās atbalstu drošības situācijas uzlabošanai Afganistānā - gan palīdzot apmācīt Afganistānas nacionālos drošības spēkus jaunās NATO apmācības misijas sastāvā, gan turpinot pildīt vadošās valsts lomu Ziemeļu apgādes tīklā Afganistānas virzienā. Tas ir ne tikai Latvijas ieguldījums NATO svarīgākajā operācijā, bet arī devums Latvijas tautsaimniecībai, jo tiek pirktas Latvijas uzņēmēju ražotās preces un tranzītam izmantota mūsu infrastruktūra. Šim maršrutam ir potenciāls kļūt par komerciālu transporta koridoru, kas savienotu Eiropu un Āziju. Tāpēc Ārlietu ministrija roku rokā ar ārvalstu partneriem, nozaru ministrijām un uzņēmumiem pieliek pūles, lai nostiprinātu Latvijas vietu jaunajos maršrutos. Mūsu ikgadējie starptautiskie semināri ir kļuvuši par vērtīgiem pasākumiem Ziemeļu apgādes tīkla plānošanā. Ņemot vērā partneru interesi, arī šogad rīkosim starptautisku konferenci par šo tēmu. Latvijas militārie un civilie speciālisti jau piedalās Eiropas Savienības operācijās un misijās, un es paredzu, ka nākotnē Eiropas Savienības, tajā skaitā Latvijas, loma pasaules krīžu risināšanā palielināsies. Mūsu drošībai būtiska ir Eiropas Savienības kopējās aizsardzības un drošības politikas īstenošana, savstarpēji papildinoties ar NATO darbību, veltot atbilstošus līdzekļus aizsardzībai un tās spējām, efektīvi izmantojot visus Eiropas Savienības rīcībā esošos instrumentus. Mūsu prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā 2015.gadā Eiropas drošības jautājumi tiks apspriesti visaugstākajā līmenī. Diskusijā īpašu uzmanību pievērsīsim atbilstošu resursu veltīšanai aizsardzībai, NATO un Eiropas Savienības attiecību harmonizācijai, Eiropas Savienības civilo un militāro spēju attīstībai, kā arī sadarbībai ar Austrumu partnerības valstīm. Vienlaikus attiecībās starp transatlantiskajiem partneriem aktualizējās arī jautājums par datu drošību, kura attīstība diemžēl mazināja arī savstarpējo uzticību. Ticam, ka kopīgi atradīsim risinājumus, kas atbildēs uz drošības izaicinājumiem, vienlaikus respektējot Eiropas Savienības pilsoņu privātuma un datu aizsardzību. Sabiedrotajiem ir jāstiprina savstarpējā uzticība, jo transatlantiskajā dienas kārtībā ir ļoti daudz kopīgi risināmu jautājumu. Godātie kolēģi! Nākamajā gadā Latvija kā prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē uzņemsies Eiropas Savienības politisko vadību un koordināciju. Jau šobrīd mūsu balss ir ieguvusi lielāku svaru saistībā ar tuvojošos prezidentūru. Šis gads, protams, Latvijas ārpolitikai un diplomātiskajam dienestam ir ne vien lielu iespēju, bet arī lielu izaicinājumu gads. Gatavojoties prezidentūrai, mūsu pamatintereses ir skaidri definēt un īstenot Eiropas kopējās intereses, gan arī izmantot šo iespēju, lai veicinātu Latvijas politisko un ekonomisko pozīciju nostiprināšanu Eiropas Savienībā un pasaulē kopumā. Šis uzdevums ir jāveic sarežģītā laikā. Latvijas pilsoņi šogad divreiz dosies pie vēlēšanu urnām, lai ievēlētu Eiropas Parlamentu un pēc tam -Saeimu. Es vēlos pateikties visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām par nesen noslēgto vienošanos par Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā... Eiropas Savienības Padomē sagatavošanu un īstenošanu. Tas apliecina visu politisko spēku briedumu un apņemšanos virzīt Eiropas politiku, meklējot labāko veidu, kā nodrošināt mūsu valsts intereses. Esmu pārliecināts, ka šī vienošanās nodrošinās Latvijas ārpolitikas pēctecību vēlēšanu maratona un 12.Saeimas laikā. Esmu gatavs aktīvai un konstruktīvai sadarbībai, lai īstenotu šajā dokumentā uzstādītos mērķus. Godātie kolēģi, 2013.gada ietvaros sabiedriskajās diskusijās, kā arī pagājušā gada ārpolitikas debatēs Eiropas Savienības Austrumu partnerība tika izvirzīta kā viena no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē prioritātēm. Mūsu interesēs ir iespējami plaša sadarbības, stabilitātes un izaugsmes zona Eiropā. Sadarbības attīstība ar Austrumu partnerības valstīm sniedz Latvijai iespējas veicināt savu ekonomisko labklājību, attīstīt jaunus projektus transporta, enerģētikas, izglītības un kultūras sfērā. Piemēram, 2013.gada deviņos mēnešos Latvijas preču eksports uz šīm valstīm ir pieaudzis par 4,7 procentiem, bet uz atsevišķām valstīm, piemēram, Gruziju, - pat par 48 procentiem. Baltkrievija un Ukraina ieņem stabilu un pastāvīgu vietu Latvijas 20 lielāko tirdzniecības partneru vidū. Baltkrievija tradicionāli ir Latvijas otrs lielākais tranzīta partneris. Jaunas iespējas tirdzniecības ceļu attīstībā var sniegt arī konteineru pārvadājumu maršruts Zubr, kas savienos Ukrainas dienvidus ar Baltijas jūru. Arvien vairāk studentu no Austrumu partnerības dalībvalstīm par savu studiju vietu izvēlas Latviju. Mūsu iespējas nodot zināšanas un pieredzi, radīt augsni ciešākai ekonomiskai un politiskai sadarbībai ar Austrumu partnerības valstīm palielināsies šajā un nākamajā gadā arī attīstības politikas kontekstā. Jau tagad desmitiem Latvijas ekspertu strādā Austrumu partnerības valstīs, sniedzot atbalstu šo valstu administratīvās kapacitātes stiprināšanā un pieredzes nodošanā. Viņu ieguldījums tiek atzinīgi novērtēts. Šī atbalsta sniegšana paver jaunas iespējas arī Latvijas uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām, universitātēm un koledžām veidot ciešākas attiecības ar Austrumu partneriem, jo Latvijas vārds un tēls šeit ir labi zināms. Tādēļ jo īpaši svarīgi ir kāpināt arī Latvijas politisko atbalstu Austrumu partnerības valstīm. Pagājušajā gadā notikušais Viļņas samits atvēra jaunu lappusi Eiropas Savienības attiecībās ar Austrumu partnerības valstīm. Tika parafēti asociācijas līgumi ar Moldovu un Gruziju, parakstīts vīzu atvieglojuma līgums ar Azerbaidžānu. Lai arī asociācijas līgums ar Ukrainu samita laikā netika noslēgts, durvis tālākai sadarbībai starp Eiropas Savienību un Ukrainu ir palikušas atvērtas, bet lēmums ir pašas Ukrainas ziņā. Eiropas Savienība veido politiku ar Austrumu partnerības valstīm uz šo valstu brīvas izvēles pamata. Nevienai trešajai valstij nav un nebūs tiesību ietekmēt šo brīvo izvēli. Tieši tādēļ ir svarīgi 2014.gadā parakstīt parafētos asociācijas līgumus ar Moldovu un Gruziju, lai sniegtu šīm valstīm jaunas nākotnes attīstības perspektīvas. Šajā gadā jādara viss, lai pieņemtu lēmumus par vīzu atcelšanu īstermiņa braucieniem Moldovas Republikas pilsoņiem. Tāpat šādi lēmumi ir jāpieņem par pārējām Austrumu partnerības valstīm. Vīzu režīma atcelšana sniedz iespējas šo valstu pilsoņiem brīvi ceļot, apgūt jaunas zināšanas un stiprināt piederību Eiropai. Esmu pārliecināts, ka šie darbi radīs vēl auglīgāku augsni arī Latvijas tūrisma un izglītības sistēmas attīstībai. Kā jau minēju, Eiropas Savienības durvis Ukrainai paliek atvērtas. Esmu pārliecināts, ka Ukrainas nākotne ir ciešā sadarbībā ar Eiropas valstīm, pie kurām Ukraina un tās tauta ir piederīga gadsimtiem, tādēļ Ukrainas valdībai un tautai novēlu pieņemt lēmumu, kas atbilst tās patiesajām ilgtermiņa interesēm. Pēdējo mēnešu notikumi Kijevā un citās pilsētās liecina par arvien pieaugošo pilsoniskās sabiedrības briedumu un vēlmi veidot citu nākotni. Es aicinu Ukrainas valdību sniegt pilsoniskajai sabiedrībai iespēju viedokļa paušanai un pielikt visas pūles, lai prezidenta vēlēšanas 2015.gada sākumā notiktu atbilstoši Eiropā pieņemtajiem demokrātijas un vēlēšanu standartiem. Austrumu partnerības ietvaros Latvija vēlas turpināt veidot Eiropas Savienības attiecības ar Baltkrieviju. Arvien pieaugošie kontakti dažādās jomās kalpo abu pušu interesēm. Pozitīvi vērtējama Baltkrievijas vēlme uzsākt sarunas par vīzu režīma atvieglojumiem ar Eiropas Savienību. Latvija sniegs visu iespējamo atbalstu šādu sarunu veiksmīgai pabeigšanai. Vienlaikus uzskatām, ka demokrātisku reformu veikšana Baltkrievijā un jo īpaši politisko ieslodzīto atbrīvošana radītu jaunus un stiprus impulsus Baltkrievijas un Eiropas Savienības dialoga attīstībai. Attiecībās ar Armēniju un Azerbaidžānu turpināsim meklēt ceļus, kas palīdzētu šīm valstīm atrast pareizo attiecību modeli dialogā ar Eiropas Savienību. Es gribētu iezīmēt šādus darbības virzienus mūsu prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē saistībā ar Austrumu partnerības valstīm. Pirmkārt, tālāka ekonomisko sakaru veicināšana un - perspektīvā - integrācija kopīgajā Eiropas Savienības ekonomiskajā telpā. Ceru, ka Rīgas samita laikā 2015.gada maijā kopīgi ar Eiropas Savienības kolēģiem un Austrumu partneriem varēsim izvērtēt asociācijas līgumu ar Moldovu un Gruziju pirmos