Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_01_23-seq45> ?p ?o. }

• 2014_01_23-seq45 type Speech.
• 2014_01_23-seq45 number "45".
• 2014_01_23-seq45 date "2014-01-23".
• 2014_01_23-seq45 isPartOf 2014_01_23.
• 2014_01_23-seq45 spokenAs 69.
• 2014_01_23-seq45 spokenText "Godātais ārlietu ministr, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi deputāti, dāmas un kungi! Vispirms gribu pateikt paldies Ārlietu ministrijai, visam tās kolektīvam un it īpaši ārlietu ministram par labi, rūpīgi sagatavoto un izsvērto gadskārtējo ziņojumu. Gadskārtējais ziņojums ir kļuvis par tradīciju - par tradīciju, kas ļauj formulēt mūsu ārpolitiku gan stratēģiski ilgtermiņā, gan veidot to kā prognozējamu ārpolitiku, gan arī ik gadu piemērot to tiem apstākļiem, kas mainās gan Latvijā, gan arī pasaulē. Ārpolitikas uzdevumi un pamatdarbība ir ļoti skaidri: garantēt ilgtspējīgu, stabilu valsts drošību, nodrošināt aktīvu ārējo ekonomisko darbību un caur šiem diviem faktoriem nodrošināt Latvijā dzīvojošās sabiedrības labklājības augšupeju. Kas tad ir mainījies šajā gadā Latvijā un pasaulē? Latvijā divi galvenie notikumi noteikti ir iestāšanās eirozonā un veiksmīgi uzsāktās sarunas par iestāšanos OECD. Skaidri, formāli mērķi, kuri ir sasniedzami un izmērāmi. Kas ir noticis pasaulē? Ārlietu ministrs šeit jau minēja - un arī citi runātāji minēja - gan notikumus Sīrijā, kur ir pilsoņu karš, gan Irānas izolācijas it kā mazināšanu, kodolprogrammas pārraudzību, kas dod zināmus pozitīvus signālus un mazina konflikta riskus. Ekonomiskajā ziņā pasaulē noteikti ir vērojama tādu valstu kā Brazīlija, Indija, Ķīna un daudzu citu lomas palielināšanās. Pasaule mainās gan ekonomiski, gan arī no drošības viedokļa. Kādi tad ir nākošie mērķi, ja reiz formālie mērķi ir sasniegti? Pirmām kārtām - ietekme tajās organizācijās, kuras nodrošina Latvijas intereses, tātad Eiropas Savienībā un NATO. Šeit obligāti jārunā arī par transatlantisko savienību - un ne tikai drošības dimensijā, bet arī ekonomiskās sadarbības dimensijā. Tātad mūsu interesēs ir, lai Eiropas Savienība un NATO sadarbotos. Ļoti labs mērķis! Bet, protams, lai ietu šo ceļu, ir jāpārvar grūtības. Tās grūtības var būt Turcijas faktors; tās grūtības var būt arī tādu neitrālu valstu kā Somijas un Zviedrijas dalība procesos. Bet mūsu kopīgo interešu - gan Latvijas, gan Eiropas, gan transatlantisko interešu - vārdā šīs grūtības ir vērts pārvarēt. Manuprāt, ļoti skaidri ir jāpabeidz sarunas par iestāšanos OECD, un es esmu pārliecināts, ka tās būs veiksmīgas. Ietekmes vairošanas instruments ir prezidentūra, un es kategoriski oponēju visiem tiem, kas mēģina pasniegt Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē kā naudas izšķērdēšanu vai kā neveiksmīgu procesu, kurā mēs neesam spējīgi darboties. Nē! Tā ir iespēja - ļoti laba iespēja! -, ko dod Eiropas Savienība, lai Latvija varētu palielināt savu ietekmi šajā organizācijā. Un, protams, prioritāte ir mūsu ekspertu augstā kvalitāte Austrumu politikā, un tai jākļūst par vienu no prioritātēm šajā prezidentūrā, jo ne jau Eiropas dienvidu vai rietumu daļas valstis būs tās, kas būs pirmām kārtām ieinteresētas mūsu austrumu kaimiņu problēmu risināšanā un šīs sadarbības uzlabošanā. Viņiem ir arī dienvidu kaimiņi, kā pareizi pieminēja ārlietu ministrs, un mēs nedrīkstam būt egoisti, mums jāatbalsta arī šo valstu centieni sadarboties ar saviem dienvidu kaimiņiem. Bet nevajag aizmirst arī to, ka Austrumu partnerība nenozīmē tikai palīdzēt šīm valstīm iet demokrātijas attīstības ceļu, iet cilvēktiesību nostiprināšanas ceļu. Šeit eksistē arī iesaldētie konflikti, kuru vēsture sākās aptuveni pirms 20, varbūt pat 25 gadiem. Un izvairīšanās runāt par to, ka Eiropas sabiedrība, pasaules sabiedrība nav spējusi atrisināt ne Piedņestras, ne