Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2014_10_23-seq154 spokenText "13. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.".
• 2015_07_08_313-seq74 spokenText "12. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.".
• 2015_07_08_313-seq72 spokenText "11. - veselības ministra Gunta Belēviča priekšlikums. Komisijas sēdē nav atbalstīts.".
• 2015_07_08_313-seq68 spokenText "9.priekšlikums. Izstrādājusi atbildīgā komisija. Komisijas sēdē atbalstīts, mainot turpmāko pantu numerāciju.".
• 2015_07_08_313-seq66 spokenText "8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.".
• 2015_07_08_313-seq64 spokenText "7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.".
• 2015_07_08_313-seq62 spokenText "6. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Reiņa Uzulnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts 9.priekšlikumā.".
• 2015_07_08_313-seq60 spokenText "5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, mainot turpmāko daļu numerāciju.".
• 2015_07_08_313-seq58 spokenText "4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
• 2015_07_08_313-seq56 spokenText "3. - veselības ministra Gunta Belēviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts 4. un 9.priekšlikumā.".
• 2015_07_08_313-seq54 spokenText "2. - veselības ministra Gunta Belēviča priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
• 2015_07_08_313-seq52 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Saeimas Prezidija locekļi! Cienījamās kolēģes, godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija, sagatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, pavisam saņēma 18 priekšlikumus. 1. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Reiņa Uzulnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts 2.priekšlikumā.".
• 2015_07_08_313-seq51 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā lasījumā ir pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likums”, trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.".
• 2015_07_08_313-seq50 spokenText "Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.135/Lp12 - “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā Iekšējās drošības biroja izveidošanu. Priekšlikumi nav iesniegti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
• 2015_07_08_313-seq49 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts galīgajā lasījumā ir pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
• 2015_07_08_313-seq48 spokenText "Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus trīs priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2015_07_08_313-seq46 spokenText "Arī 3.priekšlikums ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
• 2015_07_08_313-seq44 spokenText "2.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.".
• 2015_07_08_313-seq42 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Skatām grozījumus Kredītiestāžu likumā. Otrajā, galīgajā, lasījumā esam saņēmuši trīs priekšlikumus. 1.priekšlikums ir atbildīgās komisijas - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas - priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
• 2015_07_08_313-seq41 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ivara Zviedra atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 53, atturas - 4. Lēmums nav pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”. Darba kārtībā likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.".
• 2015_07_08_313-seq40 spokenText "Komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Ivara Zviedra atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata” un ar vienbalsīgu lēmumu to neatbalstīja. Tā ka aicinu Saeimu balsot “pret”.".
• 2015_07_08_313-seq39 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Daiņa Mjartāna atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 29, atturas - 14. Lēmums nav pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ivara Zviedra atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata”. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.".
• 2015_07_08_313-seq38 spokenText "Jūs beidzot lietojat āmuriņu... Man prieks.".
• 2015_07_08_313-seq36 spokenText "Lūdzu, balsojiet “par” Daiņa Mjartāna atlaišanu no amata.".
• 2015_07_08_313-seq35 spokenText "Kaimiņa kungs, jūsu lūgtās deviņas sekundes ir beigušās.".
• 2015_07_08_313-seq34 spokenText "Jā, jā, jā, jā... Paldies. Nu beidziet! Jūs mani atkal pārtrauksiet tagad, nu? (No zāles dep. I.Viņķele: “Jāiemācās no galvas!”) Jūs, Čigānes kundze, netraucējiet cilvēkiem strādāt, jā! Tātad, vadot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē darba grupu jautājumā par sabiedriskā medija iziešanu no reklāmas tirgus, esmu redzējis cinisku attieksmi pret nozares profesionāļu teikto gan no NEPLP, gan no Daiņa Mjartāna puses. Problēmas tiek izaicinoši pabāztas zem paklāja, sarakstes ar nozares profesionāļiem tiek veiktas formāli un nicinoši, un - galvenais! - tiek pieņemti neprofesionāli lēmumi. Lūk, pēdējais pierādījums! Satversmes tiesa ir pieņēmusi izskatīšanai lietu par absolūti nekompetenti izveidotajiem likuma pārejas noteikumiem, kuru rezultāts ir tas, ka papildus haosam nozarē, sākot ar 2016.gada 1.janvāri, tiek aizliegta latgaliešu valodas lietošana elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Mīļie kolēģi no Latgales! (No zāles: “Aūū!”) Uzrunāšu katru no jums personīgi. Cienījamie un godātie deputāti: Silvija Šimfa, Jāni Trupovniek, Jāni Klauž, Rihard Eigim... viņa šodien nav, bet viņš ir no Latgales, Andrej Elksniņ (No zāles dep. A.Elksniņš: “Es te!”)... tu esi no Latgales, Ivan Ribakov, Jāni Tutin, Vladimir Nikonov, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Inese Laizāne, Dzintar Zaķi no Latgales (No zāles: “Ooo!”), Aldi Adamovič, Janīna Kursīte, Juri Viļum! Lūdzu, ieklausieties advokātu biroja sagatavotajā juridiskajā atzinumā (es tagad citēšu): “Tāpat “Latgales Radio”, kas ir vienīgā radio programma, kurā 35 procenti no radio programmas daļas tiek raidīts latgaliski, būs spiesta raidīt tikai un vienīgi valsts valodā - latviešu valodā!” Nākamā lieta. Es nezinu, kā jūs, kolēģi, bet es jūs varu painformēt, ka Latvijā eksistē “melnais tirgus” frekvenču piešķiršanā. Frekvence maksā no 300 līdz 500 tūkstošiem eiro. Frekvences visas pieder Latvijas valstij, un tie ir Latvijas valsts aktīvi. Mjartāna kungs par šo lietu ir ļoti labi informēts, ka tu vari iegādāties frekvenci un taisīt augšā savu radio, ja vien tev pietiek naudas. Kā piemēru varētu jums minēt... Bija tāds “Radio 101”, tam iedeva licenci kā “sieviešu radio”. Tas tagad nodarbošoties ar sieviešu auditorijas uzrunāšanu. Šobrīd tas ir biznesa radio, kam nekāda sakara ar sievietēm nav, pat diktori nav sievietes. Tā ir tāda maza lieta, bet vai Mjartāna kungs ir tas, kurš par to ir atbildīgs? Vai arī “900 sekundes”... Ko jūs teiksiet saviem vēlētājiem Latgalē? Ko mēs kā Saeima teiksim sabiedrībai? Ja šis nav pierādījums Daiņa Mjartāna nekompetencei, tad es nezinu, kas tas ir. Es aicinu jūs balsot “par” nekompetenta padomes locekļa atlaišanu no darba. Nozarei ir nepieciešamas pārmaiņas, kuras Dainis Mjartāns nav spējīgs īstenot. (Starpsauciens no zāles: “Laiks!”) Lūdzu, balsojiet “par”...".
• 2015_07_08_313-seq33 spokenText "kolēģi! Informācijas kara apstākļos radio nozarei Latvijā ir nepieciešams kompetents vadītājs. Kompetents! Vadot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupu, Viņķeles kundze, kura pazuda... (Dep. I.Viņķele ir piegājusi pie dep. A.Loskutova un L.Čigānes.) āāā... par sabiedrisko... Nesarunājieties ar zāli, Kaimiņa kungs! Turpiniet debates.".
• 2015_07_08_313-seq32 spokenText "Nu ko, labdien vēlreiz, cienījamie kolēģi! Es nezinu, par ko domāja NEPLP loceklis Dainis Mjartāns, kad viņa pārraudzībā tika pieņemts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumu 27.punkts. Es nezinu, uz ko viņš cerēja, kas viņu motivēja, kādi labie nodomi lika viņam ignorēt radio nozares profesionāļu teikto, kādas dvēseles mokas viņš cieta, ar muļķīgu apraides atļauju un apraides valodas piešķiršanas politiku pilnībā izpostot jau tā trauslo radio nozari Latvijā. Es negribu teikt, ka mani tas neinteresē pilnībā. Jāatzīst, ka manī ir neliela interese arī par Daiņa Mjartāna motivāciju. Varbūt viņš domāja, ka radio un reklāmas nozares profesionāļi klusēs par to, kā tiek pieņemti lēmumi par viņu nozari. Varbūt viņš bija pārliecināts, ka viņš ir labs saimnieks un valsts interešu aizstāvis. Visticamāk gan, ka viņš, tāpat kā Dimants, domāja tā: “Iepūt man tur, kur skan! Tev tāpat neskan tā kā man.” Bet šobrīd mēs lemjam par jautājumu, kam nav nekāda sakara ar Daiņa Mjartāna motivāciju, tāpat tam nav nekāda sakara ar mediju brīvību, žurnālistu pašcenzūras riskiem, dažādām tiesiskuma izpratnēm.".
• 2015_07_08_313-seq30 spokenText "Komisija izskatīja šo lēmuma projektu un ar balsu vairākumu nolēma neatbalstīt Daiņa Mjartāna atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata.".
• 2015_07_08_313-seq29 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Aijas Dulevskas atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 51, atturas - 5. Lēmums nav pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Daiņa Mjartāna atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata”. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.".
• 2015_07_08_313-seq28 spokenText "Kolēģi, 2.jūlija sēdē komisija izskatīja Prezidija nodoto iesniegumu “Par Aijas Dulevskas atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata”, un komisija neatbalstīja šo lēmuma projektu. Lūdzu balsot “pret”!".
• 2015_07_08_313-seq27 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Aināra Dimanta atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 8, atturas - 3. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Aijas Dulevskas atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata”. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.".
• 2015_07_08_313-seq26 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi deputāti! Arī es tāpat kā deputāts Seržants nāku no mediju jomas un tāpat izvēlējos nestrādāt šajā komisijā, bet savu nostāju es pateikšu vispirms vienā teikumā: Saeimai ne tikai vajadzētu atlaist šo padomi, bet arī vajadzētu turpmāk neievēlēt nākamo. (No zāles dep. V.Spolītis: “Bravo!”) Es ļoti labi atceros dedzīgās diskusijas, kas bija šeit. Un pie šīs kārtības mēs arī nākotnē kāpsim uz tā paša grābekļa un atlaidīsim nākamo. Pēc cik ilga laika, nezinu - pēc mēnešiem vai pēc gada. Tie argumenti... nu, grūti mums tos ir pievilkt, bet atrodam - tātad 59.pants, Valsts kontroles atzinums, taču arī Valsts kontrole pati ir teikusi, cik nesamērīgs solis tomēr būtu tieši šīs padomes atlaišana. Reputācija - 56.pants. Nu, ko? Par baļķi un skabargu te varbūt arī jāatceras un jājautā dažam labam. Nu, ko? Tad mēs tautu smīdināt gribam ar šo reputāciju? Jo ar reputāciju vienmēr ir tā, ka pret mums ir netaisnīgi. Visādas kampaņas ir pret mums pašiem... un žurnālisti visu ko saraksta. Bet par citiem: jā, jā, jā! Tur, tur, tur ir ļoti pareizi! Un vai nav tā, ka, vērojot pēdējos trīs gadus, varbūt pat vairāk... es aicinu par to padomāt, jo Saeimas darbs aizvien vairāk reizēm iegūst televīzijas šovu formātu. Ir slikta tā sēde, kur kāds nav kārtīgi tā... es nevaru atrast pat pieklājīgu vārdu... nu, kārtīgi publiski... pazemojoši tā sabrāzts... Visas trīs... vismaz trīs funkcijas Saeima grib uzņemties. Ne tikai likumdošanu, bet arī tiesāšanu. Un pie tam publisku tiesāšanu... to visu tā arī labi parādot un savā veidā uzņemoties arī tā dēvētās ceturtās varas funkciju. Tā. Vēl kompromisa variants. Priekšsēdi ievēlē pati padome, un, ja gribam atlaist tikai priekšsēdi, tad varbūt viņiem par to ir jādomā. Un es aicinātu tā vietā, lai šeit ķidātu katru padomes locekli atsevišķi, domāt Saeimai par to, ar ko Saeimai primāri ir jānodarbojas, - ar likumdošanu. Un šeit jau vairākus gadus prasās mainīt likumu un to izstrādāt līdz šīs padomes pilnvaru beigām: a - padomes funkciju maiņa, un otra lieta - pārskatīt, kas tad to padomi tomēr ievēlē. Ir redzams, ka pēc līdzšinējās sistēmas Saeima vienkārši ar to netiek galā. Tātad es aicinu domāt par jaunu likumu, jo tur ir tā problēma. Un beigās arī teikšu vienā teikumā: palieciet savās vietās, padome lai paliek savā vietā! (Daži deputāti aplaudē.)".
