Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_01_23-seq28> ?p ?o. }

• 2014_01_23-seq28 type Speech.
• 2014_01_23-seq28 number "28".
• 2014_01_23-seq28 date "2014-01-23".
• 2014_01_23-seq28 isPartOf 2014_01_23.
• 2014_01_23-seq28 spokenAs 69.
• 2014_01_23-seq28 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministri! Ekselences! Dāmas un kungi! Ārlietu ministra kungs! Liels paldies par labi sagatavoto ziņojumu un uzrunu, kas kalpos par nopietnu pamatu šodienas debatēm par tik nozīmīgu jautājumu, kāda ir valsts ārpolitika un Eiropas Savienības jautājumi. Pagājušā gada debatēs viens no centrālajiem jautājumiem saistījās ar Latvijas dalību eirozonā, kas bieži vēl tika uzdots jautājuma formā, taču nu jau gandrīz mēnesi mēs eiro uztveram kā dabisku mūsu ikdienas sastāvdaļu. Neapšaubāmi, politiskā loģika varētu likt šodien ar gandarījumu detalizēti atskatīties gan uz Eiropas Savienības daudzgadu budžeta sarunu rezultātiem, gan uz oficiālo sarunu par Latvijas uzņemšanu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā uzsākšanu, bet vēl jo vairāk uz sekmīgo eiro ieviešanas procesu, kas ir lielisks apliecinājums Latvijas spējai relatīvi īsā laikā ne tikai apturēt ekonomiskās krīzes radīto lejupslīdi, bet arī atgriezties pie izaugsmes. Tomēr šodien es šim kārdinājumam daudz neļaušos. Eiro ir sekmīgi ieviests. Turklāt, kā mēs nesen vienojāmies Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē, tas tika ieviests ar īstu pulksteņa - Latvijas pulksteņa - precizitāti. Liels paldies Valdim Dombrovskim, Andrim Vilkam un visai Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta komandai, kas ieguldīja kopīgās pūles tā visa sasniegšanā! Šis gads, 2014.gads, ir sagatavošanās gads Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Tā būs tieši tik sekmīga, cik precīzs un labs būs gatavošanās posms. No paveiktā šogad būs atkarīgs, cik stipri vai ļodzīgi pamati tiks ielikti mūsu prezidentūrai. Novērtējot mūsu spējas un kapacitāti, esmu droša, ka Straujumas kundzes un Rinkēviča kunga vadībā prezidentūrai sagatavosimies tikpat veiksmīgi kā eiro ieviešanai Dombrovska kunga un Vilka kunga vadībā, bet tas prasīs arī tikpat neatlaidīgas pūles un koordinētu darbu. Lai vadītu mūsu darbu prezidentūras laikā, mums vēl jo svarīgāk ir definēt, kādu Eiropas Savienību mēs vēlamies attīstīt, un - vēl jo vairāk - precīzi caur kādiem darbiem tas būs sasniedzams, it īpaši mūsu definēto prezidentūras prioritāšu griezumā; piemēram, kādu informācijas sabiedrības un digitālās ekonomikas attīstību vēlamies redzēt Eiropas Savienībā un ko paveiksim šajā jomā mūsu prezidentūras laikā. Tāpat arī attiecībā uz abiem pārējiem prioritāšu blokiem - Eiropas Savienības ekonomikas nākotne un konkurētspēja un Eiropas Savienība globālā kontekstā, jo īpaši Austrumu partnerības jautājumā. Esmu patiesi gandarīta, ka visas Saeimā pārstāvēto partiju frakcijas pagājušā gada nogalē parakstīja vienošanos par Latvijas prezidentūras sagatavošanu un īstenošanu. Paldies visiem kolēģiem par šo kopīgo soli! Runājot par Latvijas prezidentūras prioritātēm, mums būs jārod atbildes uz virkni Austrumu partnerības politikas jautājumu. Būsim godīgi: kopš Ukrainas atteikšanās parakstīt asociācijas līgumu Eiropas Savienībā nožēla par nerealizētām iespējām un dramatisko situācijas attīstību Ukrainā pēc Viļņas samita mijas ar neziņu par šīs politikas nākotni. Vai Austrumu partnerībai būs lemts kļūt par tikpat ambiciozu neveiksmi kā Lisabonas