Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_01_23-seq55> ?p ?o. }

• 2014_01_23-seq55 type Speech.
• 2014_01_23-seq55 number "55".
• 2014_01_23-seq55 date "2014-01-23".
• 2014_01_23-seq55 isPartOf 2014_01_23.
• 2014_01_23-seq55 spokenAs 17.
• 2014_01_23-seq55 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais ministra kungs! Ekselences! Kolēģi! Ārlietu ministra ziņojuma ievadā ir teikts: Latvijas ārpolitikas pamatmērķis ir valsts drošības un stabilitātes garantēšana, starptautiski veidojot priekšnoteikumus Latvijas ekonomiskajai izaugsmei un iedzīvotāju labklājībai. Lieliski! Tomēr - vai tas ir tikai deklaratīvs uzstādījums vai kā absolūts princips tiek realizēts arī katrā veiktajā darbā? Ziņojumā apliecināts: 2014.gadā viens no ārpolitikas uzdevumiem Latvijā - uz abpusējas ieinteresētības un savstarpējas cieņas principiem balstītu attiecību veidošana ar Krieviju. Tieši šim ārpolitikas aspektam - drošībai, veidojot nacionālajām interesēm atbilstošu sadarbību ar Krieviju, - veltīšu savu analīzi. Pirms trim gadiem, tieši Saeimas ārpolitikas debatēs 2011.gada janvārī, Nacionālās apvienības vārdā deputāts Jānis Dombrava klāstīja par Krievijas realizētās “maigās varas” iespējamām bīstamajām sekām, atsaucoties arī uz ārvalstu analītiķu vērtējumiem. Ne šiem, ne citiem aicinājumiem nesekoja mērķtiecīga, izsvērta rīcība. Un ir ļoti nepatīkami apzināties, ka, kaut arī esam brīdinājuši par draudiem un aicinājuši spert konkrētus preventīvus soļus, atbildīgās institūcijas šos brīdinājumus ir bezatbildīgi ignorējušas. Un viss liecina, ka joprojām turpina to darīt atsevišķu partiju un to lobiju spiediena ietekmē. Toreiz, tā paša gada novembrī, bankrotēja Krievijas investora pārvaldītā Latvijas Krājbanka, kārtējo reizi pamatīgi satricinot Latvijas banku sistēmu, radot miljoniem zaudējumu Latvijas uzņēmumiem, pašvaldībām, noguldītājiem. Neskatoties uz daudziem brīdinājumiem, uz to, ka vairākas Eiropas valstis tieši drošības apsvērumu dēļ bija parādījušas durvis Vladimiram Antonovam, Latvijā viņš tika brīvi ielaists un varēja darboties. Ko līdz brīdinājumi, ja pēc nepilna gada tuvredzības dēļ neskaitāmu miljonu apmērā tiek apzagta valsts un tās iedzīvotāji? Taču tas ir tikai viens no daudziem piemēriem, kas raksturo Krievijas investīciju bīstamību nelielajai Latvijas ekonomikai. ASV analītiķis, Pasaules politikas institūta Vašingtonā profesors Pols Goubls savā analītiskajā ziņojumā pagājušā gada vasarā norādīja, ka Latvija ir ļoti pievilcīga vieta politisko un ekonomisko interešu pārstāvībai, tāpēc Krievija nežēlo resursus draudzīga politiskā režīma veidošanai, secinot, ka Kremļa politikai labvēlīga situācija tiek panākta, cieši sadarbojoties prokrieviskajām politiskajām un biznesa aprindām, ko veido un koordinē „neformāli darbinieki” ar birojiem Rīgā un Maskavā, ziņojumā piesaucot arī konkrētu šādas sadarbības personu - krievu oligarhu Dmitriju Mazepinu, kura bizness jau vairākus gadus saistīts ar Latviju. Ir dīvaini, ka mēs it kā neko neesam mācījušies no bēdīgiem piemēriem. Latvijas ekonomikā sekmīgi turpina līst iekšā tikpat vai pat vēl daudz bīstamāki tā dēvētie investori. Jau minētais Krievijas oligarhs, Putina ietekmes aģents un „Uralhim” īpašnieks miljardieris Dmitrijs Mazepins absolūti netraucēti dažu kilometru attālumā no Rīgas centra uzslej milzīgu amonija salpetra noliktavu. Un ko par viņa izglītību un korporatīvajām saitēm varētu pavēstīt Satversmes aizsardzības birojs? Militārā tulka izglītība. Tas, šķiet, izsaka visu… Ārpolitikas ziņojumā teikts: „Latvijas intereses: Eiropas Savienības vienota pieeja attiecībā uz Krieviju, īstenojot līdzsvarotu sadarbību.” Tad nu realizēsim šo uzstādījumu faktiski! Kāpēc Ārlietu ministrija tāpat kā Antonova gadījumā turpina neievērot, ka arī Mazepina kungam drošības apsvērumu dēļ iepriekš ir atteikta sadarbība vairākās Eiropas valstīs? Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ir persona non grata Eiropā, taču vienam no galvenajiem lietu kārtotājiem starp Baltkrieviju un Krieviju un ekonomiski ļoti ietekmīgajam šo abu valstu kopīgo interešu politikas īstenotājam Mazepinam vēl joprojām ir iebraukšanas atļauja Latvijā un visas sviras ar finansiāliem līdzekļiem ietekmēt politiskos procesus Latvijā, apdraudot valsts un pilsoņu drošību. Kā tas var būt, ka šādi šaubīgi Krievijas investori joprojām turpina mierīgi ielaist savus taustekļus Latvijas ekonomikā un arī politikā? Tādēļ pirmā lieta - ārlietu ministram, kas vada Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padomi, nepieciešams stingri un noteikti kontrolēt, lai jebkuras lielākas ārvalstu investīcijas, it īpaši no Austrumu bloka, Latvijā var ienākt, tikai un vienīgi realizējot kaut šķietami pārmērīgu drošības politiku. Ja ir skaidras norādes uz potenciālu bīstamību, ja ir reputācijas problēmas citās valstīs, tad nekāda nauda nevar būt par iemeslu, lai šādām personām tieši vai pastarpināti ļautu darboties Latvijā. Un neviena pašvaldība uz savu galvu nedrīkst laist šeit iekšā, ko vien iedomājas. Latvijas valsts ārpolitikas koncepcijā ir jābūt precīzām vadlīnijām - kādas investīcijas šeit ir vēlamas un kādas - ne. Ja mēs būtu izlēmīgi sākuši rīkoties jau pirms vairākiem gadiem, iespējams, nebūtu noticis Latvijas Krājbankas bēdīgais krahs un nebūtu vājprātīgi milzīgas sprādzienbīstamu ķimikāliju rūpnīcas Rīgas pievārtē. Krievijā pie Pēterburgas arī ir ostas - lūdzu, lai šamējie pārceļas uz turieni! Otra lieta - ir vieglprātīgi ziņojumā konstatēt: „Pozitīvi attīstījās abu valstu ekonomiskā sadarbība. Krievija ir 2.vietā tirdzniecības partneru vidū, 5.vietā ārvalstu investoru vidū”, ignorējot tās plašāko kontekstu. Ārlietu ministrijai beidzot ir mūsu uzņēmējiem skaidri jāpasaka: „Krievijas tirgus ir tikpat liels un ienesīgs, cik bīstams!” Ir acīm redzams, kas ir kopīgs Gruzijai, Ukrainai, Polijai, Lietuvai, Latvijai, Igaunijai, Moldovai un citām Krievijas pierobežas valstīm. Tās katra ir pieredzējusi ekonomisko saišu nostiprināšanos ar Krieviju, simtu miljonu lielus ieguldījumus eksporta attīstībā. Un visas ir pieredzējušas vismasīvāko ekonomisko šantāžu no Krievijas puses. Putina valdība pat necenšas izlikties, ka ekonomiskās sankcijas vienmēr ir ar skaidru mērķi - politisko spiedienu. Krievija savu ietekmi cenšas atjaunot tieši šādā veidā. Pat klaji prokremliskā Ukrainas valdība saskārās ar brutālu ekonomisku spiedienu un šantāžu. Kas pašlaik notiek Kijevā, mēs redzam - ukraiņi atbild savam tuvredzīgajam prezidentam ar „Molotova kokteiļiem”. Līdzīgi Kremlis caur dažādiem ekonomiskajiem lobijiem plāno arī Latvijā panākt maksimāli ciešu ekonomisku sasaiti un tad sākt aiz tās raustīt mūsu valsti kā saitē piesietu šuneli. Uzņēmējiem ir jāapzinās, ka viņi var gadiem ilgi attīstīt savu uzņēmējdarbību, investēt miljonus eksportā uz Krieviju un ka vienā dienā ar vienu putiniska birokrāta parakstu tas viss var izkūpēt skurstenī. Kā zināms, Krievijas iestāžu fantāzijai nav robežu. To inspektori