Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

Showing items 80,001 to 80,100 of ±497,231 with 100 items per page.

first
previous
next

2016_01_21_339-seq56 spokenText "7. - deputāta Liepiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
2016_01_21_339-seq55 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 67, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.".
2016_01_21_339-seq54 spokenText "6. - deputāta Līdakas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
2016_01_21_339-seq51 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 69, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.".
2016_01_21_339-seq50 spokenText "4. - deputāta Līdakas... Nē... 4. - deputāta Līdakas priekšlikums. Arī nav atbalstīts.".
2016_01_21_339-seq49 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1 (Starpsauciens: “Gundar! Tu taču ārsts esi! Dakteris! Biji!”), pret - 61, atturas - 18. Priekšlikums nav atbalstīts.".
2016_01_21_339-seq48 spokenText "3. - deputāta Līdakas priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā. (Starpsauciens: “Balsojam!”)".
2016_01_21_339-seq47 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātu Līdakas un Matīsa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 60, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.".
2016_01_21_339-seq46 spokenText "Paldies, kolēģi! Tālāk ir 2. - deputātu Līdakas un Matīsa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
2016_01_21_339-seq45 spokenText "Deputāti piekrīt... Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Ingmāra Līdakas un Anrija Matīsa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 57, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.".
2016_01_21_339-seq44 spokenText "Labdien vēlreiz, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Enerģijas dzērienu aprites likums”. Savu ceļu Saeimas gaiteņos šis likumprojekts uzsāka pirms vairākiem gadiem, tāpēc es īsumā atgādināšu, par ko tas ir. Šā likuma mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību, it īpaši mūsu nākošās paaudzes - bērnu - veselību, no enerģijas dzērienu nelabvēlīgas ietekmes uz organismu. Piedāvājam šo likumprojektu apstiprināšanai jau galīgajā lasījumā. Lai tas nonāktu līdz trešajam lasījumam, ir bijušas ļoti nopietnas diskusijas. Diskutēts ticis ar visām ieinteresētajām pusēm; ar šo likumprojektu tika iepazīstināta arī Eiropas Komisija, lai mēs iegūtu saskaņojumu. Nu tas viss ir izdarīts, un likumprojektu skatām trešajā lasījumā. Komisijā esam saņēmuši 12 priekšlikumus. 1.priekšlikums - deputātu Līdakas un Matīsa priekšlikums, kurš paredz vairāk nekā divas reizes palielināt kofeīna koncentrāciju, kas noteikta enerģijas dzērienu definīcijā. Nav atbalstīts komisijā.".
2016_01_21_339-seq43 spokenText "Darba kārtībā - likumprojekts “Enerģijas dzērienu aprites likums”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.".
2016_01_21_339-seq41 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par 1991.gada 25.februāra Espo Konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā 2003.gada 21.maija Protokolu par stratēģisko vides novērtējumu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.".
2016_01_21_339-seq40 spokenText "Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu “Par 1991.gada 25.februāra Espo Konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā 2003.gada 21.maija Protokolu par stratēģisko vides novērtējumu”. Nesaņēmām nevienu priekšlikumu, un līdz ar to Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
2016_01_21_339-seq39 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par 1991.gada 25.februāra Espo Konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā pirmo un otro grozījumu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts. Darba kārtībā - likumprojekts “Par 1991.gada 25.februāra Espo Konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā 2003.gada 21.maija Protokolu par stratēģisko vides novērtējumu”. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
2016_01_21_339-seq38 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu “Par 1991.gada 25.februāra Espo Konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā pirmo un otro grozījumu”. Nesaņēmām nevienu priekšlikumu. Likumprojektu atbalstījām, un komisijas vārdā aicinu to atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.".
2016_01_21_339-seq37 spokenText "Darba kārtībā - likumprojekts “Par 1991.gada 25.februāra Espo Konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā pirmo un otro grozījumu”. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
2016_01_21_339-seq36 spokenText "Kolēģi, paldies par atbalstu.".
2016_01_21_339-seq35 spokenText "Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 7, atturas - nav. Likums ir pieņemts.".
2016_01_21_339-seq34 spokenText "Kolēģi! Sakarā ar to, ka šis ir ļoti vienkāršs un tehnisks likumprojekts, aicinu to tūlīt atbalstīt arī otrajā lasījumā.".
2016_01_21_339-seq33 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 7, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
2016_01_21_339-seq32 spokenText "Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
2016_01_21_339-seq31 spokenText "Paldies. Tātad mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 7, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.".
2016_01_21_339-seq30 spokenText "Godātie kolēģi! Likumā “Par valsts budžetu 2016.gadam” ir iestrādāta atļauja finanšu ministram izsniegt valsts aizdevumu līdz 47 miljoniem 58 tūkstošiem eiro Vienotā noregulējuma valdei, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu priekšfinansējumu kredītiestāžu noregulējumam. Savukārt Likumā par budžetu un finanšu vadību ir nepieciešams tehnisks grozījums, lai finanšu ministrs varētu šīs pilnvaras realizēt. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi šo likumprojektu un lūdz tam noteikt steidzamību.".
2016_01_21_339-seq29 spokenText "Paldies. Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts - “pret”, un mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu” tiktu nodots Juridiskajai komisijai, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 16. Likumprojekts komisijām ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Augusta Deglava ielā 25A, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Augusta Deglava ielā 39A, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai izbūves nodrošināšanai” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” iekļaut sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Deputāti Šadurskis, Āboltiņa, Abu Meri, Smiltēns un Loskutovs lūdz izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 21.janvāra sēdes darba kārtībā un likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” izskatīt kā pirmo sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Arvīdam Platperam šā gada 14.janvārī. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Arvīda Platpera iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 14.janvārī. Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu. Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ņikitam Ņikiforovam šā gada 28.janvārī. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Ņikitas Ņikiforova iesniegumus ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 28.janvārī, un mums par atvaļinājuma piešķiršanu ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ņikitam Ņikiforovam šā gada 28.janvārī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Līdz ar to atvaļinājums ir piešķirts. Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Hosamam Abu Meri no šā gada 15.februāra līdz 19.februārim. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Hosama Abu Meri iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 15. līdz 19.februārim, un mums par atvaļinājuma piešķiršanu ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Hosamam Abu Meri no šā gada 15. līdz 19.februārim! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles dep. A.Klementjevs: “A ko viņš darīs?”) Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Līdz ar to atvaļinājums ir piešķirts. Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Rukam no šā gada 16.februāra līdz 18.februārim. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Ruka iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 16. līdz 18.februārim, un arī par šā atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Rukam no šā gada 16. līdz 18.februārim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Atvaļinājums ir piešķirts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.".
2016_01_21_339-seq28 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šeit izskanēja no Ražuka kunga... Es dzirdēju to: kā varēs skatīties acīs cilvēkiem, neatbalstot viņa rosināto likumprojektu? Nu, es pateikšu tā: es arī piedalījos barikādēs, un man būs tiešām grūti skatīties acīs tiem cilvēkiem, tiem represētajiem, kuri saņem tās atlaides, kas šajā likumprojektā ir paredzētas ļoti līdzīgas tām, kuras tagad saņemšu es. Man būs, teiksim, atlaides maksai par ambulatoro aprūpi, atlaides - 50 procentu - biļetei, nekustamā īpašuma nodoklim un tā tālāk. Tas viss man būs - tāpat kā tiem represētajiem, kas ir bijuši 25 gadus Gulagā un sabojājuši tur veselību. Man, kas esmu bijis trīs dienas barikādēs, būs gandrīz tieši tas pats! Nu, es tiešām nevaru skatīties acīs tiem cilvēkiem un atbalstīt šādu likumprojektu. Tāpēc es šajā gadījumā vienkārši nebalsošu. Paldies. (Aplausi. No zāles: “Pilnīgi pareizi!”)".
2016_01_21_339-seq27 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi... Šnores kungs, vai jūs esat pieteicies runāt “pret”? Tātad “pret” pieteicies runāt deputāts Edvīns Šnore.".
2016_01_21_339-seq26 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ministru prezidente Laimdota Straujuma sāka un pabeidza savu uzrunu par nacionālo drošību ar barikāžu 25.gadadienas pieminēšanu, godinot to cilvēku drosmi un pašaizliedzību, kuri toreiz aizstāvēja mūsu neatkarību barikādēs. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas paspārnē gada laikā ir strādājusi darba grupa, kas pēc 1991.gada barikāžu dalībnieku Mārupes biedrības ieteikuma ir izstrādājusi likumprojektu “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu”. Mēs esam to prezentējuši Sociālo un darba lietu komisijas sēdē. Darba grupā piedalījās ļoti daudzu to mūsu sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kuras apvieno barikāžu veterānus. Darba grupā mēs uzklausījām ministriju ieinteresētos pārstāvjus, nenoliegdami Saeimas tiesības pieņemt šādu likumprojektu. Ministriju pārstāvji uzsvēra, ka pie šā likumprojekta būtu vēl jāstrādā, būtu jānoskaidro, kāda tad būs fiskālā ietekme un kas tālāk būs paredzams. Bet mēs uzskatām un tā uzskatīja visi Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti, balsojot un atbalstot šī likumprojekta nodošanu Saeimas Prezidijam, ka tas izskatāms šajā Saeimas sēdē. Un šis likumprojekts šodien, kad mēs atzīmējam barikāžu 25.gadadienu, šo fenomenu, kas stabili nostājas blakus strēlnieku epopejai 1919.gadā un brīvības cīņām, ir par cilvēkiem, kuri pašaizliedzīgi bija gatavi upurēt Latvijas neatkarības vārdā dārgāko, kas viņiem ir, - dzīvību. Likumprojekts paredz dalībnieku godināšanu, pasniedzot viņiem gan barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, apliecību, gan, es teiktu, minimālas sociālās drošības druskas, kuras paredz iespēju pensionēties vienu vai divus gadus agrāk un palielināt neapliekamo pensijas minimumu līdz 280 eiro barikāžu dalībniekiem, kā arī iespējas saņemt 50 procentu atlaides sabiedriskajā transportā. Mēs arī runājām par to, ka būtu nepieciešams atbrīvot barikāžu dalībniekus no pacientu iemaksām, tādā veidā uzlabojot pieeju veselības aprūpes pakalpojumiem. Likumprojektā teikts, ka pašvaldībām budžeta ietvaros brīvprātīgi būtu jāatbalsta barikāžu dalībnieki, piešķirot nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, kā arī citu nodevu un pašvaldības maksājumu atlaides. Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts attiecas ne tikai uz mūsu veterāniem vien - cilvēkiem, kuri jau ir solīdā vecumā. Tas ir pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ārkārtīgi svarīgs arī mūsu jaunajai paaudzei, lai viņi redz, ka valsts atceras, valsts rūpējas, valsts godina savus aizstāvjus. Mums ir jāatsakās no daudziem mītiem, ar kuriem apaugusi šī problēma. Galvenais no tiem - vai ir iespējams saskaitīt barikāžu dalībniekus? Ir iespējams. Pēdējo 20 gadu laikā, rekomendējot cilvēkus apbalvot ar barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi un piešķirot to, mēs esam ieguvuši 32 tūkstošus barikāžu aizstāvju. Pēc piemiņas zīmes pasniegšanas izbeigšanas 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes valde turpina pasniegt pateicības rakstus. Tie pasniegti vēl tūkstotim. Tātad tie būtu 33 tūkstoši cilvēku. Varbūt vēl tūkstotis nāks klāt pašreiz - līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim. Aptuveni trešās daļas vairs nav mūsu vidū, trešā daļa vēl nav sasniegusi pensijas vecumu. Tā ka mēs runājam par pavisam nelielu skaitu cilvēku. Pieņemsim šo likumprojektu, barikāžu 25.gadadienā pasniegsim šo dāvanu mūsu varonīgajiem barikāžu aizstāvjiem!".
2016_01_21_339-seq25 spokenText "Paldies Ministru prezidentei Straujumas kundzei un valdībai, kā arī visiem klātesošajiem ministriem. Par šo pārskatu mums nav jābalso, un tātad darba kārtības punkts “Ministru prezidenta pārskats Saeimai par Latvijas nacionālo drošību” uzskatāms par izskatītu. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu” nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” pieteicies runāt deputāts Romualds Ražuks.".
2016_01_21_339-seq24 spokenText "Es gribu vispirms pateikt paldies visiem, kuri diskutēja. Un gribu atgādināt Sudrabas kundzei, ka šis ir publisks pārskats un tajā nav iekļauta nedz klasificēta informācija, nedz informācija dienesta vajadzībām. Līdz ar to publiskajā ziņojumā neparādās daudzi pasākumi un daudzi plāni, kas ir Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas darbības jomā. Par bēgļiem. Kā jau iekšlietu ministrs teica, Latvija visa pagājušā gada garumā ir bijusi pret obligātajām bēgļu kvotām. Un vienmēr esam uzsvēruši Eiropas Savienības padomēs - gan Ārlietu padomē, gan Tieslietu un iekšlietu padomē -, ka pirmie uzdevumi ir stiprināt robežas - Eiropas Savienības ārējās robežas - un veikt citus pasākumus, tādus kā bēgļu atpakaļatgriešana, bēgļu sadales punktu iekārtošana, nevis vienkārši bēgļu sadalīšana. Un es gribu aicināt nākošo valdību un nākošo Ministru prezidentu saglabāt šo mūsu virzību, mūsu nostāju pret obligātajām bēgļu sadales kvotām (īsti nav zināms, kā nu to mehānismu nosauks). Šobrīd tiek gatavoti priekšlikumi par bēgļu sadales mehānismu, taču es uzskatu, ka mēs nevaram piekrist šādai sadalei, jo, ja tā būs obligāta, tad mēs nekad nevarēsim redzēt, kur tai būs robeža. Tā ka vēlreiz saku paldies visiem par ieinteresētību un vēlu veiksmi!".
2016_01_21_339-seq23 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai Ministru prezidente Straujumas kundze vēlas ko piebilst?".