rezultātus un nospraust tālāko rīcības plānu šo valstu pakāpeniskai integrācijai Eiropas Savienībā. Otrkārt, brīvas ceļošanas zonas tālāka paplašināšana. Jāpanāk būtisks progress Austrumu partnerības valstīs Eiropas Savienības standartu pārņemšanā, lai līdzās Moldovai brīva ceļošana uz Eiropas Savienības valstīm kļūtu realitāte arī citām valstīm. Paredzu, ka Rīgas samita laikā mēs varētu parakstīt vīzu režīma atvieglojumu līgumu ar Baltkrieviju. Treškārt, pilsoniskās sabiedrības iesaiste. Pēdējo gadu notikumi skaidri apliecina pilsoniskās sabiedrības kā reformu katalizatora lomu Austrumu partnerības dalībvalstīs. Latvija plāno rīkot vairākus plašus pasākumus, kuri būs vērsti uz Eiropas Savienības un Austrumu partneru jaunatnes, uzņēmēju, politikas ekspertu, žurnālistu un citu grupu ciešākas sadarbības izveidi, kā arī ceļu meklēšanu aktīvai dalībai Austrumu partnerības valstu politiskajā dzīvē. Godātie deputāti! Otrs svarīgs mūsu prezidentūras darba virziens būs Eiropas Savienības ciešāka iesaiste Centrālāzijas reģionā un Afganistānā. Šo valstu drošība un stabilitāte, sociālā un ekonomiskā attīstība, labas pārvaldības stiprināšana, biznesa vides uzlabošana un virzība uz atvērtāku ekonomiku atbilst gan pašu šo valstu, gan Eiropas Savienības ilgtermiņa interesēm. Pēdējos gados Latvijai izveidojušies daudzveidīgi un plaši divpusējie kontakti ar Centrālāzijas valstīm, pieredze un izpratne par reģionu. Sadarbība ar Centrālāzijas valstīm sniedz Latvijai arī ekonomiskos ieguvumus. 2013.gadā, kā jau minēju, eksports ir pieaudzis vidēji par 30 procentiem. Kazahstāna ir Latvijas trešais lielākais tranzīta partneris pēc Krievijas un Baltkrievijas. Vēlos īpaši izcelt transporta un tranzīta savienojumu attīstības potenciālu. Latvija iezīmējas kā transporta artērija starp Baltijas jūru, Afganistānu un Centrālāziju ar iespējām Ķīnas, Indijas un Pakistānas virzienā. Latvija guvusi ievērojamu pieredzi sadarbībā ar reģiona valstīm Ziemeļu apgādes tīkla nodrošināšanā. Kopš šī projekta darbības uzsākšanas Latvijā pārkrauti vairāk nekā 100 tūkstoši konteineru transportēšanai Afganistānas un arī pretējā virzienā. Šobrīd ir svarīgi, kā jau arī minēju sadaļā par mūsu ārējo drošību, lai šis koridors attīstītos arī par komerciālu transporta ceļu. Latvija ir ieinteresēta savu divpusējo pieredzi ieguldīt visas Eiropas Savienības attiecībās ar reģionu gan ekonomisko sakaru aktivizēšanai, gan tā labklājības veicināšanai un Eiropas Savienības vērtību nostiprināšanai. No pieredzes zinām, ka sadarbības padziļināšanai ar reģiona valstīm svarīgs ir politiskā līmeņa atbalsts, tāpēc Eiropas Savienībai maksimāli jānodrošina regulārs augsta līmeņa politiskais un drošības dialogs ar Centrālāziju. Eiropas Savienības attiecības ar ikvienu Centrālāzijas valsti jāveido uz individuāliem pamatiem atkarībā no to brīvprātīgas izvēles un gatavības sadarboties. Vienlaikus jāstiprina reģionālās sadarbības dimensija, bez kuras nav iespējams risināt reģiona līmeņa izaicinājumus, jo īpaši saistībā ar situāciju Afganistānā pēc NATO ISAF misijas beigām. Mūsu pieredze Eiropas Savienības attiecību padziļināšanā ar Centrālāziju var būt vērtīga, ņemot vērā mūsu praktiskās sadarbības iestrādes, un tāpēc mēs savas prezidentūras laikā koncentrēsimies uz šādiem darbības virzieniem. Sadarbība robežu drošības, muitas un pretnarkotiku jomās var kļūt par Eiropas Savienības un Centrālāzijas sadarbības elementu. Augošais Centrālāzijas studentu skaits Latvijas augstskolās norāda uz potenciālu attīstītu sadarbību izglītības jomā. Aktīvas ir arī Latvijas nevalstiskās organizācijas. Un es domāju, ka šeit mums ir jāturpina darbs, lai tās atbalstītu. Paraugs ir, piemēram, resursu centra „Marta” un Portidžas asociācijas darbība Uzbekistānā un Kirgizstānā, palīdzot sievietēm un bērniem aktuālu jautājumu risināšanā, kā arī nevalstisko organizāciju iesaistīšanās valsts pārvaldes procesos. Šādus un līdzīgus projektus turpināsim atbalstīt Eiropas Savienības un arī mūsu pašu attīstības sadarbības politikas ietvaros. Vēl mēs darbosimies virzienos, kas ir saistīti ar cīņu pret terorismu, pievērsīsimies ekonomisko saišu attīstībai, energoefektivitātes, kā arī atbalsta likuma varas un labas pārvaldības stiprināšanai. Domāju, ka mums visiem kopīgi ir jāatbalsta to Centrālāzijas valstu, kas vēl nav Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstis, pievienošanās šai organizācijai. Godātie deputāti! Tradicionāli mūsu ārpolitikas prioritārais reģions, protams, ir Baltijas valstu sadarbība, plašākā kontekstā - viss Baltijas jūras reģions. Tas iegūst īpašu nozīmi arī Eiropas Savienības kontekstā. Gan Latvijas, gan reģiona valstu ilgtermiņa drošību, stabilitāti un ekonomisko izaugsmi ir iespējams panākt tikai kopīgiem spēkiem. Latvijas iestāšanās eirozonā ir ģeopolitiski svarīgs solis, un nākamajā gadā mēs ceram sveikt arī Lietuvu. Taču ne mazāk svarīga ir arī enerģētiskā drošība, piegāžu diversifikācija, transporta sakari - tas mūs vēl vairāk nostiprina eiroatlantiskajā telpā. Enerģētika un transports ir jomas, kurās vienīgi kopīgiem spēkiem varam palielināt ikvienas valsts ekonomisko konkurētspēju un enerģētisko drošību. Diemžēl līdzšinējās politiskās apņemšanās un solījumus nav izdevies iedzīvināt - savstarpējā nepamatotā konkurence kavē mūsu integrēšanos tieši transporta un enerģētikas struktūrās. Aizvadītajā gadā Latvija, prezidējot Baltijas Ministru padomē un Baltijas Asamblejā, virzīja enerģētikas un transporta, kā arī reģiona konkurētspējas jautājumus. Baltijas Ministru padomē panācām mums svarīgo politisko apņemšanos īstenot Rail Baltica projektu, kā arī turpināt ieviest Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plānu. Šis darbs būs jāturpina arī praktiskā līmenī. Runājot par enerģētisko drošību un piegāžu diversifikāciju reģionā, jāteic, ka būtiska loma ir Eiropas Savienības enerģētikas politikai - tā vērsta uz mūsu reģiona problemātikas risināšanu. Mums ir izdevies panākt, ka Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāna projekti ir iekļauti Eiropas kopējo interešu sarakstā - tie varēs pretendēt uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Šī valdība ir apņēmusies uzsākt dabasgāzes tirgus liberalizāciju, veicot grozījumus normatīvajos aktos līdz šī gada aprīlim, un sastādīt ceļa karti dabasgāzes tirgus atvēršanai atbilstoši Eiropas Savienības prasībai, lai to īstenotu ne vēlāk kā 2017.gada aprīlī. Latvija konsekventi virza enerģētiku kā savu prioritāti arī Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam ietvaros. 2013.gadā tika panākta Eiropas Savienības Komisijas un dalībvalstu vienošanās par stratēģijas rīcības plāna prioritātēm - tās ietver arī Latvijai svarīgos enerģētikas projektus. Arī šogad stratēģijas ietvaros uzmanību pievērsīsim enerģētikas jautājumiem. Latvija kopā ar Dāniju turpina pildīt galvenā koordinatora funkcijas enerģētikas prioritātes īstenošanā stratēģijas ietvaros. Enerģētikas jautājumi neapšaubāmi saglabās prioritāti arī mūsu prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē. Protams, Baltijas jūras reģiona sadarbība būtu grūti iedomājama bez Krievijas. Tāpēc apsveicami, ka mūsu kaimiņvalsts ir ieinteresēta sadarboties Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam ietvaros. Šeit Latvijas īpašā interese ir vides un transporta jomas, tostarp pierobežas infrastruktūras, attīstība. Reģionālās sadarbības ieguvumus saskatām mēs visi. Tīra vide, iespējas biznesam, iedzīvotāju kontakti ir pamats stabilitātei un izaugsmei Baltijas jūras reģionā. Godātie deputāti! Šī runa laikam nebūtu pilnīga, ja es nepieskartos, protams, arī attiecībām ar mūsu lielāko kaimiņu - Krieviju. No vienas puses, mūsu divpusējā praktiskajā sadarbībā vērojama pozitīva dinamika. Krievija ieņem 2.vietu Latvijas tirdzniecības partneru vidū. Turpinās veiksmīgā sadarbība Ziemeļu apgādes tīkla attīstībā. Norit robežas demarkācijas darbi. Strādā Starpvaldību komisija. Aizvadītais gads ir devis labu impulsu arī mūsu politiskā dialoga attīstībai. