Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2015_10_01_320-seq24 spokenText "Labrīt, augsti godātie deputāti! Paldies opozīcijas deputātiem, ka mēs sākām runāt par blokiem. Ļoti interesanti bija dzirdēt arī konstruktīvu kritiku par izglītību, par drošību. Es arī ļoti gaidīju, lai būtu diskusija par konkrētām lietām, kuras cilvēki saprot. Ne par to, kā izveidojās un paplašinās... vai arī vēl par kaut ko, bet konkrēti. Es ļoti gaidīju no šodienas ziņojuma kaut ko par pensijām, par sociālo politiku, par bardaku veselības aprūpē, bet neko nesagaidīju. Man blakus deklarācijai bija Raiņa grāmata, kur ir Laimdota, kur ir Spīdola, Lāčplēsis... un ir Kangars. (Rāda grāmatu.) Un, kad es noklausījos šo ziņojumu, es sapratu, ka šis ziņojums tuvāks kangariem, kurus mums vajag meklēt latviešu tautā, tāpēc ka, ja nerastos problēmas, kas reāli skar šodien cilvēkus, kad cilvēki gaida no jums kaut kādus soļus, ko jūs solījāt deklarācijā gan par indeksāciju, gan par neapliekamo minimumu... Kārlis Šadurskis pusgadu atpakaļ solīja, ka pacels pensiju par 10 eiro katram pensionāram un ka viņi maksās mazākus nodokļus. Visi gaidīja, ka jau no 1.janvāra ieslēgsies e-veselība un mēs varēsim redzēt, kuri ārsti blēdās, kuri sadarbojas ar farmācijas kompānijām un saņem no tām “otkatus”, bet neko mēs tur nedzirdējām... Mēs dzirdējām, ka mums viss kārtībā un ka būs vēl labāk. Bet reāli cilvēki šodien, es domāju, aizies prom no radio un neklausīsies tālāk, tāpēc ka saprot, ka neko labāku nesagaidīs nākošajā attīstības posmā. Neviens vārds netika pateikts par indeksāciju, ja runājam godīgi. Neviens vārds netika pateikts par to, ka mēs iznīcināsim to slikto praksē ar negatīvo indeksu. Nekas! Tikai bija plašas kaut kādas sarunas par kaut ko... kosmisku, ko parastais cilvēks nesaprot. Es gribētu jums uzdāvināt Raini, bet domāju, ka nedāvināšu. Labāk aizsūtīšu uz kādu lauku bibliotēku šo grāmatu vai atdošu kādai sociālajai mājai, tāpēc ka tikai no mums... no opozīcijas priekšlikumiem var sagaidīt kaut kādu pozīciju, tāpēc ka jūs neko nedarāt tautas labā. Paldies par to, ka jūs turpināt strādāt! Tikai ļoti žēl, ka jūs nesaprotat, ka jūsu laiki beidzas. (Frakcijas SASKAŅA aplausi. No zāles dep. K.Šadurskis: “Tas nu bija kā ar asfalta rulli.)".
• 2015_10_01_320-seq23 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.".
• 2013_12_19-seq307 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.".
• 2013_11_28-seq568 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.".
• 2013_09_19-seq7 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.".
• 2012_11_01-seq783 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.".
• 2012_06_07-seq35 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.".
• 2011_04_14-seq510 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.".
• 2011_03_31-seq41 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.".
• 2009_09_24-seq185 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.".
• 2015_10_01_320-seq22 spokenText "Paldies. Jā. Realitāte ir skarba. Ja jūs paskatīsieties uz tām valstīm, kas ir sasniegušas savu labklājību, tad redzēsiet, ka tik tiešām tās ir gājušas šo ceļu, jo tas ir vienīgais ceļš - veidot šeit gudru, prasmīgu kvalitatīvu darbaspēku, kas rada šo bagātību. Viņi to ir darījuši mērķtiecīgi, gadiem investējot vismaz 3 procentus no IKP. Jūs labi zināt, kāds mums tas ir! Mums tas ir 0,5, 0,6... pievilkts turklāt vēl aiz ausīm, bet mēs sapņojam, ka 2020.gadā tas būs 1,5 procenti. Tas ir vienkārši nereāli pie šādiem cipariem runāt par to, ka mums ir plānā ilgtspējīga attīstība! Tas ir vienkārši nereāli! Šāds plāns, šāds skatījums vienkārši ved mūsu valsti... mūsu tautu uz iznīcību, un to reāli parāda demogrāfiskie fakti un visas šīs tendences, kas pašlaik ir redzams. Jūs pieminējāt enerģētiku kā vienu no svarīgām jomām. Vai jūs zināt, ka arī enerģētikā mums nav stratēģijas? Tad kā mēs domājam šeit kaut ko veidot? Tālāk jūs pieminējāt gāzes tirgus liberalizāciju. Ziniet, spriežot pēc tā, kas notiek, es jums varu droši pateikt, ka tas būs kārtējais brāķis, ko mums šeit, Saeimā, nāksies glābt. Kāpēc es to saku? Tāpēc, ka Ekonomikas ministrija vēl joprojām, pie esošās likumdošanas, nav izdarījusi to, kas tai ir bijis jāizdara, - nav izstrādāti gāzes lietošanas noteikumi, jo vecie ir beigušies, bet jaunus neviens neizstrādā. Tiek skaisti runāts par to, ka “Latvenergo” tūlīt nomainīs tirgotāju, bet Ekonomikas ministrija nemaz nav izstrādājusi Ministru kabineta noteikumus, saskaņā ar kuriem šo tirgotāju var nomainīt. Tad atvainojiet! Vai nu kāds šeit speciāli mēģina taisīt diversiju, lai šī tirgus liberalizācija vispār nenotiktu, vai arī vienkārši nesaprot, ko viņš dara. Rezultātā tas viss man atsauc atmiņā tos padomju laikus, kad uz māju sienām vai uz šķūnīšiem mēdza rakstīt tādus īsus, kodolīgus vārdus krievu valodā... (No zāles dep. I.Viņķeles starpsaucieni.) Ja jūs pieejat un tos izlasāt, tad tas nenozīmē, ka to, kas tur ir rakstīts... tas nenozīmē, ka jūs tanī šķūnītī to arī atradīsiet, kas tur ir rakstīts. To pašu var teikt par šo ilgtspējīgās attīstības stratēģijas ziņojumu. Paldies.".
• 2015_10_01_320-seq21 spokenText "Vai deputātiem nav iebildumu, ka Zariņa kungs izmanto iespēju runāt vēl divas minūtes? (No zāles: “Lai runā!”) Paldies.".
