Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_12_13-seq579> ?p ?o. }

• 2012_12_13-seq579 type Speech.
• 2012_12_13-seq579 number "579".
• 2012_12_13-seq579 date "2012-12-13".
• 2012_12_13-seq579 isPartOf 2012_12_13.
• 2012_12_13-seq579 spokenAs 101.
• 2012_12_13-seq579 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ir izskanējis ļoti daudz... liels, plašs argumentu klāsts par labu eirozonai, skaidrojumi, detaļas, skaitļi un ļoti daudz tiešām ļoti svarīgu faktu. Paldies jums visiem! Tiešām ir ļoti izglītojošas debates. Es gribētu savu ļoti nelielo pienesumu šai kopējai diskusijai par eiro dot tādā veidā, ka es apskatīšu dažu mūsu kaimiņvalstu pieredzi konkrēti saistībā ar eiro jautājumiem. Tas ir tāpēc, ka, man liekas, šī pieredze ir ļoti vērtīga, un arī tādēļ, lai es pierādītu Elksniņa kungam, ka es māku lasīt angliski. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Paldies!”, rāda paceltus īkšķus.) Paraudzīsimies uz Dāniju, piemēram. Dānija pievienojās... pievienoja savu kronu, sasaistīja savu kronu ar eiro jau 1999.gadā, tomēr 2000.gadā Dānijas sabiedrība referendumā nobalsoja „pret” pievienošanos eiro. Kādā situācijā šobrīd ir Dānija? Viņi faktiski norēķinās ar eiro. Eiro ir Dānijas valūta, bet simboliskā nozīmē tā izskatās kā krona. Uz šīs naudas ir rakstīts „dāņu krona”. Tanī brīdī, kad Eiropas Savienības eirozonas valstu finanšu ministri aiz slēgtām durvīm runā par eiro nākotni, Dānijas finanšu ministrs tur nevar piedalīties. Tātad viņi lieto eiro, bet lēmumus par eiro pieņemt viņi nevar. Protams, tādai valstij kā Dānijai, kas ir sestā pārtikušākā valsts Eiropas Savienībā, tā ir salīdzinoši maza maksa par šo simbolisko prieku - lietot savu dāņu kronu. Ja mēs runājam par Latviju, lats ir jau piesaistīts eiro, un faktiski mēs norēķināmies ar eiro. Mūsu jautājums ir tāds: vai mēs šādu greznību varam atļauties? Jo, protams, šobrīd mēs vēl neesam sestajā vietā Eiropas Savienībā pārticības ziņā. Paskatīsimies uz Somiju, mūsu ļoti mīļo ziemeļu kaimiņu! Daudzi cilvēki ir jautājuši: kāpēc ļoti pragmatiskie somi ir tādi eiro entuziasti? Somija pievienoja, sasaistīja savu valūtu - somu kronu - ar eiro jau 1999.gadā, bet pilnībā eiro pievienojās 2002.gadā. Paanalizējot diskusijas, Somijā par pievienošanos eiro tika minēti trīs galvenie iemesli. Pirmais iemesls ir 1300 kilometru garā robeža ar Krieviju. Somija, kas savulaik ir bijusi Krievijas impērijas sastāvā un 1940.gadā izcīnījusi ļoti smagu, nesamērīgi smagu, Ziemeļu karu ar Padomju Krieviju tajā laikā, saprata, ka tā nevar atļauties nepievienoties eirozonai. Otrs iemesls. Ļoti interesantā veidā notika tā, ka Somija pārcieta ļoti smagu ekonomisko krīzi deviņdesmito gadu sākumā pēc Padomju Savienības sabrukuma. Pēc tam, kad šī ekonomiskā krīze bija pārciesta, Somijas sabiedrībā parādījās būtisks spiediens palielināt valsts izdevumus, dot īpašus pabalstus atsevišķām sabiedrības grupām un tamlīdzīgi. Tanī brīdī Somijas sabiedrība vienojās, ka Māstrihtas kritēriju izpilde un pievienošanās eiro Somijai būs ļoti svarīgs pašdisciplinējošs mehānisms, un tāpēc lēma par to, ka šīs pašdisciplīnas vārdā ir jāpievienojas eiro. Un trešais iemesls Somijai - tas ir visinteresantākais! - bija tāds, ka Somija nolēma būt teicamniece. Bijusi zviedru dominēta un pabijusi savulaik Krievijas impērijas sastāvā, Somija vēlējās izcelties Ziemeļvalstu vidū un nolēma pirmā no Ziemeļvalstīm pievienoties eiro. Un, ziniet, kolēģi, lai gan kādreiz mums patīk pasmieties par teicamniekiem, „teicamnieka sindroms” nav nemaz tik slikts, jo, piemēram, Somija kā teicamniece bija nolēmusi panākt to, ka visiem bērniem ir vienādas iespējas izglītības sistēmas ziņā, un šobrīd atrodas pirmajā vietā izglītības kvalitātes līmeņa ziņā pasaulē. Cienījamie kolēģi! Latvijai Baltijas valstu vidū vairs nebūs iespējams būt teicamniecei, pievienojoties eirozonai, jo Igaunija, protams, mums ir aizsteigusies priekšā. Tomēr es jūs lūgtu paskatīties izteicienus, ko Lietuvas premjerministra amata kandidāts, kas tagad veido Lietuvas valdību, Aļģirds Butkevičs, ir nupat teicis. Viņš ir teicis, ka Lietuvai vajadzētu mēģināt kopā ar Latviju pievienoties eirozonai jau 2014.gadā. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Nevar paspēt!”) Ļoti būtisks aspekts un interesants pārskats par mūsu kaimiņu pieredzi! Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
• 2012_12_13-seq579 language "lv".
• 2012_12_13-seq579 speaker Lolita_Cigane-1973.
• 2012_12_13-seq579 mentions Q822919.
• 2012_12_13-seq579 mentions Q211.
• 2012_12_13-seq579 mentions Q9151087.
• 2012_12_13-seq579 mentions Q37.
• 2012_12_13-seq579 mentions Q191.
• 2012_12_13-seq579 mentions Q193089.
• 2012_12_13-seq579 mentions Q458.
• 2012_12_13-seq579 mentions Q33.
• 2012_12_13-seq579 mentions Q39731.
• 2012_12_13-seq579 mentions Q35.
• 2012_12_13-seq579 mentions Q159.
• 2012_12_13-seq579 mentions Q2340101.
• 2012_12_13-seq579 mentions Q15180.
• 2012_12_13-seq579 mentions Q34266.
• 2012_12_13-seq579 mentions Q394006.