Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_01_23-seq41> ?p ?o. }

• 2014_01_23-seq41 type Speech.
• 2014_01_23-seq41 number "41".
• 2014_01_23-seq41 date "2014-01-23".
• 2014_01_23-seq41 isPartOf 2014_01_23.
• 2014_01_23-seq41 spokenAs 101.
• 2014_01_23-seq41 spokenText "Cienījamā Prezidija priekšsēdētājas kundze! Priekšsēdētājas kundze, jā... Ekselences! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Pēc sarunām ar NVO pārstāvjiem gan Eiropas lietu komisijas, gan Ārlietu komisijas tikšanās reizēs jāsecina, ka ārlietu ministra ziņojums ar katru gadu kļūst labāks. Tas priecē, jo ārpolitikai jābūt „noenkurotai” sabiedrībā. Pie šīs atziņas vēl atgriezīšos savas uzrunas beigās. Ikdienas steigā un jaunas koalīcijas veidošanas procesā varam viegli aizmirst to, ka vēl pirms gada, kad apspriedām iepriekšējo ārlietu ministra ziņojumu, pastāvēja reāli kara draudi starp ASV un Irānu. Tad es pieļāvu 50 procentu varbūtību, ka karš varētu izcelties. Ja lielgabali būtu toreiz runājuši, kāda šodien izskatītos mūsu straujā izaugsme? Benzīna cenas kāpj un jau ir tuvu pie četriem latiem, proti, tuvu sešiem eiro. Nez kāds tad būtu saturs mūsu debatēm šodien? Tika panākts diplomātisks risinājums. Ir panākta pagaidu vienošanās ar Irānu uz sešiem mēnešiem, un vienošanās rīcības plāns stājās spēkā pirms trim dienām. Te redzam mūsu ārpolitikas veiksmi, strādājot kopā ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Sarunas vadīja Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrīna Eštonas kundze, runājot visu 28 Eiropas Savienības dalībvalstu vārdā. Tas jau ir spēks! Bet pie sarunu galda ar Irānu piedalījās trīs Eiropas Savienības lielvaras - Lielbritānija, Francija un Vācija - kopā ar vēl trim ANO pastāvīgajām loceklēm - ASV, Ķīnu un Krieviju. Šis sarunu formāts saucās „E3+3”. Saeimas Eiropas lietu komisija vairākkārt apsprieda un apstiprināja Ārlietu ministrijas (tātad - Latvijas) pozīcijas Eiropas Savienības sarunās ar Irānu; ārlietu ministrs Rinkēviča kungs brauca uz Eiropas Savienības Ārlietu padomi, lai vienotos par kopīgu politiku šajās sarunās. Diplomātiskais process turpināsies, līdz būs sasniegta visaptveroša vienošanās, kas ļaus Irānai ražot kodolenerģiju tikai civilajām vajadzībām. Pēc tam Irāna varēs brīvi tirgot savu naftu un dabasgāzi pasaules tirgos. Kā jūs zināt, šo izejvielu Irānā ir atliku likām. Tomēr jāņem vērā, ka ir divas spēcīgas valstis, kuras pretojas pagaidu vienošanās īstenošanai, proti, Izraēla un Saūda Arābija. Nav skaidrs arī, cik tālu Irāna ir vispār gatava iet uz kompromisiem. Ir vēl viena laba ziņa: izskatās, ka sarunas par Palestīnas valsts izveidi blakus Izraēlai ir izkustējušās no vietas. Tas nav tikai ASV nopelns, arī Eiropas Savienība var ieskaitīt savā kontā zināmu virzību uz priekšu šī pusgadsimta, nu, jāsaka, jau ilgāk par pusgadsimtu, konflikta diplomātiskajam risinājumam. Diemžēl ir arī slikta ziņa. Ukrainas negaidītais pagrieziens uz Austrumiem mudina mūs atcerēties par civilizāciju sadursmju tēzēm, ar kurām pirms 20 gadiem