Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_01_23-seq68> ?p ?o. }

• 2014_01_23-seq68 type Speech.
• 2014_01_23-seq68 number "68".
• 2014_01_23-seq68 date "2014-01-23".
• 2014_01_23-seq68 isPartOf 2014_01_23.
• 2014_01_23-seq68 spokenAs 10.
• 2014_01_23-seq68 spokenText "Labdien, kolēģi! Ārpolitikas debates mums ir populāras, jo par ārpolitiku var runāt tāpat kā par laikapstākļiem. Par globāli vispārējām patiesībām, par procesiem, kuri mūs neietekmē vai kurus mēs nespējam ietekmēt, ir ērti paust savu viedokli. Ir jāsaprot arī tas, ka ir skaistas runas un ir reāli darbi. Ļoti bieži šīs skaistās runas ir priekš citiem, bet reālie darbi tiek darīti savu interešu dēļ. Un tāpēc es būtu vēlējies, lai mēs šeit, šinīs debatēs, vairāk runātu par konkrētām, reālām lietām, reāliem darbiem, ko mēs varam paveikt. Piemēram, ja mēs runājam par to, ka ārpolitika ir iespēja realizēt - un arī veids, kā realizēt - savas ekonomiskās intereses, tad vajadzētu runāt par konkrētu šo ekonomisko instrumentu, teiksim, vēstniecību, darbu. Būtu bijis ļoti labi, ja mēs dzirdētu šeit ziņojumu par to, kā ir strādājušas mūsu vēstniecības, par to, kur ir kādas problēmas un kādi ir bijuši izvirzītie uzdevumi un paveiktie darbi, lai mēs varētu saprast: varbūt tiešām kādā virzienā vajag kaut kā palīdzēt, kaut ko varbūt vajag mainīt. Tāpat būtu vērtīgi, ja arī mūsu ikdienas darbā, rutīnas darbā, būtu vairāk informācijas, analītiskas informācijas, par to, kas notiek ar mūsu kaimiņiem. Piemēram, mēs daudz runājam par Krieviju. Būtu ļoti labi dzirdēt šādu analīzi par Krieviju: kas tur īsti notiek, kādi procesi, uz kurieni tas virzās. Piemēram, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste varbūt ir izdomājusi, ka viņa grib atvienoties no Eiropas Savienības. Atkal būtu jādzird analīze, kāpēc un balstoties uz ko tas notiek. Tas viss mums palīdzētu labāk saprast, kas vispār apkārt mums virmo. Par konkretizāciju. Ļoti daudz mēs šeit pieminējām Latvijas prezidentūru, kas būs 2015.gadā, - ka tā ir ļoti liela iespēja. Bet es joprojām... mums šīs ir jau trešās debates, un katrās debatēs es runāju par to, ka attiecībā uz šo iespēju es ļoti vēlētos dzirdēt, ka mums ir jau konkrētas iestrādes. Kur ir šie konkrētie projekti, ko mēs domājam virzīt, izmantojot šo prezidentūru? Mums sanāk tāda kā sulaiņu domāšana: mēs priecājamies par to, ka mums būs iespēja tagad sevi labāk parādīt... Bet jādomā taču arī konkrēti! Ko konkrēti mēs varam izdarīt arī priekš sevis, lai no šīs naudas, no šiem miljoniem, kas tiks iztērēti, kaut kādā veidā varētu dabūt pēc iespējas lielāku atdevi? Konkrētus projektus es neesmu dzirdējis. Mums vajadzētu šo pasākumu uztvert nevis kā godu, kas mums ir izrādīts, bet kā pienākumu, lai ar pēc iespējas lielāku atdevi to realizētu. Tālāk. Mani konkrēti uztrauc, ja mēs runājam par Baltijas valstu sadarbības aspektu... Konkrēti tas ir Rail Baltica projekts. Ir skaidrs, ka šis projekts visizdevīgākais ir igauņiem, tāpēc viņi to tik intensīvi dzen uz priekšu, jo neatkarīgi no tā, cik veiksmīgs