• 2015_07_08_313-seq24 spokenText "Labdien, kolēģi! Ņemot vērā manu iepriekšējo nodarbošanos, es speciāli šajā Saeimā izvēlējos nedarboties komisijās, kas ir saistītas ar sabiedriskajiem un komercmedijiem, bet nu šoreiz tomēr es dažus vārdus gan teikšu un sākšu no tās vietas, kur pabeidza Vucāna kungs. Ziniet, esmu cilvēks ar lielu dzīves pieredzi, kurā ietilpst pat divi gadi padomju armijā, kas nu gan nebija tā estētiskākā vieta. Es domāju, ka es šajā dzīvē esmu jau visu dzirdējis un mani nekas vairs nevar pārsteigt, bet tad, kad paklausījos “Latvijas Radio 5” tekstus, kas ēterā ir jau kopš ziemas, nevis nupat, ziniet, mani tie tomēr pārsteidza. Es arī ieteiktu trīs bērnu māmiņai Viņķeles kundzei palasīt TVNET vakar ievietoto dziesmas tekstu pilnu atreferējumu, tas ir tieši par sievieti, par māti un tā tālāk. Es jums iesaku izlasīt, jo, ja es būtu Dimanta kungs, pēc šīs vienas dziesmas “Latvijas Radio 5” būtu ciet. Bet lai nu paliek emocijas! Galu galā mēs te nerunājam par Svēto Pēteri, bet runājam par valsts iestādi, ko ievēlē Saeima, kurai ir tiesības prasīt no šīs valsts iestādes kaut kādus rezultātus. Un mēs uzdodam tādu lielu jautājumu: vai mediju jomā ir vērojami uzlabojumi pēdējo trīs gadu laikā? Nav vērojami uzlabojumi! Vai sabiedriskie mediji un komercmediji ir kaut kā nostājušies uz kaut kādas vienotas platformas un mēģina kopā kaut kā rūpēties par valsts iedzīvotāju labklājību, patriotismu? Nē, nav nekas tāds noticis! Sabiedriskie un komercmediji ir jo dienas, jo arvien dziļāk ierakumos viens pret otru. Un galu galā pirms šīs sēdes es speciāli aprunājos gan ar Laizānes kundzi, gan ar Mūrnieces kundzi, kuras pēdējos trīs gadus ir vadījušas šo atbildīgo komisiju. Pēc viņu teiktā, NEPLP iesniegtie likumprojekti visi ir sākotnēji bijuši absolūti nelietojami. Un praktiski visi tie grozījumi, kas ir pieņemti, visi ir pieņemti, strādājot komisijai, nevis NEPLP. Tad nu es paņēmu NEPLP 2014.gada publisko pārskatu. Un ko es tur konstatēju? Ka viņiem ir vesels sekretariāts, kurā ir... viens, divi, trīs... trīs juriskonsulti un vēl trīs eksperti, kā arī ļoti vērtīgs līgums ar advokātu Liepas kungu. Tad ir jautājums: ko viņi no sevis iedomājas? Un kāpēc galu galā, tērējot valsts līdzekļus, viņi nes uz Saeimu acīm redzamu brāķi? Un es domāju, ka tomēr zināmus rezultātus mums ir tiesības prasīt no šīs komisijas, ņemot vērā, ka mēs arī godprātīgi izpildījām Dimanta kunga pirmo prasību, ko viņš izteica, stājoties šajā amatā, tas ir, palielināt algu. Un, kas attiecīgi saņem, tam attiecīgi būtu arī jāstrādā, tāpēc es aicinu balsot “pret” Dimanta kungu. Par pārējiem, protams, šiem locekļiem var domāt, bet es domāju, ka arī radio uzraugam būtu ejams cits ceļš. Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)".
• 2015_07_08_313-seq22 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Visdrīzāk es nebūtu nācis šodien tribīnē, ja kolēģe Viņķeles kundze nebūtu runājusi par veselo saprātu un pašsaglabāšanās instinktu. Mēs runājam šobrīd par institūciju un par tās vadību, kura atbild ne tikai par finanšu līdzekļu izmantošanu atbilstoši Latvijas valstī pieņemtajiem likumiem, bet kuras pārziņā ir arī tas jautājums, kā valsts budžeta līdzekļi tiek izmantoti tajos masu medijos, kas ir publiskā pārraide, tātad radio, televīzija, un kas arī tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem. Un kāds ir šo raidījumu saturs? Mazāk nekā mēnesi atpakaļ mēs šeit ļoti intensīvi diskutējām par tikumības lietām, runājot par Izglītības likumu. Pēdējo divu nedēļu laikā es kā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs esmu saņēmis veselu virkni dažādu materiālu, kas skar šo jautājumu, taču tie skar nevis tikumību skolās, bet tikumību masu saziņas līdzekļos un galvenokārt “Latvijas Radio 5”. Un es noklausījos vēl vakar vakarā... es nepaslinkoju, iegāju arhīvā un noklausījos virkni raidījumu. Un, godīgi sakot, es tiešām to nezināju, kādi vārdi skan šajā radio... iepriekš jau zinot saturu... nevis, tā teikt ekspromtā, bet iepriekš zinot saturu, kas tiek tur pārraidīts... Un man ir jāpievienojas to Latvijas vēlētāju viedoklim, kuri rakstīja komisijai par to, ka šāda rīcība nav pieļaujama un ka NEPLP, kas ir uzraudze, nav - jau ilgstoši nav! - pildījusi to, ar ko tai ir jānodarbojas, uzraugot saturu un cenšoties ar likumā paredzētajiem līdzekļiem ierobežot saturu, lai tas būtu atbilstošs tiem vispārējiem morāles principiem, kas, starp citu, ir noteikti arī mūsu Satversmē. Un neatkarīgi no tā, ko jūs, kolēģi, šodien runājāt par finanšu lietām, tikai šī viena morālā apsvēruma dēļ es esmu pārliecināts par to, ka, ja mēs balsosim “par” to NEPLP locekļu atlaišanu, kuri atbild par saturu Latvijas Radio, mēs būsim pildījuši to, ko mēs esam solījuši saviem vēlētājiem. Paldies. (Dep. A.Kaimiņš aplaudē.)".
• 2015_07_08_313-seq20 spokenText "Cienījamie kolēģi! Situācija ar padomi ir bēdīga, bet likumsakarīga, un tās ir tiešas sekas... padomes ievēlēšanas procedūras sekas. Atgādināšu kolēģiem, ka 2012.gada sākumā vēlēšanas pirmo reizi notika pēc jaunajiem noteikumiem. Pirms tam kandidātus izvirzīja Saeimas frakcijas, un vienmēr bija tā, ka gan koalīcijas, gan opozīcijas frakciju izvirzītie kandidāti tika ievēlēti. Šoreiz bija savādāk: kandidātus izvirzīja nevalstiskās organizācijas. Pilsoniskā sabiedrība aktīvi izmantoja šādas tiesības, un kopumā tika izvirzīts 41 kandidāts. Mūsu komisija daudz nodarbojās ar kandidātu uzklausīšanu, intervēšanu un tā tālāk. Bet tajā pašā laikā saskaņā ar tām pašām vecajām, labajām tradīcijām kaut kur aiz kulisēm divi konkrēti cilvēki vienojās par pieciem konkrētiem kandidātiem. (No zāles dep. I.Rībenas starpsaucieni.) Un topošo padomes locekļu vārdi tika publicēti medijos jau vairākas nedēļas pirms balsojuma! Tas bija ļoti spilgts liekulības piemērs. Un tagad mēs sastopamies ar sekām. Kādas ir vēlēšanas - tāda ir arī padome! Es lielā mērā piekrītu Spolīša kungam, ka tie argumenti, ko izvirzīja priekšlikuma iesniedzēji, neiztur kritiku, jo Valsts kontrole kritizē visus. Tiesas sprieduma nav, izmeklēšanas nav, krimināllietas nav. Tā ka pagaidām par to visu spriest ir pāragri. Bet paskatīsimies pēc būtības! Salīdzināsim šīs padomes paveikto ar to, ko kandidāti solīja pirms vēlēšanām. Viens no galvenajiem solījumiem bija novērst mediju koncentrāciju. Ko mēs redzam tagad? To, ka faktiski nacionālās televīzijas ir monopolizētas, tās pieder vienam īpašniekam. Ļoti daudz tika runāts par vienoto sabiedrisko mediju. Patiešām ļoti svarīgs uzdevums! Daudz naudas tika iztērēts, pat ļoti daudz. Kāds ir rezultāts? Tās piedāvātās koncepcijas netika apstiprinātas. Turpat vien esam, kur bijām. Tie likumprojekti, ko mēs komisijā saņēmām no padomes, ir ne tikai nekvalitatīvi izstrādāti, bet arī ļoti nekonsekventi, jo pēc trijām, četrām, piecām dienām mēs saņemam jaunu likumprojektu, kur ir kaut kas pilnīgi cits, salīdzinot ar iepriekšējo. Padome saka: jā, mēs izdomājām tur vēl kaut ko... komisija kopā ar Juridisko biroju. Kaut kādā veidā jāapvieno un jāmēģina daudzmaz sakārtot šīs likumdošanas iniciatīvas. Un kas ir, manā skatījumā, vissliktākais un visbīstamākais? Tas, ka vairāki likumprojekti, ko diemžēl Saeima arī akceptēja pēc tam, ir skaidri pieņemti konkrētu tirgus spēlētāju interesēs. Tātad es pilnībā piekrītu Viņķeles kundzei, ka tāda necivilizēta lobēšana ir ļoti bīstama, bet tas arguments attiecas ne tikai uz esošās padomes locekļu oponentiem, bet arī uz pašu esošo padomi. Tā ka tur ir ļoti nopietnas problēmas. Es, protams, negribu aizvainot kādu ar kaut kādām aizdomām, bet es vienkārši aicinu visus apskatīties, kādus grozījumus mēs nesen nobalsojām. Paskatieties uz tirgus situāciju, un jūs paši redzēsiet, kā interesēs šie grozījumi tika pieņemti. Jā, patiešām mēs nerunājam par valsts amatpersonām. Padome ir neatkarīga institūcija, un arī likums tika izstrādāts tā, lai aizstāvētu šīs institūcijas neatkarību. Likums neļauj mums kā politiķiem vienkārši atlaist padomes locekļus tāpēc, ka mums nepatīk, kā viņi strādā. Tātad šis aizsargmehānisms pastāv arī attiecībā uz citām neatkarīgām institūcijām. Tajā pašā laikā ir vajadzīgi arī aizsargmehānismi pret šādām situācijām, kādas izveidojušās šobrīd. Mums arī Latvijas tauta jāaizstāv pret tiem cilvēkiem, kuri ļaunprātīgi izmanto savu neatkarīgo situāciju, ko nosaka likums. Tāpēc es teiktu tā, ka noteikti šī padome pelna atlaišanu. Cik juridiski korekti to var izdarīt - par to lai spriež juristi. Pagaidām es nedzirdēju... Pareizāk sakot, ir ļoti dažādi, atšķirīgi juristu viedokļi par iesniegtā lēmuma projekta atbilstību likumam. Galu galā par to lai spriež Satversmes tiesa vai cita kāda atbilstoša tiesa. Paldies.".
• 2015_07_08_313-seq18 spokenText "Kolēģi! 12.Saeimā, šajā sasaukumā, daži jauni censoņi solīja jaunu politisko kultūru šim sasaukumam. Šodien ir tā diena - mēs svinam jaunas politiskās kultūras pirmā tāda krietna, kārtīga lēmuma pieņemšanu. Šodien ir tā diena, kad namā, kurā mums būtu jātur svēts ne vien likuma burts, bet arī gars, mēs vienkārši veiksim politiskas izrēķināšanās prāvu: mēs lēmuma formā - ar likumdevēja varu! - izdarīsim to, kas nu katram uz sirds. Vienam tā ir gadiem ilgusi personiska nepatika; tā ir beidzot rēķinu savilkšana, kad to, kas publikas acīm nav redzams, kas nav redzams frakcijas sēdēs un valdes sēdēs... Tā naida un sava veida histēriskas izpausmes kulminējas lēmumā, rēķinu savilkšanā, un beidzot tiek lietas sakārtotas. Cilvēks, kas nepatīk, beidzot tiek nolikts pie vietas! Vēl vienam no censoņiem tā ir lobija interešu apkalpošana. Vienkārši nostiprinām lietas! Ir bijis uzdevums, cilvēks ir ienācis Saeimā, cīnījies kā traks; viņš beidzot dabū savu lēmumu, viņš dabū to, kā dēļ viņš šeit ir no dažām lobiju grupām deleģēts. Tā ir ļoti bīstama tendence. Ļoti bīstama! Es domāju, tās sekas mēs neapzināmies, jo tas ir precedenta - precedenta! - jautājums. Mēs tā - patīk, nepatīk!... Un lobija intereses šodien nostiprinām ar likuma spēku. Mēs neapzināmies, ka tas var noteiktā situācijā vērsties arī pret katru no mums. Ja nekas cits jūs neuzrunā, tad padomājiet, ka tieši šādā pašā veidā kāds varēs pie apstākļu maiņas lemt par kaut ko citu! Vienīgais veids, kā Saeimā izdzīvot korekti, ir patiešām godprātīgi lietot likuma procedūras, nevis piemeklēt situatīvus risinājumus. Man ir patiešām kauns par to, ka man jāpiedalās arī šajā šodienas farsā. Es noteikti balsošu “pret”. Cilvēkus, kuriem ir kaut cik veselā saprāta, pašsaglabāšanās instinkts un atbildība par valsti, es aicinu darīt tāpat - balsot “pret”. Un vēl es aicinu mūsu aktīvāko kolēģi Artusu Kaimiņu beidzot izpildīt vēlētājiem doto solījumu un izveidot to likumu (vai ko nu viņš bija tur solījis) par lobijiem, lai beidzot mēs varētu skaidri saprast, kurš tad te nāk, kurš lobē, ko lobē... un tā. (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Būs, Viņķeles kundze, būs! Es aicinu balsot “par”!”) Es aicinu balsot “pret”. Paldies.".
