Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_12_13-seq600> ?p ?o. }

• 2012_12_13-seq600 type Speech.
• 2012_12_13-seq600 number "600".
• 2012_12_13-seq600 date "2012-12-13".
• 2012_12_13-seq600 isPartOf 2012_12_13.
• 2012_12_13-seq600 spokenAs 69.
• 2012_12_13-seq600 spokenText "Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šodien ir aizraujošas debates, un vienlaikus man ir prieks, ka visumā tās ir kvalitatīvas, it īpaši salīdzinot ar citām. Es noteikti nesacentīšos emocijās ar dažiem kolēģiem, bet vienlaikus gribu paskatīties uz pieciem jautājumiem šā likumprojekta kontekstā, lūkojot caur atbildēm uz tiem pamatot savu attieksmi pret šo likumprojektu un arī kopumā pret eiro ieviešanu Latvijā no 2014.gada 1.janvāra. Un pirmais varētu būt varbūt nemaz ne tik retorisks, bet tomēr jautājums: kas ir eiro? Kas ir šī naudas vērtība? Un jautājums: vai tā ir kāda sveša naudaszīme, par ko daudzi runā un kas mums būs jāiemaina pret mūsu nacionālo mīļo, pierasto un gluži simbolisko latu, vai tomēr tā ir nevis papīrs, bet gan naudaszīme? Eiro ir Eiropas Savienības spēka zīme, nevis kāda sveša naudaszīme Latvijai. Manā skatījumā, eiro tiešām ir vairāk nekā nauda, tas ir veids, kā Eiropai būt kopā un kā Eiropai būt spēcīgai. Un es domāju, ka viens no simboliem jeb līdzībām, ar ko mēs to varam salīdzināt, ir... ziniet, par vienu no Briseles simboliem tiek uzskatīts tāds piemineklis, kas tiek saukts par „dzelzs atoma režģi” jeb Atomiumu. Tās ir tādas lielas, apaļas metāla lodes, kas ir savienotas ar lielām metāla stīpām. Un kādēļ? Es domāju, ka tas ir veids, kas arī simbolizē tās valstis, kas ir eirozonā un ko bieži vien mēs saucam arī par kodolvalstīm. Tās savā starpā ir saistītas ar ļoti ciešām un nesaraujamām saitēm. Mēs arī zinām, ka daudz ir debatēts pēdējo divu gadu laikā par to, ka ir risks Eiropai sadalīties divu ātrumu zonās, par to, ka Latvijas interesēs ir būt tā dēvētajā Eiropas kodolā, nevis kaut kur perifērijā. Un, lūk, šis dzelzs atoma režģis ir tāds kā simbols. Es domāju, tas ir labs salīdzinājums eiro nozīmei Eiropas Savienības attīstībā. Tāpēc ļaujiet jums nocitēt šajā kontekstā trīs teikumus no Vikipēdijas, kas varbūt ļoti vienkārši izskaidro šo līdzību ar dzelzs atoma skulptūru Briselē: „Atoms ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis. Tāpat atomi vai atomu grupas var savstarpēji saistīties kopā, veidojot molekulas. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kura nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības. Parasti ar vārdu „molekula” apzīmē atomu kopumu, kuru kopā tur kovalentā saite.” Un uzdrīkstos teikt, ka šo svešvārdu... šo vārdu savienojumu „kovalentā saite” (tā, kas tur kopā dažādus kodolus) mēs varam attiecināt uz eiro: tas ir eiro, kas tur kopā spēcīgākās Eiropas valstis, tās, kas arī nosaka Eiropas „ķīmisko sastāvu” un „fizikālās īpašības”. Un nu mēs nonākam pie otrā jautājuma: vai un kāpēc mums vajag eiro Latvijā? Manuprāt, tas ir jautājums, vai Latvijai jābūt to valstu starpā, kuras nosaka Eiropas „ķīmisko sastāvu” un „fizikālās īpašības”. Un tad ir jautājums: ko mēs esam centušies darīt pēdējos divus gadus? Strādājot Eiropas