Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_12_13-seq567> ?p ?o. }

• 2012_12_13-seq567 type Speech.
• 2012_12_13-seq567 number "567".
• 2012_12_13-seq567 date "2012-12-13".
• 2012_12_13-seq567 isPartOf 2012_12_13.
• 2012_12_13-seq567 spokenAs 150.
• 2012_12_13-seq567 spokenText "Kolēģi! Nodarbinātības pieaugums, lielākas pensijas un algas, investīcijas, arī zilākas debesis un (citēju) „kuģis pilns ar labumiem” tiek solīts no Latvijas Bankas prezidenta, premjera un finanšu ministra puses. (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.) Bet patiesība ir cita. (Zālē smiekli.) Mēs šobrīd redzam skaidrus finansiālos ieguldījumus. Katru gadu mums būs jāmaksā 40 miljoni eiro Eiropas stabilitātes mehānismā un vēl jāgarantē ieguldījums eirozonas glābšanai no krīzes - līdz pat pusotram miljardam. Tas nozīmē, ka katrai Latvijas ģimenei jābūt gatavai ieguldīt 3 tūkstošus eiro Grieķijas uzdzīves izdevumu segšanai. (Starpsaucieni no zāles.) Kāpēc? Optimistiskais stāsts par eiro ieviešanas labumiem, kolēģi, ir balstīts tikai uz to, ka eiro un eirozona ir stabila. Piekritīsiet? Bet vai tā ir? Pagaidām par stabilitāti nekas neliecina. Daži fakti. Novembrī reitingu aģentūra Moody’s samazināja kredītreitingu ne tikai Francijai, kas ir viena no galvenajām Eiropas stabilitātes mehānisma finansētājām, bet arī pašam Eiropas stabilitātes mehānismam. Starptautiskais Valūtas fonds, ASV un arī Austrumvalstu ekonomisti krīzi eirozonā uzskata par vienu no lielākajiem draudiem un pasaules ekonomikas attīstības bremzētājiem. Ražošanas sektora veselību raksturojošais indekss PMI eirozonā ir nokrities zem 50 procentiem, oktobrī sasniedzot zemāko līmeni pēdējo 15 mēnešu laikā. Bezdarba līmenis eirozonā oktobrī sasniedzis rekordaugstu rādītājlīmeni - 11,7 procentus. Tas nozīmē par 2 miljoniem bezdarbnieku vairāk nekā gadu iepriekš. Bezdarba līmenis ir pieaudzis pēdējos divos mēnešos arī mūsu kaimiņvalstī - paraugvalstī Igaunijā, kuru mēs ne tik reti piesaucam. Nekas neliecina par eirozonas strauju atveseļošanos. Eiropas Komisija gan prognozē eirozonas ekonomikas pieaugumu 0,1 procenta apmērā nākamajā gadā, turpretī OECD un investīciju bankas arī 2013.gadā prognozē eirozonas ekonomikas lejupslīdi. Pati Merkele, kolēģi, pauž viedokli, ka vismaz nākamos piecus gadus - vismaz nākamos piecus gadus! - eirozonai nav cerību atlabt. Eksperti pauž viedokli, ka veiksmīga vienota monetārā savienība nav iespējama bez vienotas fiskālās savienības. Un fiskālā savienība nav iespējama bez vienotas politiskās savienības, kas nozīmē... tas nozīmē Eiropas federāciju. Un piekritīsiet, ka Eiropas federācija, vismaz šobrīd, šķiet kosmoss lielai daļai Eiropas politiķu. (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.) Ekonomisti joprojām aktīvi prognozē vienotās valūtas sabrukuma laiku un min pat precīzu datumu. Ja pameklēsiet Google, tad redzēsiet, ka visbiežāk lietotais un populārākais datums ir 2014.gada 28.jūlijs. Bet ne jau precīzs datums ir svarīgs! Svarīgi ir tas, ka ekonomisti jau šobrīd uzskata, ka eiro ir zombijs, kas knapi velk dzīvību. Es atkal citēju: „Valūta nav tikai banknotes un monētas. Tai jābūt universālam, uzticamam maiņas, vērtību uzkrāšanas un tirdzniecības veicināšanas līdzeklim.” Kas notiek ar eiro? Eiro šobrīd pilnībā nepilda šīs funkcijas. Itālija un Grieķija šobrīd nevar pilnvērtīgi to izmantot importam, jo piegādātāji baidās, ka kādā dienā eiro var aizstāt drahma vai lira. Turīgi eirozonas nekustamā īpašuma iepircēji meklē iespēju ieguldīt savus brīvos līdzekļus ārpus eirozonas. Šveices baņķierus applūdina skaidra nauda no Itālijas un Vācijas. Katrs, kam pieejami būtiski valūtas uzkrājumi, vēlas vismaz daļu naudas turēt ārpus eirozonas. Ne velti Austrumeiropas valstu vēlme pievienoties spožajai eiro ballītei bija tikai trekno gadu fenomens. Ja mēs paskatāmies, kas notiek šobrīd, - pašreizējā dalības maksas piemērošana par iepriekšējiem svešiem tēriņiem daudziem nu, izņemot Latviju, izskatās gan... liek ieņemt nogaidošu pozīciju. „Polija spiež bremzi eirozonas pievienošanās procesam” - tādus virsrakstus mēs lasījām pirms divām dienām. Aizvakar