2016_01_21_339-seq22 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Paldies iekšlietu ministram par skaidrojumu. Papildus šim skaidrojumam vēl būtu jāatzīmē tas, ka robežas būvniecība jeb izbūve nevar notikt, pirms tās demarkācija nav notikusi dabā. Un demarkācija starp Latviju un Krieviju tika pabeigta tikai pagājušajā gadā. Līdz ar to šī būvniecība ir uzsākta, un paldies Valsts robežsardzei un visiem dienestiem, kas ir iesaistīti un to ir veikuši. Bet es ļoti uzmanīgi ieklausījos arī cienītās opozīcijas teiktajā par to, ka cilvēku drošība, Latvijas iedzīvotāju izpratne par to, kā viņi jūtas savā valstī... Nenoliedzami, tie ir ļoti svarīgi argumenti, kā cilvēki jūtas, līdz ar to - kādus secinājumus viņi izdara par to, vai šeit palikt vai iespējamā konflikta gadījumā doties prom. Un šajā gadījumā mēs dzirdējām arī salīdzinājumus ar Igauniju. Taču, manuprāt, visā šajā diskusijā izpaliek viens arguments - šis arguments ir 2008., 2009.gada notikumi. Atšķirībā no Igaunijas šobrīd mūsu kopējais parāds ir nevis 8 procenti no IKP, bet 32 vai 33, es tagad nezinu precīzi šos procentus. Tātad šis 7,5 miljardu aizņēmums, ko, pateicoties “gāzētājiem”, mēs bijām spiesti paņemt, ir arī tas arguments, kurš liek mums daudz lielāku darbu uzlikt budžeta veidotājiem, jo mums nav tās naudas sakrāts tik daudz kā mūsu ziemeļu kaimiņiem. Līdz ar to paldies visu dienestu vadītājiem, kuri spējuši šā smagā budžeta apstākļos tomēr izdarīt to minimāli nepieciešamo - gan nodrošināt robežu, gan stiprināt policiju, gan arī stiprināt armiju. Tā ka paldies visiem! Un novēlējums esošajiem un nākošajiem valdības vadītājiem būtu šāds. Paskatoties uz socioloģiskajās aptaujās gūto novērtējumu, mēs šobrīd redzam, ka pagājušajā gadā populārākās iestādes Latvijā bijušas izglītības iestādes, lai arī cik jocīgi tas izklausītos: 65,9 procenti - sabiedrības atbalsts. Tad seko baznīca ar 42,8 procentiem, trešā ir armija ar 42,4 procentiem, un policija diemžēl ir tikai desmitajā vietā. Tā ka novēlu policijai pēc šī finansējuma saņemšanas arī savas spējas audzēt. Un otrs novēlējums gan aizsardzības nozares veidotājiem, gan arī mums pārējiem ir domāt par to: ja mēs skatāmies uz mūsu ziemeļu kaimiņiem - gan Igauniju, gan Somiju -, tad redzam, ka gandrīz 90 procenti... vairāk nekā 90 procenti somu un igauņu ir gatavi aizstāvēt savu valsti. Mums ir 60 procenti. Tā kā, protams, ir atšķirības starp obligāto dienestu un profesionālo armiju, tas noteikti ietekmē šos procentus, bet ieteikums būtu, lai vismaz tādā triju gadu nogrieznī - līdz 2018.gadam - no šiem 60 procentiem mēs pakāptos uz augšu - uz kādiem 70-75 procentiem. Paldies, un lai sokas!".
2016_01_21_339-seq21 spokenText "Paldies ministra kungam. Vārds deputātam Veiko Spolītim.".
2016_01_21_339-seq20 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidentes kundze! Kolēģi! Godātie deputāti! Es gribētu pieskarties tieši robežas jautājumam, mūsu robežas drošības jautājumam, nedaudz mēģinot paskaidrot, kāda ir situācija, kāpēc kas netika darīts un kas ir izdarīts, un ko mēs plānojam darīt. Ja mēs runājam par ziemu, tad jāteic, ka tā ir tīri dabisks šķērslis šīm migrācijas plūsmām ne tikai Latvijā, bet arī kopumā Eiropas Savienībā. Protams, dabai nebūtu jābūt tai, kas atturētu tās un nodrošinātu mūsu robežu drošību. Bet, ja mēs runājam par to, kāpēc agrāk tas nebija izdarīts, tad es gribētu uzsvērt, ka tikai pagājušajā gadā pirmo reizi, veidojot šā gada budžetu, iekšējā drošība tika nosaukta kā viena no prioritātēm. Diemžēl bez finansējuma nekāda robežas iekārtošana nevar notikt. Ja mēs salīdzinām ar Igaunijas kolēģiem, tad... Vēl vakar, kad mēs tikāmies Baltijas iekšlietu ministru formātā, vēlreiz attiecīgi pārrunājot robežas drošību, Igaunijas kolēģis uzsvēra, ka Igaunija trijos gados investējusi robežā 75 miljonus eiro (un Igaunijas robeža, salīdzinot ar mūsu austrumu zaļo robežu, ir krietni īsāka). Tas ir jautājums nākamajai valdībai: vai mēs arī spēsim to izdarīt un atbilstoši ierīkot...? Ir skaidri zināms tas, ka pašlaik kapacitāte nav pietiekama. Taču jau pagājušajā gadā valdība ir piešķīrusi finansējumu, un ir uzsākts darbs pie austrumu robežas ierīkošanas tieši starp Krieviju un Latviju, un šis darbs arī turpināsies. Attiecīgi arī vidējā termiņa budžetā ir piešķirts papildu finansējums. Man ir jāsaka paldies, ka iekšlietu nozare bija otrā nozare pēc aizsardzības nozares, kurai tika palielināts finansējums. Bet mēs labi zinām arī to, ka ir jāvadās no fiskālās disciplīnas un mūsu budžeta iespējas ir tādas, kādas tās ir. Jebkurā gadījumā šis darbs ir uzsākts, un es ļoti ceru, ka tas tiks turpināts nākamajā valdībā, kura nodrošinās to, lai šī robeža tiktu ierīkota. Tas, manuprāt, ir ļoti būtiski, lai mēs varētu nodrošināt robežas aizsardzību. Es gan negribētu piekrist, ka pāri robežai brīvi staigā turpu šurpu, tas gan nebūtu, manuprāt, atbilstošs novērtējums Valsts robežsardzes darbam. Aizturēto personu skaits liecina par to, ka šī kustība un migrācijas plūsmas tiešām ir ļoti mainīgas. Mēs redzam: tiešām, pagājušajā gadā šie rādītāji krietni pieauguši, jo mūsu robežsardze nodrošinājusi aizturēšanu. Sadarbībā ar Aizsardzības ministriju ir izstrādāts konceptuālais ziņojums, kas valdībā ir atbalstīts, un tur ir paredzēti ļoti konkrēti pasākumi un atbilstošs finansējums. Līdz ar to es vēlreiz gribu uzsvērt, ka bez finansējuma nekāda mūsdienu un šodienas situācijai atbilstošas robežas ierīkošana nevarētu būt. Vēl nedaudz pieskaroties Latvijas saistībām šo personu pārvietošanas sakarā, jāatzīst, ka tā situācija, kāda bija pagājušā gada sākumā, ir pilnīgi atšķirīga no tās, kāda ir šodien. Zināmā mērā Latvija ir solidāri un - es vēlreiz gribu uzsvērt! - brīvprātīgi iesaistījusies šajos sākotnējos pārvietošanas pasākumos. Kā mēs zinām, tad bija mēģinājums ieviest obligātas kvotas. Latvija vienmēr pret to ir iebildusi un, manuprāt, iebildīs arī turpmāk. Es ceru, ka arī nākamajā valdībā šis kurss nemainīsies. Taču es gribu uzsvērt to, ka Latvijas situāciju pilnīgi noteikti nevar salīdzināt ne ar Vācijas situāciju, ne ar Zviedrijas situāciju. Mums pašlaik ir pietiekams resurss, lai mēs tiktu galā ar šādiem izaicinājumiem. Neskatoties uz to, ka līdz šodienai mēs neesam pārvietojuši nevienu personu šī patvēruma projekta ietvaros, pagājušogad mēs esam izskatījuši vairāk nekā 300 patvēruma pieteikumu no dažādām valstīm, un līdz šim nekādi incidenti un nekādas problēmas nav bijušas. Paldies par uzmanību.".
2016_01_21_339-seq19 spokenText "Vārds iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim.".
2016_01_21_339-seq18 spokenText "Labdien, kolēģi! Nenoliedzami, svarīgs nacionālās drošības aspekts ir enerģētiskā drošība. Diemžēl šajā ziņojumā tā atstāta novārtā tāpat kā reālie darbi, kas būtu darāmi, lai šo savu enerģētisko drošību mēs stiprinātu mērķtiecīgi un sev visizdevīgākajā veidā. Proti, joprojām Latvijai nav savas enerģētikas stratēģijas - atšķirībā no Lietuvas, kurai šāda stratēģija ne tikai ir, bet kura to mērķtiecīgi arī īsteno. Un jūs varat salīdzināt veikumus, kādi enerģētikas jomā ir šinīs divās valstīs. Var, protams, vaimanāt un biedēt sabiedrību ar mūsu enerģētisko atkarību no mūsu austrumu kaimiņa, kura tiešām ir objektīvi vēsturiski izveidojusies. Un izskatās, ka esošajai varai tas ir izdevīgi - uzturēt šo baiļu un nedrošības sajūtu sabiedrībā, lai tādējādi varētu pasniegt sevi kā drošības garantu un ar to pamatot savu pastāvēšanu. Taču svarīgi būtu, ka arī mēs veiktu reālus soļus, kas mums šo atkarību mazinātu. Un atkal šeit konkrēts piemērs - jā, mums nav savas gāzes, mums nav arī naftas (patiesībā ir, bet mēs neko neesam izdarījuši, lai to varētu iegūt), bet mums ir atjaunojamie energoresursi. Kolēģi! Jau pagājušās Saeimas laikā “iestrēga” likumprojekts par atjaunojamo enerģiju, un kopš tā laika tas tā arī vairs nav virzījies uz priekšu. Tātad likums, kas varētu būt ietvars nozarei, kura varētu reāli sastādīt konkurenci esošajiem energoresursiem, kurus mēs esam spiesti importēt, vispār netiek virzīts uz priekšu. Viss ir apstājies, nekas nenotiek. Vēl vairāk! Es jums iedošu jau pavisam svaigus piemērus. Kā jūs zināt, pašlaik mēs esam... veicam noslēdzošo fāzi Latvijas gāzes tirgus liberalizācijai. Tas ir darbs, kas tiešām ir ļoti svarīgs un kas jau sen bija jāizdara. Mājasdarbiem bija jābūt sen izpildītiem! Ko dara Ekonomikas ministrija? Publiski viņi stāsta: “Jā, ļoti svarīgi, ka mūsu modelis, ko mēs tagad īstenosim, nodrošinās lielāku dabasgāzes piegādes drošumu.” Bet kā ir patiesībā? Patiesībā Ekonomikas ministrija nespēj izstāstīt, kādā veidā ar šo jauno modeli tas tiks izdarīts. Pat vēl vairāk! Ekonomikas ministrija krasi nostājas pret jebkuriem priekšlikumiem, kurus iesniedz deputāti (koalīcijas deputāti - es atzīmēšu!) un kuri vērsti uz to, lai gāzes piegādes drošumu reāli nodrošinātu. Un vai zināt, kādu argumentāciju Ekonomikas ministrija vakar minēja komisijas sēdē? Ministrijas pārstāvis teica: “Tas nav nepieciešams, jo es tikos ar Gazprom un viņi mums apsolīja, ka gāze būs.” Kolēģi, kas notiek? Un šeit tiešām vietā būtu atcerēties un izdarīt secinājumus no tā, ko mums māca Ukrainas traģēdija. Kāpēc tā bija iespējama, kāpēc kaut kas tāds varēja notikt Ukrainā? Un tie galvenie iemesli ir acīm redzami. Pirmām kārtām tā bija varas atrautība no sabiedrības, nespēja risināt sabiedrībai aktuālās problēmas; tā bija koncentrēšanās tikai uz savām interesēm, un galu galā tā noveda pie sabiedrības atsvešinātības, neticības savai varai un sabiedrības sašķeltības. Es aicinu par to nopietni padomāt. Aicinu nopietni padomāt esošo valdību un jaunās valdības veidotājus un apzināties to, ka pašlaik vislielākais drauds mūsu nacionālajai drošībai ir esošās varas mazspēja, tās nespēja vai varbūt arī neieinteresētība risināt tai uzticētos izaicinājumus, darīt to, kas būtu svarīgs sabiedrībai. Padomājiet par to, lūdzu, nākošās valdības veidotāji!".
2016_01_21_339-seq17 spokenText "Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Starpsauciens: “Anekdoti!”; dep. I.Zariņš: “Ziņojums jau ir priekš tā!”)".
2016_01_21_339-seq16 spokenText "Ļoti cienītās dāmas! Augsti godātie kungi! Ministru prezidentes kundze! Ministri! Par nacionālo drošību mēs katru gadu vismaz reizi runājam šeit, izskatot valdības atskaiti. Protams, arī ikdienā par to runājam daudz. Bet šķiet, ka bieži vien šis runātais un izteiktās domas, idejas tiešām ir kā pīlei ūdens, kas aiztek garām. Nacionālā drošība, protams, nav tikai divi vai kāds cits noteikts cipars procentu no iekšzemes kopprodukta. Viss saistās ar nacionālo drošību. Un droši vien mēs nevaram atrast jomu, kas nebūtu ar to saistāma. Valoda, pierobeža, bēgļi, plašsaziņas līdzekļi... Ir svarīgi, ko tie stāsta vai nestāsta ne tikai latviski, bet arī krieviski un angliski. Starp citu, Latvijas sabiedriskajā medijā laikam vairs nebūs informācijas angliski... (Starpsaucieni no zāles: “Būs! Ir!”) Paldies. Cerams, ka koalīcijas deputāti tam sekos, lai tiešām tā būtu. Izglītība arī ir svarīga saistībā ar nacionālo drošību. Mazākumtautības arī, kā jau pieminēja kolēģi. Veselības aprūpe. Neminēšu konkrētus gadījumus. Demogrāfija, reģionu attīstība, demokrātijas stiprināšana, kiberdrošība, tiesiskums un lietu izskatīšanas termiņi tiesu sistēmā; protams, arī Nacionālie bruņotie spēki un to rīcībā esošais aprīkojums, kā arī Zemessardze. Kā atsevišķa nacionālās drošības joma man būtu jāmin reģioni un administratīvo reģionu trūkums Latvijas valstī. Un, par to runājot un analizējot situāciju, droši vien man nepietiktu ar trim minūtēm. Tas ir atsevišķs jautājums, par kuru, es ceru, arī mēs šeit, Saeimā, izvērtīsim daudz plašākas debates. Varbūt kādreiz veltīsim tam atsevišķu sēdi, kā mēs šobrīd veltām nacionālajai drošībai un ārlietām. Man pašam, kā jau nākušam no reģioniem, no konkrēta reģiona, ir daži jautājumi, kurus gribētos uzdot. Varbūt tie pašreizējai valdības vadītājai vai viņas pēctecim kaut kur, tā teikt, aizķersies aiz auss. Vai Latvija būs gatava reaģēt uz mēģinājumiem šķelt sabiedrību, apdraudēt valsts demokrātiju un drošību ne tikai Latgalē, bet arī šeit pat, Rīgā? Kādā veidā turpināsies pretdarbība Krievijas propagandai starptautiskajās aktivitātēs un plašsaziņas līdzekļos? Vai turpināsies Latgales mediju telpas stiprināšanas pasākumi? Diemžēl daļa valsts austrumu reģiona iedzīvotāju joprojām dzīvo citā informācijas telpā. Diemžēl arī daļa iedzīvotāju šeit, Rīgā. Un Jaungada nakts uguņošana pulksten 23.00 daudzās Latvijas lielākajās pilsētās joprojām pārspēj pusnakts salūtu. Vai izglītības sistēmas sakārtošana beidzot patiešām būs prioritāte, attīstot bērnos un jauniešos kritisko domāšanu un tādā veidā preventīvi veicinot ikviena indivīda imunitāti pret jebkāda veida ārvalstu propagandu? Novada mācība, manuprāt, kā obligāta ieviešama skolās. Tā varētu kļūt par identitātes stiprināšanas balstu visā valstī un, protams, pierobežā, kā arī veicinātu valstiskuma izpratni un patriotismu. Diemžēl ļoti populāri pēdējos gados ir daudzu jauniešu plāni par savas dzīves turpinājumu ārpus Latvijas. Manuprāt, svarīga būtu Jaunsardzes kustības attīstīšana skolās. Patriotiskās audzināšanas un izdzīvošanas iemaņu apgūšana ir nozīmīgs instruments. Skolās Jaunsardze ir izvēles priekšmets. Taču tam būtu jāpiesaista papildu finansējums, lai skolu vadībai palielinātos interese par šo kustību. Un nobeigumā es gribu piebilst (protams, saistībā arī ar to, ka mēs vakar atcerējāmies 25 gadus senu vēsturi un centāmies atzīmēt tos varonīgos cilvēkus, kas nebaidījās no rīcības tad), ka pavisam drīz mēs slavināsim tos cilvēkus, kas pirms 100 gadiem izveidoja mūsu valsti. Bet, manuprāt, svarīgi mums ir atbildēt uz jautājumu, vai mums ir un kas tieši ir mūsu šīsdienas varoņi un vai tādi būs rīt. Paldies.".