lietu komisijā, mēs katrā no tās sēdēm apstiprinām mūsu nacionālās pozīcijas daudzos un dažādos jautājumos. Mēs redzam, ka ir neskaitāmi... būtībā tie visi ir jautājumi, kuros Latvijas galvenā, īpašā... mūsu nacionālās intereses ir būt klāt pie eirozonas dalībvalstu lēmumu pieņemšanas, iesaistīties tajos jautājumos un tajās interesēs, kas attiecināmi primāri uz eirozonu. Es ar to gribu teikt, ka mēs esam šos divus gadus darījuši visu, lai varētu „pielīmēties” eirozonai arī tagad, kad tajā vēl šobrīd neesam. Tikai daži piemēri. Latvija atbalstīja tā dēvētā Fiskālās disciplīnas līguma, kuru mēs ratificējām Saeimā šī gada 31.maijā, to punktu, ka... 12.pantā šobrīd ir teikts, ka dalībvalstīm, kuras nav eirozonas dalībvalstis, ir iespēja piedalīties eirozonas samitos, ja tas būtiski skar citu dalībvalstu intereses. Mūsu viedoklis tika zināmā mērā akceptēts arī pēc ļoti liela Polijas spiediena, iekļaujot līguma 12.panta trešajā daļā sekojošu redakciju: „To Līgumslēdzēju pušu valstu vai valdību vadītāji, kuru naudas vienība nav euro un kuras ir ratificējušas šo līgumu, piedalās Eurosamita apspriedēs par Līgumslēdzēju pušu konkurētspēju, eurozonas vispārējās struktūras izmaiņām un pamatnoteikumiem, ko tai piemēros nākotnē, kā arī - attiecīgos gadījumos un vismaz vienreiz gadā - apspriedēs par īpašiem jautājumiem saistībā ar to, kā īstenot šo Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā.” Saeimas Eiropas lietu komisijas šī gada 13.janvārī apstiprinātajā pozīcijā ir sekojošs teksts: „Latvijai ir būtiska informācijas apmaiņa un caurspīdīgums, un tādēļ, ja iespējams, jāparedz veids, kā eirozonā neietilpstošās valstis, kuras apņēmušās ieviest eiro un parakstījušas šo līgumu, var piedalīties eirosamitos novērotāja statusā.” Mēs izmisīgi cenšamies „pielīmēties” un pa durvju šķirbiņu ieskatīties tajā telpā, kur ir eirozonas valstis. Bet varbūt vienkārši beidzot spersim pēdējo, izšķirošo, soli un ieiesim tajā telpā un būsim līdzvērtīgi sarunu partneri, nevis tāds pa šķirbiņu ielaists malā pasēdētājs! Jo mēs taču esam definējuši, ka tā ir mūsu patiesa valsts interese un nacionālā interese - būt tur klāt. Tāpat mēs esam, diskutējot par banku savienības mehānismu Eiropas Savienībā, uzstājuši un konsekventi iestājušies par to, lai mums būtu iespēja jau šobrīd brīvprātīgi... uz brīvprātības pamata pievienoties šai banku savienībai arī tagad, kamēr vēl neesam eirozonā. Bet pamatā šī banku savienība tiek veidota eirozonas valstīm, un atkal mēs jau vienkārši cenšamies kaut vai nedaudz pieskarties eirozonas valstīm. Šīs pozīcijas ir vienprātīgi apstiprinātas Eiropas lietu komisijā, tātad arī ar cienījamo kolēģu no Zaļo un Zemnieku savienības un „Saskaņas Centra” atbalstu. Tāpat arī patlaban, šodien un rīt, Eiropadomē notiekošajās diskusijās par ekonomiskās un monetārās savienības tālāku padziļināšanu Latvija ir argumentējusi, ka pilnvērtīga banku savienības darbība, par ko vakar vienojās Eiropas Savienības finanšu ministri, būs iespējama tad, ja arī ārpus eirozonas esošajām valstīm būs iespēja piedalīties. Mēs jau to, tā teikt, diedelējam ne tādēļ, ka mēs īpaši rūpētos par citām... par eirozonas valstīm, bet