Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_12_13-seq571> ?p ?o. }

• 2012_12_13-seq571 type Speech.
• 2012_12_13-seq571 number "571".
• 2012_12_13-seq571 date "2012-12-13".
• 2012_12_13-seq571 isPartOf 2012_12_13.
• 2012_12_13-seq571 spokenAs 17.
• 2012_12_13-seq571 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Visi, gan klātesošie, gan tie, kas neklātienē mūs vēro! (Starpsaucieni no zāles.) Pēdējās nedēļās jo īpaši skaļi sabiedrībā pacēlies jautājums par eiro ieviešanu, un jo īpaši skaļi un emocionāli šo jautājumu pacēluši eiroskeptiķi. Tātad jautājums ir būtībā par to, ka nekas jau nav mainījies kopš tā laika, kad mēs iestājāmies Eiropas Savienībā un šie paši vai līdzīgi spēki organizēja kampaņu pret Eiropas Savienību. Diemžēl nedaudz mainījies ir tas, ka nu viņos ieklausās vairāk cilvēku, nekā tas notika toreiz. Bet, par laimi, jāsaka, ka vēl jau nekas nav nokavēts. Vēl valdība var kļūt aktīvāka un darīt visu, kas nepieciešams, lai cilvēki saprotamā valodā dzirdētu tos „par”... Jā, lai cilvēki viņiem saprotamā valodā dzirdētu „par” argumentus, lai saprastu, kāpēc tad tieši Latvijai ir jāiestājas eirozonā. Mēs nevaram vainot sabiedrību tajā, ka tā nesaprot lietas, kuras mēs neesam pietiekami saprotami... pietiekoši saprotami izskaidrojuši. Un makroekonomistu argumentācija droši vien nav tā, kuru cilvēki reģionos spēs līdz galam izprast. (Starpsaucieni no zāles.) Kāpēc es un mani kolēģi no biedrības „Demokrātiskie patrioti” pieņēmām lēmumu atbalstīt Latvijas pievienošanos eirozonai? Pamatā tam ir divi galvenie un vienlīdz svarīgie argumenti: pirmkārt, Latvijas ekonomiskā un līdz ar to visas sabiedrības labklājības attīstība un, otrkārt, ģeopolitisko risku mazināšana. Par pirmo. Esmu uzklausījis dažādu makroekonomikas speciālistu viedokļus, brīžiem šķiet, pat pārāk daudzu. Priekš sevis esmu guvis stabilu pārliecību, ka virzāmies tur, kur mums jāiet, un ka tā ir labākā no izvēlēm. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Latviešiem vienīgā?...”) Jā, patiesībā citas alternatīvas mums nav šobrīd, ja vien neskaitām Elksniņa kunga un „Saskaņas Centra” piedāvātās alternatīvas, kuras ved mūs viennozīmīgi Austrumu virzienā. (Starpsaucieni no SC frakcijas: „Kādas tās bija?”) Sapni par lielo un neitrālo Latviju beidzot varētu beigt sapņot un atmosties, jo ir 21.gadsimts, un neviens Ulmanis mums šeit vairs neatnāks un galvu nenoglāstīs, visu nesakārtos tā, kā mums varbūt gribētos. Bet mums priekšā ir jauni izaicinājumi, un tie pamatā saistās ar Latvijas ekonomisko interešu aizstāvību un mūsu valsts un valdības spēju lobēt mūsu intereses Eiropas Savienības struktūrās. Salīdzinot to makroekonomistu argumentus, kuri iestājas „par” tūlītēju pievienošanos eirozonai, un to, kuri iestājas „pret”, pamatā secināms, ka otro argumentācijā jaušama daudz lielāka demagoģijas deva nekā pirmo. Detaļās neizplūdīšu, jo visu to mums būs iespēja šodien šeit dzirdēt. Jau bija iespēja, taču taisnības labad jāsaka, ka ir vēl arī trešie makroekonomikas eksperti, kuri izsauc manas un manu kolēģu vislielākās simpātijas. Tie ir piesardzīgie eirooptimisti, un piesardzīgi tāpēc, ka nejūt mūsu, Latvijas, valstsvīru gatavību vēl divtik stingrāk aizstāvēt savas valsts nacionālekonomiskās intereses Eiropas Savienībā. Patiesībā es teiktu, ka šīsdienas viedokļu sadursmei būtu jābūt nevis jautājumā par eiro ieviešanu, bet gan jautājumā par to, ko mēs, Latvija, esam darījuši, lai nodrošinātu pienācīgu nacionālekonomisko interešu aizstāvību Eiropas Savienībā. (No SC frakcijas: „Neko!” Dep. A.Elksniņš: „Jūs arī pakļāvāties viņiem!” un rāda uz frakciju VIENOTĪBA.) Mums ir iespējas, mums ir pienākums, bet mēs esam „mīksti”, tā maigi izsakoties. Kaut gan negribu šoreiz teikt - mēs, jo Nacionālajai apvienībai neviens nav piedāvājis vadīt nedz valdību, nedz Ekonomikas ministriju, nedz arī Finanšu ministriju. Biedrības „Demokrātiskie patrioti” tautsaimnieki ir vienisprātis, ka Latvijai