Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

Showing items 140,201 to 140,300 of ±497,231 with 100 items per page.

first
previous
next

2012_12_13-seq600 spokenText "Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šodien ir aizraujošas debates, un vienlaikus man ir prieks, ka visumā tās ir kvalitatīvas, it īpaši salīdzinot ar citām. Es noteikti nesacentīšos emocijās ar dažiem kolēģiem, bet vienlaikus gribu paskatīties uz pieciem jautājumiem šā likumprojekta kontekstā, lūkojot caur atbildēm uz tiem pamatot savu attieksmi pret šo likumprojektu un arī kopumā pret eiro ieviešanu Latvijā no 2014.gada 1.janvāra. Un pirmais varētu būt varbūt nemaz ne tik retorisks, bet tomēr jautājums: kas ir eiro? Kas ir šī naudas vērtība? Un jautājums: vai tā ir kāda sveša naudaszīme, par ko daudzi runā un kas mums būs jāiemaina pret mūsu nacionālo mīļo, pierasto un gluži simbolisko latu, vai tomēr tā ir nevis papīrs, bet gan naudaszīme? Eiro ir Eiropas Savienības spēka zīme, nevis kāda sveša naudaszīme Latvijai. Manā skatījumā, eiro tiešām ir vairāk nekā nauda, tas ir veids, kā Eiropai būt kopā un kā Eiropai būt spēcīgai. Un es domāju, ka viens no simboliem jeb līdzībām, ar ko mēs to varam salīdzināt, ir... ziniet, par vienu no Briseles simboliem tiek uzskatīts tāds piemineklis, kas tiek saukts par „dzelzs atoma režģi” jeb Atomiumu. Tās ir tādas lielas, apaļas metāla lodes, kas ir savienotas ar lielām metāla stīpām. Un kādēļ? Es domāju, ka tas ir veids, kas arī simbolizē tās valstis, kas ir eirozonā un ko bieži vien mēs saucam arī par kodolvalstīm. Tās savā starpā ir saistītas ar ļoti ciešām un nesaraujamām saitēm. Mēs arī zinām, ka daudz ir debatēts pēdējo divu gadu laikā par to, ka ir risks Eiropai sadalīties divu ātrumu zonās, par to, ka Latvijas interesēs ir būt tā dēvētajā Eiropas kodolā, nevis kaut kur perifērijā. Un, lūk, šis dzelzs atoma režģis ir tāds kā simbols. Es domāju, tas ir labs salīdzinājums eiro nozīmei Eiropas Savienības attīstībā. Tāpēc ļaujiet jums nocitēt šajā kontekstā trīs teikumus no Vikipēdijas, kas varbūt ļoti vienkārši izskaidro šo līdzību ar dzelzs atoma skulptūru Briselē: „Atoms ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis. Tāpat atomi vai atomu grupas var savstarpēji saistīties kopā, veidojot molekulas. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kura nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības. Parasti ar vārdu „molekula” apzīmē atomu kopumu, kuru kopā tur kovalentā saite.” Un uzdrīkstos teikt, ka šo svešvārdu... šo vārdu savienojumu „kovalentā saite” (tā, kas tur kopā dažādus kodolus) mēs varam attiecināt uz eiro: tas ir eiro, kas tur kopā spēcīgākās Eiropas valstis, tās, kas arī nosaka Eiropas „ķīmisko sastāvu” un „fizikālās īpašības”. Un nu mēs nonākam pie otrā jautājuma: vai un kāpēc mums vajag eiro Latvijā? Manuprāt, tas ir jautājums, vai Latvijai jābūt to valstu starpā, kuras nosaka Eiropas „ķīmisko sastāvu” un „fizikālās īpašības”. Un tad ir jautājums: ko mēs esam centušies darīt pēdējos divus gadus? Strādājot Eiropas lietu komisijā, mēs katrā no tās sēdēm apstiprinām mūsu nacionālās pozīcijas daudzos un dažādos jautājumos. Mēs redzam, ka ir neskaitāmi... būtībā tie visi ir jautājumi, kuros Latvijas galvenā, īpašā... mūsu nacionālās intereses ir būt klāt pie eirozonas dalībvalstu lēmumu pieņemšanas, iesaistīties tajos jautājumos un tajās interesēs, kas attiecināmi primāri uz eirozonu. Es ar to gribu teikt, ka mēs esam šos divus gadus darījuši visu, lai varētu „pielīmēties” eirozonai arī tagad, kad tajā vēl šobrīd neesam. Tikai daži piemēri. Latvija atbalstīja tā dēvētā Fiskālās disciplīnas līguma, kuru mēs ratificējām Saeimā šī gada 31.maijā, to punktu, ka... 12.pantā šobrīd ir teikts, ka dalībvalstīm, kuras nav eirozonas dalībvalstis, ir iespēja piedalīties eirozonas samitos, ja tas būtiski skar citu dalībvalstu intereses. Mūsu viedoklis tika zināmā mērā akceptēts arī pēc ļoti liela Polijas spiediena, iekļaujot līguma 12.panta trešajā daļā sekojošu redakciju: „To Līgumslēdzēju pušu valstu vai valdību vadītāji, kuru naudas vienība nav euro un kuras ir ratificējušas šo līgumu, piedalās Eurosamita apspriedēs par Līgumslēdzēju pušu konkurētspēju, eurozonas vispārējās struktūras izmaiņām un pamatnoteikumiem, ko tai piemēros nākotnē, kā arī - attiecīgos gadījumos un vismaz vienreiz gadā - apspriedēs par īpašiem jautājumiem saistībā ar to, kā īstenot šo Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā.” Saeimas Eiropas lietu komisijas šī gada 13.janvārī apstiprinātajā pozīcijā ir sekojošs teksts: „Latvijai ir būtiska informācijas apmaiņa un caurspīdīgums, un tādēļ, ja iespējams, jāparedz veids, kā eirozonā neietilpstošās valstis, kuras apņēmušās ieviest eiro un parakstījušas šo līgumu, var piedalīties eirosamitos novērotāja statusā.” Mēs izmisīgi cenšamies „pielīmēties” un pa durvju šķirbiņu ieskatīties tajā telpā, kur ir eirozonas valstis. Bet varbūt vienkārši beidzot spersim pēdējo, izšķirošo, soli un ieiesim tajā telpā un būsim līdzvērtīgi sarunu partneri, nevis tāds pa šķirbiņu ielaists malā pasēdētājs! Jo mēs taču esam definējuši, ka tā ir mūsu patiesa valsts interese un nacionālā interese - būt tur klāt. Tāpat mēs esam, diskutējot par banku savienības mehānismu Eiropas Savienībā, uzstājuši un konsekventi iestājušies par to, lai mums būtu iespēja jau šobrīd brīvprātīgi... uz brīvprātības pamata pievienoties šai banku savienībai arī tagad, kamēr vēl neesam eirozonā. Bet pamatā šī banku savienība tiek veidota eirozonas valstīm, un atkal mēs jau vienkārši cenšamies kaut vai nedaudz pieskarties eirozonas valstīm. Šīs pozīcijas ir vienprātīgi apstiprinātas Eiropas lietu komisijā, tātad arī ar cienījamo kolēģu no Zaļo un Zemnieku savienības un „Saskaņas Centra” atbalstu. Tāpat arī patlaban, šodien un rīt, Eiropadomē notiekošajās diskusijās par ekonomiskās un monetārās savienības tālāku padziļināšanu Latvija ir argumentējusi, ka pilnvērtīga banku savienības darbība, par ko vakar vienojās Eiropas Savienības finanšu ministri, būs iespējama tad, ja arī ārpus eirozonas esošajām valstīm būs iespēja piedalīties. Mēs jau to, tā teikt, diedelējam ne tādēļ, ka mēs īpaši rūpētos par citām... par eirozonas valstīm, bet tādēļ, ka mēs uztraucamies, ka varam palikt ārpus šiem ļoti nozīmīgajiem instrumentiem. Taču vienīgais un patiesais veids, kā pilnvērtīgi tajos iesaistīties, ir vienkārši būt eirozonā. Tādēļ šīs „pielīmēšanās” vietā vienkārši iestājamies eirozonā! Jautājums ir, vai var tā pastāvēt malā un, kādu gabaliņu, kādu rozīni no tās eirozonas instrumentiem paķeksējot, turpināt dzīvot tālāk, kā mums iesaka cienījamie opozīcijas pārstāvji. Un ļaujiet man to salīdzināt ar koalīciju, kas veido Ministru kabinetu un attiecīgi virza un veido lielāko daļu lēmumu, es teiktu - pat 99 procentus lēmumu. Un ir opozīcija, kura, protams, var nākt ar saviem ierosinājumiem, var lūkot ietekmēt likumus un reizumis to arī izdara. Bet diezin kādēļ katras partijas mērķis ir būt koalīcijā un veidot valdību? Tādēļ, lai veidotu šos lēmumus, nevis kā opozīcija censtos retumis ko arī panākt. Un tas ir tas pats jautājums: vai Latvijai vajadzētu būt šajā maliņā vai tomēr būt Eiropas koalīcijas centrā un pieņemt līdzvērtīgus lēmumus? Mēs nonākam pie trešā jautājuma: no kā mēs visvairāk baidāmies? Es ne tik daudz runāšu par to, no kā baidās mūsu kolēģi politiķi, bet par to, par ko ir visvairāk bažu sabiedrībā. Ar cilvēkiem diskutējot, redzam, ka no jauna līdz vecam varbūt ir trīs galvenās bažas, ko es esmu manījusi. Pirmām kārtām, protams, bailes no naudas vērtības zaudēšanas. Un šeit mums ir jāskaidro, ka lats savu vērtību saglabās mūžīgi. Arī pēc 50 vai pēc 100 gadiem, atrodot piecu latu vai desmit latu naudaszīmi kādā grāmatā, kur vecmāmiņa to būs ielikusi, to varēs paņemt, aiziet uz Latvijas Banku un tieši par šo fiksēto kursu samainīt. Un nebūs tā, kā mēs to esam pieredzējuši, šobrīd atrodot kādu Padomju Savienības rubli vai pat tā dēvēto repšiku, - ka tam vērtības vairs nav un to vairs nevar samainīt. Latu mūžīgi varēs apmainīt pret eiro, un tas ir jāsaprot un jāskaidro. Tāpat mums ir milzīga nostalģija pēc mūsu skaistajiem skursteņslauķiem, piparkūkām, zvaniņiem un citām suvenīrmonētām, bet arī tās nekad nezaudēs savu vērtību tieši tāpat kā jebkurš lats. Un arī turpmāk, jau pēc iestāšanās eirozonā, Latvijas Bankai būs tiesības izdot Latvijas īpašās eiro suvenīrmonētas, un mums atkal būs iespēja iegūt savas skaistās jubilejas monētas. Un tādēļ ir ļoti svarīgs šis skaidrojums, ka šis ir pilnīgi cits process, kas ir atšķirīgs no tiem, kādi ir pieredzēti iepriekšējo naudas reformu gadījumos. Šobrīd tā ir naudas maiņa, un lats patiesi saglabās savu vērtību, tam būs fiksēta vērtība uz mūžīgiem laikiem, nevis jau pēc mēneša varbūt būs kaut kas nokavēts. Ceturtais mans jautājums: vai šie pretargumenti, kuri ir gana krāšņi un kurus arī šodien mēs esam gana daudz dzirdējuši, ir patiesi? Es domāju, ka varu ietaupīt savu laiku, jo daudzi mani kolēģi no koalīcijas jau ir minējuši šo absurdu, ka lielākie eiro pretinieki savus kredītus un savus uzkrājumus ir veidojuši eirovalūtā, tādējādi savos darbos apliecinādami pilnīgu uzticību šai valūtai. Un tādēļ es uzskatu, ka šie pretargumenti ir patiešām falši. Protams, ir saprotama arī opozīcijas pārstāvju un kolēģu izvēlētā poza šobrīd, jo, redzot, cik sabiedrībā ir zems atbalsts eiro, nudien ir diezgan grūti uzņemties atbildību, iestāties par to un izskaidrot, kādēļ šobrīd tas ir vajadzīgs. Ir pilnīgi loģiska šī poza - pieslieties izteiktam vairākumam un visumā populāri turpināt runāt, ka mums nevajag eiro, kaut gan vēl pavisam nesen paši ir bijuši tie, kuri pieņēmuši likumu un parakstījuši dažādus dokumentus par iestāšanos. Tā ir tikai dabiska pozīcija! Un, saprotot to, ka šie pretargumenti ir falši un populāras pozīcijas izvēlēti, mēs nonākam pie piektā jautājuma: kāds ir sabiedrības viedoklis un kā ir iespējams būt drošiem par to, ka sabiedrība atbalstīs mūsu lēmumu - no 2014.gada 1.janvāra ieviest eiro? Mēs zinām, ka atbalsts eiro šobrīd ir ļoti zems, un tāpēc es tiešām uzsveru, ka šobrīd valdības pienākums ir nekavējoties skaidrot eiro ieviešanas principus, skaidrot visus jautājumus, kas ir radušies iedzīvotājiem, kliedēt visas tās bažas un mītus, ko kolēģi gan populāru, gan daži arī savtīgu iemeslu dēļ veido, un neatlikt šo darbu līdz pavasarim vai līdz vasarai, vai līdz rudenim. Tas gan mums ir jāpanāk no koalīcijas puses, ka valdība nekavējoties daudz aktīvāk sāk skaidrot, dot informāciju un pamatojumu, lai iedzīvotājiem būtu iespēja pārliecināties par šī lēmuma pareizību. Un noslēgumā es to salīdzināšu ar situāciju, kāda bija Igaunijā, ieviešot eiro. Tajā brīdī, kad Igaunijas parlamentam bija jābalso par ļoti līdzīgu likumu kā mums šodien - par Euro ieviešanas likumu -, atbalsts eiro ieviešanai Igaunijas sabiedrībā bija aptuveni 30 procenti. Tobrīd viņu parlaments pieņēma lēmumu balsot par šo likumu, un „par” nobalsoja aptuveni 70 procenti parlamenta. Eiro Igaunijā tika ieviests, un, „nomērot” sabiedrības viedokli pēc gada, izrādījās, ka nu jau 70 procenti iedzīvotāju atbalstīja to, ka valstī ir eiro, un bija ļoti priecīgi, ka tāds ir. Līdz ar to šī gada laikā kopš eiro ieviešanas Igaunijā atbalsts eiro ir cēlies no 30 uz 70 procentiem un akurāt sakrīt ar to daļu, cik parlamentā bija nobalsojušo par eiro. Tādēļ es domāju, ka pirmām kārtām mums, cik vien varam, ir jācenšas līdz eiro ieviešanai izskaidrot, un varbūt arī izdosies panākt, ka atbalsts eiro ieviešanai pieaugs no šībrīža 13 uz vismaz 30 procentiem. Un ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir grūts lēmums, taču iedzīvotāji, kad sāk lietot eiro, to atbalsta jau daudz, daudz vairāk nekā tajā dienā, kad varbūt bija jāiet un bankā šī nauda jāsamaina. Tādēļ es absolūti atbalstu šo likumprojektu un aicinu pārējos kolēģus to atbalstīt. Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA un RP frakcijas aplausi.)".