stratēģija? Es ceru, ka ne. Ņemot vērā Austrumu partnerības īpašo vietu Latvijas prezidentūras prioritāšu vidū, tieši mūsu valstij būs iespēja un pienākums daudz darīt, lai tas tā nenotiktu. Dāmas un kungi! Ļaujiet man jums nolasīt nelielu citātu, kas šajās dienās ir īpaši aktuāls: „Kā nedalāmu Eiropas daļu mēs uzlūkojam arī visus tos cilvēkus austrumos, kuriem ir vēlme mums pievienoties. Mēs ar lielu cieņu uzlūkojam viņu drosmi un uzticību, tāpat arī ciešanas un upurus. Mēs esam viņiem parādā vienotas un brālīgas Eiropas piemēru.” Skatoties televīzijas ziņu pārraides par asiņainām sadursmēm Kijevā, varētu šķist, ka šos vārdus kāda Eiropas Savienības amatpersona teikusi šajās dienās. Tomēr šim citātam ir vairāk par 50 gadiem, un tā autors ir neviens cits kā viens no vienotās Eiropas tēviem - Robērs Šūmans. Citāts liecina, ka Ukraina gluži tāpat kā Latvija tika uzlūkota kā nedalāma Eiropas sastāvdaļa jau tolaik, kad mūsu kontinentu vēl sadalīja „dzelzs priekškars”. „Mēs ar lielu cieņu uzlūkojam Ukrainas tautas drosmi un upurus”, - šādi pēdējo dienu Kijevas notikumu kontekstā mēs šodien varētu pārfrāzēt Šūmana teikto. Es noteikti paredzu ātru un nepārprotamu kopējo Eiropas Savienības reakciju uz nepiedodamajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Kijevā. Lūkojoties uz Austrumu partnerību, mums jāatceras par Eiropas vērtību aspektu, kas lieliski atspoguļojas šajā Šūmana citātā, bet vienlaikus ir jāņem vērā reālpolitiskā situācija. Balanss starp vērtībām un reālpolitiku ir Eiropas Savienības politikas veidošanas pamatā. Kā liecina Serbijas un Kosovas izlīguma process, Eiropas Savienības pievilkšanas spēks (jeb drīzāk - pievilcības spēks) joprojām darbojas. Tomēr tas vairs nav tāds pats kā pirms 20 gadiem, un mēs nedrīkstam augstprātīgi pārvērtēt tā ietekmi. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka Austrumu partnerības valstis neatgriezeniski attālinās no Eiropas Savienības. Iespējams, ir laiks pārdefinēt Austrumu partnerības mērķus un piedāvājumu, kā arī veidot vairāku ātrumu politiku, pārgrupējot partnerības valstis atkarībā no to vēlmes veidot padziļinātas attiecības ar Eiropas Savienību. Latvijai ir ko dot Austrumu partnerības valstīm Ukrainai, Moldovai, Gruzijai, Armēnijai, Azerbaidžānai un Baltkrievijai, kā arī Centrālāzijas valstīm. Modernas pārvaldības un demokrātijas attīstībā, tātad arī NVO un pilsoniskās sabiedrības iesaistē uzkrātā Latvijas pieredze ir neatsverams kapitāls, ko mēs varam un mums vajag ieguldīt ciešāku partnerattiecību veidošanā ar minētajām valstīm. Šis kapitāls ir mūsu reformu pieredze, veidojot demokrātisku pārvaldi un atvērtu tirgus ekonomiku. Dāmas un kungi! Pagājušajā gadā Saeimā ārpolitikas debatēs daudz tika runāts par Eiropas Savienības nākotni. Šodien, lūkojoties uz Eiropas Savienības darba kārtības jautājumiem un izaicinājumiem, jāsecina, ka pirms gada skaļi uzsāktās diskusijas par vienotās Eiropas tālākas integrācijas virzieniem kļūst arvien pieklusinātākas. Atļaušos apgalvot, ka daudzu Eiropas politiku un politiķu tik asi diskutētais jautājums par Eiropas iespējamo virzīšanos federalizācijas virzienā šodien vairs nav tik aktuāls un pamatlīguma grozījumi pagaidām vairs netiek iekļauti Eiropas Savienības tuvākajā dienas kārtībā. Vēl vairāk - Eiropas politikas vērotāji man noteikti piekritīs, ka pēdējā laikā lēmumu pieņemšanas procesā Eiropas Savienībā sāk dominēt tā dēvētā starpvaldību metode. Kopš ekonomiskās krīzes sākuma