būs šis projekts, viņi iegūs sev tiešo tranzīta koridoru, tas ir, savienosies Tallina ar Somiju, un, izmantojot Krievijas klātbūtni, viņiem jau tur būs izdevīgums. To ir sapratuši arī lietuvieši. Lietuvieši tāpēc tagad cīnās par šo atzaru uz Viļņu; tas viņiem arī dos iespēju - viņiem parādīsies zināmā mērā šāds Austrumu-Rietumu koridora īstenojums. Ko darīsim mēs, kad lietuvieši to būs panākuši? Tad mēs nonāksim ļoti neapskaužamā situācijā - būt vai nu sliktajiem, vai pamuļķīšiem. Jo - kas tad notiks? Lietuvieši ar igauņiem kopā nāks pie mums un teiks: kāpēc jūs bremzējat Rail Baltica projektu? A mēs pamodīsimies un teiksim: „Stop! Arī mums vajadzētu kaut ko, lai mums tas būtu izdevīgi.” Un tā būs ļoti neapskaužama situācija. Tāpēc par to būtu jādomā laikus. Ja mēs paskatāmies uz globalizēto pasauli, tad redzam, ka tā zināmā mērā ir līdzīga džungļiem, kur katrs cenšas atrast savu nišu, katrs mēģina attīstīt tādu savas uzvedības modeli, lai pēc iespējas ērtāk varētu izdzīvot šajos džungļos. Ir lielie zvēri, un ir mazie zvēri, un, manuprāt, kaut kādā ziņā liela kļūda ir tā, ka mēs taču esam tie mazie zvēriņi. Mēs cenšamies kopēt lielo zvēru uzvedību, bet aizmirstam par tām priekšrocībām, ko mēs varētu izmantot kā mazie zvēriņi; mums vajadzētu veidot savu uzvedību, izejot no tā, kādas mums būtu šīs iespējas, kā un ko dabūt. Diemžēl par šīm priekšrocībām mēs tik daudz nedomājam. Ja mēs gribam skatīties globāli un runāt vispārīgās kategorijās, tad es aicinu šos globālos procesus sākt analizēt vairāk ilgtermiņā. Jo - ko tas nozīmē? Kāpēc tas būtu tik svarīgi? Ja, kā mēs saprotam, globālie procesi turpināsies, tad tas nozīmē, ka preču, kapitāla un cilvēku plūsmas... ka šie globālie procesi kļūs vēl intensīvāki. Ja mēs pie šī visa paralēli paņemam un sākam analizēt, kas notiek Latvijā, Latvijas demogrāfisko situāciju, to, kāda mums ir vecuma struktūra, migrācija, cēloņus, kāpēc ir šāda migrācija, tad redzam, ka ilgtermiņā mēs varam sastapties ar ļoti nopietniem izaicinājumiem. Jo tās problēmas, kuras šodien kolēģi jau minēja un kuras ir saistītas ar imigrācijas lietām, ar šīm kvotām, atļaujām, - tie ir tikai tādi ziediņi, salīdzinot ar tām problēmām, ar kurām mēs varam sastapties pēc kāda laika. Jo, raugiet, kāda ir lieta! Visa pasaule konkurē, meklējot zināšanas. Nosacīti konkurē, meklējot cilvēku smadzenes. Arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc spējīgi un gudri cilvēki pamet Latviju. Ir skaidrs, ka šī tendence turpināsies aizvien vairāk. Un tad ir jautājums: kāda nākotne mūs sagaida, ja mums šeit... cik spējīgi mēs būsim šinī globālajā konkurencē piesaistīt gudrus, radošus cilvēkus, kvalitatīvu darbaspēku, ja jau pašlaik, ņemot vērā šīs demogrāfijas tendences un migrāciju, mums rodas problēma uzturēt savas valsts infrastruktūru? Paņemsim kaut vai to pašu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu un visas pārējās lietas. Tad kāds ir risinājums? Risinājums ir šāds: vai nu mums būs būtiski jāceļ darba ražīgums, lai mēs to varētu izdarīt, vai arī tā būs