2012_12_13-seq598 spokenText "Man nelika mierā manas kolēģes Danas Reiznieces-Ozolas uzburtās ainas. Tās bija diezgan drūmas. Es sapratu, jā, ka eiro ir slikts, ir bijis slikts un būs slikts un ka tā nav valūta, kurai var uzticēties. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Dolārs!”) Ja es būtu audzis mucā un pa spundi barots, tad, loģiski, šie būtu vienīgie argumenti. Pie tam, izteikti diezgan emocionāli, tie varētu ietekmēt arī mani uz ilgiem gadiem. Bet pieņemsim tādu situāciju, ka es joprojām esmu mucā, bet pa spundi man iemet A4 formāta lapu, uz kuras ir Danas Reiznieces-Ozolas amatpersonas 2011.gada deklarācija, kurā es izlasu, ka viņai ir kredīts gandrīz 37 tūkstošu eiro apmērā, kas kaut kad ir bijis lielāks... (No zāles dep. D.Reizniece-Ozola: „Es nebaidos saglabāt latu!”) Un tad es nevarētu saprast... nevaru saprast: eiro ir slikts, tam nevar pievienoties! Tas praktiski arī ir bijis slikts, bet tajā pašā laikā cilvēks uzticas eiro savā privātajā dzīvē. Kura tad ir īstā Dana Reizniece-Ozola? Vai tā, kas šeit publiski stāsta, ka ir eiro slikts, un neuzticas tam, vai tā Dana Reizniece-Ozola, kura privātajā dzīvē tam uzticas? Vai viņa ir pārkreditējusies latos? Viņai tāda iespēja pastāv - vērsties bankā un pārkreditēt latos šo kredītu. Vai viņa to ir izdarījusi? Vai viņa to darīs? Tas pats Saeimā attiecas uz daudziem citiem kolēģiem. Ja jau privātajā dzīvē jūs uzticaties eiro, tad kāpēc jūs mēģināt argumentēt un pierādīt pārējiem jeb Latvijas tautai, ka eiro ir slikts (Deputātu I.Zariņa, D.Reiznieces-Ozolas un J.Ādamsona starpsaucieni.), paši tajā pašā laikā ar savām konkrētajām darbībām pamatojot, ka jūs uzticaties eiro? (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
2012_12_13-seq596 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es sākšu ar dažām replikām, atbildot uz dažiem opozīcijas deputātu komentāriem, kurus mēs šodien šeit esam dzirdējuši. Pirmkārt, atbilde Seržanta kungam attiecībā uz Dānijas piemēru. Tā ir taisnība, ka 2000.gadā Dānijas tauta referendumā nobalsoja pret eiro ieviešanu, un galvenais iemesls bija tas, ka eiro pozīcijas finanšu tirgos un eiro kā valūtas stabilitāte toreiz nepārliecināja Dānijas tautu. (Starpsaucieni no ZZS frakcijas.) Protams, viņiem tas salīdzinājums bija pret viņu valūtu, kas ir Dānijas krona. Dānijas krona, Zviedrijas krona - tās, protams, ir nesalīdzināmi stabilākas, drošākas un, finanšu tirgu skatījumā, uzticamākas valūtas nekā Latvijas lats, kuru mēs, protams, ļoti cienām. Attiecībā uz Elksniņa kunga teikto, ka 2008.gadā, neieviešot eiro, nekas traks nenotika (manuprāt, tie bija viņa vārdi). Mani atmiņa neviļ: 2008.gadā Latvijā jau pilnā sparā plosījās dziļākā krīze, kas tobrīd pasaulē bija novērojama. Es, protams, neapgalvoju, ka, ja mēs jau tad būtu eirozonā, mums šīs krīzes nebūtu, bet taisnība ir apgalvojumam, ka to krīzi mums būtu bijis iespējams pārdzīvot daudz nesāpīgāk - iespējams, pat bez starptautiskā aizdevuma programmas. Tas ir tikai pieņēmums, protams. Tāpat Elksniņa kungs minēja, ka iestāšanās eirozonā draudētu ar zināmu neatkarības zaudēšanu. Es atceros, ka, uzsākot starptautiskā aizdevuma programmu, arī tā tika saukta par Latvijas suverenitātes un neatkarības zaudēšanu. Tā ka, es domāju, tas arguments nav īsti labi raksturojošs... nav īsti piemērots attiecībā uz mūsu ieiešanu eirozonā. Reiznieces-Ozolas kundze uzdeva retorisku jautājumu, vai eirozona šobrīd ir stabila, un atbildēja uz šo jautājumu, sniedzot daudzus piemērus un komentārus, kas apgalvo to, ka eirozona nav stabila un ka risinājums ir iespējams, tikai ieviešot ciešāku fiskālo integrāciju. Nu, es varu atbildēt, ka pie ciešākas fiskālās integrācijas tiek strādāts, un mēs paši nepastarpināti pie tā strādājam Eiropas lietu komisijā. Tas ir viens no šiem Eiropas tiesību aktu projektiem, tā sauktā divpaka, kas ir divu regulu projekts, kas attieksies, protams, tikai uz eirozonas valstīm, bet tas ir tieši vērsts uz ciešāku eirozonas dalībvalstu budžetu koordināciju. Un pēdējais. Opozīcijas deputāts, kuram es gribētu atbildēt, ir Pimenova kungs. Atcerēsimies uzrunu, ar kuru viņš atklāja šīs debates! Viņš raksturoja situāciju, kāda valdīja valstīs, kuras pievienojās eirozonai un kuras pēc to pievienošanās eirozonai... kā rezultātā šīs valstis zaudēja konkurētspēju. Un šai situācijai, ko viņš aprakstīja, bija pārsteidzoša līdzība ar situāciju Latvijā pirms krīzes, kas sākās 2007.gada nogalē, un tas liek domāt, ka tas ir vairāk saistīts ar to, kurā ekonomiskā cikla posmā tajā brīdī šīs valstis atradās, taču tas nebūt neliecina, ka šai situācijai bija kaut kāda saistība ar šo valstu pievienošanos eiro. Bet, protams, viņš droši vien man oponēs savā otrajā runā. Izskatot šo likumprojektu, es aicinu paskatīties uz eiro un uz eirozonu atsevišķi. Kas ir eiro? Eiro ir globāli atpazīstama valūta ar labu reputāciju, turklāt tā asociējas ar vienu no attīstītākajiem pasaules reģioniem. Protams, tas nav pietiekams iemesls, lai mēs šo valūtu ieviestu kā vienīgo norēķinu līdzekli Latvijā. Savukārt eirozona ir daudz plašāks jēdziens. Eirozona ir Eiropas monetārās savienības pārvaldības sistēma, padziļināta tās dalībvalstu integrācija, sadarbība un rafinēts uzraudzības un kontroles pasākumu kopums. Turklāt te ir jāņem vērā arī būtisks apsvērums, ka eirozonas pārvaldība ir strauji pilnveidojusies pēdējos piecos gados, un pilnveides plāni tiek zīmēti jau nākamajiem pieciem gadiem un arī tālākai perspektīvai. Līdz ar to eirozonu, kurai mēs pievienojamies, vairs nevar salīdzināt ar to eirozonu, kurai, piemēram, savulaik pievienojās Slovākija un Slovēnija. Mans kolēģis Vjačeslavs Dombrovskis skaidri iezīmēja, ka šīs pārmaiņas ir ļoti būtiskas, jo, sākoties krīzei, sākās šis nozīmīgais izmaiņu periods Eiropas Savienībā un eirozonā. Gan pati krīze, gan reakcija uz tās cēloņiem ir spilgtākā globalizācijas izpausme eiroatlantiskajā reģionā kopš pēdējās NATO un Eiropas Savienības paplašināšanās. Ja mēs neignorējam šīs tendences, tad patiess ir apgalvojums, ka lats nav ilgtermiņa spēlētājs, bet eiro ir ilgtermiņa spēlētājs. Vēl ir svarīgi apzināties arī to, kā interesēs ir nostāja „pret” Latvijas pievienošanos eirozonai. Krīzi, kas sākās pirms pieciem gadiem un turpinās vēl joprojām, var vienkāršoti raksturot kā divu pušu cīņu. Vienā pusē esam mēs, politiķi, aiz kuriem stāv tauta un nacionālās intereses, bet otrā pusē ir finanšu tirgi, kas kontrolē kapitālu. Objektīvu apsvērumu dēļ šie finanšu tirgi ir pieņēmuši, ka pastāv pārāk lieli riski, un ir izteikuši neuzticību atsevišķām valstīm, un tas, bez šaubām, atstāj iespaidu uz eirozonu un uz Eiropas Savienību kopumā. Mūsu uzdevums ir veicināt šīs attieksmes maiņu, mazinot bažas par riskiem, ar konkrētu rīcībpolitiku. Un mana kolēģe no Eiropas lietu komisijas apliecinās, ka darbs Eiropas Komisijas un Eiropas Padomes līmenī pie šiem jautājumiem notiek intensīvā režīmā, un arī mēs savas kompetences ietvaros šajā darbā aktīvi piedalāmies. Līdz ar to turpināšu, ka šobrīd ir svarīgi panākt, lai šie finanšu tirgi sakustas un liek kapitālam atkal strādāt. Latvijā tas daļēji jau notiek, bet šīs tendences turpināšanās ir jāveicina tālāk. Mūsu pievienošanās eirozonai būtu reāls un vajadzīgs rīcībpolitikas gājiens, kas arī sniegtu savu ieguldījumu kopējā atbildē krīzes sekām. Līdz ar to var izteikt apgalvojumu, ka tie, kas kavē Latvijas pievienošanos eirozonai, ir ieņēmuši to pašu pozīciju, kuru ir ieņēmuši finanšu tirgi. Taču finanšu tirgi nepārstāv tautas intereses, bet gan pārstāv paši sevi. Es aicinu tomēr mūs vadīties pēc tautas interesēm, nevis finanšu tirgu interesēm. Komentārs attiecībā uz referenduma rīkošanu. Tik tiešām pievienošanās nosacījumos, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, bija paredzēts, ka visas jaunās dalībvalstis piedalīsies monetārajā savienībā. Par laiku, kad tam jānotiek, nekas nebija teikts. Bet kopš tā laika neviena valdība nav mainījusi politiku attiecībā uz eirointegrāciju, bet ir pārmantojusi jeb turpinājusi iepriekšējās valdības politiku. Līdz ar to esošās valdības lēmumi un rīcība šajā sakarā ir pilnīgi leģitīma. Manuprāt, ir divas lietas, par kurām šobrīd nav vērts runāt, un tās ir eirozonas izjukšana un Latvijas nepievienošanās eirozonai vispār. Tātad paliek jautājums: kad Latvija pievienosies eirozonai? Un te es gribu raksturot tādu nevēlamu situāciju, kas varētu rasties referenduma gadījumā. Pieņemsim, ka referenduma kārtībā tiktu izteikts noraidījums valdības izvēlētajam datumam, kurā pievienoties eirozonai. Šis apsvērums valdībai radītu tādus sarežģījumus, kas liktu no domas par eiro ieviešanu atteikties uz vairākiem gadiem. Pieņemsim, ka šis šobrīd valdības izvēlētais datums tiek noraidīts. Valdība nosaka nākamo datumu, pēc sešiem mēnešiem arī tas tiek noraidīts. Un tā tas turpinās līdz brīdim, kamēr sabiedrības noskaņojums ir mainījies un beidzot kaut kāds datums referenduma kārtībā tiek apstiprināts. Taču ir jāsaprot, ka valdība fiskālo politiku nevar pakārtot eiro ieviešanas atlikšanai uz nenoteiktu laiku. Tas, pirmkārt, nebūtu lietderīgi, jo ir prioritāšu pakārtošana kaut kādam konkrētam mērķim. Un, ja tas mērķis ir kaut kāds abstrakts nākotnes brīdis, tad tam pakārtot politiku, kas tomēr prasa zināmus resursus, nebūtu prātīgi. Un turklāt ar fiskālo politiku Māstrihtas kritērijus nevar tā vienkārši regulēt: tie ir lielā mērā atkarīgi no ārējiem apstākļiem. Kā piemēru es varu minēt šādu situāciju: ja turpina pieaugt Latvijas eksports, inflācija Latvijā tiešām var pārsniegt attīstītāku un produktīvāku Eiropas Savienības valstu līmeni, jo mums varētu rasties relatīvi lielāks cenu pieaugums, līdz ar to arī lielāka inflācija. Un tas radīs sarežģījumus attiecībā uz inflācijas kritērija izpildi. Līdz ar to ir patiess apgalvojums, ka, atsakoties no pievienošanās eirozonai 2014.gada 1.janvārī, tā būtu jāatliek uz nenoteiktu laiku, iespējams, pat uz nākamo reizi, kad ekonomikā notiks korekcija jeb krīze. Līdz ar to, kolēģi, nobeigumā es gribu teikt, ka esošā iespēja jāizmanto. Šī iespēja nav nokritusi no gaisa, bet ir mērķtiecīga darba rezultāts, kuru izsviest vējā būtu nepareizi. Un es, protams, aicinu balsot „par” šo likumprojektu. (RP frakcijas aplausi.)".
2012_12_13-seq594 spokenText "Vēlreiz labdien, cienījamie kolēģi! Es neesmu ekonomists. Es esmu vēsturnieks, un līdz ar to es vairāk paļaujos uz faktiem, nevis, teiksim, uz Latvijas Bankas prezidenta vāvuļošanu „900 sekundēs” vai Vilka kunga stāstiem par to, cik „faini” mums būs tālāk aizņemties. Sagadīšanās pēc es savai vēsturiskajai ekskursijai izvēlējos to pašu valsti, ko Čigānes kundze, - Dāniju, un paskatījos, ko tad Dānijas valstsvīri teica pirms tiem padsmit gadiem, kad Dānija gatavojās referendumam. Finanšu ministrs teica: „Ja teiksim „nē”, tad mūsu labklājība samazināsies par 20 miljardiem kronu.” Arodbiedrību konfederācija: „„Nē” nozīmēs 35 tūkstošu darba vietu zaudēšanu.” Dānijas premjerministrs Pols Nīrups Rasmusens: „Pēc „nē” palielināsies īres maksas.” Larss Kristensens, Danske Bank galvenais ekonomists: „„Nē” nozīmēs 100 miljardu kritumu akciju tirgū.” Vēl dienu pirms referenduma premjerministrs Pols Nīrups Rasmusens teica: „„Nē” izmaksās dārgi. Tas nozīmē, ka Dānijai ar visu vajadzēs tikt galā, esot ārpusē - ārpus kopienas, ārpus ietekmes, ārpus drošības. Ja jūs joprojām šaubāties, tad nopietni padomājiet par saviem bērniem un mazbērniem. Tā ir mana pārliecība, ka viņi ir pelnījuši „jā”!” Un ko tad Dānija saka šodien? Interesanti, ka pēc šiem gadiem ekonomists Nikolajs Senels Europe News publikācijā raksta: „Katram Dānijas iedzīvotājam būtu tagad jādod (prom) deviņi tūkstoši eiro, ja mēs 2000.gadā būtu balsojuši „jā” (referendumā) par pievienošanos eiro. Dānija šobrīd ir ietaupījusi 40 miljardus eiro. Un politiķi un komentētāji, kuri draudēja mums un mudināja balsot „jā”, tagad ir parādā mums atvainošanos.” (No zāles dep. J.Reirs un dep. I.Čepāne: „Kas to saka?”) (Nikolajs Senels, ekonomists.) Es varu pēc tam parādīt izdruku. (Frakcijas VIENOTĪBA starpsaucieni.) Tā ka tas ir tas iemesls, kāpēc viņu nauda izskatās pēc kronas, bet īstenībā ir eiro. Kas mums traucē tādu pašu ceļu iet? Un noslēgumā es gribu citēt vēl viena gudra cilvēka izteikumu: „Pēc Latvijas jau tā lielajiem taupības pasākumiem negribētos kļūt vēl arī par donoru tiem, kuri taupīt nevēlas. Eiro ieviešana nozīmē ne vien labumus, bet arī lielus izdevumus - apmēram 200 miljonus eiro. Esmu vēl dzirdējusi argumentu: „Mūsu lats jau tāpat ir piesaistīts eiro, nu tad tik stājamies iekšā! Kāda starpība?!” Bet tā nav. Nepieciešamības gadījumā mainīt valūtas piesaisti ir daudz vieglāk nekā mainīt pašu valūtu. Ja būs redzams, ka eirozona virzās uz labo pusi, tad vajadzētu pieprasīt konverģences ziņojumu. Būt spēcīgo valstu grupā ir laba lieta, bet censties būt pie „lielajiem puišiem” par katru cenu - nezinu, vai tas šobrīd būtu labākais risinājums.” (Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte, VIENOTĪBA). Paldies. (ZZS frakcijas aplausi.)".
2012_12_13-seq592 spokenText "Labdien, augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, visi cienījamie kolēģi! Arī es vēlos izteikt savu viedokli par eiro. Eiro, manuprāt, ir viens no tiem retajiem Latvijas ilgtermiņa mērķiem, kurš ir nosprausts desmit gadu periodā un kura īstenošanai mēs tagad tuvojamies lieliem soļiem. Un tas visnotaļ ir apsveicami. Un tā, manuprāt, Latvijas valstij ir arī iespēja ekonomikas attīstībai un tautsaimniecības izaugsmei. Pie likumprojekta nodošanas deputāts Zaķis jau minēja šos ieguvumus, kas būs tūlītēji un uzreiz mums nesīs kaut kādus ieguvumus Latvijas tautsaimniecībai. (No zāles dep. I.Zariņš: „Kādi tie bija?”) Bet es gribētu akcentēt to, ka šī eiro ieviešana, protams, ir iespēja, bet tā uzreiz nav arī garantija, ka visa Latvijas attīstība ies uz augšu. Un tāpēc mums būtu jāmācās no kļūdām, ko pieļāva Grieķija. Kad viņiem bija šī iespēja attīstīties, tika pieļautas būtiskas kļūdas, un sanāca tā, kā mēs tagad redzam. Tagad tā ir jāglābj, un vēl visas tālākās sekas... Latvijai vajadzētu virzīties uz tautsaimniecības attīstību un nacionālo interešu aizstāvību. Un vēl viena lieta, ko šodien no šīs tribīnes arī Dana Reizniece-Ozola minēja, - par šo 8 procentu atbalstu eiro, kas tagad ir kaut kādās statistikās minēts. Un tā, manuprāt, ir ļoti svarīga lieta. Mums, parlamentam, un arī valdībai ir jādomā, kādā veidā informēt, runāt par eiro ieguvumiem, jāskaidro arī opozīcijai, kādi ieguvumi būs no eiro, un tas jādara ne tikai... Tas obligāti ir jādara parlamentā un varbūt ne tikai komisijās. Varbūt ir jāvelta arī kāda atsevišķa sēde šim jautājumam, varbūt Sarkanajā zālē jārīko kādas debates, lai skaidrotu, lai visi varētu izteikt savu viedokli un iegūt arī atbildes uz to, lai varētu tam veltīt... Šodien mēs šeit runājam no tribīnes, bet runāsim arī komisijā. Ir jārunā vēl un vēl, un vēl, lai tiktu iegūta skaidrība šajā jautājumā. Paldies.".
2012_12_13-seq590 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es gan nesniegšu definīciju jēdzienam „demagoģija”, bet mēģināšu runāt par lietu. Nacionālā apvienība uzsāka diskusiju gan savu biedru vidū, gan atbalstītāju vidū, pieaicinot ekspertus, kas vērtēja argumentus „par” un argumentus „pret”. Diskusija tika sadalīta divās daļās, vērtējot tā sauktos ģeopolitiskos aspektus un ekonomiskos aspektus. Par pamatu Nacionālās apvienības valdes un frakcijas vakardienas lēmumam - atbalstīt šodien Euro ieviešanas likuma projektu - kalpoja galvenokārt ģeopolitiskie aspekti, un, proti, to varētu definēt vienā teikumā: mēs negribam nākotnē atrasties Eirāzijas zonā, mēs gribam nākotnē atrasties Rietumeiropā. Par ekonomiskajiem aspektiem. Ir, neapšaubāmi, daudz pozitīvo ekonomisko aspektu, es minēšu tikai dažus: valūtas konvertācijas izdevumu mazināšana, iespējas komersantiem izmantot dažādus finanšu risku pārvaldības instrumentus; zemākas un stabilākas procentu likmes kredītiem. Šodien jau tika runāts arī par banku uzraudzības mehānismu, kas šobrīd top. Es domāju, ka tas arī ir vērtējams pozitīvi. Runājot par negatīvajiem aspektiem, jāteic, ka arī tādi ir, un Nacionālā apvienība uzskata, ka ar šiem jautājumiem līdz otrajam lasījumam ļoti nopietni vajadzētu strādāt gan valdības vadītājam, gan Finanšu ministrijai un, iespējams, arī Ekonomikas ministrijai. Proti, vērtējot... šeit jau Rasnača kungs minēja... kaut vai Kipras piemēru, kas daudzreiz izskanēja arī mūsu diskusijās tieši no ekspertu puses, eksperti vērsa mūsu uzmanību uz to, ka Latvijā šobrīd ieplūst diezgan lieli finanšu spekulāciju darbībām paredzēti līdzekļi un ka tie tiek ieplūdināti gan finanšu sektorā, gan arī nekustamajos īpašumos. Un tas ir zināms risks: mēs ar vienu kāju dodamies Eiropas virzienā, taču atstājam, tā teikt, zināmu striķīti, ar kuru mūs var raustīt mūsu Austrumu kaimiņš caur šīm tā sauktajām „investīcijām”, kuras es gan gribētu iekļaut pēdiņās. Līdz ar to mēs uzskatām, ka šiem jautājumiem ir jāpievērš ļoti būtiska uzmanība un tie ir jārisina līdz šī likumprojekta apstiprināšanai otrajā lasījumā. Diskusiju gaitā mēs nonācām pie vēl viena būtiska secinājuma. Kas ir vērojams arī šobrīd sabiedrībā kopumā? Proti, vai notiek darbs ar sabiedrības informēšanu? Es teiktu, ka darbs ir ļoti vājš. Vai ir plāns, kā mēs cilvēkiem stāstīsim, piemēram, par to, kas ir ierakstīts šajā likumprojektā, ko mēs šodien skatām? Kā notiks naudas apmaiņa? Cik ilgs būs lata un eiro vienlaicīgas apgrozības periods? Kas notiks ar grāmatvedības uzskaiti? Un tā tālāk, un tā joprojām. Ja jūs kāda uzņēmuma grāmatvedim šodien pajautāsiet, vai viņš to zina, tad... Es domāju, ka viņš to nezina. Tāpēc nav ko brīnīties, ka cilvēki laukos īsti nesaprot, kāpēc ir nepieciešams eiro un kā notiks eiro ieviešana. Zināmā mērā tas rada arī mītus. Mēs uzskatām, ka Ministru prezidenta, finanšu ministra, Latvijas Bankas galvenais uzdevums šobrīd ir sabiedrības informēšana. Un jāsaka, ka no Nacionālās apvienības puses ir varbūt tāda neliela neizpratne par to, ka šīsdienas diskusijā nepiedalās nedz Ministru prezidents, nedz Latvijas Bankas pārstāvis, nedz finanšu ministrs. Ja viņi piedalītos, tas būtu ļoti būtiski, jo arī šī diskusija, kas šobrīd ir Saeimā, vērtējot „par” un „pret”, ir zināms informācijas avots sabiedrībai. Es ceru, ka turpmākā mēneša vai pusotra laikā attiecīgās amatpersonas aktīvi iesaistīsies sabiedrības informēšanā. Kā jau es teicu, Nacionālā apvienība uzskata, ka eiro ir jāievieš, bet svarīgi, lai šajā laika periodā līdz otrajam lasījumam risinātu gan sabiedrības informēšanas jautājumus, gan arī tos ekonomiskos riskus, uz kuriem mēs esam norādījuši kā uz iespējamiem... nevis iespējamiem, bet faktiski šobrīd jau esošiem... uz jau esošām situācijām, kurās mēs redzam, ka Latvijā tiek ieplūdināti ievērojami finanšu spekulāciju darbībām paredzēti līdzekļi. Paldies.".
