Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_12_13-seq563> ?p ?o. }

• 2012_12_13-seq563 type Speech.
• 2012_12_13-seq563 number "563".
• 2012_12_13-seq563 date "2012-12-13".
• 2012_12_13-seq563 isPartOf 2012_12_13.
• 2012_12_13-seq563 spokenAs 69.
• 2012_12_13-seq563 spokenText "Godājamie kolēģi! Es nu jau vairākas nedēļas esmu dzirdējis viskautkādus brīnumstāstus, sākot ar ekonomikas pamatnostādnēm un beidzot ar nacionālās identitātes zaudēšanu... un ko tikai vēl ne. Bet šajā kontekstā es gribu tomēr uztaisīt tādu kopsavilkumu, lai mēs atcerētos, kas tad ir nauda. Nauda ir veids, kā civilizētā pasaulē cilvēki apmainās ar precēm un pakalpojumiem. To nekad nevajag aizmirst! Tas ir punkts numur viens. Punkts numur divi: mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai tas veids, kādā cilvēki apmainās ar precēm un pakalpojumiem, būtu pēc iespējas drošāks un pēc iespējas lētāks, lai mēs nemaksātu daudz par to, nu, drošību. Par ikdienas dzīvi. Ikdienas dzīvē, redziet, ir tā, ka... Kad pirms 10 gadiem es kādam rādīju kredītkarti, tad visi prasīja, kas tā tāda ir un vai tā nauda man pazūd vai ne, kur tā paliek. Kad pirms 10 gadiem es rādīju internetbanku, tad visi teica: „Nē, tas nevar būt!” Šodien to lieto. Šodien es norēķinus veicu ar telefona vai planšetdatora palīdzību (Starpsaucieni no zāles.), un fiziskās naudas, teiksim, apmērs nu jau ir krietni vairāk samazinājies. Un, es domāju, nākošajās desmitgadēs fiziskās naudas apjoms būs gandrīz vai pazudis no ikdienas norēķiniem. Eirokontekstā pēc sabiedrības ir grūti saprotama tā publiskā retorika, kad eiro ieviešanas atbalsts ir tik mazs, jo skaitļi rāda pretējo. Ikdienas dzīvē reāli mēs šo valūtu esam jau sen atbalstījuši, proti, 44 vai 45 procenti no noguldījumiem tiek veikti eiro valūtā. Arī šeit klātesošie deputāti, arī pašvaldību deputāti uzkrājumus ir veikuši eiro valūtā. Aizņēmumi. 84 procenti cilvēku ir aizņēmušies kredītus eiro. Arī jums, Pimenova kungs, spriežot pēc deklarācijas, kredīts ir eiro, ja neesat tagad jau atdevis to. Tā ka faktiski mūsu uzticība šai valūtai ir, un reālā dzīve ir parādījusi, ka mēs to jau lietojam. Tālāk. Kas notiek baumu brīžos? Mēs runājam par drošību. Baumu brīžos, ja mēs paskatāmies 2008.gadu, visi kā traki gribēja pirkt eiro un pārdot latus. Kas notika banku tirgū? Starpbanku likmes bija tuvu 30 procentiem, un tas notika vienas baumas dēļ. Par kādu drošību mēs šinī kontekstā varam runāt? Tālāk. Nekustamais īpašums. Nekustamie īpašumi faktiski jau vismaz piecus gadus tiek gan pirkti, gan pārdoti galvenokārt eiro valūtā. Automašīnas. Tās, man liekas, jau no paša sākuma ir... es skatos, bet nevaru atrast tagad... Mēs, visi klātesošie, šodien braucām uz darbu un tērējām benzīnu. Kādā valūtā mēs par to benzīnu maksājam? Atbildēšu uz zāles jautājumu, kaut gan tas ir mazlietiņ tā kā... (No zāles: „Dolāros! Dolāros!” - „Eiro!”) es to nedrīkstētu, bet es... Parunāsim vēlāk! Tālāk. Eksports un imports - 60 procenti norēķinu notiek eiro. Attiecībā uz darījumiem ar Krieviju. Dārgie kolēģi, kas atrodas man pa kreisi! 70 procenti norēķinu ar austrumbloka valstīm tiek veikti eiro valūtā. Tā ir valūta, ko mēs vienmēr darījumos praktiski lietojam. Tālāk par to, ko mēs iegūstam varas plāksnē attiecībā pret pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Latvija iegūst Eiropas Centrālās bankas padomē vienu vietu, kas ir būtiski, jo mēs iegūstam balsstiesības. Tālāk. Tas nozīmē, ka mēs ar relatīvi mazāku naudu jeb ar to naudu, kas ir Latvijas ekonomikā... Latvijas ekonomika pret Eiropas ekonomiku ir krietni mazāka... Tātad mēs iegūstam proporcionāli daudz lielāku teikšanu. Mēs faktiski stiprinām savas pozīcijas. Un kopsavilkumā teikšu tā. Es domāju, ka man nāksies kāpt tribīnē vēlreiz... Bet nopietnajā daļā ir arī tūlītēji ieguvumi. Kādi? Konvertācijas izmaksu faktiski nebūs. Tālāk. Mazāki būs procentu maksājumi visiem cilvēkiem, kuri ir aizņēmušies kredītus vai turpina attīstīt savus uzņēmumus. Procentos viņi samaksās mazāk. Prognozējoši tas būs par pusotru procentpunktu mazāk. Būs arī eksporta kāpums, un mēs samaksāsim saskaņā ar iepriekš uzņemtajām saistībām aptuveni 600 miljonu latu mazākus maksājumus procentu maksājumos. Ko es gribētu teikt cilvēkiem, kuri saka, ka Dienvideiropas valstis vai, teiksim, tās valstis, kas ir aizņēmušās par daudz, ka tās kaut kādā veidā apdraudēs tagad mūsu naudu vai ka mums kaut kas slikts no tā būs. Redzat, eiro, kā jau te minēja, nekādā gadījumā neaizstāj strukturālās reformas. Tieši strukturālo reformu neesamība Dienvideiropas valstis noveda tanī parādu krīzē, kur tās tagad ir, un nevis eiro lietošana. Tā ka es aicinu atbalstīt šo un iet uz priekšu. Paldies par atbalstu steidzamībai! Finanšu darījumos, finanšu pasaulē, ja lēmums ir pieņemts, tad kavēties pēc tam vairs nedrīkst, jo jebkura kavēšanās pasliktina šo procesu un paaugstina tieši ieviešanas risku. Tāpēc es aicinu atbalstīt, droši spert šo soli un iet. No tāda viedokļa, mani vēlētāji prasa: „Jāni Ozoliņ, kas mums ir jādara, lai mēs celtu valstī labklājību? Kas mums ir jādara, lai mēs labāk dzīvotu?” Es saku: „Tad mums ir jāievieš eiro. Ja jūs to neatbalstāt un gribat taisīt referendumus vai vēl kaut ko, nu tad neprasiet: kas mums ir jādara, lai mēs labāk dzīvotu.” Paldies. (RP frakcija un frakcija VIENOTĪBA aplaudē.)".
• 2012_12_13-seq563 language "lv".
• 2012_12_13-seq563 speaker Janis_Ozolins-1976.
• 2012_12_13-seq563 mentions Q211.
• 2012_12_13-seq563 mentions Q193089.
• 2012_12_13-seq563 mentions Q458.
• 2012_12_13-seq563 mentions Q8901.
• 2012_12_13-seq563 mentions Q159.