• 2015_10_01_320-seq20 spokenText "Labdien visiem! Kā es redzu no debatēm, tie, kuri ir iepazinušies ar šo ziņojumu, pat koalīcijas kolēģi, delikāti atzīst to, ko bezkaislīgi parāda šinī ziņojumā ietvertie fakti un skaitļi, - to, ka ilgtspējīga attīstība mūsu valstī nekad nav tikusi īstenota un arī netiks īstenota - diemžēl tā ir realitāte! - un ka patiesībā tas, kas līdz šim ir īstenots, nav bijis nekāds veiksmes stāsts. Jā, tas varbūt ir bijis veiksmes stāsts priekš kāda grāmatveža, bet patiesībā tas ir ticis īstenots tādas seklas, virspusējas izpratnes līmenī, aprobežojoties ar fiskālo līmeni, ignorējot dziļākas ekonomiskās un makroekonomiskās cēloņsakarības un principus. Un kā tas viss ir noticis? Tātad, lai sasniegtu šos skaistos fiskālos rādītājus, ir mērķtiecīgi tikuši “apgriezti” tieši tie faktori, kas ir nepieciešami ilgtspējīgai attīstībai, - investīcijas izglītībā, zinātnē, veselības aprūpē, infrastruktūrā -, tātad tas, kas padara mūs produktīvākus un konkurētspējīgākus ilgtermiņā. Jā, īstermiņā tā var panākt labus rezultātus, bet pie kā tas noved? Mūsu “veiksmes stāsts” ir ticis veidots tā, lai mēs kļūtu nevis produktīvāki, bet lētāki, tas ir, efektīvāk izsmeļot savas iespējas, samazinātu savas izmaksas. Rezultātu jūs paši tagad uzskatāmi redzat: tas, pie kā esam novesti, ir nabadzība, jo, lai mēs varētu kaut kādā jomā būt konkurētspējīgāki, mums jāsaražo lētāk. Tātad cilvēkiem ir jāmaksā mazāk naudas, arī nodokļos jāmaksā mazāk. Un tātad šis “veiksmes stāsts” ir galvenais cēlonis šai nabadzībai, nevienlīdzībai sabiedrībā un neprognozējamai nodokļu politikai, jo valdībai visu laiku kā iluzionistam jāmēģina izdomāt, kādā veidā nosegt atkal jaunu radušos caurumu, ko nespēja nosegt šī mūsu tautsaimniecība ar savu zemo produktivitātes līmeni. Kāds var iebilst, pateikt: “Bet kā tad tā?! Mums taču ir tomēr makroekonomiskie rādītāji, kas liecina par kaut ko pretēju!” Es mēģināšu paskaidrot to, jo šie iebildumi principā... Ja kāds tā mēģina iebilst, tad ar to viņš demonstrē vienkārši savu seklo izpratni, kura ir tādā pašā līmenī kā tiem, kuri centās īstenot šo “veiksmes stāstu”. Ar ko to var salīdzināt? Paskaidrošu ar tādu saprotamu analoģiju: labklājību var salīdzināt ar kalna virsotni, un kalnā kāpēji, kas ir valstu ekonomikas, cenšas kāpt augstāk un augstāk. Bet ko izdarīja viens kalnā kāpējs? Viņš vienkārši izdomāja tādu “lielisku” veidu, kā viņš ātrāk var uzskriet kalnā augšā: viņš nomet visu uzkabi, nomet visas savas mantas un pliks skrien augšā kalnā. Un viņš visiem sauc: “Redziet, mums ir vislabākie rādītāji! Mācieties no mums, cik strauji mēs mākam uzkāpt kalnā!” Jā, kādu brīdi šādā veidā kalnā var kāpt augšā, bet kas pēc tam notiks ar šādu kalnā kāpēju? Viņš vienkārši nosals vai nomirs aiz bada. Un tas ir tas, ko mēs pašlaik redzam! Ja mēs paskatāmies uz mūsu situāciju, tad redzam, ka šis skrējiens pamazām beidzas: eksports samazinās, nefinanšu investīcijas (tās ir tās investīcijas, kas iet iekšā ražošanā, nevis finanšu spekulācijās) samazinās, naudas attīstībai mums nav, darbaspēka problēmas tikai samilzt, priekšā demogrāfiskā katastrofa. Tas ir uzskatāmi redzams - šis kalnā kāpēja rezultāts, ko mēs esam sasnieguši. Tagad pēkšņi beidzot ir sapratuši, ka tomēr tas ir būtiski - paaugstināt produktivitāti. Un to saka ziņojums: “Būtiski ir sekmēt Latvijas uzņēmumu produktivitāti un palielināt to caur investīcijām, ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, citiem vārdiem runājot, inovācijās, saskaņā ar to, kā to paredz viedā stratēģija.” Ļoti interesanti! Ļoti labi, ka jūs, premjeres kundze, šeit esat! Es vadu Informācijas tehnoloģiju un inovatīvās uzņēmējdarbības apakškomisiju. Apakškomisijā mēs kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, kopā ar Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Es pieņemu, jūs zināt, kas tās ir par institūcijām, - tie ir mūsu spožākie vadošie prāti un brašākie inovatori. Mēs kopīgi... entās reizes... jau gadu cenšamies iegūt šo viedo stratēģiju. Kur mums tā ir? Izglītības un zinātnes ministrija joprojām nav spējusi to nolikt mums priekšā un parādīt: “Lūk, šī ir tā viedā stratēģija, saskaņā ar kuru mēs attīstīsimies!” Un jūs vēl runājat tagad par ilgtspējīgu attīstību! Mani priecē vismaz tas fakts, ka nu pamazām parādās šī sapratne, ka nevis skaisti fiskālie cipari, bet gan cilvēki - spējīgi, gudri un radoši - būs tie, kas spēs radīt šo bagātību, šo labklājību sabiedrībai. Viņiem ir vajadzīga šī nepieciešamā... bez zināšanām viņiem ir vajadzīgas šīs iespējas, kā šo savu zināšanu pielietot praksē. Tātad vajadzīgas gan tehnoloģijas, gan infrastruktūra. Tam visam mums naudas nav. Ja mēs runājam par šo pētniecībai un attīstībai svarīgo faktoru - šīm investīcijām -, tad jūs paši zināt, kāds mums ir tas finansējuma apjoms. Es droši vien paņemšu tās savas divas minūtes vēl uzreiz klāt...".
• 2015_10_01_320-seq19 spokenText "Ādamsona kungs!... Ā, paldies, jūs jau beidzāt. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)   Vārds deputātam Ivaram Zariņam.".
• 2015_10_01_320-seq18 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām gribu pateikt paldies Ministru prezidentei Straujumas kundzei par skaisto runu, bet diemžēl saturu šajā runā es tā arī nesadzirdēju - it sevišķi to, kas skar drošības aspektus. Viens no pamatlikumiem pasaulē, kurā mēs dzīvojam, ir cēloņu un seku likums: ja nav cēloņu, neiestāsies arī sekas. 2011.gadā, uzstājoties Valmieras televīzijā, es... Tikko kā bija sākusies karadarbība arī Sīrijā... Kad sākās arī karadarbība saistībā ar Kadafi režīmu, es minēju kā iespējamu variantu... minēju, ka toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ir panācis vienošanos par iespēju uzņemt Latvijas teritorijā līdz 40 tūkstošiem bēgļu, kā arī pamatoju to bīstamību, kāda var rasties, - ka tā ir cita mentalitāte, citas mentalitātes pārstāvji, ka tie ir citas ticības pārstāvji, cilvēki ar citu dzīves uztveri, kā arī pastāv riski saistībā ar terorismu un organizēto noziedzību. Toreiz vienīgais, ko mani kolēģi no VIENOTĪBAS atļāvās pateikt, ka tās ir rasisma izpausmes, bet vēl līdz šim brīdim neviens nav pat mēģinājis apstrīdēt ne šos ciparus, ne arī to, ka tāda iespējamība pastāv. Kāpēc es to visu saku? Mums ir bijis pietiekoši daudz laika, lai analizētu situāciju un tās iespējamo tālāko attīstību. Kas ir noticis? A nekas! Mēs dzīvojam šodien... Ja uz militāro terminoloģiju pārejam, tad mēs dzīvojam operatīvi, diena ir pagājusi, un paldies Dievam! Kāda ir mūsu taktika? Kāda ir mūsu stratēģija? A nekāda! Man smaidu izsauc visas tās debates, kas notika saistībā ar to, cik bēgļus mēs pieņemsim: 10, 50, 100? Neviens to nezina, Straujumas kundze, tāpēc ka... Kad mēs tikāmies ar jums Baltijas Asamblejas apakškomisijas sēdē, mēs runājām arī par to, ko Latvija varētu izdarīt... ka tieši Latvijai būtu jāiniciē jautājums par to, ka, lai bēgļu straumes nebūtu, ir jāveic sauszemes operācija, jāvienojas ar Eiropas Savienību, ar NATO, lai iznīcinātu šos te teroristus. Ja mēs gribam, lai bēgļi neietu prom no turienes, tātad mums ir jāpanāk, tajā skaitā mums kā valstij, lai tur tiktu atgriezts valstiskums. Jautājums: a ko jūs darāt tajos samitos - NATO, Eiropas Savienības visās sēdēs? Kāpēc tur nenotiek šīs diskusijas? Notiek diskusijas par lietām, kas man atkal izsauc smaidu, kad es dzirdu, ka, ziniet, karakuģi beidzot gremdēs tos kontrabandistu kuģus. Tad palasiet starptautiskās jūras tiesības, kur melns uz balta ir pateikts, kādi ir pienākumi karakuģim, kad tas satiek pirātu kuģi vai kuģi, kurš nodarbojas ar cilvēku tirdzniecību! Nekas jauns nav jāizdomā! Runājot par to, ko valdība ir izdarījusi un ko plāno. Piedodiet, es atkal neko par to nedzirdēju! Likumdošanas iniciatīvas, kas ir nākušas no valdības, manuprāt, saistībā ar drošību ir pasliktinājušas situāciju tā vietā, lai domātu, ko mēs darīsim, kādā veidā attīstīsimies, iesim uz priekšu, kā mēs nepieļausim, lai terorisma draudu iespējamība Latvijas teritorijā nepalielinātos. A mēs neko nedarām! Kad mēs šajā apakškomisijas sēdē runājām arī par kiberdrošību, jūs teicāt: tā ir laba ideja! Bet tas, ka Baltijas Asambleja ir pieņēmusi lēmumu... rezolūciju par kibernoziegumu izmeklēšanas un novēršanas centra izveidi Rīgā, tas jums bija jaunums. Izrādās, ka jūs to nezināt. Par to, kas skar izglītību. Skaisti jau skan... Beidzot atzīstiet, ka tā bija, maigi izsakoties, liela kļūda - likvidēt Latvijas Policijas akadēmiju... ka mums speciālistu nav. Bet jūs piedāvājat policistus gatavot, tajā skaitā arī pa specialitātēm, Rēzeknes Robežsargu mācību centrā... centra poligonā. Kādā veidā - nesaprotu! Nav jau nozīmes daudz diskutēt... Runājot par stratēģiju. Manuprāt, tad mēs sarkaniem burtiem varam ierakstīt, ka mūsu vienīgā stratēģija - uzklausīt un izpildīt Eiropas Savienības, NATO direktīvas, un ar to ir āmen baznīcā. Mums neko vairāk nevajag - gaidīsim direktīvas! Nekādas iniciatīvas un nekādas patstāvīgas domāšanas!".