2012_12_13-seq588 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es mēģināšu būt pavisam konspektīvs. Man liekas, ka argumenti, kas rāda, ka mums būtu tautsaimnieciski un visādi citi ieguvumi no iekļaušanās eirozonā, manā uztverē, ir absolūti pārliecinoši, un es negribu nevienu no tiem atkārtot. Turpretī no opozīcijas mēs dzirdam pamatā ļoti daudzus tādus galīgi retoriskus un nekonkrētus jautājumus par to, vai mēs kaut ko sasniegsim nākotnē. To, vai kaut ko sasniegsim nākotnē, mēs tikai nākotnē zināsim, un, protams, te nevar dot nekādu skaidru „jā” vai „nē” atbildi. Un tad ir arī vairāki tādi tukši apgalvojumi. Man ir aicinājums Bērziņa kungam pirms katrām šādām debatēm nolasīt un vēlreiz atgādināt mums vārda „demagoģija” definīciju. Es domāju, ka tas nāktu par labu. Otrs priekšlikums būtu, ka jūs varbūt varētu to papildināt ar vārda „vāvuļošana” definīciju, un tad varbūt to daži cilvēki ievērotu. Te daudzi ir minējuši... te vairāki ir minējuši, it kā eirozonas grūtības sākās ar eiro. Tas jau ir nu galīgi, galīgi nepareizi! Pamatā grūtības sākās kaut kur pāri okeānam ar ļoti neatbildīgu banku rīcību, un tā neatbildīgā banku rīcība pārsviedās uz eirozonu - faktiski arī uz tām valstīm, kas nav eirozonā. Es gribu arī pavisam īsi pieminēt, ka Igaunijā atbalsts eiro ir pieaudzis - tieši pēdējā laikā ir pieaudzis, nevis krities. Savulaik arī daudzi Igaunijas iedzīvotāji bija diezgan skeptiski attiecībā uz eiro ieviešanu. Tagad to atbalsta 64 procenti. Tas ir ļoti labs rādītājs, un tas ir pēc tam, kad viņi jau ir iestājušies eirozonā. Tā ka nevarētu teikt, ka viņiem kaut kas tur nācis par sliktu. Es gribu beigt ar trim lietām. Pirmais. Kad mēs būsim eirozonā, manā uztverē, pats par sevi saprotams ir tas, ka mums ir jāuztur fiskālā disciplīna. Par to mēs esam runājuši, un to vajadzētu atgādināt. Otrs - un par to arī jau Eiropā runā - ir tas, ka jākontrolē banku bezatbildīga rīcība. Vienkārši bankām ir jāparedz kaut kādi stingrāki nosacījumi, lai nevar ar naudu bārstīties tā, kā bankas ir bārstījušās, un tad nonākt tādās problēmās, kādas ir Īrijā, kur varbūt tās ir vissmagākās, un arī Grieķijā, kas ir iespaidojusi arī Kipru, kur tās problēmas būs vēl ilgstoši. Un pats pēdējais. Ir vairākas valstis, kas ir ieviesušas eiro, un no tām mēs varam ļoti labi mācīties, kas ir jādara, lai nevarētu izmantot tieši šo pārejas brīdi, lai celtu cenas bez kaut kādiem būtiskiem pamatojumiem. Tā ka ir trīs lietas, es domāju, un tās ir šādas: fiskālā disciplīna, banku darbības regulēšana un mācīšanās no citiem, kā nodrošināt, lai mūs nevar izmantot tajā brīdī, kad mēs pārejam uz eiro. Liels paldies!".
2012_12_13-seq586 spokenText "(No zāles: „Cienījamie radioklausītāji!”) Cienījamie klātesošie un tie, kuri klausās! (No zāles dep. I.Zariņš: „Mēs tevi arī cienām, Vjačeslav!”) Es jau saprotu, ka esmu kāds desmitais runātājs par šo tēmu un ka visi ir diezgan noguruši, tāpēc sākumā ar jūsu atļauju es gribētu jūs izklaidēt ar vienu stāstu par to, kas notika diezgan sen un tālu no šīs vietas. Tas notika 1789.gadā Ziemeļamerikas tajā laikā vēl nesavienotajās valstīs, neapvienotajās valstīs. Es atgādināšu par to laika posmu, kad bija noslēdzies revolucionārais karš par neatkarību no Lielbritānijas. Bija cīņa, kas, protams, diemžēl parasti maksā ne tikai cilvēku dzīvības, bet arī naudu, un rezultātā daži Amerikas valstu parādi bija sasnieguši tik augstu līmeni, ka tās vairs nespēja aizņemties, teiksim tā, starptautiskajos finanšu tirgos, tas ir, no Francijas. Un šajā jaunizveidotajā savienībā tās pirmais finanšu ministrs, kuru sauca Aleksandrs Hamiltons, ierosināja atrisināt šo problēmu, kad dažas valstis nevarēja vairs aizņemties naudu un pārfinansēt savus valsts parādus, caur valsts parādzīmju kolektivizēšanu - tātad pēc būtības izlaižot federālās parādzīmes un tās finansējot ar tiešiem federālajiem ienākuma nodokļiem. Protams, ka viņam bija pretinieki. Un pretinieku galvenais arguments bija tāds, ka, lūk, tām valstīm, kuras neaizņēmās tik daudz vai kuras bija fiskāli vairāk atbildīgas, nevajag pēc būtības maksāt par citu, „slikto”, valstu parādiem, kas arī, es domāju, pavisam noteikti kaut ko atgādina. Viņa visspilgtākais oponents bija Amerikā slavens valstsvīrs Tomass Džefersons, kurš dzīvoja Virdžīnijā. Tātad galu galā bija panākta vienošanās, un tā vienošanās bija tāda, ka, no vienas puses, tika atbalstīta iecere kolektivizēt valsts parādzīmes, un to mēs jau zinām, un tās vienošanās otra daļa bija lēmums par Amerikas jauno galvaspilsētu... tās atrašanās vietu (No zāles dep. J.Tutins: „Uz ko tu liec?”), un tā, kā ir zināms, ir daļa no Virdžīnijas štata, kur, es atgādināšu, dzīvoja Tomass Džefersons. Tātad viss pārējais, kā saka, ir vēsture. Un mēs visi zinām, ka galu galā tika izveidota tomēr viena no pasaules spēcīgākajām valstu savienībām. Protams, vēsturē bija vairāki citi mēģinājumi izveidot valstu savienības, bet, protams, par neveiksmīgiem mēģinājumiem vēsture klusē. Šis stāsts, manuprāt, ir ļoti cieši saistīts ar to, kas šobrīd notiek eirozonā un Eiropā kopumā šodien. Protams, ja mēs runājam par to, ka mēs pieņemam lēmumu pievienoties eirozonai vai ne, tad varbūt būtu loģiski pateikt, ka no lēmuma pievienoties eirozonai ir gan ieguvumi, gan noteikti zaudējumi. Būtu, protams, naivi noliegt, ka nekādu izmaksu vai zaudējumu nav, - tie ir. Ir gan plusi, gan mīnusi. Diemžēl tie plusi un mīnusi ir tādi, ka tos kaut kādā veidā skaidri aprēķināt un skaitliski salīdzināt nav iespējams. Manuprāt, mēs runājam par diviem pamatjautājumiem, un pirmais pamatjautājums ir jautājums par ticību: vai mēs ticam. Un otrs ir jautājums par to, vai mums ir noteikta drosme un tālredzība. Sāksim ar ticību. Eirozonas problēmas būtība ir tā, ka šī vienotā valūta, kāda tā bija izveidota deviņdesmito gadu beigās, bija izveidota bez drošiem pamatiem. Citiem vārdiem sakot, tā bija priekšlaicīga. Vienotai valūtai ir savi noteikti priekšnosacījumi, un tie priekšnosacījumi nebija izpildīti. Nebija un joprojām nav pietiekamas darbaspēka mobilitātes, nav fiskālo transfertu, nav kolektīvo parādzīmju, nav tā sauktās pēdējās instances aizdevēja. Un, galvenais, Eiropā joprojām trūkst mehānismu, kā nodrošināt fiskālo atbildību. Rezultāts: tāda valsts kā Grieķija savulaik nespēja pretoties kārdinājumam uzvesties bezatbildīgi. Un tagad tā problēmas būtība ir tā, ka Grieķija faktiski prasa no atbildīgajām valstīm, tādām kā Vācija, uzņemties līdzatbildību par tās parāda finansēšanu. Protams, Vācija par to nav sajūsmā, tāpat kā Virdžīnijas valsts pirms vairāk nekā 200 gadiem nebija sajūsmā par to, ka tai jāmaksā par citu Amerikas toreiz vēl nesavienoto valstu parādiem. Bet gandrīz visiem ir skaidrs, ka tā tas turpināties nevar, ka solidaritāte Eiropā nav iespējama bez atbildības un ka vienota valūta nevar funkcionēt bez ciešākas integrācijas, nedz arī bez solidaritātes Eiropas mērogā. Lai eiro varētu būt dzīvotspējīgs un izdzīvot, ir nepieciešams ielikt tos pamatus jeb, citiem vārdiem sakot, nodrošināt ciešāku gan fiskālo, gan politisko integrāciju. Tas diemžēl nav daudz atkarīgs no mums, bet ļoti daudz ir atkarīgs no tādām Eiropas lielvalstīm kā Vācija, Francija un citas. Līdz ar to, kā es jau teicu, mums pirmais jautājums ir par to, vai mēs ticam: vai mēs ticam eirozonas valstu, ir īpaši to lielvalstu, spējai nodrošināt tos drošos pamatus eiro. Tas otrs jautājums ir par to, vai mums ir šī drosme. Ir skaidrs, ka eiro dzīvotspēja prasa konkrētus soļus ciešākas integrācijas virzienā. Tas, protams, ir ļoti, ļoti tālu no tā sauktās federācijas, jā. Bet nav iespējams noliegt, ka tas ir nozīmīgs solis tieši šajā virzienā. Un līdz ar to ir diezgan skaidrs, ka mēs tagad vērojam vēsturiskus procesus, kuros veidojas pavisam jauna Eiropas Savienība. Un ir pilnīgi skaidrs, ka parādīsies vismaz divu ātrumu Eiropa: viena daļa valstu būs tās, kuras mēs varam nosaukt par kodolu, kuras būs eirozonā (pavisam noteikti ir skaidrs: ja eiro būs dzīvotspējīgs, tad tikai ar nosacījumu, ka būs arī ciešāka ekonomiskā un politiskā integrācija!), un būs perifērija - tās būs visas pārējās valstis. Līdz ar to mums ir jāpieņem diezgan vēsturisks lēmums par to, vai mēs redzam savu vietu šajā kodolā vai tomēr nolemsim palikt perifērijā. Manuprāt, vienreiz mēs jau esam pieņēmuši lēmumu, un tas bija 2004.gadā. Un es uzdrošinos pateikt, ka Latvijas vēlētāji šo savu būtisko lēmumu nav mainījuši un ka mēs joprojām vēlamies būt kopā ar Eiropu, ar tās spēcīgākajām valstīm, arī tajos brīžos, kad Eiropai ir grūti. Tātad aicinu atbalstīt šo likumprojektu un pievienošanos eiro kopumā. Paldies. (RP frakcija aplaudē.)".
2012_12_13-seq585 spokenText "Cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas 13.decembra sēdi. Pirms pārtraukuma mēs skatījām likumprojektu „Euro ieviešanas likums”, kurš atzīts par steidzamu, pirmajā lasījumā un karsti debatējām. Tātad turpināsim debates. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.".
2012_12_13-seq583 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis... nav, Boriss Cilevičs... nav, Iveta Grigule... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Andrejs Klementjevs... klīst, Jānis Lāčplēsis... nav... ir, redzu! Atzīmēju, ka ir. Andrejs Klementjevs... ir, Atis Lejiņš... ir, Sergejs Mirskis... nav, Klāvs Olšteins... nav, Ivans Ribakovs... nav, Valdis Zatlers... nav. Paldies.".
2012_12_13-seq582 spokenText "Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
2012_12_13-seq581 spokenText "Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs esam aizmirsuši vienu tādu mazu, svarīgu lietu: šorīt bija ziņas, ka Briselē Eiropas Savienības finanšu ministri beidzot pēc 14 stundu ilgām debatēm vienojušies par banku uzraugu eirozonā. Un tas kopā ar Eiropas Banku iestādi jeb aģentūru veidos tā saukto VUM. Tas ir jauns vārds - vienotais uzraudzības mehānisms. Atcerieties - VUM! Es neiedziļināšos tagad detaļās, ko tas viss nozīmē. Bet... Mēs te strādājam Eiropas lietu komisijā... Un tas viss kopā dos rezultātu, ka nākotnē mums vairs nevajadzēs... nevajadzētu piedzīvot tādu situāciju, kāda bija ar banku „Baltija” (cik tas maksāja Latvijai?) un ar Parex banku (jājautā, cik tas vēl mums maksās, lai gan naudiņa tur sāk nākt atpakaļ) un, protams, Latvijas Krājbanku. Es nemaz nerunāšu par Īriju, Īrija tika pieminēta. Nabaga Īrija! Tai ekonomika bija ļoti laba, bet tā izlēma glābt sešas lielas bankas, un tāpēc jau nogāja lejā, un tāpēc vajadzēja prasīt... vajadzēja lūgt palīdzību. Tā ka es to gribu pateikt: tur nav ne lats, ne eiro vainīgs. Ir vajadzīga vienkārši uzraudzība un pareiza fiskālā politika. Vēl es gribu pateikt: tā ir arī mums, nodokļu maksātājiem, laba ziņa. Vēl, neizplūstot detaļās, gribu teikt: tas nozīmē arī to, ka turpmāk mēs, nodokļu maksātāji, neglābsim bankas. Kas glābs bankas? Īpašnieki un kreditori. Nu tā taču ir laba lieta! Un vēl. Tas uzraugs būs... nu, Eiropas Centrālās bankas paspārnē, varētu tā teikt. Un tie, kas teica - Dana laikam teica -, ka nu teju, teju eirozona sabrukšot un viss būšot pagalam... Gribu atgādināt, ka pirms pāris mēnešiem Mario Dragi, kas ir Eiropas Centrālās bankas priekšnieks... Viņam vajadzēja vien pieminēt, ka viņš pielietos visus resursus, lai glābtu eiro, - un uzreiz kas notikās? Spānijā un Itālijā pazuda visas naudas aizņemšanās problēmas, kritās uzreiz procentu likmes. Un viņš neko citu nedarīja - to, ko jau dara Amerika. Un Amerikā nav tik dziļas problēmas tāpēc, ka Amerikai ir Centrālā banka. Tā. Un visbeidzot... Ā, gribas arī tomēr pateikt, kāpēc tas ir pagriezies uz labu. Nu, te arī runāja par Vāciju un par Merkeli. Bet, piedošanu, Merkele teica tā: „Es glābšu eiro.” Un, protams, ja Vācija ar saviem milzīgajiem resursiem domā, ka tā izglābs eiro, tad tā arī būs. Bet - uz saviem noteikumiem! Un tie noteikumi mums visi ir zināmi: struktūrreformas un viss pārējais, ko mēs darījām šeit, kad pieņēmām gada sākumā Fiskālo līgumu. Jau sākumā esam arī pieņēmuši Fiskālās disciplīnas likumu šeit, Latvijā! Beigās. Jā, tiešām, padomājiet par mūsu pasaules malu! Kas pirmā iestājās eiro? Nu, Somija! Un kāpēc? Lolita jau ļoti smuki to visu pateica. Kas otrā iestājās? Igaunija! Igaunija cieš? Igauņi dzīvo labāk nekā mēs diemžēl! (No SC frakcijas: „Braucam uz Igauniju!” Zālē smiekli.) Kas būs, ja mēs... Jo mēs sekosim, jā. Oi! Kas būs trešais? Kas būs trešais šinī lokā? Tā būs Latvija! Un aiz mums tūlīt... mums uz papēžiem mīs Lietuva, kā to Lietuvas jaunais „kreisais” Ministru prezidents arī pateica. Lūdzu, ņemiet to vērā! Butkevičs pateica: „Mēs gribam pievienoties Latvijai!”, bet viņi nav tik labi strādājuši kā mēs, tāpēc viņi netiks reizē ar mums. Viņi varēs nākt tikai pēc mums. Un no mums visiem Polija beidzot arī ir pateikusi, ka tā mācīsies no mums - no Latvijas. Atbalstām! (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
2012_12_13-seq580 spokenText "Paldies. Vai Lejiņa kungam pietiks ar 11 minūtēm? Vārds deputātam Atim Lejiņam.".