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka Krievija turpinājusi periodiski nākt klajā ar nepamatotu kritiku un neobjektīviem vērtējumiem par Latvijas sabiedrības integrācijas procesiem un vēstures jautājumiem, ko esam konsekventi atspēkojuši. Īpaši dīvaina šī kritika šķiet uz negatīvo tendenču fona pašā Krievijā. Likumi, kuri ir klajā pretrunā ar Krievijas Federācijas starptautiskajām saistībām, demokrātijas un likuma varas principu ignorēšana, pieaugošās ksenofobijas tendences pašā Krievijā raisa nopietnas bažas ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropas Savienībā. Savu satraukumu esam pauduši gan divpusējā dialogā ar Krieviju, gan arī dažādos starptautiskajos forumos. Latvijas pieeja attiecībām ar Krieviju ir definēta jau manā 2012.gada ziņojumā Saeimai, kurā mēs ieskicējām šīs Saeimas ārpolitiskās prioritātes un darbu - „uz abpusēja izdevīguma un savstarpējas cieņas balstīta sadarbība”. Mēs esam gatavi veicināt šādu sadarbību arī turpmāk, esam gatavi veicināt arī Eiropas Savienības un Krievijas dialogu jautājumos, kur pastāv abpusēja interese. Domāju, ka Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē varētu būt labs stimuls, lai veicinātu sarunas par jaunā Eiropas Savienības un Krievijas līguma noslēgšanu. Esam gatavi turpināt dialogu Centrālāzijas un Afganistānas kontekstā, kā arī Austrumu partnerības jautājumos, kliedējot bieži vien nepamatotos mītus, kas tiek radīti Maskavā. Vienlaikus mūsu partneriem ir jāsaprot, ka spiediena politika pret Eiropas Savienības dalībvalstīm vai tās Austrumu partneriem nav un nebūs pieņemama. Godātie deputāti! Šīsdienas debates ir iespēja uzrunāt ne tikai jūs. Es gribētu izmantot šo iespēju, lai vērstos pie mūsu sabiedrības daļas, ar kuru ārlietu dienesta darbs ir saistīts vistiešākajā veidā, - pie mūsu tautiešiem ārzemēs. Mēs darām un darīsim visu iespējamo, lai palīdzētu Latvijas valstspiederīgajiem ārzemēs saglabāt saikni ar Latviju un latvisko identitāti, kā arī iesaistīties mūsu valsts politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. No sarunām ar tautiešiem ārzemēs kļūst skaidrs, cik liela nozīme ir mūsu praktiskajam atbalstam. Šeit domāju atbalstu nedēļas nogales skolām un mūsu pārstāvniecībām kā diasporas pulcēšanās vietām, kā arī par efektīvu konsulāro pakalpojumu sniegšanu mūsu valstspiederīgajiem ārzemēs. Mēs gatavojamies tam, ka šo uzdevumu apjoms pieaugs. 2013.gada oktobrī stājās spēkā Pilsonības likuma grozījumi, kas paplašina Latvijas pilsoņu loku, daudziem dodot iespēju iegūt Latvijas pilsonību, vienlaikus saglabājot citas valsts pilsonību. Jau pirmajos trīs mēnešos saņemts vairāk nekā tūkstotis pieteikumu. Gaidāms, ka šogad interese par Latvijas pilsonību vēl vairāk pieaugs, tāpēc šim mērķim veltīsim lielākus cilvēkresursus. Vairākās Latvijas pārstāvniecībās tiks palielināts darbinieku skaits, lai nodrošinātu tautiešiem iespēju efektīvi saņemt konsulāros pakalpojumus. Šāds atbalsts Latvijas piederīgajiem ārzemēs ir mūsu tiešais pienākums, taču tikpat svarīga ir iesaiste un sadarbība. Mūsu tautiešiem pasaulē ir milzīgs potenciāls ekonomikā, kultūrā, zinātnē un izglītībā. Zinu, ka daudzi vēlas savas spējas, zināšanas un enerģiju ieguldīt arī Latvijas labā. Šeit gribu izcelt pagājušajā gadā Latvijā notikušo pirmo Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu. Tas bija labs impulss, lai meklētu jaunas sadarbības formas, kas nāks par labu arī Latvijai. Kopā ar pasaules latviešu organizācijām turpināsim strādāt, lai veidotu sinerģiju starp Latvijai piederīgajiem neatkarīgi no dzīvesvietas, pārvēršot to par Latvijas izaugsmes faktoru. Godātie deputāti! Šogad aprit arī 10 gadi, kopš Latvija ir NATO un ES dalībvalsts. Mūsu reģions ir drošāks nekā jebkad. Mūsu pienākums ir nodrošināt, ka šāds drošības līmenis saglabājas arī Latvijas tautas nākamajām paaudzēm. Mūsu pienākums ir izmantot savu balsi un dalību šajās organizācijās, lai rūpētos par savu cilvēku drošību un labklājību - iestātos par Latvijas cilvēku dzīves līmeņa kāpumu un valsts ekonomisko attīstību. Esmu pārliecināts, ka mēs to varam izdarīt! Ceru uz konstruktīvu domu apmaiņu arī šajās ārpolitikas debatēs un pateicos jums par uzmanību! (Aplausi.)".
2014_01_23-seq23 spokenText "Paldies. Lūdzu, parakstiet svinīgo solījumu! Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Jura Vectirāna 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Es aicinu Juri Vectirānu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē. Paldies. Turpinām mūsu 23.janvāra sēdi. Nākamais darba kārtības jautājums - „Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos”. Vārds Latvijas Republikas ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.".
2014_01_23-seq21 spokenText "Paldies. Es aicinu Juri Vectirānu dot svinīgo solījumu.".
2014_01_23-seq20 spokenText "Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēmusi 11.Saeimas deputāta Ulda Auguļa iesniegumu par viņa 11.Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz labklājības ministra amata pienākumu pildīšanas laiku. Nākamā deputāta amata kandidāte no Zaļo un Zemnieku savienības Zemgales vēlēšanu apgabala saraksta ir Dace Reinika, kura ir atteikusies no 11.Saeimas deputāta mandāta. Nākamais deputāta amata kandidāts no Zaļo un Zemnieku savienības ir Guntis Rozītis, kurš arī atteicās no 11.Saeimas deputāta mandāta. Saskaņā ar iepriekš minēto nākamais deputāta amata kandidāts no Zaļo un Zemnieku savienības ir Juris Vectirāns. Komisija lūdz atbalstīt Saeimas lēmuma projektu par Jura Vectirāna 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētais deputāts Uldis Augulis ir nolicis mandātu uz labklājības ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.".
2014_01_23-seq19 spokenText "Paldies. Lūdzu, parakstiet svinīgo solījumu! Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ineses Aizstrautas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Es aicinu Inesi Aizstrautu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Jura Vectirāna 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
2014_01_23-seq18 spokenText "Labdien, Valsts prezident! Saeimas priekšsēdētāja! Ekselences un kolēģi! Es, Inese Aizstrauta, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.".
2014_01_23-seq17 spokenText "Paldies. Es aicinu Inesi Aizstrautu dot svinīgo solījumu.".
2014_01_23-seq16 spokenText "Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēmusi 11.Saeimas deputāta Jāņa Dūklava iesniegumu par viņa 11.Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz zemkopības ministra amata pienākumu pildīšanas laiku. Nākamais deputāta amata kandidāts no Zaļo un Zemnieku savienības Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Māris Kučinskis, kurš atteicās no 11.Saeimas deputāta mandāta. Saskaņā ar to nākamā deputāta amata kandidāte no Zaļo un Zemnieku savienības ir Inese Aizstrauta. Komisija lūdz atbalstīt Saeimas lēmuma projektu par Ineses Aizstrautas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētais deputāts Jānis Dūklavs ir nolicis mandātu uz zemkopības ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.".
2014_01_23-seq15 spokenText "Paldies. Lūdzu, parakstiet svinīgo solījumu! Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Arvila Ašeradena 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Es aicinu Arvilu Ašeradenu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ineses Aizstrautas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
2014_01_23-seq14 spokenText "Es, Arvils Ašeradens, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.".
2011_11_03-seq16 spokenText "Es, Arvils Ašeradens, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.".
2010_11_02-seq12 spokenText "Es, Arvils Ašeradens, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.".
2014_01_23-seq13 spokenText "Bija vārds „apziņa”, nevis „sirdsapziņa”. Jūs teicāt „sirdsapziņa”, bet zvēresta tekstā ir „apziņa”. Lūdzu, dodiet zvērestu vēlreiz!".
2014_01_23-seq12 spokenText "Es no sirds atvainojos, cienījamie kolēģi! (No zāles: „Nekas! Mēs nesteidzamies!”)".
2014_01_23-seq11 spokenText "Ašeradena kungs, jūs kļūdījāties, dodot zvērestu! Jums tas ir jādod vēl vienu reizi.".
2014_01_23-seq10 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.".
2014_01_23-seq9 spokenText "Paldies. Es aicinu Arvilu Ašeradenu dot svinīgo solījumu.".
2014_01_23-seq8 spokenText "Cienījamie kolēģi! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi 11.Saeimas deputātes Inas Druvietes iesniegumu par viņas 11.Saeimas deputātes mandāta nolikšanu uz izglītības un zinātnes ministres amata pienākumu pildīšanas laiku. Nākamais deputāta kandidāts no Politisko partiju apvienības VIENOTĪBA Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Arvils Ašeradens. Komisija lūdz atbalstīt Saeimas lēmuma projektu „Par Arvila Ašeradena 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētā deputāte Ina Druviete ir nolikusi mandātu uz izglītības un zinātnes ministres amata pienākumu pildīšanas laiku”.".