tādēļ, ka mēs uztraucamies, ka varam palikt ārpus šiem ļoti nozīmīgajiem instrumentiem. Taču vienīgais un patiesais veids, kā pilnvērtīgi tajos iesaistīties, ir vienkārši būt eirozonā. Tādēļ šīs „pielīmēšanās” vietā vienkārši iestājamies eirozonā! Jautājums ir, vai var tā pastāvēt malā un, kādu gabaliņu, kādu rozīni no tās eirozonas instrumentiem paķeksējot, turpināt dzīvot tālāk, kā mums iesaka cienījamie opozīcijas pārstāvji. Un ļaujiet man to salīdzināt ar koalīciju, kas veido Ministru kabinetu un attiecīgi virza un veido lielāko daļu lēmumu, es teiktu - pat 99 procentus lēmumu. Un ir opozīcija, kura, protams, var nākt ar saviem ierosinājumiem, var lūkot ietekmēt likumus un reizumis to arī izdara. Bet diezin kādēļ katras partijas mērķis ir būt koalīcijā un veidot valdību? Tādēļ, lai veidotu šos lēmumus, nevis kā opozīcija censtos retumis ko arī panākt. Un tas ir tas pats jautājums: vai Latvijai vajadzētu būt šajā maliņā vai tomēr būt Eiropas koalīcijas centrā un pieņemt līdzvērtīgus lēmumus? Mēs nonākam pie trešā jautājuma: no kā mēs visvairāk baidāmies? Es ne tik daudz runāšu par to, no kā baidās mūsu kolēģi politiķi, bet par to, par ko ir visvairāk bažu sabiedrībā. Ar cilvēkiem diskutējot, redzam, ka no jauna līdz vecam varbūt ir trīs galvenās bažas, ko es esmu manījusi. Pirmām kārtām, protams, bailes no naudas vērtības zaudēšanas. Un šeit mums ir jāskaidro, ka lats savu vērtību saglabās mūžīgi. Arī pēc 50 vai pēc 100 gadiem, atrodot piecu latu vai desmit latu naudaszīmi kādā grāmatā, kur vecmāmiņa to būs ielikusi, to varēs paņemt, aiziet uz Latvijas Banku un tieši par šo fiksēto kursu samainīt. Un nebūs tā, kā mēs to esam pieredzējuši, šobrīd atrodot kādu Padomju Savienības rubli vai pat tā dēvēto repšiku, - ka tam vērtības vairs nav un to vairs nevar samainīt. Latu mūžīgi varēs apmainīt pret eiro, un tas ir jāsaprot un jāskaidro. Tāpat mums ir milzīga nostalģija pēc mūsu skaistajiem skursteņslauķiem, piparkūkām, zvaniņiem un citām suvenīrmonētām, bet arī tās nekad nezaudēs savu vērtību tieši tāpat kā jebkurš lats. Un arī turpmāk, jau pēc iestāšanās eirozonā, Latvijas Bankai būs tiesības izdot Latvijas īpašās eiro suvenīrmonētas, un mums atkal būs iespēja iegūt savas skaistās jubilejas monētas. Un tādēļ ir ļoti svarīgs šis skaidrojums, ka šis ir pilnīgi cits process, kas ir atšķirīgs no tiem, kādi ir pieredzēti iepriekšējo naudas reformu gadījumos. Šobrīd tā ir naudas maiņa, un lats patiesi saglabās savu vērtību, tam būs fiksēta vērtība uz mūžīgiem laikiem, nevis jau pēc mēneša varbūt būs kaut kas nokavēts. Ceturtais mans jautājums: vai šie pretargumenti, kuri ir gana krāšņi un kurus arī šodien mēs esam gana daudz dzirdējuši, ir patiesi? Es domāju, ka varu ietaupīt savu laiku, jo daudzi mani kolēģi no koalīcijas jau ir minējuši šo absurdu, ka lielākie eiro pretinieki savus kredītus un savus uzkrājumus ir veidojuši eirovalūtā, tādējādi savos darbos apliecinādami pilnīgu uzticību šai valūtai. Un tādēļ es uzskatu, ka šie pretargumenti ir patiešām falši. Protams, ir saprotama arī opozīcijas pārstāvju un kolēģu izvēlētā poza šobrīd, jo, redzot, cik sabiedrībā ir zems atbalsts eiro, nudien ir