daudzi lēmumi un pat institucionāli jaunievedumi pieņemti, izmantojot tieši starpvaldību metodi, Eiropas stabilizācijas mehānismus, EuroPlus paktu, līgumu par fiskālo disciplīnu. Gandrīz visi eirozonas ekonomiskās pārvaldības jaunie elementi pieņemti, ieinteresētajām dalībvalstīm slēdzot atsevišķus līgumus. Šāds ceļš aizvien biežāk gūst pārsvaru pār kopienas metodi, kas ir Eiropas Savienības ierastā lēmumu pieņemšanas procedūra, kurā iesaistītas gan visas dalībvalstis, gan arī Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija. Eirozonas tālākā integrācija ar šādu sava veida „soli pa solim” politiku, izmantojot starpvaldību līgumus, aizvien vairāk kļūst par šodienas Eiropas Savienības realitāti. Kā Latvijai vajadzētu reaģēt uz šādu kopienas metodes un Eiropas Komisijas centrālās lomas vājināšanos? Jau no politikas teorijas zinām, ka mazām valstīm, kuras resursu ierobežotības dēļ nespēj lēmumu pieņemšanas procesā vienlīdz sekmīgi konkurēt ar lielvalstīm, kopienas metode ir izdevīgāka. Tomēr, apzinoties pēdējo gadu tendences un mūsu nacionālās intereses, visticamāk, jau šogad mēs nonāksim situācijā, kad nāksies izmantot starpvaldību metodi, lai ļautu sākt darboties banku savienībai. Domājot gan par gaidāmo Latvijas prezidentūru, gan mūsu valsts interešu aizstāvēšanu Eiropas Savienībā kopumā, vēlos akcentēt diasporas īpašo lomu. Ārvalstīs dzīvojošie Latvijas valstspiederīgie ir nozīmīgs resurss Latvijas publiskās diplomātijas jomā, un mums ir jāspēj šo resursu efektīvi izmantot. Valsts pārvaldei jādara maksimāli iespējamais, lai iesaistītu ārpus Latvijas dzīvojošos Latvijas valstspiederīgos Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē pasākumu veidošanā un popularizēšanā. Es saskatu nozīmīgu potenciālu diasporas jautājumu risināšanai Eiropas Savienības līmenī. Godātie kolēģi! Nākamajā gadā ārlietu ministra ziņojums par ārlietu un Eiropas Savienības jautājumiem tiks uzklausīts jaunā situācijā. Un šeit es apzināti uzsveru vārdu „jauns”. Latvijai būs jauna Saeima un jauna valdība. Arī Eiropas Savienībā 2015.gada janvārī būs jauns Eiropas Parlamenta sastāvs, jauna Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, kā arī jauns Eiropas Savienības Padomes prezidents. Vai Latvija savā pirmajā prezidentūrā spēs nākt klajā ar jaunu, konstruktīvu un ilgtspējīgu pienesumu jaunajā situācijā? To visu vistiešākajā veidā ietekmēs mūsu sagatavošanās darbs tieši šogad. Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
• 2014_01_23-seq28 language "lv".
• 2014_01_23-seq28 speaker Zanda_Kalnina-Lukasevica-1978.
• 2014_01_23-seq28 mentions Q822919.
• 2014_01_23-seq28 mentions Q211.
• 2014_01_23-seq28 mentions Q193089.
• 2014_01_23-seq28 mentions Q458.
• 2014_01_23-seq28 mentions Q8889.
• 2014_01_23-seq28 mentions Q8896.
• 2014_01_23-seq28 mentions Q41550.
• 2014_01_23-seq28 mentions Q25931626.
• 2014_01_23-seq28 mentions Q8880.
• 2014_01_23-seq28 mentions Q212.
• 2014_01_23-seq28 mentions Q57630.
• 2014_01_23-seq28 mentions Q16351421.
• 2014_01_23-seq28 mentions Q184.
• 2014_01_23-seq28 mentions Q230.
• 2014_01_23-seq28 mentions Q12360039.
• 2014_01_23-seq28 mentions Q1246.
• 2014_01_23-seq28 mentions Q217.
• 2014_01_23-seq28 mentions Q18628521.
• 2014_01_23-seq28 mentions Q597.
• 2014_01_23-seq28 mentions Q1899.
• 2014_01_23-seq28 mentions Q208019.
• 2014_01_23-seq28 mentions Q8268.
• 2014_01_23-seq28 mentions Q227.
• 2014_01_23-seq28 mentions Q399.
• 2014_01_23-seq28 mentions Q403.