• 2015_07_08_313-seq16 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Te vairākas reizes tika teikts, ka viens likums - viena taisnība visiem. Tik tiešām, ja mēs skatāmies Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 56.pantu (No zāles dep. I.Rībena: “Šoreiz nav par ko!”), tad redzam, ka tas nosaka, kādā veidā šī organizācija vai iestāde ir neatkarīga institūcija, bet tajā pašā laikā 59.pants vismaz trijos punktos skaidro, kādā veidā var atlaist šīs padomes locekļus. Un tikai saskaņā ar 3.punktu pēc būtības mēs šo vienpadsmit kolēģu, iesniedzēju... sekojot viņu ieteikumam, varam viņus atlaist, pateicoties tam, ka ir radies šis reputācijas zudums. Tiešām tikko kolēģis Kārlis Šadurskis runāja par to, kā ir pārkāpts Likums par budžetu un finanšu vadību. Sudrabas kundze minēja vairākus likumus, kādā veidā ir izdarītas nelikumības. Par šo likumu pārkāpumiem es tiešām varu piekrist, bet, līdzīgi kā Sudrabas kundze teica un ko minēja arī Čigānes kundze, Valsts kontroles atzinumā tika minētas vēl vismaz septiņas iestādes, par kurām secīgi Publisko izdevumu un revīzijas komisijā un vēlāk... arī Saeimā mums būtu jāsāk tieši šāda pati procedūra par amatpersonu negodprātīgu rīcību un valsts līdzekļu izšķērdēšanu. Publisko izdevumu un revīzijas komisijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas kopīgajā sēdē kolēģis Mārtiņš Bondars vairākas reizes norādīja, ka NEPLP mājaslapā nav pietiekoši pārskatāma informācija par to, kas un kā ir darīts. Līdz ar to, skatoties šo mājaslapu, es apskatījos arī Valsts kontroles ziņojumus par citu kolēģu iepriekš paveikto. Piemēram, 2005./2006.gada Valsts kontroles ziņojums par Valsts kancelejas darbu vispār neparādās Valsts kontroles mājaslapā. 2004.gada finanšu pārskatā tiek ļoti skaidri pateikts, Mārtiņ, ka “nosūtīt vēstuli Latvijas Valsts prezidenta kancelejas vadībai par finanšu pārskata revīziju un konstatētajiem trūkumiem”. Tā ka viss ir tur! Tajā pašā laikā, ja mēs skatāmies 2004.gada 23.aprīļa Valsts kontroles atzinumu par Izglītības un zinātnes ministriju, tad tiek ļoti skaidri norādīts, ka nav uzrādīts valsts īpašuma ieguldījums 1 547 279 latu apmērā, kas veido valsts zinātniskās un zinātniski informatīvās iestādes, bezpeļņas organizācijas “Latvijas akadēmiskā bibliotēka” statūtkapitālu, nav uzskaitīta līdzdalība arī citās uzņēmējdarbībās un nepareizi iekļauta citu ministriju un to padotībā esošo iestāžu uzņēmējdarbība un citu iestāžu 23 gadu pārskati par zinātnisko līgumdarbu izpildi, palielinot aktīvus un pasīvu apjomu uz pārskata perioda beigām par 279 693 latiem un uz pārskata perioda sākumu - par 383 510 latiem. Un visbeidzot. 2006.gada 26.aprīlī arī tiek ļoti skaidri minēts, ka Tieslietu ministrijas virsgrāmata netiek kārtota atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Katra mēneša beigās žurnālā, virsgrāmatā un analītiskās uzskaites reģistrā nav aprēķinātas kopsummas - kontu debeta un kredītu apgrozījumi un šo kontu atlikumi. Revīzijas uzrādītā virsgrāmata par 2005.gadu ir sastādīta bez Rīgas apgabaltiesas datiem, bez algu konta apgrozījuma un ar nereāliem konta atlikumiem uz gada sākumu, piemēram, pamatbudžeta konta atlikums uzrādīts 7 miljoni, kaut gan saskaņā ar Valsts kases datiem tas ir tikai 157 tūkstoši... (No zāles starpsaucieni: “Par lēmumu! Par lēmumu!”) Tieši tā, es tūlīt beigšu! Tāpēc, lai nodrošinātu vienādas uzskaites un novērtēšanas metodes, šeit ir Valsts kontroles ieteikums Tieslietu ministrijai - padotības iestādēm noteikt vienotas vadlīnijas grāmatvedības politikas izveidē un uzskaites organizēšanā. Ko es ar to gribu teikt? Šī te liga un šīs te problēmas ar valsts amatpersonām un valsts iestāžu uzraudzību ir “ar bārdu”. Līdz ar to šādā veidā vienkārši izraut NEPLP no konteksta nebūtu nedz korekti, nedz pareizi. Ja mēs gribam sarīkot paraugprāvu, tad tas ir jūsu varā - to var lemt, bet izraut no konteksta - tas nebūtu prātīgi, tāpēc vispirms būtu jāpaskatās pēc būtības, kas tiek nodarīts... kādā veidā pašai Saeimai ir neizdarības ar budžeta likuma izstrādi vai rīcībpolitikas izstrādi, un tikai tad var vērsties pret amatpersonu... runāt par atstādināšanu, kura pēc būtības nav īsti likumīga. Paldies. Aicinu balsot “pret”.".
• 2015_07_08_313-seq14 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi un cienītās kolēģes! Es izdzirdēju par inkvizīciju un gribu pateikt savus argumentus, ka es neesmu inkvizīcijas komisijas loceklis. Godīgi sakot, kad Dimantu ievēlēja par šīs padomes priekšsēdētāju, es faktiski nopriecājos, jo nedaudz… pirms gadiem desmit mēs saistībā ar Čakstes fondu strādājām, un viņš izdeva grāmatu par Čaksti. Un es domāju: nu, ļoti sakarīgi! Bet ir ļoti konkrēta lieta - reputācija. Un, lūk, pagājušā gada novembrī, šķiet, 20.novembrī, es biju Vācijā pēc Baltvācu biedrības uzaicinājuma (viņi apmaksāja ceļu un viesnīcu, par pārējo bija jāmaksā pašiem), un tā sanāksme bija triju dienu sanāksme, un tur bija daudz cilvēku no Latvijas, no dažādiem rajoniem, - cilvēki, kas sadarbojas ar tiem vāciešiem, kuri dzīvoja Baltijā. Katru gadu viņi rīko šādas sanāksmes, un viņi ielūdz mani kā parlamenta pārstāvi, un arī no Igaunijas un Lietuvas bija parlamenta pārstāvji... Un, tā kā mēs bijām ielūgti, es godīgi tās trīs dienas tur nosēdēju. Pēkšņi otrajā dienā kaut kur ap pusdienlaiku parādījās Dimanta kungs. Ziniet, apmēram tā, kā Romas pāvests - atnāk un norunā savu runājamo. Es nevaru pateikt to runas sākumdaļu, jo tā ne sevišķi sakarīga bija, bet beigās, protams, bija tāda ļoti nesakarīga frāze, ka šī te nesakarīgā Saeima nedod to naudu, ko viņi prasa. Es arī vienu laiku strādāju Cilvēktiesību komisijā, un es biju gatavs teikt kādus argumentus, jo tur bija klāt studenti... Starp citu, no Šveices bija atbraukuši Latvijas studenti, no Vācijas - visi ļoti akurāti nosēdēja, ieskaitot vācu puses apmaksātās svinīgās vakariņas. Nekur Dimanta kunga nebija... Bet man jau nebija, kam teikt. Es jau jums teicu: viņš kā Romas pāvests pateica savu svinīgo runu un pazuda! Es domāju, ja viņš tajā s��dē bija, tas bija noticis tāpat kā man - atnāca oficiāls ielūgums. Nu, tad vispār neej, neparādies, ka tu tur esi bijis... Un ar šo tu attaisno savu nedarīšanu. Un, patiesību sakot, es redzu arī citās lietās, ka Dimanta kungs kā vadītājs absolūti neder. Es nebalsošu “par” citiem padomes locekļiem, bet, godīgi sakot, Dimanta kungu es atbalstīt nevaru. Paldies. (Dep. A.Kaimiņš aplaudē.)".
• 2015_07_08_313-seq13 spokenText "Vārds deputātam Andrim Buiķim.".
• 2014_02_13-seq162 spokenText "Vārds deputātam Andrim Buiķim.".
• 2015_07_08_313-seq12 spokenText "Paldies. Godātie kolēģi! Cienījamie Dimanta kunga aizstāvji! Vispirms daži paskaidrojumi. Es nevēršos pret preses brīvību Latvijā. Es nevēršos pret neatkarīgu mediju regulatoru. Man nav slēptu motīvu. (No frakcijas SASKAŅA: “Netaisnojies!”) Es nespēlēju politiskas spēles. Es negribu destabilizēt sabiedriskā medija pārraudzību. Es nestrādāju ar lietām, kas nav manā kompetencē. Es necenšos ietekmēt mediju darbību. Es negribu izdarīt spiedienu un iebiedēt satura veidotājus. Es necenšos pārnest padomijas praksi mūsdienu Latvijā. Es negribu drupināt Latvijas valsts demokrātiju. Es nestādu sevi augstāk par likumu. Es nevēršos pret tiesisku valsti. (No zāles dep. A.Elksniņš: “Nu, labi, labi! Ticam!”) Es vēršos tikai pret nodokļu maksātāju naudas prettiesisku izlietojumu. Ir nepieļaujami, ka tiešās pārvaldes iestādes vadītājs pārkāpj likumu. Vairākus likumus! Pirmkārt, Publisko iepirkumu likumu, konkrēti tā 9.panta ceturto daļu, kas aizliedz mākslīgu līguma sadalīšanu, lai izvairītos no iepirkuma procedūru veikšanas. Dimanta kungs ir sadalījis 10 007 eiro vērtu līgumu trijos līgumos, lai bez konkursa slēgtu līgumu ar zvērināta advokāta Laura Liepas biroju “Borenius”. Otrkārt. Dimanta kungs ir pārkāpis Likumu par budžetu un finanšu vadību, konkrēti tā 46.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka no budžeta finansētu institūciju vadītāji ir atbildīgi par šajā likumā noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, to izpildi un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem. Taču Dimanta kungs maksā vairāk nekā 54 800 eiro komersantam par nesaņemtu un nesniegtu pakalpojumu, jo sagatavots mazāks raidījumu un sižetu skaits, nekā bija paredzēts līgumā. Turklāt netiek sastādīts pieņemšanas un nodošanas akts, un tikai Valsts kontroles revīzijas laikā, kad šie fakti atklājas, nepamatotā izmaksa tiek noformēta kā avansa maksājums, kas arī ir nelikumīgi. Tāpat Dimanta kungs arī maksā vairāk nekā 7 tūkstošus eiro darbiniekam, slēdzot ar viņu pakalpojuma līgumu, par darbu veikšanu, kas ietilpst darbinieka tiešajos pienākumos un par ko viņš saņem algu. (No zāles dep. I.Zariņš: “Un ko visas ministrijas dara?”) Turklāt šādas darbības notiek atkārtoti, jo jau 2013.gadā Dimanta kungs bija pieķerts, darot to pašu. Treškārt. Dimanta kungs ir pārkāpis Likumu par budžetu un finanšu vadību, konkrēti šī likuma 5.panta ceturto daļu, kas nosaka, ka valsts budžeta izdevumi sastāv no apropriācijām, kas noteiktas konkrētām valsts vajadzībām, saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu, un pārkāpis likumu “Par valsts budžetu 2014.gadam”, proti, Dimanta kungs ir pretlikumīgi pārskaitījis avansa maksājumus “Latvijas Televīzijai” un “Latvijas Radio” 1,7 miljonu apmērā. Kopumā NEPLP gadā rīkojas ar vairāk nekā 20 miljoniem eiro valsts budžeta līdzekļu, un Valsts kontroles revīzijā ir noskaidrots, ka padome nav efektīvi rīkojusies ar līdzekļiem 1,8 miljonu eiro apmērā. 9 procentu brāķis! Sakiet, kolēģi, vai tas nav mazliet par daudz? Vēlos norādīt, ka Dimanta kungs ir ne tikai mediju uzraugs, mediju stratēģis un preses brīvības garants Latvijā, bet arī valsts pārvaldes iestādes vadītājs, tātad ir atbildīgs par iestādes darbības tiesiskumu un līdzekļu likumīgu izlietojumu. Cilvēks var pārkāpt likumu netīši, aiz nolaidības, aiz nezināšanas, vai apzināti. Diemžēl Dimanta kunga paskaidrojumi Saeimas komisiju kopsēdē liecina, ka Dimanta kungs ir pārkāpis likumu tīši, jo savās atbildēs norādīja, ka likuma pārkāpums ir bijis lietderīgs, un argumentēja to ar mediju tirgus specifiku. Pārkāpt likumu ir neētiski. Ētiskas dabas pārkāpumi grauj reputāciju, un reputācija nav konstants lielums, kas nemainās cilvēka dzīves laikā. Tāpēc izskanējušie argumenti, ka Saeima Dimanta kungu ar šādu reputāciju ir ievēlējusi, patiesībā ir naivi un muļķīgi. Diemžēl pirms iecelšanas amatā Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē Dimanta kungam nebija nekādas pieredzes tiešās pārvaldes iestādes vadīšanā, un viņš joprojām nesaprot vadītāja funkcijas. Šī lēmuma projekta sakarā pēdējā laikā ir kults tik daudz tukšu salmu! No mediju ekspertu puses dzirdēts daudz spekulāciju, sazvērestības teoriju, tukšu izdomājumu un apmelojumu, to skaitā par to, ka iesniedzēji vēršas pret tiesisku valsti. Godātie kolēģi, patiesībā šis ir stāsts par Jupiteru un vērsi. Mana prioritāte ir tiesiska valsts, un tiesiskā valstī Jupiteram ir atļauts tieši tikpat daudz, cik vērsim. Arī NEPLP priekšsēdētājam ir jāievēro likumi - pat tad, ja tas ir Jupiters spožajā Olimpā; pat tad, ja tas ir Dimanta kungs. Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)".
