Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_12_13-seq561> ?p ?o. }

• 2012_12_13-seq561 type Speech.
• 2012_12_13-seq561 number "561".
• 2012_12_13-seq561 date "2012-12-13".
• 2012_12_13-seq561 isPartOf 2012_12_13.
• 2012_12_13-seq561 spokenAs 10.
• 2012_12_13-seq561 spokenText "Cienījamās dāmas, godātie kungi! Pateicos par to, ka esat atraduši iespēju laikus atgriezties Sēžu zālē un atsākt Saeimas sēdes darbu, un uzklausīt tos runātājus, kas paudīs savu viedokli par skatāmo likumprojektu „Euro ieviešanas likums”. Īpaši esmu pateicīgs valdības koalīcijas politiķiem, kuriem šis viedoklis varbūt arī nebūs pieņemams, tomēr būs arī iespēja saprast, kas tad vienkārši „kustina” tos opozīcijas politiķus, kuri nepieņem ātru, drīzu eiro ieviešanu Latvijas jurisdikcijā. Uzskatu, ka pats par sevi likumprojekts ir tehniski labi sagatavots. Es pieļauju, ka gan Finanšu ministrijas speciālisti, gan citu ministriju eksperti ir ņēmuši vērā visu to Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi, kuras jau ir pievienojušās eirozonai līdzšinējos gados, ņēmuši vērā visas kļūdas, visas ekonomiskās kļūdas un psiholoģiskās kļūdas, un līdz ar to Latvija būs sagatavojusies eirozonai labāk nekā visas pārējās valstis, kas jau ir eirozonas dalībvalstis. Vienlaikus es gribu pateikt, ka šī ir tā konceptuālā iespēja apspriest problēmu, kura patiesībā ir politiska, nevis tehniska. Un, proti, drīza eiro ieviešana 2014.gadā katrā ziņā atvērs jaunu lappusi Latvijas vēsturē, un mēs nevaram būt neatbildīgi, pieņemot tik atbildīgo lēmumu par eiro ieviešanu Latvijā. Kāpēc jāsteidzas? Mums saka: „Latvijai ir pienākums iestāties eirozonā.” Jā, esam apņēmušies iestāties eirozonā - tieši tā! -, bet ne 2014.gadā. Nav mums tāda pienākuma! Mums saka: „Māstrihtas kritēriji 2013.gadā tiks izpildīti, tāpēc ir jāizmanto labvēlīgā situācija.” Tātad tad visas zvaigznes debesīs atradīsies vienā līnijā, bet pēc tam tās var aizskriet uz visām pusēm. Jā, mēs varam arī tā rīkoties. Bet galvenais jautājums: „Vai mēs varēsim izpildīt Māstrihtas kritērijus ilgtermiņā, nevis vienu gadu?” Māstrihtas kritēriji: valsts parāds, budžeta deficīts, inflācijas līmenis. Tie ir tie galvenie trīs parametri, kurus nosauca pirmām kārtām. Mēs esam iemācījušies griezt budžetu, savest kārtībā debetu un kredītu, labi strādājam ar šķērēm. Mēs spējam pārvaldīt valsts parādu. Jautājums: vai mēs protam nodrošināt zemu inflācijas līmeni, vai esam droši, ka inflācija nepieaugs straujāk pēc iestāšanās eirozonā un nenogalinās mūsu konkurētspēju, kā tas notika daudzās Eiropas Savienības valstīs, kuras bija pievienojušās eirozonai? Jautājums par inflāciju ir plašākā apspriežamā daļa, kā mēs panāksim ekonomikas izaugsmi, stabilitāti, iestājoties eirozonā. Līdz šim tām nabadzīgajām valstīm, kas jau iestājušās eirozonā, izveidot stabilu un drošu ekonomiku īsti nav izdevies nevienai. Es saprotu, ka kādam varbūt šķitīs apvainojoši tas, ka nosaucu mūsu valsti, Latviju, par nabadzīgu