Osetijas, ne Abhāzijas, ne Kalnu Karabahas konfliktus, faktiski liek domāt par to, vai mūsu ietekme, Eiropas ietekme, globālajos procesos ir pietiekama. Ja mēs runājam par ekonomisko sadarbību un sadarbību drošības jomā, ir jāsaprot, ka jāstiprina ne tikai transatlantiskās saites, kas ir pamatu pamats mūsu drošībai un ekonomiskajai attīstībai, bet ir jāstiprina arī reģionālās saites. Baltijas jūra ir konkrēts reģions. Ne tikai sadarbība Baltijas valstu starpā, kas varētu būt labāka (mēs neesam darījuši visu, lai tā būtu ideāla), bet arī sadarbība Ziemeļvalstu un Baltijas valstu starpā ir tas „atslēgas punkts”, kur mēs varam sasniegt progresu. Un šeit jādomā ļoti drosmīgi! Visciešākā ekonomiskā integrācija - jā, uz to mēs esam spējīgi, to mūsu uzņēmēji dara, daudz neprasot, vai politiķi par to lems vai nelems. Bet, ja mēs runājam par drošības sadarbību, tad, es domāju, mēs esam samērā gļēvi un nespējam drosmīgi pateikt, ka arī tādu valstu kā Zviedrija un Somija ciešāka iesaistīšanās militārās drošības sistēmās ir vienīgais ceļš, kā nodrošināt stabilu drošību Baltijas valstu starpā. Un šeit ir daži argumenti - kāpēc. Kāds no runātājiem jau pieminēja militārās mācības Zapad-2013. Militārās mācības ir normāla prakse. Arī mēs paši piedalāmies mācībās Steadfast Jazz, tikai mērķi var būt dažādi. Un, ja mēs paskatīsimies, kas tad notiek aiz mūsu austrumu robežas, tad rodas daži jautājumi: kāpēc pie mūsu austrumu robežas - ar kādiem mērķiem, ar kādiem nodomiem - tiek izvietoti tādi uzbrukuma ieroči kā vidējās darbības rādiusa raķetes, desanta karaspēks un kaujas helikopteri? Tie visi ir uzbrukuma ieroči! Ja mēs spēsim gūt skaidru atbildi - kāpēc, tad, protams, būsim gandarīti, bet, ja nespēsim, tad mums ar to ir jārēķinās. Mēs nevaram aizvērt acis. Tāpēc, manuprāt, process nav jāsteidzina, bet mums ir skaidri jāpasaka šo Ziemeļvalstu sabiedrībām: jūs esat gaidīti kopējā kolektīvās drošības sistēmā! Es domāju, ka šie ir tikai daži uzdevumi, kas Latvijas ārpolitikai ir jārisina tuvākajā laikā, taču rezultāti būs tikai ilgtermiņā, bet, lai kaut ko veiksmīgi izdarītu - lai veidotu veiksmīgu ietekmi, ir jāizdara mājasdarbi. Es runāšu tikai par trim mājasdarbiem. Pietiks tikai runāt vien par 2 procentiem aizsardzības budžetam. Laiks ir arī šo budžetu palielināt un pildīt tās saistības, ko mēs esam uzņēmušies. Visiem deputātiem, politiķiem un amatpersonām ir pienācis laiks veltīt visu savu uzmanību Latvijas prezidentūrai, visiem iesaistoties visos tās līmeņos. Tā ir iespēja Latvijas ietekmes palielināšanai, tā ir iespēja aizstāvēt Latvijas valsts intereses. Un, treškārt, šeit tas tā netieši tika pieminēts, bet es ļoti atbalstītu mūsu intelektuālās analīzes bāzi - Latvijas Ārpolitikas institūtu. Arī tam vajag atrast naudu, lai mums būtu analīze, uz ko balstīties, kas būtu neitrāla no politikas, kas būtu vēsa, skaidra skata vērta un palīdzētu mums atrast pareizo ceļu nākotnes izaicinošajā pasaulē. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2014_01_23-seq45 language "lv".
• 2014_01_23-seq45 speaker Valdis_Zatlers-1955.
• 2014_01_23-seq45 mentions Q822919.
• 2014_01_23-seq45 mentions Q211.
• 2014_01_23-seq45 mentions Q193089.
• 2014_01_23-seq45 mentions Q458.
• 2014_01_23-seq45 mentions Q33.
• 2014_01_23-seq45 mentions Q148.
• 2014_01_23-seq45 mentions Q39731.
• 2014_01_23-seq45 mentions Q8896.
• 2014_01_23-seq45 mentions Q41550.
• 2014_01_23-seq45 mentions Q15628977.
• 2014_01_23-seq45 mentions Q7184.
• 2014_01_23-seq45 mentions Q858.
• 2014_01_23-seq45 mentions Q34.
• 2014_01_23-seq45 mentions Q794.
• 2014_01_23-seq45 mentions Q12360039.
• 2014_01_23-seq45 mentions Q43.
• 2014_01_23-seq45 mentions Q18628521.
• 2014_01_23-seq45 mentions Q208019.
• 2014_01_23-seq45 mentions Q155.
• 2014_01_23-seq45 mentions Q668.