• 2015_07_08_313-seq11 spokenText "Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Tātad - septiņas minūtes.".
• 2015_07_08_313-seq10 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Es gribētu lūgt ļaut apvienot man abus runas laikus vienā un runāt septiņas minūtes.".
• 2015_07_08_313-seq8 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Sudrabas kundze šobrīd ir ierosinājusi izveidot impīčmenta likumdošanas paketi. Varbūt tad mēs varētu arī pie reizes inkvizīcijas likumdošanas paketi - politiskās inkvizīcijas likumdošanas paketi! - veidot? Tas nozīmētu, ka ar jebkuru personu valstī var politiski izrēķināties atkarībā no tā, kāds ir valdošais politiskais uzstādījums. (No frakcijas SASKAŅA: “Kad tā nav bijis?”) Cienījamie kolēģi! Sudrabas kundze runāja par šo “avansu” situāciju un norādīja, ka patiešām šobrīd ir neskaidrība par to, kā valsts iestādes, rīkojoties ar valsts budžeta līdzekļiem, pārskaita un kā rīkojas ar summām, kas tām ir palikušas pāri un kas ir, iespējams, izmantojamas nākošajā gadā. Bet, kolēģi, šī jautājuma risinājums jau nav Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes jautājums! Tas ir Ministru kabineta jautājums un galvenokārt - Saeimas jautājums par budžeta līdzekļu labu vadību. Un, redziet nu, tas ir mūsu pašu neizdarītais mājasdarbs! Cienījamie kolēģi! Sudrabas kundze arī uzsvēra, ka mums ir jādzīvo pēc principa: “Viens likums - viena taisnība visiem.” Bet attiecībā uz Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, manuprāt, šādā veidā, četrām amatpersonām inkriminējot kādu kolektīvo vainu (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Mēs par Dimantu runājam!”), mēs drīzāk vadāmies pēc principa: “Dodiet cilvēku - pantu piemeklēsim.” Un šinī gadījumā Valsts kontroles ziņojums šādā veidā tiek piemeklēts. Krūmiņas kundze, valsts kontroliere, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē ļoti skaidri deputātiem norādīja, ka šobrīd par 2014.gadu... ka ir septiņas dažādas iestādes, kuru gada pārskats ir saskaņots bez iebildumiem un ar rekomendācijām. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir viena no šīm institūcijām. Krūmiņas kundze rosināja deputātus tad tikpat rūpīgi izskatīt jebkura cita... citas amatpersonas atbildību šajā sakarā attiecībā uz šiem septiņiem ziņojumiem. Kolēģi! Šodien, rosinot atbrīvot no amata četras Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes amatpersonas, Saeima ir palaidusi garām izcilu iespēju izvērtēt padomes darbu šajos trīsarpus gados, izvērtēt, kā Nacionālā elektronisko pla��saziņas līdzekļu padome ir reaģējusi uz padomes (Zālē troksnis. Starpsaucieni. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) spēju strādāt ar informatīvās telpas aizsardzību, sagatavot likumprojektus, savlaicīgi reaģēt uz problēmām, kas rodas medijos, un tā tālāk. Kolēģi! Šodien deputāti, kas pagājušajā nedēļā nepiedalījās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, faktiski nemaz nezina, par ko mēs šodien balsojam, jo Saeima nav pievienojusi nevienu pamatojuma dokumentu, kuru deputāti būtu varējuši izlasīt un ar kuru būtu varējuši iepazīties. Šeit ir tikai lēmumu projekti, kas komisijas argumentāciju nepiedāvā. (Zālē pieaug troksnis. Starpsaucieni.) Kolēģi! Dimanta kunga apsūdzība balstās uz 10 minūšu runas veidā izteiktu apsūdzību un diskusiju, kas sekoja pēc tam. Par pārējiem padomes locekļiem vērtējums tika izteikts apmēram divos teikumos. Cienījamie kolēģi, tas nav nopietni! Šobrīd Eiropas Komisijas Augstā pārstāve ārlietās Mogerīni kundze ir piedāvājusi Eiropas Savienības stratēģiskās komunikācijas plānu. Tur ir ļoti liela loma piešķirta tieši nacionālajiem mediju regulatoriem, lai cīnītos pret informatīvo karu, kas šobrīd notiek pret Eiropas Savienību. Kas no mūsu puses ar to cīnīsies? Vai šie nabaga četri cilvēki, kas šobrīd tiek pakļauti politiskai vajāšanai? Kas cīnīsies? Es aicinu balsot “pret” šo likumprojektu un tiešām nopietni domāt par Saeimas atbildību, tajā skaitā par jautājumiem, kā nošķirt padomes funkcijas attiecībā uz sabiedrisko pasūtījumu komercpasūtījumu, kā panākt to, lai sabiedriskie mediji beidzot iziet no reklāmas tirgus. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā ir darba grupa, ko vada Kaimiņa kungs, bet tur nekas nav piedāvāts. Šobrīd tikai ir piedāvāts nocirst četras galvas. Es šos lēmumus neatbalstu. (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Divas!”) (Aplausi.)".
• 2015_07_08_313-seq6 spokenText "Cienījamie kolēģi! “Viens likums - viena taisnība visiem” - šāds uzraksts rotā Ministru kabineta Sēžu zāli, atgādinot, ka visi ir vienlīdzīgi likuma priekšā, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam likumi ir jāievēro un jāpilda. Savukārt aizbildināšanās ar likumu nezināšanu nav pamats tam, ka likumu var nepildīt. Šodien, izvērtējot Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbu, aicinu to skatīt tikai caur likuma prizmu, tas ir, vai ir ievēroti likumi. Ja likumi nav ievēroti, vai padomei un tās priekšsēdētājam ir jābūt atbildīgiem un vai likuma pārkāpumi ir pietiekams pamats visas padomes vai tikai padomes priekšsēdētāja atlaišanai? Tāpēc aicinu norobežoties no publiskajā telpā dažādu ekspertu paustajiem apgalvojumiem par to, ka šodien Saeima lemj gandrīz vai par demokrātijas un vārda brīvības ierobežošanu valstī. Jā, padome ir pārkāpusi likumus, un to savā revīzijā ir konstatējusi Valsts kontrole. Izlasiet, lūdzu, Valsts kontroles ziņojumu! Padome nav ievērojusi Likuma par budžetu un finanšu vadību prasības, jo ir veikusi avansa maksājumus par neizpildītu pasūtījumu. Padome nav ievērojusi Publisko iepirkumu likuma prasības, jo neveic atbilstošas iepirkuma procedūras. Padome nav ievērojusi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktos aizliegumus. Pilnīgi nevietā ir arguments: “Visi tā dara!” Kāpēc no padomes tiek prasīta atbildība, bet no citiem - ne? Gadījumos, ja likumu pārkāpj ministrijas, Ministru prezidentei un ministriem ir jāprasa atbildība no attiecīgo iestāžu vadītājiem par pieļautajām kļūdām. Savukārt atbildes pieprasīšana no neatkarīgo iestāžu vadītājiem, piemēram, no Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai ģenerālprokurora, ir tikai un vienīgi Saeimas kompetencē. Un šajā gadījumā tieši Saeimai ir jābūt atbildīgai un jārīkojas, ja tā redz, ka netiek ievēroti likumi. Padome nav visi! Tā ir viena no neatkarīgajām, turklāt uzraugošajām iestādēm, kurai ir ne tikai jārīkojas atbilstoši likumam, bet vēl papildus jādemonstrē sabiedrībai labas pārvaldības principa piemērošana ikvienā rīcībā. Vēl vairāk! Šie pārkāpumi ir notikuši vainu pastiprinošos apstākļos. Jau 2013.gadā Valsts kontrole bija konstatējusi pārkāpumus avansu maksājumos, Publisko iepirkumu likuma ievērošanā, kā arī noslēgtajos pakalpojumu līgumos. Tā vietā, lai aktīvi rīkotos un novērstu kļūdas, padomes vadība mierīgi turpināja iedibināto praksi un rīkojās nelikumīgi. Mēs redzam, ka izpildvara šobrīd demonstrē absolūtas bezatbildības politiku, un pat Ministru prezidente publiski pauž viedokli, ka nelikumīgie avansa maksājumi nav nosodāma rīcība, jo tie ir veikti godprātīgi. Pretstatā tam Valsts ieņēmumu dienests uzņēmēju nekavējoties sodītu, ja konstatētu, ka tas gada beigās lielos apjomos veic avansa maksājumus par pakalpojumiem, kurus plānots saņemt kaut kad tālā nākotnē. Savukārt attiecībā uz nodokļu maksātāju naudu, izrādās, drīkst būt izņēmumi. Amatpersonas var droši rīkoties, jo likumi jau nav jāievēro. Vēl jo vairāk - tos esot grūti piemērot. “No sirds Latvijai” uzskata: ja ir likums, tad tas ir jāpilda! Ja likums netiek pildīts, tad par to ir jāatbild. Uzskatām, ka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes gadījumā par likuma neievērošanu ir jāatbild padomei kopumā, jo padomes priekšsēdētāju ievēlē padome no sava vidus. Vienlaikus padomes darba izvērtēšanas process viesa arī pārdomas par procedūru un tās caurskatāmību, kādā pašlaik tiek ierosināta neuzticības izteikšana augstākajām amatpersonām un viņu atlaišana no amata. Tādēļ, lai nākotnē neradītu šaubas par procedūru atbilstību un Saeimas lēmumu pamatotību, mēs aicinām Tieslietu ministriju tuvākajā laikā iesniegt Saeimā impīčmenta likumu, kas atrunātu kārtību valsts augstāko amatpersonu atcelšanai no amata. Kā jūs zināt, impīčmenta procedūra ir tā, kas ļauj ne tikai juridiski, bet arī politiski izvērtēt, pamatot katras amatpersonas atbildību, parādīt caurskatāmi lēmumu pieņemšanas procesu. Un, mūsuprāt, tā noņems arī tās šaubas, kas ir šajā brīdī, uzskatot, ka šobrīd Saeima nav lēmusi kaut kā pamatoti vai caurskatāmi. “No sirds Latvijai” aicina balsot “par” visas padomes atbrīvošanu, un šis balsojums demonstrēs, ko mēs, likumdevēji, saprotam ar atbildību par nodokļu maksātāju naudas likumīgu izmantošanu, - vai Saeimas pieņemtie likumi ir jāievēro tikai dažiem, vai viens likums attiecas uz visiem. Pateicos.".
• 2015_07_08_313-seq4 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Es nezinu, par ko domāja NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants, kad tika veikti Valsts kontroles atklātie pārkāpumi. Es nezinu, uz ko viņš cerēja, kas viņu motivēja, kādi labie nodomi lika viņam šmaukties, kādas dvēseles mokas viņš cieta, apzināti pārkāpjot likumu. Es nezinu, kā viņš jutās brīdī, kad 30.decembrī tika veikti avansa pārskaitījumi, neskatoties uz to, ka Valsts kontrole bija brīdinājusi NEPLP par šādas rīcības prettiesisku raksturu un to, ka tas tiks pārbaudīts. Es negribu teikt, ka mani tas neinteresē pilnībā. Jāatzīst, ka manī ir neliela interese par Dimanta motivāciju. Varbūt viņš domāja, ka Valsts kontrole neievēros pārkāpumu, varbūt viņš bija pārliecināts, ka viņš ir labs saimnieks. Visticamāk gan, ka viņš domāja: iepūt man tur, kur skan, tev tāpat neskan tā kā man. Bet šobrīd mēs lemjam par jautājumu, kam nav sakara ar Dimanta motivāciju, vieglprātīgi rīkojoties ar nodokļu maksātāju naudu. Tāpat kā tam nav sakara ar mediju brīvību, žurnālistu pašcenzūras riskiem, dažādām tiesiskuma izpratnēm vai citiem mācību grāmatās izlasītiem jēdzieniem, par kuriem sabiedriskie mediji nepamatoti rada morālo paniku. Ja Anda Rožukalne, ja Sarmīte Ēlerte un citi tiešām vēlētos būt noderīgi sabiedrībai, viņi varētu veikt un publiskot pētījumu par nodokļu maksātāju naudas izšķērdētāju psiholoģisko profilu, kurā Dimants būtu ļoti labs un tipisks prototips. Cienījamie kolēģi, es jūs vēlos apsveikt, jo ar balsojumu par Aināra Dimanta atbrīvošanu no amata sabiedrībai tiek nosūtīts skaidrs vēstījums. Valsts kontroles atzinums - tā nav tukša skaņa! Ir beidzies tas laiks, kad ierēdņi varēja šeftēties pēc patikas bez jebkādām sekām. Sabiedrība jau ilgus gadus ir sašutusi par ierēdņu apzinātu nolaidību un ņirgāšanos par Valsts kontroles secinājumiem. Šī ir pirmā lielā Valsts kontroles un nodokļu maksātāju, jūsu vēlētāju, uzvara pār naudas izsaimniekotāju cinismu. Vēl daudz darba ir darāms. To no mums gaida nodokļu maksātāji, taču šis ir liels solis pareizajā virzienā. Es jūs lūdzu: balsojiet “par” Aināra Dimanta atlaišanu no amata!".
• 2015_07_08_313-seq2 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs 18.jūnija sēdē nolēma nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai deputātu Artusa Kaimiņa, Daiņa Liepiņa, Solvitas Āboltiņas, Augusta Brigmaņa, Ingmāra Līdakas, Mārtiņa Bondara, Ingunas Sudrabas, Gunāra Kūtra, Mārtiņa Šica, Andra Siliņa un Kārļa Šadurska iesniegumu “Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu atbrīvošanu no amata”. Komisija šo jautājumu izskatīja, balsojot un lemjot par katru padomes locekli. Un komisija savā sēdē ar balsu vairākumu nolēma atbrīvot Aināru Dimantu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata, pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 59.panta trešās daļas 3.punktu un saskaņā ar 56.panta trešo daļu. Vēlos piebilst, ka šis nav administratīvs akts, kas pakļaujas administratīvajam procesam, bet ir politisks lēmums.".
