Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_01_23-seq53> ?p ?o. }

• 2014_01_23-seq53 type Speech.
• 2014_01_23-seq53 number "53".
• 2014_01_23-seq53 date "2014-01-23".
• 2014_01_23-seq53 isPartOf 2014_01_23.
• 2014_01_23-seq53 spokenAs 17.
• 2014_01_23-seq53 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais ministra kungs! Ekselences! Godātie kolēģi! Pirmām kārtām es izsaku visdziļāko līdzjūtību Ukrainas tautai tās upuru sakarā un ceru uz dialoga uzsākšanu, lai Ukraina tuvotos Eiropai un lai tas notiktu bez turpmākām traģēdijām Ukrainas tautai. Runājot par ārpolitikas ziņojumu, mani kā Saeimas deputāti un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju interesē Ārlietu ministrijas plānotā rīcībpolitika dažādos jautājumos saistībā ar nepilsoņu un pilsonības jautājumu, uzturēšanās atļaujām Latvijā; Ārlietu ministrijas konkrētā darbība, ieinteresētība nacionālo interešu aizstāvībā ārvalstīs un Latvijas valstsnācijai būtisku vēstures jautājumu skaidrošana ārpus Latvijas robežām. Par ļoti svarīgu ārlietu ministra ziņojumā uzskatu ārpolitikas ilgtermiņa mērķa definējumu, kura šajā ziņojumā diemžēl nav. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu ziņojumiem, šis ziņojums, kā parasti, ir tehnokrātisks. Šoreiz tas konkrētāk runā par izdarāmajiem darbiem. Ļoti ceru, ka nav vairs arī tālu brīdis, kad ārpolitikas ziņojumā ieraudzīsim Latvijas ārpolitikas stratēģiskos uzdevumus un ilgtermiņa mērķi vismaz līdz 2020.gadam. Ilgtermiņa mērķa definējumu ieteicu iekļaut jaunajā Valdības deklarācijā, bet diemžēl tas esot tikai rudenī veidojamās valdības uzdevums. 2013.gada maijā konferencē „EDSO drošības kopiena no Vankūveras līdz Vladivostokai: realitāte vai ilūzija?”, ko organizēju kopā ar Eiropas Parlamenta deputāti Inesi Vaideri un Austrumeiropas politikas pētījumu centru, tika ieteikts vairāk kooperēties zinātniekiem, Saeimas deputātiem un Ārlietu ministrijas personālam. Konference bija pirmais mēģinājums par jaunu drošības risku, izaicinājumu un apdraudējumu problēmām debatēt arī Latvijā, iesaistot akadēmiskās vides pārstāvjus un politiķus. Šīs debates apliecināja, ka Krievijas „maigā vara” kļūst par nozīmīgu apdraudējumu un destabilizējošu faktoru, ja tiek lietota Latvijas valsts tiesiskās pēctecības apšaubīšanai un Latvijas konstitucionālo pamatu graušanai. Šādā veidā „maigā vara” tiecas mainīt to Eiropas drošības arhitektūru, kas izveidojās pēc aukstā kara, tās vietā atjaunojot PSRS ietekmes sfēras un dalījuma līnijas. Tāpēc nevaru piekrist tiem Saeimas deputātiem, kuri pauž to, ka apdraudējumu Latvijai neesot. Latvijas sašķeltās izglītības un mediju lauks šobrīd ir Krievijas „maigās varas” poligons, kas veicina sabiedrību savstarpēju norobežošanos, radot būtisku apdraudējumu valstij. Jau minētās konferences dalībnieki atbalstīja domu, ka Krievijas „maigo varu” Latvijā var ierobežot, veidojot kopēju valsts izglītības telpu valsts valodā ar vienotu vēstures un sociālo zinību apguvi visās skolās - iepretim lingvistiski un ideoloģiski sašķeltai skolu sistēmai. Tieši nepietiekami aktīva tiesiskās pēctecības principa apliecināšana valstiskā līmenī atstāj Latviju apšaubāmā statusā, tā sauktajā drošības pelēkajā zonā Eiropas Savienības un NATO nomalē. 