2012_12_13-seq579 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ir izskanējis ļoti daudz... liels, plašs argumentu klāsts par labu eirozonai, skaidrojumi, detaļas, skaitļi un ļoti daudz tiešām ļoti svarīgu faktu. Paldies jums visiem! Tiešām ir ļoti izglītojošas debates. Es gribētu savu ļoti nelielo pienesumu šai kopējai diskusijai par eiro dot tādā veidā, ka es apskatīšu dažu mūsu kaimiņvalstu pieredzi konkrēti saistībā ar eiro jautājumiem. Tas ir tāpēc, ka, man liekas, šī pieredze ir ļoti vērtīga, un arī tādēļ, lai es pierādītu Elksniņa kungam, ka es māku lasīt angliski. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Paldies!”, rāda paceltus īkšķus.) Paraudzīsimies uz Dāniju, piemēram. Dānija pievienojās... pievienoja savu kronu, sasaistīja savu kronu ar eiro jau 1999.gadā, tomēr 2000.gadā Dānijas sabiedrība referendumā nobalsoja „pret” pievienošanos eiro. Kādā situācijā šobrīd ir Dānija? Viņi faktiski norēķinās ar eiro. Eiro ir Dānijas valūta, bet simboliskā nozīmē tā izskatās kā krona. Uz šīs naudas ir rakstīts „dāņu krona”. Tanī brīdī, kad Eiropas Savienības eirozonas valstu finanšu ministri aiz slēgtām durvīm runā par eiro nākotni, Dānijas finanšu ministrs tur nevar piedalīties. Tātad viņi lieto eiro, bet lēmumus par eiro pieņemt viņi nevar. Protams, tādai valstij kā Dānijai, kas ir sestā pārtikušākā valsts Eiropas Savienībā, tā ir salīdzinoši maza maksa par šo simbolisko prieku - lietot savu dāņu kronu. Ja mēs runājam par Latviju, lats ir jau piesaistīts eiro, un faktiski mēs norēķināmies ar eiro. Mūsu jautājums ir tāds: vai mēs šādu greznību varam atļauties? Jo, protams, šobrīd mēs vēl neesam sestajā vietā Eiropas Savienībā pārticības ziņā. Paskatīsimies uz Somiju, mūsu ļoti mīļo ziemeļu kaimiņu! Daudzi cilvēki ir jautājuši: kāpēc ļoti pragmatiskie somi ir tādi eiro entuziasti? Somija pievienoja, sasaistīja savu valūtu - somu kronu - ar eiro jau 1999.gadā, bet pilnībā eiro pievienojās 2002.gadā. Paanalizējot diskusijas, Somijā par pievienošanos eiro tika minēti trīs galvenie iemesli. Pirmais iemesls ir 1300 kilometru garā robeža ar Krieviju. Somija, kas savulaik ir bijusi Krievijas impērijas sastāvā un 1940.gadā izcīnījusi ļoti smagu, nesamērīgi smagu, Ziemeļu karu ar Padomju Krieviju tajā laikā, saprata, ka tā nevar atļauties nepievienoties eirozonai. Otrs iemesls. Ļoti interesantā veidā notika tā, ka Somija pārcieta ļoti smagu ekonomisko krīzi deviņdesmito gadu sākumā pēc Padomju Savienības sabrukuma. Pēc tam, kad šī ekonomiskā krīze bija pārciesta, Somijas sabiedrībā parādījās būtisks spiediens palielināt valsts izdevumus, dot īpašus pabalstus atsevišķām sabiedrības grupām un tamlīdzīgi. Tanī brīdī Somijas sabiedrība vienojās, ka Māstrihtas kritēriju izpilde un pievienošanās eiro Somijai būs ļoti svarīgs pašdisciplinējošs mehānisms, un tāpēc lēma par to, ka šīs pašdisciplīnas vārdā ir jāpievienojas eiro. Un trešais iemesls Somijai - tas ir visinteresantākais! - bija tāds, ka Somija nolēma būt teicamniece. Bijusi zviedru dominēta un pabijusi savulaik Krievijas impērijas sastāvā, Somija vēlējās izcelties Ziemeļvalstu vidū un nolēma pirmā no Ziemeļvalstīm pievienoties eiro. Un, ziniet, kolēģi, lai gan kādreiz mums patīk pasmieties par teicamniekiem, „teicamnieka sindroms” nav nemaz tik slikts, jo, piemēram, Somija kā teicamniece bija nolēmusi panākt to, ka visiem bērniem ir vienādas iespējas izglītības sistēmas ziņā, un šobrīd atrodas pirmajā vietā izglītības kvalitātes līmeņa ziņā pasaulē. Cienījamie kolēģi! Latvijai Baltijas valstu vidū vairs nebūs iespējams būt teicamniecei, pievienojoties eirozonai, jo Igaunija, protams, mums ir aizsteigusies priekšā. Tomēr es jūs lūgtu paskatīties izteicienus, ko Lietuvas premjerministra amata kandidāts, kas tagad veido Lietuvas valdību, Aļģirds Butkevičs, ir nupat teicis. Viņš ir teicis, ka Lietuvai vajadzētu mēģināt kopā ar Latviju pievienoties eirozonai jau 2014.gadā. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Nevar paspēt!”) Ļoti būtisks aspekts un interesants pārskats par mūsu kaimiņu pieredzi! Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
2012_12_13-seq577 spokenText "Valstsvīrs no politiķa atšķiras ar to, ka politiķis orientējas uz nākamajām vēlēšanām, bet valstsvīrs - uz nākamajām paaudzēm. (No zāles dep. I.Cvetkova: „Kas to pateica?”) Šis ir bijušā Lielbritānijas premjera Vinstona Spensera Čērčila teiktais (No zāles: „Čērčils ir mūsu...”), un tas man liek aizdomāties, uz kurieni orientējas šeit, zālē, sēdošie lielākie eiro pretinieki. Un no iepriekš teiktajām vairākām „kosmosa” runām es aicinu nolaisties līdz konkrētiem Latvijas cilvēkiem un uzņēmējiem. (Starpsaucieni no zāles.) Un Elksniņš arī iepriekš... deputāts Elksniņš teica, ka nekas nenotika, kad mēs 2008.gadā nepievienojāmies eirozonai. Nu, paskatīsimies! 2012.gada novembrī lauksaimnieku kredīti eirovalūtā bija 69,5 procenti, tas ir saskaņā ar FKTK datiem. Starpbrīdī es veicu tādu telefonisku ekspresaptauju - vairākiem uzņēmējiem piezvanīju, un konkrēts piemērs: 650 Latvijas zemnieku uzceltā ražotne „Latvijas Piens” mēnesī - mēnesī! - zaudē no 7 tūkstošiem līdz 10 tūkstošiem latu. Gadā tie ir 84 tūkstoši līdz 120 tūkstoši latu. Varbūt labāk viņi šo naudu investētu iekārtās vai sadalītu attiecīgi dividendēs saviem zemniekiem, vai ne? Otrkārt, lauksaimnieku kooperatīvs „Latraps”. No šī gada jūlija līdz šodienai viņi ir konvertācijā zaudējuši 270 tūkstošus. Tas ir tikai pusgads! Ja mēs sarēķinām gadu kopā, šī summa ir ievērojami lielāka. Tālāk. Konkrētas saimniecības. Protams, šie divi pirmie... Tās ir lielas konkrētas saimniecības (nesaukšu nosaukumus). Augkopības un biškopības saimniecība Zemgales pusē - paliela saimniecība, 500 hektāru - katru gadu zaudē 3 tūkstošus latu. Augkopības saimniecība Latgales pusē katru gadu - 2 tūkstošus latu... Viena gaļas lopu saimniecība Aizkraukles pusē zaudē tūkstoti latu. Tie ir konkrēti zemnieki, un tie ir viņu negūtie ienākumi, kurus... Labāk būtu bijis šo naudu iztērēt, nezinu, bērniem, skolai vai jebkam citam. „Latvijas Finieris” (tur gan ir vēl interesantāka situācija, bet laika trūkuma dēļ es nevaru to komentēt) zaudē 50-60 tūkstošus eiro gadā. Es vēlos uzrunāt cienījamos kolēģus no ZZS un jautāt: vai nav tā, ka jūs, paši to neapjauzdami, faktiski strādājat pret Latvijas lauksaimnieku interesēm? (Starpsaucieni no zāles.) Vai arī jūs šobrīd domājat, ka ražojo��ie lauksaimnieki nav jūsu auditorija nākamajās vēlēšanās (ar to pieminu arī minēto Čērčila citātu)? (Starpsaucieni no zāles.) Ir jāapzinās, ka Latvijas valsts nākotne ir atkarīga no spēcīgas un konkurētspējīgas industriālās ražošanas. Paskatīsimies citus skaitļus! Kopumā katru gadu uzņēmēji konvertācijās samaksā 70 miljonus eiro - 10 gados tas ir gandrīz miljards eiro. Un tie ir tikai uzņēmēji, par kuriem es runāju! Šobrīd es nerunāju par privāto sektoru, kur mums ir... Iepriekšējie runātāji... Vismaz trijiem ir diezgan apjomīgas saistības tieši eirovalūtā. Un jo sevišķi tāpēc es viņus... vēlos arī aicināt šos kolēģus pārdomāt, jo šie uzkrājumi eirovalūtā jums... arī tas nozīmē, ka jūs lieku naudu maksājat bankām par konvertācijām. (Starpsaucieni no zāles.) Domājot par kredītprocentu likmēm nākotnē - un uzņēmējiem šis ir ārkārtīgi svarīgs faktors! -, ir skaidrs, ka eirozonā katrs uzņēmējs maksās mazāk nekā tad, ja Latvija eirozonā nebūs. Un, ja mēs paskatāmies, kuri jo īpaši priecājas par esošo situāciju, tad rodam atbildi uz jautājumu, kur tad paliek īsti tā mūsu nauda. Ir jāsaka, ka tā paliek zviedru bankās un paliek pie naudas mijējiem, kā to iepriekš teica arī Elksniņa kungs, un, manuprāt, varētu arī domāt, ka ne vienmēr tā pozīcija tādos īpaši svarīgos jautājumos patiesībā balstās uz tādām lielām lietām. Dažkārt tie var būt arī mazāki iemesli, tāpēc, kolēģi, es aicinu jūs atsaukt atmiņā arī slaveno Rīgas domes skandālu (No SC frakcijas: „Ooo!”), kur pie varas esošajiem tik ļoti kārdinoši bija pa kluso novirzīt Rīgas iedzīvotāju naudu - vairākus miljonus latu - ienesīgajā naudas maiņas biznesā. Līdz ar to pirms lēmuma pieņemšanas es aicinu katru no jums apdomāt šo Čērčila vēstījumu par to, vai jūs vēlaties būt politiķi vai valstsvīri. Paldies. (Frakcija VIENOTĪBA aplaudē.)".
2012_12_13-seq575 spokenText "Godātie kolēģi! Nacionālajai apvienībai pēdējās dienās tiešām sanāca ļoti daudz ekspertu uzklausīt, uzklausīt viņu viedokļus „par” un „pret”, gan par ieguvumiem, gan par riskiem ļoti daudzus dažādus argumentus. Taču jāteic, ka arī ekspertu vidū, pat augstākā līmeņa ekspertu vidū, mēs sadzirdējām ļoti daudz emociju, ļoti daudz emocionālu izteicienu šajā jautājumā, tāpēc, protams, nav jābrīnās, ka arī šodien tie, kuri nostājas pret eiro, pārsvarā vadās pēc emocijām vai arī pēc puspatiesībām, jo daudz kas no tā, kas izskanēja no šīs tribīnes, diemžēl neatbilst patiesībai. Es nevēlos nevienu aģitēt, es nevēlos nevienu pārliecināt. Visiem bija gana daudz laika un būs vēl gana daudz laika līdz otrajam lasījumam, lai pārliecinātos gan „par”, gan „pret” - gan par ieguvumiem, gan par riskiem. Es vēlos šodienas sēdē vērsties pie Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ar tiem vārdiem, kas skar tieši eiro ieviešanas riskus. Un šie eiro ieviešanas riski bija, ir un būs gan pārejas periodā, gan arī pēc eiro ieviešanas, un, ja nebūs kopīgas uzraugošās institūcijas eiro ieviešanas procedūrai, tad es domāju, ka šie riski... vismaz daļa varētu īstenoties... Bišofas kundze, jūs arī varbūt varētu paklausīties! Šie riski varētu īstenoties tieši tāpēc, ka eiro ieviešanu realizē gan valdība un tai pakļautās kontroles institūcijas, gan Latvijas Banka, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tātad principā tas skar praktiski visas valsts struktūras - gan ar valdību tieši saistītās, gan nesaistītās. Un, ja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija to nepārraudzīs un tam rūpīgi nesekos līdzi, tad var realizēties šie riski, kas diemžēl pēc tam, kolēģi, jums un arī mums visiem „atspēlēsies” nākamajās vēlēšanās. Tāpēc es aicinu būt modriem un pievērst pirmām kārtām uzmanību tam, ko sauc par mākslīgu cenu celšanu un inflācijas izraisīšanu. Diemžēl likumprojektā nav tādas kontroles institūcijas kā Konkurences padome. Es jau to minēju arī Reira kungam. Šai institūcijai būs arī ļoti liela nozīme eiro ieviešanas kontrolē tieši jautājumā par vienošanos attiecībā uz cenu celšanu. Slēptu vienošanos! Un tad ir divi riski, kas skar gan mūsu tautsaimniecību kopumā, gan arī zināmā mērā ģeopolitiskie riski. Tā ir tā sauktā kiprizācija. Tas ir jauns vārds. Šis vārds „kiprizācija” ir izveidojies tieši to debašu rezultātā, kādas mums bija starp eiro ieviešanas skeptiķiem un atbalstītājiem, un šī kiprizācija mums draud tajā gadījumā, ja trešo valstu nerezidentu finanšu īpatsvars būs liels un turpinās palielināties Latvijā. Tas ir viens. Un otrs. Šī kiprizācija diemžēl var realizēties, ja tiks īstenota Šlesera un Ušakova iesāktā un diemžēl Dombrovska un Zatlera turpinātā nekustamā īpašuma... ar nekustamo īpašumu saistīto termiņuzturēšanās atļauju tirgošana saistībā ar nekustamo īpašumu iegādi. Tas ir liels risks! Draugi mīļie, jūs nezināt, kas šobrīd notiek! Šobrīd ir sācies celtniecības bums. Tiek celtas mazas mājiņas, mazi projekti, kas iekļaujas tā sauktajā investīciju apjomā, un tas praktiski visā Pierīgā ir ļoti, ļoti plaši izvērsies. Un tā sauktie investori nav, kā Ekonomikas ministrija ziņoja, bagāti cilvēki un biznesmeņi, tas ir Krievijas vidējais slānis, kas nāk no Krievijas. Tie nav nekādi bagātie un biznesmeņi. (Starpsaucieni no SC frakcijas.) Un ekonomiskais efekts, ko minēja Ekonomikas ministrijas pārstāvji, - nu, tas ir pašapmāns, tā ir ilūzija. Parunājiet ar Finanšu ministrijas cilvēkiem, parunājiet ar Latvijas Bankas cilvēkiem! Šie divi aspekti ir gan ekonomiski, gan ģeopolitiski. Un tā ir parādība, ko mēs sauksim par kiprizāciju. Paldies.".
2012_12_13-seq573 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tas nebūtu tiesa, ja es teiktu, ka Nacionālajā apvienībā valda liela sajūsma par eiro ieviešanu. (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Žēl!”) Protams, mēs redzam, ka ir ļoti daudz neskaidrību, ir daudzi riski, kas prasa konkrētus valdības darbus, lai šos riskus mazinātu. Ir mīnusi, un, protams, ir plusi. Taču tas jautājums, kas mūsu skatījumā... uz kuru ir svarīgi šobrīd atbildēt, ir tas, vai Latvija drīzāk vēlas būt līdzīga Igaunijai vai drīzāk būt līdzīga Ukrainai, kur atsevišķos reģionos šobrīd jau pastāv divas oficiālās valsts valodas. Un, manuprāt, atbilde uz šo jautājumu Baltijas valstu gadījumā, Latvijas gadījumā ir ļoti neskaidra. Krievijas, es atļaušos teikt, impēriski domājošie ideologi kartēs robežas jau šobrīd velk cauri Baltijas valstīm, reizēm - arī aiz Baltijas valstīm, un, no nākotnes scenārija viedokļa, šīs robežas ir miglā tītas. Un, manuprāt, ir reāls jebkurš no scenārijiem. Ja kādam tie šķiet tukši vārdi, tad var pakonsultēties un uzklausīt Austrumeiropas politikas pētījumu centra analīzi, pētījumus un secinājumus šajā jomā. Un, protams, eiro ieviešanas jautājums nav tas, kas šīs robežas uzreiz padarītu skaidras un noteiktas uz visiem laikiem. Nav tāda viena pasākuma, kas kaut ko varētu padarīt mūžīgu, pat NATO to nevar. Eksperti prognozē, ka tuvākajā nākotnē Latvija NATO ietvaros militāri var justies droša (un tā tas noteikti ir!), bet tajā pašā laikā uzdod jautājumu: „Cik ilgi?” Un diez vai kāds var nemanīt to, ka arī NATO ietvaros notiek diskusijas par NATO nākotnes attīstības scenārijiem: vai, piemēram, NATO 5.paragrāfs, kas ir aktuāls mūsdienās, būs tikpat aktuāls nākotnē, ja kā galvenais ienaidnieks ir definēts terorisms? Cīņa pret terorismu, protams, prasa citus līdzekļus nekā cīņa... nekā, piemēram, savulaik cīņa pret Padomju Savienību. Līdz ar to katrs solis, ko mēs speram, lai visai pasaulei dotu vēstījumu, kurā pusē redzam Latvijas kā neatkarīgas valsts attīstību, ir svarīgs. Ko nozīmētu starptautiskais signāls par kursa maiņu tik vārīgā situācijā? Tas ir jautājums, uz ko mums ir jācenšas atbildēt, pieņemot lēmumu par balsošanu. Protams, eiro ieviešana ir zināma brīvas rīcības ierobežošana. Tieši tāpat kā NATO, tieši tāpat kā ikviens starptautisks līgums. Un, ja katrā no šiem gadījumiem mēs liktu vienlīdzības zīmi ar neatkarības zaudēšanu, tad uz pasaules diez vai izdotos atrast pilnīgi neatkarīgas valstis. Pat ja mēs uzskatītu, ka NATO nekad nemainīsies, ģeopolitiskā cīņa par varu nenotiek tikai ar ieročiem - tā ir ekonomiska, informatīva, ideoloģiska. Un ikreiz, kad šī cīņa nonāk līdz stratēģiskiem lēmumiem, pretkampaņas priekšgalā bieži vien ir tie paši vai līdzīgi cilvēki - Nikolajs Kabanovs vai, piemēram, tā sauktie antiglobālisti, kurus ar lielu prieku citē Latvijas vietējie krievu mediji. Jā, var saukt Kremļa minēšanu par bubuli! Bet ja nu tomēr mēs pieņemsim, ka tā taktika ir viltīga un iemidzinoša, ka tās uzdevums ir izmantot Rietumu struktūru ēnas puses, lai iedzīvotāju, tajā skaitā latviešu, vidū iedēstītu apziņu, ka Rietumi ir lielākais ļaunums, un lai cilvēki pakāpeniski aizmirstu, ko nozīmēja krievu vara Latvijā? Ar šo apziņu un arī ar Jāņu ugunskuriem krastmalā un citiem populāriem soļiem tiek gaidīta izdevība, lai valsts krīzes vai ārēji izraisītu juku brīdī pārņemtu politisko varu arī centrālajā līmenī. Un tad atklātos šīs varas patiesā seja, un tas, visticamāk, būtu uz ilgiem laikiem. Lai kā man nepatiktu ačgārnības un netaisnības Rietumu sistēmā, piedzīvot krīzi, kurā vienīgais „glābējs” (pēdiņās) ir Maskava, es tiešām nevēlētos. Protams, izvēli sarežģī apstāklis, ka lats ir simbols. Turklāt nesaprotu, kāpēc eiro pretinieki neizmanto arī argumentu par eiro izskatu. Eiro tiešām manā skatījumā... protams, tas ir gaumes jautājums, bet eiro ir nesmuks un neērts salīdzinājumā ar latu. Jā, lats ir mīļš, un tas ir simbols! Bet var pienākt brīdis, kad starp simboliem būs jāizvēlas. Iespējams, ka manu mazbērnu paaudze vairs vispār neizmantos skaidras naudas zīmes, un to diez vai mēs ar saviem lēmumiem varēsim mainīt. Bet mēs varam mainīt un varam ietekmēt to, lai arī mūsu mazbērnu un mazmazbērnu paaudzēm būtu iespēja dzīvot zem sarkanbaltsarkanā karoga un dzirdēt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Un šie simboli, man šķiet, ir izšķiroši un paši nozīmīgākie. Aicinu balsot „par”! (Frakcijas VIENOTĪBA un VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)".