2016_01_21_339-seq14 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidente! Godājamā Saeima! Plašākas debates par ārpolitiku un drošības politiku noteikti ir sagaidāmas nākamnedēļ, kad būs ziņojums par ārpolitiku. Šajā pārskatā par Latvijas nacionālo drošību mani piesaistīja 8.lapaspusē esoša rindkopa: “Ņemot vērā Latvijas valdības apņemšanos iekšējās solidaritātes mehānisma ietveros uzņemt Latvijā līdz 776 patvēruma meklētājiem, prognozējams, ka šis jautājums tuvākajā nākotnē radīs jaunus riskus un izaicinājumus nacionālajai drošībai, jo pastāv iespējamība, ka tādējādi valstī ierodas ar teroristiskām organizācijām saistītas personas, kā arī bēgļu atrašanās Latvijā var radīt etnisko spriedzi un nedrošības sajūtu sabiedrībā.” Ja šāda rindkopa parādās ziņojumā par Latvijas nacionālo drošību, tad ir jājautā: kādēļ šāds lēmums tika pieņemts? Ņemot vērā notikumu attīstību Eiropā, manuprāt, būtu tikai pareizi un taisnīgi atzīt, ka gan Merkeles politika bija kļūda, gan Latvijas valdības divi lēmumi - uzņemt patvēruma meklētājus Latvijā - ir bijusi kļūda, gan arī Ārlietu ministrijas kolorītie paziņojumi aizvadītā gada vasarā par to, ka NATO mūs vairs neaizsargāšot un ka Eiropas Savienības fondi mums tikšot atņemti, ja mēs atsacīsimies uzņemt un neuzņemsim patvēruma meklētājus, bija ļoti smaga kļūda. Un risinājums nebūs arī šī piesauktā integrācija. Nav svarīgi, kādā valodā runās šīs personas, kas pārstāvēs pilnīgi citu kultūru, citas sabiedrības vērtības, citus uzskatus. Kā zināms, Vācijā tobrīd, kad viņi pastrādāja noziegumus, daudzi no viņiem šos upurus uzrunāja vācu valodā. Tas nelīdz! Ja mēs vēlamies risināt problēmu, tad ir tik tiešām jānostiprina Eiropas Savienības ārējās robežas, to skaitā Latvijas robežas; nav izprotams, kādēļ tās nav nostiprinātas šo daudzo gadu garumā, it īpaši, ja mēs runājam par robežu ar Baltkrieviju; mums šī robeža ir marķēta jau ļoti sen. Un es tiešām gribētu sagaidīt, ka atbildīgās personas godīgi pateiktu, ka šis lēmums par patvēruma meklētāju uzņemšanu tika pieņemts tādēļ, ka bija spiediens no dažu Rietumeiropas valstu politiķu puses, un ka tas ir bijis kļūdains lēmums, kas nākamajai valdībai būtu jāpārskata, it īpaši ņemot vērā šos nacionālās drošības riskus. Paldies.".
2016_01_21_339-seq12 spokenText "Jā, paldies. Tā ka ar interesi gaidīsim arī ārlietu ministra ziņojumu par mūsu ārlietām un par to, kāda tam visam ir ietekme uz valsts drošību. Paldies.".
2016_01_21_339-seq11 spokenText "Kiršteina kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. (Dep. I.Zariņš: “Lai pabeidz!”)".
2016_01_21_339-seq10 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es gribu vispirms pateikt paldies Ministru prezidentes kundzei par viņas darbu un samērā pārskatāmo ziņojumu, kuru es gribētu papildināt varbūt ar dažām tēzēm, ņemot vērā to, ka mēs strādājam pašreiz pie jaunas valdības deklarācijas un jaunas valdības veidošanas. Es nebūtu tribīnē nācis, ja mani nebūtu dažas dienas atpakaļ pārsteidzis viena robežapsardzes virsnieka izteikums, ka ziema viņiem palīdzot apsargāt Latvijas robežu. Es sapratu, ka ziema ir labākais Latvijas robežsargs. Izrādās, jo lielāks un dziļāks sniegs, jo lielāka Latvijas pilsoņu drošība: varot labi redzēt pēdas un varot pēc tam pa šīm pēdām noķert tos, kas iet pāri robežai. Es visu laiku domāju, ka robežsargu galvenais uzdevums ir sargāt robežu, lai neviens netiek tai pāri. Izrādās, ka es esmu smagi maldījies: robežsargu galvenais uzdevums ir noķert visus tos, kas ir pārgājuši pāri robežai. Cik tad ir šo cilvēku - viens, divi vai desmit? Izrādās, nē. Viņi iet simtiem, iet absolūti bez kaut kādām problēmām. Iet afgāņi, iet irākieši, kuri absolūti nepazīst mūsu vietējos apstākļus. Un tad ir jautājums: ja pēc visiem šiem notikumiem Ukrainā apdraudējums pie mums un arī pasaulē un Eiropā ir pieaudzis, vai tomēr nav tā, ka ļoti viegli pāriet šai robežai var arī ??? aģenti, algotie slepkavas, “zaļie cilvēciņi”, nerunājot jau nemaz par kontrabandistiem un visiem pārējiem? Jo mani visvairāk pārsteidza, ka pat sievietes ar bērniem mierīgi pāriet pāri šai robežai. Tas ir tāds pārsteigums Latvijas atjaunotās neatkarības 25.gadā. Bet es domāju, ka darbs tur tiks darīts un ka jaunā valdība šo problēmu atrisinās. Tad, kad mēs uzdevām jautājumu arī iekšlietu ministram, kāpēc Latvijas atjaunotās neatkarības 25.gadā mums ne tikai nav nostiprināta robeža, bet nav pat uzarta vasarā robežjosla vairāku simtu kilometru garumā, izrādījās, ka mums nav naudas priekš tā. Savukārt mums atrodas nauda, lai mēs sargātu Grieķijas un Itālijas robežu. Ministru prezidentes kundze šeit pieminēja teroraktus Parīzē. Bet mūs vairāk apdraud terorakti Ķelnē, kas ir tuvāk, un vēl vairāk mūs apdraud terorakti blakus esošajā Stokholmā. Stokholmā viens no šiem bēgļiem, kā jūs zināt, nesen nodūra Lietuvas pilsoni, skolēnu. Šie jautājumi zināmā mērā netiek nekur plaši apskatīti. Tad mēs varam jautāt: vai mūsu drošību neapdraud arī politkorektums un pašcenzūra? Jo mēs zinām, ka Vācijā četras dienas masu informācijas līdzekļos - ne radio, ne televīzijā, ne presē - nekas netika ziņots. Pašreiz jau ir vairāk nekā 700 iesniegumu Ķelnē. Vai cilvēka drošības aizskārums, personas aizskārums, izvarošana, piekaušana un laupīšana ir terorisms vai nav terorisms? Šis terorisms jau nav noticis vienā pilsētā, kā mums mēģina pasniegt. Tādi paši procesi notika Helsinkos, kur policija paguva izgaiņāt šos teroristus, un pat Zalcburgā, Diseldorfā, nerunājot jau par Ķelni. Un ir vēl vesela rinda citu pilsētu, kuras ir mazākas un par kurām neziņo! Tātad terorisms ir blakus Latvijai, tas ir dažu simtu kilometru attālumā. Cienījamā Ministru prezidentes kundze, jūs nepieminējāt savā runā... Vai jūs nepārsteidz fakts, ka izvarošanas gadījumu skaita ziņā Zviedrija ir pirmajā vietā Eiropā un otrajā vietā pasaulē aiz Dienvidāfrikas, kur izvarošanas gadījumu ir mazāk? Bet Dienvidāfrikā šo statistiku bojā Lesoto, kas ir, kā jūs zināt, rezervāts. Tātad Zviedrija... Tas ir rezultāts mūsu politikai! Protams, tas, ko minēja Ministru prezidentes kundze, vairāk attiecas uz ārlietām, un mēs ar interesi gaidīsim ārlietu ministra ziņojumu par valsts ārpolitiku, un varbūt tad mums būs skaidrs, kas vairāk apdraud robežas, - vai tās apdraud, teiksim, kaut kādi daži teroristi, vai tās apdraud Merkele un Mogerini, kas uzaicina miljons viesu. Kā Lietuvā izteicās Landsberģis (jaunākais), nekas tā neapdraud Baltijas valstu drošību, tātad arī Lietuvas drošību un, es domāju, arī Latvijas drošību, kā Vācijas kancleres Merkeles rīcība - uzaicināt miljons viesu pusdienās un pēc tam lūgt, lai rēķinu maksā kaimiņi. Vai mūsu ārlietu ministram un valdībai nekas nav sakāms šajā sakarā?".
2016_01_21_339-seq8 spokenText "Gribas jautāt: vai ir jēga šķiest ierēdņu laiku, lai sagatavotu šādu dokumentu, kas neko nedod nacionālās drošības politikas pilnveidošanai? Varbūt ierēdņi pa to laiku, ko veltīja šiem rakstu darbiem, būtu paveikuši kaut ko sabiedrībai lietderīgāku? Pateicos par uzmanību.".
2016_01_21_339-seq7 spokenText "Jums ir iespēja izmantot divas papildminūtes, kā uzstājoties otro reizi. Divas, jā. Paldies. Deputāti neiebilst.".
2016_01_21_339-seq6 spokenText "Jā, es pabeidzu. Gribas jautāt: vai ir...".
2016_01_21_339-seq5 spokenText "Sudrabas kundze, man jāteic, jūsu laiks ir beidzies.".
2016_01_21_339-seq4 spokenText "Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze! Deputāti! Ministri! Lasot šo Ministru prezidentes pārskatu Saeimai par Latvijas nacionālo drošību, mani ilgu laiku urdīja jautājums: ko gan autori ar šo tekstu ir gribējuši pateikt? Likās, ka manās rokas ir nonācis studenta diplomdarbs, kurā ir gan teorija par to, ka nacionālā drošība ir plašs, visaptverošs jēdziens, gan atstāstīta informācija, kuru ikviens var atrast masu medijos, gan ievīti pārspriedumi par to, kas mūsu valstī ir labi un kas - slikti. Atšķirībā no īsta diplomdarba trūkst tikai atsauču uz izmantoto literatūru un avotiem. Tiesa, lasot tālāk, parādās arī konkrētāks šajā jomā paveiktā izklāsts (piemēram, par to, ko dara Nacionālie bruņotie spēki un Robežsardze), taču dokuments ir un paliek aprakstošs. Ja kāda problēma, kas jārisina, lai uzlabotu drošību, arī ir nosaukta, tad nav analīzes, kā plānots to izdarīt. Tāpat nav saprotams, ko valdība vispār gatavojas darīt, kas tai traucē, kāda palīdzība no parlamenta ir nepieciešama. Atbildi, kāpēc dokuments ir tieši tāds, kāds tas ir, gluži negaidot sniedz klāt pievienotā instrukcija par to, kādai jābūt pārskata struktūrai un kurām iestādēm bija jāsagatavo informācija. Ir acīm redzami, ka materiāli ir savākti no dažādām iestādēm, nedaudz apstrādāti un vienkārši salikti kopā. Tāpēc pārskata nodaļas ir tik atšķirīgas gan pēc satura, gan pēc gramatiskās formas. Laikam nav bijis speciālistu, kas pārzinātu drošības politiku tā, ka, izmantojot šo materiālu, spētu ne tikai definēt problēmas, bet tās arī analizēt, piedāvāt iespējamos risinājumus. Un līdz ar to problēmas labākajā gadījumā ir tikai identificētas. Piemēram, pārskata autori raksta, ka diemžēl tiesībaizsardzības iestādēm bieži trūkst cilvēkresursu, tehnoloģisku iespēju un zināšanu, kas ietver sevī datorsistēmas apskates un ekspertīzes veikšanu, un ka tāpēc nav iespējams saprātīgā laika posmā ar saprātīgiem resursiem iegūt informāciju, kas satur noziedzīga nodarījuma pierādījumus. Skaidrs, te problēma ir konstatēta! Bet kas notiks tālāk? Ko valdība un atbildīgā ministrija ir iecerējusi darīt, lai šo problēmu atrisinātu? Kas traucē, kāda palīdzība no parlamenta nepieciešama? Līdzīgi jautājumi rodas, lasot aprakstu par to, kas notiek ar narkotisko un psihotropo vielu apriti. Uzzinām, cik plašs piedāvājums ir tirgū, taču tad, kad vajadzētu sekot priekšlikumiem par to, kas jādara, lai situācija mainītos, autori pavisam negaidīti ķeras pie civilās aizsardzības pasākumiem. Runājot par vēlmju saskaņošanu ar praktisko rīcību, ir bezjēdzīgi žēloties, ka, piemēram, no Valsts probācijas dienesta zemā atalgojuma dēļ aiziet darbinieki, ja nav pat plāna, kad un kā atalgojumu mainīt. Lai gan dzīves realitāte liecina, ka arī plāns reizēm nenozīmē neko, autori, aplūkodami patvēruma meklētāju jautājumu, atzīmē, ka Ministru kabinets ir atbalstījis rīcības plānu attiecībā uz personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā. Turklāt no 48 pasākumiem, kas ietverti plānā, izrādās, 28 ir pat paredzēts finansējums. Autori ir nolēmuši paklusēt, kā bez naudas tiks īstenoti atlikušie 20 pasākumi. Savukārt, runājot par nodokļiem, atzīmēts, ka viena no prioritātēm ir nodrošināt prognozējamu nodokļu politikas attīstību. Jājautā: kā šī prioritāte tika īstenota 2016.gada budžeta pieņemšanā, un vai tiešām ir garantijas, ka turpmāk viss būs citādāk un prioritātes nepaliks tikai uz papīra? Tas, ka ēnu ekonomiku plānots apkarot, izstrādājot valsts iestāžu kārtējo darba plānu ēnu ekonomikas mazināšanai, jau vairs nepārsteidz. Cik tukšs ir dokumenta sākums, tikpat tukšs ir tā nobeigums. Ja nu kāds nebija pamanījis ievadā, tad vismaz kopsavilkumā var vēlreiz izlasīt, ka nacionālā drošība ir plašs jēdziens, kā arī uzzināt, ka jāstiprina gan NBS, gan tiesībaizsardzības iestāžu kapacitāte, un tā tālāk, ja nu kāds to vēl nezina. Bet, manuprāt, simboliski dokumenta kvalitāti raksturo ieteikums, kas izstrādāts sabiedrības potenciālās radikalizācijas un sociālās atsvešināšanās novēršanai. Un tagad ieklausieties! Es citēju: “Līdz ar to ienākumu un iespēju mazināšana ir noteikta par vienu no būtiskākajām valdības prioritātēm.” Pieņemu, ka neuzmanība, jo laikam taču bija domāta ienākumu un iespēju nevienlīdzības mazināšana. Taču jājautā: vai kāds vispār to pamanīja? Vai nu vienīgais dīvainais apgalvojums!?".