2013.gadā Saeimā tikos ar EDSO ģenerālsekretāru Lamberto Zanjēru, kurš atzinīgi vērtēja iepriekš minēto EDSO konferenci kā Vīnē viņa aizsākto Drošības dienu turpinājumu, kurās par nemilitāro drošību tiek diskutēts ar vēsturniekiem, diplomātiem un citu nozaru pārstāvjiem. EDSO ģenerālsekretārs izteica interesi ierasties uz nākamo konferenci, kas ir plānota šogad. Konferences secinājumus par vienotu izglītību valsts valodā, kas tātad sabiedrību nevis šķeltu, bet vienotu, un daudzus citus ar valodas politiku saistītos jautājumus paudu, tiekoties Saeimā ar Augsto komisāri nacionālo minoritāšu jautājumos Astrīdu Tūru, pirms viņa stājās amatā. To, ka Latvija tiek atstāta drošības pelēkajā zonā, redzēju, piedaloties Varšavā 2013.gada rudenī cilvēktiesību jautājumiem veltītajā EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja jeb ODIHR rīkotajā konferencē. Latvijas situāciju objektīvi raksturoja Ārlietu ministrijas pārstāvji, es kā EDSO Parlamentu Asamblejas pārstāve un divu nevalstisko organizāciju pārstāvji. Varšavas konferencē piedalījās neproporcionāli liels daudzums Latvijas, Krievijas un citu valstu cilvēktiesību nevalstisko organizāciju pārstāvju, kuri pauda daudz sagrozītu faktu, nepamatotu pārmetumu Latvijai un citām Baltijas valstīm par nacionālo minoritāšu stāvokli tajās. Pret notiekošo Latvijā valodas, pilsonības un minoritāšu jautājumos vērsās „Pasaule bez nacisma” pārstāvis Valērijs Engels, kurš Latvijā ir uzstājies kopā ar „Saskaņas Centra” politiķiem. Reģistrēto dalībnieku skaitā bija arī Boriss Špīgels. Latvijas Antifašistu komiteju pārstāvēja Josifs Korens, kurš kopā ar Valēriju Engelu uzstājās pasākumā par agresīvo nacionālismu un ksenofobiju modernajā Eiropā. Mans ieteikums Ārlietu ministrijai ir mērķtiecīgi apzināt vairāk reālu nevalstisko organizāciju (nevis citas valsts finansētu organizāciju), kuras vajadzētu rosināt piedalīties citu gadu šajā ikgadējā pasākumā Varšavā un līdzīgos pasākumos. Gribu dalīties pieredzē sakarā ar savu deputātes vēstuli, kurā ārlietu ministru lūdzu atbildēt saistībā ar 2010.gada 1.jūlija grozījumiem Imigrācijas likumā par termiņuzturēšanās atļaujām, kas patlaban Saeimā ir viens no karstākajiem jautājumiem. Tā kā pēdējo gadu laikā Latvijā jūtami pieaug imigrantu skaits arī no Ķīnas Tautas Republikas, kuri Latvijā iegādājas īpašumus un pārceļas uz dzīvi šeit, es lūdzu sniegt man atbildes uz vairākiem jautājumiem, piemēram, par to, vai Ķīnā ir speciāla valsts atbalsta programma, kas motivē tās pilsoņus emigrēt uz Eiropas valstīm. Vai un kā pilsoņi Ķīnā tiek informēti par iespēju Latvijā iegādāties īpašumus? Vai arī Latvijas vēstniecība Ķīnā sniedz informāciju par šādu iespēju? Vai un kad ir organizētas kādas informatīvas kampaņas par emigrācijas iespējām uz Latviju? Diemžēl Ārlietu ministrija man atbildi uz vairākiem jautājumiem vēstulē, ko parakstījis Ārlietu ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs, nesniedza, bet izteica pateicību par ieinteresētību šajā jautājumā un piedāvāja statistikas datus no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes par situāciju uz 2013.gada 1.augustu, kas liecināja, ka no termiņuzturēšanās atļaujām 254 jeb 1,5 procenti ir izsniegtas Ķīnas pilsoņiem. No tām 243 ir ar pamatojumu par nekustamā īpašuma iegādi. Tā kā ārpolitika ir iekšpolitikas turpinājums, es vēlos redzēt ieinteresētu attieksmi Latvijai eksistenciālu jautājumu risināšanā, arī šajā - nule minētajā. Kā zināms, termiņuzturēšanās atļauju jautājuma atrisināšana ir viena no akūtākajām problēmām Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanā līdztekus tādiem jautājumiem kā izglītība, kas vieno, un valsts drošības politika. Imigrācija ir pieaugoša tēma ne vien Latvijas, bet arī Eiropas Savienības mērogā. Tas būs arī viens no galvenajiem