2012_12_13-seq571 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Visi, gan klātesošie, gan tie, kas neklātienē mūs vēro! (Starpsaucieni no zāles.) Pēdējās nedēļās jo īpaši skaļi sabiedrībā pacēlies jautājums par eiro ieviešanu, un jo īpaši skaļi un emocionāli šo jautājumu pacēluši eiroskeptiķi. Tātad jautājums ir būtībā par to, ka nekas jau nav mainījies kopš tā laika, kad mēs iestājāmies Eiropas Savienībā un šie paši vai līdzīgi spēki organizēja kampaņu pret Eiropas Savienību. Diemžēl nedaudz mainījies ir tas, ka nu viņos ieklausās vairāk cilvēku, nekā tas notika toreiz. Bet, par laimi, jāsaka, ka vēl jau nekas nav nokavēts. Vēl valdība var kļūt aktīvāka un darīt visu, kas nepieciešams, lai cilvēki saprotamā valodā dzirdētu tos „par”... Jā, lai cilvēki viņiem saprotamā valodā dzirdētu „par” argumentus, lai saprastu, kāpēc tad tieši Latvijai ir jāiestājas eirozonā. Mēs nevaram vainot sabiedrību tajā, ka tā nesaprot lietas, kuras mēs neesam pietiekami saprotami... pietiekoši saprotami izskaidrojuši. Un makroekonomistu argumentācija droši vien nav tā, kuru cilvēki reģionos spēs līdz galam izprast. (Starpsaucieni no zāles.) Kāpēc es un mani kolēģi no biedrības „Demokrātiskie patrioti” pieņēmām lēmumu atbalstīt Latvijas pievienošanos eirozonai? Pamatā tam ir divi galvenie un vienlīdz svarīgie argumenti: pirmkārt, Latvijas ekonomiskā un līdz ar to visas sabiedrības labklājības attīstība un, otrkārt, ģeopolitisko risku mazināšana. Par pirmo. Esmu uzklausījis dažādu makroekonomikas speciālistu viedokļus, brīžiem šķiet, pat pārāk daudzu. Priekš sevis esmu guvis stabilu pārliecību, ka virzāmies tur, kur mums jāiet, un ka tā ir labākā no izvēlēm. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Latviešiem vienīgā?...”) Jā, patiesībā citas alternatīvas mums nav šobrīd, ja vien neskaitām Elksniņa kunga un „Saskaņas Centra” piedāvātās alternatīvas, kuras ved mūs viennozīmīgi Austrumu virzienā. (Starpsaucieni no SC frakcijas: „Kādas tās bija?”) Sapni par lielo un neitrālo Latviju beidzot varētu beigt sapņot un atmosties, jo ir 21.gadsimts, un neviens Ulmanis mums šeit vairs neatnāks un galvu nenoglāstīs, visu nesakārtos tā, kā mums varbūt gribētos. Bet mums priekšā ir jauni izaicinājumi, un tie pamatā saistās ar Latvijas ekonomisko interešu aizstāvību un mūsu valsts un valdības spēju lobēt mūsu intereses Eiropas Savienības struktūrās. Salīdzinot to makroekonomistu argumentus, kuri iestājas „par” tūlītēju pievienošanos eirozonai, un to, kuri iestājas „pret”, pamatā secināms, ka otro argumentācijā jaušama daudz lielāka demagoģijas deva nekā pirmo. Detaļās neizplūdīšu, jo visu to mums būs iespēja šodien šeit dzirdēt. Jau bija iespēja, taču taisnības labad jāsaka, ka ir vēl arī trešie makroekonomikas eksperti, kuri izsauc manas un manu kolēģu vislielākās simpātijas. Tie ir piesardzīgie eirooptimisti, un piesardzīgi tāpēc, ka nejūt mūsu, Latvijas, valstsvīru gatavību vēl divtik stingrāk aizstāvēt savas valsts nacionālekonomiskās intereses Eiropas Savienībā. Patiesībā es teiktu, ka šīsdienas viedokļu sadursmei būtu jābūt nevis jautājumā par eiro ieviešanu, bet gan jautājumā par to, ko mēs, Latvija, esam darījuši, lai nodrošinātu pienācīgu nacionālekonomisko interešu aizstāvību Eiropas Savienībā. (No SC frakcijas: „Neko!” Dep. A.Elksniņš: „Jūs arī pakļāvāties viņiem!” un rāda uz frakciju VIENOTĪBA.) Mums ir iespējas, mums ir pienākums, bet mēs esam „mīksti”, tā maigi izsakoties. Kaut gan negribu šoreiz teikt - mēs, jo Nacionālajai apvienībai neviens nav piedāvājis vadīt nedz valdību, nedz Ekonomikas ministriju, nedz arī Finanšu ministriju. Biedrības „Demokrātiskie patrioti” tautsaimnieki ir vienisprātis, ka Latvijai jāiet uz eirozonu - jo ātrāk, jo labāk. Par to runā visi ražojošie Latvijas uzņēmumi, kuri strādā dažādās tautsaimniecības nozarēs. Piemēram, jaunais vietējo piensaimnieku kooperatīvu piena pārstrādes uzņēmums „Latvijas Piens” tikko ir atvēris jaunu ražotni Jelgavā. Tas 90 procentus produkcijas eksportēs uz ārvalstu tirgiem, pamatā uz Eiropas Savienības tirgiem. Uzņēmuma vadītājs paziņoja, ka eiro ieviešana ik mēnesi uzņēmumu atbrīvos no 10 tūkstošu latu lieliem zaudējumiem, ko tas zaudē ik mēnesi valūtas maiņas operācijās. Tā ir informācija, ko mums sniedz uzņēmēji! Mēs, protams, varam vīpsnāt par to, kāds ir viņu viedoklis, bet mēs ļoti labi zinām, ka tieši no viņiem ir atkarīga Latvijas tautsaimniecības dzīvotspēja un no viņiem ir atkarīgs tas, cik un kādas algas mēs varēsim maksāt saviem skolotājiem, savām ģimenēm, kuras audzina vairāk nekā 3 bērnus, un tā tālāk un tā joprojām. Cilvēkam pamatā ir jāsaprot, ka uzņēmējs maksā nodokļus un ka viņš uztur savu valsti. Ja šī valsts kļūst mūsu uzņēmējam neinteresanta, tad par ko mēs šeit vispār runājam? Visnožēlojamāk tomēr ir klausīties, kā par latu kā valsts svētāko simbolu runā „Saskaņas Centra” deputāts Nikolajs Kabanovs, kurš plašākai publikai ir zināms ar savu deguna šņaukšanu Latvijas karogā. Vai tiešām cilvēki ir gatavi noticēt šim cilvēkam kā Latvijas interešu aizstāvim? (Starpsaucieni no ZZS frakcijas un SC frakcijas.) Šis ir tāds varbūt emocionāls iespraudums, bet vairāk parunāšu par ģeopolitiku tautai saprotami - par Krievijas lielo ietekmi Latvijā. Tā palielinās un šodien ir tik ļoti jūtama, ka mums ir nepieciešams izmantot it visus instrumentus, kurus mums dod starptautiskie partneri, lai garantētu savas valsts tālāku eksistenci. Es nerunāju par karu, kāds tas bija līdz 21.gadsimtam, es runāju par jaunu okupācijas formu - par maigo varu, kura šodien jau redzama Rīgas domē. (No SC frakcijas: „Ūūū!”) Mēs esam maza valsts, un mūsu kaimiņi dara visu, lai mēs nekļūtu absolūti vienoti Baltijas reģionā. Kāpēc tas viss tā notiek? Kāpēc, jūsuprāt, Krievija un tās prezidents Putins ik gadu valsts budžetā atvēl miljardiem dolāru krievu ietekmes stiprināšanai ārvalstīs? Jo īpaši bijušajās Padomju Savienības republikās. Kāpēc visi Latvijā iznākošie krievvalodīgie mediji - ne visi, bet lielākā daļa - ir kļuvuši par Krievijas pozīcijas politiķu īpašumu? Vai mēs varam atļauties būt tik akli un to neredzēt? Visbeidzot gribu pateikties ikvienam cilvēkam, kas, redzot mūsu valdības šobrīd diemžēl vājo diskusiju vai, godīgi sakot, diskusijas neesamību eiro jautājumā, dara visu, kas pašu spēkos, lai skaidrotu saviem līdzcilvēkiem, kāpēc eiro mums ir vajadzīgs un kāpēc līdz ar eiro ieviešanu dzīve mums neapstāsies. Mans lūgums valdībai ir būt aktīvai uzdevumu saraksta veidošanā, kas būs pildāms valsts ekonomisko interešu un vietējā tirgus aizsardzībai eiro ieviešanas gadījumā. Šajā sarakstā jābūt iekļautam vienošanās elementam ar Latvijas tirgotājiem, ka cenas veikalos jau no nākamā gada sākuma tiks norādītas gan latos, gan eiro, piemērojot Latvijas Bankas noteikto kursu, pie kura lats ir bijis piesaistīts jau gadiem. Paldies.".
2012_12_13-seq569 spokenText "Kolēģi! Kā jau Pimenova kungs teica, šis likumprojekts vairāk ir tehnisks un tiešām ir labi sagatavots, un es domāju, ka tas arī ļaus pāreju no eiro... no latiem uz eiro veikt tā, ka tas būs izdevīgi iedzīvotājiem. Tomēr es gribu nedaudz papildināt tos faktus, kas ir lasāmi mūsu anotācijās par šo likumprojektu. Tātad es domāju, ka nav vērts pārmest vai izteikt kādu kritiku „Saskaņas Centram” par to, ka viņi ir tik krasi nostājušies pret eiro ieviešanu. Tas ir saprotami un skaidri, tikai varbūt nav saprotams, kāpēc Ušakova kungs paredzēja Rīgas budžetā nozīmīgu summu jau kā pāreju uz eiro, bet to lai viņi paši noskaidro... Taču tiešām nav saprotama Zaļo un Zemnieku savienības pozīcija, jo, kā norādīts anotācijā, šis likums... pāreja uz eiro 2014.gadā balstās uz dažiem dokumentiem. Viens no pamatdokumentiem ir 2009.gada 27.jūlija Saprašanās memorands ar starptautiskajiem aizdevējiem, kura 1.paragrāfā ir teikts, ka izejas stratēģija uz krīzes pārvarēšanu ir eiro ieviešana 2014.gada 1.janvārī. Šo memorandu parakstīja tālaika visas... visu partiju vadītāji, kas bija valdībā, tajā skaitā arī „Jaunā laika” partijas vadītājs, „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” partijas vadītājs, „Pilsoniskās Savienības” partijas vadītājs, Tautas partijas vadītājs un Zaļo un Zemnieku savienības vadītājs. Šī memoranda iespaidā 2010.gada 7.janvārī notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde, kurā bija pārstāvēti gan darba devēji, kurus pārstāv Latvijas Darba devēju konfederācija, gan darba ņēmēji, kurus pārstāv Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, gan valdības pārstāvji, kuri pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas piedāvājuma vienojās, ka ir jāturpina darbs pie pāriešanas uz eiro un ka šim datumam ir jābūt 2014.gada 1.janvārim. Šajā sanāksmē piedalījās ministri, kuri piedalās šajā forumā - Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē. Arī Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis Auguļa kungs piedalījās šajā sanāksmē. Līdz ar to bija iespēja izzināt sabiedrības viedokli, sākot jau no tiem laikiem, kad pirmoreiz izskanēja 2014.gads. Šinī gadījumā, ja ir runa par to, ka nepieciešams referendums, kolēģi, es gribu apgalvot, ka referendums nedos vajadzīgo rezultātu tādā ziņā, ka šeit politiskie spēki, kas uzskata, ka ir nepieciešams referendums, vairāk domā par to, kā „nograut” eiro ieviešanu, nevis uzzināt sabiedrības viedokli. Jo jebkura referenduma gadījumā, ja arī referendums būs pozitīvs, konverģences ziņojumā tiks attēlota šī nestabilitāte, un ir ļoti liela iespējamība, ka pievienoties eiro nebūs iespējams. Bet politiskajām partijām, kuras tiešām vēlētos noskaidrot sabiedrības viedokli, bija iespēja šo referendumu sākt gatavot jau no 2009.gada, kad Eiropas Savienībā bija stipri sliktāka pozīcija, kad lielā krīzē bija Īrija, kas ir nozīmīga ekonomika, un kad lielā krīzē bija arī Portugāle, Spānija, Itālija. Pašreizējā situācijā ir izveidoti daudzi regulēšanas mehānismi, stabilizācijas mehānismi, un no nelabvēlīgām valstīm ir palikusi vienīgi Grieķija. Līdz ar to situācija ir stipri uzlabojusies. Līdz ar to vēlreiz gribu atkārtot, ka, manuprāt, tie politiskie spēki, kas uzskata, ka viņi ir „par” eiro, bet grib tikai uzzināt sabiedrības viedokli, īstenībā grib nobremzēt šo procesu. Par to, ka eiro ir nepieciešams, ir ļoti daudz argumentācijas un daudz runāts par to. Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras aptaujā ir... nevis 45 procenti, bet vairāk nekā 60 procenti aptaujāto uzņēmēju teica, ka ir nepieciešams atbalsts eiro ieviešanai. Viens no jautājumiem, par kuru es varbūt parunāšu un kurš attiecas vairāk uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju un biznesa vidi, - tā ir finanšu stabilitāte, kas ir nepieciešama uzņēmējiem. Uzņēmēji - tie ir tie, kuri rada darba vietas, tieši iespaido nodarbinātību. Viņiem ir nepieciešama stabilitāte - finanšu stabilitāte. Šeit ir Latvijas Bankas prezentēts grafiks, kurā redzam, ka no 2007.gada sarkanā līnija ir lata RIGIBOR, un zilā līnija - EURIBOR. Un te redzam: šie te „pīķi” - tie ir spekulācijas uzliesmojumi, tas ir spiediens lata devalvācijai, kad tika spekulēts ar latiem. Un ko tas nozīmē uzņēmējam, ja ir iespēja aizņemties latos par 12, par 13, par 14 procentiem? Daudzi uzņēmēji bankrotēja tajā laikā, daudziem uzņēmējiem bija problēmas ar apgrozāmajiem līdzekļiem, tika samazināts darba vietu skaits. Ja mēs būtu eirozonā iestājušies 2008.gadā, nekāda šāda spiediena nebūtu. Un es esmu pārliecināts, ka spiediens turpināsies arī nākotnē, ja mēs nepāriesim uz eiro. Tas ir normāli: ja ir spekulanti, tad ir arī spiediens uz nacionālajām valūtām, it sevišķi uz mazu valstu, mazu ekonomiku nacionālajām valūt��m. Par šo investīciju piesaistes svarīgumu un fiskālo vidi, drošu valūtu, es domāju, ka arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas pārstāvim, kas visasāk kritizē eiro ieviešanu, vajadzētu parunāt ar atbildīgām amatpersonām, piemēram, ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktoru, un tad pajautāt viņam, vai tā tiešām ietekmē vai neietekmē stabilu finanšu situāciju, investīciju vidi... labvēlīgu investīciju vidi Latvijā. (No zāles dep. D.Reizniece-Ozola: „Vispirms tiesu sistēma jāsakārto!”) Tas būtu tāds kā mājasdarbs izdarāms. Tālāk ir jautājums par pārejas izmaksām. Kolēģi, mums Latvijas vēsturē ir bijušas vismaz četras pārejas no vienas naudas uz citu. Trīs bija par velti, bet par vienu valsts maksāja. Šīs pārejas par velti bija 1940.gadā, kad notika pāreja no lata uz rubli, 1941.gadā - uz reihsmarku, 1945.gadā - uz rubli. Kaut kā šīs pārejas par velti mums neko labu nav devušas. Un bija vēl viena pāreja - 1991.gadā, kad no rubļa bija pāreja uz citu rubli. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Uz „repšiem”!” Dep. A.Klementjevs: „Uz „repšikiem”!”) Šī pāreja valstij kaut ko izmaksāja, bet tika radīta tik spēcīga valūta, ka tagad daudzi to min kā argumentu tam, lai mēs nepārietu uz eiro. Tātad ne vienmēr izmaksas ir tās sliktākās. Jābaidās ir no tiem procesiem, kas notiek par velti. Līdz ar to es domāju, ka šis izmaksu process arī nav pieskaitāms pie negatīviem argumentiem. Tālāk, kolēģi, tie deputāti, kuri uzskatāt, ka nav jāpāriet uz eiro: bet nav jau pateikts, kas būs tālāk! Kas notiks tālāk? Kāds ir piedāvājums? Atsiet latu no eiro? Ko darīt tālāk? Vismuļķīgākā situācija veidojas tad, ja mums lats ir piesiets eiro, bet mēs nepārejam. Mums ir iespēja pāriet uz eiro, bet mēs nepārejam uz eiro. Tā ir ļoti netipiska un nevajadzīga situācija! Tālāk. Par valstīm, kuras it kā pasaka, ka viņām tas ābols ir skābs, jo viņas nevar to aizsniegt, - par Ungāriju, Čehiju. Kolēģi, atgādināšu: lai iestātos Eiropas Savienībā, ir nepieciešams vismaz divus gadus bez nosacījuma piesaistīt nacionālo valūtu eiro un tā nodzīvot, un tikai pēc tam ir iespēja runāt par pāreju uz eiro. Neeirozonā ir tikai divas valstis, kurām ir šie nosacījumi izpildīti. Tā ir Latvija un Lietuva. Pārējās valstis, ja arī gribētu iestāties, varētu tikai uzsākt savu ceļu no šīs dienas divu gadu garumā. Tikai un vienīgi! Tālāk - par sagatavošanu... termiņu. Kolēģi, šajā likumā nav nepieciešams norādīt termiņu. Pēdējām dalībvalstīm, kuras tiek uzņemtas Eiropas Savienībā, šis ir nosacījums, lai tās tiktu pieņemtas, - ir jābūt šim likumam. Šis ir tehnisks likums pārejai no lata uz eiro, un šis nosacījums iestājas tad, kad valsts izpilda apņemšanos. Piemēram, Horvātija tika uzņemta Eiropas Savienībā tikai ar šo likumu. Tātad arī Horvātija vēl nav izpildījusi nosacījumus, bet tai jau ir likums. Tā ka teikt, ka šajā likumā nav ielikts termiņš un ka šajā likumā ir nepieciešams termiņš, varbūt ir arī nedaudz nepareizi. Gribu pateikt arī par izmaksām. Tātad arguments, ka mums katru gadu būs nepieciešams 40 miljonus latu kaut kur ieguldīt, atdot... Šis ir ļoti nopietns arguments, bet, ja pieliek punktu šim teikumam tajā vietā, ka katru gadu ieguldīs 40 miljonus, tad tas, kurš to pateica, nedaudz spekulē. Jo tas tā ir tikai piecu gadu laikā, sasniedzot no 180 līdz 200 miljoniem. Šī nauda ir aizdota, un par šīs naudas lietošanu mēs saņemsim procentus. Un tagad iedomājieties: ja mēs 2008.gadā būtu pārgājuši uz eiro... salīdziniet šos 200 miljonus un to miljardu, kas tika ieguldīts Parex bankā... ko mēs būtu dabūjuši no eiro, nevis no sava budžeta guldītu iekšā. Vai tā nav drošība? Vai tas nav izdevīgi? Ir, kolēģi! Līdz ar to arguments, ka mēs tagad mūžīgi katru gadu... tā varēja saprast no iepriekšējās runātājas, ka mēs katru gadu 40 miljonus maksāsim stabilizācijas fondā... Nē, kolēģi! Tikai sasniedzot konkrētu ciparu, tas ir no 180 līdz 200 miljoniem, kas eirozonas dalībvalstīm laikam ir 0,03 procenti no kopējā stabilizācijas fonda. Jā, tas būtu laikam īsumā viss par šiem jautājumiem, un domāju, ka esmu arī atbildējis par... Ā, jautājums par to, vai referendums bija vai nebija. Kolēģi, šeit es gribu pateikties Kūtra kungam, kurš savā atbildē (No zāles dep. I.Čepāne: „To viņš saka kā pilsonis!”), savā kā pilsoņa atbildē, Zaļo un Zemnieku savienībai apliecināja, ka referendums bija. Viņa galvenais arguments ir tas, ka ir pagājuši jau 9 gadi... Tātad referendums bija: 2003.gadā, referendumā veicot balsojumu par iestāšanos Eiropas Savienībā, mēs esam arī balsojuši par iestāšanos eirozonā. Tā saka Satversmes tiesas priekšsēdētājs. Paldies. (Aplausi.)".
