Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_01_23-seq24> ?p ?o. }

• 2014_01_23-seq24 type Speech.
• 2014_01_23-seq24 number "24".
• 2014_01_23-seq24 date "2014-01-23".
• 2014_01_23-seq24 isPartOf 2014_01_23.
• 2014_01_23-seq24 spokenAs 23.
• 2014_01_23-seq24 spokenText "Labrīt, augsti godātais Valsts prezidenta kungs, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze, Saeimas Prezidija locekļi, cienījamās deputātes un godātie deputāti, ekselences! Man ir gods atklāt mūsu kārtējās debates par ārpolitiku un Eiropas Savienības jautājumiem - pēdējās 11.Saeimas laikā un pēdējās pirms Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē. Vēlos izmantot šo iespēju, lai pateiktos Saeimai, Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, bijušajam Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, saviem kolēģiem Ministru kabinetā un Latvijas diplomātiem par konstruktīvu sadarbību, veidojot un īstenojot Latvijas valsts ārpolitiku, nodrošinot mūsu intereses gan Eiropas Savienības ietvaros, gan ārpus tās. Laimdotas Straujumas vadītais Ministru kabinets ir gatavs aktīvi turpināt šo darbu. Aizvadītais gads mūsu ārpolitikā ir bijis veiksmīgs. Latvija kļuvusi par eirozonas 18.dalībvalsti, nonākot Eiropas Savienības sadarbības kodolā. Uzsāktas oficiālās sarunas par Latvijas uzņemšanu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb angliskajā saīsinājumā OECD. Pamatīgs darbs ieguldīts valsts eksporta veicināšanā, atbalstot mūsu uzņēmējus gan tradicionālajos, gan jaunajos tirgos. Latvija turpina sniegt praktisku palīdzību un atbalstu drošības situācijas stabilizācijai pasaulē, tai skaitā NATO un Eiropas Savienības operāciju ietvaros. Visi šie virzieni saglabā aktualitāti arī šogad. Godātie deputāti! Aizvadītais gads pasaulē bija sarežģītu un pretrunīgu notikumu pilns. Nestabilitāte un vardarbība Ziemeļāfrikā, pilsoņu karš Sīrijā jau vairākus gadus ir pasaules uzmanības lokā. Lai arī 2013.gadā tika sākta Sīrijas atbruņošana no ķīmiskajiem ieročiem, vardarbība un nebijuša mēroga humāna katastrofa šajā valstī turpinās. Konflikti un nestabilitāte Eiropas Savienības dienvidu kaimiņu reģionā tieši ietekmē arī Eiropas Savienības dalībvalstis. Tādēļ Latvija atbalsta Eiropas Savienības aktīvu rīcību dienvidu kaimiņu reģionā un Āfrikā. Mēs piedalāmies Eiropas Savienības centienos Mali stabilizācijā - Latvijas karavīri ir nosūtīti Eiropas Savienības apmācības misijā Mali bruņotajos spēkos. Būtisks izaicinājums visai Eiropas Savienībai ir migrācija un ārējo robežu drošība. Visvairāk tas skar Vidusjūras reģionu. Taču mēs saprotam, ka tas var skart arī mūs, tāpēc mēs atbalstām Grieķijas un Itālijas apņēmību koncentrēties uz nelegālās migrācijas problēmu risināšanu savas Eiropas Savienības prezidentūras laikā. 2013.gads iezīmēja pozitīvu notikumu attīstību saistībā ar Irānas kodolprogrammas iesaldēšanu. Latvija apsveic panākto vienošanos un cer, ka tā tiks konsekventi īstenota, palielinot drošību un stabilitāti reģionā. Savukārt 2014.gads būs nozīmīgs Afganistānai un visa reģiona tālākai attīstībai. Afganistānas prezidenta vēlēšanu veiksmīga norise un leģitīms iznākums ir būtisks priekšnoteikums Afganistānas politiskajai stabilitātei un attīstībai. Plānojot tālāku atbalstu Afganistānai, sabiedrotie, tostarp arī Latvija, ir skaidri pauduši apņēmību turpināt savu iesaisti, taču atbalsta sniegšanai jābūt arī ar skaidriem nosacījumiem. Mēs ceram, ka Afganistānas puses attieksme būs atbildīga un ka prezidents Karzajs noslēgs divpusējos drošības līgumus ar ASV un NATO, pie tam darīs to visdrīzākajā laikā, tādējādi izpildot svarīgus priekšnoteikumus Afganistānas tālākai stabilizācijai. Pagājušais gads pierādīja, ka arvien būtiskāka nozīme gan nacionālajā līmenī, gan starptautiskajā sadarbībā būs kiberpolitikas jautājumiem. Pieaugot draudiem mūsu kritiskajai infrastruktūrai, Latvijai nepieciešams stiprināt spēju novērst kiberdraudus un aizsargāties pret uzbrukumiem, vienlaikus saglabājot demokrātiskās brīvības un izmantojot iespējas, ko sniedz brīvs internets un modernās tehnoloģijas. Mums, protams, šobrīd pieaug bažas par situācijas attīstību Ukrainā. Šajās dienās