2014_01_23-seq7 spokenText "Tātad paldies Arvilam Ašeradenam! Es aicinu Valdi Dombrovski ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē. (Deputātu un viesu aplausi.) Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Arvila Ašeradena 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Mandātu, ētikas, iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
2014_01_23-seq6 spokenText "Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību paziņo, ka, pamatojoties uz Valda Dombrovska 2014.gada 22.janvāra iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz Ministru prezidenta amata pildīšanas laiku, tiek atjaunotas viņa deputāta pilnvaras. Deputāta pienākumus beidz pildīt Arvils Ašeradens, kurš iestājās Saeimā no Politisko partiju apvienības VIENOTĪBA Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otro daļu.".
2014_01_23-seq5 spokenText "Paldies. Tātad paldies Lienei Liepiņai par darbu 11.Saeimā, un es aicinu Arti Pabriku ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē. (Aplausi.) Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - „Par Valda Dombrovska 11.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
2014_01_23-seq4 spokenText "Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību paziņo, ka, pamatojoties uz Arta Pabrika 2014.gada 22.janvāra iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz aizsardzības ministra amata pildīšanas laiku, tiek atjaunotas viņa deputāta pilnvaras. Deputāta pienākumus beidz pildīt Liene Liepiņa, kura iestājās Saeimā no Politisko partiju apvienības VIENOTĪBA Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otro daļu.".
2014_01_23-seq3 spokenText "Paldies. Es saku paldies Rasmai Kārkliņai par darbu 11.Saeimas sastāvā un aicinu Ilzi Viņķeli ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē. Paldies. (Aplausi. R.Kārkliņai aizejot, no zāles starpsauciens: „Paldies!”) Nākamais darba kārtības jautājums - „Par Arta Pabrika 11.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
2014_01_23-seq2 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otrās un trešās daļas noteikto kārtību paziņo, ka, pamatojoties uz Ilzes Viņķeles 2014.gada 22.janvāra iesniegumu par deputātes mandāta atjaunošanu, kuru viņa bija nolikusi uz labklājības ministres amata pildīšanas laiku, viņai tiek atjaunotas deputāta pilnvaras. Deputāta pienākumus beidz pildīt Rasma Kārkliņa, kura iestājās Saeimā no Politisko partiju apvienības VIENOTĪBA Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otro daļu.".
2014_01_23-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Labrīt, ārvalstu viesi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 23.janvāra sēdi! Protams, šodien galvenais un pirmais jautājums ir ārlietu ministra ikgadējais ziņojums, bet saskaņā ar Kārtības rulli mums vispirms tomēr ir jālemj par iesniegtajām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Ir saņemts 21 priekšlikums par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Mārītes Veseles atbrīvošanu no Ogres rajona tiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Daces Grabovskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Būvniecības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā kā darba kārtības pirmo jautājumu paziņojumu „Par Ilzes Viņķeles 11.Saeimas deputātes mandāta atjaunošanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā pirms ārpolitikas debatēm paziņojumu „Par Arta Pabrika 11.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā pirms ārpolitikas debatēm paziņojumu „Par Valda Dombrovska 11.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Arvila Ašeradena 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā pirms ārpolitikas debatēm lēmuma projektu „Par Ineses Aizstrautas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā pirms ārpolitikas debatēm lēmuma projektu „Par Jura Vectirāna 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Savukārt deputāti Seržants, Līdaka, Brigmanis, Vucāns un citi lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Deputāti Klaužs, Līdaka, Brigmanis, Vucāns un citi lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jāņa Klauža atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Deputāti Reizniece-Ozola, Līdaka, Brigmanis, Vucāns un citi lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas atsaukšanu no Juridiskās komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Deputāti Vucāns, Līdaka, Brigmanis, Seržants un citi lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jāņa Vucāna atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Deputāti Seržants, Līdaka, Brigmanis, Vucāns un citi lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Deputāti Klaužs, Līdaka, Brigmanis, Vucāns un citi lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jāņa Klauža ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Deputāti Reizniece-Ozola, Līdaka, Brigmanis, Vucāns un citi lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Deputāti Vucāns, Līdaka, Brigmanis, Seržants un citi lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jāņa Vucāna ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Deputāti Eņģelis, Bišofa, Liepiņš, Igaunis un citi lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Jura Viļuma atsaukšanu no Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Deputāti Eņģelis, Bišofa, Liepiņš, Igaunis, Bilsēns un citi lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Kārļa Eņģeļa atsaukšanu no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Deputāti Eņģelis, Bišofa, Liepiņš, Igaunis, Bilsēns un citi lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Jura Viļuma ievēlēšanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Un deputāti Eņģelis, Bišofa, Liepiņš, Igaunis, Bilsēns un citi lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Kārļa Eņģeļa ievēlēšanu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Paldies. Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību. Pirmais darba kārtības jautājums - „Par Ilzes Viņķeles 11.Saeimas deputātes mandāta atjaunošanu”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
2014_01_22_a-seq53 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 22.janvāra sēdi pasludinu par slēgtu. ".
2014_01_22_a-seq52 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Raivis Dzintars... ir klāt, Vitālijs Orlovs... nav, Vineta Poriņa... ir, Edvards Smiltēns... ir, Jānis Urbanovičs... Urbanoviča kunga nav, Igors Zujevs... Zujeva nav. Paldies.".
2014_01_22_a-seq50 spokenText "Kolēģi, neskatoties uz šodienas lielo notikumu, atgādinu, ka pulksten 12.30 Sarkanajā zālē būs Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde.".
2014_01_22_a-seq49 spokenText "Vārds paziņojumam deputātei Elīnai Siliņai.".
2012_12_13-seq302 spokenText "Vārds paziņojumam deputātei Elīnai Siliņai.".
2012_02_16-seq406 spokenText "Vārds paziņojumam deputātei Elīnai Siliņai.".
2012_02_02-seq53 spokenText "Vārds paziņojumam deputātei Elīnai Siliņai.".
2012_01_26-seq153 spokenText "Vārds paziņojumam deputātei Elīnai Siliņai.".
2014_01_22_a-seq48 spokenText "Kolēģi, Mājokļa jautājuma apakškomisijas sēde notiks pēc piecām minūtēm.".
2014_01_22_a-seq47 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 27, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Apsveicu Laimdotu Straujumu un jauno Ministru kabinetu! (Aplausi zālē.) Vēlu izturību un veiksmi, Valdības deklarācijā paredzētos darbus veicot! Un vienlaikus saku paldies Valdim Dombrovskim, ka viņš uzņēmās valdības vadīšanu Latvijai ļoti sarežģītā situācijā un ar savu darbu spēja pierādīt, ka politiskā atbildība nav tikai politiķu izdomāts lēmums. Paldies. Bet mums v��l ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vēl ir vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Sakovskim.".
2014_01_22_a-seq46 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Var jau būt, ka man tikai likās, bet var būt, ka tā arī bija, bet nu daži runātāji, protams, šeit no tribīnes atkal uzdvesa drusku tādu vēsumiņu uz topošo koalīciju. Es atļaušos vien atgādināt, ka ne jau ZZS prasījās, mūs uzaicināja. Un kāpēc jūs mūs uzaicinājāt? Tāpēc, ka koalīcija pēdējā laikā atgādināja tādu mazāko grupiņu bērnudārza smilškastē, kur viens otram ber biksiņās smiltis, ņem nost mašīnītes, cenšas iesist ar lāpstiņu. Un mūsu ienākšana šajā koalīcijā dod vienu ļoti būtisku soli virzienā uz līdzsvaru. Neviena no koalīcijas partijām... izņemot VIENOTĪBU, neviena no koalīcijas partijām vairs nevarēs uzstādīt ultimātus, un tas jau būs vismaz viens solis normālas valdības darba virzienā. Un cerams, ka mēs... Es tāpēc gribu savu uzstāšanos pabeigt ar tēzi, ar ko šīs debates sāka Zariņa kungs, kurš jau paredzēja: nu cik tad ilgs laiks paies, kamēr jūs saķīvēsieties? Tad nu varbūt padomāsim arī par to, ko Zariņa kungs teica, un nesāksim jau šodien ar ķīvēšanos. Paldies.".
2014_01_22_a-seq44 spokenText "Augstā Saeima! Liekas, ka mums, pirmām kārtām deputātiem un topošajai valdībai it īpaši, jābūt skaidram priekšstatam par to, ka topošā valdība, neskatoties uz zināmu paplašināšanu, tomēr ir pārejas perioda valdība jeb pagaidu valdība, un līdz ar to tai kā jebkurai pārejas perioda valdībai varētu būt uzstādīti divi mērķi: vai nu tiks turpināts tas kurss, kurš bija uzsākts iepriekšējā valdībā un par kuru aizejošais premjers ar gandarījumu teica, ka tas bijis veiksmīgs kurss, vai arī tiks uzsākts sagatavošanas process, lai atbildētu uz jautājumiem par jauniem izaicinājumiem topošajā... pēcvēlēšanu periodā, kur tiešām koalīcijas paplašināšana un visas sabiedrības iesaistīšana būtu vitāli nepieciešama, jo galvenie tā sauktie un definētie mērķi - iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO un pievienošanās eirozonai - jau ir izpildīti, līdz ar to ir jādomā par jauno posmu. Ne šis jautājums, ne pirmais uzstādījums... Ne Valdības deklarācijā, ne premjera amata kandidātes uzrunā netika sniegta skaidra atbilde. Līdz ar to šādā mišunga situācijā diez vai tas būtu pareizi - atbalstīt šo valdību un Valdības deklarāciju, kurā nav nedz iepriekšējās valdības darbību turpinājuma, nedz jaunā procesa uzsākšanas. „Saskaņas Centra” frakcija neatbalstīs topošo valdību. Paldies.".
