Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_01_23-seq30> ?p ?o. }

• 2014_01_23-seq30 type Speech.
• 2014_01_23-seq30 number "30".
• 2014_01_23-seq30 date "2014-01-23".
• 2014_01_23-seq30 isPartOf 2014_01_23.
• 2014_01_23-seq30 spokenAs 10.
• 2014_01_23-seq30 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Ministru prezidente! Ministra kungs! Godātie deputāti, ekselences! Kad mēs runājam par ārpolitiku, daudzi grib to vienkāršot, mēģinot novest visu līdz saprotamam divpolāras pasaules modelim. Ņemot vērā mūsu piederību Eiropai, viss ir novests līdz jēdzieniem „pareizie Rietumi” un „nepareizie pārējie”. Mēs esam „pareizie”, un tāpēc mums pret pārējiem jāaizstāv kopīgās Rietumu vērtības, kodoli un demokrātija pēc mūsu sapratnes un tā tālāk. Tiek gaidīts, ka vienotajā Eiropas telpā mums visiem būs kopīgas eiropeiskas vērtības un tātad arī kopīgas intereses. Bet prakse rāda, ka, neskatoties uz kopējām vērtībām, intereses vāciešiem, francūžiem, kā arī mūsu kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem no Latvijas interesēm var atšķirties diezgan būtiski. Pēc negoda ar vilcienu iepirkumu ne tikai diplomāti un ministri, bet tagad arī katrs Latvijas iedzīvotājs tika pārliecināts, ka spāņu, šveiciešu un kanādiešu ražotāja un latviešu ražotāja, latviešu pasažieru pārvadātāja, kā arī latviešu pasažieru intereses būtiski atšķiras. Interešu nesakārtotības dēļ Latvijas iedzīvotāji palika bez vilcieniem, bet turpina maksāt par svešām interesēm no saviem nodokļiem. Tuvākajā laikā katram iedzīvotājam būs jāmaksā par svešām interesēm arī gāzes tirgus liberalizācijas dēļ. Kamēr Latvijai nav iespēju alternatīvas gāzes piegādei, tas novedīs pie papildu izdevumiem cilvēkiem, kuri maksās par sarežģītu un dārgu gāzes infrastruktūru. Par to, kā tas darbojas Latvijā, mums jau ir pieredze pēc elektrības tirgus liberalizācijas, par kuru mums būs jāmaksā vēl dārgāk jau šogad. Kāds var teikt, ka tas neattiecas uz ārpolitiku, bet abos gadījumos galvenie faktori atrodas aiz Latvijas robežām. Tās ir ārvalstu ražotāju komercintereses, lobiji, brīvās tirdzniecības līgums, bet iekšienē ir tikai mūsu nespēja aizstāvēt savas intereses šī līguma ietvaros. Mūsdienu ārpolitika ir komplicētāka nekā attiecības „Rietumi pret pārējiem”. Latvijas ārpolitikai ir vairāki virzieni un līmeņi. Pirmajā Latvijas ārpolitikas līmenī ir savu interešu aizsardzība tuvākajā apkārtnē. Viens piemērs. Mēs pieņēmām izmaiņas Autotransporta reģistrācijas likumā un tādējādi paši izveidojām situāciju, lai pirkt, reģistrēt un turēt mašīnu būtu izdevīgāk Igaunijā. Divus gadus zaudējam nodokļus, bet mūsu automašīnu tirgotāji zaudē pārdošanu. Tā vietā, lai vienreiz vienotos ar Igauniju un Lietuvu un izlīdzinātu auto nodokļus un maksājumus, kā arī iekļautu akcīzi degvielas vērtībā, kā tas īstenots tuvākajiem kaimiņiem, tagad mēs aizliedzam mūsu iedzīvotājiem braukt ar Igaunijā reģistrētiem automašīnu numuriem, varonīgi pārvarēdami savas muļķības sekas. Mūsu attiecības ar kaimiņiem - Lietuvu un Igauniju - jau sen ir aiz Ārlietu ministrijas ietvariem. Mūsu valstis ir tik tuvas, ka mūsu premjeri var dzert kafiju darba brokastīs kaut katru nedēļu. Mums ir personiskas attiecības katrā varas līmenī. Mūsu situācijā jau sen ir