• 2015_10_01_320-seq17 spokenText "Paldies. Bija nepieciešamas mazāk nekā divas minūtes. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.".
• 2015_10_01_320-seq16 spokenText "Domāju, ka valdībai pašai vēlreiz rūpīgi, ar skatu no malas jāizlasa šis ziņojums, lai no tā rezultātiem varētu mācīties un beidzot koncentrēties tādiem būtiskiem darbiem, kas tiešām dotu reālus un pamanāmus uzlabojumus, nevis tērētu resursus darbības imitācijai, kas, kā var redzēt ziņojumā, plānoto rezultātu nedod. Paldies. (NSL frakcijas aplausi.)".
• 2015_10_01_320-seq15 spokenText "Cik laika jums ir vēl nepieciešams, lai pabeigtu? (No zāles: “Lai runā! Divas minūtes!”)".
• 2015_10_01_320-seq14 spokenText "Jā. (No zāles dep. M.Bondars un citi deputāti: “Lai runā!”)".
• 2015_10_01_320-seq13 spokenText "Platpera kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
• 2015_10_01_320-seq12 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamā Ministru prezidentes kundze! Labi sakārtota izglītība ir valsts normālas attīstības pamats. Par šo ziņojumu vēlos teikt, ka tas ir izcils valdības darba imitācijas paraugs, kā radīt darbošanās ilūziju un ilūziju par realitāti. Ziņojumā brīnišķīgi aprakstīti statistikas dati, raksturojot situāciju izglītībā, tomēr pietrūkst ticamas matemātiskas analīzes, kas pamatotu secinājumus, kaut vai, piemēram, korelāciju starp dažādiem rādītājiem zinātnes un tautsaimniecības jomas indikatoros. Ziņojumā rezultatīvo rādītāju ir ļoti daudz, un tie ir dažādi, bet kopumā neko nepasaka par izglītības kvalitāti. Piemēram, vairāku gadu garumā milzīgas naudas summas - 3,5 miljoni eiro - ieguldītas profesionālās izglītības iestāžu apvienošanā vai likvidēšanā, profesionālās izglītības kompetenču centru izveidē, konventu un nozaru ekspertu padomju izveidošanā. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka novērtējums izglītojamo proporcijai vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības programmās pēc pamatizglītības ir ieguvis nulli jeb vāji, kas nozīmē, ka progress virzībā uz stratēģisko mērķi būtiski atpaliek. Tikai telpu remonts un to aprīkošana izglītības kvalitāti nepaaugstina. Savukārt, lai nākošreiz varētu sabiedrībai atskaitīties, ka mērķis sasniegts, aktīvi notiek vidusskolu likvidācija... atvainojos, tīkla sakārtošana un optimizēšana, resursu racionalizēšana. Kā vēl viens no indikatoriem izglītības kvalitātei ir izvēlēts jauniešu lasītprasmes līmenis, kurš arī novērtēts ar nulli. Man tiešām nav saprotams, kāpēc mērķa vērtības augstākajam un zemākajam kompetenču līmenim 2014.gadam tika noteiktas zemākas, nekā bija reālās vērtības 2012.gadā. Rodas pamatots jautājums: kas notiek izglītības sistēmā, ja, nemainoties standartam, sasniegumi ievērojami samazinās. (Zālē pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Man no šī apjomīgā dokumenta tā arī netapa skaidrs, kādas “brīnumzālītes” valdība ir plānojusi izmantot, lai 2017.gadā - un tas ir tikai pēc nepilniem diviem gadiem! - 5 procentiem devīto klašu skolēnu lasītprasme būtu augstākajā kompetences līmenī, ja pērn tādu bija vien 2,9 procenti. Indikators “Grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu skaits augstskolās un koledžās” neliecina par izglītības kvalitātes paaugstināšanos, jo vērtējums ir mīnus viens. Tas nozīmē, ka vērojamās tendences ir diametrāli pretējas vēlamajām: no plānotajiem 23,9 tūkstošiem kvalifikācijas ieguvēju 2014.gadā to ir paveikuši tikai 17,3 tūkstoši. Kā jau parasti, attaisnojums tiek atrasts: ziņojumā samazinājums skaidrots ar negatīvām demogrāfiskajām tendencēm. Negribētos ticēt, ka dokumentu izstrādātāji, plānojot kvalitatīvos rādītājus, nebūtu ņēmuši vērā demogrāfiskās tendences vai pat būtu aizmirsuši, ka ir gan Centrālā statistikas pārvalde, gan Labklājības ministrija. Manuprāt, ticamāks būtu pieņēmums, ka ekonomiskā sistēma valstī un tautsaimniecības struktūra nestimulē iedzīvotājus iegūt augstāko izglītību. Kopējais studentu skaits valstī nodrošina darbaspēku ar pietiekami augstu kvalifikāciju pētniecības rezultātu ieviešanai un inovatīvu uzņēmumu attīstībai, tomēr tas ir nepietiekams, lai nodrošinātu jaunu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu. Ministru prezidentes vadībā 2014.gadā tika izveidota un veiksmīgi darbojas Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskā padome, lai nodrošinātu saskaņotu starpresoru sadarbību sekmīgai pētniecības tehnoloģiju attīstības un inovācijas politikas īstenošanai, ieviešanai un uzraudzībai. Man gan nav saprotams, no kurienes izriet apgalvojums, ka padome darbojas veiksmīgi, ja vērtējums indikatorā “Inovatīvo produktu apgrozījums” ir nulle, bet indikatorā “Izdevumi pētniecībai un attīstībai” ir mīnus viens. Tikai 0,6 procenti no iekšzemes kopprodukta atvēlēti zinātnei, un kopš 2011.gada redzama stabila tendence samazināt finansējumu, lai gan Zinātniskās darbības likumā noteikts, ka Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai, ne mazāku par 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz 1 procentu no iekšzemes kopprodukta. Ziņojumā atrodami arī vaininieki: pēdējo gadu ieguldījumu pētniecības attīstībā vājais progress ir skaidrojams ar zemo privātā sektora investīciju īpatsvaru. Rodas pamatots jautājums: kāpēc uzņēmēji nevēlas ieguldīt pētniecībā? Nacionālajā attīstības plānā un Valdības deklarācijā...".
• 2015_10_01_320-seq10 spokenText "Cienījamā premjerministre! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Es gribu pieskarties vienam aspektam. Runā, ka prioritāte šodien ir drošība un aizsardzība. Es nesaskatīju nedz tajā ziņojumā, ka tā būtu izdalīta kā prioritāte, nedz arī ziņojumā šeit, ka tā ir prioritāte. Jo, no vienas puses, ja runā par drošību, tad uz tās varētu bāzēt... Principā viss drošībai ir - ekonomiskā, sociālā, politiskā... nu, viena sadaļa ir militārā jeb aizsardzības joma. Tajā dokumentā ir atzīmēti pasākumi, kas ir veikti aizsardzības jomā, drošības jomā. Es gribētu šeit atzīmēt sekojošo. Ievērosim loģiskumu! Es vairākkārt esmu to teicis. Nacionālās drošības likumā ir noteikts, ka Saeimā šogad līdz 1.oktobrim, tas ir, līdz šodienai, vajadzēja izskatīt un pieņemt Nacionālās drošības koncepciju. Es neesmu to redzējis, bet esmu dzirdējis, ka Ministru kabinetā tā ir izskatīta un tiks iesniegta Saeimā. Nu, paies kādas dienas... mēnesis... Vēlāk vai agrāk - tas jau nav konceptuālā vai principiālā ziņā tik svarīgi. Uz tās bāzes izstrādājam un izskatām... ne Saeimā, bet valstī kopumā izstrādājam un izskatām militāro stratēģiju, kā to sauc Rietumu valstīs, NATO valstīs, vai kā Latvijā - valsts aizsardzības koncepciju. Jā, par to esmu dzirdējis. Piedalījos, kā teikts bija, beidzamajā diskusijā par valsts aizsardzības koncepciju. Es gan neredzēju pašu to koncepciju, bet mēs diskutējām par to. Man tas drusku atgādināja to, kā padomju laikā runāja par Solžeņicina darbiem: “Neesmu lasījis, bet nosodu!” To es saku piemēra labad. Bet par to nav pārmetuma, jo diskusija bija par konceptuālām lietām, tā bija lietderīga, un es uzskatu, ka tā bija vietā. Bet Nacionālās drošības likuma 11.pants nosaka, ka Aizsardzības ministrijai ir trīs kompetences. Pirmā kompetence - izstrādāt un realizēt valsts aizsardzības politiku. Otrā ir budžets. Un trešā ir personāls. Es neredzu, ka šajā dokumentā ļoti precīzi un skaidri būtu pateikts, kāda ir valsts aizsardzības politika. Kad biju štāba priekšnieks, bija laiki, kad mēs pieturējāmies pie totālās aizsardzības, bija laiki (līdz 2004.gadam), kad pieturējāmies pie teritoriālās aizsardzības, iestājoties NATO... un es esmu šo piemēru minējis arī mūsu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, es uzdevu šo jautājumu, pacēlu to, ka pie mūsu... Komisijas sēdē piedalījās arī ASV vēstniece... Es teicu: “Nu kā tie līdzekļi sadalās starp pašaizsardzību un kolektīvo aizsardzību?” Viņa saka: “Ja jūs esat NATO valsts, tad jūsu pašaizsardzība - tā ir tā kolektīvā aizsardzība.” Tā ir balstīta uz gudras, viedas aizsardzības principiem, bet to vajag skaidri formulēt. Tad no tā izriet daudzas konsekvences, tajā skaitā arī tāda, kāda vieta valsts aizsardzības sistēmā ir zemessargiem. Lietuvas ģenerālis Kronkaitis, kas ir Rietumos mācījies, pateica: “Kolektīvie aizsardzības spēki var veikt teritoriālo aizsardzību. Teritoriālie aizsardzības spēki, kas ir Zemessardze, nevar veikt kolektīvo aizsardzību.” Un punkts. Un es viņam piekrītu. Ja mēs tam nepiekrītam, nu tad par šiem jautājumiem arī vajadzētu diskutēt, bet es ceru, ka kopumā mums izdosies atrisināt arī šos jautājumus, kas ir prioritāte, jo budžetā patiešām ir paredzēts, ka būs atvēlēti 1,4 procenti no IKP. Tas nozīmē, ka 260... 365 miljoni iznāk aizsardzībai, un tad aizsardzības sistēma tiks sakārtota. Paldies par ziņojumu!".