2012_12_13-seq567 spokenText "Kolēģi! Nodarbinātības pieaugums, lielākas pensijas un algas, investīcijas, arī zilākas debesis un (citēju) „kuģis pilns ar labumiem” tiek solīts no Latvijas Bankas prezidenta, premjera un finanšu ministra puses. (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.) Bet patiesība ir cita. (Zālē smiekli.) Mēs šobrīd redzam skaidrus finansiālos ieguldījumus. Katru gadu mums būs jāmaksā 40 miljoni eiro Eiropas stabilitātes mehānismā un vēl jāgarantē ieguldījums eirozonas glābšanai no krīzes - līdz pat pusotram miljardam. Tas nozīmē, ka katrai Latvijas ģimenei jābūt gatavai ieguldīt 3 tūkstošus eiro Grieķijas uzdzīves izdevumu segšanai. (Starpsaucieni no zāles.) Kāpēc? Optimistiskais stāsts par eiro ieviešanas labumiem, kolēģi, ir balstīts tikai uz to, ka eiro un eirozona ir stabila. Piekritīsiet? Bet vai tā ir? Pagaidām par stabilitāti nekas neliecina. Daži fakti. Novembrī reitingu aģentūra Moody’s samazināja kredītreitingu ne tikai Francijai, kas ir viena no galvenajām Eiropas stabilitātes mehānisma finansētājām, bet arī pašam Eiropas stabilitātes mehānismam. Starptautiskais Valūtas fonds, ASV un arī Austrumvalstu ekonomisti krīzi eirozonā uzskata par vienu no lielākajiem draudiem un pasaules ekonomikas attīstības bremzētājiem. Ražošanas sektora veselību raksturojošais indekss PMI eirozonā ir nokrities zem 50 procentiem, oktobrī sasniedzot zemāko līmeni pēdējo 15 mēnešu laikā. Bezdarba līmenis eirozonā oktobrī sasniedzis rekordaugstu rādītājlīmeni - 11,7 procentus. Tas nozīmē par 2 miljoniem bezdarbnieku vairāk nekā gadu iepriekš. Bezdarba līmenis ir pieaudzis pēdējos divos mēnešos arī mūsu kaimiņvalstī - paraugvalstī Igaunijā, kuru mēs ne tik reti piesaucam. Nekas neliecina par eirozonas strauju atveseļošanos. Eiropas Komisija gan prognozē eirozonas ekonomikas pieaugumu 0,1 procenta apmērā nākamajā gadā, turpretī OECD un investīciju bankas arī 2013.gadā prognozē eirozonas ekonomikas lejupslīdi. Pati Merkele, kolēģi, pauž viedokli, ka vismaz nākamos piecus gadus - vismaz nākamos piecus gadus! - eirozonai nav cerību atlabt. Eksperti pauž viedokli, ka veiksmīga vienota monetārā savienība nav iespējama bez vienotas fiskālās savienības. Un fiskālā savienība nav iespējama bez vienotas politiskās savienības, kas nozīmē... tas nozīmē Eiropas federāciju. Un piekritīsiet, ka Eiropas federācija, vismaz šobrīd, šķiet kosmoss lielai daļai Eiropas politiķu. (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.) Ekonomisti joprojām aktīvi prognozē vienotās valūtas sabrukuma laiku un min pat precīzu datumu. Ja pameklēsiet Google, tad redzēsiet, ka visbiežāk lietotais un populārākais datums ir 2014.gada 28.jūlijs. Bet ne jau precīzs datums ir svarīgs! Svarīgi ir tas, ka ekonomisti jau šobrīd uzskata, ka eiro ir zombijs, kas knapi velk dzīvību. Es atkal citēju: „Valūta nav tikai banknotes un monētas. Tai jābūt universālam, uzticamam maiņas, vērtību uzkrāšanas un tirdzniecības veicināšanas līdzeklim.” Kas notiek ar eiro? Eiro šobrīd pilnībā nepilda šīs funkcijas. Itālija un Grieķija šobrīd nevar pilnvērtīgi to izmantot importam, jo piegādātāji baidās, ka kādā dienā eiro var aizstāt drahma vai lira. Turīgi eirozonas nekustamā īpašuma iepircēji meklē iespēju ieguldīt savus brīvos līdzekļus ārpus eirozonas. Šveices baņķierus applūdina skaidra nauda no Itālijas un Vācijas. Katrs, kam pieejami būtiski valūtas uzkrājumi, vēlas vismaz daļu naudas turēt ārpus eirozonas. Ne velti Austrumeiropas valstu vēlme pievienoties spožajai eiro ballītei bija tikai trekno gadu fenomens. Ja mēs paskatāmies, kas notiek šobrīd, - pašreizējā dalības maksas piemērošana par iepriekšējiem svešiem tēriņiem daudziem nu, izņemot Latviju, izskatās gan... liek ieņemt nogaidošu pozīciju. „Polija spiež bremzi eirozonas pievienošanās procesam” - tādus virsrakstus mēs lasījām pirms divām dienām. Aizvakar Polijas valdības eiro ieviešanas pilnvarotais pārstāvis pārtrauca darbu pie nacionālā eiro ieviešanas plāna. Atbilstoši Polijas Finanšu ministrijas ziņojumam pasaules ekonomiskā krīze parādījusi eirozonas institucionālās sistēmas nepilnības, un Polijas eiro ieviešanas plāns, kas tika pieņemts viņu valdībā 2010.gadā, tika papildināts ar jaunu kritēriju - eirozonas stabilitāti. Tas nozīmē, ka Polija gaidīs stabilitāti eirozonā, pirms pieņems savu izšķirošo lēmumu. Tas pats attiecas uz pārējām valstīm, kuras nav šobrīd eirozonā, bet ir Eiropas Savienībā. Ungārijas parlamenta spīkers teica, ka labākais, kas ir noticis krīzes situācijā, ir tas, ka Ungārija nav iestājusies eirozonā. Viņu premjers runā par 2020.gadu kā iespējamo iestāšanās termiņu. (No zāles dep. A.Loskutova starpsaucieni.) Nogaidīšanas taktiku izvēlas arī Čehija, Bulgārija un kaimiņvalsts Lietuva, kā mēs zinām. Par Latviju. 2003.gadā, kad Latvija stājās Eiropas Savienībā, sabiedrības atbalsts šim procesam bija vairāk nekā 50 procentu liels. Ja valdība tik pārliecinoši saka, ka sabiedrība apzinājās, ka lēmums par dalību Eiropas Savienībā vienlaikus bija arī lēmums par dalību eirozonā un to cilvēki saprata, tad rodas jautājums: vai nav mulsinoši, ka šobrīd eiro ieviešanu 2014.gadā atbalsta vien 8 procenti Latvijas sabiedrības? Nevis 50, nevis 40 vai pat ne 30 procenti, bet tikai 8 procenti. Var jau (kā Latvijas Bankas prezidents) teikt, ka sabiedrība ir neizglītota un nesaprot, ka tai eiro ir ļoti, ļoti vajadzīgs. Bet kas notiks ar uzņēmējiem? Protams, mēs esam publiski dzirdējuši, ka uzņēmēji gan to saprot un ka viņi visi grib eiro, taču vakardien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pētījumu rezultāti jeb savu biedru aptaujas rezultāti parādīja, ka 2014.gadā pievienošanos eirozonai atbalsta vien 45 procenti uzņēmēju. (No zāles: „Paga, paga! Citi skaitļi vakar bija!” Starpsaucieni.) Pārējie uzskata, ka tas ir jādara vēlāk vai nav jādara vispār. Un tāda ir tā atšķirība no publiski paustās informācijas. Tas liecina, ka situācija šo gadu laikā ir būtiski mainījusies un ka īpaši šobrīd ir nepieciešams padomāt divreiz, pirms steidzamies atteikties no nacionālās valūtas. Jautājums, ko vēlos uzdot valdības pārstāvjiem un Latvijas Bankas prezidentam, ir šāds: vai viņi ir gatavi parakstīties un garantēt ar savu amatu, ka lata maiņas kurss, ieviešot eiro, nemainīsies, ka inflācija tiešām, kā viņi apgalvo, nepieaugs vairāk par 0,3 procentiem, ka eiro ieviešanas izmaksas uzņēmējiem, valsts un pašvaldību institūcijām nepārsniegs 0,45 vai 0,9 procentus no IKP, ka eiro ieviešanas kampaņa būs tiešām efektīva, nevis tāda, kā tas notiek šobrīd, - ka nevis skaidro, bet stāsta par to, ka notiks skaidrojošais darbs, un ka tā rezultātā sabiedrības atbalsts eiro ieviešanas brīdī būs vismaz 50 procenti? Ja valdības vadītājs un Latvijas Bankas prezidents publiski apņemtos to visu nodrošināt, tad varbūt ticamības moments palielinātos un būtu iespējams diskutēt par eiro ieviešanu 2014.gadā. Pretējā gadījumā tas viss ir blefs, un no opozīcijas puses nav iespējams atbalstīt šo likumprojektu. Paldies jums! (ZZS frakcija un SC frakcija aplaudē.)".
2012_12_13-seq565 spokenText "(No zāles dep. A.Bērziņš: „Pasaki kaut ko labu!”) Cienījamie kolēģi! Euro ieviešanas likums... Tiešām jums ir jāapzinās viena fundamentāla situācija: konceptuāli mēs neesam pret eiro, mēs neesam arī pret Eiropas Savienību. Mēs esam par to, lai šajā jautājumā būtu plaša un izsvērta diskusija, lai visas ieinteresētās puses apskatītu vienlaikus vairākus jautājumus un lai visi punkti uz „i” tiktu salikti. Mēs tiešām aicinām izvērtēt ne tikai jautājumu par ekonomisko sastāvdaļu eiro ieviešanai; ir arī citas būtiskas sastāvdaļas. Diemžēl jāsaskaras ar problēmu, ka literatūras latviešu un krievu valodā ir ļoti maz... un pat nav attiecībā uz Eiropas Savienības nākotni un perspektīvām. Es varbūt nākamajā reizē, komentējot Čigānes kundzes neprasmi lasīt angļu valodā, varētu parādīt viņai jauku grāmatu (Dep. L.Čigāne smejas.), kura izdota Kembridžā un kuras izdošanu finansēja, starp citu, arī ASV. Tas - attiecībā uz kritisko attieksmi pret Eiropas Savienību un tiem problemātiskajiem aspektiem, kuri tiek apskatīti. (No zāles dep. J.Reirs: „Arī ASV ir sociālisti!”) Diemžēl diskusija uz šo brīdi ir ievirzījusies tikai gultnē par eiro ieviešanas ekonomisko raksturu, vienlaicīgi atstājot novārtā tādus jautājumus kā Eiropas Savienības turpmākā nākotne, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Savienības kā nākotnes veidojuma federalizācijas pakāpe. Tajā pašā grāmatā arī tiek aplūkoti... un Anglijā, piemēram, par tiem diskutē... par kultūras aspektiem, par sociālajiem aspektiem un arī par politiskajiem aspektiem, ar kuriem saskaras konkrētās dalībvalstis, un par eiro ietekmi uz šiem aspektiem. Te gan man būtu tomēr jāpievērš tiešām Nacionālās apvienības uzmanība šiem jautājumiem, ka tas nav jautājums tikai par ģeopolitiku vai par to, vai lats ir piesaistīts eiro vai nav piesaistīts eiro, vai par to, kādi citi labumi... nez kādi mūs te sagaida. Jautājums ir cits. Eiropā runā nevis par katras atsevišķas nācijas identitāti, bet par Eiropas pilsoņu identitāti. Un principā vienotā valūta ir tas galīgais ķieģelītis, lai to integrācijas pakāpi Eiropas Savienības ietvaros arī pabeigtu. Tiešām pareizi Reira kungs arī piezīmēja šajā jautājumā; tas tiešām ir svarīgs jautājums. Ir runa par integrācijas pakāpi un par Latvijas, latviešu nacionālās identitātes turpmāko attīstību. Es tiešām aicinu kolēģus šos jautājumus izsvērt un apdomāt. Kādas konceptuālas iebildes mums ir attiecībā uz minēto likumprojektu? Pirmkārt, minētajā likumprojektā nav paredzēts eiro ieviešanas termiņš. Mūsu skatījumā, šādam deleģējumam vai šādai normai ir jābūt ietvertai minētajā likumprojektā, neskatoties uz to, ka Ministru kabinets ir pieņēmis atsevišķu rīkojumu un atsevišķā savā plānā ir paredzējis eiro ieviešanas datumu - 2014.gadu. Mēs domājam, ka šādai normai ir jābūt ietvertai likumā. Nekas ar Latviju nenotika, ka mēs neieviesām eiro 2008.gadā. (No zāles dep. J.Reirs: „Krīzes nebija!”) Kā redzam, jūsu plāni, pēc kuriem... saskaņā ar kuriem jūs atlikāt eiro ieviešanu, ir aizkavējušies vismaz par sešiem gadiem, un nekas šajā jautājumā arī nemainīsies. Otrais jautājums, kurš ir aktualizējies dienaskārtībā, ir sabiedrības atbalsts un sabiedrības līdzdalība minētā jautājuma izspriešanā. Protams, juridiski tas visnotaļ, no vienas puses, ir sarežģīts, bet, no otras puses, arī vienkāršs jautājums, jo balsojums par iestāšanos Eiropas Savienībā ietvēra arī vienlaicīgi balsojumu par eiro ieviešanu. (No zāles dep. J.Reirs: „Kūtris teica - jā!”) Diemžēl sabiedrības attieksme un sabiedrības viedoklis šajā jautājumā parādīja, ka sabiedrība, visdrīzāk, balsoja laikam par ko citu. Un es arī tiešām nesaprotu Ozoliņa kunga minēto viņa vēlētāju loku, kurš tagad ir samazinājies līdz kritiski zemiem 2 vai 3 procentiem un kura interesēs viņš tad attiecīgi atbalsta šīs idejas ieviešanu. Bet mūsu galvenais uzstādījums ir - lai, nodrošinot pāreju uz eiro, tiktu paredzēta, piemēram, arī cenu stabilitāte valstī. Un šeit politiķiem, juristiem, tiešām ir jāredz Čehijas piemērs (No zāles dep. J.Reirs: „Čehijā nav eiro!”), jo Čehijas valsts konstitūcijā ir ierakstīta prasība Čehijas Nacionālajai bankai nodrošināt valūtas cenu stabilitāti valstī. Starp citu, tas arī ir viens no formāliem juridiskiem iemesliem, kādēļ Čehija - es runāju arī ar tās pārstāvjiem - neievieš eiro, jo Čehija nespēs... Un visi to ļoti labi apzinās, redzot pēc Kipras un Igaunijas piemēra, ka Čehija nespēs nodrošināt cenu stabilitāti. Un vienīgā iespēja, lai apietu šo Čehijas konstitūcijā ierakstīto normu, ir vai nu grozīt konstitūciju, kas Čehijā nav iespējams, ņemot vērā milzīgo sabiedrības neatbalstu eiro ieviešanai, vai arī iespējamas konstitucionālas tiesvedības šīs normas ievērošanas sakarā. Tādas ir tās juridiskās kolīzijas attiecībā uz Čehiju! Mani tiešām izbrīna viena... arī otra VIENOTĪBAS... varbūt tiešām var nosaukt tā, aristokrātu pozīcija par to, ka eiro ieviešanu... neieviešanu lobē valūtas maiņas punktu pārstāvji. Jūs iedomājieties to situāciju, ka cilvēki šeit, pa labi sēdošie... ka viņi iedomājas tādu Latvijas sabiedrību, ka tā ikdienā skraida uz tiem valūtas apmaiņas punktiem un maina latus uz eiro un eiro - uz latiem, tātad pastāvīgi kaut kur ceļo. Tāpat arī rādās ļoti dīvains jautājums par to, ka pašvaldībām, piemēram, būs jāfinansē un jānodrošina no saviem personīgajiem līdzekļiem lata pāreja uz eiro, kas ir pretrunā ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartu. Un šāda iniciatīva, šāds regulējums varētu tikt apspriests arī Satversmes tiesā. Līdz ar to, godājamie kolēģi, es tiešām jūs aicinu vairāk debatēt. Es aicinu jūs atbildēt uz vienkāršu jautājumu: vai vienkāršai, parastai Latvijas ģimenei pēc eiro ieviešanas būs iespējams radīt iespējas savu bērnu nākotnes attīstībai? Un, ja jūs atbildēsiet uz šo jautājumu pozitīvi, tad - es nebūšu oriģināls! - uzrakstīsiet uz baltas papīra lapas tos plusus un mīnusus ar vienkāršiem vārdiem, nevis kaut kādus miljonus un miljardus te kārtējo reizi solīsiet (tāpat kā Repšes kungs kādreiz to darīja savos sapņos), tad sabiedrībā būs arī atbalsts šim pasākumam. Pretējā gadījumā jūs to darīsiet tikai savu personīgo ambīciju apmierināšanai, nevis kādās citās interesēs. Paldies.".