2016_01_21_339-seq3 spokenText "Paldies Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai. Uzsākam debates. Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.".
2016_01_21_339-seq2 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti un deputātes! Dāmas un kungi! Šodien, barikāžu atceres dienā, pieminot mūsu cīnītājus par brīvu Latviju, man ir tas gods iesniegt jums “Ministru prezidenta pārskatu Saeimai par Latvijas nacionālo drošību”. Latvijas nacionālās drošības pamatmērķi ir: pirmkārt, nodrošināt drošas un stabilas Latvijas valsts pastāvēšanu, aizsargājot tās konstitucionālo iekārtu, pamatvērtības un brīvības, kā arī sekmējot sabiedrības labklājību un izaugsmi; otrkārt, līdzdarboties drošas un stabilas starptautiskās vides izveidē, kas, ņemot vērā globalizāciju un valstu savstarpējo mijiedarbību, mazinās arī Latvijas drošības riskus un izaicinājumus. Lai gan šobrīd nav identificējami tieši draudi Latvijas valstij, tās drošībai un labklājībai, tomēr gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski pastāv dažādi drošības riski un apdraudējumi, kuru savlaicīga noteikšana un novēršana ir svarīga nacionālās drošības un stabilitātes garantēšanai. Iesniegtajā pārskatā ir sniegts Latvijas drošības iestāžu un atbildīgo nozaru ministriju izvērtējums par pašlaik būtiskākajiem Latvijas nacionālās drošības riskiem un darbībām to mazināšanai. Šajā ziņojumā klasificēta informācija nav sniegta. Godātie deputāti! Mēs, Eiropā un pasaulē, ��odien dzīvojam trauksmainā laikā. Aizvadītajā gadā mēs pieredzējām mēģinājumus apšaubīt starptautisko kārtību, kā arī pieaugošus terorisma draudus un vēl nepieredzētu migrācijas krīzi. Krievijas agresija Ukrainā arī 2015.gadā turpināja apdraudēt mieru un stabilitāti Eiropā. Krīzes atrisināšanā būtisks progress līdz šim nav panākts - par spīti trauslajam pamieram Ukrainas austrumos. Turpinās Krievijas mēģinājumi ietekmēt Latvijas nacionālo drošību. Agresīva propaganda, ekonomisko sankciju noteikšana, militārā spēka demonstrēšana un vēl nebijusi karaspēka koncentrēšana pie Baltijas valstu robežām ir tās izpausmes, pret kurām mums ir jādarbojas arī turpmāk. Par spīti miera meklējumiem militārie konflikti Sīrijā, Tuvo Austrumu reģionā, kā arī Ziemeļāfrikā turpinās un veido augsni teroristu grupu stiprināšanai. 2015.gada janvārī un novembrī notikušie teroristu uzbrukumi Parīzē un citur Eiropā parāda, cik brutāli tik šķietami tāli konflikti var ietekmēt mūsu dzīvi. Tāpat par jaunu izaicinājumu Eiropai ir kļuvis nekontrolētu migrācijas plūsmu pieaugums. Kaut arī ir pieņemti vairāki konkrēti lēmumi attiecībā uz Eiropas Savienības ārējo robežu stiprināšanu un nelegālo iebraucēju atpakaļatgriešanu, nav pamata domāt, ka šogad bēgļu pieplūdums strauji mazināsies. Šādā situācijā nacionālās drošības stiprināšana un drošības risku mazināšana ir Latvijas valdības prioritāte. Godātie deputāti! Valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšana ir ne tikai šīs valdības prioritāte. Es ticu un esmu pārliecināta, ka arī nākamajai valdībai tas būs augsts dienaskārtības uzdevums. Latvijas drošība nav iedomājama bez NATO. NATO centrālā loma eiroatlantiskajā drošības telpā ir pieaugusi. 2015.gadā Latvijai ir izdevies uzsākt kolektīvās aizsardzības stiprināšanu gan politiski, gan praktiski - kā attiecībā uz NATO reaģēšanas spējām, tā arī attiecībā uz militāro klātbūtni Latvijā. Latvijas sabiedrotie ar darbiem palīdz un arī turpmāk palīdzēs rūpēties par mūsu valsts drošību. Baltijas gaisa telpas novērošanu 2015.gadā nodrošināja astoņi iznīcinātāji. Pirmo reizi valsts vēsturē Latvijā ir izvietots pastāvīgs NATO spēku struktūras štābs. Tāpat 2015.gadā rotācijas kārtībā Latvijā uzturējās ASV, Lielbritānijas, Vācijas un citu valstu bruņoto spēku karavīri un militārā tehnika. Dalība starptautiskajās operācijās un misijās ir daļa no Latvijas starptautiskajām saistībām, kas vērstas uz kolektīvās drošības stiprināšanu un starptautiskās drošības veicināšanu. 2015.gadā nacionālie bruņotie spēki turpināja dalību NATO operācijā Afganistānā, Eiropas Savienības militārajās operācijās ATALANTA un SOPHIA, ES apmācības misijā Mali. Tikko Saeima apstiprināja mandātu Latvijas dalībai misijās Irākā un Mali - tas ir mūsu ieguldījums cīņā pret terorismu. Šī ir pirmā reize, kad Latvija piedalās ANO misijā. Tāpat 2015.gadā Latvija turpināja piedalīties Eiropas Savienības civilajās, kā arī EDSO misijās. NATO ilgtermiņa klātbūtne mūsu reģionā ir mērķis, uz kuru jātiecas. Latvijas uzdevums ir panākt, lai Varšavas galotņu sanāksmē vienotos par NATO militārās klātbūtnes stiprināšanu Latvijā ilgtermiņā. Taču vispirms par savu drošību ir jārūpējas mums pašiem. Tādēļ esmu gandarīta, ka valsts budžetā ir paredzēts aizsardzības finansējuma pieaugums līdz 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta jau 2018.gadā. Valsts pašaizsardzības spēju stiprināšana un attīstība ir Latvijas drošības prioritāte. Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstībai un kaujas gatavības paaugstināšanai īstenojam tādus projektus kā sauszemes spēku mehanizācija, pretgaisa aizsardzība, Zemessardzes stiprināšana, kā arī aizsardzības nozares infrastruktūras izbūve un attīstība. Būtisks valsts drošības jautājums ir robežu kontrole un nelegālās migrācijas ierobežošana. Pagājušajā nedēļā valdība apstiprināja ziņojumu “Par valsts austrumu robežas kontroli un aizsardzību”. Sadarbojoties Iekšlietu ministrijai un Aizsardzības ministrijai, kā arī kopā ar mūsu sabiedrotajiem nodrošinām, ka Latvijas kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts ārējā robeža būs moderna, sakārtota un droša. Atgādināšu, ka iekšējās drošības stiprināšanai, tajā skaitā austrumu robežas stiprināšanai, šī gada budžetā ir piešķirts otrs lielākais finansējums. Godātie deputāti! Latvijas drošība nav iedomājama bez Eiropas Savienības. Latvijas drošības modeļa pamatā ir Eiropas Savienības principi un vērtības - cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums, demokrātija, iecietība un solidaritāte. Reaģējot uz terora aktiem Parīzē un Kopenhāgenā, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā drošības jautājumi tika izvirzīti par prioritāti. Par sasniegumiem var uzskatīt apstiprinātās Eiropas Savienības iekšējās un ārējās prioritātes terorisma apkarošanai; uzlaboto Eiropas Savienības institūciju un dalībvalstu sadarbību un informācijas apmaiņu; intensificēto sadarbību pretterorisma jomā ar citām starptautiskajām organizācijām. Latvija cīnījās par Pasažieru datu reģistra izveides nekavējošu apstiprināšanu Eiropas Parlamentā; par Eiropas Savienības ārējās robežas pastiprinātas kontroles īstenošanu un drošības dienestu ciešāku sadarbību. Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā tika pieņemts lēmums par Eiropas Savienības Globālās stratēģijas ārpolitikā un drošības politikā sagatavošanu līdz šī gada jūnijam. Mūsu interesēs ir, lai stratēģijā tiktu nostiprināta transatlantiskā saite, Eiropas Savienības-NATO sadarbība, kā arī Eiropas Savienības spējas reaģēt uz hibrīdajiem apdraudējumiem. Tāpat mūsu interesēs ir saskaņota dalībvalstu un Eiropas Savienības institūciju darbība, aizstāvot Eiropas Savienības vērtības un intereses. Neatņemams drošības aspekts gan Eiropas Savienības, gan nacionālajā līmenī ir enerģētikas drošība. Esmu gandarīta, ka tieši Latvijas prezidentūras laikā tika uzsākts darbs pie Enerģētikas savienības veidošanas, jo Latvijai ir īpaši svarīga piegāžu diversifikācija un drošība. Reģionālajā līmenī konkrēts sasniegums ir, piemēram, NordBalt un LitPol atklāšana. Tāpat pēc Klaipēda-Ķiemēni infrastruktūras uzlabošanas mums ir pieejami alternatīvi dabasgāzes avoti un ceļi. Latvijai vēl ir jāizpilda savi mājasdarbi - jāatver gāzes tirgus. No lielākas izvēles un zemākām cenām ieguvēji būsim mēs visi. Godātie deputāti! Pagājušais gads bija pārbaudījums vienotai un rīcībspējīgai Eiropas Savienībai. Grieķijas finanšu krīzes pārvarēšana pierādīja, ka Eiropas Savienība ir spējīga pieņemt solidārus lēmumus. Mēs arī turpmāk gribam dzīvot vienotā, efektīvā un solidārā Eiropā. Mēs gribam saglabāt lielākos Eiropas Savienības sasniegumus - eiro, brīvu personu kustību un Šengenas zonu. Šie lielie ieguvumi mums ir jāpatur prātā, aizstāvot savas intereses Briselē. Pieaugošās migrācijas plūsmas uz Eiropu ir ilgtermiņa izaicinājums, kas būs jārisina. Ir pieņemti vairāki konkrēti lēmumi, kā šo procesu labāk kontrolēt, - tiek stiprināta Eiropas Savienības ārējā robeža, tiek uzlabota sadarbība ar trešajām valstīm, tiek paātrināts atpakaļatgriešanas process. Esmu pārliecināta, ka Eiropas Savienības migrācijas politikai ir jābūt vēl stingrākai. Taču neviens nevar sniegt garantijas, ka, realizējot visus šos lēmumus, migrācija uz Eiropu tiks apturēta pilnībā. Bēgļu jautājums Eiropā ietver arī sabiedrības radikalizācijas un ksenofobijas pieauguma riskus. Mūsu kopīgs uzdevums ir rīkoties atbildīgi un nepieļaut naida, neziņas un baiļu sēšanu sabiedrībā. Latvijā ir izstrādāta bēgļu uzņemšanas sistēma. Mūsu drošības iestādes aktīvi strādā un strādās, lai novērstu jebkādus jaunus izaicinājumus valsts drošībai šajā procesā. Mūsu uzdevums ir nodrošināt šo personu sekmīgu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā un latviešu valodas apguvi, vienlaikus atbildīgajām iestādēm nodrošinot uzņemamo personu visaptverošu kontroli un uzraudzību. Ikvienam iebraucējam būs jāievēro mūsu valsts likumi un kārtība. Pretējā gadījumā pret viņu vērsīsimies ar visu likuma bardzību. Godātie deputāti! Tagad pievērsīšos iekšējās drošības jautājumiem. Organizēto noziedzīgo grupu aktivitātēm pēdējos gados ir polikrimināls raksturs - vairākas identificētās organizētās noziedzīgās grupas nodarbojas ar plaša spektra noziedzīgām darbībām, t.i., narkotisko vielu nelegālo apriti, cilvēku tirdzniecību, personu nosūtīšanu seksuālai izmantošanai, ieroču kontrabandu, noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas jomā, arī ar izspiešanu un parādu piedziņu, mazāk - ar zādzībām. 2015.gadā konstatētas jaunas organizētās noziedzīgās grupas tādās jomās kā narkotisko un psihotropo vielu nelegālā aprite un akcīzes preču nelikumīgā aprite, kā arī nelegālās imigrācijas procesu saistība ar organizēto noziedzību. Valdība ir konsekventi un mērķtiecīgi risinājusi jautājumus saistībā ar organizētās noziedzības apkarošanu, stiprinot tiesībaizsardzības iestāžu kapacitāti. Tāpat atbildīgie dienesti uzlabo darbības, kas vērstas uz cīņu pret kibernoziegumiem un hibrīdapdraudējumu kopumā. Tiesiskuma stiprināšana, cīņa pret korupciju un ēnu ekonomiku ir nacionālās drošības jautājumi. Būtisks drošības risks ir tiesu sistēmas nepietiekamā efektivitāte, kas rada situāciju, ka soda saņemšana nenotiek samērīgā laikā pēc nozieguma veikšanas. Lai stiprinātu tiesu varas neatkarību, 2015.gadā tika pieņemti grozījumi likumā “Par tiesu varu”, tāpat pagājušajā gadā stājās spēkā Šķīrējtiesu likums. Lai gan ir vērojams progress, paātrinot tiesu procedūras un ieviešot noteiktus juridiskus uzlabojumus, piemēram, maksātnespējas jomā, reformas tieslietu jomā ir būtiski jāpaātrina. Par nožēlu, korupcijas riski joprojām vērtējami kā augsti. Esmu pārliecināta, ka nesen pieņemtās izmaiņas KNAB likumā uzlabos šīs institūcijas spēju efektīvāk darboties cīņā pret korupciju. Tāpat ir jāstiprina sabiedrības izpratne, lai mazinātu toleranci pret korupcijas gadījumiem. Valsts ieņēmumu dienests nopietni strādā, lai samazinātu ēnu ekonomiku. Šajā sakarā mums ir jāstiprina policijas un izmeklēšanas kapacitāte, kā arī jāturpina celt prokuroru un tiesnešu kompetenci. Ir sagatavots un tuvākajā laikā ir jāapstiprina ēnu ekonomikas apkarošanas plāns. Kopumā par iekšējās drošības stiprināšanu runājot - liela nozīme ir efektīvai iekšlietu sistēmas dienestu darbībai, indivīda drošības garantēšanai, kā arī valsts kritiskās infrastruktūras aizsardzībai. Tāpat mūsu drošība vistiešākajā veidā ir saistīta ar valsts ekonomisko izaugsmi un katra cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanu. Godātie deputāti! 