• 2015_10_01_320-seq8 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamā Ministru prezidentes kundze! Ministri! Godātie deputāti! Šī ir pirmā reize, kad Ministru prezidenta ikgadējais ziņojums atbilstoši likumdošanai ietver arī ziņojumu par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju “Latvija 2030” un Nacionālā attīstības plāna izpildi. Un kopumā gribētos, Sudrabas kundze, teikt, ka tik briesmīgi jau, kā jūs atainojāt, pilnīgi noteikti nav. Tas, pirmkārt. Otrkārt, kā komisijas vadītājs, kā Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs, varu apliecināt, ka to izstrādāja tiešām Pārresoru koordinācijas centrs un ka netika iesaistītas nekādas ārpuspētnieku firmas. Protams, par procedūru. Tā kā šī ir pirmā reize, tad es domāju, ka mēs varēsim izdarīt arī secinājumus, kā vajadzētu šādus ziņojumus apspriest, kā sekot līdzi tam, kā pildās Latvijas mērķi. Un, iespējams, ir jāatgriež tas, kas krīzes laikā tika izņemts, - sākotnējā iecere par to, ka vairāk ir jāiesaista sabiedrība. Ir jābūt šādam forumam, kur iesaistās nevalstiskās organizācijas, kur atskan gan kritika, gan visi seko tam līdzi. Tajā pašā laikā mēs komisijā esam iepazinušies ar ziņojumu. Un, protams, ka mēs varam kritizēt arī to, ka ļoti daudz varētu būt arī vispārīga teksta, kur sliktās lietas paliek apakšā, lai labās parādās vairāk... labāk. Bet tas acīmredzot ir dabiski. Otrs secinājums - par indikatoriem. Paldies Cilinska kungam jau par dažiem, kas arī nepildās, un par šo analīzi. Jāatzīst, ka mēs tolaik laikam esam bijuši ārkārtīgi pieticīgi, jo lielākā daļa šo indikatoru tiek pārsniegti, un, šķiet, pat labāk, nekā tas ir plānots. Bet es domāju, ka pati labākā ziņa ir tā, ka mums ir noteikti gan indikatori, gan attīstības virzieni, kam sekot līdzi, jo 2005.gadā, kad sākām vispār izstrādāt pirmo Nacionālo attīstības plānu, bija uzskats, ka visu noteiks tirgus ekonomika, bet neko tā nespēj tomēr noteikt. Par labajām lietām. Labās lietas, es domāju, ir tās, ka pašreizējās tendences parāda, ka no tiem virzieniem, kas ir minēti Nacionālajā attīstības plānā un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, mēs neesam novirzījušies. Tas, ka neiet tik labi, - tas jau ir cits secinājums. Bet nav izskanējuši aicinājumi, kā tas atbilstoši likumdošanai būtu iespējams, ka Latvija iet tik greizi, ka būtu šobrīd plāns jāpārstrādā un tajā jāliek citas prioritātes. Protams, priekšā ir ārkārtīgi izšķirošas lietas. Pirmā. Ziņojums parāda - un arī virzība ir tāda -, ka Eiropas struktūrfondi šobrīd ir ieprogrammēti vairāk vai mazāk atbilstoši tām prioritātēm, kas ir attīstības stratēģijā. Jautājums - kā mēs to īstenosim. Nākamā - strukturālās reformas. Šobrīd prasītos arī tās veikt, un es gribētu tās ieraudzīt arī valdības rīcības plānos vairāk... konkrētos gadījumos, piemēram, izglītībā, kas tika jau pieminēta. Galvenais secinājums, ko mēs izdarījām komisijā un par ko vienojāmies arī ar Pārresoru koordinācijas centru, - ka šis ziņojums nedrīkst būt tikai fotogrāfija, kas uz diviem gadiem pazudīs. Šim ziņojumam jābūt ir dzīvam, un katru mēnesi gan Pārresoru koordinācijas centram, gan, domāju, arī Saeimas komisijām ir jāseko tam līdzi un jārunā par šīm lietām. Jo tik viegli patiesībā ir mums uz televīziju aiziet un teikt: mīļā tauta, mēs darīsim, ko jūs gribat! -, bet tik grūti ir aiziet un pateikt, ka mums ir jāveic strukturālās reformas, kuras būs sāpīgas, bet kuras ilgtermiņā nodrošinās Latvijas attīstību. Tāpēc es aicinu vairāk skatīties arī uz analīzi, kā mēs varētu vairāk iesaistīt gan deputātus, gan nevalstiskās organizācijas, domājot par šiem mērķiem un to izpildi, kritizējot un radot atkal jaunus priekšlikumus. Bet iesim konstruktīvi uz priekšu! Paldies par darbu.".
• 2015_10_01_320-seq7 spokenText "Vārds deputātam Mārim Kučinskim.".
• 2011_02_17-seq143 spokenText "Vārds deputātam Mārim Kučinskim.".
• 2015_10_01_320-seq6 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātā Ministru prezidentes kundze! Deputāti! Patiešām šis ir ļoti vērtīgs materiāls, kurā mēs redzam ļoti daudzus indikatorus, kuri noteikti varētu noderēt tālākai politikas plānošanai, un noteikti arī prasītos... Es ceru, ka Pārresoru koordinācijas centra rīcībā ir arī vēl plašāka analīze par to, kā šie indikatori savstarpēji ietekmē viens otru, kā tos varētu izmantot budžeta plānošanā un tamlīdzīgi. Un es arī ceru, ka šie indikatori ir ņemti vērā budžeta paskaidrojumu rakstā, kur mēs pamatojam nākošās nodokļu... priekšlikumus. Tagad par dažiem piemēriem un indikatoriem. Nevienlīdzības jautājumu raksturo indekss S80 pret S20, kas... jo tas ir lielāks... Tātad tas raksturo proporciju starp to daļu, kas ir bagātākā daļa, un to, kas ir nabagākā daļa. Jo šis indekss ir lielāks, jo lielāka ir nevienlīdzība. Un šajā ziņojumā ir divas tabulas - sākumdaļā un beigu daļā, un tajā beigu daļā, kur ir raksturota indeksu izpilde, ir ņemti vērā tikai 2013.gada dati, savukārt sākumdaļā jau ir arī 2014.gada dati. Un tad beigu daļā, kur ir 2013.gada dati, tas rezultāts ir 6,3 un indekss... Tātad tendence rāda, ka mēs varētu virzīties uz NAP 2014.gada mērķi - rezultātu 6. Turpretī, paskatoties uz 2014.gada datiem, rezultāts ir 6,5, kas nozīmē, ka 2014.gadā tendence ir mainījusi savu virzienu, aizgājusi pretējā virzienā, un faktiski mēs esam sasnieguši Bulgārijas 2013.gada līmeni, kura ir visnevienlīdzīgākā valsts Eiropas Savienībā. Es ceru, ka mēs par to padomāsim, runājot par virkni pasākumu nākamā gada budžetā, kas varbūt varētu šo nevienlīdzību mazināt, un es ceru, ka mēs to varam arī aprēķināt. Nākošais ir... Iespējams, ka ir savstarpēji saistīti rādītāji, kas ir apstrādes rūpniecības daļa IKP un kas ir nemitīgi krītoša, un ir ļoti grūti iedomāties, kā mēs ieiesim augšupejošā Nacionālā attīstības plāna tendencē. Un, manuprāt, šis ir saistīts ar citu rādītāju, kas ir, proti, izdevumi pētniecībai un attīstībai, kas absolūti nesasniedz Nacionālā attīstības plāna tātad šo tendenci un pašlaik ir vērtēti negatīvi. Un atkal tam nav nekāda... Tas ir diezgan pamatoti, jo, protams, politika vairāk ir bijusi vērsta uz atbalstu nevis rūpniecības jomai, bet gan nekustamo īpašumu jomai. Un, protams, šīs politikas ir savstarpēji saistītas un iekšēji konkurējošas. Un visbeidzot dažas lietas par kultūras jomu, ko arī bija ļoti interesanti paanalizēt. Šeit mēs redzam pozitīvu tendenci, piemēram, filmu industrijas jomā. Un arī nākotnes budžeta piešķīruma vidēja termiņa budžets liecina, ka šī pozitīvā tendence varētu turpināties. Savukārt viduvēji rādītāji ir oriģinālliteratūras izdevumu jomā, kur mēs mīņājamies uz vietas. Un es ceru, ka deputāti par to padomās nākošajā reizē, kad būs kārtējais priekšlikums nepiedalīties Londonas grāmatu tirgū. Bet ļoti interesants rādītājs ir kultūras pasākumu... apmeklēto kultūras pasākumu skaits. Un, proti, manuprāt, tas ir vienīgais rādītājs, kur mēs esam jau tagad pārsnieguši ne tikai NAP prognozi, bet pat 20-30 mērķus. Es saprotu, ka droši vien Finanšu ministrijā ir analizēts arī šis rādītājs un ir domāts, ka tas jau ir par traku un ka tā nevar - tik daudz pārsniegt šo rādītāju. Un tāpēc nākamā gada budžetā ir iestrādāts mehānisms, kas noteikti šo rādītāju nodzīs uz leju... proti, PVN kultūras pasākumiem. Tā ka droši vien šis rādītājs tuvākajos gados kritīsies. Bet es ceru, ka ar budžetu mēs tomēr centīsimies ne tikai samazināt šādu rādītāju, bet arī palielināt tos rādītājus, kurus es iepriekš jau minēju... nu, attiecīgi tos uzlabot, jo, teiksim, nevienlīdzības rādītājs ir jāsamazina. Paldies par uzmanību. (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)".