jautājumiem nākamā Eiropas Parlamenta vēlēšanās un darbā. Ārpolitikā ir jāsaskaņo vērtības un intereses. Ja tehnokrāti interesējas par banku savienību un citiem ekonomikas jautājumiem, tad Eiropas pilsoņi interesējas par savām kā pilsoņa cerībām - imigrāciju, valodu, identitāti, pašnoteikšanos, labklājību un demokrātiju. Pretruna starp tehnokrātisku pieeju Eiropas Savienības politikai un Eiropas pilsoņu cerībām izpaužas ne tikai Katalonijā, bet arī Skotijā un citur. Latvijā būtu svarīgi to saprast un ietvert ilgtermiņa ārpolitikas mērķos. Ārpolitikā mums Eiropas Savienības līmenī ir ļoti nepieciešama ciešāka sadarbība ar citiem nacionālajiem parlamentiem. Eiropas pilsoņus interesē arī nodarbinātība un reālas darba vietas, nevis abstrakti IKP un valsts parāda skaitļi. Jautājums: vai tiešās ārzemju investīcijas, kas tiek uzlūkotas par panaceju, kas it kā glābšot pasauli, tiešām palīdzēs Latvijas valsts izaugsmei? Vai nebūs tā, ka jaunas krīzes gadījumā ārvalstu investori dosies uz ekonomiski attīstītākiem reģioniem, tādējādi padziļinot krīzi Latvijā vēl vairāk? No Saeimas deputāta viedokļa, man nav skaidrs, vai Ārlietu ministrija vēlas iesaistīties būtisku iekšpolitisku jautājumu risināšanā ar ārpolitikas palīdzību un kā tā domā to veikt jau šīs valdības laikā. Tāpat nav skaidrs, ko Latvijas ārlietu politiķi gatavojas darīt ar straujo postpadomju integrācijas procesu - jau pastāvošo Muitas savienību un topošo Eirāzijas savienību, kas tiecas izplesties līdz bijušās PSRS robežām. Baltkrievija, Kazahstāna, Armēnija, Kirgizstāna jau faktiski piekritušas iekļauties Krievijas vadītajā blokā. Kas šogad notiks ar Moldovu, Gruziju un Ukrainu? Skaidrs, ka nekāda Austrumu partnerība un nekādi asociācijas līgumi šobrīd nespēj kavēt postpadomju impērijas izplešanos. Ukrainas notikumi to parādīja ļoti skaidri. Kas notiks tālāk? Un cik tālu Eiropa ļaus šim procesam iet? Kur ir jaunās idejas un proaktīva rīcība no Latvijas puses? Ar kādiem priekšlikumiem mēs ejam uz Eiropas... Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē? Klusēšana šajā jautājumā atgādina strausa politiku, un rezultāti var būt ļoti bēdīgi. Fakts, ka šī valdība strādās tikai līdz gada beigām, nav attaisnojums bezdarbībai. Paldies par uzmanību.".
• 2014_01_23-seq53 language "lv".
• 2014_01_23-seq53 speaker Vineta_Porina-1970.
• 2014_01_23-seq53 mentions Q822919.
• 2014_01_23-seq53 mentions Q211.
• 2014_01_23-seq53 mentions Q193089.
• 2014_01_23-seq53 mentions Q458.
• 2014_01_23-seq53 mentions Q148.
• 2014_01_23-seq53 mentions Q8889.
• 2014_01_23-seq53 mentions Q39731.
• 2014_01_23-seq53 mentions Q232.
• 2014_01_23-seq53 mentions Q159.
• 2014_01_23-seq53 mentions Q8896.
• 2014_01_23-seq53 mentions Q23012016.
• 2014_01_23-seq53 mentions Q15218994.
• 2014_01_23-seq53 mentions Q2167704.
• 2014_01_23-seq53 mentions Q15628977.
• 2014_01_23-seq53 mentions Q7184.
• 2014_01_23-seq53 mentions Q212.
• 2014_01_23-seq53 mentions Q15180.
• 2014_01_23-seq53 mentions Q81299.
• 2014_01_23-seq53 mentions Q184.
• 2014_01_23-seq53 mentions Q230.
• 2014_01_23-seq53 mentions Q270.
• 2014_01_23-seq53 mentions Q903671.
• 2014_01_23-seq53 mentions Q12360039.
• 2014_01_23-seq53 mentions Q217.
• 2014_01_23-seq53 mentions Q1741.
• 2014_01_23-seq53 mentions Q18628521.
• 2014_01_23-seq53 mentions Q208019.
• 2014_01_23-seq53 mentions Q399.
• 2014_01_23-seq53 mentions Q813.
• 2014_01_23-seq53 mentions Q2992941.
• 2014_01_23-seq53 mentions Q170479.
• 2014_01_23-seq53 mentions Q959.
• 2014_01_23-seq53 mentions Q2662771.