2015.gads Latvijas ekonomikai ir bijis stabils - par spīti nestabilitātei aiz Latvijas robežām un eirozonā. Centrālās statistikas pārvaldes veiktais Latvijas iekšzemes kopprodukta novērtējums liecina, ka 2015.gada trešajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem bija par 2,5 procentiem lielāks nekā pirms gada. Lai arī eirozonas izaugsmes atjaunošanās norit lēni un eksports uz Krieviju pretsankciju un šīs valsts ekonomiskās lejupslīdes dēļ ir samazinājies, Latvijas tautsaimniecības izaugsmes tempi pēdējos divos ceturkšņos ir bijuši straujāki nekā 2014.gada otrajā pusē. Esmu gandarīta, ka Latvijas ražotāji ir veiksmīgi pārorientējušies un paplašinājuši tirdzniecību ar Eiropas Savienības partneriem un trešajām valstīm. Mums ir svarīgi saglabāt stabilu makroekonomisko vidi un ieguldīt valsts konkurētspējas uzlabošanā. Mums ir jāturpina darbs, lai arī turpmāk apgūtu jaunus eksporta tirgus un lai piesaistītu ārvalstu investīcijas. Ekonomiskā izaugsme mums ir jāatspoguļo katra līdzcilvēka dzīves līmeņa celšanā. Ir jāmazina ienākumu nevienlīdzība, jānodrošina adekvāta veselības aprūpes pieejamība, kā arī tādas izglītības pieejamība, kas nodrošina labu, prasmēm atbilstošu darbu. Sociālās nevienlīdzības un atstumtības mazināšana ir bijusi viena no šīs valdības prioritātēm. 2015.gadā tika palielināti atsevišķi valsts sociālie pabalsti. Ir ieviests diferencētais neapliekamais minimums, un minimālā alga paaugstināta līdz 370 eiro. Būtiska loma valsts drošības stiprināšanā ir sabiedrības saliedētībai un nacionālās identitātes un piederības mūsu valstij spēcināšanai. Valdība turpina atbalstīt mazākumtautību organizāciju darbību, kas ir vērsta uz savstarpējo komunikāciju un starpkultūru dialogu. Šodien pasaulē pieaugoša ietekme uz valsts drošību ir mediju telpai. Mūsu uzdevums ir atspēkot dezinformāciju un melus un stingri reaģēt uz naida un vardarbības sludināšanu, bet tikpat svarīgi ir ilglaicīgi, sistemātiski un mērķtiecīgi veidot sabiedrības izpratni un kritisko domāšanu par mediju saturu. Nacionālās drošības kontekstā būtiski ir pieņemt Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam. Ir svarīgi nodrošināt sabiedrisko mediju patstāvību un finansiālo neatkarību, kā arī atbalstīt neatkarīgos, pētnieciskos un reģionālos medijus. Godātie deputāti! Kopumā, izvērtējot visus nacionālās drošības pārskatā apskatītos drošības riskus, redzam, ka atbildīgie dienesti un institūcijas ir īstenojušas vai uzsākušas īstenot procesus un darbības to novēršanai un nacionālo interešu aizsardzībai, garantējot sabiedrības drošību un stabilitāti. Nacionālā drošība nav tikai valsts pārvaldes un tiesībaizsardzības iestāžu politika un veiktās darbības. Tikpat svarīga ir arī sabiedrības izpratne un iesaiste nacionālās drošības prioritāšu īstenošanā. Par drošu, attīstītu un sakārtotu Latviju mums visiem jāturpina darbs, lai kurā darbavietā mēs atrastos. Godātie deputāti! Pateicos jums par sadarbību šo divu gadu garumā un ceru uz kopīgu koleģiālu un atbildīgu darbu Saeimā Latvijas ilgtspējīgai attīstībai. Šīs ir barikāžu atceres dienas. Tās liek mums atkal tik dzīvi apzināties to, ka brīvībai var būt augsta cena, bet brīvībai bez tautas un bez savas zemes nav pilnības, un cilvēkam bez savas zemes brīvības nav piepildījuma. Katram kokam vajadzīgas debesis, katrai tautai vajadzīga brīvība, katram cilvēkam - sava laime un savs devums Latvijai. Tas vieno mūs visus. Lai Latvijai ir droša nākotne! Paldies. (Aplausi.)".
2016_01_21_339-seq1 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas. Sāksim Saeimas 21.janvāra sēdi. Pirms uzsākam izskatīt Prezidija apstiprināto sēdes darba kārtību, ir izskatāmi priekšlikumi par grozījumiem tajā. Ministru prezidente lūdz izskatīt “Ministru prezidenta pārskatu Saeimai par Latvijas nacionālo drošību” kā pirmo darba kārtības jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Tātad mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 28, atturas - nav. Tātad darba kārtība ir grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījums Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Sāksim izskatīt grozīto darba kārtību. Darba kārtībā “Ministru prezidenta pārskats Saeimai par Latvijas nacionālo drošību”. Vārds Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai.".
2016_01_14_338-seq117 spokenText " Paldies deputātam Jānim Dombravam. Līdz ar to šodien “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ! ".
2016_01_14_338-seq116 spokenText " Labdien, godātie radioklausītāji! Vēlos sākt tieši ar valdības veidošanas gaitu un jautājumiem, kas ar to ir saistīti. Varam ar gandarījumu teikt, ka sarunas ar Māri Kučinski kā iespējamo premjera amata kandidātu ir bijušas visnotaļ sekmīgas, un ir panākta vienošanās gan par to, ka jaunā valdība strādās pie vienotas izglītības sistēmas izveides Latvijā valsts valodā, tāpat ir panākta vienošanās par atbalstu demogrāfijai, ko Nacionālā apvienība ir izvirzījusi kā prioritāru, un ir rasts arī kopsaucējs, ka turpmāk Latvija nepieņems jaunus lēmumus par patvēruma meklētāju migrantu uzņemšanu. Līdz šim mēs vēl turpinām sarunas. Mēs neesam guvuši atbalstu iniciatīvai par iepriekšējās valdības jau pieņemtā lēmuma pārskatīšanu, bet vismaz varam ar gandarījumu teikt, ka turpmāk jaunu imigrantu uzņemšana brīvprātīgā kārtā nenotiks un arī valdība iebildīs pret piespiedu kvotu mehānisma ieviešanu Eiropas Savienības mērogā. Tas ir īpaši svarīgi, arī ņemot vērā visus nesenos notikumus, kas ir tiešā veidā saistīti ar šiem ieceļotājiem no Āfrikas, no Tuvo Austrumu reģiona, kuri ir bijuši līdzatbildīgi gan daudzos noziegumos, kas ir notikuši, ne tikai Jauno gadu sagaidot, daudzās Eiropas pilsētās, bet arī daudzās ikdienas situācijās. Var izteikt līdzjūtību Lietuvai, kura ir zaudējusi savu nepilngadīgo tautieti, kurš tika nogalināts Zviedrijā. Līdzīgi mēs redzam arī terorisma pieaugumu daudzās Rietumeiropas valstīs, kuras ir sasniedzis liels migrantu skaits. Tāpēc, domājot par mūsu valsts drošību, mēs uzskatām, ka nebūtu pieļaujama masu migrācija Baltijas valstu virzienā. Vēlos piebilst vēl par šodienas sēdi. Likumprojektā “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” mēs piedāvājām aizstāt drošības maksu, lai partija varētu iesniegt kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām, ar 500 vēlētāju parakstiem. Respektīvi, jebkurai partijai, kura gribētu kandidēt Saeimas vēlēšanās, būtu jāsavāc vismaz 500 vēlētāju paraksti, lai kvalificētos Saeimas vēlēšanām, tādējādi atsijājot tās partijas, kuras nespēj gūt pat šādu atbalstu. Visbeidzot gribu pieminēt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, kuru vada Nacionālās apvienības biedrs Romāns Naudiņš, komisijas aktīvo un sekmīgo darbu. Gan jautājumu par enerģijas dzērieniem, ko jau pieminēja Belēviča kungs, ir izdevies ļoti strauji šai komisijai sakārtot un rast risinājumu, gan arī ātro kredītu jautājumu, kas bija iestrēdzis iepriekšējā Saeimā, šajā Saeimā ir izdevies strauji virzīt, lai to atrisinātu. Arī gāzes tirgus liberalizāciju, kuru daudzu gadu garumā neizdevās atrisināt, šobrīd triju mēnešu laikā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi redakciju jau trešajam lasījumam, lai gāzes tirgus tiktu liberalizēts viena gada laikā. Paldies.".
2016_01_14_338-seq115 spokenText "Paldies deputātam Dainim Liepiņam. Raidījumu šodien noslēdz Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNKK” frakcijas deputāts Jānis Dombrava. Lūdzu!".
2016_01_14_338-seq114 spokenText " Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms jau novēlēšu jums Latvijas Reģionu apvienības vārdā spilgtu un daudziem notikumiem bagātu 2016.gadu, un lai piepildās jūsu cerības un galvenais – lai veselība turas! Šodien darba kārtībā tika izskatīti vairāki Latvijas Reģionu apvienības priekšlikumi, un kā viens no tiem bija Latvijas Reģionu apvienības ierosinājums par deputātu privilēģiju noņemšanu saistībā ar administratīvo sodu, un tas tika virzīts tālāk. Mēs esam pateicīgi par to, ka pārējie deputāti arī atbalstīja mūsu ideju. Kā vēl viens šīsdienas iesniegums nāca... Mēs ierosinājām nodot izskatīšanai komisijā grozījumus Patvēruma likumā, kuri nosaka, ka tie imigranti un bēgļi, kas saņēmuši šeit uzturēšanās atļauju, taču pārkāpuši Krimināllikumu, ir izraidāmi no valsts. Tā ir mūsu stingra pārliecība, ka šādiem lēmumiem jābūt pieņemtiem, lai jebkurš, kas šeit ierodas, zina, ar kādiem noteikumiem viņš šeit varēs uzturēties. Mēs arī ceram, ka iepriekš mūsu iesniegtais priekšlikums aizliegt pārvietoties tā sauktajās parandžās, respektīvi, aizsegt šeit sejas, arī tomēr tiks izskatīts un pieņemts... tiks atbalstīts, kā to solīja iekšlietu ministrs. Vēl jāteic, ka šonedēļ komisijās izskatīja jautājumu par mikrouzņēmumu nodokli, un tā ir tēma, kas patiesībā varbūt šobrīd valdības veidošanas sakarā nevienam vairs neliekas aktuāla, bet patiesībā reģionus ietekmē ļoti spēcīgi. Un šajā sakarā mēs ceram, ka ar jaunas valdības veidošanos arī veselais saprāts atgriezīsies, jo līdz šim Finanšu ministrijas ierēdņi ir, tā teikt, ražojuši noteikumus un normas, lai tikai likvidētu šāda veida uzņēmējdarbību, kaut gan patiesībā vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku reģionos tas ir vienīgais veids, kā legāli dzīvot un veikt uzņēmējdarbību. Savukārt mēs, ņemot vērā to, ka ir diezgan daudz sūdzību par konkurences ierobežošanu, ierosinājām, ka tādā gadījumā šāda statusa uzņēmumi nedrīkst piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumu konkursos virs 30 tūkstošiem eiro, lai izslēgtu negodīgu konkurenci, kad negodīgi uzņēmēji saveido daudzus šādus mikrouzņēmumus un tādā veidā, teiksim, rāda priekšstatu, ka ir pievilcīgāki ar savu cenu. Tāpat gribu teikt, ka, protams, šobrīd lielākā aktualitāte ir valdības veidošana. Beidzot tas vezums ir izkustējies no vietas, un ir nominēts cilvēks, kuram ir uzticēts veidot jauno valdību. Mēs ar lielu interesi sekosim līdzi, kā veiksies. Mēs skatīsim, kādas būs izmaiņas, jo, ja jaunā valdība taps uz vecās valdības mērķu, ideoloģijas un darbības plāna (pamata)... proti, notiks tas pats, tad nebija jēgas šīs valdības nomaiņai. Mēs gribam redzēt, kādas tad būs Kučinska kunga jaunās reformas vai jaunie redzējumi, un mēs ceram, ka tādas lietas kā deputātu kvotas, kā nodokļu palielinājums, kā normatīvisms, kas vēl plešas plašumā, un ierēdniecības izmaksu palielinājums... ka tas galu galā tiks apstādināts. Un ceram, ka beidzot tiks ieviesta arī atbildība par padarīto un solīto un tādas lietas kā Valsts ieņēmumu dienesta ēka, kā “Citadeles” banka, kā “Liepājas metalurgs”, airBaltic turpmāk vairs neatkārtosies. Mēs ar lielu cerību sekosim līdzi tam. Un lai jums visiem veicas! Paldies.".
2016_01_14_338-seq113 spokenText "Paldies deputātam Valērijam Agešinam. Tagad pie mikrofona – Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš. Lūdzu!".
