Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_01_23-seq47> ?p ?o. }

• 2014_01_23-seq47 type Speech.
• 2014_01_23-seq47 number "47".
• 2014_01_23-seq47 date "2014-01-23".
• 2014_01_23-seq47 isPartOf 2014_01_23.
• 2014_01_23-seq47 spokenAs 23.
• 2014_01_23-seq47 spokenText "Paldies, godātie frakciju pārstāvji! Gribu teikt īpašu paldies Saeimas Ārlietu komisijas un Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājiem par jūsu ievadziņojumiem. Un gribu pieskarties dažām lietām, kas šeit tikai izskanējušas, ņemot vērā to, ka mūsu debates parasti ir interesantas, interaktīvas, dažreiz nedaudz kritiskas, dažreiz varbūt arī komplimentāras. Pirmām kārtām par to, ko minēja Kalniņa kungs, - par varbūt precīzāk definētām prioritātēm un stratēģiju saistībā ar Centrālāziju, saistībā ar prezidentūru. Neapšaubāmi, šādi dokumenti tiek gatavoti. Pavisam nesen Ministru kabinets apstiprināja informatīvajā ziņojumā paustās Latvijas pamatvērtības Eiropas Savienības Padomes prezidentūrai un politiskās prioritātes, gatavojam arī plašāku, izvērstāku dokumentu saistībā jau konkrēti ar Austrumāzijas... ar Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm. Tam, ko minēja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja, es tiešām gribu pilnībā piekrist, ka Eiropas Savienība nākamgad... faktiski šogad un nākamgad piedzīvos ļoti nopietnu transformāciju tīri politiskā līmenī. Mums būs jauns parlaments, mums būs jauna komisija, mums būs jauns Augstais pārstāvis ārlietās, arī Eiropas Padomes prezidents, Eiropas Komisijas prezidents. Mums būs arī jauna Latvijas valdība prezidentūras laikā. Un tas ir nopietns izaicinājums. Tas ir nopietns izaicinājums gan Eiropai kopumā, gan arī mums. Tā ka šī situācija savā ziņā mums ir unikāla, un mēs tai, protams, arī gatavojamies. Es pat nevaru izslēgt to, ka arī Eiropas Komisijas apstiprināšanas process varētu beigties tieši Latvijas prezidentūras laikā, bet to, protams, rādīs politiskie procesi. Tāpat es piekristu arī tiem, kas varbūt šodien tik skaidri nedzirdēja to, par ko mēs te runājām pagājušajā gadā, - par kopējām Eiropas Savienības prioritātēm, par darāmiem darbiem. Mēs visi redzam, ka pamazām virzās uz priekšu Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības nostiprināšana un banku savienības izveide. Daudz tiek runāts arī par Eiropas Savienības līguma grozījumiem, kas vairāk varbūt runātu par Eiropas Savienības politisko reformu, arī ārpolitikas reformu. Pie tā mēs, protams, arī strādāsim. Taču būsim arī reālisti: reālais darbs sāksies pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kad būs skaidrs nākamā parlamenta piecu gadu... teiksim, politisko spēku sastāvs parlamentā. Potapkina kungs šeit runāja diezgan daudz par Krieviju un Ķīnu, aicināja aizmirst par pagātni un runāt tikai par nākotni, runāt par interesēm un aizmirst... varbūt tik ļoti neakcentēt vērtības. Ziniet, ārpolitika ir ļoti sarežģīta tieši ar to, ka dažreiz ir ļoti grūti atrast pareizo līdzsvaru starp vērtībām un interesēm; katra valsts to meklē, ir ļoti daudz tādu valstu, kuras ļoti daudz runā par cilvēktiesībām, politiskajām brīvībām mūsu pašu Eiropas Savienībā, bet kuras nekad neaizmirst sadarboties ar valstīm, kas ir varbūt ļoti, ļoti nedemokrātiskas (jebkurā gadījumā - sākot no Saūda Arābijas, kur mums arī ir daudz dažādu problēmu, un beidzot, teiksim, ar veselu rindu citu valstu). Tā ka šo ceļu, šo līdzsvaru mēs pastāvīgi meklējam. Bet vienu lietu gan es gribētu uzsvērt: vērtību politika ļoti tieši ietekmē gan intereses, gan biznesa intereses. Nedemokrātiskā valstī jūs, protams, varat ļoti ātri sākt biznesu ar attiecīga