• 2015_10_01_320-seq4 spokenText "Godājamie deputāti vai, kā saka Ministru prezidente mums atsūtītajā dokumentā, cienījamie lasītāji! Šodien mēs izskatām Ministru prezidentes Saeimā iesniegto informatīvo ziņojumu. Kā minēts gan pavadvēstulē, gan uzraudzības ziņojuma sākumā, šo dokumentu ir izstrādājis Pārresoru koordinācijas centrs. Nacionālais attīstības plāns savulaik tika izstrādāts, lai izvirzītu skaidrus mērķus, kas Latvijai jāsasniedz, tāpēc šajā ziņojumā gribējās redzēt Ministru prezidentes vērtējumu par to, vai ir izdevies nenovirzīties no nospraustā kursa; kas jau ir sasniegts, ko nav izdevies sasniegt, kas jādara citādi. Gribējās sajust Straujumas kundzes atbildību par valsti, ja gribat, mīlestību pret valsti, par kuru viņai ir pienākums un aicinājums rūpēties. Tā vietā ir radīts kārtējais dokuments, ko, izskatās, gatavojuši pat ne ierēdņi, bet pieaicinātie konsultanti vai novērotāji, kuri bez jebkādas personiskas ieinteresētības par notiekošo un rezultātiem klāsta teoriju: ja gribat, var tā, bet, ja negribat, var arī šitā! Tikai daži piemēri. Ņemot vērā, ka Saeimā ir iesniegts 2016.gada budžeta projekts un priekšlikumi par nodokļu izmaiņām, apgalvojumi par stabilu un prognozējamu nodokļu politiku skan īpaši ciniski. Ziņojumā ir akadēmiski pareizs apgalvojums - stabila normatīvā bāze, pārskatāma uzņēmējdarbības vide un prognozējama nodokļu politika ir priekšnoteikumi investīciju lēmumu pieņemšanai. Man ir jautājums: kas traucē šos pareizos apgalvojumus ieviest dzīvē? Tā vietā, lai godīgi analizētu cēloņus, skan izcili ierēdnieciska atbilde. Mums, izrādās, trūkst vidēja termiņa valsts nodokļu politikas. Vai tiešām mūsu valstī ir “jāsaražo” vēl desmitiem un simtiem plānu un pēc tam vēl papildplānu, kā uzlabot plānošanu, jo arī to paredz šis dokuments, lai tikai tiktu nodrošināts process un imitēta darbība? Iespējams, ka tieši plānošanā valsts pārvalde varētu demonstrēt praksē šajā uzraudzības ziņojumā pašvaldībām ierosināto “gudras saraušanās” pieeju un sākt beidzot sadarboties, izprast kopējos izpildvaras mērķus. Diemžēl ir jāpiekrīt Ārvalstu investoru padomes pētījumā par investīciju klimatu Latvijā teiktajam: nekas nav savstarpēji saistīts, viss tiek darīts pa atsevišķiem gabaliem! Piemēru, ka trūkst kopēja redzējuma un sapratnes par izpildvaras atbildību, šajā ziņojumā ir daudz. Bet jūsu uzmanībai viens izcils piemērs par ienākumu nevienlīdzību. Es citēju: “Turpmākā notikumu attīstība nav viennozīmīgi prognozējama un lielā mērā atkarīga gan no izmaiņām valsts nodokļu politikā, pie kuras pamatnostādnēm pašlaik ir uzsākts aktīvs darbs Finanšu ministrijas vadībā, gan no tautsaimniecības spējas radīt jaunus uzņēmumus, gan no mērķētas sociālās palīdzības.” Divi no minētajiem faktoriem ir tieši izpildvaras atbildība - nodokļu politika un sociālā politika. Tad kā izpildvara šobrīd var nespēt prognozēt notikumu attīstību? Vai tiešām, Ministru prezidente, jūsuprāt, Finanšu ministrija var radīt tādu nodokļu politiku, kura varētu neatbilst jūsu deklarācijā izvirzītajiem mērķiem, vai arī vienkārši Pārresoru koordinācijas centram nav pārliecības par saviem kolēģiem? Un visbeidzot par uzraudzības ziņojumā pausto viedokli par valsts pārvaldes efektivitāti. Izrādās, ka mēs jau 2013.gadā pārsniedzām Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam noteikto rādītāju. Vienīgi jautājums: kāpēc to neizjūt nedz sabiedrība, kura saņem šīs efektīvās valsts pārvaldes pakalpojumus, nedz ārvalstu investori, kuri vērtē, ka 2009.-2011.gadā uzsākto reformu temps ir apstājies? Reformas veiktas formāli, nepārliecinoties par to reālo ietekmi un īstenošanu, rada jaunus birokrātijas šķēršļus, nevis atvieglo uzņēmējdarbības vidi. Kā jau pavadvēstulē godīgi atzīts, Ministru prezidente ir iesniegusi Pārresoru koordinācijas centra izstrādāto informatīvo ziņojumu ar Ministru prezidentes pierakstītiem ievadvārdiem lasītājiem, nevis Ministru prezidenta ikgadējo ziņojumu, kā to nosaka Saeimas kārtības rullis. Un jāsecina, ka Ministru prezidente nav ievērojusi likumu. Ir pielikums, bet nav ikgadējā ziņojuma! Pēc būtības Saeimā iesniegtais dokuments ir klasiska atrakstīšanās, kurā demonstrēta klaja vienaldzība pret to, kas notiek ar valsts attīstību, nemaz nerunājot par to, ka te nav redzams, vai valsts līderis zina un vēlas kaut ko darīt, lai situāciju mainītu. Es ceru, ka Ministru prezidente apzinās, ka radīts čiks, un es aicinu šo dokumentu neuzdot par laimes pakavu, bet atzīt savu kļūdu vai aizmāršību un sagatavot savu, valsts līdera - Ministru prezidenta, ikgadējo ziņojumu. Pateicos. (NSL frakcijas deputātu aplausi.)".
• 2015_10_01_320-seq3 spokenText "Paldies Ministru prezidentei. Uzsākam debates. Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.".