2016_01_14_338-seq112 spokenText " Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien vēlos paust frakcijas SASKAŅA viedokli par grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā. Šos grozījumus izstrādāja grupa deputātu no dažādām partijām, un šie grozījumi paredz, ka tiesības vēlēt domi piešķiramas cilvēkiem, kuri attiecīgās pašvaldības teritorijā nostrādājuši pēdējos četrus mēnešus. Mūsu frakcija noskaņota pret šo iniciatīvu ļoti negatīvi un skeptiski. Kāpēc? Vietējā pašvaldība nepārprotami ir noteiktā teritorijā dzīvojošo pilsoņu vietējā vara, kas darbojas šajā teritorijā un strādā vietējo iedzīvotāju interesēs. Vietējā pašvaldība ir uzskatāma par demokrātiskās iekārtas pamatu. Tā ir vara, kuru savu interešu labā ievēlē vietējo iedzīvotāju kopums, kas pastāvīgi uzturas šajā teritorijā un pārzina konkrētas pašvaldības problēmas. Līdz ar to pašlaik Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums spēkā esošajā redakcijā nodrošina iespēju vēlēt attiecīgu domi tiem vēlētājiem, kuri ir saistīti ar attiecīgo pašvaldību, deklarējuši tajā savu dzīvesvietu vai viņiem tās teritorijā pieder nekustamais īpašums. Tātad šie vēlētāji maksā pašvaldībai gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan nekustamā īpašuma nodokli, tādējādi piedaloties pašvaldības budžeta veidošanā un dodot iespēju pašvaldībai attīstīties, un tieši šiem vēlētājiem ir tiesības izvēlēties, kurš saimniekos pašvaldībā un izmantos viņu maksātos nodokļus. Bet, piešķirot tiesības vēlēt pašvaldību domi cilvēkiem, kuri attiecīgās pašvaldības teritorijā nostrādājuši vismaz pēdējos četrus mēnešus, kā to ļoti vēlas likumprojekta autori un viens no iepriekšējiem runātājiem, minētais princips tiks vienkārši sagrauts, jo domi tad vēlētu iedzīvotāji, kuri nepiedalās pašvaldības budžeta veidošanā. Vienlaikus jānorāda uz vēl vienu būtisku problēmu. Likumprojekts neparedz risinājumu, kā nepieļaut, lai šādi vēlētāji nenobalsotu divas reizes, jo vēlēšanas tiek organizētas, balstoties uz vēlētāju reģistru, kas veidots atbilstoši vēlētāju deklarētajai dzīvesvietai. Līdz ar to frakcija SASKAŅA šodien balsoja “pret” šo revolucionāro pavērsienu. Tomēr ar balsu vairākumu likumprojekts tika nodots izskatīšanai Saeimas komisijām. Līdz ar to darbs ar šo juridisko brāķi parlamentā turpināsies. Paldies par uzmanību.".
2016_01_14_338-seq111 spokenText "Paldies deputātei Ingunai Sudrabai. Tagad vārds frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedram Valērijam Agešinam. Lūdzu!".
2016_01_14_338-seq110 spokenText " Labdien, cienījamie klausītāji! Pirms brīža noslēdzās Saeimas ziemas sesijas pirmā sēde, kas norisinājās zīmīgā laikā – barikāžu laika 25.gadadienas zīmē. 13.janvāris bija diena, kad, atsaucoties Latvijas Tautas frontes aicinājumam, aptuveni 500 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju – latvieši, lietuvieši, igauņi, poļi, ukraiņi, krievi – pulcējās protesta manifestācijā Daugavmalā, kā arī sāka veidot barikādes Vecrīgas ielās. Tas bija cerību un ideālu laiks, kad cilvēkus vienoja ideja par savu valsti, par iespēju pašiem veidot savu nākotni. Divdesmit pieci gadi – neilgs, bet notikumiem bagāts laiks. Atjaunota valsts neatkarība, izveidota daudzpartiju politiskā sistēma, Latvija kļuvusi par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Taču šis laiks ir nesis arī daudzus pārbaudījumus – sabiedrības sociālo nevienlīdzību, bezdarbu, nabadzību, nespēju rēķināties ar sabiedrības un valsts interesēm. Frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti uzskata, ka tieši valsts interesēm ir jābūt tām, kuras ir ikviena Saeimas deputāta un valdības locekļa lēmumu pamatā. Mēs arī šajā sesijā turpināsim iestāties par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem. 2016.gadam esam izvirzījuši vairākas prioritātes – valsts budžeta izstrādes procesa pilnveidošanu, izglītības sistēmas (tai skaitā – pedagogu darba samaksas) sakārtošanu un citus jautājumus. Nav pieļaujams, ka atkārtojas tāda prakse, kādu vērojām 2016.gada budžeta izstrādes un apstiprināšanas gaitā, kad nodokļu izmaiņas kalpoja tikai vienam mērķim – savākt valsts makā iespējami daudz naudas –, pilnībā aizmirstot, ka nodokļu politika nosaka arī tautsaimniecības attīstību. Mēs kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka, izstrādājot 2016.gada budžetu, lēmumi par naudas piešķiršanu atsevišķām nozarēm notika haotiski un nepārdomāti, tādējādi novedot, piemēram, pie situācijas, ka veselības jomā piešķirtos papildu līdzekļus atlīdzības pieaugumam nevarēs izmantot ģimenes ārstu atalgojuma palielināšanai. “No sirds Latvijai” uzskata, ka jauna Ministru kabineta izveide rada iespēju pārskatīt Ministru kabineta darba kārtību un Valdības deklarācijā atgriezties pie sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem – sociālās garantijas, veselības aprūpes pieejamība, izglītības kvalitāte, zinātnes attīstība un tiesiskas vides izveide, kas ir īpaši nozīmīga uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā. Diemžēl jāsecina, ka līdzšinējais Ministru prezidenta izraudzīšanās process neliecina par valdošo partiju vēlmi risināt Latvijai akūtus un svarīgus jautājumus. Kamēr tiek bīdīti kandidāti un tiek dalīti amati, tiek atlikta daudzu būtisku jautājumu risināšana. Koalīciju veidojošās partijas arī šobrīd nevis uzsāk sarunas par veicamajiem darbiem, bet ķīvējas par iespējamo amatu un ietekmes sfēru sadalīšanu. Ir tikai ērts varas un valsts finanšu resursu sadalījums, un tas ir līdz šim tik labi strādājis, ka nav vajadzības veidot plašāku koalīciju un stiprināt demokrātijas principus Latvijā. Par to varēja pārliecināties arī šodien, kad Saeimas sēdē otrajā lasījumā izskatīja grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā un Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kurus iesniedza valdošās koalīcijas deputāti. Tie paredz mehāniski palielināt partiju biedru skaitu no 200 uz 500, lai būtu iespēja piedalīties vēlēšanās. “No sirds Latvijai” jau iepriekš un arī šodien balsoja “pret” tik liela skaita noteikšanu, jo mēs uzskatām, ka tieši šādā veidā valstī tiek mazināta demokrātija, tiek liegta cilvēkiem iespēja piedalīties politiskajos procesos un lēmumu pieņemšanā. Es no sirds pateicos, ka ieklausījāties.".
2016_01_14_338-seq109 spokenText "Paldies deputātam Vilnim Ķirsim. Nākamā runās partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba. Lūdzu!".
2016_01_14_338-seq108 spokenText " Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms novēlu jums visiem laimīgu un labiem darbiem bagātu jauno gadu! Gribu jums izstāstīt par vienu iniciatīvu, ko šodien kopā ar kolēģiem virzīju, – proti, par vēlēšanu tiesību paplašināšanu. Ja mēs skatāmies uz pašvaldību vēlēšanu aktivitātes dinamiku, tad redzam, ka ar katru gadu tā samazinās: 2001.gadā pašvaldību vēlēšanās piedalījās apmēram 62 procenti vēlētāju, turpretim pēdējās – 2013.gada – vēlēšanās piedalījās vairs tikai 46 procenti. Šī dinamika ir acīmredzami lejupejoša! Kādēļ tas tā notiek? Tam ir vairāki iemesli. Un vispār šobrīd Eiropā ir vērojama tāda kā vēlētāju apātija. Bet tomēr ir lietas, ko likumdevējs var darīt lietas labā, un kā minimums tātad – noņemt kaut kādus šķēršļus, kuri traucē vēlētājiem vēlēšanu dienā piedalīties vēlēšanās. Ja mēs skatāmies uz Latviju, tad aptaujas – nevis vēlētāju, bet to, kuri neaiziet vēlēt, – liecina par to, ka biežākais iemesls, kāpēc cilvēki nepiedalās pašvaldību vēlēšanās, ir tieši tas, ka viņi vienkārši vēlēšanu dienā neatrodas savā... nu, pie sava iecirkņa, jo viņu faktiskā un deklarētā dzīvesvieta atšķiras. Un, ja mēs paskatāmies uz jēdzienu “deklarētā dzīvesvieta” kā tādu, tad redzam, ka sākotnējais princips, ka tas ir saskares punkts starp valsti un iedzīvotājiem, ir kļuvis tāds neelastīgs, apaudzis vēl ar citām lietām, tādām kā rindas uz bērnudārziem un skolām. Komunālos maksājumus daudz kur aprēķina pēc deklarēto personu skaita, tāpat arī, piemēram, kaut vai tāda lieta kā automašīnas civiltiesiskā apdrošināšana tiek piesaistīta pie deklarētās dzīvesvietas. Piemēram, ja jūs esat Rīgā deklarējies, jums jāmaksā ir vairāk nekā, piemēram, Valmierā. Un ir pat gadījumi, kad cilvēkam, kas īrē dzīvokli, tā īpašnieks pat neļauj tajā deklarēties, tātad viņš savu faktisko dzīvesvietu nevar norādīt atbilstoši īstenībai. Un ko tad darīt? Notiek tas, ka šie cilvēki mūsu demokrātijai ir zuduši! Šeit ir arī ļoti interesanta īpatnība, kādu es, pētot citas Eiropas valstis, nekur citur neatradu: Latvijā kandidēt uz pašvaldību vēlēšanām var lielāks personu loks, nekā balsot vēlēšanās. Proti, kandidēt var cilvēks, kurš ir deklarējies konkrētajā pašvaldībā, cilvēks, kuram tur ir īpašums, vai cilvēks, kurš strādā konkrētajā pašvaldībā, bet balsot var tikai vai nu deklarējušās personas, vai personas, kurām tur ir īpašums. No vēlēšanu loģikas un vispārpieņemtās prakses viedokļa, tiešām nekur citur tas tā nav. Parasti, kā minimums, šīs tiesības ir vismaz vienādas. Uz Saeimas vēlēšanām var kandidēt tikai no 21 gada vecuma, bet balsot var jau no 18 gadiem. Ir arī tādu personu loks, kuras ir krimināli sodītas un kuras nevar kandidēt, bet kuras balsot var. Mūsu piedāvātā likumdošanas iniciatīva paredz līdzsvarot, proti, paplašināt šīs tiesības, lai pašvaldību vēlēšanās varētu balsot arī tā cilvēku grupa, kas strādā. Tādējādi mēs panāksim to, ka vēlēšanu aktivitāte vismaz ja ne augs, tad tās lejupejošā dinamika apstāsies. Un, ja mēs paskatāmies uz citu Eiropas valstu pieredzi, tad redzam, ka tieši šādus grozījumus pirms diviem gadiem veica Polija, iedama pat vēl tālāk, atļaudama balsot ne tikai strādājošajiem, bet arī tiem, kas mācās, un tiem, kam vispār ir kāda piesaiste pie konkrētās pašvaldības. Bet šobrīd kopīga tendence citās Eiropas valstīs ir tāda, ka cenšas šos slogus pēc iespējas samazināt – teiksim, atļauj balsot pa pastu, pagarina iepriekš balsošanas laikus vai pat atļauj, atrodoties ārzemēs, balsot pašvaldības vēlēšanās. Ir, protams, arī oponējoši viedokļi par to, ka, ja tu tur strādā... Tad, pēc mūsu nodokļu sistēmas, sanāk, ka tu nemaksā nodokļus... Bet būsim tomēr reālisti! Cilvēks, kurš brauc tur uz darbu, tur ēd kafejnīcā vai ēdnīcā pusdienas; viņš varbūt īrē tur dzīvokli un, īrējot dzīvokli, kaut vai cenā iekļauto nekustamā īpašuma nodokli samaksā vai, ēdot kafejnīcā, palīdz samaksāt algu pavārei, kas savukārt no saviem nodokļiem maksā konkrētās pašvaldības budžetā naudu. Tas īsumā viss. Runājot ar kolēģiem, tika identificētas arī citas lietas, kas būtu uzlabojamas vēlēšanu likumdošanā. Tā kā šis likumprojekts tika atbalstīts nodošanai komisijām, mums tātad būs iespēja pieskarties arī šiem jautājumiem, izdiskutēt tos un panākt to, ka pēc iespējas plašāks personu loks piedalās pašvaldību vēlēšanās. Paldies jums vēlreiz par uzmanību. Laimīgu un panākumiem bagātu gadu! Paldies.".
2016_01_14_338-seq107 spokenText "Paldies deputātam Guntim Belēvičam. Tagad runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!".