Kijevas ielās starp protestētājiem un tiesībsargājošām iestādēm notiek sadursmes, kuras novedušas pie asinsizliešanas, kam esam izteikuši stingru nosodījumu. Ukrainas politiskajai vadībai jādara viss iespējamais, lai atrisinātu politisko krīzi valstī miermīlīgā ceļā, iesaistot dialogā visas ieinteresētās puses. Situācijas eskalācijas gadījumā es neizslēdzu iespēju, ka no Eiropas Savienības puses sekos arī bargāks signāls un varētu tikt piemērotas arī ierobežotas sankcijas. Šie ir tikai daži no globālajiem izaicinājumiem, ar kuriem jāsaskaras Latvijai. Godātie deputāti! Bet par ko būs Latvijas ārpolitika 2014.gadā? Mūsu pamata prioritātes paliek nemainīgas. Par tām es runāju jau savā 2012.gada uzrunā, ieskicējot 11.Saeimas laikā veicamos uzdevumus. Mūsu ārpolitika būs par valsts politiskās un ekonomiskās konkurētspējas attīstību. Tā būs par drošības un transatlantiskās saites stiprināšanu. Tā būs par gatavošanos prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, un tā būs par Baltijas jūras reģionu, par ciešākiem sakariem mūsu pašu, kaimiņu, starpā. Un tā būs arī par sadarbību un atbalstu mūsu tautiešiem ārzemēs. Mūsu šībrīža ekonomiskā attīstība ir lielā mērā balstīta uz eksporta pieaugumu. Salīdzinot ar ļoti veiksmīgo 2012.gadu, redzam, ka arī aizvadītajā gadā eksports turpinājis augt. Šo pozitīvo tendenci varēsim saglabāt, tikai rūpējoties par savas konkurētspējas uzlabošanu pasaules tirgos. Arī šogad ārlietu dienests turpinās visiem spēkiem atbalstīt mūsu uzņēmējus. Mūsu prioritātes būs divpusējo ekonomisko kontaktu veidošana, uzņēmumu interešu aizsardzība ārvalstīs, tostarp arī tiesiskā ziņā, kā arī pozitīva Latvijas ekonomiskā tēla veidošana. Tas attiecas uz jau apgūto tirgu potenciāla izmantošanu, bet jo īpaši - uz centieniem ieiet perspektīvajos un jaunajos tirgos. Analizējot mūsu pašreizējo eksporta tirgus struktūru, redzam, ka Latvijas 20 galvenie eksporta partneri ir Eiropas valstis un ASV, kā arī mūsu pašu tuvākie kaimiņi. Tie ir jau mūsu apgūtie tirgi. Tie sastāda apmēram 90 procentus no mūsu eksporta. Un tikai apmēram 10 procentus Latvijas eksporta veido tirgi, kuriem ir augoša ietekme pasaules ekonomikā, - Dienvidaustrumāzija, Ķīna, Indija, Dienvidkoreja, Persijas līča valstis un Latīņamerika. Latvijas eksporta apjomi uz dažiem no šiem tirgiem strauji pieaug: piemēram, 2013.gadā uz Ķīnu - par 70 procentiem, uz Centrālāzijas valstīm - par 30 procentiem. Tas skaidri iezīmē, ka šiem tirgiem ir potenciāls. Tomēr to apgūšana ir saistīta ar izaicinājumiem, kuru pārvarēšana prasa Latvijas uzņēmēju pieredzi, sagatavotību un resursus. Viena no panākumu atslēgām būs Latvijas ražojošo un pakalpojumu nozaru spēja sagatavot kopīgu piedāvājumu jaunajos tirgos. Jaunajos tirgos politiskajam atbalstam ir būtiska loma. Bieži vien uzņēmējiem jāpalīdz ar šo tirgu īpatnību izskaidrošanu un kontaktu dibināšanu. Tāpēc mēs turpināsim darbu, veidojot nepieciešamo politisko bāzi ekonomiskās sadarbības attīstīšanai. Lai veicinātu mūsu ekonomisko konkurētspēju, Latvija šogad atver vēstniecību Indijā un Apvienotajos Arābu Emirātos. Godātie deputāti! Ārējās drošības jomā mēs iestāsimies par ciešākām transatlantiskajām saitēm, aicinot Amerikas Savienotās Valstis nostiprināt savu klātbūtni Eiropā, kas ir visas Eiropas drošības stūrakmens. Tāpat atbalstīsim Eiropas Savienības un ASV tirdzniecības un investīciju līguma noslēgšanu, kam būs arī milzīga ģeopolitiska nozīme. Mēs padziļināsim sadarbību kiberdrošības jomā, kā to nolēma Baltijas valstu prezidenti un ASV prezidents, pagājušajā gadā tiekoties Vašingtonā, Baltajā namā. Turpināsim atbalstīt iniciatīvas Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas aliansē, kuras vieno partnerus un sabiedrotos kopīgo mērķu sasniegšanai. Mēs skaidri apzināmies, ka tikai vienota un rīcībspējīga Ziemeļatlantijas līguma organizācija ir neaizvietojama Latvijas drošībai. Šogad septembrī Lielbritānijā notiks NATO samits. Mūsu prioritāte samitā būs nostiprināt alianses kolektīvo drošību, kā arī ASV klātbūtni un iesaisti Eiropā. Īpašu lomu iegūs savietojamība sabiedroto starpā, jo mazināsies alianses iesaiste Afganistānā. Tāpēc iestāsimies