• 2015_10_01_320-seq2 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātās deputātes, deputāti! Dāmas un kungi! Tautas paruna saka, ka rīta stundai zelts mutē. Es šo gadsimtos noslīpēto tautas domu vēlētos pārfrāzēt vēl plašāk - šodienas darbā rītdiena redzama. Esmu šajā rīta stundā pie jums Saeimas namā, lai iesniegtu dokumentu “Latvijas ilgtspējas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam, Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam un Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanas uzraudzības ziņojums”. Savā uzrunā īsi pievērsīšos valdības paveiktajam šajā gadā un šodien izvirzītajām prioritātēm turpmākajai darbībai. Saeimā iesniegtais ziņojums veidots atbilstoši “Latvija 2030” un “Nacionālā attīstības plāna 2020” saturiskajai struktūrai un sastāv no piecām lielākām nodaļām: stratēģisko rādītāju sasniegšanas izvērtējums, tautsaimniecības izaugsme, cilvēkkapitāls un drošumspēja, teritoriju attīstība un ilgtspēja, kā arī valsts drošības rādītāju vērtējums. Ziņojuma noslēgumā ietverti secinājumi un prognozes, kā arī ieteikumi turpmākajai rīcībai. Analīze kopumā uzrāda stabilu virzību uz valsts ilgtermiņa attīstības mērķu īstenošanu. Aicinu izmantot šodien jums iesniegtajā ziņojumā ietverto analīzi un secinājumus dažādu politikas iniciatīvu pamatošanai, strādājot gan pie likumdošanas iniciatīvām, gan ikgadējā valsts budžeta diskusiju procesā. Godātie deputāti! “Latvija 2030”, Nacionālais attīstības plāns un Valdības deklarācija ir galvenie orientieri, kas vada Ministru kabineta ikdienas darbu, vadoties pēc mūsu svarīgākajām prioritātēm - tautsaimniecības izaugsmes, ģimenes un indivīda dzīves kvalitātes Latvijā un valsts drošības. Tajā pašā laikā ir jāapzinās, ka valdības darba rezultatīvie rādītāji un budžeta iespējas ir jāskata kontekstā ar Eiropas un pasaules politiskajām, ekonomiskajām, sociālajām un pat klimatiskajām pārmaiņām. Runājot par valdības gada laikā paveikto, vispirms gribu pievērsties Latvijas prezidentūrai, kas nu jau šķiet tik pašsaprotama, bet vēl pagājušajā gadā bija satraucoša gan valdības ministriem, gan visai valsts pārvaldei. Seši mēneši, vadot Eiropas Savienības Padomes darbu, bija iespēju un pārbaudes laiks. Esmu lepna par savas valdības ministriem, ierēdņiem, diplomātiem, Latvijas radošajiem cilvēkiem un katru, kas ar savu darbu prezidentūras laikā pierādīja, ka esam moderna, atvērta, labi organizēta Eiropas valsts. Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē ir izmantojusi visas tai sniegtās iespējas un panākusi vērā ņemamu virzību izvirzītajās prioritātēs - konkurētspējīga Eiropa, digitāla Eiropa un iesaistīta Eiropa. Pusgada laikā tika panākta vienošanās par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda izveidošanu, stimulējot ekonomisko izaugsmi visā Eiropas Savienībā. Vēl viena svarīga prioritāte Eiropas Savienībai šobrīd ir Eiropas Enerģētikas savienība, kurai Latvijas prezidentūra veltīja īpašu uzmanību. Par enerģētiku atbildīgie ministri pieņēma lēmumu par Eiropas Enerģētikas savienības īstenošanu. Atbilstoši mērķim - pilnveidot Eiropas Savienības vienoto digitālo tirgu - prezidentūrai izdevās panākt vienošanos starp dalībvalstīm par kopīgu Padomes nostāju attiecībā uz datu aizsardzības regulu. Prezidentūra arī panāca provizorisku vienošanos ar Eiropas Parlamentu par viesabonēšanas piemaksu atcelšanu un atklāta interneta pieejamību. Tāpat prezidentūra panāca vienošanos ar Eiropas Parlamentu par pamatprincipiem direktīvai par tīklu un informācijas drošību. Un es gribu minēt, ka visi šie darbi netika veikti līdz tam vairākus gadus. Maijā notika Austrumu partnerības samits Rīgā. Latvijas prezidentūra arī pievērsa īpašu uzmanību Eiropas Savienības-Centrālāzijas stratēģijas atjaunošanai. Bet bija arī izaicinājumi, īpaši jau drošības jomā. Situācija Ukrainā, Eiropas Savienības reakcija uz Krimas aneksiju dominēja visās valstu un valdību vadītāju sanāksmēs. Valdība aktīvi piedalījās centienos stabilizēt situāciju Ukrainā, sniedzot politisko atbalstu un humāno palīdzību Ukrainas iedzīvotājiem. Latvija arī iestājās par sankciju ieviešanu pret Krieviju, kurām būtu jāpaliek spēkā, kamēr pilnībā netiks ieviesti Minskas miera līguma nosacījumi. Vērā ņemami izaicinājumi starptautiskajai drošībai bija un joprojām pastāv arī citos reģionos - Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā. Gada sākumā mēs saskārāmies ar jauniem pārbaudījumiem Eiropas Savienības drošībai, kuri atklāja Eiropas Savienības vājās vietas cīņā pret terorismu un nepieredzēta apjoma migrācijas plūsmas radīto spiedienu ārējām robežām. Šobrīd situācija Eiropā saistībā ar personu ārkārtas un nesamērīgo pieplūdumu ir dramatiska. Šāda humanitārā krīze nav pieredzēta kopš Otrā pasaules kara beigām. Itālija un Grieķija, kuras pirmās saskārās ar šo personu nesamērīgo plūsmu, nespēj vienas tikt galā ar daudzskaitlīgajiem patvēruma pieteikumiem. Latvija solidaritātes vārdā ir nolēmusi pārvietot daļu personu, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm. Mēs labi apzināmies, ka lēmums par patvēruma meklētāju pārvietošanu nerisina problēmas cēloņus. Līdz ar to mūsu nostāja ir skaidra - pašreizējās problēmas cēloņu risinājums nav rodams jebkādos pastāvīgos patvēruma meklētāju sadales mehānismos. Tā vietā maksimālas pūles jāpieliek, lai stiprinātu Eiropas Savienības ārējās robežas, paturot prātā migrācijas plūsmu mainīgo dabu un pievēršot pienācīgu uzmanību ne tikai šobrīd “karstākajam” robežu reģionam, bet arī austrumu robežai. Tāpat jādara viss iespējamais, lai uzlabotu un intensificētu sadarbību ar trešajām valstīm, jo, tikai stratēģiski sadarbojoties ar partneriem, Eiropas Savienība spēs labāk pārvaldīt un kontrolēt migrāciju. Trešais virziens, kurā Eiropai jāstrādā, ir efektīva atgriešanas politika, ko mēs vienmēr esam atbalstījuši un arī turpmāk atbalstīsim, lai tās personas, kuras ir ieradušās tikai labākas dzīves meklējumos un kurām nav likumīga pamata uzturēties mūsu valstīs, tiktu pēc iespējas ātrāk atgrieztas to izcelsmes vai iepriekšējās mītnes valstīs. Līdz šim Latvija nebija iesaistījusies patvēruma meklētāju pārvietošanas programmās. To patvēruma meklētāju skaits, kuri ierodas Latvijā, ir salīdzinoši niecīgs. Tāpēc jūlijā es izveidoju augsta līmeņa starpinstitucionālu darba grupu, kurā strādā vairāku ministriju valsts sekretāri, kā arī pieaicinātie eksperti no citām institūcijām un nevalstiskajām organizācijām. Darba grupa ir izstrādājusi Latvijai piemērotu modeli patvēruma meklētāju uzņemšanai un bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušo personu integrācijai, norādot konkrētus uzdevumus un par to izpildi atbildīgās institūcijas. Ministru kabinets 29.septembrī konceptuāli atbalstīja Indikatīvo rīcības plānu personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā. Darba grupai ir dots uzdevums precizēt rīcības plānu un nepieciešamo finansējumu līdz 20.oktobrim. Galaziņojums tiks skatīts novembra laikā. Godātie deputāti! Valdības prioritātes ir cieši saistītas ar valsts budžeta izstrādi. Valsts budžeta prioritātes tika nosauktas jau pavasarī, un tās ir: valsts iekšējā un ārējā drošība, sabiedrības veselība, izglītība un nevienlīdzības mazināšana. Tā kā nacionālās drošības stiprināšana ir viena no valdības prioritātēm, budžeta projektā ir paredzēts aizsardzības finansējuma pieaugums līdz 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta jau 2018.gadā. Pašaizsardzības spēju stiprināšana un attīstība ir uzskatāma par Latvijas militārās drošības prioritāti, līdz ar to notiek darbs pie Nacionālo bruņoto spēku mehanizācijas projekta īstenošanas, pretgaisa aizsardzības spēju attīstības, Zemessardzes stiprināšanas, kā arī aizsardzības nozares infrastruktūras izbūves un attīstības. Runājot par iekšējo drošību, valdība ir konsekventi un mērķtiecīgi risinājusi jautājumus, kas saistīti ar organizētās noziedzības apkarošanu, cilvēktirdzniecības un narkotisko un psihotropo vielu izplatības ierobežošanu un tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātes stiprināšanu. Jāuzsver, ka pēdējā pusgada laikā būtisks valsts drošības jautājums ir robežu kontrole un nelegālās migrācijas ierobežošana. Jāpiemin, ka iekšējās drošības, tajā skaitā austrumu robežas, stiprināšanai nākamā gada budžetā veltīts otrs lielākais finansējums. Par gudriem cilvēkiem Latvijā. Lai arī skola vien vēl negarantē dzīves gudrību, tā dod zināšanas un iespējas katram kļūt par pilnvērtīgu sabiedrības locekli. Tādēļ pakavēšos pie izglītības tematikas un šobrīd ļoti aktuālās skolotāju algu modeļa reformas. Šajos mēnešos ļoti aktīvi Ministru prezidentes paspārnē kopā ar izglītības uz zinātnes ministri notiek darbs pie skolotāju algu reformas, kas tiek skatīta kontekstā ar skolu tīkla nākotni. Mēs gribam un varam atļauties Latvijā kvalitatīvu izglītības sistēmu - tādu izglītības sistēmu, kur katrs skolēns neatkarīgi no tā, vai mācās Rīgā vai reģionā, var ar savu izglītību startēt pasaules izcilības olimpiādēs. Tieši tāpēc mēs nevaram atļauties skolas ar 12 skolēniem vai klases ar 3 bērniem. Mums jāgarantē tas, ka pamatskolas izglītību bērns var saņemt pēc iespējas tuvu mājām, tādējādi neizjaucot skolas kā vietējā kultūras centra lomu, taču vidusskolām jābūt tur, kur iespējams garantēt kvalitatīvu izglītību. Kopumā 10 sēdēs ar katru no pašvaldībām mēs izrunāsim konkrētās vietas specifiku. Katrai pašvaldībai ir sava balss. Sēdēs piedalās arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība ar savu balsi. Jaunais pedagogu algu modelis tiek radīts ar mērķi, lai valsts finansējums izglītībai tiek izmantots efektīvāk, caurskatāmāk un godīgāk. Tas ir priekšnoteikums, lai ar nākamā gada 1.septembri varētu paaugstināt pedagogu algas un piesaistīt skolām konkurētspējīgus skolotājus. Valdība jau ir apstiprinājusi jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli. Tas darīts, lai piemērotu augstākās izglītības piedāvājumu Latvijas tautsaimniecības un darba tirgus vajadzībām. Tālāk - par veseliem cilvēkiem Latvijā. Vēl viena reforma, ko šodien es gribu pieteikt, ir veselības jomā - un tā ir obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana. Ir bijuši vairāki mēģinājumi. Mēs, Finanšu ministrija un VIENOTĪBA, sadarbībā ar Veselības ministriju un Labklājības ministriju gatavojam modeli, kas noteikti ir jāpiedāvā nākošajā gadā, uz nākošā gada budžetu, lai no 2017.gada mēs ieviestu šo sistēmu un nebūtu nepieciešams “lāpīt caurumus”, kā tas ir tagad, kad valdība oktobrī piešķirs papildu finansējumu veselības nozarei, lai segtu tās lietas, kas netika segtas, plānojot budžetu. Godātie deputāti! Par nevienlīdzības mazināšanu. Valdības piedāvājums valsts budžetā ir palielināt minimālo algu līdz 370 eiro, ieviest diferencēto neapliekamo minimumu, palielināt neapliekamo minimumu līdz 85 eiro, ieviest sociālo nodokli, kas nosaka, ka arī lielo algu saņēmēji maksā procentuāli vienādu nodokļu slogu. Valsts budžeta projektā plānota arī pensiju indeksācija ar pozitīvu tendenci ilgtermiņā. Vēl jāpiemin, ka, rūpējoties par pozitīvu demogrāfijas tendenci, jau no šī gada janvāra ir atcelti ierobežojumi slimības, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem, kas tika ieviesti 2009.gadā krīzes laikā. Bet šeit ir viens komentārs: ceru, ka speciālisti vērtēs, kāpēc cilvēki masveidā “slimo” populārā festivāla Positivus laikā, un izdarīs attiecīgus secinājumus attiecīgajās iestādēs. No šī gada un turpmāk ģimenes valsts pabalsta apmērs ir atkarīgs no bērnu skaita ģimenē: par otro bērnu - divkāršā apmērā, par trešo un nākamajiem - trīskāršā apmērā. Saeimā iesniegtais ziņojums liecina, ka, samazinoties strādājošo nabadzības rādītājiem, ir mazinājusies ekonomiskā spriedze Latvijas ģimenēs, sarucis arī nabadzības riskam pakļauto ģimeņu ar trim un vairāk bērniem īpatsvars. Godātie deputāti! Pēc manas pārliecības, svarīgākais priekšnoteikums cilvēku dzīves kvalitātei ir ekonomikas izaugsme. Pateicoties spējai sakārtot valsts finanses un pietiekami veiksmīgi un tālredzīgi izmantot starptautiskās aizdevumu programmas, Eiropas Savienības strukturālo fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu piešķirtos līdzekļus, pēdējos pāris gados valsts tautsaimniecība ir atgriezusies pie ilgtspējīgas izaugsmes. Latvijas ekonomika joprojām ir starp straujāk augošajām Eiropas Savienībā. 2014.gadā IKP palielinājās par 2,4 procentiem, bet 2015.gada pirmajā pusgadā ir palielinājums par 2,3 procentiem. Izaugsmes palēnināšanos noteica galvenokārt ārējie faktori - saspīlētā ģeopolitiskā situācija reģionā, eirozonas ekonomiskās izaugsmes lēnā atjaunošanās -, tomēr arī Latvijas komercbanku piesardzīgā kreditēšanas politika. 2014.gadā Krievijas noteiktais pārtikas produktu embargo visbūtiskāk ir ietekmējis piensaimniecības nozari, tādēļ valdība vairākkārt ir lēmusi par valsts atbalsta sniegšanu, lai mazinātu nozarei radītos zaudējumus, stiprinātu tās konkurētspēju un atbalstītu jaunu noieta tirgu iekarošanu. Par ēnu ekonomikas apkarošanu. Tā joprojām ir būtisks valdības darbības virziens. Cīņa ar ēnu ekonomiku ir kopīgs uzdevums ne tikai Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam, bet arī citām institūcijām un valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, lai līdz 2020.gadam Latvija varētu sasniegt vismaz Eiropas Savienības vidējo ēnu ekonomikas apmēru, samazinot ēnu ekonomikas rādītājus vidēji par vienu procentpunktu gadā. Nenoliedzami viens no būtiskākajiem finanšu avotiem ne tikai Latvijas ekonomikai ir Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Manis vadītās valdības laikā mēs kļuvām par vienu no pirmajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuru darbības programma guva atbalstu Eiropas Komisijā, tādējādi ļaujot mums savlaicīgi uzsākt jaunā Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda investīcijas, iespējami samazinot investīciju pārrāvumu tautsaimniecībā. Lai gan šo investīciju apguve jau ir uzsākta, es joprojām vēlos skubināt ministrus paātrināt Eiropas Savienības fondu līdzekļu investīciju apguvi, tā nodrošinot nepieciešamo impulsu tālākai ekonomikas augšupejai. Reģionu kontekstā jāpiebilst, ka valdībā ir izstrādāta un Saeimā pieņemta jauna pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma. Tā palīdzēs īstenot reģionāli sabalansētu un līdzsvarotu finansējuma pārdali starp pašvaldībām un nodrošinās tām pietiekamus finanšu resursus savu funkciju izpildei. Es zinu, ka ir pašvaldības, kuras nav apmierinātas, bet neviena sistēma nestrādā tā, lai būtu apmierināti gan finansējuma devēji, gan finansējuma saņēmēji. Savukārt, lai laukos un pilsētās cilvēkiem padarītu pieejamākus valsts pārvaldes pakalpojumus, ir uzsākta valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru veidošana. Es apzinos, ka ir nepieciešama valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošana, un es lielas cerības lieku uz jauno Valsts kancelejas direktoru Mārtiņu Krieviņu, kurš jau pirmajās nedēļās daudzsološi un aktīvi iesācis valsts pārvaldes stiprināšanas darbu. Godātie deputāti! Liels uzsvars ekonomikā ir enerģētikas nozarei. Līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām no 2015.gada 1.janvāra ir pilnībā pabeigta elektroenerģijas tirgus liberalizācija, vienlaikus ieviešot sociālā atbalsta instrumentus noteiktām iedzīvotāju grupām. Valdība ir izstrādājusi un pieņēmusi risinājumus, kas ļaus 2016.gadā un turpmākajos gados saglabāt nemainīgu obligātā iepirkuma komponentes maksājuma apmēru un mazinās obligātā iepirkuma komponentes ietekmi uz tautsaimniecības konkurētspēju un iedzīvotāju labklājību. Svarīgi atzīmēt, ka valdība ir lēmusi par atbalsta mehānismu Latvijas energointensīvajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, paredzot tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumā, kas tādējādi ļauj paaugstināt šo uzņēmumu konkurētspēju. Īstenojot pakāpenisku dabasgāzes tirgus liberalizāciju ar mērķi to pabeigt 2017.gadā, valdība ir pieņēmusi virkni lēmumu, kas nodrošina konsekventu reformas virzību. Brīva konkurence dabasgāzes tirgū, kā arī alternatīvi piegādes