2014_01_22_a-seq42 spokenText "Labdien vēl vienu reizi, kolēģi! Ekselences! Esošie un potenciālie ministri! Nāku tomēr šeit runāt, lai veicinātu mūsu modrību. Šīs piecas partijas, kas šobrīd ir parlamentā, visdrīzāk, tiks ievēlētas arī nākošajā Saeimā. (Starpsaucieni: „Ū-ū-ū...! O-o-o!”) Un nākotnē ir iespējams, ka tās veidos nākošās koalīcijas un valdības. Latvijas ilgtspējīgai attīstībai nepieciešama stipra un iesaistīta pilsoniskā sabiedrība un nodrošināti sabiedrības līdzdalības procesi politikas veidošanā. Stipra pilsoniskā sabiedrība, kas organizējas caur NVO sektoru, paralēli politiķiem un ierēdņiem dod savus atzinumus un piedalās visos valsts pārvaldes līmeņos - Saeimā, Ministru kabinetā, ministrijās un pašvaldībās - ar savu ekspertīzi, lai kopīgi pieņemtu viedākus lēmumus, nodrošinot demokrātiju un ticību, uz tautas interesēm koncentrētu valsts pārvaldi. Runājot par sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu, par politiskās kultūras pēctecību un par sabiedrības līdzdalības procedūrām, jāteic, ka ir ļoti daudzas šādas procedūras un ka tās visur - gan Saeimā, gan Ministru kabinetā - ir aprakstītas. Ministru kabinetam un valdībai ir Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome, mums Latvijā ir stiprs sociālais dialogs ar sociālajiem partneriem, darba devējiem, arodbiedrībām un pašvaldībām, bet mums pietrūkst pilsoniska dialoga starp valdību un nevalstisko sektoru, starp koalīciju un nevalstisko sektoru. Vēsturiski atskatoties uz koalīcijas valdību deklarāciju veidošanas procesiem, apgalvoju, ka gan Ivara Godmaņa 2007.gadā veidotajā valdībā, gan visās trijās Valda Dombrovska vadītajās valdībās 2009., 2010. un 2011.gadā gan valdības deklarāciju izstrādē, gan rīcības plānu veidošanā tika nodrošināta sabiedrības līdzdalība, publiskojot deklarācijas melnrakstu un aicinot sabiedrību iesaistīties. Ir jāpiemin, ka lielākā daļa šo procesu notika Valsts kancelejas iepriekšējās direktores vadībā. Līdz ar to mums būtu ļoti svarīgi, lai nākotnē šīs procedūras tiktu nodrošinātas. Diemžēl šoreiz šis process nav bijis pilnvērtīgs. Piemēram, 2011.gada rudenī, iepriekšējai valdībai veicot deklarācijas rakstīšanas procesu, pilsoniskais dialogs tika veidots pēc labākās pārvaldības un demokrātijas principiem. Valsts kanceleja izsludināja publisku apspriedi. Laika plānā bija paredzēts un nodrošināts, ka NVO paguva saviem biedriem izsūtīt šo informāciju, apkopot biedru iesniegto informāciju, veikt biedru domu apmaiņu par prioritātēm un tad pieņemt lēmumu un sniegt atpakaļsaiti deklarācijas veidotājiem. Šoreiz šis laiks nebija atvēlēts. Un man ir neizprotama šī steiga, kas ir bijusi. Un savukārt aizbildināšanās ar traģēdiju - tas nav labas pārvaldības princips. Šeit tikai vēl uzsvēršu, ka ir svarīgi, lai sabiedrība izdiskutē politiķu redzējumu par valsts attīstību, lai sabiedrība varētu vienoties, kādas ir prioritātes. Tādējādi tiktu nodrošināta sabiedrības līdzdalība, izpratne un arī atbalsts jaunajai valdībai un koalīcijai. Es lūdzu lūkot, lai šīs procedūras turpmāk tiktu ievērotas. Paldies.".
2014_01_22_a-seq41 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dainai Kazākai, otro reizi. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Pēdējais vārds!”)".
2014_01_22_a-seq40 spokenText "Augsti godātais Saeimas Prezidij! Ministru kabineta pārstāvji - topošie un esošie! Kolēģi! Visi, kuri seko sēdei! Jā, es arī ilgi domāju, vai piedalīties šajās debatēs vai ne, bet beigās tomēr nolēmu, ka, visticamāk, tā ir pēdējā valdība, kuras apstiprināšanā piedalīšos, un nolēmu, ka tomēr nākšu un paudīšu savu viedokli, jo man pēc tam diemžēl nebūs iespējas paskaidrot to, kā es balsoju, tātad izskaidrot savu balsojumu. Un jāsaka, ka, klausoties visu jūsu runas, šodien bija grūti nepiekrist īpaši četru kolēģu teiktajam, tas ir, Valda Liepiņa teiktajam (No zāles: „Nu-u-ū?!”), Initas Bišofas teiktajam un šoreiz arī Zariņa kunga un Elksniņa kunga teiktajam. Tātad, jā, būtībā gribētos pat arī viņu runas... kā lai saka, nu, šodien viņu teiktais... arī es piekrītu viņu teiktajām runām. Bet, runājot par deklarāciju, es gribu teikt, ka deklarāciju es arī rūpīgi izlasīju - un pat vairākkārt. Sanāca gan vakar, jā, gan arī šodien vairākkārt izlasīt. Un jāsaka, ka deklarācijā ir visas šīs lietas... Es arī varētu parakstīties zem katra no šiem punktiem. Bet es gribu teikt: jā, tā ir, manuprāt, neiespējamā misija tik īsam termiņam. Un arī jāpiekrīt tam, ko teica Janīna Kursīte-Pakule. Bet, izlasot šo deklarāciju, liekas, ka vajadzēja gandrīz būt divām daļām... tātad deklarācija, ko apņemas pildīt... Un attiecīgi, mēs saprotam, izrietēs arī valdības rīcības plāns, tātad - ko reāli tiešām paspēj izdarīt tik īsā laika periodā. Gandrīz gribētos teikt, ka jābūt bija arī pielikumam, kur ir... nu, nebūtu gluži korekti varbūt to tā nosaukt, tādam kā testamentam... Kā Straujumas kundze teica, šī ir pēctecības valdība, tā turpinās iesākto un arī nodos tālāk šīs ieceres nākamajai valdībai. Bet tiešām šoreiz gribējās redzēt vairāk kaut ko koncentrētāku... tos darbus, ko ir iespējams reāli izdarīt tik īsā laikā. Un es gribu teikt, ka, jā, mums, tātad Saeimai, ir jābalso par visu Ministru kabineta sastāvu, bet es personīgi... es personīgi, ja tāda iespēja būtu, ļoti labprāt atbalstītu Riharda Kozlovska kandidatūru, Edgara Rinkēviča kandidatūru, Andra Vilka kandidatūru, Ingrīdas Circenes, Anrija Matīsa, Daces Melbārdes, Inas Druvietes un Eināra Cilinska kandidatūras. Žēl, ka mums nav iespējas balsot par... šajā komandā nebūs Jāņa Bordāna un arī Daniela Pavļuta, bet par pārējiem kolēģiem tiešām es varu teikt: jā, es cienu kā Saeimas kolēģus, arī kā kolēģus komisijās, bet diemžēl pārējos es nevaru ar simtprocentīgu pārliecību, kā saka, atbalstīt. Diemžēl! Bet es atkal uzsveru to, ka kā Saeimas kolēģus - jā, visu cieņu! Man ir prieks, ka ir iespēja strādāt ar šiem cilvēkiem kopā. Es novēlu jaunajai valdībai veiksmi, izturību, iecietību. Jā, kompromisi noteikti būs ne viens vien. Lai arī tos izdodas rast un nostrādāt visu šo termiņu. Bet es diemžēl neesmu un, es domāju, ka arī daļa no kolēģiem, kas šodien balsos „par” šo valdību... es domāju, ka viņi dziļi sirdī un savos prātos tomēr nav izdzēsuši šīs līnijas, vienalga, lai arī kādā krāsā tās būtu. Es tās nevaru izdzēst. Es tās neizdzēsīšu, un tāpēc es saku: es novēlu veiksmi jaunajai valdībai, bet es diemžēl to atbalstīt tādā sastāvā, kādā tā ir, šodien nevarēšu. Paldies jums par uzmanību.".
2014_01_22_a-seq38 spokenText "Man vēl deviņas minūtes, es... Vispirms es pateikšu īsi, izskaidrošu, lai nav nekādi pārpratumi, kāpēc es šeit runāju latgaliski jeb Latgales latviešu valodā. Tas tikai tādēļ, ka arī... (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Tu runā izloksnē!”) ...tādēļ, ka es esmu latvietis, es runāju latviešu valodā, neatkarīgi no tā, kurā literārajā tradīcijā. Un es pateicu tikai nelielu fragmentu no savas runas latgaliski tikai tādēļ, lai uzsvērtu to, ka šo valodu mēs varam lietot visā Latvijas valstī, arī no šīs tribīnes. Ja es kļūdos, tad lūdzu man to izskaidrot, jo līdz šim es neesmu atradis skaidrojumu ne Saeimas kārtības rullī, ne pie ministriem, nevienā Latvijas valsts normatīvajā dokumentā. Bet es pabeigšu runu, kura man tiešām ir uzrakstīta tālāk latviešu literārajā rakstu valodā, lai jums būtu saprotamāk visiem. Bet katrā ziņā es aicinu būt saprotošiem vienam pret otru. (No zāles: „Tolerantiem!”) Tolerantiem, tieši tā! Visbeidzot par valdības veidošanas procesu. Jāsaka, manuprāt, pat neskaidri izteiktais Valsts prezidenta uzdevums izveidot labāku valdību par iepriekšējo tomēr nav izpildīts. Ir mēģināts valdībā iekļaut plašāku lēmējvaras (tātad - Saeimas) pārstāvniecību. Bet vai tas jau pamatā nav pretrunā ar principu, ka lēmējvarai jābūt šķirtai no izpildvaras? Lai mums nesanāk kā senajā teicienā: „Kas der visam, tas neder nekam.” Paldies. (RP frakcija aplaudē.)".