• 2015_07_08_313-seq1 spokenText "Godātie kolēģi! Aicinu jūs ieņemt vietas Sēžu zālē. Sākam Saeimas 8.jūlija ārkārtas sesijas sēdi. Darba kārtības pirmā sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma “Dispečeri” Taurenes pagastā, Vecpiebalgas novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Gaujas tilta pārbūves projekta īstenošanai uz valsts autoceļa P30 Cēsis-Vecpiebalga-Madona 32,3. km” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Belēviča, Vectirāna, Brigmaņa, Dambes un Putras iesniegto likumprojektu “Grozījums Pacientu tiesību likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Belēviča, Vectirāna, Brigmaņa, Dambes un Putras iesniegto likumprojektu “Grozījums Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Belēviča, Vectirāna, Brigmaņa, Dambes un Putras iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts statistikas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Protokolu par 2010.gada 23.augusta Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu grozījumiem” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Darba kārtībā lēmuma projekts “Par Aināra Dimanta atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata”. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.".
• 2015_07_08_312-seq5 spokenText " Paldies. Augti godātais Valsts prezidenta kungs! Ekselences! Dāmas un kungi! Raimondam Vējoņa kungam, uzsākot pildīt Valsts prezidenta amata pienākumus, Saeimas vārdā vēlu godam nest Latvijas valsts vārdu starptautiski un strādāt tā, lai Latvijas tauta ar jums lepotos! Andrim Bērziņa kungam Saeimas vārdā saku paldies par Valsts prezidenta amatā paveikto un par labo sadarbību ar Saeimu. Paldies! (Ilgstoši aplausi. Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece pasniedz ziedus Valsts prezidentam R.Vējonim un bijušajam Valsts prezidentam A.Bērziņam.) Paldies. Līdz ar to Saeimas svinīgo sēdi pasludinu par slēgtu. ".
• 2015_07_08_312-seq4 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti, cienījamās deputātes! Ekselences! Dārgie Latvijas iedzīvotāji! Dāmas un kungi! Mazliet vairāk nekā pirms divdesmit pieciem gadiem, 1990.gada 4.maijā, šajā pašā zālē tautas brīvi ievēlēti priekšstāvji izšķīrās par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Tolaik mēs visi kopā skaidri un droši paudām, ka gribam paši lemt par savu dzīvi, būt kopā kā nācija un valsts. Nākotne bija neskaidra un nedroša, skanēja arī piesardzīgas un skeptiskas balsis. Taču, Latvijas tautas iedrošināti, Augstākās padomes deputāti izšķīrās par šo svarīgo soli, skaļi pasakot visai pasaulei: mēs neesam katrs pats par sevi, mēs stāvam visi kopā, plecu pie pleca, vienotam mērķim, savas suverēnas un demokrātiskas valsts vārdā. Kopš tā laika ir pagājuši divdesmit pieci gadi, un man šodien ir tas gods uzņemties Latvijas Valsts prezidenta pienākumus. Esmu daudz domājis par šo godājamo amatu, par to, ko tas iemieso un kas jāpaveic prezidentam. Ir profesijas, kurās labus profesionāļus viegli nošķirt no sliktiem. Tajās ir skaidri un vispāratzīti kritēriji. Biznesā tā ir peļņa; zinātnē tie ir atklājumi; sportā – rezultāti. Domāju, ka mēs daudzi, šeit klātesošie esam ikdienā aizdomājušies par sekmju kritēriju politikā. Kas īsti ir tas, pēc kā mēs mērām sava darba rezultātus? Par to domādams, esmu sev atradis skaidru atbildi. Proti, svarīgākais ir tas, ka esi sekmējis savas valsts attīstību, ka cilvēki ir pārtikušāki, laimīgāki, patriotiskāki un drošāki nekā tad, kad šos pienākumus uzņēmies. Katram no mums ir jāapzinās, ka Latvijas veiksme ir atkarīga no katra mūsu cilvēka veiksmes. Savukārt veiksme ir atkarīga no mūsu attieksmes. Šī attieksme vispirms ir lepnums par savu valsti un tās cilvēkiem. Mēs bieži piemirstam to, cik lieliski, gudri un pašaizliedzīgi cilvēki dzīvo mums apkārt. Arī to, ka katra Latvijas cilvēka sasniegums ir sasniegums mūsu valstij kopumā, iemesls lepoties katram Latvijas patriotam. Ar to es nedomāju vienīgi pasaules līmeņa izcilības mākslā, zinātnē un sportā, lai gan arī tās būtu pelnījušas vairāk novērtējuma pašu mājās. Es domāju tos daudzos cilvēkus, kuri ikdienā pašaizliedzīgi dara savu darbu, palīdzēdami citiem, – ārsti, kas glābj citiem dzīvības, skolotāji, kas māca jaunos profesionāļus, uzņēmēji, kas rada darba vietas. Viņi visi ir pelnījuši mūsu novērtējumu ikdienā caur pozitīvu attieksmi, uzmundrinājumu un atzinību – nevis tikai ordeņus un godazīmes kā apliecinājumu jau paveiktajam. Uz šādiem cilvēkiem balstās Latvija un tās nākotne. Tieši šī ir perspektīva, kurā es redzu savu darbu Valsts prezidenta amatā. Vēlos mudināt padomāt par to, kāda izskatīsies Latvija nākamajā simtgadē; kādus praktiskus darbus mēs varam paveikt, lai mūsu mazbērni būtu lepni šeit dzīvot, strādāt un veidot ģimenes. Tā ir lieta, ko reizēm pazaudējam no skata ikdienas partiju un interešu grupu cīņās, – spēja saskatīt būtisko un paliekošo. Dzīvajā dabā svarīgās lietas notiek ilgākā termiņā; no zīles nevar radīt ozolu vienā acumirklī. Tomēr ir svarīgi, lai tā zīle būtu un tai būtu radīti apstākļi attīstībai, – tad arī ozols neizpaliks. Arī politikā mums ir jāspēj pieņemt lēmumus ilgākā termiņā. Tie ir lēmumi un reformas, kuru augļus pilnā mērā baudīs tikai mūsu pēcteči. Darbs pie šādas tālredzīgas politikas prasīs no Valsts prezidenta stingru politisko neitralitāti. Prezidentam ir jāspēj līdzsvarot dažādās intereses par labu valsts kopējai attīstībai. Tieši tādēļ pie prezidenta būs gaidīts ikkatrs, kurš ir gatavs konstruktīvam darbam. Valsts prezidents nav tikai skaista durvju izkārtne. Viņam ir jābūt praktiskam palīgam visiem, kas vēlas strādāt valsts labā gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski. Mums jāspēj cilvēcīgi sarunāties, turoties pie kopīgā un vienojošā, tā vietā, lai pārspīlēti uzsvērtu domstarpības. Diemžēl Latvijā bieži mēdz runāt par “sašķeltu” sabiedrību. Šo tēmu ir iecienījuši arī mūsu nelabvēļi citās valstīs. Tomēr pašiem pārspīlēt un izcelt sašķeltību nav nedz gudri, nedz patriotiski. Paskatīsimies apkārt, un mēs ieraudzīsim daudz lietu, kas vieno mūs visus. Nav šaubu – mums ir jāstrādā pie mūsu valsts pamatu stiprināšanas, lai tie kļūtu pašsaprotami katram Latvijas iedzīvotājam. Mums ir jāstrādā arī pie kopīgas izpratnes par Latvijas vēsturi. Taču nav nekādu atšķirīgu “latviešu” un “nelatviešu” veidu, kā art zemi vai sēt labību. Mūsu pretrunas ir jārisina praktiskā, tālredzīgā darbā, nevis skaļos skandālos un ķīviņos. Šeit politiķiem piemēru bieži rāda citas jomas. Latvijai tādēļ nav mazāk iemesla lepnumam, ka starp pasaules labākajiem tenoriem mūs pārstāv tieši Aleksandrs Antoņenko; ka izcilāko fiziķu vidū mūsu valsts vārdu nes tieši Vjačeslavs Kaščejevs. Arī toreiz, kad pirms pusotra gada Zolitūdē sabruka lielveikals, nebija svarīgi, kādai tautībai piederēja cietušie un kādai – pašaizliedzīgie glābēji. Bija svarīgi glābt dzīvības, Latvijas cilvēku dzīvības. Tādus piemērus varētu nosaukt daudzus. Tāpēc atcerēsimies, ka mīlestība ir spēcīgāka par aizvainojumu un ka piedošana ir spēcīgāka par naidu. Pieskaroties praktiskām lietām, galvenais darbs ir valsts drošības stiprināšana. Tas ir grūtāks uzdevums, nekā varētu izklausīties. Šobrīd daudzi Eiropā ir kā pamodušies no ilga miega. Mūsu kaimiņvalsts agresīvā rīcība Ukrainā parāda, ka militārajai un tehnoloģiskajai drošībai joprojām pasaulē ir liela loma. Arī mums tas ir jāapliecina – ne tikai vārdos, bet arī darbos. Protams, nozīmīga nav tikai militārā drošība. Pie nacionālās drošības pieder arī katra Latvijas iedzīvotāja drošība par savu dzīvi un savas ģimenes nākotni Latvijā. Katrs mazulis, kura vecāki ir devušies strādāt uz ārzemēm, katrs pensionārs, kura bērni citā valstī pelna naudu kredīta nomaksāšanai, katrs jaunietis, kurš jau vidusskolā sapņo, kā brauks strādāt citur, ir mazs robiņš mūsu nacionālajā drošībā. Lai padarītu mūs ekonomiski drošākus, mums nav jāizgudro no jauna velosipēds. Mums vienkārši ir jārūpējas, lai mūsu darbs būtu produktīvāks, lai mēs piesaistītu investīcijas, radītu labi apmaksātas darba vietas. Ir jāizmanto un jāattīsta ar prasmi tās lietas, kas nodrošinās Latvijas attīstību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, atbildīgi izturoties pret Latvijas pasakaini skaisto dabu un nodrošinot šīs unikālās vērtības saglabāšanos. Mums kopīgi jāpanāk, lai Latvijā nevienam neliktos pievilcīgas dažādas greizas un populistiskas idejas, kuras izplata mūsu nelabvēļi. Piemēram, par to, ka Latvijas integrācija Rietumu pasaulē un ekonomikā esot neveiksmīga, ka mums tur tikai darot pāri, ka daudz pievilcīgāki esot citi scenāriji un perspektīvas Austrumos. Visiem jāapzinās, ka drošību un labklājību Latvijai sniegs tālāka un dziļāka sadarbība ar mūsu partneriem Eiropas Savienībā un NATO. Latvijai šeit ir gan jāpauž labvēlība un solidaritāte pret citām valstīm, gan arī jāmācās veiksmīgāk un efektīvāk aizstāvēt pašai savas intereses, kas iepriekš ne vienmēr ir izdevies. Drošība ir vajadzīga arī mūsu uzņēmējiem. Līdz šim reizēm esam negribot nostādījuši mūsu uzņēmīgākos cilvēkus pret valsti, bieži mainot nodokļu likmes, pieņemot grūti saprotamas normas un likumus. Kā Valsts prezidents es iestāšos pret šādu praksi. Valsts pārvaldei ir jāstrādā saprotami un prognozējami. Katra tās kustība un izmaiņas ir apsveramas un izvērtējamas sadarbībā ar sociālajiem partneriem. Es aicinu mūs ikreiz aizdomāties: varbūt tieši šodien politiķu patvaļīgi pieņemtais lēmums apdraudēs kāda uzņēmuma eksistenci, kurš dod darbu un ienākumus daudzām ģimenēm. Valsts pārvalde nedrīkst darboties atrauti no saimnieciskās dzīves, ir jārespektē to cilvēku intereses, kas ne tikai maksā nodokļus un rada jaunas darba vietas, bet arī dod mums visiem pamatu lepnumam par mūsu valsti. Galu galā Latvijā tiek izdomātas un ražotas fantastiskas preces, kas spēj konkurēt daudzos pasaules tirgos. Tie visi ir uzņēmumi, kas jāsarg�� un jāattīsta, nevis jābiedē ar nodokļu izmaiņām un jaunām birokrātiskām prasībām. Visbeidzot drošība nozīmē arī valsts sociālo drošību. Aiz finanšu tabulām, aiz budžeta disciplīnas mums ikreiz ir jāsaskata konkrēti cilvēki, to dzīves gājums un vajadzības. Īpaši ir jādomā par tiem, kuriem šodien Latvijā klājas visgrūtāk, – pensionāriem, jaunām ģimenēm ar bērniem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Mums ar darbiem ir jāparāda, ka šie cilvēki mums ir vajadzīgi, ka mēs kā valsts un kā nācija esam gatavi solidāri par viņiem rūpēties – pat tad, ja kādam tas nozīmēs atteikties no jaunas luksusa mašīnas vai kārtējās savrupmājas. Nevienlīdzības mazināšanai ir nozīmīga arī reģionālā dimensija. Visi Latvijas reģioni ir tai vienlīdz piederīgi un pelnījuši vienlīdz daudz uzmanības un atbalsta. Domāju, tāpat kā par daudzām tēmām, mums visiem stāv priekšā nopietnas sarunas arī par reģionālo attīstību. Kā Valsts prezidents es uzskatu par savu pienākumu veidot platformu principiālām diskusijām, kuras vestu pie praktiskām izmaiņām. Reizēm attiecībā uz prezidenta darba prioritātēm tiek vaicāts: vai viņš vairāk būs “iekšpolitisks” vai “ārpolitisks”? Mana atbilde ir īsa: es negrasos nodalīt savu darbību iekšpolitikā un ārpolitikā. Lai kurā jomā arī man kā prezidentam būs jādarbojas, to vienmēr vadīs viens galvenais uzdevums – Latvijas valsts un tās drošības stiprināšana. Es ceru uz labu sadarbību ar visiem Latvijas politiskajiem spēkiem, ciktāl tie ir gatavi valstiskam darbam, un vienmēr rīkošos pēc principa: miers baro, nemiers posta. Vienlaikus es izmantošu ikkatru man Satversmē atvēlēto pilnvaru, lai sekmētu Latvijas valsts un tautas labklājību. Kā viens no svarīgākajiem uzdevumiem Valsts prezidentam tuvākajos gados būs palīdzēt pārvarēt to “ierakumu mentalitāti”, kura bieži valda mūsu politikā un sabiedrībā. Ikdienas pretrunu un domstarpību dēļ mēs esam zaudējuši spēju priecāties par kopīgo. Šaubu nav – mums pēdējos gados ir nācies pārvarēt nopietnas grūtības, ir daudz iemeslu arī rūgtumam. Tomēr doties uz priekšu mēs varēsim tikai tad, ja visi kopā leposimies ar Latviju un ar tās cilvēku sasniegumiem gan pašu mājās, gan citur pasaulē. Nebaidīsimies uzmundrināt tos, kuri uzsāk darīt kādu jaunu, nebijušu darbu. Nekautrēsimies priecāties, kad kāds no Latvijas nonāk pasaules mākslas un zinātnes virsotnēs. Novērtēsim to, ka Latvijas zinātnieki un ārsti dara unikālas un sarežģītas lietas. Šie ļaudis ir savējie – un kurš gan cits par viņiem priecāsies, kurš viņus iedrošinās, ja ne mēs paši šeit, Latvijā? Neaizmirsīsim, ka līdzās visiem trūkumiem un nebūšanām Latvijā joprojām ir izcila, auglīga augsne talantiem, idejām un inovācijām. Mums ir daudz talantīgu cilvēku, kuri ik dienas nes mūsu valsts vārdu pasaulē. Viņi visi mums ir savējie, un viņu veiksmes ir mūsu veiksmes – Latvijas veiksmes. Latvijas labklājība gan materiālā, gan garīgā nozīmē nav meklējama strīdos un nenovīdībā. Gluži pretēji, tā ir rodama visiem kopīgos veiksmes stāstos, kas dotu mums arī jaunu pārliecību par saviem spēkiem. Katrs Latvijas cilvēks, kas kaut ko pozitīvu sasniedz, mums ik dienas apliecina – tieši šeit tiek darītas lielas lietas, tieši Latvijas cilvēki ar savu izglītību, čaklumu un talantu pasaulē ir gaidīti un novērtēti. Ļaudis, kas pie mums ražo pasaules līmeņa tehnoloģijas, kas iekaro pasaules labākos sporta klubus un operteātrus, ir lepnums un iedrošinājums mums visiem. Savukārt šādā lepnumā ir rodams galvenais avots mūsu patriotismam un nacionālajai pašapziņai. Tāpēc ar lepnumu vēlos teikt: esmu lepns dzīvot Latvijā! Esmu lepns par savu valsti un lepns par saviem iedzīvotājiem! Dievs, svētī Latviju un tās ļaudis! (Aplausi.)".