valsti. Bet tā ir realitāte! Tas, ka valsts IKP daļa vienam valsts iedzīvotājam ir no mazākajām Eiropas Savienībā kopā ar Latvijas ārēji izteikti negatīvo - 300 procentu apmērā - tirdzniecības bilanci, ierindo mūsu zemi starp nabadzīgākajām valstīm Eiropā. Runājot par valstīm, kuras nabadzīgas iestājas eirozonā, nav labu piemēru, ka valsts būtu palikusi bagātāka pēc iestāšanās eirozonā vai to bagātība būtu saglabājusies. Galvenā eirozonas priekšrocība ir lētāki kredītresursi, par kuriem maksāsim mazāk. To mēs visi labi zinām, par to mēs katru dienu dzirdam. Bet vienlaikus tā ir arī eirozonas galvenā problēma nabadzīgajām valstīm. Kādu brīdi tajās valda uz patēriņa bāzēts uzplaukums, bet pēc tam tās nonāk ekonomiskās grūtībās. Viena no šo grūtību pazīmēm ir milzīgs bezdarbs bez laba risinājuma šā bezdarba novēršanai. Kāpēc tā notiek? Visām nabadzīgajām valstīm pēc iestāšanās eirozonā bija sākotnējs ieguvums. Šo valstu iedzīvotāji varēja lētāk nopirkt preces, kas ražotas citās valstīs, kā arī viņiem parādījās plašāka pieeja kredītiem. Un lielākoties šo valstu iedzīvotāji arī izmanto šos lētāk pieejamos kredītus. Viņi sekmīgi patērē importa preces par zemākām cenām, taču valstī aug inflācija. Rezultātā tiek apgrūtināta vietējās rūpniecības attīstība, jo cenu līmenis valstī ir pieaudzis. Cenas iekšzemes tirgū aug. Aug arī iepirkuma cenas. Līdz ar to krītas iekšzemes ražošanas rentabilitāte un vietējā rūpniecība nokļūst apgrūtinātā stāvoklī. Tātad laikā, kad importētāji iegūst, eksportētāji zaudē. Ražojošajai nozarei nav tik svarīgs ieviestais eiro tādēļ, ka tā jau šodien pēc būtības dzīvo eiro apstākļos. Viņi ņem kredītus eiro izteiksmē, viņi arī saņem savu peļņu eiro. Viņiem lielas starpības pēc eiro ieviešanas nebūšot. Labums būs patēriņa sektoram. Līdz ar to pieaugs imports, pieaugs preču patēriņš, un līdz ar to arī liela ekonomikas daļa kļūs vairāk patērējoša, nevis ražojoša. Beigu beigās ekonomika sāka bremzēties pēc tam, kad bija pagājusi sākotnējā eiforija, kad visi priecājās. Un nu mēs saprotam, ka esam kļuvuši konkurētnespējīgi. Kā eirozonā varam palielināt to investoru skaitu, kuri investē ražošanā, un mazināt to investoru skaitu, kuri investē banku attīstībā vai nekustamajos īpašumos? Tātad - kā mēs varam izglābties no visu to valstu likteņa, kas, iestājoties eirozonā, piedzīvoja ļoti lielus izaugsmes tempus, bet pretī dabūja cenu burbuļus pārkarsētā ekonomikā? Ja mēs uz šo jautājumu neatbildēsim, tad mēs piedzīvosim to, ka mums neatjaunosies darba vietas, mūsu tautieši no emigrācijas arī neatgriezīsies, depresija turpinās piemeklēt mūsu cilvēkus un Latvija paliks trešajā vietā Eiropas Savienībā aiz Lietuvas un Ungārijas pēc izdarīto pašnāvību skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Latvijas Banka deklarē, ka tās mērķis ir cenu stabilitāte, bet tieši praktiskā mehānisma trūkums cenu stabilitātes nodrošināšanai pēc iestāšanās eirozonā ir viena no lielākajām eirozonas problēmām. Cenu pieaugums