vadītāja vai kāda vadītāja brālēna vai brāļa sievas atbalstu, taču vienā brīdī, kad šis atbalsts zūd... ja tajā valstī nav likuma varas, ja tajā valstī nav izteiktu demokrātisko vērtību, tad... Mums ir zināmi šādi gadījumi vairākās valstīs, kad mēs palīdzam saviem uzņēmumiem. Jūs pēkšņi saprotat, ka neviena tiesa nespriedīs taisnīgi, ka pēkšņi viss jūsu bizness var pazust dažu stundu laikā un pēkšņi, teiksim, ir jāraksta Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, ministram vēstules... Mūsu vēstniekiem ir ļoti daudz jāstrādā attiecīgajās valstīs, lai nodrošinātu kaut cik caurspīdīgu un taisnīgu procesu. Un šādu gadījumu skaits diemžēl Ārlietu ministrijas praksē palielinās, tāpēc mēs nevaram runāt tikai par to, ka aizmirsīsim šo lielo, teiksim, bloku - likuma vara, cilvēktiesības, politiskās tiesības. Taisīsim biznesu, un pēc tam tas pats bizness vienā jaukā brīdī nāk atpakaļ... Tāpēc arī šeit mēs pieejam ļoti līdzsvaroti. Par pagātni. Redziet, es joprojām stingri uzstāju uz to, ko esmu teicis neskaitāmas reizes. Kamēr mēs nevienosimies par... teiksim, par vairākiem būtiskiem mūsu kopīgās pagātnes skaidrojumiem vai par 1940.gadu, par to, ko mēs esam daudzreiz runājuši, - okupācijas faktu... Kamēr mēs nevienosimies par kopīgu izpratni par to, kas ir noticis, teiksim, 1941., 1949.gadā, par represijām. Kamēr arhīvi, Krievijas arhīvi, šobrīd vēl joprojām ir slēgti tuviniekiem, pētniekiem... Par to es esmu runājis arī ar savu kolēģi... Un šeit ir panākts progress, es to gribētu atzīmēt. Mēs esam jau saņēmuši solījumu, ka tomēr varēs grozīt likumdošanu, lai represēto lietas būtu pieejamas arī pētniekiem. Redzēsim, kā šis solījums tiek pildīts. Man ir informācija, ka mūsu kopīgā Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisija un tās pētnieki ir saņēmuši atļauju piekļūt līdz šim slēgtajiem arhīviem, šīm lietām. Protams, tas ir selektīvi, bet tas tomēr ir progress. Taču, kamēr mēs netiksim skaidrībā par savu pagātni, kvalitatīvs politiskais dialogs, protams, neattīstīsies, un mēs paši to redzam katru gadu. Par Ķīnu. Es jau minēju, ka attiecības ar Ķīnu attīstās. Es gribu minēt arī to, ka Ķīnas, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu valdību vadītāju samits, kas notika Bukarestē, bija labs pavērsiens, labs stimuls mūsu ekonomisko un politisko attiecību veidošanā. Taču tas, ko es arī gribu uzsvērt, - mēs šīs attiecības, kas veidojas (un Latvijai ar Ķīnu tās veidojas gan divpusēji, gan arī šajā reģionālajā kontekstā), nekādā ziņā nenostādīsim pretī kopīgam Eiropas Savienības un Ķīnas Tautas Republikas dialogam. Tas ir ļoti dažāds, ļoti plašs, tas ietver sevī ekonomisko komponenti, bet tas ietver arī jautājumus, kas skar tās pašas cilvēktiesības un likuma varu, un šeit es skatos arī uz samērā līdzsvarotu dialogu. Grigules kundze šeit minēja to, ka mums ir jāgatavo ekonomiskie diplomāti. Absolūti piekrītu! Mums ir nepieciešama lielāka specializācija, un es gribu arī teikt, ka aizvadītajā gadā sadarbība valdības līmenī starp Valsts prezidenta kanceleju, Ministru prezidenta biroju, attiecīgi arī Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Zemkopības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju ir uzlabojusies, plānojot dažāda veida vizītes, plānojot aktivitātes arī ar uzņēmēju organizācijām. Mums jau ir izveidojies tā sauktais 25 valstu saraksts, ar kurām mēs strādājam ļoti intensīvi, kuras ir mūsu biznesa interešu lokā, tā ka, tīri no ārējās ekonomiskās diplomātijas viedokļa, es arī pagājušo gadu iekšienē vērtētu kā veiksmes stāstu koordinācijas ziņā. Tajā pašā laikā es gribu atgādināt, ka mums ir ļoti