jāiet uz eirozonu - jo ātrāk, jo labāk. Par to runā visi ražojošie Latvijas uzņēmumi, kuri strādā dažādās tautsaimniecības nozarēs. Piemēram, jaunais vietējo piensaimnieku kooperatīvu piena pārstrādes uzņēmums „Latvijas Piens” tikko ir atvēris jaunu ražotni Jelgavā. Tas 90 procentus produkcijas eksportēs uz ārvalstu tirgiem, pamatā uz Eiropas Savienības tirgiem. Uzņēmuma vadītājs paziņoja, ka eiro ieviešana ik mēnesi uzņēmumu atbrīvos no 10 tūkstošu latu lieliem zaudējumiem, ko tas zaudē ik mēnesi valūtas maiņas operācijās. Tā ir informācija, ko mums sniedz uzņēmēji! Mēs, protams, varam vīpsnāt par to, kāds ir viņu viedoklis, bet mēs ļoti labi zinām, ka tieši no viņiem ir atkarīga Latvijas tautsaimniecības dzīvotspēja un no viņiem ir atkarīgs tas, cik un kādas algas mēs varēsim maksāt saviem skolotājiem, savām ģimenēm, kuras audzina vairāk nekā 3 bērnus, un tā tālāk un tā joprojām. Cilvēkam pamatā ir jāsaprot, ka uzņēmējs maksā nodokļus un ka viņš uztur savu valsti. Ja šī valsts kļūst mūsu uzņēmējam neinteresanta, tad par ko mēs šeit vispār runājam? Visnožēlojamāk tomēr ir klausīties, kā par latu kā valsts svētāko simbolu runā „Saskaņas Centra” deputāts Nikolajs Kabanovs, kurš plašākai publikai ir zināms ar savu deguna šņaukšanu Latvijas karogā. Vai tiešām cilvēki ir gatavi noticēt šim cilvēkam kā Latvijas interešu aizstāvim? (Starpsaucieni no ZZS frakcijas un SC frakcijas.) Šis ir tāds varbūt emocionāls iespraudums, bet vairāk parunāšu par ģeopolitiku tautai saprotami - par Krievijas lielo ietekmi Latvijā. Tā palielinās un šodien ir tik ļoti jūtama, ka mums ir nepieciešams izmantot it visus instrumentus, kurus mums dod starptautiskie partneri, lai garantētu savas valsts tālāku eksistenci. Es nerunāju par karu, kāds tas bija līdz 21.gadsimtam, es runāju par jaunu okupācijas formu - par maigo varu, kura šodien jau redzama Rīgas domē. (No SC frakcijas: „Ūūū!”) Mēs esam maza valsts, un mūsu kaimiņi dara visu, lai mēs nekļūtu absolūti vienoti Baltijas reģionā. Kāpēc tas viss tā notiek? Kāpēc, jūsuprāt, Krievija un tās prezidents Putins ik gadu valsts budžetā atvēl miljardiem dolāru krievu ietekmes stiprināšanai ārvalstīs? Jo īpaši bijušajās Padomju Savienības republikās. Kāpēc visi Latvijā iznākošie krievvalodīgie mediji - ne visi, bet lielākā daļa - ir kļuvuši par Krievijas pozīcijas politiķu īpašumu? Vai mēs varam atļauties būt tik akli un to neredzēt? Visbeidzot gribu pateikties ikvienam cilvēkam, kas, redzot mūsu valdības šobrīd diemžēl vājo diskusiju vai, godīgi sakot, diskusijas neesamību eiro jautājumā, dara visu, kas pašu spēkos, lai skaidrotu saviem līdzcilvēkiem, kāpēc eiro mums ir vajadzīgs un kāpēc līdz ar eiro ieviešanu dzīve mums neapstāsies. Mans lūgums valdībai ir būt aktīvai uzdevumu saraksta veidošanā, kas būs pildāms valsts ekonomisko interešu un vietējā tirgus aizsardzībai eiro ieviešanas gadījumā. Šajā sarakstā jābūt iekļautam vienošanās elementam ar Latvijas tirgotājiem, ka cenas veikalos jau no nākamā gada sākuma tiks norādītas gan latos, gan eiro, piemērojot Latvijas Bankas noteikto kursu, pie kura lats ir bijis piesaistīts jau gadiem. Paldies.".
• 2012_12_13-seq571 language "lv".
• 2012_12_13-seq571 speaker Davis_Stalts-1982.
• 2012_12_13-seq571 mentions Q211.
• 2012_12_13-seq571 mentions Q4294791.
• 2012_12_13-seq571 mentions Q9151087.
• 2012_12_13-seq571 mentions Q2660080.
• 2012_12_13-seq571 mentions Q193089.
• 2012_12_13-seq571 mentions Q458.
• 2012_12_13-seq571 mentions Q21625222.
• 2012_12_13-seq571 mentions Q687709.
• 2012_12_13-seq571 mentions Q39731.
• 2012_12_13-seq571 mentions Q159.
• 2012_12_13-seq571 mentions Q2167704.
• 2012_12_13-seq571 mentions Q2089528.
• 2012_12_13-seq571 mentions Q1576026.
• 2012_12_13-seq571 mentions Q15180.
• 2012_12_13-seq571 mentions Q179830.
• 2012_12_13-seq571 mentions Q903671.
• 2012_12_13-seq571 mentions Q12360039.
• 2012_12_13-seq571 mentions Q4206574.
• 2012_12_13-seq571 mentions Q16354327.