2014_01_22_a-seq37 spokenText "Bet, lūdzu, ievērojiet to, ka zālē ir 100 deputāti un ne visi no viņiem pārvalda latgaliešu valodu. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Es pārvaldu! Es varu iztulkot, ja vajag!”) Un Saeimas kārtības rullī ir precīzi pateikts, kādā valodā ir jānorisinās debatēm. Paldies.".
2014_01_22_a-seq36 spokenText "Es tykai pabeigšu...".
2014_01_22_a-seq35 spokenText "Jūs ļoti labi šobrīd spēlējat politisko teātri!".
2014_01_22_a-seq34 spokenText "Es atvainojos, bet es runāju... es runoju latvīšu volūdā, un, ja es napareizi runoju... es asu latvīts, es runoju latvīšu volūdā... Ja as napareizi runoju, tad, lyudzu, lobojit...".
2014_01_22_a-seq33 spokenText "Viļuma kungs, lūdzu, neizrādiet necieņu pret parlamentu un ievērojiet Saeimas kārtības rulli! (No zāles dep. I.Cvetkova: „Ja viņš pārkāpj Kārtības rulli, izslēdziet viņam mikrofonu!”)".
2014_01_22_a-seq32 spokenText "Es tū ari doru. Es tūlīt pabeigšu. Gribēju pasceit tikai tū, ka... Atguodynuot jumsiem muna kolegys Gunara Igauņa citātū tekstu par Latgolys latvīšu rokstu volūdu i regionalajom identitatem. Tys, kū sacāja Kurseitis kuņdze gon par suitim, gon par lībīšim, - tys beja īprīškejuos vaļdeibys deklaracejā, bet dīmžāl ituos vaļdeibys deklaracejā ituos regionaluos identitates navarēs atrast pat moralu atbolstu nu vaļdeibys. Visbeidzot...".
2014_01_22_a-seq31 spokenText "Bet es lūdzu jūs ievērot Saeimas kārtības rulli! (SC frakcijas deputātu starpsaucieni: „Brīvību Latgalei!”)".
2014_01_22_a-seq30 spokenText "Prūtams, es paleidzēšu jim. Mēs tai vysod doram.".
2014_01_22_a-seq29 spokenText "Viļuma kungs, es jūs lūdzu... Es jūs lūdzu tomēr ievērot Kārtības rulli. Un pēc tam savukārt palīdzēt arī stenogrammu rakstītājiem, lai tas viss, ko jūs teicāt, tiktu precīzi fiksēts.".
2014_01_22_a-seq28 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Vispirms paldies, ka ļāvāt man izteikties, lai gan es jūtu, ka jūsu uzmanības limits sāk jau izsīkt. Tomēr dažas lietas es vēlējos pateikt. Vispirms par deklarācijas tekstu. Par reģioniem. Priecē, protams, tas, ka Laimdotas Straujumas vadītās valdības deklarācijā ir iekļauts viens teikumiņš par Latgales programmas turpināšanu. Tas priecē. Es katrā ziņā mēģinu tagad savu runu saīsināt, tāpēc lūdzu neņemt ļaunā, ja dažreiz varbūt loģiskā saite pazūd (Zālē smiekli.) un tas neizklausās tik ļoti saistoši jūsu ļoti izsmalcinātajām ausīm. Bet es gribu tiešām pievērst šim vārdam „reģions” lielāku uzmanību, un arī Valdības deklarācijā tas ir minēts ļoti daudz kur. Piemēram, veidosim nodarbinātību reģionos, stiprināsim reģionus un nodrošināsim to attīstību, nodrošināsim gan valsts, gan reģionu līdzsvarotai attīstībai nepieciešamo speciālsagatavošanu un tā tālāk, un tā joprojām. Arī augstākās izglītības sistēmu deklarācijā ir paredzēts veidot tā, lai tās programmas nedublētos viena reģiona ietvaros. Tas, protams, priecē, ka formāli Valdības deklarācijā tomēr ir padomāts par reģioniem, bet vai kāds no topošās valdības sastāva var patiešām vārdā nosaukt kaut vienu Latvijas reģionu, kurš ir domāts saistībā ar šo dokumentu? Jā, mums Latvijā ir izveidoti plānošanas reģioni kā atvasinātas publiskās personas, bet vēl ir arī statistikas reģioni, atkritumu apsaimniekošanas reģioni, īpaši atbalstāmie reģioni un arī Rīgas reģions. Par reģioniem Latvijā dažbrīd tiek sauktas arī bijušo rajonu teritorijas, piemēram, Jēkabpils, Cēsu vai Ludzas reģions. Te var piesaukt arī kultūrvēsturiskos reģionus, piemēram, Sēlija. Visbeidzot. Katrai valsts iestādei struktūrvienību izvietojumā balstītais iedalījums nesakrīt savā starpā. Tur dažbrīd mēs varam atrast tādus interesantus veidojumus kā Viduslatgale, Ziemeļaustrumvidzeme vai Dienvidkurzeme... Un faktiski mums tomēr godīgi ir jāatzīst, ka Latvijā reģionālā reforma tā arī nav notikusi un ka šobrīd Latvijā nav neviena administratīvā reģiona. Un neizskatās, ka arī nākamā gada laikā mēs tiksim kaut vai soli tiem tuvāk. Arī Valdības deklarācijā, lai šo reģionu lietu vēl vairāk samudžinātu, ir pieminēti, teiksim, starptautiskie reģioni, piemēram, „stiprināsim NATO klātbūtni reģionā”. Kurā reģionā - Latgales reģionā? Kurzemes reģionā? Vai arī: „...nodrošināsim Latvijas interešu īstenošanu divpusējo, reģionālo un globālo ārpolitikas izaicinājumu kontekstā.” Strādāsim „...lai Latvijas dzelzceļa transports kopā ar ostām saglabātu tirgus pozīcijas starptautiskajos kravu pārvadājumos Baltijas reģionā.” Ūtrkuort, deklaracejā nav ni vuorda par Latgolys latvīšu (latgalīšu) volūdu - pagaisynuots īprīškejuos vaļdeibys tai sauktais turpinotības princips. Voi eistyn itei byus piecteceibys vaļdeiba? Itūs puors godu laikā bez miļzeiga vaļdeibys atbolsta, tūmār tai natraucejūt, asom tykuši pi raidejumim Latvejis vaļsts televizejā, Latvejis radējā. Vaļsts volūdys centrā izveiduota Latgalīšu rokstu volūdys ortografejis apakškomiseja, pavysam dreiž gaidom pyrmū interaktivū latgalīšu volūdys lementari jeb ābeci. 2014.goda budžetā jau ar jiusu bolsim esim apstyprynovuši atbolstu Pasauļa latgalīšu kongresa rezuļucejā paradzātajim dorbim, kas saistās ar Latgolys latvīšu (taitod latgalīšu) volūdys īdzeivynuošonu Latvejis vaļsts izgleiteibys sistemā. Atlaidit, bet maņ ir šuorbys par atseviškim jaunos ministrejas... ministrym, kuri natyka... kuri nadzāsa munus jautojumus un navareja izskaidrout, deļ kam...".
2014_01_22_a-seq27 spokenText "Paldies. Saskaņā ar Kārtības rulli pēc pusotras stundas ir jāizsludina pārtraukums, bet ir saņemts piecu deputātu - Smiltēna, Zaķa, Čepānes, Kalniņa un Ašeradena - iesniegums ar lūgumu turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz jautājuma izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Jā!”; „Nav! Nav!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! (Starpsauciens no zāles.) Nē, jums gribējās parunāt, tad arī pabalsojiet!... Balsosim par to, lai turpinātu 22.janvāra sēdi bez pārtraukuma līdz jautājuma izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - 1. Tātad sēde tiek turpināta bez pārtraukuma. Turpinām debates. Vārds deputātam Jurim Viļumam.".