2012_12_13-seq563 spokenText "Godājamie kolēģi! Es nu jau vairākas nedēļas esmu dzirdējis viskautkādus brīnumstāstus, sākot ar ekonomikas pamatnostādnēm un beidzot ar nacionālās identitātes zaudēšanu... un ko tikai vēl ne. Bet šajā kontekstā es gribu tomēr uztaisīt tādu kopsavilkumu, lai mēs atcerētos, kas tad ir nauda. Nauda ir veids, kā civilizētā pasaulē cilvēki apmainās ar precēm un pakalpojumiem. To nekad nevajag aizmirst! Tas ir punkts numur viens. Punkts numur divi: mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai tas veids, kādā cilvēki apmainās ar precēm un pakalpojumiem, būtu pēc iespējas drošāks un pēc iespējas lētāks, lai mēs nemaksātu daudz par to, nu, drošību. Par ikdienas dzīvi. Ikdienas dzīvē, redziet, ir tā, ka... Kad pirms 10 gadiem es kādam rādīju kredītkarti, tad visi prasīja, kas tā tāda ir un vai tā nauda man pazūd vai ne, kur tā paliek. Kad pirms 10 gadiem es rādīju internetbanku, tad visi teica: „Nē, tas nevar būt!” Šodien to lieto. Šodien es norēķinus veicu ar telefona vai planšetdatora palīdzību (Starpsaucieni no zāles.), un fiziskās naudas, teiksim, apmērs nu jau ir krietni vairāk samazinājies. Un, es domāju, nākošajās desmitgadēs fiziskās naudas apjoms būs gandrīz vai pazudis no ikdienas norēķiniem. Eirokontekstā pēc sabiedrības ir grūti saprotama tā publiskā retorika, kad eiro ieviešanas atbalsts ir tik mazs, jo skaitļi rāda pretējo. Ikdienas dzīvē reāli mēs šo valūtu esam jau sen atbalstījuši, proti, 44 vai 45 procenti no noguldījumiem tiek veikti eiro valūtā. Arī šeit klātesošie deputāti, arī pašvaldību deputāti uzkrājumus ir veikuši eiro valūtā. Aizņēmumi. 84 procenti cilvēku ir aizņēmušies kredītus eiro. Arī jums, Pimenova kungs, spriežot pēc deklarācijas, kredīts ir eiro, ja neesat tagad jau atdevis to. Tā ka faktiski mūsu uzticība šai valūtai ir, un reālā dzīve ir parādījusi, ka mēs to jau lietojam. Tālāk. Kas notiek baumu brīžos? Mēs runājam par drošību. Baumu brīžos, ja mēs paskatāmies 2008.gadu, visi kā traki gribēja pirkt eiro un pārdot latus. Kas notika banku tirgū? Starpbanku likmes bija tuvu 30 procentiem, un tas notika vienas baumas dēļ. Par kādu drošību mēs šinī kontekstā varam runāt? Tālāk. Nekustamais īpašums. Nekustamie īpašumi faktiski jau vismaz piecus gadus tiek gan pirkti, gan pārdoti galvenokārt eiro valūtā. Automašīnas. Tās, man liekas, jau no paša sākuma ir... es skatos, bet nevaru atrast tagad... Mēs, visi klātesošie, šodien braucām uz darbu un tērējām benzīnu. Kādā valūtā mēs par to benzīnu maksājam? Atbildēšu uz zāles jautājumu, kaut gan tas ir mazlietiņ tā kā... (No zāles: „Dolāros! Dolāros!” - „Eiro!”) es to nedrīkstētu, bet es... Parunāsim vēlāk! Tālāk. Eksports un imports - 60 procenti norēķinu notiek eiro. Attiecībā uz darījumiem ar Krieviju. Dārgie kolēģi, kas atrodas man pa kreisi! 70 procenti norēķinu ar austrumbloka valstīm tiek veikti eiro valūtā. Tā ir valūta, ko mēs vienmēr darījumos praktiski lietojam. Tālāk par to, ko mēs iegūstam varas plāksnē attiecībā pret pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Latvija iegūst Eiropas Centrālās bankas padomē vienu vietu, kas ir būtiski, jo mēs iegūstam balsstiesības. Tālāk. Tas nozīmē, ka mēs ar relatīvi mazāku naudu jeb ar to naudu, kas ir Latvijas ekonomikā... Latvijas ekonomika pret Eiropas ekonomiku ir krietni mazāka... Tātad mēs iegūstam proporcionāli daudz lielāku teikšanu. Mēs faktiski stiprinām savas pozīcijas. Un kopsavilkumā teikšu tā. Es domāju, ka man nāksies kāpt tribīnē vēlreiz... Bet nopietnajā daļā ir arī tūlītēji ieguvumi. Kādi? Konvertācijas izmaksu faktiski nebūs. Tālāk. Mazāki būs procentu maksājumi visiem cilvēkiem, kuri ir aizņēmušies kredītus vai turpina attīstīt savus uzņēmumus. Procentos viņi samaksās mazāk. Prognozējoši tas būs par pusotru procentpunktu mazāk. Būs arī eksporta kāpums, un mēs samaksāsim saskaņā ar iepriekš uzņemtajām saistībām aptuveni 600 miljonu latu mazākus maksājumus procentu maksājumos. Ko es gribētu teikt cilvēkiem, kuri saka, ka Dienvideiropas valstis vai, teiksim, tās valstis, kas ir aizņēmušās par daudz, ka tās kaut kādā veidā apdraudēs tagad mūsu naudu vai ka mums kaut kas slikts no tā būs. Redzat, eiro, kā jau te minēja, nekādā gadījumā neaizstāj strukturālās reformas. Tieši strukturālo reformu neesamība Dienvideiropas valstis noveda tanī parādu krīzē, kur tās tagad ir, un nevis eiro lietošana. Tā ka es aicinu atbalstīt šo un iet uz priekšu. Paldies par atbalstu steidzamībai! Finanšu darījumos, finanšu pasaulē, ja lēmums ir pieņemts, tad kavēties pēc tam vairs nedrīkst, jo jebkura kavēšanās pasliktina šo procesu un paaugstina tieši ieviešanas risku. Tāpēc es aicinu atbalstīt, droši spert šo soli un iet. No tāda viedokļa, mani vēlētāji prasa: „Jāni Ozoliņ, kas mums ir jādara, lai mēs celtu valstī labklājību? Kas mums ir jādara, lai mēs labāk dzīvotu?” Es saku: „Tad mums ir jāievieš eiro. Ja jūs to neatbalstāt un gribat taisīt referendumus vai vēl kaut ko, nu tad neprasiet: kas mums ir jādara, lai mēs labāk dzīvotu.” Paldies. (RP frakcija un frakcija VIENOTĪBA aplaudē.)".
2012_12_13-seq561 spokenText "Cienījamās dāmas, godātie kungi! Pateicos par to, ka esat atraduši iespēju laikus atgriezties Sēžu zālē un atsākt Saeimas sēdes darbu, un uzklausīt tos runātājus, kas paudīs savu viedokli par skatāmo likumprojektu „Euro ieviešanas likums”. Īpaši esmu pateicīgs valdības koalīcijas politiķiem, kuriem šis viedoklis varbūt arī nebūs pieņemams, tomēr būs arī iespēja saprast, kas tad vienkārši „kustina” tos opozīcijas politiķus, kuri nepieņem ātru, drīzu eiro ieviešanu Latvijas jurisdikcijā. Uzskatu, ka pats par sevi likumprojekts ir tehniski labi sagatavots. Es pieļauju, ka gan Finanšu ministrijas speciālisti, gan citu ministriju eksperti ir ņēmuši vērā visu to Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi, kuras jau ir pievienojušās eirozonai līdzšinējos gados, ņēmuši vērā visas kļūdas, visas ekonomiskās kļūdas un psiholoģiskās kļūdas, un līdz ar to Latvija būs sagatavojusies eirozonai labāk nekā visas pārējās valstis, kas jau ir eirozonas dalībvalstis. Vienlaikus es gribu pateikt, ka šī ir tā konceptuālā iespēja apspriest problēmu, kura patiesībā ir politiska, nevis tehniska. Un, proti, drīza eiro ieviešana 2014.gadā katrā ziņā atvērs jaunu lappusi Latvijas vēsturē, un mēs nevaram būt neatbildīgi, pieņemot tik atbildīgo lēmumu par eiro ieviešanu Latvijā. Kāpēc jāsteidzas? Mums saka: „Latvijai ir pienākums iestāties eirozonā.” Jā, esam apņēmušies iestāties eirozonā - tieši tā! -, bet ne 2014.gadā. Nav mums tāda pienākuma! Mums saka: „Māstrihtas kritēriji 2013.gadā tiks izpildīti, tāpēc ir jāizmanto labvēlīgā situācija.” Tātad tad visas zvaigznes debesīs atradīsies vienā līnijā, bet pēc tam tās var aizskriet uz visām pusēm. Jā, mēs varam arī tā rīkoties. Bet galvenais jautājums: „Vai mēs varēsim izpildīt Māstrihtas kritērijus ilgtermiņā, nevis vienu gadu?” Māstrihtas kritēriji: valsts parāds, budžeta deficīts, inflācijas līmenis. Tie ir tie galvenie trīs parametri, kurus nosauca pirmām kārtām. Mēs esam iemācījušies griezt budžetu, savest kārtībā debetu un kredītu, labi strādājam ar šķērēm. Mēs spējam pārvaldīt valsts parādu. Jautājums: vai mēs protam nodrošināt zemu inflācijas līmeni, vai esam droši, ka inflācija nepieaugs straujāk pēc iestāšanās eirozonā un nenogalinās mūsu konkurētspēju, kā tas notika daudzās Eiropas Savienības valstīs, kuras bija pievienojušās eirozonai? Jautājums par inflāciju ir plašākā apspriežamā daļa, kā mēs panāksim ekonomikas izaugsmi, stabilitāti, iestājoties eirozonā. Līdz šim tām nabadzīgajām valstīm, kas jau iestājušās eirozonā, izveidot stabilu un drošu ekonomiku īsti nav izdevies nevienai. Es saprotu, ka kādam varbūt šķitīs apvainojoši tas, ka nosaucu mūsu valsti, Latviju, par nabadzīgu valsti. Bet tā ir realitāte! Tas, ka valsts IKP daļa vienam valsts iedzīvotājam ir no mazākajām Eiropas Savienībā kopā ar Latvijas ārēji izteikti negatīvo - 300 procentu apmērā - tirdzniecības bilanci, ierindo mūsu zemi starp nabadzīgākajām valstīm Eiropā. Runājot par valstīm, kuras nabadzīgas iestājas eirozonā, nav labu piemēru, ka valsts būtu palikusi bagātāka pēc iestāšanās eirozonā vai to bagātība būtu saglabājusies. Galvenā eirozonas priekšrocība ir lētāki kredītresursi, par kuriem maksāsim mazāk. To mēs visi labi zinām, par to mēs katru dienu dzirdam. Bet vienlaikus tā ir arī eirozonas galvenā problēma nabadzīgajām valstīm. Kādu brīdi tajās valda uz patēriņa bāzēts uzplaukums, bet pēc tam tās nonāk ekonomiskās grūtībās. Viena no šo grūtību pazīmēm ir milzīgs bezdarbs bez laba risinājuma šā bezdarba novēršanai. Kāpēc tā notiek? Visām nabadzīgajām valstīm pēc iestāšanās eirozonā bija sākotnējs ieguvums. Šo valstu iedzīvotāji varēja lētāk nopirkt preces, kas ražotas citās valstīs, kā arī viņiem parādījās plašāka pieeja kredītiem. Un lielākoties šo valstu iedzīvotāji arī izmanto šos lētāk pieejamos kredītus. Viņi sekmīgi patērē importa preces par zemākām cenām, taču valstī aug inflācija. Rezultātā tiek apgrūtināta vietējās rūpniecības attīstība, jo cenu līmenis valstī ir pieaudzis. Cenas iekšzemes tirgū aug. Aug arī iepirkuma cenas. Līdz ar to krītas iekšzemes ražošanas rentabilitāte un vietējā rūpniecība nokļūst apgrūtinātā stāvoklī. Tātad laikā, kad importētāji iegūst, eksportētāji zaudē. Ražojošajai nozarei nav tik svarīgs ieviestais eiro tādēļ, ka tā jau šodien pēc būtības dzīvo eiro apstākļos. Viņi ņem kredītus eiro izteiksmē, viņi arī saņem savu peļņu eiro. Viņiem lielas starpības pēc eiro ieviešanas nebūšot. Labums būs patēriņa sektoram. Līdz ar to pieaugs imports, pieaugs preču patēriņš, un līdz ar to arī liela ekonomikas daļa kļūs vairāk patērējoša, nevis ražojoša. Beigu beigās ekonomika sāka bremzēties pēc tam, kad bija pagājusi sākotnējā eiforija, kad visi priecājās. Un nu mēs saprotam, ka esam kļuvuši konkurētnespējīgi. Kā eirozonā varam palielināt to investoru skaitu, kuri investē ražošanā, un mazināt to investoru skaitu, kuri investē banku attīstībā vai nekustamajos īpašumos? Tātad - kā mēs varam izglābties no visu to valstu likteņa, kas, iestājoties eirozonā, piedzīvoja ļoti lielus izaugsmes tempus, bet pretī dabūja cenu burbuļus pārkarsētā ekonomikā? Ja mēs uz šo jautājumu neatbildēsim, tad mēs piedzīvosim to, ka mums neatjaunosies darba vietas, mūsu tautieši no emigrācijas arī neatgriezīsies, depresija turpinās piemeklēt mūsu cilvēkus un Latvija paliks trešajā vietā Eiropas Savienībā aiz Lietuvas un Ungārijas pēc izdarīto pašnāvību skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Latvijas Banka deklarē, ka tās mērķis ir cenu stabilitāte, bet tieši praktiskā mehānisma trūkums cenu stabilitātes nodrošināšanai pēc iestāšanās eirozonā ir viena no lielākajām eirozonas problēmām. Cenu pieaugums noveda pie tā, ka nabadzīgās valstis kļuva konkurētnespējīgākas, nokļuva pie aizvien lielāka patēriņa un pie aizvien mazāka eksporta. Tieši cenu stabilitātes mehānisma trūkuma rezultātā nabadzīgajās valstīs relatīvi pieauga cenu līmenis salīdzinājumā ar bagātajām Ziemeļvalstīm. Latvijas Bankai un arī Eiropas Centrālajai bankai nav nekādu mehānismu, kā to var novērst. Tad, kad Latvijā bija „treknie” gadi un lats bija piesaistīts - un joprojām ir piesaistīts! - eiro, Latvijas Banka nespēja kontrolēt cenu līmeņa pieaugumu. Un jautājums ir, vai mēs... ko mēs darīsim, ja mēs iestāsimies eirozonā. Tātad jautājums par iestāšanos eirozonā reducējas uz diviem jautājumiem. Vai pati Latvija ir sagatavojusies tik labi, lai iestātos eirozonā, vai mēs jau varam būt tik spēcīgi, lai izturētu kredītu ieplūdi mūsu valstī? Vai mēs esam nodrošinājuši nepieciešamo konkurētspēju, lai būtu stipri pret jauno „eirovēju”? Tas ir viens jautājums. Un otrs. Vai Eiropas Savienība ir tik droša... es runāju par eirozonu: vai eirozona ir tik droša, lai nodrošinātu jaunajām eirozonas dalībniecēm, valstīm, tādu režīmu, lai tās netiktu izputinātas šajā „eirovējā” un lai tās problēmas, kuras piemeklējušas citas eirozonas valstis - Portugāli, Spāniju, Grieķiju, Īriju -, neatkārtotos arī mūsu Latvijā? (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.) Dažreiz mums saka, ka, lūk, skatieties, Igaunija iestājusies, viņiem viss ir labi, un tā ir tā valsts, kas ir mūsu paraugs. Es secinu: jā, protams, ģeogrāfiski Igaunija ar savu ekonomikas struktūru, ar savu pieredzi, ar savu politisko vēsturi ir Baltijas krastos; igauņi ir mūsu kaimiņi. Bet vienlaikus... ekonomiski, pēc savas konkurētspējas tajos apstākļos, kuros atrodas visas eirozonas dalībvalstis, Igaunija atrodas starp Portugāli un Spāniju. Un tās pašas problēmas, kuras piemeklējušas Portugāli un Spāniju, sagaidīs arī tās valstis, kurām nebūs pa spēkam nodrošināt savu konkurētspēju. Diemžēl šobrīd eirozona vēl nav sagatavojusies, lai būtu laipna pret tām valstīm, kuras vēlas tai piebiedroties. Un līdz ar to es uzskatu, ka pagaidām Latvijai nav vēl pienācis laiks iestāties eirozonā, un līdz ar to es domāju, ka arī šis tehniskais, atkārtoju, lēmums... likumprojekts, kuru mēs šobrīd skatām, vēl nav sagatavots īstajā laikā, lai mēs to varētu atbalstīt. Paldies. (SC frakcija aplaudē.)".
2012_12_13-seq560 spokenText "Tā. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 13.decembra sēdi. Pirms pārtraukuma mēs uzsākām skatīt likumprojektu „Euro ieviešanas likums”, ar balsojumu atzinām to par steidzamu. Un tagad mums ir jāuzsāk debates pirms tā pieņemšanas pirmajā lasījumā. Pirmajam debatēs vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
2012_12_13-seq558 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis... nav, Boriss Cilevičs... nav, Iveta Grigule... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Sergejs Mirskis... nav, Klāvs Olšteins... nav, Jānis Reirs... ir, Ivans Ribakovs... nav, Valdis Zatlers... nav. Paldies.".
2012_12_13-seq556 spokenText "Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Lūdzu jūs uz īsu sēdi šeit pat - Dzeltenajā zālē! Šā paša Kultūras pieminekļu aizsardzības likuma sakarā. Lūdzu, lūdzu, pulcēsimies tūlīt!".
2012_12_13-seq555 spokenText "Mēs uzsākam debates. Vai Pimenova kungam pietiks ar 12 minūtēm? Jums ir tiesības runāt 15 minūtes... Pietiks? Nē, ja nepietiek, tad mēs ejam pārtraukumā. Es nevaru liegt vārdu dēļ tā, ka ir pārtraukums. Ja Pimenova kungam nepietiek 12 minūšu, tad lūdzu zvanu. Debates sāksim pēc pārtraukuma. Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vārds paziņojumam deputātei Inai Druvietei.".
2012_12_13-seq553 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Euro ieviešanas likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 38, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies. Tātad komisija aicināja atbalstīt arī pirmajā lasījumā.".
2012_12_13-seq552 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Komisijā mēs uzklausījām gan Finanšu ministrijas pārstāvjus, gan Latvijas Bankas pārstāvjus. Tika aptaujāti arī frakciju pārstāvji. Mēs nonācām pie slēdziena, ka būtisku izmaiņu šajā likumprojektā nebūs. Mēs dosim pietiekami garu laiku priekšlikumu iesniegšanai, lai vēlreiz varētu pārdomāt, un par likuma pieņemšanas termiņu komisija piedāvās noteikt 31.janvāri. Tā ka jautājuma par kaut kādu „izšļūkšanu” cauri Saeimas gaiteņiem šeit nevar būt. Tiks piedāvāts pārdomāts un nopietns laiks apspriešanai, un arī konverģences ziņojums nevar būt bez šī likuma. Tā ka Elksniņa kungs mūs nedaudz maldina, ka vispirms ir jāsagaida konverģences ziņojums un tad pieņemsim šo likumu. Taču šādā Elksniņa kunga piedāvātajā variantā konverģences ziņojumā varētu būt viens punkts, kāpēc Latvija neatbilst eiro ieviešanai, - šāda likuma neesamība, un, lai to nepieļautu, mums ir nepieciešams šis likumprojekts. Komisija izvērtēja gan Finanšu ministrijas, gan Latvijas Bankas, gan arī frakciju priekšlikumus par šo likumprojektu un lūdz piešķirt tam steidzamību. (No zāles dep. J.Ādamsons: „A kur ir steidzamība?”)".
2012_12_13-seq550 spokenText "Cienījamie kolēģi! 2003.gada 29.maijā Einars Repše ir visiem Saeimas sēdē norādījis: iestājoties Eiropas Savienībā, mēs iegūsim tādu ietekmi, kāda līdz šim Latvijai nav rādījusies pat sapņos. Acīmredzot Repšes kungs nav arī samelojis - pie apstākļiem, ja tas sapnis ir bijis pārāk īss. Kāpēc es uzskatu, ka Saeimai nav jāsteidzas ar minētā likumprojekta pieņemšanu? Tāpēc, ka ir jāsagaida, pirmkārt, 2013.gada pirmais ceturksnis, kad tiks publiskotas pēdējās atskaites, pēdējie dati par 2012.gadu. Uz doto brīdi tā informācija, kura atrodas Eiropas Komisijas rīcībā un vispār Eiropā, liecina, ka Latvijas dalība Eiropas Savienības ietvaros no 2008. līdz 2011.gadam ir palielinājusi nabadzības līmeni Latvijā vidēji par 10 procentiem. Tāpat ir ļoti daudz šaubu attiecībā uz Eiropas attīstības nākotnes vīzijām, attiecībā uz izaugsmes iespējām tādām Eiropas Savienībā esošajām dalībvalstīm kā Grieķija, Portugāle, attiecībā uz to nākotnes stāvokli. Saskaņā ar eiro ieviešanas plānu Euro ieviešanas likuma projekts ir iesniegts Eiropas Centrālajai bankai saskaņojuma saņemšanai. Kāpēc likumdevējam ir jāsteidzas ar minētā normatīvā akta pieņemšanu divos steidzamos lasījumos, ja mēs līdz pat šim brīdim neesam saņēmuši pat atzinumu saistībā ar minēto likumprojektu? Kāpēc mums ir jāsagatavo sava normatīvā bāze minētā likuma pieņemšanai un eiro ieviešanai apstākļos, kad Eiropas Padome vēl līdz šim brīdim nav pat noteikusi apmaiņas kursu pārejai no lata uz eiro? Kāpēc mums ir jāsteidzas ar minētā likumprojekta pieņemšanu, kad vēl joprojām mēs tikai... mēs tikai nākamgad sagaidīsim konverģences ziņojumu, kurā, iespējams, teorētiski vienā vai otrā apstāklī, tāpat kā šogad esošajā ziņojumā, mēs neatbildīsim vienam vai otram kritērijam? Es tiešām aicinu valdības vīrus un arī tos Saeimas deputātus, kuri acīmredzot sevi pieskaita pie aristokrātu šķiras, varbūt nokāpt no tām savām augstajām debesīm un apzināties, ka komunikācijas līmenis ar sabiedrību eiro ieviešanas pasākumā neiztur nekādu kritiku. Un neiztur nekādu kritiku ne tikai mūsu valsts iekšienē, bet... arī Eiropas Komisijas paspārnē par to tiek diskutēts. Ir svarīgi atzīmēt, ka minētā likumprojekta pieņemšana trijos lasījumos (nevis tā, kā jūs cenšaties to pieņemt, lai tas vienkārši „izšļūc” cauri Saeimas gaiteņiem saīsinātajā procedūrā!) vairāk palielinās sabiedrības līdzdalību šī procesa apspriešanā, vairāk palielinās ne tikai ekonomisko kritēriju vērtēšanu, jo eiro ieviešanai ir arī noteikti politiski, sociāli un arī kultūrā jūtami rezultāti, ko mēs sasniegsim. Es tiešām aicinu būt apdomīgiem un vairāk pievērsties sabiedrībai, - aicināt to vairāk uz diskusiju, ja jūs vēlaties saņemt atbalstu... lai jūs nesaņemtu tādu rezultātu, kāds ir pašreiz saistībā ar tik zemu kritisko atbalstu eiro ieviešanai. Es aicinu jūs neatbalstīt minētā likumprojekta virzību steidzamības kārtībā.".
