Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_01_23-seq43> ?p ?o. }

• 2014_01_23-seq43 type Speech.
• 2014_01_23-seq43 number "43".
• 2014_01_23-seq43 date "2014-01-23".
• 2014_01_23-seq43 isPartOf 2014_01_23.
• 2014_01_23-seq43 spokenAs 17.
• 2014_01_23-seq43 spokenText "Godātie klātesošie! Latvijas Ārlietu ministrijas ziņojumu lasot, rodas īpatnējs iespaids. Pasaule it kā ir tā pati, bet realitāte ir cita. Tajā nepastāv nekādi apdraudējumi Latvijai. Viss norisinās, kā mēs vēlamies, un Latvijas ieguldītie līdzekļi spēs izmainīt lietu kārtību Centrālāzijā. Tomēr būtu vērtīgi pārstāt sapņot, vajadzētu atmest pārspīlēti politkorektās un lišķīgās frāzes, kuras caurstrāvo šo ziņojumu, un paskatīties to, kāda tiešām ir bijusi situācija pagājušajā gadā. Kā vienu no ārpolitikas lielākajiem uzdevumiem 2014.gadā Ārlietu ministrija ir noteikusi gatavošanos Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Tomēr pamatots ir jautājums: vai ir nepieciešams ieguldīt daudzus jo daudzus miljonus, lai aizvadītu neizteiksmīgu prezidentūru, jo šobrīd noteiktajās prioritātēs neatspoguļojas Latvijas reālās prioritātes? Savukārt, kad sāk iepazīties ar ziņojuma sadaļu par starptautiskās situācijas raksturojumu, var cerēt, ka tur tiks runāts par starptautisko situāciju, kas tiešā veidā ietekmē Latvijas ārpolitiku, piemēram, par visnotaļ agresīvajiem mēģinājumiem izveidot Latvijas pierobežā jaunu impēriju, kurai ir dots Eirāzijas savienības nosaukums. Tomēr šāds jautājums Ārlietu ministrijai šķiet nebūtisks, tā vietā tiek runāts par Brazīliju, Ziemeļāfriku, Sīriju un Indiju kā galvenajiem starptautisko situāciju ietekmējošiem faktoriem, bet Eirāzijas savienības veidošana pat netiek pieminēta. Nevis nestabilā situācija Ziemeļāfrikā, bet tieši Krievijas imperiālās ambīcijas un agresīvā ārpolitika rada vislielāko drošības apdraudējumu Latvijai un mūsu reģionam kopumā! Pat ir grūti uzskaitīt visus tos daudzos gadījumus, kuros pēdējā gada laikā ir saskatāmi tieši militāri draudi Latvijas drošībai vai tieša iejaukšanās Latvijas iekšpolitikā. Minēšu tikai dažus piemērus. Aizvadītajā gadā ar visnotaļ lielu regularitāti Latvijas gaisa telpā ielidoja Krievijas izlūklidmašīnas un bumbvedēji. 2013.gada septembrī Krievijas Valsts domes vicespīkers publiski piedraudēja okupēt Baltijas valstis. Neilgi pēc tam notika plaša mēroga militārās mācības Zapad-2013, bet paralēli notika vēl citas militāras un iekšlietu spēku mācības, kur tika izspēlēts vienots scenārijs. Kopumā šajās militārajās mācībās piedalījās aptuveni 100 tūkstoši cilvēku. Šīs mācības ir uzskatāmas par lielākajām, kādas ir īstenotas mūsu reģionā pēc PSRS sabrukuma. 2013.gada nogalē un 2014.gada sākumā Krievija noteica tirdzniecības ierobežojumus vairākām Latvijas un pārējo Baltijas valstu precēm. 