Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_01_23-seq49> ?p ?o. }

• 2014_01_23-seq49 type Speech.
• 2014_01_23-seq49 number "49".
• 2014_01_23-seq49 date "2014-01-23".
• 2014_01_23-seq49 isPartOf 2014_01_23.
• 2014_01_23-seq49 spokenAs 148.
• 2014_01_23-seq49 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ekselences! Mana runa sastāvēs no divām daļām. Iesākumā saistībā ar to, ka pagājušajā gadā Latvija noslēdza savu prezidentūru Baltijas Asamblejā. Es kā bijušais Baltijas Asamblejas prezidents vēlos uzsvērt galvenos secinājumus attiecībā uz Baltijas valstu sadarbību. Otrajā daļā, protams, es sniegšu īsu pārskatu par Aizsardzības ministrijas prioritātēm drošības politikas kontekstā. Atļaušos izmantot iespēju, lai vēlreiz pateiktu paldies bijušajam aizsardzības ministram Artim Pabrikam par paveikto, un apliecināšu, ka mana prioritāte ir konsekventa Latvijas aizsardzības sistēmas attīstība un nostiprināšana. Par secinājumiem. Baltijas Asamblejas 32.sesijā diskusijas iezīmēja izaicinājumus, kuru veiksmīga pārvarēšana ir iespējama, tikai Baltijas valstīm strādājot kopīgi. Pirmkārt, ir jāstiprina Baltijas valstu sadarbība Eiropas Savienības ietvaros, lai lēmumus ietekmētu jau to pieņemšanas gaitā. Otrkārt, ir jāstiprina Baltijas valstu sadarbības praktiskās partnerības, virzot nozīmīgus Baltijas valstu sadarbības projektus - tādus kā kopīgie veselības sistēmas projekti, inovāciju projekti, transporta projekti, arī stabila, neatkarīga un droša enerģētikas tirgus veidošana. Treškārt, ir jāturpina sniegt atbalstu Austrumu partnerības valstīm, it īpaši Gruzijai, Ukrainai, Moldovai un Azerbaidžānai. Mums jāturpina dot savu ieguldījumu tādu ilgstošu konfliktu risināšanā, kādi pastāv Moldovā, Gruzijā un Kalnu Karabahā, un jāstiprina centieni šo konfliktu atrisināšanai. Ceturtkārt, ir jāpaaugstina Baltijas valstu sadarbības formāta, proti, Baltijas Asamblejas un Baltijas Ministru padomes efektivitāte. Godātie klātesošie! Latvijas drošības politika kopš neatkarības atjaunošanas ir bijusi mērķtiecīgi virzīta uz eiroatlantisko integrāciju un stratēģiskās partnerības attīstīšanu ar ASV. Šobrīd, gatavojoties Latvijas dalības NATO desmitgadei, ir skaidri redzams, ka eiroatlantiskā integrācija ir devusi būtiskus rezultātus valsts drošībai. Esmu pārliecināts, ka jaunā valdība nodrošinās Latvijas nacionālajai drošībai nozīmīgas politikas pēctecību. Šī gada septembrī Lielbritānijā norisināsies NATO samits, kurā viens no galvenajiem jautājumiem būs starptautiskās drošības atbalsta spēku militārās misijas noslēgšanās 2014.gadā. Afgāņu spēki pilnībā pārņems kontroli pār drošības situāciju valstī. NATO iesaiste, kā arī Latvijas ieguldījums Afganistānā būtiski samazināsies. Tomēr mums ir jābūt gataviem ar savu padomu un pieredzi atbalstīt afgāņu drošības spēkus, lai sasniegtais progress valstī tiktu saglabāts arī pēc ISAF operācijas beigām. NATO samitā dalībvalstis diskutēs, kāda izskatīsies alianse pēc ISAF misijas noslēgšanās. Tiks diskutēts par NATO turpmāko spēju attīstību un kopīgām mācībām, lai nodrošinātu alianses spēju ātri un efektīvi reaģēt uz dažādām krīzes situācijām. Latvijai ir svarīgi parādīt, ka mēs kā valsts esam gatavi un varam dot nozīmīgu artavu NATO spēju attīstībā. Viens no šādiem praktiskiem mūsu spējas pierādījumiem ir gan dalība kopīgās mācībās, gan šādu mācību organizēšana Latvijā, kā tas bija mācībās Steadfast Jazz pagājušajā gadā. Mācības ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā sekmēt NATO valstu spēju veikt kopīgus uzdevumus. 2014.gads ir nozīmīgs gads valsts drošības politikā, un joprojām aktuāls jautājums ir adekvāta finansējuma novirzīšana aizsardzības nozarei. Mūsu attieksme pret saviem mājasdarbiem aizsardzības spēju uzlabošanā un NBS modernizācijā ir svarīgs signāls sabiedrotajiem, ka Latvija kā valsts ir gatava līdzdarboties un uzņemties atbildību par savu drošību. Mums kā valstij ir svarīgi, lai Nacionālie bruņotie spēki turpinātu attīstīties, pilnveidotu savas aizsardzības spējas, kā arī būtu moderni bruņoti. Tas veicinātu ne tikai valsts aizsardzību, bet arī dotu ieguldījumu kopējā drošībā gan NATO, gan Eiropas Savienībā. Latvijai savu resursu ietvaros ir jāstrādā pie dažādu risinājumu meklēšanas, kas kopīgi veicinātu mūsu drošības mērķu sasniegšanu. Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšana ir spilgts piemērs sabiedroto solidaritātei un efektīvai finanšu līdzekļu izmantošanai. Baltijas valstīm ir jādara viss, lai samazinātie aizsardzības budžeti vairākās NATO dalībvalstīs neietekmētu Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas dzīvotspēju ilgtermiņā. Mūsu drošība nav skatāma atrauti no kopējām tendencēm visā reģionā. Līdz ar to ir svarīgi veicināt reģionālo sadarbību, kā arī sadarbību ar atsevišķām valstīm divpusējā līmenī. Šeit es gribu atzīmēt arī sadarbību ar mūsu galveno stratēģisko partneri - ASV. Domāju, ka veiksmīgā sadarbība aizsardzības nozarē ir jāizvērš arī citās jomās. Reģionālās sadarbības ietvaros svarīgi ir turpināt attīstīt sadarbību Baltijas valstu starpā, turpinot īstenot jau labi funkcionējošos kopīgos projektus militārās izglītības, gaisa telpas novērošanas, sauszemes spēku, kā arī jūras spēku sadarbībā. Tāpat ir jāmeklē jauni sadarbības virzieni, ar kuru palīdzību mēs kopīgi varētu dot ieguldījumu NATO un Eiropas Savienībā. Ir skaidrs, ka kopīga trīs Baltijas valstu sadarbība ir daudz efektīvāka un var dot redzamāku ieguldījumu NATO un Eiropas Savienībā, kā arī piesaistīt citu partneru interesi šim reģionam. Līdzīgi Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbība pēdējos gados ir paplašinājusies, paverot jaunas sadarbības iespējas. Noslēgumā es gribētu pievērsties gaidāmajai Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Latvijai būs nepieciešams īpašu uzmanību pievērst Eiropas Savienības jautājumiem, tātad arī izvērtēt iespēju piedalīties Eiropas Savienības misijās. Eiropas Savienības kopējā drošības politika ir jāstiprina, tomēr, raugoties no Latvijas viedokļa, ir jāizvairās no NATO un Eiropas Savienības funkciju dublēšanās, lai novērstu resursu nevajadzīgu izmantošanu. Mums jāatceras, ka Latvijas prezidentūras laikā būs jāorganizē nākamā Eiropas Padomes diskusija par aizsardzību. Tas būs gan izaicinājums, gan iespēja Latvijai izrunāt mūsu aizsardzībai būtiskos jautājumus. Ir skaidrs, ka NATO un Eiropas Savienības jautājumi šobrīd ir mūsu drošības politikas epicentrā. Tomēr, domājot par nākotnes perspektīvām, mēs nevaram izolēties no notikumiem globālajās drošības tendencēs. Ir jāsāk nopietni sekot līdzi notikumiem Klusā okeāna reģionā, globālām spēka un ietekmes līdzsvara izmaiņām, kas tuvākajā laikā var atstāt nopietnu ietekmi uz eiroatlantisko drošību. Tāpēc, manuprāt, Latvijai steidzami ir jāstiprina NATO Izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos kapacitāte, lai mēs varētu pieņemt izsvērtus lēmumus par to, kāda būs mūsu politika. Un noslēgumā es gribu pateikt paldies ārlietu ministram Rinkēviča kungam par sadarbību Baltijas Asamblejas ietvaros un, protams, par sniegto ieguldījumu aizsardzībā un arī izteikt pārliecību par to, ka mēs spēsim kopīgi strādāt, sadarboties. Paldies. (ZZS frakcijas aplausi.)".
• 2014_01_23-seq49 language "lv".
• 2014_01_23-seq49 speaker Raimonds_Vejonis-1966.
• 2014_01_23-seq49 mentions Q822919.
• 2014_01_23-seq49 mentions Q211.
• 2014_01_23-seq49 mentions Q193089.
• 2014_01_23-seq49 mentions Q458.
• 2014_01_23-seq49 mentions Q39731.
• 2014_01_23-seq49 mentions Q8896.
• 2014_01_23-seq49 mentions Q4459436.
• 2014_01_23-seq49 mentions Q4294480.
• 2014_01_23-seq49 mentions Q7184.
• 2014_01_23-seq49 mentions Q889.
• 2014_01_23-seq49 mentions Q212.
• 2014_01_23-seq49 mentions Q23666.
• 2014_01_23-seq49 mentions Q230.
• 2014_01_23-seq49 mentions Q8908.
• 2014_01_23-seq49 mentions Q1191011.
• 2014_01_23-seq49 mentions Q12360039.
• 2014_01_23-seq49 mentions Q670356.
• 2014_01_23-seq49 mentions Q217.
• 2014_01_23-seq49 mentions Q18628521.
• 2014_01_23-seq49 mentions Q208019.
• 2014_01_23-seq49 mentions Q227.
• 2014_01_23-seq49 mentions Q98.
• 2014_01_23-seq49 mentions Q713138.