Polijas valdības eiro ieviešanas pilnvarotais pārstāvis pārtrauca darbu pie nacionālā eiro ieviešanas plāna. Atbilstoši Polijas Finanšu ministrijas ziņojumam pasaules ekonomiskā krīze parādījusi eirozonas institucionālās sistēmas nepilnības, un Polijas eiro ieviešanas plāns, kas tika pieņemts viņu valdībā 2010.gadā, tika papildināts ar jaunu kritēriju - eirozonas stabilitāti. Tas nozīmē, ka Polija gaidīs stabilitāti eirozonā, pirms pieņems savu izšķirošo lēmumu. Tas pats attiecas uz pārējām valstīm, kuras nav šobrīd eirozonā, bet ir Eiropas Savienībā. Ungārijas parlamenta spīkers teica, ka labākais, kas ir noticis krīzes situācijā, ir tas, ka Ungārija nav iestājusies eirozonā. Viņu premjers runā par 2020.gadu kā iespējamo iestāšanās termiņu. (No zāles dep. A.Loskutova starpsaucieni.) Nogaidīšanas taktiku izvēlas arī Čehija, Bulgārija un kaimiņvalsts Lietuva, kā mēs zinām. Par Latviju. 2003.gadā, kad Latvija stājās Eiropas Savienībā, sabiedrības atbalsts šim procesam bija vairāk nekā 50 procentu liels. Ja valdība tik pārliecinoši saka, ka sabiedrība apzinājās, ka lēmums par dalību Eiropas Savienībā vienlaikus bija arī lēmums par dalību eirozonā un to cilvēki saprata, tad rodas jautājums: vai nav mulsinoši, ka šobrīd eiro ieviešanu 2014.gadā atbalsta vien 8 procenti Latvijas sabiedrības? Nevis 50, nevis 40 vai pat ne 30 procenti, bet tikai 8 procenti. Var jau (kā Latvijas Bankas prezidents) teikt, ka sabiedrība ir neizglītota un nesaprot, ka tai eiro ir ļoti, ļoti vajadzīgs. Bet kas notiks ar uzņēmējiem? Protams, mēs esam publiski dzirdējuši, ka uzņēmēji gan to saprot un ka viņi visi grib eiro, taču vakardien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pētījumu rezultāti jeb savu biedru aptaujas rezultāti parādīja, ka 2014.gadā pievienošanos eirozonai atbalsta vien 45 procenti uzņēmēju. (No zāles: „Paga, paga! Citi skaitļi vakar bija!” Starpsaucieni.) Pārējie uzskata, ka tas ir jādara vēlāk vai nav jādara vispār. Un tāda ir tā atšķirība no publiski paustās informācijas. Tas liecina, ka situācija šo gadu laikā ir būtiski mainījusies un ka īpaši šobrīd ir nepieciešams padomāt divreiz, pirms steidzamies atteikties no nacionālās valūtas. Jautājums, ko vēlos uzdot valdības pārstāvjiem un Latvijas Bankas prezidentam, ir šāds: vai viņi ir gatavi parakstīties un garantēt ar savu amatu, ka lata maiņas kurss, ieviešot eiro, nemainīsies, ka inflācija tiešām, kā viņi apgalvo, nepieaugs vairāk par 0,3 procentiem, ka eiro ieviešanas izmaksas uzņēmējiem, valsts un pašvaldību institūcijām nepārsniegs 0,45 vai 0,9 procentus no IKP, ka eiro ieviešanas kampaņa būs tiešām efektīva, nevis tāda, kā tas notiek šobrīd, - ka nevis skaidro, bet stāsta par to, ka notiks skaidrojošais darbs, un ka tā rezultātā sabiedrības atbalsts eiro ieviešanas brīdī būs vismaz 50 procenti? Ja valdības vadītājs un Latvijas Bankas prezidents publiski apņemtos to visu nodrošināt, tad varbūt ticamības moments palielinātos un būtu iespējams diskutēt par eiro ieviešanu 2014.gadā. Pretējā gadījumā tas viss ir blefs, un no opozīcijas puses nav iespējams atbalstīt šo likumprojektu. Paldies jums! (ZZS frakcija un SC frakcija aplaudē.)".
• 2012_12_13-seq567 language "lv".
• 2012_12_13-seq567 speaker Dana_Reizniece-Ozola-1981.
• 2012_12_13-seq567 mentions Q211.
• 2012_12_13-seq567 mentions Q4294791.
• 2012_12_13-seq567 mentions Q37.
• 2012_12_13-seq567 mentions Q191.
• 2012_12_13-seq567 mentions Q193089.
• 2012_12_13-seq567 mentions Q458.
• 2012_12_13-seq567 mentions Q687709.
• 2012_12_13-seq567 mentions Q8436.
• 2012_12_13-seq567 mentions Q41550.
• 2012_12_13-seq567 mentions Q142.
• 2012_12_13-seq567 mentions Q4267253.
• 2012_12_13-seq567 mentions Q8880.
• 2012_12_13-seq567 mentions Q183.
• 2012_12_13-seq567 mentions Q36.
• 2012_12_13-seq567 mentions Q38.
• 2012_12_13-seq567 mentions Q22116518.
• 2012_12_13-seq567 mentions Q28.
• 2012_12_13-seq567 mentions Q219.
• 2012_12_13-seq567 mentions Q41.
• 2012_12_13-seq567 mentions Q39.
• 2012_12_13-seq567 mentions Q213.
• 2012_12_13-seq567 mentions Q7804.
• 2012_12_13-seq567 mentions Q1130098.
• 2012_12_13-seq567 mentions Q95.