2014.gada sākumā tiek paziņots par plāniem veidot ārzemēs, to skaitā Baltijas valstīs, krievu skolas, kur apmācība notiktu pēc Krievijas programmām. Papildus tam Latvijā netraucēti strādā Krievijas vēstnieks, kas ar saviem publiskajiem izteikumiem ne reizi vien ir pārkāpis diplomātiskās normas. Turklāt vēstniecība Latvijas Republikā aktīvi iesaistās krievu pasaules veidošanā, kas ir vērsta uz Latvijas iedzīvotāju sašķeltības vairošanu. Krievijas imperiālo ārpolitiku tikai stiprina dažādas Krievijas finansētas satelītorganizācijas Latvijā un it īpaši Krievijas valdošās partijas oficiālais sadarbības partneris Latvijā. Diemžēl šai jautājumā Latvijas tiesībsargājošās un drošības iestādes ir bezzobainas. Tās pieļauj, ka šīs partijas līderis partijas un pietuvināto mediju darbību, priekšvēlēšanu aktivitātes un finansējumu saskaņo ar Krievijas vēstniecību. Tās pieļauj, ka no Latvijas ievēlēts Eiropas Parlamenta deputāts, kas iepriekš ir vērsies pret Latvijas valsti, var turpināt tiražēt PSRS melus un publiski attaisnot Latvijā īstenotās deportācijas. (No SC frakcijas: „Slims cilvēks!”) Krievijas iekšpolitika ir tikai pašas Krievijas jautājums, bet tās ārpolitiku mēs nevaram atstāt bez ievērības. Krievijas agresīvā ārpolitika ir apdraudējums visam mūsu reģionam, tāpēc Latvijas interesēs būtu spert soļus, lai impērijas atjaunošana neizdotos un Krievija veidotos par normālu, eiropeisku valsti, ar kuru Latvija varētu veidot cieņpilnas attiecības. Svarīgs uzdevums ir īstenot Baltijas un Ziemeļvalstu ciešāku integrāciju. Tas nozīmē, ka reizēm var nākties rīkoties pret mūsu īstermiņa ekonomiskajām interesēm, ja ilgtermiņā tas nostiprina ciešāku politisko sadarbību. Piemēram, ja Krievija politisku motīvu dēļ aizliedz Lietuvas piena produktu importu, tad ir nevis priecīgi jāberzē rokas par šo ziņu, bet jāsolidarizējas ar kaimiņiem pret netaisnību. Vai nu ir jāpalīdz kaimiņiem segt zaudējumus, vai pašiem ir jānosaka īslaicīgs piena produktu eksporta liegums. Savukārt zaudējumi, kas rodas ražotājiem šajā periodā, būtu jāsedz no valsts budžeta. Ne mazāk svarīgs aspekts ir ciešākas sadarbības veidošana iedzīvotāju līmenī starp Baltijas valstīm, piemēram, ieviešot lietuviešu valodas apmācību Leišmalē vai igauņu valodas apmācību Ziemeļlatvijā, ieviešot bezmaksas apraidē Igaunijas un Lietuvas nacionālos televīzijas kanālus, ieviešot padziļinātu Lietuvas un Igaunijas vēstures apguvi skolu mācību programmās. Saglabājot stratēģisko partnerību ar ASV, Eiropas Savienības jautājumos svarīgi ir izveidot ciešāku sadarbību ne tikai starp Baltijas valstīm, bet arī ar Ziemeļvalstīm, Poliju, Ungāriju, Čehiju, Slovākiju un iespēju robežās arī ar Lielbritāniju un Vāciju, jo daudzos Latvijas nākotnei svarīgos jautājumos mūsu nacionālās intereses sakrīt ar iepriekš minēto valstu nacionālajām interesēm. Ārpolitikas debašu ietvaros nevar nerunāt arī par situāciju Ukrainā, kas, šķiet, daudziem Eiropā ir neērts jautājums. 1999.gada janvārī Baku ielās bija izveidotas barikādes, pieprasot savas valsts neatkarību. Pēc Gorbačova pavēles padomju karavīri trijās dienās nogalināja aptuveni 100 Baku iedzīvotājus. 1991.gada janvārī Viļņā civilie iedzīvotāji aizsargāja stratēģiskos objektus un aizsargāja savu valsti. Pēc pavēlēm tika nogalināti 14 cilvēki. 