plašs goda konsulu loks, un šie goda konsuli mūs pārstāv daudzās valstīs, kurās mums nav vēstniecību, un viņi parasti ir uzņēmēji. Godīgi sakot, aiz vēstniecībām, aiz mūsu LIAA pārstāvniecībām, tas ir otrs... varbūt pats efektīvākais instruments, kas bieži vien spēj nodrošināt pat ļoti augstu ekonomiskās sadarbības līmeni, un ne tikai. Šie cilvēki - es tagad gribu izmantot šo iespēju un pateikties viņiem - bieži vien izmanto personiskos līdzekļus, lai palīdzētu Latvijas valsts piederīgajiem, kas pazaudē pasi, kas pazaudē naudu, viņi maksā tiem ceļa naudu. Un šis instruments, šis tīkls tikai turpinās attīstīties. Nekādi nevaru piekrist tam, ka Viļņas samits ir bijis neveiksme. Viļņas samits, patiesību sakot, ir bijis ļoti veiksmīgs, ņemot vērā daudzus apstākļus - ņemot vērā bezprecedenta spiedienu uz Lietuvu kā prezidējošo valsti, ņemot vērā to, ka Ukraina pati nolēma atteikties no asociācijas līguma parakstīšanas. Un šeit es gribu uzsvērt: tas, ko darīs Ukraina, ir pašas Ukrainas, nevis Krievijas, nevis Eiropas Savienības ziņā. Eiropas Savienība pateica un bija gatava Kijevā... es atvainojos, Viļņā parakstīt šo asociācijas līgumu. Pēdējais termiņš jāvārdam bija 29.novembris pulksten 6.00 no rīta, jo samits sāktos pulksten 9.00 ar parakstīšanu. Ja pati Ukrainas valdība tajā brīdī nebija gatava to darīt, tad Eiropas Savienība nebūs tā, kura sāks izdarīt spiedienu, Eiropas Savienība respektēs Ukrainas valdības lēmumu. Taču mēs redzam arī to, ka Ukrainas sabiedrība šādu valdību... šādu valdības lēmumu šobrīd neakceptē. Tomēr tas, ko mēs kā vienmēr selektīvi aizmirstam, ir fakts, ka tika parafēti asociācijas līgumi ar Moldovu un Gruziju - ar valstīm, kuras ir vistuvāk un kuras ir visaktīvāk iesaistījušās Eiropas Savienības Austrumu partnerības programmā. Es pilnīgi piekrītu tiem, kuri teica, ka šī programma ir jāpadara individualizētāka, tāpēc ka, mēs zinām, ir valstis arī no šīm sešām partnerības valstīm, kas nekad nevēlēsies iestāties Eiropas Savienībā. Mums tas ir jārespektē un ir jāatrod ceļš, kā ar tām sadarboties. Taču ir vismaz divas valstis, kas ir skaidri pateikušas, ka tās redz sevi kā Eiropas daļu. Un ar šīm valstīm, protams, sadarbība ir jāveido pilnīgi uz citiem principiem. Tomēr ir arī pamatlīmenis, kuru mēs ievērosim. Arī vīzu līgums ar Azerbaidžānu, es domāju, ir bijis labs sasniegums. Ja mēs runājam par mūsu spējām un par gatavību rīkoties, jau gatavojoties prezidentūrai, par „bālo” prezidentūru un par visu pārējo, tad man gribētos tomēr, kolēģi, teikt tā: nenoniecināsim paši sevi, paši savu valsti un mūsu diplomātiskā korpusa spējas! Mūsu diplomāti ir vieni no labākajiem Eiropā, varbūt pat pasaulē. To, ko citās valstīs dara 10-15 cilvēki, mūsu valstī spēj paveikt viens cilvēks. Mūsu diplomāti 20 gadu laikā ir guvuši ļoti lielu pieredzi, mūsu diplomātiskais korpuss attīstās. Pārfrāzējot vienu klasiķi, teikšu: nesmiesimies paši par sevi! Varbūt tomēr mazlietiņ pozitīvāk paskatīsimies arī uz mūsu spējām un uz mūsu valsts spējām! Par Afganistānu gribu teikt, ka šeit tūliņ runās aizsardzības ministrs un viņš noteikti sīkāk pieskarsies šim jautājumam. Gribu teikt, ka šeit jau saskatāma transformācija, kas notiek saistībā ar mūsu karavīru kontingenta samazināšanu. Tajā pašā laikā mēs redzam - un šeit es atkal piekrītu Grigules kundzei -, mēs redzam to, ka ir jāpalielina civilo ekspertu skaits. Mums ir jāstrādā, lai attīstītu šīs valsts muitas, dzelzceļa, aviācijas speciālistu kapacitāti. Mēs to darām un arī turpināsim darīt. Bet mēs nevaram arī atstāt Afganistānu pilnīgi bez atbalsta militārā ziņā. Latvija ir apņēmusies no 2015.gada atbalstīt Afganistānas nacionālos drošības spēkus gan finansiāli, gan ar padomniekiem. Un tas mums ir jādara, jo vienkārši aiztaisīt durvis un aiziet... nu, mums būs problēmas. Dombravas kungs runāja, ka viss, kas notiek pasaulē, neesot svarīgs, bet ka viss, kas notiek kilometru aiz Zilupes, esot tas, kas koncentrē mūsu, teiksim, plaši zināmo pasauli. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Nu tā viņš neteica.”) Nu, es gribētu diemžēl nepiekrist. Es gribu teikt, ka mēs redzam ļoti, ļoti ciešu kopsakarību, piemēram, ja ir konflikts Sīrijā, ja ir nenormāls spiediens uz Eiropas Savienības dienvidu robežām no Ziemeļāfrikas... Jūs paši zināt, kas notiek šobrīd Itālijas, Grieķijas piekrastē. Tas, patiesību sakot, vistiešākajā veidā ietekmē arī mūs. Tas ir viens. Otrs. Diemžēl tas, ka lielā mērā starptautiskā sabiedrība (un šeit man ir jāsaka, ka nevienai laikam nav tādu resursu - ne Amerikas Savienotajām Valstīm, ne Eiropas Savienībai) ir aizņemta ar Sīrijas problemātiku, ar Ziemeļāfriku, Ēģipti, Lībiju, Tunisiju, ar to, kas notiek saistībā ar Irānas kodolprogrammu, ar Tuvajiem Austrumiem... Tad kaut kādā brīdī... kaut kādā brīdī, protams, tas tiek izmantots arī, lai padziļinātu un paplašinātu spiedienu uz Austrumu partnerības valstīm - tādām kā Ukraina un citām. Un tas ir tas, pie kā mums, protams, ir jāstrādā, un mēs pie tā strādājam un aktīvi atgādinām mūsu partneriem, ka dienvidu partneri Eiropas Savienībai ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst arī par austrumu partneriem. Un es gribētu atkal piekrist Nacionālajai apvienībai: Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība... Gribu teikt, ka gan politiskā, gan arī drošības līmenī tā mums ir ļoti attīstījusies un nostiprinājusies, sākot jau no tā, ka tīri diplomātiskā līmenī mēs bieži vien jau atrodamies vienās telpās. Tikko ir pieņemts lēmums par Latvijas vēstniecības atklāšanu Abū Dabī (Apvienotajos Arābu Emirātos). Šī vēstniecība atradīsies Dānijas vēstniecības telpās. Mēs laipni uzņemsim igauņu kolēģus Prāgā mūsu vēstniecības telpās un savukārt paši acīmredzot dosimies pie igauņu kolēģiem dzīvot Ungārijā. Tā ka tīri praktiskā līmenī, politiskā līmenī šāda sadarbība notiek, arī aizsardzības līmenī. Bet es gan domāju... Nu, ziniet, es, protams, nedomāju, ka saprātīgākais gan no reģionālās sadarbības, solidaritātes, gan no Latvijas interešu viedokļa būtu: ja kāds tiek kaut kādā veidā diskriminēts kā, piemēram, Lietuva, tad mēs aizliegsim savu eksportu. Tas, ko es gribu pateikt, - kur mūsu solidaritāte vislabāk tika izpaudusies pagājušajā gadā: bija ļoti stingri kopīgi demarši Eiropas Komisijā, Eiropas Komisijas tūlītējā rīcība, Pasaules Tirdzniecības organizācijā vēršoties pret nepamatotām sankcijām. Un tas jau ir ceļš! Tas ir ceļš, tas ir veids, kādā mēs varam strādāt, lai kopīgi viens otru atbalstītu, turklāt ne tikai Baltijas līmenī! Bet, piemēram, visstingrākais atbalsts šobrīd - savā ziņā arī tāpēc, ka tur bija problēmas, - bija no Beniluksa valstīm un Baltijas valstīm. Tā ka šeit jāskatās nevis tikai no viena līmeņa, bet no daudzlīmeņu skatpunkta. Bet es noteikti neatbalstītu šādu pieeju: ja kādam aizliedz piena eksportu, tad, ziniet, mēs aizliedzam savu eksportu uz Krieviju! Nu, tas acīmredzot tomēr laikam nebūtu tas labākais risinājums. Un pats pēdējais. Gribu pilnībā piekrist Zatlera kungam jautājumā par aizsardzības budžetu. Diemžēl - diemžēl! - pagaidām mēs labi daudz runājam, bet... Arī, protams, ekonomiskās izaugsmes laikā aizsardzības budžeta procentuālais apjoms rūk. Bet tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka šis budžets nav