Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_01_23-seq66> ?p ?o. }

• 2014_01_23-seq66 type Speech.
• 2014_01_23-seq66 number "66".
• 2014_01_23-seq66 date "2014-01-23".
• 2014_01_23-seq66 isPartOf 2014_01_23.
• 2014_01_23-seq66 spokenAs 69.
• 2014_01_23-seq66 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais ārlietu ministra kungs! Godātie kolēģi, izturīgākie! Arī man šeit no tribīnes jāpauž publisks paldies ārlietu ministram un ārlietu dienestam par apjomīgo ziņojumu. Kā jau to ir minējuši ārpolitikas pētnieki, šis ziņojums faktiski ir labākais pieejamais publiskais pārskats par Latvijas aktuālo ārpolitiku. Kolēģi! Šodienas debatēs mēs spējam kvalitatīvi un produktīvi diskutēt par plaša spektra jautājumiem, kas saistīti ar ārpolitiku. Taču svarīgi, lai mēs izrunātu arī pašas Saeimas parlamentārās diplomātijas dimensiju, lai nebūtu tā, kā pēc ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas 2012.gadā kāds no žurnālistiem teica: „Vissvarīgākais ārpolitikas debatēs bija tas, kas palika nepateikts.” Un, tā kā mēs esam Saeimas deputāti, īpaši vēlos uzsvērt to, ka arī mums ir loma un pienākumi ārpolitikā - ne tikai ārlietu ministra ārpolitiskā ziņojuma kontekstā. Un par to arī runāšu. Ārpolitika mūsdienās nav tikai ārlietu resora vai augstāko valsts amatpersonu ekskluzīva kompetence, jo aizvien vairāk parādās jaunu ārpolitikas „spēlētāju” - sākot ar pētniekiem, medijiem, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām, asociācijām un beidzot ar jebkuru indivīdu sabiedrībā. Tas jo īpaši aktuāli ir saistībā ar globalizāciju, interneta un sociālo mediju attīstību. Un tanī pašā laikā īpaši ir izceļama parlamentāriešu loma un tās pieaugums ārpolitikas realizācijā un aktivitātēs. Esmu Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja, kopā ar kolēģiem Lolitu Čigāni, Borisu Cileviču, Andri Bērziņu, Jāni Dombravu un Aleksandru Sakovski pārstāvu Saeimu Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā un tāpēc arī vēlos nedaudz bagātināt šīs ārpolitiskās debates ar aspektiem, kas saistīti ar Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas lomu un darbību. Pirmām kārtām, runājot par Eiropas Padomi, kura sevī apvieno 47 Eiropas valstis, pārstāvot aptuveni 800 miljonus eiropiešu, īpaši ir izceļams šis Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas darbs, kura galvenais mērķis, kā tas ir noteikts dokumentos, ir stiprināt Eiropas kopējās vērtības cilvēktiesību, demokrātijas un likuma varas jomā. Šī mērķa sasniegšanai notiek nepārtraukta Eiropas valstu likumdošanas un praktiskās darbības uzlabošana, sniedzot rekomendācijas un viedokļus, pieņemot rezolūcijas un konvencijas, kā arī novērojot vēlēšanas. Un kur nu vēl loma konfliktu novēršanā un dialoga sekmēšanā! Līdzās citām starptautiskajām organizācijām, manuprāt, tieši Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas loma varētu būt neatsverama, īpaši saistībā ar vēlēšanu novērošanas misijām, kas līdztekus EDSO organizētajām misijām var dot pievienoto vērtību vēlēšanu standartu uzlabošanā. Ne vienmēr tas tā notiek. Taču nozīmīgs un uzteicams ir Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas darbs, ievēlot jaunos Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešus. Darbs Parlamentārajā Asamblejā vienlaikus ir arī milzu izaicinājums katram deputātam. Jau vairākkārt šodien esam uzsvēruši to, ka ārpolitikas sūtība un būtība, citstarp, ir samērot savas valsts intereses ar pārstāvamajām vērtībām. Parlamentārajā Asamblejā šāds sadursmju saspīlējums veidojas ne vien