par praktiskiem soļiem - par regulāru un apjomīgu militāro un krīžu vadības mācību noturēšanu, kuru nozīmi parādīja Latvijā un Polijā pērn sekmīgi noritējušās militārās mācības Steadfast Jazz, kuras tika rīkotas NATO līguma 5.panta ietvaros. Savukārt ciešākas saites ar partneriem, kuri stiprina alianses spējas, - piemēram, saites ar Somiju un Zviedriju, - ir nepieciešamas Latvijas un visa Baltijas jūras reģiona drošībai. Uzskatu, ka NATO un Zviedrijas un Somijas sadarbība ir jāveido kvalitatīvi jaunā līmenī. Tāpēc būtiska ir vēl ciešāka mūsu partneru integrācija alianses operācijās, krīžu vadības un militārajās mācībās, ātrās reaģēšanas spēkos un citās savietojamību veicinošās iniciatīvās. Diskusijā par NATO paplašināšanos aicināsim turpināt atvērto durvju politiku, kas balstīta uz trim principiem: 1) katra kandidātvalsts tiek vērtēta individuāli, balstoties uz reformu īstenošanu; 2) paplašināšanās vairo alianses drošību un 3) nevienai valstij ārpus NATO nav veto tiesību par alianses paplašināšanās politiku. Latvija arī aktīvi turpinās atbalstu drošības situācijas uzlabošanai Afganistānā - gan palīdzot apmācīt Afganistānas nacionālos drošības spēkus jaunās NATO apmācības misijas sastāvā, gan turpinot pildīt vadošās valsts lomu Ziemeļu apgādes tīklā Afganistānas virzienā. Tas ir ne tikai Latvijas ieguldījums NATO svarīgākajā operācijā, bet arī devums Latvijas tautsaimniecībai, jo tiek pirktas Latvijas uzņēmēju ražotās preces un tranzītam izmantota mūsu infrastruktūra. Šim maršrutam ir potenciāls kļūt par komerciālu transporta koridoru, kas savienotu Eiropu un Āziju. Tāpēc Ārlietu ministrija roku rokā ar ārvalstu partneriem, nozaru ministrijām un uzņēmumiem pieliek pūles, lai nostiprinātu Latvijas vietu jaunajos maršrutos. Mūsu ikgadējie starptautiskie semināri ir kļuvuši par vērtīgiem pasākumiem Ziemeļu apgādes tīkla plānošanā. Ņemot vērā partneru interesi, arī šogad rīkosim starptautisku konferenci par šo tēmu. Latvijas militārie un civilie speciālisti jau piedalās Eiropas Savienības operācijās un misijās, un es paredzu, ka nākotnē Eiropas Savienības, tajā skaitā Latvijas, loma pasaules krīžu risināšanā palielināsies. Mūsu drošībai būtiska ir Eiropas Savienības kopējās aizsardzības un drošības politikas īstenošana, savstarpēji papildinoties ar NATO darbību, veltot atbilstošus līdzekļus aizsardzībai un tās spējām, efektīvi izmantojot visus Eiropas Savienības rīcībā esošos instrumentus. Mūsu prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā 2015.gadā Eiropas drošības jautājumi tiks apspriesti visaugstākajā līmenī. Diskusijā īpašu uzmanību pievērsīsim atbilstošu resursu veltīšanai aizsardzībai, NATO un Eiropas Savienības attiecību harmonizācijai, Eiropas Savienības civilo un militāro spēju attīstībai, kā arī sadarbībai ar Austrumu partnerības valstīm. Vienlaikus attiecībās starp transatlantiskajiem partneriem aktualizējās arī jautājums par datu drošību, kura attīstība diemžēl mazināja arī savstarpējo uzticību. Ticam, ka kopīgi atradīsim risinājumus, kas atbildēs uz drošības izaicinājumiem, vienlaikus respektējot Eiropas Savienības pilsoņu privātuma un datu aizsardzību. Sabiedrotajiem ir jāstiprina savstarpējā uzticība, jo transatlantiskajā dienas kārtībā ir ļoti daudz kopīgi risināmu jautājumu. Godātie kolēģi! Nākamajā gadā Latvija kā prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē uzņemsies Eiropas Savienības politisko vadību un koordināciju. Jau šobrīd mūsu balss ir ieguvusi lielāku svaru saistībā ar tuvojošos prezidentūru. Šis gads, protams, Latvijas ārpolitikai un diplomātiskajam dienestam ir ne vien lielu iespēju, bet arī lielu izaicinājumu gads. Gatavojoties prezidentūrai, mūsu pamatintereses ir skaidri definēt un īstenot Eiropas kopējās intereses, gan arī izmantot šo iespēju, lai veicinātu Latvijas politisko un ekonomisko pozīciju nostiprināšanu Eiropas Savienībā un pasaulē kopumā. Šis uzdevums ir jāveic sarežģītā laikā. Latvijas pilsoņi šogad divreiz dosies pie vēlēšanu urnām, lai ievēlētu Eiropas Parlamentu un pēc tam -Saeimu. Es vēlos pateikties visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām par nesen noslēgto vienošanos par Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā... Eiropas Savienības Padomē sagatavošanu un īstenošanu. Tas apliecina visu politisko spēku briedumu un apņemšanos virzīt Eiropas politiku, meklējot labāko veidu, kā nodrošināt mūsu valsts intereses. Esmu pārliecināts, ka šī vienošanās nodrošinās Latvijas ārpolitikas pēctecību vēlēšanu maratona un 12.Saeimas laikā. Esmu gatavs aktīvai un konstruktīvai sadarbībai, lai īstenotu šajā dokumentā uzstādītos mērķus. Godātie kolēģi, 2013.gada ietvaros sabiedriskajās diskusijās, kā arī pagājušā gada ārpolitikas debatēs Eiropas Savienības Austrumu partnerība tika izvirzīta kā viena no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē prioritātēm. Mūsu interesēs ir iespējami plaša sadarbības, stabilitātes un izaugsmes zona Eiropā. Sadarbības attīstība ar Austrumu partnerības valstīm sniedz Latvijai iespējas veicināt savu ekonomisko labklājību, attīstīt jaunus projektus transporta, enerģētikas, izglītības un kultūras sfērā. Piemēram, 2013.gada deviņos mēnešos Latvijas preču eksports uz šīm valstīm ir pieaudzis par 4,7 procentiem, bet uz atsevišķām valstīm, piemēram, Gruziju, - pat par 48 procentiem. Baltkrievija un Ukraina ieņem stabilu un pastāvīgu vietu Latvijas 20 lielāko tirdzniecības partneru vidū. Baltkrievija tradicionāli ir Latvijas otrs lielākais tranzīta partneris. Jaunas iespējas tirdzniecības ceļu attīstībā var sniegt arī konteineru pārvadājumu maršruts Zubr, kas savienos Ukrainas dienvidus ar Baltijas jūru. Arvien vairāk studentu no Austrumu partnerības dalībvalstīm par savu studiju vietu izvēlas Latviju. Mūsu iespējas nodot zināšanas un pieredzi, radīt augsni ciešākai ekonomiskai un politiskai sadarbībai ar Austrumu partnerības valstīm palielināsies šajā un nākamajā gadā arī attīstības politikas kontekstā. Jau tagad desmitiem Latvijas ekspertu strādā Austrumu partnerības valstīs, sniedzot atbalstu šo valstu administratīvās kapacitātes stiprināšanā un pieredzes nodošanā. Viņu ieguldījums tiek atzinīgi novērtēts. Šī atbalsta sniegšana paver jaunas iespējas arī Latvijas uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām, universitātēm un koledžām veidot ciešākas attiecības ar Austrumu partneriem, jo Latvijas vārds un tēls šeit ir labi zināms. Tādēļ jo īpaši svarīgi ir kāpināt arī Latvijas politisko atbalstu Austrumu partnerības valstīm. Pagājušajā gadā notikušais Viļņas samits atvēra jaunu lappusi Eiropas Savienības attiecībās ar Austrumu partnerības valstīm. Tika parafēti asociācijas līgumi ar Moldovu un Gruziju, parakstīts vīzu atvieglojuma līgums ar Azerbaidžānu. Lai arī asociācijas līgums ar Ukrainu samita laikā netika noslēgts, durvis tālākai sadarbībai starp Eiropas Savienību un Ukrainu ir palikušas atvērtas, bet lēmums ir pašas Ukrainas ziņā. Eiropas Savienība veido politiku ar Austrumu partnerības valstīm uz šo valstu brīvas izvēles pamata. Nevienai trešajai valstij nav un nebūs tiesību ietekmēt šo brīvo izvēli. Tieši tādēļ ir svarīgi 2014.gadā parakstīt parafētos asociācijas līgumus ar Moldovu un Gruziju, lai sniegtu šīm valstīm jaunas nākotnes attīstības perspektīvas. Šajā gadā jādara viss, lai pieņemtu lēmumus par vīzu atcelšanu īstermiņa braucieniem Moldovas Republikas pilsoņiem. Tāpat šādi lēmumi ir jāpieņem par pārējām Austrumu partnerības valstīm. Vīzu režīma atcelšana sniedz iespējas šo valstu pilsoņiem brīvi ceļot, apgūt jaunas zināšanas un stiprināt piederību Eiropai. Esmu pārliecināts, ka šie darbi radīs vēl auglīgāku augsni arī Latvijas tūrisma un izglītības sistēmas attīstībai. Kā jau minēju, Eiropas Savienības durvis Ukrainai paliek atvērtas. Esmu pārliecināts, ka Ukrainas nākotne ir ciešā sadarbībā ar Eiropas valstīm, pie kurām Ukraina un tās tauta ir piederīga gadsimtiem, tādēļ Ukrainas valdībai un tautai novēlu pieņemt lēmumu, kas atbilst tās patiesajām ilgtermiņa interesēm. Pēdējo mēnešu notikumi Kijevā un citās pilsētās liecina par arvien pieaugošo pilsoniskās sabiedrības briedumu un vēlmi veidot citu nākotni. Es aicinu Ukrainas valdību sniegt pilsoniskajai sabiedrībai iespēju viedokļa paušanai un pielikt visas pūles, lai prezidenta vēlēšanas 2015.gada sākumā notiktu