nāca klajā Semjuels Hantingtons, tas ir, par ģeopolitisko nomatu, kas stiepjas no Somijas austrumu robežas lejā gar mūsu austrumu robežu līdz pat Adrijas jūrai, atdalot Rietumus no Austrumiem. Šī robeža novilkta jau 14.gadsimtā un ir maz kopš tiem laikiem mainīta. Lielais jautājums tagad ir tāds: vai Ukraina var pārcelt šo nomatu aiz savas austrumu robežas? Vai Brīvās tirdzniecības līgums, kurš netika parakstīts Viļņā, liecina, ka tā to nevar izdarīt, jo Krievija to nepieļauj? Krievija parādīja, ka tā var likt lietā itin visu, lai nosargātu to, ko tā uzskata par savu ģeopolitisko telpu. Bet Eiropas Savienība ne visai vēlas piedalīties šādā kailas varas spēlē. Eiropas Savienības pieeja ir balstīta uz vērtībām, sarunām, dažādu pušu vienošanos. Eiropas Savienība nevar dāļāt naudu, nezinot, kur nauda patiesībā aiziet. To mēs visi zinām. Taču Ukrainai līgums ar Eiropas Savienību būtu ļāvis ietaupīt pusmiljardu eiro gadā. Man šķiet, ka dramatiskie notikumi Ukrainā prasīs no mums daudz lielāku uzmanību, nekā tas ir bijis līdz šim, tā vienkāršā iemesla dēļ, ka notikumi tur vistiešākajā veidā skar arī mūs un ka vismaz puse Ukrainas iedzīvotāju skatās drīzāk uz Rietumiem, nevis uz Austrumiem. Noslēgumā, kā jau sākumā minēju, citēšu pirmo rindu no ārlietu ministra ziņojuma: „Latvijas ārpolitikas pamatmērķi ir valsts drošības un stabilitātes garantēšana, starptautiski veidojot priekšnoteikumus Latvijas ekonomiskajai izaugsmei un iedzīvotāju labklājībai.” Bet kā mēs to panāksim, ja mūsu valdības nestrādā ilgāk par diviem gadiem un diviem mēnešiem? Mūsu lielā diaspora būs jau pamanījusi, ka Rietumos koalīcijas, par spīti iekšējiem strīdiem, lielākoties noturas līdz nākamajām vēlēšanām. To būs pamanījuši arī mūsu vēlētāji tepat Latvijā. Labi vēl, ka mums ir bijis premjers, kas, trim valdībām mainoties citai pēc citas, tomēr ir radījis Latvijai pozitīvu starptautisku tēlu mūsu sabiedroto acīs un izkopis labus personīgus kontaktus ar tādām valstīm kā Vācija un Polija. Ārpolitikā mēs nevaram uzstādīt mērķus, lai pēc tam ar biežajām valdības maiņām paši radītu šķēršļus to sasniegšanai. Mēs, 100 deputāti, laikam gan esam tiešā veidā atbildīgi par šādu situāciju. (Dažu RP frakcijas un frakcijas VIENOTĪBA deputātu aplausi.)".
• 2014_01_23-seq41 language "lv".
• 2014_01_23-seq41 speaker Atis_Lejins-1942.
• 2014_01_23-seq41 mentions Q822919.
• 2014_01_23-seq41 mentions Q211.
• 2014_01_23-seq41 mentions Q193089.
• 2014_01_23-seq41 mentions Q458.
• 2014_01_23-seq41 mentions Q33.
• 2014_01_23-seq41 mentions Q1020384.
• 2014_01_23-seq41 mentions Q148.
• 2014_01_23-seq41 mentions Q159.
• 2014_01_23-seq41 mentions Q4459436.
• 2014_01_23-seq41 mentions Q15628977.
• 2014_01_23-seq41 mentions Q142.
• 2014_01_23-seq41 mentions Q212.
• 2014_01_23-seq41 mentions Q23666.
• 2014_01_23-seq41 mentions Q183.
• 2014_01_23-seq41 mentions Q36.
• 2014_01_23-seq41 mentions Q801.
• 2014_01_23-seq41 mentions Q794.
• 2014_01_23-seq41 mentions Q851.
• 2014_01_23-seq41 mentions Q23792.
• 2014_01_23-seq41 mentions Q19074.