2016_01_14_338-seq106 spokenText " Labdien, cienījamie radioklausītāji! Visupirms atļaujiet jums novēlēt veselību jaunajā gadā! Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē galīgajā variantā apstiprināja komisijas viedokli par likumu, kurš ir vērsts uz enerģijas dzērienu izplatīšanas ierobežošanu. Mums, Veselības ministrijai, izdevās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju pārliecināt, ka mūsu bērni jāpasargā no enerģijas dzēriena lietošanas. Un nākamceturtdien Saeima šo likumprojektu izskatīs, un es ceru, ka Saeima nobalsos par šī likuma pieņemšanu un līdz ar to Latvija kļūs par otro – pēc Lietuvas – valsti (pasaulē, ne tikai Eiropā!), kurā enerģijas dzērienus ir aizliegts pārdot bērniem. Veselības ministrijai ir ļoti stingrs viedoklis šajā sakarā. Es aicinu katru... Un īstenībā šis viedoklis pamatojas tajā, kas ir rakstīts uz katras enerģijas dzēriena pudeles vai bundžas. Tur ir rakstīts, ka šos dzērienus nedrīkst dot bērniem, grūtniecēm... Un problēma ar enerģijas dzērieniem ir ne tikai tā, ka tur ir kofeīns ļoti augstā koncentrācijā. Enerģijas dzērieni satur ļoti daudzas bioloģiski aktīvas vielas, ne tikai vitamīnus devās, kas vienā iepakojumā pārsniedz diennakts ieteicamo devu. Un tas viss ir rakstīts maziem burtiņiem uz katra dzēriena bundžiņas vai pudeles. Un ražotājs zina par šī dzēriena kaitīgumu. Viņš ir šo atbildību pārlicis uz patērētājiem. Bet mums izdevās pārliecināt Saeimas komisiju, ka tajā gadījumā, kad patērētājs ir nepilngadīgs, viņš nevar izvērtēt visus tos riskus. Tas bija pirmkārt. Otrkārt. No šā gada 1.janvāra skolu kafejnīcās un skolu ēdnīcās pieejamais produktu klāsts ir savādāks nekā iepriekšējā gadā. Skolu ēdnīcas drīkst barot bērnus tikai ar svaigi pagatavotām pusdienām no dabīgiem produktiem, un savukārt skolu kafejnīcās un skolu automātos, kas izsniedz pārtikas produktus, ir ieviests tā sauktais atļauto produktu princips (līdz šim bija tā sauktais aizliegto produktu princips, ka nedrīkstēja noteiktus produktus pārdot). Tagad skolu kafejnīcās drīkst pārdot tikai atļautus, veselīgus produktus. Gada sākumā šo kafejnīcu plaukti vēl izskatās tukši, taču tas tikai tāpēc, ka komersanti vēl nav sakārtojuši šo kafejnīcu sortimentu. Ļoti strauji šo kafejnīcu plaukti pildīsies! Mēs, Veselības ministrija, esam gatavi regulāri nākt uz Ministru kabinetu un paplašināt šo atļauto, veselīgo produktu klāstu. Mūsu mērķis ir pasargāt bērnus, radīt viņiem vidi, kurā viņiem neveselīgi produkti vispār nav pieejami. Paldies.".
2016_01_14_338-seq105 spokenText "Paldies. Sēdi slēdzu. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies šī gada ziemas sesijas pirmā Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Deputāti tiešraidē no Saeimas nama tūlīt pastāstīs par sēdē skatītajiem jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm. Pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Guntim Belēvičam. Lūdzu!".
2016_01_14_338-seq104 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Andrejs Elksniņš, Janīna Kursīte-Pakule, Romāns Mežeckis... ir, Imants Parādnieks, Arvīds Platpers un Ivars Zariņš.".
2016_01_14_338-seq102 spokenText "Godātie kolēģi! Savukārt 30.decembrī pusapaļu jubileju svinēja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Apsveicam! (Aplausi.)".
2016_01_14_338-seq101 spokenText "Paldies. Godātie kolēģi, lūdzu jūsu uzmanību! 9.janvārī 50. dzimšanas dienu svinēja mūsu kolēģis Ringolds Balodis, un mēs viņu sveicam. (Aplausi.)".
2016_01_14_338-seq100 spokenText "Godātie kolēģi! Vispirms Baltijas Asamblejas Prezidija vārdā un Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vārdā vēlos pateikties visiem tiem, kuri ņēma aktīvu dalību ziedojumu vākšanas kampaņā Ukrainas bērniem uz Ziemassvētkiem. Atsaucība tiešām bija ļoti liela, un mēs, Baltijas Asamblejas Latvijas delegācija, esam saņēmuši ļoti daudz pateicības no Ukrainas. Otra lieta. Es visus jūs aicinu uz izstādes atklāšanu šodien pulksten 10.30 Saeimas vestibilā. Šī izstāde ir saistīta ar to, ka Latvija šogad ir kļuvusi kārtējo reizi par Baltijas Asamblejas prezidējošo valsti un ka šis gads ir arī Baltijas Asamblejas 25. jubilejas gads. Paldies.".
2016_01_14_338-seq98 spokenText "Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Šodien Eiropas lietu komisijas sēde notiks pulksten 12.30 Sarkanajā zālē. Tātad rīt sēdes nebūs, jo rītdien paredzētā sēde ir pārcelta uz šodienu, kā daudzi no jums vēlējās. Tiekamies!".
2016_01_14_338-seq97 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Nemateriālā kultūras mantojuma likums” (Nr.332/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 29.februārim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Sēdes darba kārtība ir izskatīta, un mums ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.".
2016_01_14_338-seq96 spokenText "Godājamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir saņēmusi kultūras ministres Daces Melbārdes vēstuli ar lūgumu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Nemateriālā kultūras mantojuma likums”. Sakarā ar to, ka ir saņemts ārkārtīgi daudz priekšlikumu, lai tos izvērtētu, pārrunātu un pēc tam jau tādā kvalitatīvā līmenī, teiksim, celtu jums priekšā, to ir atbalstījusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, un es lūdzu jūs atbalstīt termiņa pagarināšanu līdz 2016.gada 29.februārim.".
2016_01_14_338-seq95 spokenText "Paldies aizsardzības ministram. Debatēs neviens vairāk nav pieteicies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Apvienoto Nāciju Organizācijas misijā Mali (MINUSMA)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību pret teroristisko organizāciju ISIL/Da’esh vērstajā starptautiskās koalīcijas militārajā operācijā Irākā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību pret teroristisko organizāciju ISIL/Da’esh vērstajā starptautiskās koalīcijas militārajā operācijā Irākā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Nemateriālā kultūras mantojuma likums” (Nr.332/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 29.februārim”. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Inguna Rībena.".
2016_01_14_338-seq94 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Aizsardzības ministrija ir iesniegusi apstiprināšanai Saeimā divus lēmuma projektus, kas paredz Nacionālo bruņoto spēku iesaisti jaunajās starptautiskajās operācijās - ANO vadītajā visaptverošajā stabilizācijas misijā Mali (MINUSMA) un pret terorismu vērstajā un starptautiskās koalīcijas vadītajā operācijā Irākā. Uzreiz jāuzsver, ka mūsu karavīru dalība šajās operācijās neparedz viņu iesaistīšanos kaujas darbībās. Abos gadījumos tās būs apmācības - misijas. Pēc traģiskajiem teroraktiem, kuri notikuši Francijā, Dānijā un tepat Eiropas pierobežā, Tunisijā, Ēģiptē, Mali, Libānā un citviet, mēs nevaram atļauties stāvēt malā vai nogaidīt. Mūsu sabiedrotie prasa atbalstu, lai nosargātu Eiropas integritāti un valstu drošību. Tuvo Austrumu un Āfrikas valstu iekšējie konflikti, terorisma izplatīšanās pie Eiropas robežām - tas viss tieši ietekmē arī Latvijas drošības situāciju. Aizvadītā gada laikā mēs esam redzējuši, cik reāls ir kļuvis ekstrēmisma un terorisma radītais apdraudējums, kas jau ir prasījis vairākus simtus nevainīgu cilvēku dzīvību Eiropā. Diemžēl terorakti nebeidzas. To apliecina arī pirms pāris dienām notikusī traģēdija Stambulā. Un šorīt arī jūs jau lasījāt, ka ir turpinājums: notiek terorakti arī Džakartā - Indonēzijā, un ir vēl viens terorakts noticis arī Turcijas teritorijā. Šis ir tas brīdis, kad mēs varam sniegt savu ieguldījumu kopējos sabiedroto un ANO centienos stabilizēt situāciju pie Eiropas robežām, Ziemeļāfrikā un Tuvo Austrumu reģionā. Turklāt NBS iesaiste ANO misijā MINUSMA jāvērtē kā tieša atbilde Francijas palīdzības pieprasījumam, reaģējot uz 13.novembra notikumiem Parīzē un Francijas-Eiropas Savienības savstarpējās palīdzības klauzulas iedarbināšanu. NBS dalība misijā MINUSMA būtu vērtējama arī kā Latvijas ieguldījums Francijas sloga atvieglošanā operācijās Āfrikā. Būtiski ir atzīmēt, ka NBS karavīru dalība misijā MINUSMA būs pirmā Latvijas iesaiste ANO misijā, sniedzot tiešu atbalstu ANO miera uzturēšanas un nodrošināšanas centieniem. Turklāt mēs misijā piedalīsimies ar kritiski svarīgo izlūkošanas spēju, kas nodrošina misijas efektivitāti. MINUSMA primārais mērķis ir stabilizēt situāciju un nodrošināt drošību Mali teritorijā, vienlaikus fokusējoties uz civilo iedzīvotāju aizsardzību un atbalstu Mali valsts drošības struktūru veidošanai, kā arī uzraudzīt un atbalstīt miera līguma īstenošanu. NBS dalība MINUSMA plānota no 2016.gada februāra, iesaistot vienu līdz trīs karavīrus. NBS kontingents ir iekļauts Nīderlandes vadītā izlūkošanas štāba vienības sastāvā Mali galvaspilsētā Bamako. Šī vienība ir pilnīgi jauns spēju elements ANO misijā, misiju vēsturē, kas nodrošina pilna spektra izlūkošanas apmācību. Runājot par NBS iesaisti pret Da’esh vērstās starptautiskās koalīcijas aktivitātēs Irākā, būtu jāatzīmē, ka šis solis ir likumsakarīgs turpinājums Latvijas rīcībai, kas izriet no mūsu partneru izteiktajiem lūgumiem pēc atbalsta. Jau 2014.gada rudenī Latvija oficiāli pauda atbalstu starptautiskās koalīcijas darbībām, tādējādi mūsu sadarbības partneri jau uzskatīja Latviju par vienu no koalīcijas dalībvalstīm. Viens no starptautiskās koalīcijas rīcības pamatvirzieniem ir Irākas drošības spēku apmācība, jo ir skaidrs, ka valdības bruņotajiem spēkiem būs izšķiroša loma efektīvā Da’esh apkarošanā. Mūsu karavīri nodarbosies ar Irākas drošības spēku apmācību. Viņi neiesaistīsies karadarbībā. Latvijas vienība būs integrēta Dānijas kontingentā, kas nozīmē arī visaptverošu atbalstu no dāņu partneriem NBS karavīru uzturēšanā Irākā. Jau ir saņemts oficiālais Irākas valdības apstiprinājums par tās atbalstu Latvijas militāro ekspertu iesaistei Irākas drošības spēku apmācībā. Šobrīd tiek kārtotas formalitātes, lai nodrošinātu NBS karavīru pienācīgu tiesisko statusu Irākā. Vienlaikus, ņemot vērā drošības riskus saistībā ar NBS dalību koalīcijā, tiks noteikti ierobežojumi attiecībā uz mūsu karavīru klātbūtni operācijas rajonā. Mūsu karavīri neveiks nekādas aktivitātes, kas nebūs tieši saistītas ar Irākas drošības spēku apmācības procesu, un nepārvietosies pa valsti ārpus pastāvīgās bāzēšanās vietas. Apzinoties to, ka Irākas militāro spēju attīstībai būs nepieciešams ilgstošs koalīcijas atbalsts, Saeimai iesniegtais lēmuma projekts paredz mandāta piešķiršanu līdz 10 karavīru lielas apmācību vienības nosūtīšanai laika posmā līdz pat 2018.gada 1.februārim. Pirmā karavīru rotācija uz sešiem mēnešiem ir paredzēta jau janvāra beigās - februāra sākumā. Iesaistīties abās starptautiskajās operācijās Aizsardzības ministrija paredz iepriekš plānotā budžeta ietvaros. Turklāt, sniedzot šādu militāro ieguldījumu, NBS stiprinās praktiskās sadarbības saiknes ar sabiedrotajiem un ANO struktūrām. Mūsu karavīri iegūs papildu pieredzi, darbojoties drošības jautājumu risināšanā krīzes skartajās teritorijās. Ņemot vērā šos apsvērumus, lūdzu jūs, godātie deputāti, atbalstīt Saeimas lēmuma projektus par Nacionālo bruņoto spēku iesaisti ANO vadītajā misijā Mali (MINUSMA) un pret Da’esh vērstajā starptautiskajā koalīcijā Irākā. Paldies.".
2016_01_14_338-seq93 spokenText "Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.februārim. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Apvienoto Nāciju Organizācijas misijā Mali (MINUSMA)”. Uzsākam debates. Vārds aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim.".
2016_01_14_338-seq92 spokenText "Juridiskā komisija lūdz noteikt šā gada 1.februāri.".
2016_01_14_338-seq91 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 21, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
2016_01_14_338-seq90 spokenText "Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir cieši saistīts ar nupat jau otrajā lasījumā apstiprināto Satversmes grozījumu projektu. Un, proti, ja mēs grozām Satversmi, paredzot, ka nākotnē šī vispārējā administratīvā imunitāte deputātiem vairs nepienākas, tad, protams, mums ir jāsakārto arī savas iekšējās procedūras, ko noteic Saeimas kārtības rullis. Juridiskajā komisijā uz pirmo lasījumu tika izstrādāts tiešām ļoti konceptuāls priekšlikums par svarīgākajiem nepieciešamajiem grozījumiem, taču Juridiskajā komisijā mēs diskutējām arī par to, kas ir izskanējis jau vairākkārt šeit no Saeimas tribīnes: ja nebūs iespējams Saeimas balsojums par deputātu administratīvo sodīšanu, tad kādā veidā, kādā apmērā sabiedrība par to uzzinās? Un tāpēc, ņemot vērā to, kas izskanēja komisijas sēdē, Juridiskās komisijas vārdā es aicinu apdomāt - šā likumprojekta ietvaros -, kā mēs nākotnē sabiedrībai darīsim zināmus deputātu administratīvo pārkāpumu faktus. Un lēmuma pieņemšanai komisija izkristalizēja vairākus jautājumus un aicina deputātus apdomāt tos, tāpēc arī par to jums šodien stāstu. Kādi lēmumi sabiedrībai tiktu darīti zināmi - tādi, kuri ir jāpieņem saistībā ar administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, vai tādi, kuri jau ir stājušies spēkā? Kādā veidā informācija tiktu padarīta pieejama sabiedrībai - no Saeimas mājaslapas (elektroniskā formā) vai ziņojot Saeimas sēdē? Kam informācija tiktu nosūtīta - Saeimai kā institūcijai vai Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai? Un ir arī dažādas iespējamās sasaistes ar Saeimas deputātu ētikas kodeksu... Šie ir jautājumi, pie kuru risināšanas Juridiskā komisija noteikti turpinās strādāt, gatavodama redakciju otrajam un trešajam lasījumam, bet šobrīd Juridiskās komisijas vārdā aicinu jūs apstiprināt, ka šis vispārējais grozījums ir nepieciešams, un atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
2016_01_14_338-seq89 spokenText "Paldies. Tātad priekšlikumi ir iesniedzami līdz šā gada 1.februārim. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.".
2016_01_14_338-seq88 spokenText "Priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz 2016.gada 1.februārim.".
2016_01_14_338-seq87 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 6, atturas - 22. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
2016_01_14_338-seq86 spokenText "Lūdzu likumprojektu apstiprināt otrajā lasījumā.".
2016_01_14_338-seq84 spokenText "7. - deputāta Kūtra priekšlikums. Netika atbalstīts.".
