Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_01_23-seq57> ?p ?o. }

• 2014_01_23-seq57 type Speech.
• 2014_01_23-seq57 number "57".
• 2014_01_23-seq57 date "2014-01-23".
• 2014_01_23-seq57 isPartOf 2014_01_23.
• 2014_01_23-seq57 spokenAs 84.
• 2014_01_23-seq57 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Ārlietu ministra kungs! Ekselences! Deputāti! Dāmas un kungi! Neatkarīgo deputātu grupas vārdā vēlos pateikties ārlietu ministram par kvalitatīvu un visaptverošu ziņojumu. Kopš ārpolitikas debašu aizsākuma šis ir pirmais gadījums, kad ir uzskatāmi redzams, ka ziņojuma saturs un tajā tieši un netieši minētie mūsu ārpolitikas uzdevumi attiecas ne tikai uz Ārlietu ministriju. Tie ir uzdevumi, kas ir jāpilda visām iesaistītajām valsts institūcijām, uzņēmējiem un viņu organizācijām, pašvaldībām, kā arī nevalstiskajam sektoram. Tas nozīmē, ka pakāpeniski nostiprinās izpratne par ārpolitiku kā iekšpolitikas turpinājumu un mainās priekšstats par ārpolitiku kā kādu atsevišķu nozari, kas atrodas ārpus citu ministriju vai valsts iestāžu kompetences. Ziņojumā arī precīzi atspoguļoti Latvijas ārpolitikas galvenie uzdevumi 2014.gadā, norādot gan uz Latvijas drošības un ekonomiskajām interesēm, gan sabiedrības vispārējām interesēm, konkrētāk - uz sadarbību ar diasporu. Vienlaikus jāteic: ja ministra minētie Latvijas ārpolitikas uzdevumi atspoguļoti prioritārā secībā, tad es vēlos norādīt, ka kārtībai, manuprāt, vajadzētu būt citai. Gan gatavošanās Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā, gan reģionālā sadarbība, manuprāt, uzskatāma par svarīgākām prioritātēm nekā, piemēram, centieni panākt Latvijas dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO). Attiecībā uz pēdējo arī būtu nepieciešami izskaidrojoši pasākumi, jo sabiedrība diemžēl ir vāji informēta par to, ko Latvijai nozīmē dalība šajā organizācijā, tādēļ viedokļi par ESAO (angļu valodā - OECD) sabiedrībā ir pretrunīgi. Atgriežoties pie Latvijas gaidāmās prezidentūras Eiropas Savienības Padomē, es aicinu jau laikus ielikt pamatus veiksmīgai Latvijas un Eiropas Savienības vēlamo mērķu sasniegšanai Austrumu partnerības ietvaros, it īpaši attiecībās ar Ukrainu. Ņemot vērā mūsu vēsturisko pieredzi, es uzskatu, ka Latvija ir spējīga piedāvāt elastīgus un visām iesaistītajām pusēm pieņemamus risinājumus. Tieši tas pats ir sakāms par divām Latvijai ļoti nozīmīgām kaimiņvalstīm, kuras vienlaikus ir būtiskas mūsu valsts ekonomiskās sadarbības partneres, - Krieviju un Baltkrieviju. Latvijas aizvien ciešākā integrācija apvienotās Eiropas struktūrās, it īpaši eirozonā, nozīmē, ka mēs drīkstam... nenozīmē, ka mēs drīkstam ieslīgt pašapmierinātībā un pārstāt īstenot pragmatisku, taču tajā pašā laikā uz Eiropas kopējām vērtībām balstītu ārpolitiku Austrumu virzienā. Vienlaikus ir ļoti būtiski, lai arī 2014.gadā Latvijas valsts kopumā, nevis tikai Ārlietu ministrija turpinātu nostiprināt aizvadītajā gadā, 2013.gadā, savus gūtos diplomātiskos un valsts panākumus, kas pieminēti ziņojumā. Kā eirozonas dalībvalsts mēs jau šobrīd sēžam