Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_12_13-seq577> ?p ?o. }

• 2012_12_13-seq577 type Speech.
• 2012_12_13-seq577 number "577".
• 2012_12_13-seq577 date "2012-12-13".
• 2012_12_13-seq577 isPartOf 2012_12_13.
• 2012_12_13-seq577 spokenAs 101.
• 2012_12_13-seq577 spokenText "Valstsvīrs no politiķa atšķiras ar to, ka politiķis orientējas uz nākamajām vēlēšanām, bet valstsvīrs - uz nākamajām paaudzēm. (No zāles dep. I.Cvetkova: „Kas to pateica?”) Šis ir bijušā Lielbritānijas premjera Vinstona Spensera Čērčila teiktais (No zāles: „Čērčils ir mūsu...”), un tas man liek aizdomāties, uz kurieni orientējas šeit, zālē, sēdošie lielākie eiro pretinieki. Un no iepriekš teiktajām vairākām „kosmosa” runām es aicinu nolaisties līdz konkrētiem Latvijas cilvēkiem un uzņēmējiem. (Starpsaucieni no zāles.) Un Elksniņš arī iepriekš... deputāts Elksniņš teica, ka nekas nenotika, kad mēs 2008.gadā nepievienojāmies eirozonai. Nu, paskatīsimies! 2012.gada novembrī lauksaimnieku kredīti eirovalūtā bija 69,5 procenti, tas ir saskaņā ar FKTK datiem. Starpbrīdī es veicu tādu telefonisku ekspresaptauju - vairākiem uzņēmējiem piezvanīju, un konkrēts piemērs: 650 Latvijas zemnieku uzceltā ražotne „Latvijas Piens” mēnesī - mēnesī! - zaudē no 7 tūkstošiem līdz 10 tūkstošiem latu. Gadā tie ir 84 tūkstoši līdz 120 tūkstoši latu. Varbūt labāk viņi šo naudu investētu iekārtās vai sadalītu attiecīgi dividendēs saviem zemniekiem, vai ne? Otrkārt, lauksaimnieku kooperatīvs „Latraps”. No šī gada jūlija līdz šodienai viņi ir konvertācijā zaudējuši 270 tūkstošus. Tas ir tikai pusgads! Ja mēs sarēķinām gadu kopā, šī summa ir ievērojami lielāka. Tālāk. Konkrētas saimniecības. Protams, šie divi pirmie... Tās ir lielas konkrētas saimniecības (nesaukšu nosaukumus). Augkopības un biškopības saimniecība Zemgales pusē - paliela saimniecība, 500 hektāru - katru gadu zaudē 3 tūkstošus latu. Augkopības saimniecība Latgales pusē katru gadu - 2 tūkstošus latu... Viena gaļas lopu saimniecība Aizkraukles pusē zaudē tūkstoti latu. Tie ir konkrēti zemnieki, un tie ir viņu negūtie ienākumi, kurus... Labāk būtu bijis šo naudu iztērēt, nezinu, bērniem, skolai vai jebkam citam. „Latvijas Finieris” (tur gan ir vēl interesantāka situācija, bet laika trūkuma dēļ es nevaru to komentēt) zaudē 50-60 tūkstošus eiro gadā. Es vēlos uzrunāt cienījamos kolēģus no ZZS un jautāt: vai nav tā, ka jūs, paši to neapjauzdami, faktiski strādājat pret Latvijas lauksaimnieku interesēm? (Starpsaucieni no zāles.) Vai arī jūs šobrīd domājat, ka ražojošie lauksaimnieki nav jūsu auditorija nākamajās vēlēšanās (ar to pieminu arī minēto Čērčila citātu)? (Starpsaucieni no zāles.) Ir jāapzinās, ka Latvijas valsts nākotne ir atkarīga no spēcīgas un konkurētspējīgas industriālās ražošanas. Paskatīsimies citus skaitļus! Kopumā katru gadu uzņēmēji konvertācijās samaksā 70 miljonus eiro - 10 gados tas ir gandrīz miljards eiro. Un tie ir tikai uzņēmēji, par kuriem es runāju! Šobrīd es nerunāju par privāto sektoru, kur mums ir... Iepriekšējie runātāji... Vismaz trijiem ir diezgan apjomīgas saistības tieši eirovalūtā. Un jo sevišķi tāpēc es viņus... vēlos arī aicināt šos kolēģus pārdomāt, jo šie uzkrājumi eirovalūtā jums... arī tas nozīmē, ka jūs lieku naudu maksājat bankām par konvertācijām. (Starpsaucieni no zāles.) Domājot par kredītprocentu likmēm nākotnē - un uzņēmējiem šis ir ārkārtīgi svarīgs faktors! -, ir skaidrs, ka eirozonā katrs uzņēmējs maksās mazāk nekā tad, ja Latvija eirozonā nebūs. Un, ja mēs paskatāmies, kuri jo īpaši priecājas par esošo situāciju, tad rodam atbildi uz jautājumu, kur tad paliek īsti tā mūsu nauda. Ir jāsaka, ka tā paliek zviedru bankās un paliek pie naudas mijējiem, kā to iepriekš teica arī Elksniņa kungs, un, manuprāt, varētu arī domāt, ka ne vienmēr tā pozīcija tādos īpaši svarīgos jautājumos patiesībā balstās uz tādām lielām lietām. Dažkārt tie var būt arī mazāki iemesli, tāpēc, kolēģi, es aicinu jūs atsaukt atmiņā arī slaveno Rīgas domes skandālu (No SC frakcijas: „Ooo!”), kur pie varas esošajiem tik ļoti kārdinoši bija pa kluso novirzīt Rīgas iedzīvotāju naudu - vairākus miljonus latu - ienesīgajā naudas maiņas biznesā. Līdz ar to pirms lēmuma pieņemšanas es aicinu katru no jums apdomāt šo Čērčila vēstījumu par to, vai jūs vēlaties būt politiķi vai valstsvīri. Paldies. (Frakcija VIENOTĪBA aplaudē.)".
• 2012_12_13-seq577 language "lv".
• 2012_12_13-seq577 speaker Edvards_Smiltens-1984.
• 2012_12_13-seq577 mentions Q211.
• 2012_12_13-seq577 mentions Q2660080.
• 2012_12_13-seq577 mentions Q2089528.
• 2012_12_13-seq577 mentions Q23666.
• 2012_12_13-seq577 mentions Q11713991.