2012_12_13-seq549 spokenText "Paldies. Tātad vispirms ir jārunā par steidzamību. Deputāts Andrejs Elksniņš ir pieteicies runāt pret steidzamību.".
2012_12_13-seq548 spokenText "Labdien, kolēģi, vēlreiz! Tāds vēsturisks brīdis ir, jo šodien skatām Euro ieviešanas likumu. (No SC frakcijas: „Runā latviski! Eu!”) Protams, es ceru, ka būs arī kvalitatīvas debates un ka mēs šodien nepieciešamības gadījumā, protams, tiksim arī līdz galam. Likumprojekts ir sagatavots atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 24.marta rīkojumam Nr.165 „Par Latvijas nacionālo euro ieviešanas plānu”. Lai īstenotu šā 2010.gada rīkojuma 1.punktā noteikto mērķi - ar 2014.gada 1.janvāri ieviest Latvijā euro un atbilstoši pildīt tiesiskās konverģences nosacījumus -, ir nepieciešams izstrādāt tiesību aktu, kas nosaka vispārējos euro ieviešanas principus. Šo likumprojektu mēs arī esam sagatavojuši un virzām to apstiprināšanai. Euro ieviešanas likuma mērķis ir nodrošināt efektīvu un caurskatāmu eiro ieviešanu Latvijas Republikā. Tiek regulēti ar eiro ieviešanu saistītie vispārīgie jautājumi, pasākumi, kas ir saistīti ar skaidras un bezskaidras naudas nomaiņu, preču un pakalpojumu cenu paralēlo atspoguļošanu, grāmatvedības uzskaites pielāgošanu eiro ieviešanai; finanšu tirgus piemērošanas pasākumi eiro ieviešanai, kā arī likumdošanas sakārtošanas jautājumi saistībā ar šīs valūtas... kopējās valūtas ieviešanu. Likumprojektā ir paredzēts gan vienlaicīgās apgrozības periods, kad skaidrās naudas norēķinos paralēli tiks lietotas divas valūtas - gan lati, gan eiro -, gan nomaiņas periods, kad bez maksas mēs varēsim mainīt latus uz eiro, gan arī grāmatvediskais un paralēlo cenu atspoguļošanas periods, kad preču un pakalpojumu cenas norāda gan latos, gan eiro. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un lūdz piešķirt tam steidzamību.".
2012_12_13-seq547 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Euro ieviešanas likums”, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
2012_12_13-seq545 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 14.janvāris. Paldies.".
2012_12_13-seq544 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 14.janvāris.".
2012_12_13-seq543 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par 1974.gada Atēnu konvencijas par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu 2002.gada protokolu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
2012_12_13-seq542 spokenText "Strādājam ar dokumentu Nr.1450. Likumprojekta mērķis ir papildināt likumu ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas pamatnostādnēs ietverto atrunu attiecībā uz 2002.gada Atēnu konvencijas piemērošanu. Likums tiek papildināts ar pantiem, kas satur Starptautiskās Jūrniecības organizācijas pamatnostādnēs ietvertās atrunas tekstu un kas nosaka atrunas spēkā stāšanās laiku un kārtību. Ar likumprojektu tiek noteikta pārvadātāju obligātā apdrošināšana. Ārlietu komisija izskatīja un apstiprināja šo likumprojektu pirmajam lasījumam. Aicinu atbalstīt.".
2012_12_13-seq541 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 31.janvāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par 1974.gada Atēnu konvencijas par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu 2002.gada protokolu””, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
2012_12_13-seq540 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 31.janvāris.".
2012_12_13-seq539 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par nekustamo īpašumu objektu Jūrmalā un Maskavā nodošanas noteikumiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 4, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
2012_12_13-seq538 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.836. Šis likumprojekts balstās uz jau 2012.gada 30.janvārī parakstīto vienošanos starp Latvijas Republikas valdību un Krievijas Federācijas valdību par nekustamo īpašumu objektu Jūrmalā un Maskavā nodošanas noteikumiem. Latvija savā īpašumā iegūst ēku Maskavā vēstniecības Krievijā vajadzībām, kā arī par simbolisku nomas maksu - 1 rubli gadā - zemes gruntsgabalu nomā uz 49 gadiem. Pretī Latvija dos īpašumā ēkas un būves Jūrmalā, kā arī nomā uz 49 gadiem zemes gruntsgabalu par nomas maksu atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajam aktam „Par valsts īpašumā esošo zemes gruntsgabalu nomu”. Ēku Maskavā Latvija varētu izmantot tirdzniecības pārstāvniecības un valsts reprezentācijas vajadzībām. Ārlietu komisija arī apliecināja, ka šie īpašumi tika izvērtēti un salīdzināti, un atzīti par līdzvērtīgiem. Un te ir vērts pieminēt, kaut gan tas nav paredzēts šajā likumprojektā, ka Krievijas puse ir vienlaicīgi solījusi Latvijas pusei piešķirt atlaidi Latvijas ģenerālkonsulāta Sanktpēterburgā ēkas nomas maksai. Un mēs ceram, ka arī šis piedāvājums tiks realizēts nākošajā gadā. Līdz ar to Ārlietu komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Aicinu arī Saeimu to atbalstīt.".
2012_12_13-seq537 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par nekustamo īpašumu objektu Jūrmalā un Maskavā nodošanas noteikumiem”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
2012_12_13-seq535 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 10.janvāris. Paldies.".
2012_12_13-seq534 spokenText "Komisija piedāvā 2013.gada 10.janvāri.".
2012_12_13-seq528 spokenText "Komisija piedāvā 2013.gada 10.janvāri.".
2012_12_13-seq533 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
2012_12_13-seq532 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Es tomēr gribētu pavisam īsi izstāstīt, kāds tad ir tas speciālās ekonomiskās zonas statuss, lai kolēģiem nerastos maldīgs priekšstats par to, ko mēs īsti pieņemam. Speciālā ekonomiskā zona ir iespēja iegūt atlaides divos nodokļos: viens ir nekustamā īpašuma nodoklis, un otrs ir uzņēmumu ienākuma nodoklis. Turklāt summa, ko var saņemt atlaidēs, nedrīkst pārsniegt noteiktu procentu no veiktajām investīcijām. Un ir iespēja iegūt arī citus tā sauktos netiešos nodokļu atvieglojumus. Taču jāuzsver, ka šie atvieglojumi darbojas tikai noteiktā teritorijā un ka šie atvieglojumi, šīs priekšrocības nav īpaši interesantas mazajiem uzņēmumiem, bet vairāk interesē lielos uzņēmējus. Tas, ko es gribu atzīmēt, - ka, protams, šīs zonas darbības laiks ir jāpagarina no 2017.gada līdz 2035.gadam, jo līdz šim tas bija tāds apgrūtinošs faktors, lai piesaistītu investorus tieši Latvijai, jo līdzīgām speciālajām ekonomiskajām zonām citviet Eiropā jau iepriekš bija noteikts garāks termiņš. Gribu teikt tikai to, ka speciālās ekonomiskās zonas statuss nav ļoti būtisks, bet tomēr vērtīgs reģionālās attīstības veicināšanai, un tādēļ aicinu, protams, šo likumprojektu atbalstīt. Paldies.".
2012_12_13-seq530 spokenText "Cienījamie kolēģi, neatkārtošos: grozījums šajā likumā ir tieši tāds pats kā iepriekšējā likumprojektā. Komisija ir izskatījusi likumprojektu un aicina to atbalstīt pirmajā lasījumā.".
2012_12_13-seq529 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 10.janvāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.".
2012_12_13-seq527 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
2012_12_13-seq526 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ministru kabinets ir izstrādājis un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā”. Grozījuma galvenā būtība ir tā, ka zonas, speciālās ekonomiskās zonas, darbības termiņu ir ierosināts pagarināt. Pašreiz tas ir līdz 2017.gadam, un ir ierosināts to pagarināt līdz 2035.gadam. Komisija likumprojektu ir atbalstījusi, un aicinu Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.".
2012_12_13-seq525 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - nākamā gada 10.janvāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.".
2012_12_13-seq524 spokenText "10.janvāris - nākamajā gadā.".
2012_12_13-seq523 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
2012_12_13-seq522 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Īstenībā šī norma bija jau sen vajadzīga, tā jau bija iekļauta kā atsevišķs pants atjaunojamo energoresursu likumā, kas pagājušajā Saeimā nesasniedza savu galarezultātu, kaut gan pret šo konkrēto lietu īpašu iebildumu nebija. Un arī es to atbalstu. Tajā pašā laikā tas, kas būtu pārdomājams uz otro lasījumu... ir arī saņemti priekšlikumi no speciālistiem, un tas droši vien ir jāpārrunā arī Ekonomikas ministrijā. Jautājums ir par to, vai šo normu vajag attiecināt tikai uz mājsaimniecībām, jo kamdēļ gan to nevarētu darīt, teiksim, attiecībā uz kādu mazu uzņēmumu. Tas faktiski veicinātu izkliedētās ražošanas attīstību un īstenībā arī reģionu attīstību kopumā, tāpēc būtu pārdomājams, vai vārdu „mājsaimniecības” nevarētu aizstāt ar vārdiem „fiziskajām un juridiskajām personām”... Tāpat būtu pārdomājams, vai šis elektroenerģijas daudzums - 10 kilovati -, kas ir ierakstīts likumprojektā, tomēr nebūtu palielināms, teiksim, līdz 50 kilovatiem. Arī citās valstīs ir šāda pieeja - lielāks šis daudzums, bet pats princips, neapšaubāmi, ir pareizs, un tāpēc es arī aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.".
2012_12_13-seq520 spokenText "Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Šo grozījumu būtība ir sekojoša: iekļaut šinī likumā normu, kura paredz iespēju realizēt elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas iespējamību mājsaimniecībām, kuras ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem. Lai to paskaidrotu vienkāršā valodā, doma ir sekojoša. Tās mājsaimniecības, kuras gan ražo, gan patērē elektroenerģiju, katrā konkrētajā norēķinu periodā var izmantot iepriekšējā periodā saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, lai kompensētu maksu par patēriņu nākošajā periodā. Šis priekšlikums tika vienbalsīgi atbalstīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un es aicinu kolēģus atbalstīt to arī šodien. Paldies.".
2012_12_13-seq519 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.decembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.".
2012_12_13-seq518 spokenText "28.decembris.".
2012_11_29-seq921 spokenText "28.decembris.".
2012_12_13-seq517 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Militārā dienesta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
2012_12_13-seq516 spokenText "Aicinu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.".
2004_10_21-seq744 spokenText "Aicinu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.".
2003_05_15-seq572 spokenText "Aicinu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.".
2000_09_14-seq53 spokenText "Aicinu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.".
1999_06_03-seq317 spokenText "Aicinu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.".
2012_12_13-seq514 spokenText "16.priekšlikums ir atsaukts. 17. - aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Nav atbalstīts.".
2012_12_13-seq512 spokenText "15. - aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
2012_12_13-seq510 spokenText "14. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Spolīša priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
2012_12_13-seq506 spokenText "12. - aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Atbalstīts.".
2012_12_13-seq502 spokenText "Un visbeidzot 10.priekšlikums - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
2012_12_13-seq500 spokenText "9. - aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.".
2012_12_13-seq498 spokenText "7.priekšlikumu atsauca Klementjeva kungs. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.".
2012_12_13-seq496 spokenText "6. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
2012_12_13-seq488 spokenText "Paldies Klementjeva kungam. 2. - aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
2012_12_13-seq486 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Es ar savu grozījumu mēģināju pamudināt mūsu sabiedrību, ka vajag pievērst nopietnu uzmanību otrai Latvijas iedzīvotāju daļai - Latvijas nepilsoņiem. Tas ir īpašs gadījums, ka 360 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, tiem, kas šeit piedzimuši vai dzīvo jau ilgus gadus, nav pilsonības. Es aicinu ierakstīt Militārā dienesta likumā to, ka arī Latvijas nepilsoņiem ir tiesības dienēt Latvijas armijā. Ir runa par tiem cilvēkiem, kas piedzimuši jau neatkarīgā Latvijā un kam ir... kam varētu būt apmēram 22 gadi. Tos, kas ir 40-50 gadu vecumā, vairs neaicina armijā, aicina divdesmitgadīgos... Lai viņiem būtu tās tiesības dienēt! Es nezinu, kādu iemeslu dēļ viņi neprasīja Latvijas pilsonību vai negrib iziet naturalizāciju, bet aicinu dot viņiem to iespēju, lai mūsu, Latvijas, sabiedrība būtu daudz vairāk saliedēta un kopīgi mēs varētu arī aizstāvēt mūsu Latviju, ja kāds mums uzbruktu. Bet, tā kā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, atsaucoties uz Satversmes 101.pantu, kur ir noteikts, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu, tad es atsaucu savus priekšlikumus - gan 1., gan 7., gan 16.priekšlikumu. Paldies.".
2012_12_13-seq484 spokenText "1. priekšlikums - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.".
2012_12_13-seq483 spokenText "Tā kā visi priekšlikumi izskatīti, balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 25, atturas - 11. Likums pieņemts. Paldies. (Aplausi.) Nākamais darba kārtības jautājums - „Grozījumi Militārā dienesta likumā”, otrais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.".
2012_12_13-seq481 spokenText "Deputāti atbalsta. Visi priekšlikumi izskatīti.".
2012_12_13-seq480 spokenText "Jā. Atvainojos, paldies! 106.a - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas papildina likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu. Tika atbalstīts.".
2012_12_13-seq479 spokenText "Deputāti atbalsta. Bet jūs izlaidāt 106.a priekšlikumu, kurš ir izdalītajā papildu lapā un kurā ir atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu. Dokumentam pievienota papildu lapa, kur ir 106.a priekšlikums - Juridiskās komisijas priekšlikums.".
2012_12_13-seq478 spokenText "Un pēdējais ir 110.priekšlikums, kas paredz, ka grozījumi, par kuriem mēs šodien ilgi runājām, stāsies spēkā nākamā gada 1.aprīlī. Ir atbalstīts.".
2012_12_13-seq476 spokenText "109. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir... es atvainojos, nav atbalstīts.".
2012_12_13-seq474 spokenText "108. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
2012_12_13-seq472 spokenText "107. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tika atbalstīts.".
2012_12_13-seq471 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 106. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 24, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.".
2012_12_13-seq470 spokenText "106. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)".
2012_12_13-seq469 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 105. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 23, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.".
2012_12_13-seq468 spokenText "Es ļoti atvainojos, ka tiešām daudz runāju, bet ir normas, kas ir ļoti svarīgas, tāpēc ir ļoti nepieciešams, lai būtu izpratne par attiecīgajām normām. Jūs droši vien lasījāt un dzirdējāt, ka daudz ir diskutēts saistībā ar attiecīgo pantu. Un arī Juridiskajā komisijā nebija viegli, risinot attiecīgo problēmu. No vienas puses, mēs saprotam, ka dot labumus, lai tieši piekukuļotu, ir slikti, nav pieļaujami, un tas ir sodāmi, bet, no otras puses, mēs arī saprotam, ka nevajadzētu un nedrīkstētu pieļaut arī tādu situāciju, ka cilvēks, kas, piemēram, izlaiduma dienā ir uzdāvinājis skolotājai kādu dāvanu, ir kļuvis par noziedznieku. Vai, teiksim, cilvēks, kas pēc operācijas, ņemot vērā cilvēciskās attiecības, atnāca pie ārsta ar dāvanu... ka viņš kļūst par noziedznieku. Tieši tādēļ mēs ilgi meklējām risinājumu, kas varētu būt pareizs konkrētajā gadījumā. Un, manuprāt, pateicoties profesoram Krastiņam, šis risinājums tika atrasts. Proti, ja kāds cilvēks piedāvās vai dos kaut kādu labumu valsts vai pašvaldību institūcijas darbiniekiem par nelikumīgas darbības izdarīšanu, tad par to būs atbildība. Vai, piemēram, ja cilvēks tieši tādā nolūkā, lai saņemtu kaut kādu pabalstu, atnāks pie ārsta un piedāvās naudu, lai ārsts viņam konstatē diagnozi, kas nepastāv, tad šajā gadījumā došana būs krimināli sodāma. Vai tad, ja kāds cilvēks, kurš nemācījās kādā augstskolā, aizies uz to... apmeklējot šo skolu, palūgs diplomu, kas apliecinās patiesībai neatbilstošus faktus, arī tad šāda labuma došana būs krimināli sodāma. Tātad kriminālā atbildība turpmāk būs paredzēta par darbībām - par labuma došanu, solīšanu, teiksim, piedāvāšanas gadījumā, ja tas ir solīts vai piedāvāts par nelikumīgām darbībām. Un tieši vārds „nelikumīgi” šeit ir ļoti, ļoti svarīgs. Lūdzu attiecīgo priekšlikumu atbalstīt.".
2012_12_13-seq467 spokenText "Deputāti lūdz... Nē, uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
2012_12_13-seq466 spokenText "105. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz atbildību par prettiesiska labuma došanu. Ir atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)".
2012_12_13-seq465 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 104. - Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 24, atturas - 7. Priekšlikums atbalstīts.".
2012_12_13-seq464 spokenText "104. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)".
2012_12_13-seq463 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu par 103. - deputāta Judina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 103. - deputāta Andreja Judina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 67, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.".
2012_12_13-seq462 spokenText "103. - deputāta Judina priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 104.priekšlikumā. (No zāles: „Balsot!”)".
2012_12_13-seq461 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 102. - Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 24, atturas - 8. Priekšlikums ir atbalstīts.".
2012_12_13-seq460 spokenText "102. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles dep. V.Agešins: „Balsot!”)".
2012_12_13-seq459 spokenText "Es atvainojos! Deputāti lūdz balsojumu par 101.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 101. - deputāta Andreja Judina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 59, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.".
2012_12_13-seq458 spokenText "102. - Juridiskās komisijas priekšlikums...".
2012_12_13-seq456 spokenText "101. - deputāta Judina priekšlikums. Daļēji atbalstīts.".
2012_12_13-seq455 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 100. - deputāta Andreja Judina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 25, atturas - 9. Priekšlikums ir atbalstīts.".

first
previous
next