apjomīga imigrācija, kas nāks iekšā mūsu valstī, lai valsts būtu dzīvotspējīga. Un tie jau būs globālie procesi, kas to noteiks. Mums būs ļoti... visai maza iespēja tam stāties pretī un šeit kaut ko izmainīt, ja mēs jau laikus nedarīsim savus mājasdarbus. Un tāpēc es aicinu jau laikus sākt domāt par to. Ja mēs runājam par Austrumu partnerību, ja mēs saprotam šos procesus, kas notiek, - ka visi... visi mediji, smadzenes, nosacīti, cīnās par to, lai konkrētā valsts būtu tā vieta, uz kurieni cilvēki - uzņēmīgi, radoši un gudri cilvēki - vēlas braukt, tur strādāt un dot labumu, tad, iespējams, Austrumu partnerības ietvaros viens no darbiem, ko mēs varētu darīt, un arī viens no projektiem, ko varētu pacelt Eiropas Padomē, ir tāds, ka mēs varētu būt šī vieta, tāpēc vajadzētu sākt sevi pasniegt un reklamēt, izvirzīt kā projektu domu, ka mēs esam vieta, uz kurieni Austrumu partnerības ietvaros cilvēki, zinātnieki, varētu doties. Domāsim nevis tikai par to, kā eksportēt tagad mūsu demokrātiju uz Austrumiem, bet padomāsim arī par to, kādu labumu mēs varētu dabūt atpakaļ! Tas būtu viens no priekšlikumiem. Bet ir vēl viena lieta, uz ko es gribētu vērst uzmanību. Mēs esam ieviesuši šīs ārpolitikas debates - debatējam par ārpolitiku, taču, manuprāt, ņemot vērā šos globālos izaicinājumus, daudz svarīgāk būtu sākt diskusijas par to, kā mēs varēsim šajā globalizētajā pasaulē dzīvot tālāk un saglabāt tās vērtības, kuras mums ir svarīgas. Un mani ļoti priecē tas, ka Valdības deklarācijas 1.punktā ir minēta zināšanu ekonomika. Kolēģi, varbūt mums būtu vērts... es gribu aicināt uz to, ka mēs varētu sākt regulāri rīkot tieši tādas pašas debates par to, kā šeit mēs šo zināšanu ekonomiku varam veidot. Tas būtu ļoti svarīgi. Kā jau es minēju, ja mēs laikus nesāksim par to domāt un tiešām neparādīsim nopietnu politisko gribu, tad uzsāktais veiksmes stāsts, kā mēs to saucam, ļoti drīz nonāks strupceļā, jo, lai to turpinātu, ir nopietni jādomā par to, kā celt mūsu produktivitāti. Bet to nevarēs izdarīt bez zināšanām. Un tādēļ es domāju, ka šādas debates būtu ne mazāk svarīgas un varbūt pat vēl svarīgākas nekā ārpolitikas debates, jo galu galā, ja mums šeit būs zinoši, spējīgi un par sevi pārliecināti cilvēki, tad tas būs mūsu lielākais trumpis, tā būs labākā garantija tam, ka mēs varēsim justies pārliecināti un veiksmīgi arī šajos globālajos... globālajā pasaulē. Tā ka tāds būtu mans aicinājums. Tā būtu arī reāla iespēja, kā mēs šo savu veiksmes stāstu varētu censties pārvērst par īstenību nākotnē. Paldies.".
• 2014_01_23-seq68 language "lv".
• 2014_01_23-seq68 speaker Ivars_Zarins-1969.
• 2014_01_23-seq68 mentions Q211.
• 2014_01_23-seq68 mentions Q193089.
• 2014_01_23-seq68 mentions Q458.
• 2014_01_23-seq68 mentions Q33.
• 2014_01_23-seq68 mentions Q39731.
• 2014_01_23-seq68 mentions Q159.
• 2014_01_23-seq68 mentions Q23666.
• 2014_01_23-seq68 mentions Q145.
• 2014_01_23-seq68 mentions Q8908.
• 2014_01_23-seq68 mentions Q12360039.
• 2014_01_23-seq68 mentions Q1770.
• 2014_01_23-seq68 mentions Q208019.