pie viena galda ar citām eirogrupas valstīm un arī šajā virzienā nedrīkstam ļauties eiforijai. Mums nemitīgi jāpatur prātā, ka tas ir jauns formāts, kas sniedz ne tikai jaunas iespējas, bet prasa arī pilnvērtīgu jaunas pieredzes apgūšanu, papildu darbu un spēju aizstāvēt un atbalstīt savu iedzīvotāju intereses apstākļos, kad esam nabadzīgākā no Eiropas grupas dalībvalstīm. Mēs nedrīkstam bez īpašām atrunām turēties pie principa: kas ir labi Eiropai, tas ir labi arī Latvijai! Mums nepieciešams sākt domāt kategorijās, ka mēs esam daļa no Eiropas un tātad, kas ir labi Latvijai, tas ir labi arī Eiropai. Mērķu sasniegšanai šajā virzienā maksimāli lielu uzmanību būtu vēlams veltīt diplomātiskās sadarbības pastiprināšanai ar Latvijas jau esošajiem un potenciālajiem tuvākajiem sabiedrotajiem Eiropas Savienībā - ne tikai ar Baltijas valstīm, bet arī ar Ziemeļvalstīm un Višegradas grupu, jau laikus apzinot kopīgās intereses un sadarbības iespējamos risinājumus. Nobeigumā vēlētos pieminēt arī vēstniecību tīkla paplašināšanu kontekstā ar globālajām ekonomiskajām tendencēm. Tuvākajiem gadiem būtu nepieciešams skaidrāks ilgtermiņa plāns, kur un kad mēs gatavojamies atvērt jaunas diplomātiskās pārstāvniecības. Indija mūsu kartē jau ir iezīmēta, bet vēl paliek citas - britu valstis, Persijas līča reģions, Dienvidaustrumāzija, arī Āfrika un Latīņamerika. Šo sadaļu vēlos redzēt skaidrāku un ambiciozāku, paturot prātā galvenokārt ekonomiskos aspektus. Vēlos atgādināt, ka Eiropas Savienības ekonomiski spēcīgākās valsts - Vācijas - viens no eksporta politikas stūrakmeņiem ir ļoti plašs un attīstīts ekonomisko pārstāvniecību tīkls visā pasaulē, kas cieši sadarbojas ar šīs valsts ārlietu resoru, virzot un aizstāvot savas valsts uzņēmēju intereses, un arī Latvijai kā valstij, kuras ilgtermiņa mērķis ir uz eksportu orientēta ekonomika, ir jāiet šajā virzienā. Iespējams, ka vēl viens ieteikums, domājot par nākotni, būtu konsulāro jautājumu ievietošana ziņojuma „augstākos plauktos”, nevis pēdējā sadaļā. Par spīti tam, ka diplomātisko korpusu bieži vien uzskata par cilvēkiem, kuri ikdienā atpūšas komandējumos un pieņemšanās iedzer, skaitļi apliecina, ka diplomāti katru gadu valsts budžetā ienes vairākus miljonus latu, tikai izsniedzot Latvijas ceļošanas vīzas un uzturēšanās atļaujas vien, nemaz nerunājot par palīdzību, kas tiek sniegta uzņēmējiem. Paldies par uzmanību. (Pie frakcijām nepiederošu deputātu aplausi.)".
• 2014_01_23-seq57 language "lv".
• 2014_01_23-seq57 speaker Janis_Junkurs-1984.
• 2014_01_23-seq57 mentions Q822919.
• 2014_01_23-seq57 mentions Q211.
• 2014_01_23-seq57 mentions Q193089.
• 2014_01_23-seq57 mentions Q458.
• 2014_01_23-seq57 mentions Q39731.
• 2014_01_23-seq57 mentions Q159.
• 2014_01_23-seq57 mentions Q8896.
• 2014_01_23-seq57 mentions Q41550.
• 2014_01_23-seq57 mentions Q15628977.
• 2014_01_23-seq57 mentions Q212.
• 2014_01_23-seq57 mentions Q183.
• 2014_01_23-seq57 mentions Q184.
• 2014_01_23-seq57 mentions Q12360039.
• 2014_01_23-seq57 mentions Q208019.
• 2014_01_23-seq57 mentions Q668.