vajadzības gadījumā šprotēs atradīs ne tikai zirga, bet pat zebras gaļu. To apliecina pavisam nesenā Lietuvas piena produktu ražotāju pieredze. Zebras gaļu viņu produktos gan neatrada, bet eksportu apstādināja tikpat absurdu iemeslu dēļ. Zaudējumi - miljoniem eiro katru dienu. Arī termiņuzturēšanās atļaujas, kas tiek nekontrolēti piešķirtas pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, ir ietekmes instruments. Tieši ārlietu ministram ir jāsaskata un jāpalīdz novērst ar šo lietu saistītos nekustamo īpašumu tirgoņu un banku lobiju atbalstītos ārpolitiskos un iekšpolitiskos apdraudējumus. Un treškārt. Mūsu ārpolitikai attiecībā uz Krieviju ir jābūt cieši koordinētai ar pārējām Baltijas valstīm. Brīdī, kad Krievija kārtējo reizi ekonomiski šantažē Lietuvu vai Igauniju, mums uz Krievijas spiedienu jāatbild kopīgi, vienoti un principiāli. Ir jāpanāk, ka Eiropas Savienība visaugstākajā līmenī atbild Krievijai tikpat izlēmīgi, stingri un precīzi. Eiropas tirgus Krievijai ir vismaz tikpat nepieciešams, cik Eiropai ir izdevīgi Krievijas labumi. Katru reizi, kad Kremlis izmanto ekonomisko spiedienu, viņiem ir jādabon pa pirkstiem, tā ka apetīte pazūd vismaz uz kādu laiku. Tā mēs attiecībās ar Krieviju patiesi panāksim ārpolitikas nostādnēs definēto abpusējo ieinteresētību un savstarpējo cieņu. Ir skaidri jāapzinās - Krievijā pie varas ir personas, kas gan publiski nesit ar tupeli pa tribīni, saucot: „Ja aizskarsiet mūsu intereses, mēs jums parādīsim „Kuzjkinu māti”!”, taču pēc būtības rīkojas tieši ar šādu vadmotīvu un uz realizējamo ārpolitiku skatās caur „beigta ēzeļa ausīm”. Ziņojuma noslēgumā, Rinkēviča kungs, jūs apliecināt, ka „ārpolitikas interešu sekmīga īstenošana ir iespējama tikai un vienīgi saskaņotā rīcībā un ciešā sadarbībā visām institūcijām, Saeimai un sabiedrībai”. Situācija ir vairāk nekā nopietna, un laiks rīcībai ir visai ierobežots. Lai pēc nākošajām vēlēšanām neiestātos pagrieziena punkts Latvijas ārpolitikā Maskavas virzienā, ir nepieciešama aktīva un stingra rīcība. Tāpēc nacionālās drošības un sabiedrības interešu realizācijai aicinu Ārlietu ministriju sadarbībā ar valsts drošības struktūrām Saeimas Nacionālās drošības komisijā izvērtēt pseidoinvestoru - Kremļa politikas īstenotāju atbilstību uzstādītajam Latvijas ārpolitikas kursam un uzdevumiem, atbrīvojoties no ļaundabīgiem audzējiem, kamēr to metastāzes nav kļuvušas nāvējošas Latvijas politikai un tautsaimniecībai, kā arī nepieļaut jaunu audzēju veidošanos. Paldies.".
• 2014_01_23-seq55 language "lv".
• 2014_01_23-seq55 speaker Imants_Paradnieks-1968.
• 2014_01_23-seq55 mentions Q822919.
• 2014_01_23-seq55 mentions Q211.
• 2014_01_23-seq55 mentions Q649.
• 2014_01_23-seq55 mentions Q2660080.
• 2014_01_23-seq55 mentions Q37.
• 2014_01_23-seq55 mentions Q191.
• 2014_01_23-seq55 mentions Q193089.
• 2014_01_23-seq55 mentions Q458.
• 2014_01_23-seq55 mentions Q39731.
• 2014_01_23-seq55 mentions Q11016682.
• 2014_01_23-seq55 mentions Q159.
• 2014_01_23-seq55 mentions Q15628977.
• 2014_01_23-seq55 mentions Q1576026.
• 2014_01_23-seq55 mentions Q212.
• 2014_01_23-seq55 mentions Q2684.
• 2014_01_23-seq55 mentions Q36.
• 2014_01_23-seq55 mentions Q184.
• 2014_01_23-seq55 mentions Q230.
• 2014_01_23-seq55 mentions Q2984071.
• 2014_01_23-seq55 mentions Q12360039.
• 2014_01_23-seq55 mentions Q217.
• 2014_01_23-seq55 mentions Q1899.
• 2014_01_23-seq55 mentions Q61.
• 2014_01_23-seq55 mentions Q170541.
• 2014_01_23-seq55 mentions Q2866.