starp atsevišķām Eiropas Padomes dalībvalstīm, bet arī iesaistot veselus valstu reģionus - tā dēvēto veco vērtību Eiropu, kura Eiropas Padomi izveidoja, un arī jauno. Ar nožēlu jāatzīst, ka tieši Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā ir izkristalizējušies arī tādi kropli veidojumi kā tā dēvētā kaviāra diplomātija. Starpparlamentāro asambleju diplomātija vietumis kļūst par dārgu politiskā tūrisma augstāko formu. Tas ir smags, taču, manuprāt, arī labs pārbaudījums katram nacionālas valsts deputātam, kurš uzņemas papildu pienākumus starpparlamentārajā asamblejā. Pastāv, protams, daudz labu lietu, bet, manuprāt, kā vienu no negatīvajiem piemēriem varu minēt to, ka pagājušajā gadā Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā neizdevās pieņemt rezolūciju, kas definētu politiski ieslodzīto problemātiku Azerbaidžānā. Arī vēlēšanu novērošanas ziņojumos Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas retorika ne vienmēr ir bijusi tikpat tieša kā EDSO. Un katra šāda atkāpe interešu, nevis vērtību vārdā samazina reālos cilvēktiesību un likuma varas standartus visā Eiropas kontinentā. Nākamajā nedēļā Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas sesijas darba kārtībā, citstarp, ir plānots apspriest virkni aktuālu jautājumu, un kā īpaši steidzamas darba kārtībā ir iekļautas debates par demokrātisko institūciju funkcionēšanu Ukrainā, it īpaši par Ukrainas parlamenta (Verhovna Rada) nesen steigā pieņemtajiem un otrdien spēkā stājušamies grozījumiem likumos, lai ierobežotu vārda, pulcēšanās un asociācijas brīvību. Abstrahējoties no katra parlamenta suverēnajām tiesībām pieņemt savus nacionālos likumus, uzskatu, ka šajā gadījumā pieņemtie likumi liek apšaubīt tiesību normu atbilstību Eiropas universālajām demokrātiskajām pamatvērtībām un Ukrainas starptautiskajām saistībām. Tas jo īpaši ir satraucoši, ņemot vērā to, ka pagājušajā gadā Ukraina bija prezidējošā valsts EDSO, un tādējādi man nav saprotama vārdu un darbu neatbilstība. Es tiešām ceru, ka tiks pārtraukta vardarbība un tiks nodrošināta atvērtība un plašs savstarpējais dialogs, Ukrainas valdībai ieklausoties arī starptautisko organizāciju viedajā padomā, un ka Ukraina spēs atrisināt politisko krīzi; tas tai ļaus nostāties uz „pareizajām sliedēm”, nevis pašizolēties. Tāpat Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas nākamās sesijas darba kārtībā ir iekļauts Sergeja Magņitska lietas izmeklēšanas ziņojums, kas tieši saistīts ar šodien jau daudz apspriesto jautājumu par patieso demokrātijas un cilvēktiesību situāciju Krievijā. Un šo nozīmīgo jautājumu tālākajā virzībā katra deputāta balss Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā ir izšķiroša. Atļaujiet man nedaudz ieskicēt Saeimas lomu parlamentārās diplomātijas īstenošanā. Kā jau iepriekš minēju, ārpolitika mūsdienās nav tikai ārlietu resora vai valdības ekskluzīva kompetence. Parlaments aizvien ieņem nozīmīgu un pieaugošu lomu gan diplomātisko aktivitāšu kontekstā, gan arī ārpolitikas veidošanā un realizācijā, lemjot par pozīcijām un izsniedzot valdības ministriem mandātu pārstāvībai Eiropas Savienības Padomes sanāksmēs vai arī lemjot par nacionālajām pozīcijām ārpolitikas kontekstā. Šai parlamenta lomai vai parlamentārās diplomātijas izpildījumam vairāk ir papildinošs un bagātinošs raksturs, nevis aizstājoša vai dublējoša loma. Savā būtībā parlamentārā diplomātija ir plaša spektra starptautisko aktivitāšu kopums, kuras uzņemas parlamentārieši, lai palielinātu savstarpējo sapratni starp valstīm, palīdzētu viena