Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_12_13-seq573> ?p ?o. }

• 2012_12_13-seq573 type Speech.
• 2012_12_13-seq573 number "573".
• 2012_12_13-seq573 date "2012-12-13".
• 2012_12_13-seq573 isPartOf 2012_12_13.
• 2012_12_13-seq573 spokenAs 17.
• 2012_12_13-seq573 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tas nebūtu tiesa, ja es teiktu, ka Nacionālajā apvienībā valda liela sajūsma par eiro ieviešanu. (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Žēl!”) Protams, mēs redzam, ka ir ļoti daudz neskaidrību, ir daudzi riski, kas prasa konkrētus valdības darbus, lai šos riskus mazinātu. Ir mīnusi, un, protams, ir plusi. Taču tas jautājums, kas mūsu skatījumā... uz kuru ir svarīgi šobrīd atbildēt, ir tas, vai Latvija drīzāk vēlas būt līdzīga Igaunijai vai drīzāk būt līdzīga Ukrainai, kur atsevišķos reģionos šobrīd jau pastāv divas oficiālās valsts valodas. Un, manuprāt, atbilde uz šo jautājumu Baltijas valstu gadījumā, Latvijas gadījumā ir ļoti neskaidra. Krievijas, es atļaušos teikt, impēriski domājošie ideologi kartēs robežas jau šobrīd velk cauri Baltijas valstīm, reizēm - arī aiz Baltijas valstīm, un, no nākotnes scenārija viedokļa, šīs robežas ir miglā tītas. Un, manuprāt, ir reāls jebkurš no scenārijiem. Ja kādam tie šķiet tukši vārdi, tad var pakonsultēties un uzklausīt Austrumeiropas politikas pētījumu centra analīzi, pētījumus un secinājumus šajā jomā. Un, protams, eiro ieviešanas jautājums nav tas, kas šīs robežas uzreiz padarītu skaidras un noteiktas uz visiem laikiem. Nav tāda viena pasākuma, kas kaut ko varētu padarīt mūžīgu, pat NATO to nevar. Eksperti prognozē, ka tuvākajā nākotnē Latvija NATO ietvaros militāri var justies droša (un tā tas noteikti ir!), bet tajā pašā laikā uzdod jautājumu: „Cik ilgi?” Un diez vai kāds var nemanīt to, ka arī NATO ietvaros notiek diskusijas par NATO nākotnes attīstības scenārijiem: vai, piemēram, NATO 5.paragrāfs, kas ir aktuāls mūsdienās, būs tikpat aktuāls nākotnē, ja kā galvenais ienaidnieks ir definēts terorisms? Cīņa pret terorismu, protams, prasa citus līdzekļus nekā cīņa... nekā, piemēram, savulaik cīņa pret Padomju Savienību. Līdz ar to katrs solis, ko mēs speram, lai visai pasaulei dotu vēstījumu, kurā pusē redzam Latvijas kā neatkarīgas valsts attīstību, ir svarīgs. Ko nozīmētu starptautiskais signāls par kursa maiņu tik vārīgā situācijā? Tas ir jautājums, uz ko mums ir jācenšas atbildēt, pieņemot lēmumu par balsošanu. Protams, eiro ieviešana ir zināma brīvas rīcības ierobežošana. Tieši tāpat kā NATO, tieši tāpat kā ikviens starptautisks līgums. Un, ja katrā no šiem gadījumiem mēs liktu vienlīdzības zīmi ar neatkarības zaudēšanu, tad uz pasaules diez vai izdotos atrast pilnīgi neatkarīgas valstis. Pat ja mēs uzskatītu, ka NATO nekad nemainīsies, ģeopolitiskā cīņa par varu nenotiek tikai ar ieročiem - tā ir ekonomiska, informatīva, ideoloģiska. Un ikreiz, kad šī cīņa nonāk līdz stratēģiskiem lēmumiem, pretkampaņas priekšgalā bieži vien ir tie paši vai līdzīgi cilvēki - Nikolajs Kabanovs vai, piemēram, tā sauktie antiglobālisti, kurus ar lielu prieku citē Latvijas vietējie krievu mediji. Jā, var saukt Kremļa minēšanu par bubuli! Bet ja nu tomēr mēs pieņemsim, ka tā taktika ir viltīga un iemidzinoša, ka tās uzdevums ir izmantot Rietumu struktūru ēnas puses, lai iedzīvotāju, tajā skaitā latviešu, vidū iedēstītu apziņu, ka Rietumi ir lielākais ļaunums, un lai cilvēki pakāpeniski aizmirstu, ko nozīmēja krievu vara Latvijā? Ar šo apziņu un arī ar Jāņu ugunskuriem krastmalā un citiem populāriem soļiem tiek gaidīta izdevība, lai valsts krīzes vai ārēji izraisītu juku brīdī pārņemtu politisko varu arī centrālajā līmenī. Un tad atklātos šīs varas patiesā seja, un tas, visticamāk, būtu uz ilgiem laikiem. Lai kā man nepatiktu ačgārnības un netaisnības Rietumu sistēmā, piedzīvot krīzi, kurā vienīgais „glābējs” (pēdiņās) ir Maskava, es tiešām nevēlētos. Protams, izvēli sarežģī apstāklis, ka lats ir simbols. Turklāt nesaprotu, kāpēc eiro pretinieki neizmanto arī argumentu par eiro izskatu. Eiro tiešām manā skatījumā... protams, tas ir gaumes jautājums, bet eiro ir nesmuks un neērts salīdzinājumā ar latu. Jā, lats ir mīļš, un tas ir simbols! Bet var pienākt brīdis, kad starp simboliem būs jāizvēlas. Iespējams, ka manu mazbērnu paaudze vairs vispār neizmantos skaidras naudas zīmes, un to diez vai mēs ar saviem lēmumiem varēsim mainīt. Bet mēs varam mainīt un varam ietekmēt to, lai arī mūsu mazbērnu un mazmazbērnu paaudzēm būtu iespēja dzīvot zem sarkanbaltsarkanā karoga un dzirdēt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Un šie simboli, man šķiet, ir izšķiroši un paši nozīmīgākie. Aicinu balsot „par”! (Frakcijas VIENOTĪBA un VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)".
• 2012_12_13-seq573 language "lv".
• 2012_12_13-seq573 speaker Raivis_Dzintars-1982.
• 2012_12_13-seq573 mentions Q822919.
• 2012_12_13-seq573 mentions Q211.
• 2012_12_13-seq573 mentions Q649.
• 2012_12_13-seq573 mentions Q191.
• 2012_12_13-seq573 mentions Q39731.
• 2012_12_13-seq573 mentions Q159.
• 2012_12_13-seq573 mentions Q1576026.
• 2012_12_13-seq573 mentions Q7184.
• 2012_12_13-seq573 mentions Q212.
• 2012_12_13-seq573 mentions Q15180.
• 2012_12_13-seq573 mentions Q164226.
• 2012_12_13-seq573 mentions Q4206574.
• 2012_12_13-seq573 mentions Q9304189.