Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_01_23-seq51> ?p ?o. }
Showing items 1 to 17 of
17
with 100 items per page.
- 2014_01_23-seq51 type Speech.
- 2014_01_23-seq51 number "51".
- 2014_01_23-seq51 date "2014-01-23".
- 2014_01_23-seq51 isPartOf 2014_01_23.
- 2014_01_23-seq51 spokenAs 84.
- 2014_01_23-seq51 spokenText "Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, deputāti! Jaunais un vecais ārlietu ministr, labrīt! Labrīt, ekselences! Jāatzīst, ka - atšķirībā no savas iekšpolitikas - savā ārpolitikā visus šos gadus mēs bijām daudz mērķtiecīgāki un konsekventāki. Par to liecina gan mūsu dalība NATO un Eiropas Savienībā, gan šobrīd notiekošais pievienošanās process Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai. Sasniegtais ārpolitikā ir stabils fundaments mūsu drošībai un ekonomiskajai izaugsmei. Šobrīd mums ir svarīgi turpināt stiprināt mūsu pozīcijas ārpolitiskajā arēnā, pastiprinātu uzmanību pievēršot tādiem ārpolitikas virsuzdevumiem kā valsts neatkarības nodrošināšana, valsts un mūsu pilsoņu interešu un tiesību aizsardzība ārvalstīs un starptautiskajās organizācijās, atbalsts tautsaimniecības attīstībai, tādējādi ceļot iedzīvotāju labklājību. Mainīga starptautiskā vide rada nepieciešamību nostiprināt profesionālu diplomātisko dienestu, kas spējīgs sekmīgi īstenot ārpolitiskos uzdevumus grūti prognozējamos un dinamiskos apstākļos. Valsts ārpolitikai jābūt vērstai uz visu iesaistīto valsts institūciju koordinētu rīcību ekonomiskās diplomātijas jomā. Latvijas uzņēmēji gaida atbalstu, padomu un nepieciešamības gadījumā aizsardzību no valsts puses, un pilsoņiem ārvalstīs jebkurā valstī ir pamatuzdevums - šajā nolūkā mērķtiecīgi attīstīt Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību tīklu. Runājot par Latvijas dalību Eiropas Savienībā, jāatzīmē, ka kopā ar daudziem plusiem ir arī virkne problēmu, kuru risināšanai tuvākajos gados nepieciešams veltīt papildu uzmanību. Viena no galvenajām problēmām ir tāda, ka mēs vēl joprojām neesam spējuši skaidri definēt, kā arī konsekventi un efektīvi aizstāvēt mūsu valsts nacionālās intereses Eiropas Savienībā. Latvijā pēdējās nopietnās diskusijas par Eiropas un integrācijas politiku bija pirms iestāšanās Eiropas Savienībā. Šobrīd trūkst atbilžu uz jautājumiem, vai mēs esam „par” vai „pret” federālismu, kāda ir nostāja jautājumos par dažādu ātrumu Eiropu, enerģētiku, migrāciju un tā tālāk. Taču bez skaidrām atbildēm uz šiem jautājumiem nacionālās intereses būs ļoti grūti aizstāvēt. Jāapzinās, ka nacionālā politika jau sen vairs nav iespējama, to jau sen vairs nav iespējams realizēt atrauti no Eiropas Savienības. Turklāt ir īpaši svarīgi noformulēt savu nostāju tieši šobrīd, kad Eiropa ir lielu pārmaiņu priekšā. Otrā problēma - lēns un sarežģīts, birokratizēts lēmumu pieņemšanas process. Un vēl trešā problēma - jauno un veco dalībvalstu nevienlīdzīgās iespējas. Un šī problēma Latvijas gadījumā būtu jārisina, audzējot muskuļus pašmājās, turpinot nostiprināt ekonomiku, nebaidoties pašpārliecināti iesaistīties Eiropas Savienībai un konkrēti Latvijai svarīgu jautājumu izlemšanā. Mazāk nekā pēc gada rotācijas kārtībā pirmo reizi pienāks arī Latvijas kārta sešu mēnešu garumā būt prezidējošai valstij Eiropas Savienības Padomē. Neskatoties uz to, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā tika ieviests trio princips, kas zināmā mērā ierobežo mazo valstu iespējas prezidentūras laikā reāli būt Eiropas Savienības priekšniekam, jo augstākā līmeņa tikšanās starp valstu vadītājiem notiek citā Eiropas Padomē, ko vada pastāvīgs priekšsēdētājs, tas nebūt nenozīmē, ka pret šo pienākumu mums būtu jāizturas vieglprātīgi. Latvijai kopumā būs jāorganizē un jāvada vidēji 2000 sanāksmes, šajā procesā iesaistot apmēram 1000 cilvēku. Tā būs ne tikai liela slodze valsts pārvaldes aparātam, bet arī nopietns pārbaudījums sanāksmju vadītājiem, kam šo sēžu laikā būs jācenšas panākt vienošanos starp visu dalībvalstu pārstāvjiem. Prezidentūra ir ne tikai pienākums, kura galvenais uzdevums ir neizgāzties, bet arī iespēja izvirzīt Latvijas nacionālās prioritātes, kuras šajā laikā vajadzētu censties sasniegt. Noformulēt Latvijas prioritātes ir nevis Eiropas Savienības, bet gan Latvijas politiķu uzdevums. Tieši tāpēc mums jau šobrīd jāspēj definēt savas ekonomiskās intereses un reālos ekonomikas attīstības plānus. Savā ziņā šo prezidentūru varētu uzskatīt par mācībām kaujai, kad politiķi būs spiesti domāt plašāk. Lai šis process noritētu veiksmīgi, kopējās kompetences celšanai ir nepieciešamas starppartiju diskusijas, kā arī sarunas biedrību un partiju iekšienē, pieaicinot pārstāvjus ar Eiropas mēroga kompetenci. Prezidentūra sekos uzreiz pēc rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Tas nozīmē, ka nākamās valdības ministriem būs jāspēj vadīt attiecīgās nozares darba grupas un sēdes prezidentūras laikā, kam būs nepieciešamas profesionālās zināšanas, orientēšanās dienas kārtībā un izcilas valodu zināšanas. Latvijas pārstāvjiem būtu ļoti svarīgi izmantot šo laiku, lai varētu tieši ietekmēt Eiropas Savienības politiku arī nākotnē. Turklāt, sagatavojot kvalitatīvu ierēdniecību, Latvija arī pēc prezidentūras beigām varēs daudz veiksmīgāk un produktīvāk darboties Eiropas Savienībā. Paldies par uzmanību.".
- 2014_01_23-seq51 language "lv".
- 2014_01_23-seq51 speaker Vladimirs_Reskajs-1984.
- 2014_01_23-seq51 mentions Q822919.
- 2014_01_23-seq51 mentions Q211.
- 2014_01_23-seq51 mentions Q193089.
- 2014_01_23-seq51 mentions Q458.
- 2014_01_23-seq51 mentions Q8896.
- 2014_01_23-seq51 mentions Q41550.
- 2014_01_23-seq51 mentions Q7184.
- 2014_01_23-seq51 mentions Q8908.
- 2014_01_23-seq51 mentions Q597.