atbilstoši Eiropā pieņemtajiem demokrātijas un vēlēšanu standartiem. Austrumu partnerības ietvaros Latvija vēlas turpināt veidot Eiropas Savienības attiecības ar Baltkrieviju. Arvien pieaugošie kontakti dažādās jomās kalpo abu pušu interesēm. Pozitīvi vērtējama Baltkrievijas vēlme uzsākt sarunas par vīzu režīma atvieglojumiem ar Eiropas Savienību. Latvija sniegs visu iespējamo atbalstu šādu sarunu veiksmīgai pabeigšanai. Vienlaikus uzskatām, ka demokrātisku reformu veikšana Baltkrievijā un jo īpaši politisko ieslodzīto atbrīvošana radītu jaunus un stiprus impulsus Baltkrievijas un Eiropas Savienības dialoga attīstībai. Attiecībās ar Armēniju un Azerbaidžānu turpināsim meklēt ceļus, kas palīdzētu šīm valstīm atrast pareizo attiecību modeli dialogā ar Eiropas Savienību. Es gribētu iezīmēt šādus darbības virzienus mūsu prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē saistībā ar Austrumu partnerības valstīm. Pirmkārt, tālāka ekonomisko sakaru veicināšana un - perspektīvā - integrācija kopīgajā Eiropas Savienības ekonomiskajā telpā. Ceru, ka Rīgas samita laikā 2015.gada maijā kopīgi ar Eiropas Savienības kolēģiem un Austrumu partneriem varēsim izvērtēt asociācijas līgumu ar Moldovu un Gruziju pirmos rezultātus un nospraust tālāko rīcības plānu šo valstu pakāpeniskai integrācijai Eiropas Savienībā. Otrkārt, brīvas ceļošanas zonas tālāka paplašināšana. Jāpanāk būtisks progress Austrumu partnerības valstīs Eiropas Savienības standartu pārņemšanā, lai līdzās Moldovai brīva ceļošana uz Eiropas Savienības valstīm kļūtu realitāte arī citām valstīm. Paredzu, ka Rīgas samita laikā mēs varētu parakstīt vīzu režīma atvieglojumu līgumu ar Baltkrieviju. Treškārt, pilsoniskās sabiedrības iesaiste. Pēdējo gadu notikumi skaidri apliecina pilsoniskās sabiedrības kā reformu katalizatora lomu Austrumu partnerības dalībvalstīs. Latvija plāno rīkot vairākus plašus pasākumus, kuri būs vērsti uz Eiropas Savienības un Austrumu partneru jaunatnes, uzņēmēju, politikas ekspertu, žurnālistu un citu grupu ciešākas sadarbības izveidi, kā arī ceļu meklēšanu aktīvai dalībai Austrumu partnerības valstu politiskajā dzīvē. Godātie deputāti! Otrs svarīgs mūsu prezidentūras darba virziens būs Eiropas Savienības ciešāka iesaiste Centrālāzijas reģionā un Afganistānā. Šo valstu drošība un stabilitāte, sociālā un ekonomiskā attīstība, labas pārvaldības stiprināšana, biznesa vides uzlabošana un virzība uz atvērtāku ekonomiku atbilst gan pašu šo valstu, gan Eiropas Savienības ilgtermiņa interesēm. Pēdējos gados Latvijai izveidojušies daudzveidīgi un plaši divpusējie kontakti ar Centrālāzijas valstīm, pieredze un izpratne par reģionu. Sadarbība ar Centrālāzijas valstīm sniedz Latvijai arī ekonomiskos ieguvumus. 2013.gadā, kā jau minēju, eksports ir pieaudzis vidēji par 30 procentiem. Kazahstāna ir Latvijas trešais lielākais tranzīta partneris pēc Krievijas un Baltkrievijas. Vēlos īpaši izcelt transporta un tranzīta savienojumu attīstības potenciālu. Latvija iezīmējas kā transporta artērija starp Baltijas jūru, Afganistānu un Centrālāziju ar iespējām Ķīnas, Indijas un Pakistānas virzienā. Latvija guvusi ievērojamu pieredzi sadarbībā ar reģiona valstīm Ziemeļu apgādes tīkla nodrošināšanā. Kopš šī projekta darbības uzsākšanas Latvijā pārkrauti vairāk nekā 100 tūkstoši konteineru transportēšanai Afganistānas un arī pretējā virzienā. Šobrīd ir svarīgi, kā jau arī minēju sadaļā par mūsu ārējo drošību, lai šis koridors attīstītos arī par komerciālu transporta ceļu. Latvija ir ieinteresēta savu divpusējo pieredzi ieguldīt visas Eiropas Savienības attiecībās ar reģionu gan ekonomisko sakaru aktivizēšanai, gan tā labklājības veicināšanai un Eiropas Savienības vērtību nostiprināšanai. No pieredzes zinām, ka sadarbības padziļināšanai ar reģiona valstīm svarīgs ir politiskā līmeņa atbalsts, tāpēc Eiropas Savienībai maksimāli jānodrošina regulārs augsta līmeņa politiskais un drošības dialogs ar Centrālāziju. Eiropas Savienības attiecības ar ikvienu Centrālāzijas valsti jāveido uz individuāliem pamatiem atkarībā no to brīvprātīgas izvēles un gatavības sadarboties. Vienlaikus jāstiprina reģionālās sadarbības