• 2015_07_08_312-seq3 spokenText "Paldies. Godātais Valsts prezidenta kungs, lūdzu, parakstiet svinīgo solījumu! Godātais Valsts prezidenta kungs, lūdzu, ieņemiet Valsts prezidenta vietu Saeimas Sēžu zālē! Paldies. (Skan valsts himna). Godātais Valsts prezidenta kungs, aicinu jūs teikt uzrunu.".
• 2015_07_08_312-seq2 spokenText "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus pildīšu pēc labākās apziņas.".
• 2015_07_08_312-seq1 spokenText "Godātie deputāti! Ekselences! Dāmas un kungi! Saeimas svinīgo sēdi pasludinu par atklātu. Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā jautājums – Valsts prezidenta svinīgais solījums. Satversmes 40.pants nosaka, ka Valsts prezidents, uzņemoties amata pienākumus, Saeimas sēdē dod svinīgo solījumu. Es aicinu par Valsts prezidentu ievēlēto Raimondu Vējoni dot svinīgo solījumu!".
• 2015_06_18_311-seq2338 spokenText " Godātie kolēģi! Sākam sēdi atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem. Šodien ir paredzēts sniegt atbildi uz vienu deputātu jautājumu – uz deputātu Zariņa, Agešina, Urbanoviča, Tutina un Ribakova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par esošās ģeopolitiskās situācijas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību”. Jautājums pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Saņemta rakstiska atbilde, kura iesniedzējus neapmierina. Ministre apliecināja savu gatavību šodien atbildēt uz jautājumu, bet, tā kā neviens no jautājuma iesniedzējiem nav ieradies uz šo sēdi, šī sēde nenotiek un jautājums uzskatāms par atbildētu. Paldies visiem! Uzredzēšanos! ".
• 2015_06_18_310-seq1 spokenText " Godātie kolēģi! Sākam sēdi atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem. Šodien ir paredzēts sniegt atbildi uz vienu deputātu jautājumu – uz deputātu Zariņa, Agešina, Urbanoviča, Tutina un Ribakova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par esošās ģeopolitiskās situācijas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību”. Jautājums pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Saņemta rakstiska atbilde, kura iesniedzējus neapmierina. Ministre apliecināja savu gatavību šodien atbildēt uz jautājumu, bet, tā kā neviens no jautājuma iesniedzējiem nav ieradies uz šo sēdi, šī sēde nenotiek un jautājums uzskatāms par atbildētu. Paldies visiem! Uzredzēšanos! ".
• 2015_06_18_311-seq2337 spokenText "Paldies deputātam Kārlim Šadurskim. Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauki Līgo svētki, un uz sadzirdēšanos jau rudenī! Atbildes uz deputātu jautājumiem 2015.gada 18.jūnijā  ".
• 2015_06_18_311-seq2336 spokenText "  Labdien, cienījamie radioklausītāji! Nu man laikam ir visvieglākais uzdevums, jo kolēģi jau pārsvarā visu ir izstāstījuši, tā ka roka ir bijusi laimīga, šodienas izlozē izvēloties secību, kādā frakcijas paudīs savus viedokļus, un trāpījies laimīgais sestais numurs. Šodien mums ir bijusi gara sēde, ko ievadīja Valsts prezidenta uzruna, kas ir tradicionāli, noslēdzot sesiju. Šoreiz tā sakrīt ar Andra Bērziņa prezidentūras noslēgumu. Katrs jau vērtē no sava skatpunkta Valsts prezidenta darbu, bet es gribu teikt par Andri Bērziņu, ar ko man paliks prātā viņa, prezidenta, darba laiks, – ka šis ir cilvēks, ko vara absolūti nemaitā. Cik vienkāršs un atklāts, un patiess Andris Bērziņš bija agrāk kā Saeimas deputāts, kādu es viņu pazīstu, tāds viņš bijis arī kā Valsts prezidents, un paldies viņam par šo darba cēlienu. Šodien lielākā daļa Saeimas komisiju steidza pabeigt savus mājasdarbus, noslēdzot pavasara sesiju. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ar visiem neatliekamajiem darbiem ir tikusi galā (nu vajag arī pašam sevi, protams, paslavēt!). Un laikam vislielākā sabiedrības uzmanība ir bijusi pievērsta grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”. Barčas kundze jau ļoti labi izstāstīja par šo likumprojektu, kas nu tagad kļuvis par likumu. Prieks klausīties īstu profesionāli! Drusciņ varbūt darvas karoti medus mucā ielika sēdes turpinājums – tuvāk tās noslēgumam –, kad mēs debatējām par Izglītības likumu. Par likumu “Par valsts pensijām” mūsu debates un lēmumi ir bijuši profesionāli (pensionāri varēs ar nākamo gadu saņemt pensiju pārrēķinu saistībā ar iepriekšējos gados negatīviem kapitāla indeksiem, kas samazināja pensijas, un mēs secīgi ar nākamo gadu veiksim šo pārrēķinu katru gadu budžeta iespēju ietvaros), turpretim Izglītības likumā deputāti diemžēl iebalsoja visādas dīvainas lietas, par kurām, es domāju, ja tā rūpīgi izvērtētu, tad pašiem būtu mazliet neērti. Nu, es teiktu, ka Latvija dažos jautājumos tā kā mazliet izkrīt no tāda saprātīga mūsdienu izglītības procesa. Bet... nu, viss jau vēl ir labojams. Noslēgumā gribu vēl pateikt paldies visiem mūsu valdības ministriem un Ministru prezidentei, jo šis laiks faktiski sakrīt ar Latvijas prezidentūras noslēgumu Eiropas Savienības Padomē. Es domāju, ka visi mūsu ministri ir ļoti godam veikuši savu darbu un Latvijas prezidentūra paliks prātā citu Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvjiem kā profesionāla, lietišķa, kā tāda, kas nav spraudusi neizpildāmus uzdevumus, bet kas ir nosprausto izdarījusi – un izdarījusi godam. Tuvojas gada priecīgākais laiks – Jāņi –, tāpēc mani vissirsnīgākie sveicieni visām Līgām un visiem Jāņiem, kā arī mums absolūti visiem, jo kas gan mēs citi esam, ja ne jāņabērni?! Un priecīgus svētkus, labu noskaņojumu, labu laiku, siltu vasaru! Jauku laiku visiem, kas vasaras laikā dodas atvaļinājumā! Neskumstiet, tie, kas strādā, jo atvaļinājums katram vēl ir priekšā, un atgriezīsimies rudenī spēka pilni, un cerams, ka mūsu darbs labi veiksies. Priecīgus visiem svētkus!".
• 2015_06_18_311-seq2335 spokenText "Paldies deputātam Rihardam Kolam. Raidījumu šodien noslēdz frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētājas biedrs Kārlis Šadurskis. Lūdzu!    ".
• 2015_06_18_311-seq2334 spokenText "  Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas pavasara sesija ir bijusi ļoti aktīva, un arī šodien, pavasara sesijas noslēguma sēdē, tika pieņemti vairāki nozīmīgi lēmumi. Vēlos izcelt dažus no tiem. Šodien galīgajā lasījumā tika apstiprināti grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, kuri paredz izmaiņas invaliditātes pensiju pārrēķinā strādājošiem invaliditātes pensijas saņēmējiem, un pensijas tiks pārrēķinātas no nākamā gada. Ar mērķi – samērot valsts fiskālos mērķus un sabiedrības veselības intereses – Nacionālā apvienība šodien pauda atbalstu grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli”. Likumprojekts paredz palielināt akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem. Šīs izmaiņas sniegs vērā ņemamu pienesumu valsts budžetam, un papildu līdzekļi tiks novirzīti skolēnu brīvpusdienu nodrošināšanai. Ceram, ka šī iniciatīva arī palīdzēs padarīt alkoholiskos dzērienus nepieejamākus tieši jauniešiem, kā arī samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu un ierobežot alkoholisma problēmu izplatību valstī. Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienības un ASV brīvās tirdzniecības līguma slēgšanas dēļ sabiedrībā radušās bažas par ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) iespējamo palielināto izplatību Latvijā, šodien pēdējā lasījumā Saeimā tika pieņemti grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, kuri paredz, ka Ministru kabinets ir tiesīgs ierobežot vai aizliegt Latvijā audzēt tos ģenētiski modificētos kultūraugus, kuru audzēšana ir atļauta Eiropas Savienībā. Šie likuma grozījumi ir milzīgs solis sabiedrības interešu nodrošināšanas virzienā. Arī Nacionālās apvienības interesēs ir brīvi un ērti pieejama bioloģiski un ekoloģiski audzēta pārtika visai Latvijas sabiedrībai, un šis likums palīdzēs to nodrošināt. Šodien pēdējā lasījumā skatījām un apstiprinājām arī grozījumus Brīvprātīgā darba likumā. Šī likuma pilnveidošana nepieciešama, lai brīvprātīgajam darbam nodrošinātu tiesisko regulējumu, piešķirot biedrībām un nodibinājumiem, valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī politiskajām partijām un to apvienībām tiesības organizēt brīvprātīgo darbu. Ar šo regulējumu vēlamies vēl vairāk iedrošināt sabiedrību iesaistīties brīvprātīgā darba kustībā. Īpaši aicināti iesaistīties ir tieši jaunieši. Nacionālā apvienība atbalsta jauniešu iesaisti tādās organizācijās un brīvprātīgajā darbā, kas paplašina redzesloku, sniedz jaunu pieredzi un attīsta dažādas prasmes. Ņemot vērā, ka jauniešu bezdarbs ir problēma ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropas Savienībā, brīvprātīgā darba pieejamība un pieredze var darboties kā efektīvs atbalsta mehānisms no valsts puses. Gan valsts, gan privātā sektora institūcijām būtu jāsniedz iespējas skolēniem vasaras brīvlaikā un ārpus mācību laika gūt darba pieredzi, līdz ar to palielinot viņu izredzes šodienas un nākotnes darba tirgū. Papildu iesaistīšana dažādās pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs un brīvprātīgajā darbā veicina jauniešu informētību un iesaisti politiskajās un sabiedriskajās norisēs. Gan šogad, gan arī tuvākajos gados brīvprātīgais darbs ir un būs pieejams īpaši nozīmīgos notikumos Latvijā un Eiropā – gan Eiropas Savienības prezidentūras pasākumos vēl šogad, gan Dziesmu un deju svētku, gan arī Latvijas simtgades pasākumos pēc pāris gadiem. Šodien vēlos īpašu uzmanību pievērst arī pēdējās nedēļas laikā aizvadītajām atceres dienām. 14.jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, pieminējām un atcerējāmies vairāk nekā 15 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju deportāciju 1941.gadā. Šo mūsu vēstures šausminošo lapaspusi nedrīkstam aizmirst nekad. Un ir būtiski turpināt skaidrot šos Latvijas vēstures notikumus gan kolēģiem Eiropas Savienībā, gan mūsu stratēģiskajiem partneriem ārvalstīs, gan sabiedrībai – ka jauniešiem, tā senioriem tepat Latvijā. Jāsaprot, ka mūsu vēsture 20.gadsimtā, līdzīgi citu Eiropas valstu liktenim, ir sarežģīta, un to nenogurstoši ir jāturpina skaidrot un šķetināt gan valsts, gan starptautiskajā līmenī. Šajā nedēļā pieminējām arī citu Latvijas vēsturei izšķirīgu notikumu. Vakar visā Latvijā karogi tika pacelti sēru noformējumā, tā pieminot 1940.gada 17.jūniju, kad, valsts robežu šķērsojot Sarkanās armijas karaspēkam, Padomju Savienība okupēja Latviju, un tad 50 gadu garumā Latvija bija svešas varas pakļautībā. Mums jāapzinās šo gadu atstātās sekas uz Latviju, vienlaikus apzinoties arī latviešu tautas spēku un izturību. Mums jāturpina darbs pie okupācijas seku apzināšanas un novēršanas. Šis jautājums vēl joprojām, 25 gadus pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas, ir neatrisināts un sāpīgs. Kopumā uzskatu, ka šīs Saeimas pavasara sesijā esam paveikuši daudz – intensīvi strādājuši Eiropas Savienības prezidentūras ietvaros un pieņēmuši 40 likumprojektus, neskaitot šajā Saeimas sēdē pieņemtos. Tāpat vēlos atgādināt, ka, lai gan Saeima dodas vasaras pārtraukumā, jau ir ieplānotas ārkārtas sēdes, kurās lemsim par valstij un sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Noslēgumā vēlos apsveikt gan Saeimas deputātus, gan visus Latvijas iedzīvotājus Līgo svētkos. Novēlu skaistus un saulainus vasaras saulgriežu svētkus! Paldies par jūsu uzmanību.".