otrai uzlabot kontroli pār valdībām, meklējot veidus, kā labāk pārstāvēt cilvēkus, kā arī palielinot starpvaldību institūciju demokrātisko leģitimitāti. Klasiski Saeima ārpolitiskās vai diplomātiskās aktivitātes realizē, gan piedaloties dažādos starptautiskos pasākumos vai konferencēs Latvijā vai ārvalstīs, gan piedaloties tikšanās reizēs ar ārvalstu pārstāvjiem, tostarp arī ar pastāvīgo delegāciju starpniecību. Saeima ir pārstāvēta Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā, Baltijas Asamblejā, EDSO Parlamentu Asamblejā, NATO Parlamentārajā Asamblejā, Starpparlamentu Savienībā un Vidusjūras Savienības Parlamentārajā Asamblejā, gan organizējoties deputātu grupās sadarbībai ar citu valstu parlamentiem, gan, protams, arī katram no mums dibinot personīgus kontaktus ar citu valstu parlamentāriešiem. Tāpat Saeima pēdējo gadu laikā iespēju robežās ir iesaistījusies attīstības sadarbībā jeb tehniskās palīdzības sniegšanā citām valstīm (galvenokārt attiecībā uz Eiropas Savienības Austrumu partnerības, Centrālāzijas, kā arī Balkānu valstīm). Esam nodevuši tām savu paraugpraksi un aktuālo pieredzi par Saeimas darbības specifiku. Šī starpparlamentārā sadarbība un Latvijas reformu pieredzes nodošana, kuras ietvaros Saeima ir īstenojusi speciālas apmācības programmas citu valstu parlamentāriešiem un darbiniekiem, tiešām ir bijusi labs starpparlamentārās diplomātijas piemērs. Šis pasākumu kopums jeb šīs ārpolitiskās aktivitātes mums, parlamentāriešiem, uzliek arī zināmu atbildību par to, kādus signālus mēs sūtām iekšēji vai ārēji. Vienlaikus mūsu priekšrocība - atšķirībā no klasiskajiem diplomātiem - ir tāda, ka mūsu ārpolitiskajās izpausmēs mēs varam būt elastīgāki, arī kritiskāki un tiešāki nekā paši diplomāti. Es tik tiešām vēlos izteikt cerību... Kā to jau ir uzsvēruši vairāki iepriekšējie runātāji, mēs, Saeima, gatavojamies Eiropas Savienības prezidentūrai, kas faktiski jau ir sākusies, un nevienam nav noslēpums, ka tādējādi Latvijas kontūra aizvien spēcīgāk iekrāsojas un izceļas pasaules kartē, mums aizvien vairāk tiek pievērsta dažādu pasaules valstu uzmanība. Pēdējā laikā tas aizvien izteiktāk novērojams saistībā ar diplomātisko kontaktu daudzveidību. Es uzskatu, ka mums visiem šī prezidentūra ir unikāla iespēja, taču vienlaikus arī atbildība un neapšaubāmi arī izaicinājums. Nākamā šāda iespēja Latvijai un tās parlamentāriešiem pavērsies tikai pēc 14 gadiem. Un tādēļ, kolēģi, es mums visiem novēlu izturību, modrību un gudrību, un spēju vienoties, lai ar iekšpolitiskām batālijām nekaitētu vienotai ārpolitikai. Un es neatsakos cerēt, ka mēs to varam izdarīt arī priekšvēlēšanu gadā. Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
• 2014_01_23-seq66 language "lv".
• 2014_01_23-seq66 speaker Inese_Libina-Egnere-1977.
• 2014_01_23-seq66 mentions Q822919.
• 2014_01_23-seq66 mentions Q211.
• 2014_01_23-seq66 mentions Q3744607.
• 2014_01_23-seq66 mentions Q751020.
• 2014_01_23-seq66 mentions Q193089.
• 2014_01_23-seq66 mentions Q458.
• 2014_01_23-seq66 mentions Q39731.
• 2014_01_23-seq66 mentions Q893825.
• 2014_01_23-seq66 mentions Q11016682.
• 2014_01_23-seq66 mentions Q159.
• 2014_01_23-seq66 mentions Q8896.
• 2014_01_23-seq66 mentions Q7184.
• 2014_01_23-seq66 mentions Q212.
• 2014_01_23-seq66 mentions Q81299.
• 2014_01_23-seq66 mentions Q8908.
• 2014_01_23-seq66 mentions Q12360039.
• 2014_01_23-seq66 mentions Q122880.
• 2014_01_23-seq66 mentions Q670356.
• 2014_01_23-seq66 mentions Q208019.
• 2014_01_23-seq66 mentions Q227.
• 2014_01_23-seq66 mentions Q11685170.