dimensija, bez kuras nav iespējams risināt reģiona līmeņa izaicinājumus, jo īpaši saistībā ar situāciju Afganistānā pēc NATO ISAF misijas beigām. Mūsu pieredze Eiropas Savienības attiecību padziļināšanā ar Centrālāziju var būt vērtīga, ņemot vērā mūsu praktiskās sadarbības iestrādes, un tāpēc mēs savas prezidentūras laikā koncentrēsimies uz šādiem darbības virzieniem. Sadarbība robežu drošības, muitas un pretnarkotiku jomās var kļūt par Eiropas Savienības un Centrālāzijas sadarbības elementu. Augošais Centrālāzijas studentu skaits Latvijas augstskolās norāda uz potenciālu attīstītu sadarbību izglītības jomā. Aktīvas ir arī Latvijas nevalstiskās organizācijas. Un es domāju, ka šeit mums ir jāturpina darbs, lai tās atbalstītu. Paraugs ir, piemēram, resursu centra „Marta” un Portidžas asociācijas darbība Uzbekistānā un Kirgizstānā, palīdzot sievietēm un bērniem aktuālu jautājumu risināšanā, kā arī nevalstisko organizāciju iesaistīšanās valsts pārvaldes procesos. Šādus un līdzīgus projektus turpināsim atbalstīt Eiropas Savienības un arī mūsu pašu attīstības sadarbības politikas ietvaros. Vēl mēs darbosimies virzienos, kas ir saistīti ar cīņu pret terorismu, pievērsīsimies ekonomisko saišu attīstībai, energoefektivitātes, kā arī atbalsta likuma varas un labas pārvaldības stiprināšanai. Domāju, ka mums visiem kopīgi ir jāatbalsta to Centrālāzijas valstu, kas vēl nav Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstis, pievienošanās šai organizācijai. Godātie deputāti! Tradicionāli mūsu ārpolitikas prioritārais reģions, protams, ir Baltijas valstu sadarbība, plašākā kontekstā - viss Baltijas jūras reģions. Tas iegūst īpašu nozīmi arī Eiropas Savienības kontekstā. Gan Latvijas, gan reģiona valstu ilgtermiņa drošību, stabilitāti un ekonomisko izaugsmi ir iespējams panākt tikai kopīgiem spēkiem. Latvijas iestāšanās eirozonā ir ģeopolitiski svarīgs solis, un nākamajā gadā mēs ceram sveikt arī Lietuvu. Taču ne mazāk svarīga ir arī enerģētiskā drošība, piegāžu diversifikācija, transporta sakari - tas mūs vēl vairāk nostiprina eiroatlantiskajā telpā. Enerģētika un transports ir jomas, kurās vienīgi kopīgiem spēkiem varam palielināt ikvienas valsts ekonomisko konkurētspēju un enerģētisko drošību. Diemžēl līdzšinējās politiskās apņemšanās un solījumus nav izdevies iedzīvināt - savstarpējā nepamatotā konkurence kavē mūsu integrēšanos tieši transporta un enerģētikas struktūrās. Aizvadītajā gadā Latvija, prezidējot Baltijas Ministru padomē un Baltijas Asamblejā, virzīja enerģētikas un transporta, kā arī reģiona konkurētspējas jautājumus. Baltijas Ministru padomē panācām mums svarīgo politisko apņemšanos īstenot Rail Baltica projektu, kā arī turpināt ieviest Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plānu. Šis darbs būs jāturpina arī praktiskā līmenī. Runājot par enerģētisko drošību un piegāžu diversifikāciju reģionā, jāteic, ka būtiska loma ir Eiropas Savienības enerģētikas politikai - tā vērsta uz mūsu reģiona problemātikas risināšanu. Mums ir izdevies panākt, ka Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāna projekti ir iekļauti Eiropas kopējo interešu sarakstā - tie varēs pretendēt uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Šī valdība ir apņēmusies uzsākt dabasgāzes tirgus liberalizāciju, veicot grozījumus normatīvajos aktos līdz šī gada aprīlim, un sastādīt ceļa karti dabasgāzes tirgus atvēršanai atbilstoši Eiropas Savienības prasībai, lai to īstenotu ne vēlāk kā 2017.gada aprīlī. Latvija konsekventi virza enerģētiku kā savu prioritāti arī Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam ietvaros. 