noveda pie tā, ka nabadzīgās valstis kļuva konkurētnespējīgākas, nokļuva pie aizvien lielāka patēriņa un pie aizvien mazāka eksporta. Tieši cenu stabilitātes mehānisma trūkuma rezultātā nabadzīgajās valstīs relatīvi pieauga cenu līmenis salīdzinājumā ar bagātajām Ziemeļvalstīm. Latvijas Bankai un arī Eiropas Centrālajai bankai nav nekādu mehānismu, kā to var novērst. Tad, kad Latvijā bija „treknie” gadi un lats bija piesaistīts - un joprojām ir piesaistīts! - eiro, Latvijas Banka nespēja kontrolēt cenu līmeņa pieaugumu. Un jautājums ir, vai mēs... ko mēs darīsim, ja mēs iestāsimies eirozonā. Tātad jautājums par iestāšanos eirozonā reducējas uz diviem jautājumiem. Vai pati Latvija ir sagatavojusies tik labi, lai iestātos eirozonā, vai mēs jau varam būt tik spēcīgi, lai izturētu kredītu ieplūdi mūsu valstī? Vai mēs esam nodrošinājuši nepieciešamo konkurētspēju, lai būtu stipri pret jauno „eirovēju”? Tas ir viens jautājums. Un otrs. Vai Eiropas Savienība ir tik droša... es runāju par eirozonu: vai eirozona ir tik droša, lai nodrošinātu jaunajām eirozonas dalībniecēm, valstīm, tādu režīmu, lai tās netiktu izputinātas šajā „eirovējā” un lai tās problēmas, kuras piemeklējušas citas eirozonas valstis - Portugāli, Spāniju, Grieķiju, Īriju -, neatkārtotos arī mūsu Latvijā? (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.) Dažreiz mums saka, ka, lūk, skatieties, Igaunija iestājusies, viņiem viss ir labi, un tā ir tā valsts, kas ir mūsu paraugs. Es secinu: jā, protams, ģeogrāfiski Igaunija ar savu ekonomikas struktūru, ar savu pieredzi, ar savu politisko vēsturi ir Baltijas krastos; igauņi ir mūsu kaimiņi. Bet vienlaikus... ekonomiski, pēc savas konkurētspējas tajos apstākļos, kuros atrodas visas eirozonas dalībvalstis, Igaunija atrodas starp Portugāli un Spāniju. Un tās pašas problēmas, kuras piemeklējušas Portugāli un Spāniju, sagaidīs arī tās valstis, kurām nebūs pa spēkam nodrošināt savu konkurētspēju. Diemžēl šobrīd eirozona vēl nav sagatavojusies, lai būtu laipna pret tām valstīm, kuras vēlas tai piebiedroties. Un līdz ar to es uzskatu, ka pagaidām Latvijai nav vēl pienācis laiks iestāties eirozonā, un līdz ar to es domāju, ka arī šis tehniskais, atkārtoju, lēmums... likumprojekts, kuru mēs šobrīd skatām, vēl nav sagatavots īstajā laikā, lai mēs to varētu atbalstīt. Paldies. (SC frakcija aplaudē.)".
• 2012_12_13-seq561 language "lv".
• 2012_12_13-seq561 speaker Igors_Pimenovs-1953.
• 2012_12_13-seq561 mentions Q822919.
• 2012_12_13-seq561 mentions Q211.
• 2012_12_13-seq561 mentions Q4294791.
• 2012_12_13-seq561 mentions Q37.
• 2012_12_13-seq561 mentions Q191.
• 2012_12_13-seq561 mentions Q193089.
• 2012_12_13-seq561 mentions Q458.
• 2012_12_13-seq561 mentions Q687709.
• 2012_12_13-seq561 mentions Q8901.
• 2012_12_13-seq561 mentions Q39731.
• 2012_12_13-seq561 mentions Q28.
• 2012_12_13-seq561 mentions Q22890.
• 2012_12_13-seq561 mentions Q41.
• 2012_12_13-seq561 mentions Q29.
• 2012_12_13-seq561 mentions Q45.