diezgan grūti uzņemties atbildību, iestāties par to un izskaidrot, kādēļ šobrīd tas ir vajadzīgs. Ir pilnīgi loģiska šī poza - pieslieties izteiktam vairākumam un visumā populāri turpināt runāt, ka mums nevajag eiro, kaut gan vēl pavisam nesen paši ir bijuši tie, kuri pieņēmuši likumu un parakstījuši dažādus dokumentus par iestāšanos. Tā ir tikai dabiska pozīcija! Un, saprotot to, ka šie pretargumenti ir falši un populāras pozīcijas izvēlēti, mēs nonākam pie piektā jautājuma: kāds ir sabiedrības viedoklis un kā ir iespējams būt drošiem par to, ka sabiedrība atbalstīs mūsu lēmumu - no 2014.gada 1.janvāra ieviest eiro? Mēs zinām, ka atbalsts eiro šobrīd ir ļoti zems, un tāpēc es tiešām uzsveru, ka šobrīd valdības pienākums ir nekavējoties skaidrot eiro ieviešanas principus, skaidrot visus jautājumus, kas ir radušies iedzīvotājiem, kliedēt visas tās bažas un mītus, ko kolēģi gan populāru, gan daži arī savtīgu iemeslu dēļ veido, un neatlikt šo darbu līdz pavasarim vai līdz vasarai, vai līdz rudenim. Tas gan mums ir jāpanāk no koalīcijas puses, ka valdība nekavējoties daudz aktīvāk sāk skaidrot, dot informāciju un pamatojumu, lai iedzīvotājiem būtu iespēja pārliecināties par šī lēmuma pareizību. Un noslēgumā es to salīdzināšu ar situāciju, kāda bija Igaunijā, ieviešot eiro. Tajā brīdī, kad Igaunijas parlamentam bija jābalso par ļoti līdzīgu likumu kā mums šodien - par Euro ieviešanas likumu -, atbalsts eiro ieviešanai Igaunijas sabiedrībā bija aptuveni 30 procenti. Tobrīd viņu parlaments pieņēma lēmumu balsot par šo likumu, un „par” nobalsoja aptuveni 70 procenti parlamenta. Eiro Igaunijā tika ieviests, un, „nomērot” sabiedrības viedokli pēc gada, izrādījās, ka nu jau 70 procenti iedzīvotāju atbalstīja to, ka valstī ir eiro, un bija ļoti priecīgi, ka tāds ir. Līdz ar to šī gada laikā kopš eiro ieviešanas Igaunijā atbalsts eiro ir cēlies no 30 uz 70 procentiem un akurāt sakrīt ar to daļu, cik parlamentā bija nobalsojušo par eiro. Tādēļ es domāju, ka pirmām kārtām mums, cik vien varam, ir jācenšas līdz eiro ieviešanai izskaidrot, un varbūt arī izdosies panākt, ka atbalsts eiro ieviešanai pieaugs no šībrīža 13 uz vismaz 30 procentiem. Un ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir grūts lēmums, taču iedzīvotāji, kad sāk lietot eiro, to atbalsta jau daudz, daudz vairāk nekā tajā dienā, kad varbūt bija jāiet un bankā šī nauda jāsamaina. Tādēļ es absolūti atbalstu šo likumprojektu un aicinu pārējos kolēģus to atbalstīt. Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA un RP frakcijas aplausi.)".
• 2012_12_13-seq600 language "lv".
• 2012_12_13-seq600 speaker Zanda_Kalnina-Lukasevica-1978.
• 2012_12_13-seq600 mentions Q822919.
• 2012_12_13-seq600 mentions Q211.
• 2012_12_13-seq600 mentions Q191.
• 2012_12_13-seq600 mentions Q193089.
• 2012_12_13-seq600 mentions Q458.
• 2012_12_13-seq600 mentions Q687709.
• 2012_12_13-seq600 mentions Q2167704.
• 2012_12_13-seq600 mentions Q1807079.
• 2012_12_13-seq600 mentions Q36.
• 2012_12_13-seq600 mentions Q15180.
• 2012_12_13-seq600 mentions Q9005.
• 2012_12_13-seq600 mentions Q903671.
• 2012_12_13-seq600 mentions Q646756.
• 2012_12_13-seq600 mentions Q8886.