2013.gadā tika panākta Eiropas Savienības Komisijas un dalībvalstu vienošanās par stratēģijas rīcības plāna prioritātēm - tās ietver arī Latvijai svarīgos enerģētikas projektus. Arī šogad stratēģijas ietvaros uzmanību pievērsīsim enerģētikas jautājumiem. Latvija kopā ar Dāniju turpina pildīt galvenā koordinatora funkcijas enerģētikas prioritātes īstenošanā stratēģijas ietvaros. Enerģētikas jautājumi neapšaubāmi saglabās prioritāti arī mūsu prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē. Protams, Baltijas jūras reģiona sadarbība būtu grūti iedomājama bez Krievijas. Tāpēc apsveicami, ka mūsu kaimiņvalsts ir ieinteresēta sadarboties Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam ietvaros. Šeit Latvijas īpašā interese ir vides un transporta jomas, tostarp pierobežas infrastruktūras, attīstība. Reģionālās sadarbības ieguvumus saskatām mēs visi. Tīra vide, iespējas biznesam, iedzīvotāju kontakti ir pamats stabilitātei un izaugsmei Baltijas jūras reģionā. Godātie deputāti! Šī runa laikam nebūtu pilnīga, ja es nepieskartos, protams, arī attiecībām ar mūsu lielāko kaimiņu - Krieviju. No vienas puses, mūsu divpusējā praktiskajā sadarbībā vērojama pozitīva dinamika. Krievija ieņem 2.vietu Latvijas tirdzniecības partneru vidū. Turpinās veiksmīgā sadarbība Ziemeļu apgādes tīkla attīstībā. Norit robežas demarkācijas darbi. Strādā Starpvaldību komisija. Aizvadītais gads ir devis labu impulsu arī mūsu politiskā dialoga attīstībai. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka Krievija turpinājusi periodiski nākt klajā ar nepamatotu kritiku un neobjektīviem vērtējumiem par Latvijas sabiedrības integrācijas procesiem un vēstures jautājumiem, ko esam konsekventi atspēkojuši. Īpaši dīvaina šī kritika šķiet uz negatīvo tendenču fona pašā Krievijā. Likumi, kuri ir klajā pretrunā ar Krievijas Federācijas starptautiskajām saistībām, demokrātijas un likuma varas principu ignorēšana, pieaugošās ksenofobijas tendences pašā Krievijā raisa nopietnas bažas ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropas Savienībā. Savu satraukumu esam pauduši gan divpusējā dialogā ar Krieviju, gan arī dažādos starptautiskajos forumos. Latvijas pieeja attiecībām ar Krieviju ir definēta jau manā 2012.gada ziņojumā Saeimai, kurā mēs ieskicējām šīs Saeimas ārpolitiskās prioritātes un darbu - „uz abpusēja izdevīguma un savstarpējas cieņas balstīta sadarbība”. Mēs esam gatavi veicināt šādu sadarbību arī turpmāk, esam gatavi veicināt arī Eiropas Savienības un Krievijas dialogu jautājumos, kur pastāv abpusēja interese. Domāju, ka Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē varētu būt labs stimuls, lai veicinātu sarunas par jaunā Eiropas Savienības un Krievijas līguma noslēgšanu. Esam gatavi turpināt dialogu Centrālāzijas un Afganistānas kontekstā, kā arī Austrumu partnerības jautājumos, kliedējot bieži vien nepamatotos mītus, kas tiek radīti Maskavā. Vienlaikus mūsu partneriem ir jāsaprot, ka spiediena politika pret Eiropas Savienības dalībvalstīm vai tās Austrumu partneriem nav un nebūs pieņemama. Godātie deputāti! Šīsdienas debates ir iespēja uzrunāt ne tikai jūs. Es gribētu izmantot šo iespēju, lai vērstos pie mūsu sabiedrības daļas, ar kuru ārlietu dienesta darbs ir saistīts vistiešākajā veidā, - pie mūsu tautiešiem ārzemēs. Mēs darām un darīsim visu iespējamo, lai palīdzētu Latvijas valstspiederīgajiem ārzemēs saglabāt saikni ar Latviju un latvisko identitāti, kā arī iesaistīties mūsu valsts politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. No sarunām ar tautiešiem ārzemēs kļūst skaidrs, cik liela nozīme ir mūsu praktiskajam atbalstam. Šeit domāju atbalstu nedēļas nogales skolām un mūsu pārstāvniecībām kā diasporas pulcēšanās vietām, kā arī par efektīvu konsulāro pakalpojumu sniegšanu mūsu valstspiederīgajiem ārzemēs. Mēs gatavojamies tam, ka šo uzdevumu apjoms pieaugs. 2013.gada oktobrī stājās spēkā Pilsonības likuma grozījumi, kas paplašina Latvijas pilsoņu loku, daudziem dodot iespēju iegūt Latvijas pilsonību, vienlaikus saglabājot citas valsts pilsonību. Jau pirmajos trīs mēnešos saņemts vairāk nekā tūkstotis pieteikumu. Gaidāms, ka šogad interese par Latvijas pilsonību vēl vairāk pieaugs, tāpēc šim mērķim veltīsim lielākus cilvēkresursus. Vairākās Latvijas pārstāvniecībās tiks palielināts darbinieku skaits, lai nodrošinātu tautiešiem iespēju efektīvi saņemt konsulāros pakalpojumus. Šāds atbalsts Latvijas piederīgajiem ārzemēs ir mūsu tiešais pienākums, taču tikpat svarīga ir iesaiste un sadarbība. Mūsu tautiešiem pasaulē ir milzīgs potenciāls ekonomikā, kultūrā, zinātnē un izglītībā. Zinu, ka daudzi vēlas savas spējas, zināšanas un enerģiju ieguldīt arī Latvijas labā. Šeit gribu izcelt