• 2015_06_18_311-seq2333 spokenText "Paldies deputātei Aijai Barčai. Tagad pie mikrofona Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”– “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!".
• 2015_06_18_311-seq2332 spokenText "  Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es šodien esmu tiesīga informēt par darbiem, kādus ir veikusi Sociālo un darbu lietu komisija. Šodien trešajā, galīgajā, lasījumā tika izskatīti četri mūsu komisijas likumprojekti un viens likumprojekts – otrajā, galīgajā, lasījumā. Vispirms par šodien pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Vēlos pateikt jums, cienītie radioklausītāji, galvenos jautājumus, kas ir risināti, grozot likumu “Par valsts pensijām”. Pirmām kārtām jāmin jautājums par tiem I un II grupas invalīdiem, kuri, saņemot invaliditātes pensiju, turpina savas darba gaitas. Satversmes tiesa ir pieņēmusi savu spriedumu, tas stāsies spēkā ar 1.jūliju, un nāksies pārrēķināt invaliditātes pensijas, ņemot vērā arī veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tas nozīmē, ka personām, kuras ir strādājušas, saņemot invaliditātes pensiju, invaliditātes pensija būs lielāka. Šī lieta ir izlabota. Otrs jautājums. Jaunais likums “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nosaka arī vienu ļoti būtisku lietu, kas attiecas uz cilvēkiem ar invaliditāti. Ja darba ekspertīzes ārstu komisija pagarina viņiem invaliditātes periodu un to nevar izdarīt viena mēneša laikā, tad šie cilvēki (ļoti daudzi Latvijā mūs ir uzrunājuši šajā sakarā!) zaudē iepriekš piešķirto pensiju, jo bieži ir gadījumi, ka, pensiju pārrēķinot no jauna, ja cilvēks sava veselības stāvokļa dēļ vairs nav varējis strādāt ar tik lielu atdevi kā iepriekš... Tas ir zaudējums. Tādēļ jaunajā likumā šis laiks, kas līdz šim bijis viens mēnesis, tagad ir pagarināts līdz četriem mēnešiem. Nākošais ļoti nopietnais jautājums, par ko iepriekš izteicās jau mani kolēģi no divām frakcijām, ir jautājums par to, ka ar 2016.gada 1.janvāri Latvijā uzsāks pārrēķināt pensijas tiem pensionāriem, kuri krīzes laikā ir cietuši pensijas kapitāla vai, citiem vārdiem sakot, algu indeksa dēļ. Esam panākuši vienošanos, un šodien tika pieņemts kompromisa variants. Un gribu teikt, ka... Nedaudz palabošu to, ko teica kolēģis no frakcijas SASKAŅA. Ir noteikta kārtība, kādā šīs pensijas tiks pārrēķinātas. Likumā vienīgais nav pateikts, tieši kuriem pensionāriem tieši cik tiks pieskaitīts pie viņu jaunās... pie vecās pensijas, pārrēķinot pensiju no jauna, bet tas jau ir tehnikas jautājums. Un tas ir budžeta jautājums. Un, ja šodien kolēģi diskusijās runā, kā ir labāk, tad mans personīgais viedoklis, ieklausoties arī tajā, ko Latvijai saka Eiropas Komisija, ir tāds: mums ir vispirms jāpalīdz tiem cilvēkiem, kuriem pensijas ir vismazākās. Gribu teikt jums, cienījamie radioklausītāji, ka mani priecē tas, ka likums “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, kurš šodien tika pieņemts steidzamības kārtā, cik saprotu, būs viens no pēdējiem likumiem, kuru parakstīs mūsu Valsts prezidents Andris Bērziņš. Un es vēlos teikt ZZS frakcijas vārdā lielu paldies mūsu Valsts prezidentam Andrim Bērziņam par šo četru gadu darbu un par sadarbību ar Latvijas Republikas Saeimu. Pārējos četrus likumus, kurus šodien Saeima pieņēma un kuriem nav steidzamības, noteikti parakstīs jau nākamais mūsu izvēlētais Valsts prezidents, un tas būs Raimonds Vējonis. Un es viņam vēlu veiksmi darbā. Paldies, ka uzklausījāt. Priecīgus svētkus! Un galvenais – mierīgus, labus un mīļus svētkus ģimenē!".
• 2015_06_18_311-seq2331 spokenText "Paldies deputātam Artusam Kaimiņam. Tagad vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Aijai Barčai. Lūdzu!".
• 2015_06_18_311-seq2330 spokenText "  Labdien, cienījamais radioklausītāj! Viens no būtiskākajiem šodien Saeimā bija jautājums par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbību Latvijā. Šobrīd propagandas kara apstākļos Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome to veic nekompetenti, tādēļ Latvijas Reģionu apvienības frakcija sadarbībā ar saviem kolēģiem citās frakcijās ir rosinājusi atlaist šo padomi. Augstprātība, kompetences trūkums, tukša un skaļa muldēšana – lūk, galvenās NEPLP vadītāja Aināra Dimanta pazīmes. Es esmu izveidojis un vadījis darba grupu ar nozares speciālistiem no Latvijas Reklāmas asociācijas, no Latvijas Raidorganizāciju asociācijas un no komercmedijiem. Visi šie iesaistītie cilvēki vienprātīgi atzina esošās NEPLP kompetences absolūtu trūkumu un nevēlēšanos risināt nozares problēmas. Vienīgais, ko Ainārs Dimants dara Saeimā, ir nodokļu maksātāju naudas diņģēšana, mūsuprāt. Tajā pašā laikā netiek veikta piešķirto līdzekļu efektīva un lietderīga izlietojuma kontrole. Valsts kontrole savā atzinumā ir norādījusi, ka pagājušajā gadā 1,8 miljoni eiro ir izlietoti nelietderīgi. Tā, klausītāj, tā ir jūsu nauda! Tā ir izmaksāta, piemēram, par bezgaumībām, lamām un rupjībām “Latvijas Radio 5” ēterā. Šī padome – NEPLP – ir izplatījusi paziņojumu, ka šeit, Saeimā, notiek uzbrukums mediju brīvībai. Krievijā tiek uzbrukts medijiem, jo neatkarīgie žurnālisti tur par savu pārliecību mirst. Latvijas Žurnālistu asociācija savā paziņojumā definē politiķu ietekmi uz medijiem un – es tagad citēšu – “palielinātu risku žurnālistu pašcenzūras iespējai”. Ieklausieties, lūdzu! Totalitārās valstīs uzbrukums mediju brīvībai ir dzīvības un nāves jautājums. Latvijas gudriniekiem uzbrukums sabiedrisko mediju brīvībai ir žurnālistu pašcenzūras riska jautājums. Politiķiem grib aizliegt runāt par jūsu – cienījamais klausītāj, par jūsu! – naudas efektīvu un lietderīgu izlietojumu. Mēs nedrīkstam, izrādās, par to runāt, jo šādas diskusijas var radīt žurnālistos pašcenzūras risku. Smieklīgi! Tas vēlreiz pierāda, ka NEPLP absolūti nesaprot situācijas nopietnību. Šobrīd ir informatīvā kara apstākļi un nauda tiek izšķiesta bez jebkādas kontroles un saprašanas. NEPLP ar Aināru Dimantu priekšgalā neņem vērā nozares profesionāļu teikto, neklausās, starp viņiem nav dialoga. Mums vajag šajā padomē citus cilvēkus, kas spēj vadīt Latvijas informatīvo telpu. Paldies, ka klausījāties! Priecīgus visiem Līgo svētkus! Visu labu!".
• 2015_06_18_311-seq2329 spokenText "Paldies deputātam Valērijam Agešinam. Nākamais runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Artuss Kaimiņš. Lūdzu!".
• 2015_06_18_311-seq2328 spokenText "  Labdien, cienījamie radioklausītāji! Frakcijas SASKAŅA vārdā vēlos paust viedokli par diviem jautājumiem. Pirmkārt, Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, kuri paredz krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanu jau ar 2016.gadu. Grozījumi paredz, ka pensijas tiks pārskatītas, sākot ar 2016.gada 1.janvāri, taču par to, konkrēti kā tas notiks, tiks lemts nākamā gada budžeta sagatavošanas laikā. Grozījumi nosaka, ka konkrētos gados pārskatāmās pensijas un to pārskatīšanas nosacījumi tiek paredzēti ikgadējā valsts budžeta likumā un vidēja termiņa budžeta ietvara likumā, ievērojot valsts budžeta iespējas. Pārrēķinot pensijas sākumkapitālu un pensijas kapitālu, vairs netiks piemērots negatīvs apdrošināšanas iemaksu algas indekss – tas ir ļoti būtiski! –, un indeksi 2009., 2010. un 2011.gadam tiks aizstāti ar skaitli “1”. Otrkārt, Saeima trešajā, galīgajā, lasījumā atbalstīja priekšlikumu palielināt akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem ar šā gada 1.augustu. Par budžetā iegūtajiem līdzekļiem plānots nodrošināt brīvpusdienas arī 4.klašu skolēniem. Tas ir ļoti pozitīvi un apsveicami. Un nobeigumā vēlos pateikt paldies par uzmanību, par uzticību un sadarbību! Priecīgus Līgo svētkus!".
• 2015_06_18_311-seq2327 spokenText "Paldies deputātei Ingunai Sudrabai. Tagad runās frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Age��ins. Lūdzu!".