laiks apvienot ministrijas un kopā uzturēt infrastruktūru, bet mēs joprojām pārvelkam pār acīm segu kā Rail Baltica un LNG termināļa gadījumā. Otrajā Latvijas ārpolitikas līmenī ir mūsu attiecības Eiropas Savienības ietvaros, kur mums arī ir iespēja īstenot politiku savas valsts labā. Runājot frakcijas vārdā, es daru zināmu arī Sociāldemokrātu grupas - otras lielākās grupas Eiropas Parlamentā - pozīciju. Mēs esam par vienotu un stipru Eiropu, bet mēs nevaram atbalstīt Eiropas politiku tādā veidā, kādā tā eksistē šodien. Mēs esam pārliecināti, ka taupīšanas politika ved pie nevienlīdzības stiprināšanas Eiropas iekšienē un pie vēl lielākas sadalīšanās divu ātrumu Eiropā. Mūsu mērķis ir vienotu sociālo standartu īstenošana visas Eiropas līmenī. Un tā arī ir ārpolitika, jo šis jautājums ir īpaši svarīgs Latvijai kā nabadzīgākajai valstij eirozonā. Arī tam jābūt mūsu ārpolitikas mērķim -nodrošināt minimālo pensiju, sociālo pabalstu un bezdarba pabalstu Eiropas līmenī un saistīt to ar iztikas minimumu. Vienotu standartu neesamība noved pie sociālekonomiskas nevienlīdzības Eiropas Savienības ietvaros, pie iedzīvotāju migrācijas un pie nopietnām problēmām attiecībā uz turpmāko attīstību. Fakts, ka mēs esam nabadzīgākā valsts eirozonā, var traucēt mūsu tuvāko ārpolitikas mērķu īstenošanu, proti, iestāšanos OECD. Vai bagāto valstu klubs gribēs sevi diskreditēt, uzņemot savās rindās nabadzīgāko Eiropas valsti, kurā ir dziļa demogrāfiska krīze? Saprotot, ka visas Eiropas valstis joprojām ir ekonomiskajā krīzē un ka Eiropas iekšienē mums nav pietiekami daudz priekšrocību, lai ražošanas attīstībai piesaistītu investīcijas no Eiropas Savienības iekšienes, rodas sapratne par trešā ārpolitikas līmeņa uzdevumiem. Es esmu pārliecināts, ka mums nav jāstāv malā Eiropas ārlietās. Mums jāiemācās izvirzīt iniciatīvas un būt līderiem jomās, kur mums ir priekšrocības attiecībā pret pārējām Eiropas Savienības valstīm vai kur mūsu valsts var dabūt augstāku labumu no divpusēju attiecību attīstības. Pēdējos gados mēs ieguvām pozitīvu piemēru, proti, Latvijas iniciatīvu attīstīt sadarbību ar Centrālāziju ne tikai divpusējo attiecību, bet arī Eiropas Savienības ietvaros. Pateicoties šai iniciatīvai, mēs varēsim paaugstināt Latvijas prezidentūras kvalitāti un sniegt savu ieguldījumu Eiropas ārpolitikas īstenošanā. Līdz ar to vajag, lai politiskā iniciatīva kopumā dotu tiešu ekonomisku labumu mūsu valstij. Ja mēs esam atklāti un draudzīgi, tad mūsu infrastruktūrai - ostām, dzelzceļiem - jābūt izvēlei Nr.1, lai Centrālāzijas valstis izvēlētos ceļu uz Eiropu. Tas arī ir iemesls, lai kopā ar pārējiem sabiedrotajiem veiktu revīziju un, iespējams, būtiski grozītu sadarbības programmas. Un acīmredzot pēc Viļņas samita tiks kritiski vērtēta un būtiski grozīta Austrumu partnerības programma. Man negribētos, lai Latvija, kas ir dziļi saistīta - un veiksmīgi saistīta! - ar šīs programmas īstenošanu, līdz 2015.gadam nokļūtu Antiņa lomā, kas ir pārliecināts par savu nozīmību laikā, kad lielie spēki vienojas mums aiz muguras. Runājot par lielajiem spēkiem, to skaitā par kaimiņvalstīm, jāteic, ka pasaules un Eiropas galvenie lielie spēki veiksmīgi veido konstruktīvu dialogu ar Krieviju. Pasaule un Eiropa nevar iedomāties savu attīstību bez arvien dziļākas un dziļākas mijsadarbības ar Krieviju. Un būsim godīgi, mums šodien vairs nav ko dalīt ar Krieviju, izņemot pagātni. Bet pretenziju izvirzīšana par vēsturi nav tas, ko vajag veiksmīgai attīstībai nākotnē. Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma ap 2 miljardiem eiro Krievija ieņem 2.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Tā ir to valstu skaitā, kur mūsu tirdzniecības bilance ir sabalansēta. Mūsu kaimiņattiecībās pārsvarā jābūt pragmatismam un labām kaimiņattiecībām. Nevaru arī nepateikt par attiecībām ar Ķīnu. Godātais Andris Sprūds, Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs, ārpolitikas ziņojuma apspriedē pagājušo gadu nosauca par Ķīnas un Centrālāzijas gadu. Es gan piebildīšu - ja ne gadsimtu. Latvijai atkal ir svarīgi izvēlēties un Eiropas ārlietu politikas ietvaros atbalstīt spēkus, kuri aizstāv protekcionisma politiku, virzīt tos attiecībā uz Ķīnu vai arī otrādi - būt kopā ar tiem, kuri atbalsta Eiropas Savienības soļus un brīvās tirdzniecības zonas īstenošanu ar Ķīnu. Manuprāt, izdevīgākā izvēle ir acīm redzama. Eiropas Savienība jau sen skatās uz Ķīnu kā uz investoru. Pēdējos divos gados Ķīnas investīciju apjoms Eiropā pārsniedz Eiropas investīciju apjomu Ķīnā. Labas attiecības ar Ķīnu mums ir unikāla iespēja, lai dabūtu tās tehnoloģijas, kas nākotnē ļaus mums attīstīt ražotnes ar augstu pievienoto vērtību. Jau šodien mūsu spēkos ir īstenot vienkāršus soļus, proti, turpināt aktīvu līdzdalību Ziemeļeiropas valstu un Ķīnas dialogā, izņemt no valsts iepirkumiem ierobežojumus attiecībā uz Ķīnas ražotājiem tur, kur tie nav pamatoti un kur tas nav pretrunā ar Eiropas likumiem. Izņemt Honkongu no ofšoru „melnā saraksta”, kas nopietni traucē pirmām kārtām mūsu uzņēmējiem strādāt gan ar Honkongu, gan ar Ķīnu. Piemēram, Beļģijā, Francijā, Itālijā, Nīderlandē, Šveicē, Amerikā un citur Honkongas nav ofšoru sarakstā, un arī pēc OECD klasifikācijas Honkonga klasificēta kā jurisdikcija, kura pietiekamā mērā īsteno nodokļu standartus, kas pieņemti starptautiskajā līmenī. Mums arī jāvērtē mūsu iekšējo izmaiņu ietekme uz mūsu ārpolitisko pozīciju. Biežas izmaiņas likumdošanā, nodokļu paaugstināšana, birokrātiska procedūru komplicēšana ved pie uzņēmumu vides un valsts imidža pasliktināšanās. Situācija ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām atkal liecina, ka mēs esam čempioni šaušanā sev kājās. Eiropas Savienība nozīmē vienādas iespējas visiem, bet tas nenozīmē vienādas iespējas vienādajiem...".
• 2014_01_23-seq30 language "lv".
• 2014_01_23-seq30 speaker Sergejs_Potapkins-1977.
• 2014_01_23-seq30 mentions Q211.
• 2014_01_23-seq30 mentions Q37.
• 2014_01_23-seq30 mentions Q191.
• 2014_01_23-seq30 mentions Q193089.
• 2014_01_23-seq30 mentions Q458.
• 2014_01_23-seq30 mentions Q148.
• 2014_01_23-seq30 mentions Q8889.
• 2014_01_23-seq30 mentions Q159.
• 2014_01_23-seq30 mentions Q19483.
• 2014_01_23-seq30 mentions Q41550.
• 2014_01_23-seq30 mentions Q15628977.
• 2014_01_23-seq30 mentions Q142.
• 2014_01_23-seq30 mentions Q31.
• 2014_01_23-seq30 mentions Q55.
• 2014_01_23-seq30 mentions Q38.
• 2014_01_23-seq30 mentions Q39.
• 2014_01_23-seq30 mentions Q12360039.
• 2014_01_23-seq30 mentions Q208019.