pagājušajā gadā Latvijā notikušo pirmo Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu. Tas bija labs impulss, lai meklētu jaunas sadarbības formas, kas nāks par labu arī Latvijai. Kopā ar pasaules latviešu organizācijām turpināsim strādāt, lai veidotu sinerģiju starp Latvijai piederīgajiem neatkarīgi no dzīvesvietas, pārvēršot to par Latvijas izaugsmes faktoru. Godātie deputāti! Šogad aprit arī 10 gadi, kopš Latvija ir NATO un ES dalībvalsts. Mūsu reģions ir drošāks nekā jebkad. Mūsu pienākums ir nodrošināt, ka šāds drošības līmenis saglabājas arī Latvijas tautas nākamajām paaudzēm. Mūsu pienākums ir izmantot savu balsi un dalību šajās organizācijās, lai rūpētos par savu cilvēku drošību un labklājību - iestātos par Latvijas cilvēku dzīves līmeņa kāpumu un valsts ekonomisko attīstību. Esmu pārliecināts, ka mēs to varam izdarīt! Ceru uz konstruktīvu domu apmaiņu arī šajās ārpolitikas debatēs un pateicos jums par uzmanību! (Aplausi.)".
• 2014_01_23-seq24 language "lv".
• 2014_01_23-seq24 speaker Edgars_Rinkevics.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q822919.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q211.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q3744607.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q649.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q3089345.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q2660080.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q37.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q193089.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q458.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q33.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q148.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q8889.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q39731.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q232.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q35.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q159.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q8896.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q4459436.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q41550.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q15628977.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q25931626.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q7184.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q889.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q212.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q23666.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q36.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q38.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q57630.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q184.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q858.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q34.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q230.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q41.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q9347.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q794.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q30.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q12360039.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q843.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q670356.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q217.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q18628521.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q1899.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q208019.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q878.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q668.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q7825.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q884.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q227.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q399.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q61.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q813.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q265.
• 2014_01_23-seq24 mentions Q82070.