Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_12_13-seq569> ?p ?o. }

• 2012_12_13-seq569 type Speech.
• 2012_12_13-seq569 number "569".
• 2012_12_13-seq569 date "2012-12-13".
• 2012_12_13-seq569 isPartOf 2012_12_13.
• 2012_12_13-seq569 spokenAs 101.
• 2012_12_13-seq569 spokenText "Kolēģi! Kā jau Pimenova kungs teica, šis likumprojekts vairāk ir tehnisks un tiešām ir labi sagatavots, un es domāju, ka tas arī ļaus pāreju no eiro... no latiem uz eiro veikt tā, ka tas būs izdevīgi iedzīvotājiem. Tomēr es gribu nedaudz papildināt tos faktus, kas ir lasāmi mūsu anotācijās par šo likumprojektu. Tātad es domāju, ka nav vērts pārmest vai izteikt kādu kritiku „Saskaņas Centram” par to, ka viņi ir tik krasi nostājušies pret eiro ieviešanu. Tas ir saprotami un skaidri, tikai varbūt nav saprotams, kāpēc Ušakova kungs paredzēja Rīgas budžetā nozīmīgu summu jau kā pāreju uz eiro, bet to lai viņi paši noskaidro... Taču tiešām nav saprotama Zaļo un Zemnieku savienības pozīcija, jo, kā norādīts anotācijā, šis likums... pāreja uz eiro 2014.gadā balstās uz dažiem dokumentiem. Viens no pamatdokumentiem ir 2009.gada 27.jūlija Saprašanās memorands ar starptautiskajiem aizdevējiem, kura 1.paragrāfā ir teikts, ka izejas stratēģija uz krīzes pārvarēšanu ir eiro ieviešana 2014.gada 1.janvārī. Šo memorandu parakstīja tālaika visas... visu partiju vadītāji, kas bija valdībā, tajā skaitā arī „Jaunā laika” partijas vadītājs, „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” partijas vadītājs, „Pilsoniskās Savienības” partijas vadītājs, Tautas partijas vadītājs un Zaļo un Zemnieku savienības vadītājs. Šī memoranda iespaidā 2010.gada 7.janvārī notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde, kurā bija pārstāvēti gan darba devēji, kurus pārstāv Latvijas Darba devēju konfederācija, gan darba ņēmēji, kurus pārstāv Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, gan valdības pārstāvji, kuri pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas piedāvājuma vienojās, ka ir jāturpina darbs pie pāriešanas uz eiro un ka šim datumam ir jābūt 2014.gada 1.janvārim. Šajā sanāksmē piedalījās ministri, kuri piedalās šajā forumā - Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē. Arī Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis Auguļa kungs piedalījās šajā sanāksmē. Līdz ar to bija iespēja izzināt sabiedrības viedokli, sākot jau no tiem laikiem, kad pirmoreiz izskanēja 2014.gads. Šinī gadījumā, ja ir runa par to, ka nepieciešams referendums, kolēģi, es gribu apgalvot, ka referendums nedos vajadzīgo rezultātu tādā ziņā, ka šeit politiskie spēki, kas uzskata, ka ir nepieciešams referendums, vairāk domā par to, kā „nograut” eiro ieviešanu, nevis uzzināt sabiedrības viedokli. Jo jebkura referenduma gadījumā, ja arī referendums būs pozitīvs, konverģences ziņojumā tiks attēlota šī nestabilitāte, un ir ļoti liela iespējamība, ka pievienoties eiro nebūs iespējams. Bet politiskajām partijām, kuras tiešām vēlētos noskaidrot sabiedrības viedokli, bija iespēja šo referendumu sākt gatavot jau no 2009.gada, kad Eiropas Savienībā bija stipri sliktāka pozīcija, kad lielā krīzē bija Īrija, kas ir nozīmīga ekonomika, un kad lielā krīzē bija arī Portugāle, Spānija, Itālija. Pašreizējā situācijā ir izveidoti daudzi regulēšanas mehānismi, stabilizācijas mehānismi, un no nelabvēlīgām valstīm ir palikusi vienīgi Grieķija. Līdz ar to situācija ir stipri uzlabojusies. Līdz ar to vēlreiz gribu atkārtot, ka, manuprāt, tie politiskie spēki, kas uzskata, ka viņi ir „par” eiro, bet grib tikai uzzināt sabiedrības viedokli, īstenībā grib nobremzēt šo procesu. Par to, ka eiro ir nepieciešams, ir ļoti daudz argumentācijas un daudz runāts par to. Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras aptaujā ir... nevis 45 procenti, bet vairāk nekā 60 procenti aptaujāto uzņēmēju teica, ka ir nepieciešams atbalsts eiro ieviešanai. Viens no jautājumiem, par kuru es varbūt parunāšu un kurš attiecas vairāk uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju un biznesa vidi, - tā ir finanšu stabilitāte, kas ir nepieciešama uzņēmējiem. Uzņēmēji - tie ir tie, kuri rada darba vietas, tieši iespaido nodarbinātību. Viņiem ir nepieciešama stabilitāte - finanšu stabilitāte. Šeit ir Latvijas Bankas prezentēts grafiks, kurā redzam, ka no 2007.gada sarkanā līnija ir lata RIGIBOR, un zilā līnija - EURIBOR. Un te redzam: šie te „pīķi” - tie ir spekulācijas uzliesmojumi, tas ir spiediens lata devalvācijai, kad tika spekulēts ar latiem. Un ko tas nozīmē uzņēmējam, ja ir iespēja aizņemties latos par 12, par 13, par 14 procentiem? Daudzi uzņēmēji bankrotēja tajā laikā, daudziem uzņēmējiem bija problēmas ar apgrozāmajiem līdzekļiem, tika samazināts darba vietu skaits. Ja mēs būtu eirozonā iestājušies 2008.gadā, nekāda šāda spiediena nebūtu. Un es esmu pārliecināts, ka spiediens turpināsies arī nākotnē, ja mēs nepāriesim uz eiro. Tas ir normāli: ja ir spekulanti, tad ir arī spiediens uz nacionālajām valūtām, it sevišķi uz mazu valstu, mazu ekonomiku nacionālajām valūtām. Par šo investīciju piesaistes svarīgumu un fiskālo vidi, drošu valūtu, es domāju, ka arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas pārstāvim, kas visasāk kritizē eiro ieviešanu, vajadzētu parunāt ar atbildīgām amatpersonām, piemēram, ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktoru, un tad pajautāt viņam, vai tā tiešām ietekmē vai neietekmē stabilu finanšu situāciju, investīciju vidi... labvēlīgu investīciju vidi Latvijā. (No zāles dep. D.Reizniece-Ozola: „Vispirms tiesu sistēma jāsakārto!”) Tas būtu tāds kā mājasdarbs izdarāms. Tālāk ir jautājums par pārejas izmaksām. Kolēģi, mums Latvijas vēsturē ir bijušas vismaz četras pārejas no vienas naudas uz citu. Trīs bija par velti, bet par vienu valsts maksāja. Šīs pārejas par velti bija 1940.gadā, kad notika pāreja no lata uz rubli, 1941.gadā - uz reihsmarku, 1945.gadā - uz rubli. Kaut kā šīs pārejas par velti mums neko labu nav devušas. Un bija vēl viena pāreja - 1991.gadā, kad no rubļa bija pāreja uz citu rubli. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Uz „repšiem”!” Dep. A.Klementjevs: „Uz „repšikiem”!”) Šī pāreja valstij kaut ko izmaksāja, bet tika radīta tik spēcīga valūta, ka tagad daudzi to min kā argumentu tam, lai mēs nepārietu uz eiro. Tātad ne vienmēr izmaksas ir tās sliktākās. Jābaidās ir no tiem procesiem, kas notiek par velti. Līdz ar to es domāju, ka šis izmaksu process arī nav pieskaitāms pie negatīviem argumentiem. Tālāk, kolēģi, tie deputāti, kuri uzskatāt, ka nav jāpāriet uz eiro: bet nav jau pateikts, kas būs tālāk! Kas notiks tālāk? Kāds ir piedāvājums? Atsiet latu no eiro? Ko darīt tālāk? Vismuļķīgākā situācija veidojas tad, ja mums lats ir piesiets eiro, bet mēs nepārejam. Mums ir iespēja pāriet uz eiro, bet mēs nepārejam uz eiro. Tā ir ļoti netipiska un nevajadzīga situācija! Tālāk. Par valstīm, kuras it kā pasaka, ka viņām tas ābols ir skābs, jo viņas nevar to aizsniegt, - par Ungāriju, Čehiju. Kolēģi, atgādināšu: lai iestātos Eiropas Savienībā, ir nepieciešams vismaz divus gadus bez nosacījuma piesaistīt nacionālo valūtu eiro un tā nodzīvot, un tikai pēc tam ir iespēja runāt par pāreju uz eiro. Neeirozonā ir tikai divas