tikai mistiska prasība, ko izvirza NATO. Šis budžets ir, patiesību sakot, domāts mūsu pašu drošības un aizsardzības spēju nostiprināšanai laikā, kas nebūt nav vienkāršs. Par Krievijas militārajām mācībām, es domāju, mēs esam daudz runājuši. Esam iesaistījuši NATO-Krievijas mehānismu, esam aicinājuši tomēr vairāk apmainīties ar informāciju divpusēji. Bet būsim arī reālisti! Mēs turpināsim - un to es uzsvēru savā runā - iestāties par to, ka Baltijas valstu teritorijā NATO turpinās mācības krīžu pārvarēšanas jautājumos, turpinās militārās mācības, tādā veidā nostiprinot arī NATO līguma 5.pantu. Un vienmēr mēs esam gatavi ciešāk sadarboties ar Zviedriju un Somiju gan kā netālām valstīm, gan kā ļoti, ļoti labiem NATO un Eiropas Savienības partneriem. Tas būtu īsumā viss.".
• 2014_01_23-seq47 language "lv".
• 2014_01_23-seq47 speaker Edgars_Rinkevics.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q822919.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q211.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q957126.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q37.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q193089.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q458.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q21625222.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q33.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q148.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q8889.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q39731.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q35.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q159.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q8896.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q20557228.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q15628977.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q1576026.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q8880.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q7184.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q889.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q212.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q38.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q28.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q858.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q34.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q230.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q41.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q794.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q8908.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q30.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q203369.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q12360039.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q217.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q1899.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q13116.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q208019.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q878.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q79.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q851.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q7825.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q227.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q1016.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q6060824.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q948.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q1085.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q19660.
• 2014_01_23-seq47 mentions Q1519.