2014_01_22_a-seq26 spokenText "Ļoti cienījamās dāmas un godātie kungi! Šodien visiem kopā ir iespēja ielikt jaunu bildi Latvijas vēsturē un politikā. Jāteic, ka man dotais laiks piedalīties un vērot Latvijas politiku tiešsaistes režīmā, nevis no fragmentiem, ko žurnālisti izvēlas parādīt televīzijā, ir devis iespēju ļoti rūpīgi pārdomāt, kas ir Latvijas politika, kāda tā ir. It īpaši pēdējie notikumi un pēdējās nedēļas notikumi. Pirms es nokļuvu Saeimā, es daudz īstenoju Nodarbinātības valsts aģentūras programmas jauniešiem bezdarbniekiem, un kāda meitene, kura izvēlējās profesiju „Projekta vadītāja”, veselu gadu mācījās un strādāja kopā ar mani. Pēc kāda pusgadu ilga darba mums vajadzēja startēt projektu konkursā, un meitene atnesa man darbu, ko šajā pusgadā viņa ir rakstījusi. Es esmu labojusi, konsultējusi, un viņa saka, ka darbs ir gatavs. Es pārskatu un redzu, ka daļa no tām latviešu valodas pareizrakstības kļūdām, kuras biju atzīmējusi, nav izlabotas, bet vietas, kuras vajadzēja precizēt, nav precizētas. Es jautāju: „Kurā projektu konkursā mēs varētu startēt, ja šis darbs ir sagatavots uz „6”?” Viņa nesaprot. Es saku: „Labi, iedomājies, ka mēs ražojam desu. Cik ilgi kāds pirks mūsu desu, ja tā būs ražota uz „6”?” Viņa atbild: „Es desu vispār neēdu, jo tā ir ražota uz „2”.” Un tad es domāju: no kurienes mums ir tā, ka es varu iedot viduvēju darbu, to pieņem, un mēs ejam tālāk? Un es nonācu pie skolas. Es domāju, katrs no jums atceras kādu skolotāju, kurš lika pārrakstīt vairākas rindas glītrakstīšanā, ja kaut viens burts nebija ar pareizo slīpumu, ka matemātikā bija jāpārraksta viss piemērs, lai būtu pareizi un bez kļūdām. Un ka arī latviešu valodā bija jāuzraksta viss teikums un jāpaskaidro, kādēļ tur bija jāliek komats, bet sestdienā darbmācība beidzās tikai tad, kad konstruktorā parādītais attēls bija saskrūvēts līdz galam un tur bija pilnīgi visas skrūves. Izglītības sistēmā mums mācīja izlabot savas kļūdas un padarīt kārtīgi darbu līdz galam. Tā bija pedagoga atbildība! Kādēļ jums to stāstu? Tādēļ, ka jautājums ir par politisko atbildību. Vai Zolitūdes traģēdija neprasīja no Valda Dombrovska, ka visiem ir jāsēž kopā un ar divām svītrām un lineālu jāpasvītro savas kļūdas, jāpaskaidro un visiem kopā jāizdara precīzi un kārtīgi darbs līdz galam? Tā, pēc manām domām, ir politiskā atbildība. Es jau saprotu, ka šis ir nozīmīgs gads visiem Latvijas politiķiem, un tiem, kuri par tādiem vēlas kļūt, ir ļoti nozīmīgi parādīties spožāk, vairāk un skaļāk. Tāpēc jau nav brīnums, ka pēkšņi ministru amatu sadalē kāds bija jāpievāc maliņā, kurš ne tā kaut ko bija pateicis, kurš sabiedrību bija vairāk pakaitinājis vai kurš varētu pabojāt to spožumu. Vai arī veikli bija jāpārsēžas no viena krēsla uz citu krēslu - gluži kā spēlē! -, lai tikai nepaliek bešā, ja mūzika pēkšņi apklusīs. Es, vērojot šo procesu, bieži domāju par to, ko bērnībā mums vecāki mācīja: „Uzklausi un cieni vecākus cilvēkus! Esi godīgs, sirsnīgs, labestīgs! Palīdzi jaunākiem! Dari cilvēkiem visu to labāko!” Vai jūs domājat, ka šīs gudrības ir liekas Latvijas politikā? Domāju, ka ne. Un, kad pagājušajā piektdienā es, Ingrīda Circene, Ilze Viņķele un Dzintars Kudums tikāmies ar Priekules novada senioriem, kāds dzīvesgudrs vīrs, izcils dārznieks Ārvaldis Brencis pateica divus padomus visiem mums: „Lai šī gada rudenī nebūtu tā, ka visi brīnās: „Kas tie tādi sanākuši?”” Un otrā doma bija tāda: „Lai mūsu Laimdota spēj savaldīt mūsu Lāčplēšus!” Un visiem jums es vēlos nolasīt vienu fragmentu no eposa, kurš uzrakstīts 1888.gadā - pirms 126 gadiem! - un kura autors ir Andrejs Pumpurs. „Pēc tam kādā vakarā atkal Laimdota, kādu vecu tīstokli ņēmusi, teica: „Lāčplēsi, klausies, lasīšu tagad iz gudrā Vidveda m��cībām, kādas devis tas tikai priekš tādiem, kuri var saprast un panest.” Laimdota atvēra tīstokli, lasīja nodaļu šādu: „Aiziet laiks, atiet laiks, bet nekad laiks nepaiet, tādēļ laiks ir mūžība, ārpus šī laika skrituļa citu kādu mūžību domāties aplama ticība būtu. Dieviem, saulei un zemei pietiek ar ilgajo laiku. Kādēļ gan cilvēkam nebūtu diezgan, kurš, tik vien īsu brītiņu dzīvodams, bauda ar apziņu ko no šā laika? Cilvēce pati tomēr par sevi bezgala laiku mūsu pasaulē ieņem; kas gan skaitīs tos gadus atpakaļ, pirmais cilvēks kad pasaulē atpleta acis, un kas noteiks to dienu, kad pēdīgais aizdarīs acis? Vienīgais cilvēks nomirst, veselas tautas var izmirt, cilvēku cilts tomēr dzīvos, kamēr stāvēs šī zeme. Priekš šās lielās, neizmirstošās cilvēku tautas darboties, viņai palīdzēt vienādi pilnīgai tikt un augstu stāvokli ieņemt, priekš tās dzīvot un nomirt ir ikkatra cilvēka uzdevums laicīgā mūžā. Tāpat kā vienīgi cilvēki var arī vesela tauta pacelties gudrībā augsti, tā ka tiek līdzīga dieviem, - bet tad viņa vairs netic saviem bijušajiem dieviem, kuri tai izliekas zemi; viņa izvēlas sevim augstākus dievus, jaunu, brīnišķu ticību, un tā pirmajā vēlāk par māņu ticību paliek. Še nu ir darbalauks cilvēces draugiem aizstāvēt, sargāt tautas no maldīgām ticībām, kuras brīvības garu valdzināt dzenas un grozās tik zināmām kārtām par labu. Tautas prāts ir dievu prāts. Viņai ir tiesība pašai tādēļ vadoņus savus un arī valdoņus iecelt; bet, ja vēlētie vadoņi nepilda tautisku prātu un dēļ sava labuma dažas kārtas vai visu tautu grib nospiest, tautai tad ir pilnīga vara, itin kā kādus citus nederīgus kalpus, vadoņus atcelt. Brīvības mīļotājiem še atkal darbalauks rodas tautām labus likumus pasniegt, kas apsarga visu locekļu mantu un dzīvību, dibinātus uz augstiem cilvēces tikumiem, nepārgrozāmiem likumiem dabā.”” Es novēlu Straujumas kundzei varbūt arī pārlasīt šo grāmatu; lai jums spēks visiem, izturība un izdodas visiem stingri un daudz, daudz labāk padarīt visus darbus! Paldies. (Aplausi.)".
2014_01_22_a-seq25 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Initai Bišofai.".
2012_09_20-seq129 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Initai Bišofai.".
2012_04_19-seq203 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Initai Bišofai.".
2012_03_15-seq383 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Initai Bišofai.".
2012_03_08-seq165 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Initai Bišofai.".
2014_01_22_a-seq24 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Es gribu runāt par diviem Valdības deklarācijas punktiem. 1.punkts: „Veidot zināšanu ekonomiku, pateicoties ieguldījumiem izglītībā, un spēcīgu laikmetīgu nacionālo identitāti, nodrošinot latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanas attīstību.” Un 5.punkts: „Stiprināt piederību Latvijai un nacionālo identitāti sabiedrībā un diasporā, sekmējot sabiedrības saliedētību un veicinot latviešu valodas lietojumu. Stiprināt ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu saites ar dzimteni.” Un ir ļoti labi, ka es runāju pēc Kabanova kunga, jo arī es šim jautājumam pieskaršos. Tātad vispirms par izglītību - par augstāko izglītību un par zinātni. Es gribu atgādināt, ka mēs jau krietnu laiku neizpildām likumā noteikto, ka zinātnei finansējuma pieaugums ir 0,15 procenti. Tādēļ mēs esam viena no visvājāk finansētajām valstīm zinātnē. Un īpaši - ne pēdējais ministrs, bet iepriekšējais ministrs neuzticējās mūsu ekspertiem, jo, ja es nemaldos, apmēram miljons latu ir dots ārzemju ekspertiem. Es atsaukšos tikai uz pāris kritiskiem piemēriem, jo Druvietes kundzei būs ļoti nopietni šajos mēnešos jāstrādā. Tātad nesen bija runa par zinātniskajiem grantiem. Un es jau kādreiz no šīs tribīnes minēju, ka fizikā, ķīmijā, astronomijā un matemātikā bija pieteikti 90 granti, no tiem 56 granti dabūja izcilu vērtējumu, bet tikai astoņi granti saņēma finansējumu. Un pat no tiem, kuri saņēma finansējumu, man te ir pārmetums presei, televīzijai un avīzēm, kas ļoti plaši publicēja un arī vēl šobrīd publicē informāciju par zinātniskajiem institūtiem, ka tie ir ļoti vāji un tamlīdzīgi... Bet šos piemērus pavisam elementāri varēja dabūt, jo vesela rinda grantu vadītāju iesniedza protestus par iepriekšējo vērtējumu. Un šobrīd faktiski visi zinātniskie institūti ļoti aktīvi pieprasa ministrijai (arī par pēdējo no zinātniskajiem institūtiem) izsniegt dziļāku pamatojumu, kādēļ ir tāds vērtējums. Bet es sākšu ar tiem grantiem, kur tas vērtējums šobrīd ir zināms. Piemēram, vienam izcilam fiziķim, kurš Francijā strādāja pie franču enciklopēdijas, viņam pēdējā punktā, kur ir norādīti finanšu resursi, recenzents atzīmē: „Nezinu, kādas algas ir Latvijā.” Un tā rezultātā recenzents ieliek vienu punktu piecu punktu vietā. Cilvēks zaudē četrus punktus. Kādā citā grantā ir teikts: „Jums ir pārāk plaši pielietojumi - no kosmosa līdz medicīnai. Tas nekur neder!” Atkal ministrija nav ārzemju grantiem izskaidrojusi, ka pirms pieciem gadiem Izglītības un zinātnes ministrija pateica, ka nevar būt pārāk mazi granti, tāpēc granti ir jāapvieno. Tika apvienoti kopā divi granti - no viena nāca kosmoss, no otra nāca medicīna. Tagad vienā grantā iznāk divas ļoti atšķirīgas lietas, un, protams, ārzemju eksperts atkal piecinieka vietā ieliek trijnieku vai divnieku, es vairs neatceros precīzi. Tagad par šiem grantiem, kas jau tagad ir publicēti. Viens no... to es labi zinu... Es runāšu tikai par matemātikas jomu, kur es pietiekami labi orientējos. Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts. Atzīmēts ar trijnieku, tātad vietējais spēlētājs. Bet te ir daudz jau runāts, televīzijā un radio visi ir runājuši: Ambainis. Ambainis šajā institūtā strādā! Ambainis dabūja 3 miljonu grantu, jo viņš ir viens no izcilākajiem Eiropas zinātniekiem! Un tas ir labi zināms, ka zinātnieks nerodas viens; viņam blakus ir viņa skolotāji - akadēmiķis Freivalds, akadēmiķis Bārzdiņš. Tas ir tas centrs, no kura veidojas visa Latvijas programmēšanas skola! Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte. Trijnieks. Tur atkal tikko bija... Visi zina, ka runāja par Kaščejevu - vienu no jaunajiem fiziķiem, kas dabūja - viens no 25 jaunajiem zinātniekiem! - prēmiju. Viņš strādā šajā fakultātē... Un pēc tā kritērija, ko ministrija publicējusi, Fizikas un matemātikas fakultāte... Ar ko tā jāapvieno? Ar ko to apvienot? (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Ar bibliotēku!”) Tā ir Latvijā vienīgā vieta, kur profesionāli māca fiziku un matemātiku. Lūk, tās ir lietas, kas... Nu, Inai Druvietei būs ļoti nopietni jāpiestrādā, jo šeit ir ļoti nopietna krīze. Tagad saistībā ar to, ko „Saskaņas Centrs”... Protams, viņi ir opozīcijā, un viņi ļoti kategoriski runā un meklē, ko un kā vien var atrast. Es gribu atgādināt... Es nerunāšu te par latviešu valodas referendumu, par to ir daudz runāts, bet es gribu atgādināt vienu tādu tēzi, ko daži kungi - Ušakova kungs, Urbanoviča kungs - vienmēr ļoti sekmīgi izrunājuši, - ka Latvijā bija okupācija, bet nav okupantu. Redziet, es esmu tādā vecumā, ka es atceros 1944.-1945.gadu, un es ļoti labi varētu pastāstīt, kā Tukumā, kur bija Baltijā lielākais militārais aerodroms, kad ienāca armija... kādi bija notikumi. Bet tas pārāk personīgi, par to es nestāstīšu. Bet viena cita lieta. No 1990.gada es biju viens no profesoriem, kuri... varbūt viens no pirmajiem, kuri tika uzaicināti uz ārzemēm - uz Rietumvāciju. Dzīvoju Kaizerslauternā, kur bija ļoti liela latviešu kolonija. Un tur es apmēram 10 gadus regulāri strādāju: sākumā - pedagoģisko darbu, pēc tam - zinātnisko darbu. Tur bija liela latviešu kopiena, un no 1990.gada līdz 1992.-1995.gadam, kad Latvijā bija pārejas process un ļoti grūti cilvēkiem klājās, šie cilvēki regulāri veda uz Latviju palīdzības pakas - gan produktus, gan drēbes un tamlīdzīgi. Un bija tāds Drunka kungs, un viņš 2000.gadā beidzot apprecējās un atgriezās Latvijā, dzīvoja Purvciemā. Un viņš, atbraucis no Vācijas, protams, nezināja krievu valodu. Viņš jau tagad ir sen zem zemes, un faktiski viņš aizgāja lielā mērā tādēļ, ka tad, kad savā stāvā viņš iznāca kāpņu telpā... te Kabanova kungs runāja par savu dzīvokli, izteica paldies... iznāca viens krievu kungs un viņu nosauca par fašistu okupantu. Un viss! Un tas latvietis baidījās iet no dzīvokļa laukā un pēc gada nomira. Tā ka - es atvainojos! - okupanti joprojām ir, vismaz ar okupantisku domāšanu. Un tagad nobeigumā es gribu pateikt dažus vārdus par jauno valdību. Es 1972.gadā aizgāju uz Fizikas un matemātikas fakultāti, un tieši nākamajā gadā Laimdota Straujuma beidza mūsu fakultāti. Un viena lieta, ko es varu teikt: toreiz bija pilnīgi citi mācību procesi, mēs mācījāmies piecus gadus, auditorijās bija jāpavada 36 stundas, tā bija ļoti nopietna apmācība. Tur toreiz vēl strādāja profesors Lūsis, profesors Reiziņš, ļoti, ļoti izcili, starptautiski atzīti matemātiķi. Un, ja ir godīgs cilvēks, tad tāpat kā Dombrovskis... man nav ne mazāko šaubu, ka Laimdota Straujuma būs ļoti godprātīga valsts vadītāja, un es ar lielu prieku šodien balsošu „par” jauno valdību. Paldies.".
2014_01_22_a-seq22 spokenText "Labdien, kolēģi deputāti! Cienījamā Ministru prezidenta amata kandidāte! Es gribētu pieskarties vienam aktuālam jautājumam, proti, caurspīdīgumam. Man liekas, ka dokuments, kas ir deputātu rokās, nesatur visu informāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību. Proti, es runāju par nodaļu, kura veltīta izglītībai. 29.punktā rakstīts: „Pieņemsim Valsts valodas politikas plānošanas dokumentu 2015.-2020.gadam, lai nostiprinātu latviešu valodu visās sabiedriskās dzīves jomās. Pilnveidosim izglītības sistēmas un kultūras jomu valsts valodas politikas īstenošanā, latviskas kultūrtelpas un vienotas sabiedrības veidošanā. Izstrādāsim jaunu mazākumtautību izglītības programmu latviešu valodas agrīnas apguves nodrošināšanai.” Citāta beigas. (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Ļoti labi!”) Bet vakar bija rakstīts... aģentūra BNS paziņoja, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā plānota no 2018.gada 1.septembra, par to liecina valdību veidojošo partiju sadarbības līguma projekts, ko partija plāno parakstīt trešdien. Līdz šim brīdim mums nav pieejams šā līguma teksts. Man liekas, ka tas ir viens piemērs tādai slepenībai un intrigām, kuru gaisotnē veidots šis Ministru kabineta sastāvs. Es gribētu atgādināt, ka Ministru kabineta Kārtības rullis noteic, ka deklarācija veido Ministru kabineta rīcības plānu, bet nekādas informācijas par to, kas ir koalīcijas līgums, šajā Kārtības rullī nav. Taču, ja jums ir kādi slepeni plāni, tad, lūdzu, tagad paziņojiet par tiem! Laimdotai Straujumai varbūt nav sava viedokļa par mazākumtautību izglītību. Proti, runājot vakar ar mūsu frakciju, Straujumas kundze pateica apmēram tādu citātu, ka neviens taču neaizliedz jums runāt savā mājā dzimtajā valodā. Paldies, ka pagaidām neaizliedzat! Man liekas, ka topošais Ministru kabinets šajā jomā izrāda milzīgu necieņu visām Latvijas nacionālajām minoritātēm, un tāpēc es par to nebalsošu, un nebalsos arī visa mūsu frakcija.".
2014_01_22_a-seq20 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Godātie klātesošie! Deklarācija ir pamatprincipu izklāsts, un, lai arī kā mums gribētos, ka mums katram svarīgās lietas tiek uzskaitītas, deklarācijā tas nav iespējams. Un tas nav arī vajadzīgs, jo visu svarīgo minēt nav iespējams. Latgalietim ir svarīgi, lai tiktu minēta rakstu valoda kā vērtība, bet bez tās Latgalē ir unikāls Turku pagasts, kas pelnījis, lai tas tiktu iekļauts UNESCO kultūras mantojuma vērtību sarakstā līdz ar suitiem. Latgaliešiem ir katoļticība, kas bija, ir un, ceru, būs katra latgalieša alfa un omega. Suitiem savukārt svarīga būtu suitu kultūrtelpas pieminēšana. Kuršu ķoniņiem, no latviešiem vienīgajiem, kuri nekad nav bijuši dzimtļaudis, svarīgi būtu dzirdēt pieminam viņu vārdu. Lībiešiem, Latvijas otrai pamattautai, arī būtu godavieta ierādāma deklarācijā. Un tā tālāk, un tā tālāk. Deklarācijā ir izcelts ne atsevišķais, ne atšķirīgais, bet vienojošais. Un to vērīgs lasītājs var ieraudzīt veselā virknē deklarācijas sadaļu, piemēram: „Tiks veiktas investīcijas, lai vairotu ekonomisko aktivitāti, nodarbinātību reģionos. (..) Tiks veidota zināšanu ekonomika, pateicoties ieguldījumiem izglītībā, un spēcīga laikmetīgā nacionālā identitāte, nodrošinot latviešu nācijas valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību.” Latgaliešu rakstu valoda taču ir un, ceru, būs latviešu valodas oficiālais paveids, tātad tiek stiprināta un tiks stiprināta, un mums par to jāiestājas visiem spēkiem. Nākošais. Tiks stiprināti reģioni un nodrošināta to attīstība. Ne tikai Latgale, bet visi Latvijas reģioni! „Prioritāte būs latviskās kultūrvides un identitātes stiprināšana, Latvijas daudzveidīgā kultūras mantojuma saglabāšana un bagātināšana.” Un vēl citi punkti. Latgaliešu rakstu valoda neapšaubāmi jāstiprina, taču jāstiprina nevis deklaratīvi, bet praktiski, rakstot tajā un to izkopjot. Gunārs Igaunis jau arī minēja labus piemērus gan televīzijā, gan radio, gan citur. Bet ir jāņem vērā, ka ne tikai latgaliešu literatūrai, bet visai latviešu literatūrai pašlaik nav ziedu laiki. Bet, ja būs gribēšana, būs arī pastāvēšana. Un tas ir galvenais, ne atsevišķa sadaļa deklarācijā! Jāmīl un jāiestājas par Latgali, bet jāmīl arī suiti, jāmīl ķoniņi un visus apvienojošā pamatnācija - latvieši. Un arī mūsu lībieši un mūsu mazākumtautības. Mīlestība nāk no iekšām, nevis no deklarācijām. Valdība, esmu pārliecināta, būs un, vadoties no deklarācijā paustajām vadlīnijām, strādās pēc labākās sirdsapziņas un sekmīgi.".

first
previous
next