valstis, kurām ir šie nosacījumi izpildīti. Tā ir Latvija un Lietuva. Pārējās valstis, ja arī gribētu iestāties, varētu tikai uzsākt savu ceļu no šīs dienas divu gadu garumā. Tikai un vienīgi! Tālāk - par sagatavošanu... termiņu. Kolēģi, šajā likumā nav nepieciešams norādīt termiņu. Pēdējām dalībvalstīm, kuras tiek uzņemtas Eiropas Savienībā, šis ir nosacījums, lai tās tiktu pieņemtas, - ir jābūt šim likumam. Šis ir tehnisks likums pārejai no lata uz eiro, un šis nosacījums iestājas tad, kad valsts izpilda apņemšanos. Piemēram, Horvātija tika uzņemta Eiropas Savienībā tikai ar šo likumu. Tātad arī Horvātija vēl nav izpildījusi nosacījumus, bet tai jau ir likums. Tā ka teikt, ka šajā likumā nav ielikts termiņš un ka šajā likumā ir nepieciešams termiņš, varbūt ir arī nedaudz nepareizi. Gribu pateikt arī par izmaksām. Tātad arguments, ka mums katru gadu būs nepieciešams 40 miljonus latu kaut kur ieguldīt, atdot... Šis ir ļoti nopietns arguments, bet, ja pieliek punktu šim teikumam tajā vietā, ka katru gadu ieguldīs 40 miljonus, tad tas, kurš to pateica, nedaudz spekulē. Jo tas tā ir tikai piecu gadu laikā, sasniedzot no 180 līdz 200 miljoniem. Šī nauda ir aizdota, un par šīs naudas lietošanu mēs saņemsim procentus. Un tagad iedomājieties: ja mēs 2008.gadā būtu pārgājuši uz eiro... salīdziniet šos 200 miljonus un to miljardu, kas tika ieguldīts Parex bankā... ko mēs būtu dabūjuši no eiro, nevis no sava budžeta guldītu iekšā. Vai tā nav drošība? Vai tas nav izdevīgi? Ir, kolēģi! Līdz ar to arguments, ka mēs tagad mūžīgi katru gadu... tā varēja saprast no iepriekšējās runātājas, ka mēs katru gadu 40 miljonus maksāsim stabilizācijas fondā... Nē, kolēģi! Tikai sasniedzot konkrētu ciparu, tas ir no 180 līdz 200 miljoniem, kas eirozonas dalībvalstīm laikam ir 0,03 procenti no kopējā stabilizācijas fonda. Jā, tas būtu laikam īsumā viss par šiem jautājumiem, un domāju, ka esmu arī atbildējis par... Ā, jautājums par to, vai referendums bija vai nebija. Kolēģi, šeit es gribu pateikties Kūtra kungam, kurš savā atbildē (No zāles dep. I.Čepāne: „To viņš saka kā pilsonis!”), savā kā pilsoņa atbildē, Zaļo un Zemnieku savienībai apliecināja, ka referendums bija. Viņa galvenais arguments ir tas, ka ir pagājuši jau 9 gadi... Tātad referendums bija: 2003.gadā, referendumā veicot balsojumu par iestāšanos Eiropas Savienībā, mēs esam arī balsojuši par iestāšanos eirozonā. Tā saka Satversmes tiesas priekšsēdētājs. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_12_13-seq569 language "lv".
• 2012_12_13-seq569 speaker Janis_Reirs-1961.
• 2012_12_13-seq569 mentions Q211.
• 2012_12_13-seq569 mentions Q2660080.
• 2012_12_13-seq569 mentions Q37.
• 2012_12_13-seq569 mentions Q193089.
• 2012_12_13-seq569 mentions Q458.
• 2012_12_13-seq569 mentions Q687709.
• 2012_12_13-seq569 mentions Q4392612.
• 2012_12_13-seq569 mentions Q2340101.
• 2012_12_13-seq569 mentions Q2167704.
• 2012_12_13-seq569 mentions Q1807079.
• 2012_12_13-seq569 mentions Q224.
• 2012_12_13-seq569 mentions Q38.
• 2012_12_13-seq569 mentions Q2498135.
• 2012_12_13-seq569 mentions Q1357342.
• 2012_12_13-seq569 mentions Q22116518.
• 2012_12_13-seq569 mentions Q28.
• 2012_12_13-seq569 mentions Q22890.
• 2012_12_13-seq569 mentions Q2033921.
• 2012_12_13-seq569 mentions Q41.
• 2012_12_13-seq569 mentions Q903671.
• 2012_12_13-seq569 mentions Q213.
• 2012_12_13-seq569 mentions Q29.
• 2012_12_13-seq569 mentions Q1250133.
• 2012_12_13-seq569 mentions Q3899540.
• 2012_12_13-seq569 mentions Q1479723.
• 2012_12_13-seq569 mentions Q6060824.
• 2012_12_13-seq569 mentions Q45.
• 2012_12_13-seq569 mentions Q4511827.