1991.gada janvārī arī Rīgas ielās bija izveidotas barikādes, lai aizsargātu neatkarīgo Latviju. Uzbrukumos tika nogalināti 6 iedzīvotāji. Tālaika noziedzīgo pavēļu devējs pirms dažiem gadiem saņēma Nobela miera prēmiju. Šobrīd, 2014.gada janvārī, arī Kijevas ielās ir izveidotas barikādes, lai Ukraina iegūtu iespēju neatkarīgi lemt savu nākotni. Pēc policijas specvienību uzbrukumiem jau ir 5 upuri. Tieši Ukrainas oficiālās varas nerēķināšanās ar lielas iedzīvotāju daļas viedokli un pārmērīga fiziskā spēka pielietošana no Ukrainas iekšlietu struktūru puses ir novedusi pie politiskās krīzes un vardarbības ekskalācijas Kijevā, kuras rezultātā ir ne tikai liels ievainoto cilvēku skaits, bet ir arī bojāgājušie. Gan Latvijai, gan citām valstīm būtu jāpauž nosodījums par varas īstenoto vardarbību pret žurnālistiem un savas valsts iedzīvotājiem, kā arī jāpalīdz veidot dialogu starp Ukrainas pozīciju un opozīciju, lai bez tālākas asinsizliešanas varētu atrisināt politisko krīzi. Notikumi Ukrainā nav jautājums par to, vai Ukraina noslēgs asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību vai ne. Kad aizvadītā gada nogalē biju Ukrainā, tad daudzi protesta akciju dalībnieki apstiprināja, ka viņiem tas šķiet otršķirīgs jautājums. Ukraiņu primārās intereses ir attālināties no Krievijas ietekmes sfēras un kļūt par eiropeisku valsti. Tālākā notikumu attīstība Ukrainā ir ļoti nozīmīga Baltijas valstīm. Ja Ukrainas tauta nolems attālināties no Krievijas ietekmes, tas nozīmēs, ka Krievijai saruks iespējas veidot jaunu impēriju. Tomēr vēlos akcentēt, ka Ukrainas nākotne ir izlemjama tikai un vienīgi pašā Ukrainā, nevis Rietumos vai Maskavā. Līdzīgu principu mēs vēlamies redzēt Latvijā un pārējās pasaules valstīs, ka par savas valsts nākotni var lemt tikai un vienīgi šīs valsts pilsoņi. Paldies. (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)".
• 2014_01_23-seq43 language "lv".
• 2014_01_23-seq43 speaker Janis_Dombrava-1988.
• 2014_01_23-seq43 mentions Q211.
• 2014_01_23-seq43 mentions Q649.
• 2014_01_23-seq43 mentions Q2660080.
• 2014_01_23-seq43 mentions Q37.
• 2014_01_23-seq43 mentions Q191.
• 2014_01_23-seq43 mentions Q193089.
• 2014_01_23-seq43 mentions Q458.
• 2014_01_23-seq43 mentions Q8889.
• 2014_01_23-seq43 mentions Q39731.
• 2014_01_23-seq43 mentions Q159.
• 2014_01_23-seq43 mentions Q8896.
• 2014_01_23-seq43 mentions Q15628977.
• 2014_01_23-seq43 mentions Q1576026.
• 2014_01_23-seq43 mentions Q212.
• 2014_01_23-seq43 mentions Q23666.
• 2014_01_23-seq43 mentions Q183.
• 2014_01_23-seq43 mentions Q36.
• 2014_01_23-seq43 mentions Q15180.
• 2014_01_23-seq43 mentions Q28.
• 2014_01_23-seq43 mentions Q858.
• 2014_01_23-seq43 mentions Q164226.
• 2014_01_23-seq43 mentions Q214.
• 2014_01_23-seq43 mentions Q213.
• 2014_01_23-seq43 mentions Q18628521.
• 2014_01_23-seq43 mentions Q1899.
• 2014_01_23-seq43 mentions Q155.
• 2014_01_23-seq43 mentions Q668.
• 2014_01_23-seq43 mentions Q715641.