• 2015_06_18_311-seq2326 spokenText "  Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pirms neilga brīža noslēdzās Saeimas pavasara sesijas pēdējā sēde – pēdējā Saeimas sēde pirms vasaras pārtraukuma. “No sirds Latvijai” tas vienlaikus ir pirmais atskaites punkts, kas ļauj mums izvērtēt, ko mēs solījām saviem vēlētājiem, ko no solītā astoņu mēnešu laikā esam jau izpildījuši un kas ir darāms turpmāk. Tas ir arī brīdis, kad varam izdarīt pirmos secinājumus par lēmumu pieņemšanas procesu Saeimā un par tās darbu kopumā. “No sirds Latvijai” ir jauns politiskais spēks, kas pirmo reizi ir pārstāvēts Saeimā. Vairumam mūsu deputātu nebija iepriekšējas pieredzes darbam Saeimā. Mēs ne tikai strādājām, īstenojām vēlētāju dotās pilnvaras, bet vienlaikus arī mācījāmies, lai arvien pilnīgāk izmantotu visas iespējas, kādas ir opozīcijā esošām partijām, un sasniegtu partijas programmā definēto galveno mērķi – Latvija ir droša, neatkarīga, demokrātiska un vienota labklājības valsts. Šis patiesi ir bijis ļoti intensīvs un darbīgs laiks ikvienam mūsu deputātam, un, vērtējot paveikto, jāsecina, ka esam aktīvi iestājušies par mūsu programmā ietvertajiem principiem, šajā sakarā iesniegdami gan likumdošanas iniciatīvas, gan priekšlikumus tās pilnveidošanai katrā no trim mūsu priekšvēlēšanu programmas mērķiem – atjaunot ticību valstij, panākt izaugsmi un attīstīties droši. Ikviena valsts iedzīvotāja ticība valstij ietver gan iespēju sabiedrībai aktīvi piedalīties un ietekmēt lēmumu pieņemšanu, gan prasīt politiķu un ierēdņu atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, gan uzraudzīt nodokļu maksātāju naudas efektīvu izmantošanu. Un viens no mērķiem, kuru izvirzīja “No sirds Latvijai”, ir Satversmē noteikt, ka Valsts prezidentu ievēlē tauta. Jau 2014.gadā mēs iesniedzām priekšlikumus grozījumiem Satversmē un mūsu mērķis bija uzsākt Saeimā reālu diskusiju par šiem jautājumiem. Mēs esam gandarīti, ka Saeimā ir izveidota darba grupa jautājumā par Valsts prezidenta pilnvarām, kuru vada mūsu frakcijas deputāts Ringolds Balodis. Ir sperts pirmais nopietnais solis ceļā uz tautas vēlēta Valsts prezidenta institūta izveidi. Par to liecina arī lielā aktivitāte, lai diskreditētu šo ideju. Neraugoties uz to, esmu pārliecināta, ka pēc četriem gadiem Valsts prezidentu vēlēs tauta. Tajā pašā laikā nav panākts, ka likumdevējs un izpildvara reāli iesaistītu sabiedrību likumu un lēmumu pie��emšanā. Kā galveno iemeslu tam gribu minēt pašreizējās koalīcijas nevēlēšanos ieklausīties sabiedrības viedoklī. Tikai tad, kad sagaidāmi reāli protesti, atceras par cilvēkiem. Piemērs tam ir šodien apstiprinātie grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, kuri tika pieņemti pensionāru neapmierinātības un protesta draudu dēļ. Tāpēc vietā ir retorisks jautājums – vai tiešām katru valsts iedzīvotājiem būtisku problēmu iespējams atrisināt tikai pēc draudiem par piketiem un demonstrācijām? Tāpēc viens no mūsu partijas izvirzītajiem mērķiem ir stiprināt atbildību. Uzņemoties vadīt abas izmeklēšanas komisijas – gan par bankas “Citadele” pārdošanu, gan par Zolitūdes traģēdiju –, liela uzmanība tika piešķirta tieši valsts iestāžu un amatpersonu atbildības izvērtēšanai. Šobrīd, gatavojot komisiju gala ziņojumus, tiek izvērtētas likumu normas, kurās ir jāveic grozījumi, lai nākotnē nepieļautu līdzīgus notikumus. Ticība valstij ir cieši saistīta ar katra indivīda drošību. Tā ietver pensiju palielināšanu, atbalstu ģimenēm, iedzīvotāju izdevumu mazināšanu par veselības pakalpojumiem, tādu nodokļu politiku, kas mazina nodokļu slogu mazturīgajiem. Šodien Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, paredzot, ka ar 2016.gadu tiks veikts to pensiju pārrēķins, kurām kopš 2009.gada piemēroti negatīvi pensijas kapitāla indeksi. Var piekrist, ka beidzot šis jautājums ir izkustējies no “nāves punkta”. Tajā pašā laikā “No sirds Latvijai” uzskata, ka situācijā, kad sociālajā budžetā ir līdzekļi, nav pieļaujams pensiju pārrēķinu veikt, manipulējot ar atrunu par budžeta iespējām. Līdz ar to mēs turpināsim iestāties par vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pensionāriem un turpmāku pensiju apmēra palielināšanu. Mēs esam maza, bet spēcīga un profesionāla frakcija, kas, kopā strādājot, sasniegs rezultātus. Noslēgumā es novēlu visiem vasarā uzkrāt spēkus, pavadīt laiku ar sev tuviem cilvēkiem, iegūt daudz pozitīvu emociju, lai ar jaunu iedvesmu katrs turpinātu darīt savu darbu profesionāli un no sirds. Visiem priecīgus vasaras saulgriežus! Pateicos.".
• 2015_06_18_311-seq2325 spokenText "Paldies. Līdz ar to Saeimas 2015.gada 18.jūnija sēdi pasludinu par slēgtu. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas pavasara sesijas pēdējā sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tūlīt tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm. Pirmajai vārds frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai. Lūdzu!".
• 2015_06_18_311-seq2324 spokenText "Piecas minūtes uzmanības, lūdzu! Nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri... nav, Guntis Belēvičs... nav, Ivars Brīvers... neredzu, Boriss Cilevičs... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... neredzu, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Ivans Klemetjevs... nav, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Gunārs Kūtris... ir, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Ināra Mūrniece... nav, Romāns Naudiņš... nav, Jānis Urbanovičs... nav. Paldies par uzmanību!".
• 2015_06_18_311-seq2323 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2015.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 5, atturas - 5. Lēmums pieņemts. Godātie kolēģi! Mums ir izdevies paveikt gandrīz neiespējamo, jo pulkstenis ir 16.10 un mēs esam izskatījuši visu šodienas sēdes darba kārtību. Pirms mēs reģistrējamies, es informēju, ka šodien pulksten 17.00 paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Pirmais ir deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājums satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par Rail Baltica projekta ekonomisko pamatojumu un tā patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, bet tā diemžēl neapmierina iesniedzējus. Taču ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Otrais ir deputātu Zariņa, Agešina, Urbanoviča, Tutina un Ribakova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par esošās ģeopolitiskās situācijas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību”. Šis jautājums pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, un ministre informē, ka viņa var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu šodien. Trešais ir deputātu Elksniņa, Zariņa, Zemļinska, Ādamsona un Ribakova jautājums finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudēm”. Saņemta rakstiska atbilde, kura apmierina jautājuma iesniedzējus. Ceturtais - deputātu Zariņa, Agešina, Tretjakas, Zujeva un Nikonova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par A/S “KVV Liepājas Metalurgs”. Jautājums pāradresēts finanšu ministram Jānim Reiram. Saņemta rakstveida atbilde, kas neapmierina iesniedzējus, bet ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Piektais - deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Šica, Bondara, Viļuma un Brīvera jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par valsts sadarbību ar SIA Prudentia Advisers”. Saņemta rakstiska atbilde, kas neapmierina iesniedzējus, bet Ministru prezidente informē, ka viņa nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Sestais - deputātu Elksniņa, Agešina, Tretjakas, Tutina un Nikonova jautājums finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbību”. Saņemta rakstveida atbilde, kura apmierina iesniedzējus. Septītais - deputātu Ivanovas-Jevsejevas, Agešina, Cileviča, Zemļinska un Tutina jautājums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par Eiropas Savienības fondu finansētajiem projektiem Daugavpils pilsētā”. Saņemta rakstveida atbilde, kura apmierina iesniedzējus. Un astotais - deputātu Sudrabas, Meijas, Šimfas, Kūtra un Baloža jautājums iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par apsardzes darbību”. Saņemta rakstveida atbilde, kura iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties šodien uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Tātad tie jautājumi, uz kuriem saņemta rakstveida atbilde, uzskatāmi par atbildētiem, un šodien pulksten 17.00 mutvārdu atbildi sniegs ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. Bet tagad ir pienācis laiks reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Reģistrācijas rezultāta nolasīšanai vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.".
• 2015_06_18_311-seq2322 spokenText "Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi finanšu ministra vēstuli, izskatījusi jautājumu un sagatavojusi lēmuma projektu, kurā aicinām jūs piekrist šīgada budžetā noteiktās apropriācijas pārdalei nepilna pusotra miljona eiro apmērā. Proti, Ārlietu ministrija ir ietaupījusi šo summu Eiropas Savienības prezidentūras pasākumos, un tiek ierosināts šo naudas summu pārdalīt budžeta programmai “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.".
• 2015_06_18_311-seq2321 spokenText "1.septembris. Deputāti piekrīt. Nākamā un pēdējā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”. Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2015.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.".
• 2015_06_18_311-seq2319 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2015_06_18_311-seq2318 spokenText "Godātie kolēģi! Šis likumprojekts paredz, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek apliktas ar brīvprātīgā darba veikšanu saistīto personificēto izdevumu kompensācijas, kuras brīvprātīgā darba veicējam atbilstoši brīvprātīgā darba līguma noteikumiem sedz brīvprātīgā darba organizētāji. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.".
• 2015_06_18_311-seq2317 spokenText "Par ārkārtas sēdi vēl īsti nav lemts. Acīmredzot komisija tad varētu lūgt izskatīt šo likumprojektu pirmajā ārkārtas sēdē, ja tāda būs starpsesiju pārtraukumā, vai arī iekļaut to pirmajā kārtējā sēdē, ja nebūs ārkārtas sēdes. Tāds laikam būtu šis vēlējumies atbilstoši Saeimas kārtības rullim. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputāti neiebilst. Paldies. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.".
• 2015_06_18_311-seq2316 spokenText "Komisija lūdz par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 25.jūniju un izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā 8.jūlijā, pirmajā ārkārtas sēdē.".
• 2015_06_18_311-seq2315 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.".
• 2015_06_18_311-seq2314 spokenText "Godātie kolēģi, es aicinu atbalstīt šo likumprojektu arī pirmajā lasījumā.".
• 2015_06_18_311-seq2313 spokenText "Paldies. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Kredītiestāžu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 7. Likumprojekts par steidzamu atzīts.".
• 2015_06_18_311-seq2312 spokenText "Godātie kolēģi, pievienojoties OECD globālajam forumam un konvencijai, Latvija ir uzņēmusies vairākas būtiskas starptautiskas saistības, proti, ievērojot paplašināto OECD starptautisko informācijas apmaiņas standartu, pakļaut savus normatīvos aktus un administratīvo praksi atbilstības izvērtējumam. Saskaņā ar OECD standartu valsts nacionālajos normatīvajos aktos nevar būt ierobežojumi banku informācijas sniegšanā, ja tiek saņemts atbilstoši pamatots otras valsts pieprasījums sniegt paredzami svarīgu informāciju konkrētā nodokļu maksātāja nodokļu administrēšanas vajadzībām, tajā skaitā par nodokļu maksātāja darījumiem ar trešajām personām un informāciju par trešo personu atvērtajiem vai turētajiem kontiem. 2015.gada martā notikušajā OECD vērtētāju vizītē Latvijā tika konstatēts, ka banku informācijas sniegšanas praksē pastāv dažas nepilnības, kas neatbilst OECD izstrādātajiem starptautiskajiem standartiem. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešami grozījumi likumā, lai nodrošinātu pilnīgu banku informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam atbilstoši OECD noteiktajiem starptautiskajiem standartiem. Likumā veiktie grozījumi tika ņemti vērā Latvijas pievienošanās sarunās ar OECD, un, veicot grozījumus, tiks novērsti šķēršļi Latvijas dalībai šajā organizācijā. Ņemot vērā grozījumu aktualitāti, šobrīd Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.".
• 2015_06_18_311-seq2311 spokenText "10.augusts. Deputāti piekrīt. Likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.".
• 2015_06_18_311-seq2310 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.augusts.".
• 2009_06_04-seq678 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.augusts.".
• 2009_06_04-seq674 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.augusts.".
• 2009_06_04-seq666 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.augusts.".
• 2015_06_18_311-seq2309 spokenText "Nevajag sarunāties ar zāli! Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Biedrību un nodibinājumu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2015_06_18_311-seq2308 spokenText "Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Biedrību un nodibinājumu likumā” un izteikt 8.pantu šādā redakcijā: “Biedrības un nodibinājumi brīvprātīgo darbu organizē saskaņā ar Brīvprātīgā darba likumu.” (Starpsaucieni no zāles. Dep. I.Zariņš: “Par ko likumprojekts, pastāsti!”, dep. V.Orlovs: “Ar žestiem!”) Šodien mēs jau skatījām Brīvprātīgā darba likumu.".
• 2015_06_18_311-seq2307 spokenText "Jūlijā. 18.jūlijs. Deputāti piekrīt. Jūlijs - ar “l”, jā. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums Biedrību un nodibinājumu likumā”, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.".
• 2015_06_18_311-seq2306 spokenText "18.jūlijā!".
• 2015_06_18_311-seq2305 spokenText "18.jūnijā... jūlijā?".
• 2015_06_18_311-seq2304 spokenText "Priekšlikumus gaidīsim precīzi pēc mēneša - 18.jūlijā.".
• 2015_06_18_311-seq2303 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Energoefektivitātes likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2015_06_18_311-seq2302 spokenText "Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Energoefektivitātes likums” pirmajā lasījumā. Vēlos jūs informēt, ka šī likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektivitāti enerģijas ražošanā, sadalē un galapatēriņā, nodrošināt energoaudita pieejamību un regulārus obligātus energoauditus lielajos uzņēmumos, kā arī veicināt energoefektivitātes pakalpojumu tirgus attīstību un izveidot valstī energoefektivitātes fondu. Un šis likumprojekts paredz nodrošināt valsts energoefektivitātes rīcības plānu izstrādi un ieviešanu. Komisijā mēs šo likumprojektu atbalstījām, un tāpēc es jūs šeit aicinu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2015_06_18_311-seq2301 spokenText "10.augusts. Deputāti piekrīt. Likumprojekts “Energoefektivitātes likums”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
• 2015_06_18_311-seq2300 spokenText "Šā gada 10.augusts.".
• 2015_06_18_311-seq2299 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
• 2015_06_18_311-seq2298 spokenText "Visi priekšlikumi izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
• 2015_06_18_311-seq2292 spokenText "7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.".
• 2015_06_18_311-seq2290 spokenText "6. - Reira kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.".

• first
• previous
• next