2016_01_14_338-seq82 spokenText "6. - deputāta Kūtra priekšlikums. Arī netika atbalstīts.".
2016_01_14_338-seq80 spokenText "5. - deputāta Kūtra priekšlikums. Arī netika atbalstīts.".
2016_01_14_338-seq78 spokenText "4. - deputāta Kūtra priekšlikums. Arī netika atbalstīts.".
2016_01_14_338-seq76 spokenText "3. - deputāta Kūtra priekšlikums. Arī netika atbalstīts komisijā.".
2016_01_14_338-seq75 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 53, atturas - 22. Priekšlikums nav atbalstīts.".
2016_01_14_338-seq74 spokenText "Jā, varu tikai informēt, ka tiešām vairākas darba grupas un arī komisija skatīja šos priekšlikumus un arī Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu un uzskatīja, ka to atbalstīt pašlaik nebūtu lietderīgi, jo ir jau zināms “režģis” šajā likumā. Pirmkārt, politiskajā partijā jābūt ne mazāk kā 500 biedru; otrkārt, par mazajām politiskajām partijām jautājums arī ir atrisināts: ir jāveido politisko partiju apvienība ar 500 biedriem (var būt 200 biedri dibinātāji). Un, treškārt, Uzņēmumu reģistrs kontrolē, kas ir jāiesniedz. Tāpēc šis 12.panta grozījums, ko Dombravas kungs ierosināja, netika atbalstīts.".
2016_01_14_338-seq73 spokenText "Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ziņotājs vēlas ko piebilst?".
2016_01_14_338-seq72 spokenText "Es tiešām nebūtu kāpis tribīnē, ja nebūtu Uzņēmumu reģistrs aizskarts. Dombravas kungs teic, ka nepārbauda mirušos. Es tiešām pats 2008.gadā, sākot darbu, nodrošināju šo sasaisti ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. Lai nu ko, bet reģistrs mirušos konstatē! Automātiski gan viņi netiek šinī datubāzē fiksēti, tādus nevar reģistrēt. Ko es gribētu teikt? Tiešām, tas, ko teica Dolgopolova kungs, ir tiesa - faktiski šie grozījumi nevis palielina demokrātiju, bet palielina naudas varu. Jo - būsim atklāti! - tas viss prasa naudu, tas kārtējo reizi virza mūs, lai izslēdzam tautu no referendumiem, ierobežojam tai iespējas piedalīties vēlēšanās. Tas vēl vairāk demokrātiju grauj. Es gribu atzīmēt to, ka es faktiski kāpu tribīnē, zinot - zinot! - to, ka, protams, grozījumi tiks pieņemti, ja par to vienojušās lielās partijas, kas tagad mēģina dalīt varas pīrāgu. Es esmu runājis ar vairākiem Eiropas cilvēktiesību ekspertiem, viens no viņiem bija Egils Levits. Ir pilnīgi skaidrs, ka šie grozījumi neizturēs ne Eiropas Cilvēktiesību tiesas, ne Satversmes tiesas pārbaudi, jo tie nesamērīgi ierobežo demokrātiju un ir orientēti uz esošās koalīcijas iemūžināšanu. Un tas, ko Andris Bērziņš paveica... Nē, nu viņam, cilvēkam, lika kaut ko darīt, viņš mocījās: izveidoja darba grupu, kaut ko tur taisīja. Un principā tie nopietnie grozījumi, ja mēs runājam par valsts varu, ir vai nu palielināt Valsts prezidenta funkcijas, vai arī palielināt premjera funkcijas, un pārējais viss ir tikai taustīšanās tumsā, meklējot melnu kaķi. Paldies. Neatbalstiet, lūdzu!".
2016_01_14_338-seq71 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ringoldam Balodim, otro reizi.".
2016_01_14_338-seq70 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Jāteic, ka šā priekšlikuma būtība nav nekāds jauninājums. Eksistē dažādas prakses. Tāda prakse eksistē vairākās valstīs. Bet, par būtību runājot, es atceros arī visas tās diskusijas, kas bija iepriekšējos gados. Starp citu, savulaik arī Nacionālā apvienība (citā sastāvā) piedāvāja palielināt starta skaitu jebkurai partijai līdz 800 “dūrēm”. Ko mēs vēlamies no tā visa? Vai nu mēs gribam panākt, lai ar laiku katra partija pārveidotos par kaut ko līdzīgu PSKP ar miljoniem locekļu, vai mēs tomēr domājam par to, ka partijām ir jābūt pietiekami demokrātiskām, tomēr vienlaikus galvenais ir dabūt vēlētāju atbalstu, kas izpaužas balsojot, piedaloties vēlēšanās. Es pārstāvu vienu no lielākajām partijām Latvijā, un, godīgi sakot, mūs uztrauc arī tas, ka šāda veida priekšlikums - palielināt līdz 500 cilvēkiem partijas biedru skaitu - mazina iespējas veidot jaunas partijas. Partiju veidošanās process Latvijā nav vēl beidzies, un vēl ir ļoti tālu līdz šā procesa beigām. Kāpēc cilvēkiem liegt iespēju veidot jaunus politiskus spēkus ar visām no tā izrietošajām sekām? Vienīgais priekšlikums, kas tiešām, manuprāt, ir izskatīšanas vērts, ir tas, kas paredz cenzu, ka katrai partijai, kas vēlas piedalīties Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ir jābūt vienu gadu ilgam pastāvēšanas periodam. Tas ir loģiski, jo principā tas varbūt mēģinātu likvidēt tās iespējas, ka parādās viena otra partija tikai tādēļ, lai... Nu, es nosaukšu šodien kārtējo reizi Reformu partiju, kas bija izveidota tikai un vienīgi tādēļ, lai startētu vēlēšanās, un kas pēc tam pazuda bez vēsts, bez kaut kādām sekām, pat bez pēdām vēsturē. Es domāju, ka tas varbūt ir vienīgais priekšlikums, kas tiešām ir vērts... kuru būtu vērts izskatīt. Bet, kas attiecas uz parakstu vākšanu, mūsu apstākļos tas nebūt nepavairo, nepalielina iespējas cilvēkiem piedalīties vēlēšanu procesā, jo tas sadārdzina vēlētājam pašu vēlēšanu procesu un līdz ar to padara to vēl nepievilcīgāku, nekā tas ir bijis līdz šim. Es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt. Paldies.".
2016_01_14_338-seq69 spokenText "Turpinām debates. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.".
2015_05_21_301-seq77 spokenText "Turpinām debates. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.".
2016_01_14_338-seq68 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie Saeimas deputāti! Ar šo priekšlikumu, varētu teikt, ir vēlme mazināt visatļautību un valsts resursu tērēšanu, Saeimas vēlēšanas organizējot. Mēs atceramies tos precedentus, kas ir bijuši Saeimas vēlēšanās, kad tiek pieteikts kandidātu saraksts ar vienu kandidātu uz 100 Saeimas deputātu vietām. Protams, šis kandidātu saraksts iegūst vien dažu simtu vēlētāju atbalstu, bet valsts resursi tiek patērēti, pat lai sagatavotu šo kandidātu sarakstu. Savulaik, lai atsijātu nopietnus pieteikumus Saeimas vēlēšanām no nenopietniem, deviņdesmito gadu sākumā, tika ieviesta tūkstoš latu liela drošības maksa, kas tajā laikā bija neliels, tomēr atsijājošs elements. Visus šos gadus šī drošības maksa nav mainīta. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs teica, ka gadījumā, ja mēs gribētu pieturēties pie drošības maksas koncepcijas kā atsijājošā elementa, tad, ņemot vērā inflāciju un dzīves līmeņa pieaugumu, kas ir noticis šo gadu laikā, drošības maksai būtu jābūt vismaz 20 tūkstoši eiro, lai partija varētu pieteikt savu kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām. Mēs nevēlamies nostiprināt naudas varu politikā, tāpēc esam piedāvājuši modeli, kāds pastāv daudzās Eiropas valstīs. Proti, ir jāsavāc noteikts parakstu skaits. Šajā gadījumā tiek piedāvāts noteikt ļoti nelielu parakstu skaitu - vien 500 vēlētāju, biedru un atbalstītāju, kuriem ar parakstu būtu jāapliecina atbalsts konkrētajai partijai. Citās valstīs tiek prasīts savākt pat vairākus tūkstošus notariāli apstiprinātu vēlētāju parakstu. Tas arī iet tik tiešām roku rokā ar prezidenta iniciatīvu par vismaz 500 biedriem katrā partijā. Kā mēs zinām, šobrīd ir arī nepilnības ar politisko partiju reģistru: ja partija var uzrādīt, ka tai ir 500 vai 1000 biedru, kas kādreiz ir bijuši, šobrīd Uzņēmumu reģistrs nepārbauda, vai šie partijas biedri ir aktīvi biedri un vai katrs konkrētais šīs partijas biedrs nesastāv vēl kādās divās, trijās vai četrās citās partijās. Uzņēmumu reģistrs nepārbauda pat to, vai norādītie partijas biedri ir dzīvi! Tāpēc ir ierosinājums ļoti konkrētā veidā pirms Saeimas vēlēšanām pārliecināties, vai politiskā partija ir spējīga savākt vismaz 500 vēlētāju atbalstu - parakstus, kurus var apliecināt. Tādējādi tiktu atsijātas sīkpartijas, kuras nespēj savākt pat 500 vēlētāju atbalstu. Ja tās vēlas savākt Saeimas vēlēšanās vismaz 50 000 balsu, lai iekļūtu Saeimā, tad nu 500 parakstus tā kā varētu savākt. Tas arī ļautu aktīvāk iesaistīties partijas biedriem, atbalstītājiem, kuriem tiktu uzticēta atbildība par šo parakstu savākšanu, un tas arī radītu lielāku atbildību vēlētājiem, kuri būtu apliecinājuši atbalstu konkrētās partijas sarakstam. Tāpēc aicinām atbalstīt šo priekšlikumu.".
2016_01_14_338-seq66 spokenText "Labdien, godātie deputāti! Es gribu pirmām kārtām runāt kopumā par grozījumiem, kuri ierobežo demokrātijas attīstību Latvijā, un arī par Dombravas kunga priekšlikumu, kas vēl vairāk ierobežo. Tātad runa ir par 500 biedriem - 500 parakstiem, kas ir nepieciešami faktiski pirms... pirms vispār mēs varam uzsākt vēlēšanu procesu. Politisko partiju likums noteic, ka ir nepieciešami 200 biedri, un pašreizējie grozījumi palielina biedru skaitu tām partijām, kuras vēlas piedalīties vēlēšanu procesā. Un, protams, piedalīšanās vēlēšanu procesā un varas iegūšana ir pats svarīgākais, pats būtiskākais mērķis, kura dēļ vispār politiskās organizācijas tiek dibinātas. Vai mēs varam apgalvot, ka patiešām šis mērķis, kas ir norādīts anotācijā... Un anotācijā būtībā ir norādīts tas, ka, ņemot vērā bijušā Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotās darba grupas secinājumus, ka faktiski cilvēku skaita palielināšana varētu apgrūtināt līdz šim veiksmīgi funkcionējošo partiju darbību... Es domāju, ka runa ir par to, ko Bērziņa kunga darba grupa secināja, ka nepieciešams nostiprināt lielāko partiju pastāvēšanu. Būtībā šie grozījumi, kuri palielina skaitu... paredz 500 biedrus, kā arī nosaka ierobežojumu, ka veselu gadu pirms vēlēšanām partijai ir jābūt reģistrētai, nozīmēs to, ka šādi tiks leģitimizētas tās trīs plus viena partija, kuras šobrīd ir Saeimā, respektīvi, koalīcijas trīs partijas un SASKAŅA. Pārējās partijas lielā mērā tiks izslēgtas no politiskās dalības. Ja mēs paskatāmies virzību, salīdzinām pirmā un otrā neatkarības laika valdību ilgumu, mēs, protams, varam pamanīt, ka ir zināma tendence - dažu valdību pārsvars, kuras ir stabilākas. Bet jāsaprot, ka mēs šobrīd darbojamies ilgāk. Turklāt ir jāsaprot arī tas, ka galvenokārt partiju mērķis ir iegūt tautas pārstāvniecību Saeimā, lai vēlāk varētu izveidot valdību. Jo būtībā Saeimas mērķis ir pieņemt likumus un izveidot stabilu izpildvaru. Vai šis mērķis tiks sasniegts? Es dziļi apšaubu. Ķirša kungs sākumā labi noformulēja šo tendenci, par kuru viņš runāja. Viņš teica - noņemt dažādus šķēršļus. Un šie priekšlikumi arī noņem šos šķēršļus - tās partijas, kuras varētu būt konkurentes šīm trīs plus vienai partijai. Ja mēs runājam par piemēriem, par kāzusiem, kuri varētu rasties par gadu ierobežojumu, tad labs piemērs šobrīd ir Viņķeles kundzes sešinieks, kas man atgādina Olšteina sešinieku nosaukuma ziņā... tikai nosaukuma ziņā. Ja pēkšņi viņi VIENOTĪBAS ietvarā veiksmīgi darbotos, teiksim, līdz vēlēšanu gadam un tad tiešām sakašķētos un viņus izslēgtu no partijas, tad šai Viņķeles kundzes grupai faktiski nebūtu iespējams nedz reģistrēt partiju, lai piedalītos vēlēšanās, nedz paust savus viedokļus. Es domāju, ka šie konkrētie grozījumi sasaista demokrātiju. Dombravas kunga priekšlikumi, kuros ir runa par to, ka katram parakstam, turklāt apliecinātam pie zvērināta notāra, ir jābūt divus mēnešus pirms kandidātu saraksta iesniegšanas un katrs vēlētājs drīkst parakstīties par atbalstu tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstam, ierobežo vēl vairāk. Tas nozīmē, ka demokrātija ne tikai tiek “sasieta”, bet vēl arī “pieķēdēta”. Es gribētu atgādināt (un tas ir citāts no juridiskās literatūras), ka tur, kur pilsoniska sabiedrība ir labi organizēta un neatkarīga no valsts institūciju iejaukšanās, normatīvs vidutājs, arbitrs, konfliktos ir likums. Mūsu gadījumā likums ir tāds kā sociālās inženierijas modelis, lai aizstāvētu tos, kuri jau atrodas pie varas. Paldies.".
2016_01_14_338-seq65 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.".
2015_09_17_317-seq13 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.".
2016_01_14_338-seq64 spokenText "2. - deputāta Dombravas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
2016_01_14_338-seq62 spokenText "Komisija ir strādājusi ar likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, sagatavojot to otrajam lasījumam, un ir saņemti septiņi priekšlikumi. 1.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
2016_01_14_338-seq61 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.februārim. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.".

first
previous
next