ceļi un avoti stiprinās Latvijas enerģētisko neatkarību un piegāžu drošību. Un es aicinu Saeimu līdz šī gada beigām pieņemt Ministru kabineta iesniegtos grozījumus Enerģētikas likumā, lai līdz 2017.gada aprīlim nodrošinātu gāzes tirgus liberalizācijas procesu un dotu pietiekamu laiku iesaistītajām pusēm veikt nepieciešamās darbības. Ekonomikas ministre ar savu komandu ir apsolījusi aktīvi sadarboties ar Saeimas komisijām, lai kliedētu jebkādas bažas un sniegtu visu nepieciešamo atbalstu. Transporta nozarē ir veiktas pēdējās desmitgades laikā visnozīmīgākās investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā, izbūvēts jauns sliežu ceļš posmā Skrīveri-Krustpils, tādējādi palielinot Latvijas Austrumu-Rietumu koridora caurlaides spēju. Sekmīgi ir veikti pirmie darbi visam Baltijas reģionam nozīmīgā Rail Baltica projektā. Turpinot dialogu ar iedzīvotājiem, pašvaldībām, kā arī Igauniju un Lietuvu, esmu pārliecināta, ka pēc vairākiem gadiem nonāksim pie šī milzīgā darba īstenošanas dzīvē, kas palīdzēs gan biznesam, gan iedzīvotājiem. Tālāk - par labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi valstī. To raksturo arī efektīva tiesu sistēmas darbība. Valdības darbības laikā ir veikti vairāki būtiski soļi gan tieslietu sistēmas stiprināšanai kopumā, gan atsevišķu tautsaimniecības attīstību ietekmējošo virzienu sakārtošanai. Turpinās darbs, lai īstenotu tiesu reformu. Reforma paredz pakāpenisku pāreju uz “tīro instanču” tiesām, kā rezultātā tiks izlīdzinātas tiesu noslodzes un saīsināsies lietu izskatīšanas termiņi. Lietu izskatīšanas kvalitātes celšanai ir ieviesta tiesu specializācija. Bet tomēr, neskatoties uz veiktajiem darbiem, uzņēmēji joprojām kā vienu no galvenajām problēmām labvēlīgai uzņēmējdarbības videi nosauc nesakārtoto tiesu sistēmu. Līdz ar to tieslietu ministram priekšā ir joprojām liels darbalauks. Runājot par labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, ir ieviests elektronisko izsoļu modelis (e-izsoles) maksātnespējas procesā, pilnībā atsakoties no nekustamā īpašuma izsoļu organizēšanas klātienē. Tas ir efektīvs līdzeklis cīņai pret negodprātīgiem izsoļu dalībniekiem. Veiktas arī reformas komerctiesību jomā, pieņemot antireiderisma regulējumu Komerclikumā, nodrošināta kreditoru aizsardzība sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā. Tomēr vienmēr aicinu atcerēties - likumi un sistēmas var tikt nemitīgi uzlabotas, bet tikai un vienīgi katra cilvēka godaprāts noteiks to, vai tiesiskums tiks stiprināts un ēnu ekonomika mazināsies. Cienījamie deputāti! Esmu kādu laiku runājusi par paveiktajiem darbiem, tomēr nekādā ziņā nevēlos izvairīties no tā, kas vēl ir darāms un kur mūsu pūles vēl mērķtiecīgāk pieliekamas. Piemēram, vēl aizvien izdevumi pētniecībai un attīstībai ir pārāk mazā apjomā no iekšzemes kopprodukta. Tas ir ārkārtīgi būtiski pētniecības kapacitātes un izcilības stiprināšanai. Zemi ir rādītāji studiju aktivitātei profesionālajā izglītībā. Lai arī ģimenēm ar bērniem kopumā nabadzības risks samazinās, ar pieaugošu tendenci tas ir ģimenēs, kur bērnus audzina viens pieaugušais. Tautas ataudzei kritiski augsti ir arī rādītāji par mirstību no ārējiem nāves cēloņiem. Tas norāda uz nepieciešamību pēc politikas iniciatīvām veselīga dzīvesveida veicināšanā un dzīvību apdraudošu risku mazināšanā. Kā jau minēju, uzņēmēji joprojām runā un gaida efektīvāku tiesu sistēmu. Vakar valdība ir iesniegusi jums nākamā gada valsts budžetu, bet vēlos vērst jūsu uzmanību, ka valdība jau ar nākamā gada sākumu sāks apjomīgu darbu pie vidēja termiņa nodokļu politikas izstrādes. Tāpat turpināsim darbu pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, teritoriālās reformas, pētniecības kapacitātes un izcilības stiprināšanas, inovācijām, profesionālās un augstākās izglītības kvalitātes stiprināšanas, kā arī ienākumu nevienlīdzības un nabadzības riska mazināšanas. Godātā Saeima! Bez šodienas sapņiem nav rītdienas realitātes. Par Latvijas simtgadi domājot, mans sapnis ir stipra, uz Eiropas demokrātijas vērtībām balstīta Latvija, kurā dzīvo veseli, laimīgi un gudri cilvēki. Svarīgi ir apzināties, ka šāda sapņa piepildīšana sākas katram ar sevi. Tikai katra paša uzņēmība un godīga attieksme var mainīt situāciju. Katra valstī un pasaulē dzīvojoša Latvijas patriota uzņēmība un godaprāts ir tas, kas nepieciešams Latvijas nākotnei. Jau šodien! Paldies. (Koalīcijas deputātu aplausi.)".
• 2015_10_01_320-seq1 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 1.oktobra sēdi. Pirms sākam izskatīt Saeimas Prezidija apstiprināto sēdes darba kārtību, ir jāizskata iesniegtās izmaiņas sēdes darba kārtībā. Saeimas deputāti Liepiņš, Šics, Ruks, Bondars, Bite un Viļums informē, ka ir atsaukuši savus parakstus likumprojektam “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, līdz ar to šis likumprojekts no Saeimas sēdes darba kārtības ir izslēgts. Saeimas deputāti Liepiņš, Viļums, Bite, Šics, Ruks un Bondars lūdz grozīt Saeimas 1.oktobra sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr.353/Lp12). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to sēdes darba kārtība ir grozīta. Sākam izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību. Pirmā sadaļa - “Ziņojuma izskatīšana”. “Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam, Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam un Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanas uzraudzības ziņojums”. Vārds Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai.".
• 2015_09_24_319-seq17 spokenText " Paldies deputātiem par jautājumiem. Paldies finanšu ministram Reira kungam par atbildēm. Līdz ar to visi šodienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Jautājumu un atbilžu sēdi pasludinu par slēgtu. Jauku jums vakaru! Uz redzēšanos! ".
• 2015_09_24_318-seq294 spokenText " Paldies deputātiem par jautājumiem. Paldies finanšu ministram Reira kungam par atbildēm. Līdz ar to visi šodienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Jautājumu un atbilžu sēdi pasludinu par slēgtu. Jauku jums vakaru! Uz redzēšanos! ".
• 2015_09_24_319-seq16 spokenText "Gribu precizēt, ka tā nav valdes locekļu atbildība, bet tā ir valdes locekļu atbildība par darbībām ar pamatlīdzekļiem, kas tiek veikta gadījumā, ja uzņēmumam iestājas maksātnespēja un šie pamatlīdzekļi tiek novirzīti saistītām vai radniecīgām personām. Un mērķis, pieņemot šo likumprojektu, bija aizsargāt ne tikai valsts intereses, bet arī visu to debitoru intereses, kuri ir konkrētajam uzņēmumam, kurš ir parādā daudziem, lai šos aktīvus uzņēmums nepārnestu saistītām personām, neatstātu čaulu, jo šādā situācijā ne tikai Valsts ieņēmumu dienests ir zaudētājs nodokļu jomā; zaudētāji ir arī tie uzņēmumi, kas ir nodevuši preci vai izīrējuši telpas, un šādā veidā tiek parādu ķēdīte organizēta. Bet es domāju, ka pamatā šis likumprojekts tika skatīts arī kā preventīvs mērs, un Valsts ieņēmumu dienestam jau šogad tas deva iespēju veikt pārrunas ar “čaulu uzņēmumu” īpašniekiem; tur ir noslēgtas vienošanās par vairākus miljonus liela nodokļu parāda atgriešanu valsts budžetā. Tā ka es uzskatu, ka tas ir ļoti veiksmīgs likumprojekts, un negribētos izraut šo likumprojektu no konteksta, jo ir jāskatās viss komplekss, tātad gan Valsts darba inspekcijas darbs, gan Valsts ieņēmumu dienesta darbs – ir runa par informācijas apmaiņu –, gan šis likums, gan daudzi citi par fiktīvām adresēm, un tad mēs varam vērtēt kopumā efektivitāti un runāt par efektivitāti.".
• 2015_09_24_318-seq293 spokenText "Gribu precizēt, ka tā nav valdes locekļu atbildība, bet tā ir valdes locekļu atbildība par darbībām ar pamatlīdzekļiem, kas tiek veikta gadījumā, ja uzņēmumam iestājas maksātnespēja un šie pamatlīdzekļi tiek novirzīti saistītām vai radniecīgām personām. Un mērķis, pieņemot šo likumprojektu, bija aizsargāt ne tikai valsts intereses, bet arī visu to debitoru intereses, kuri ir konkrētajam uzņēmumam, kurš ir parādā daudziem, lai šos aktīvus uzņēmums nepārnestu saistītām personām, neatstātu čaulu, jo šādā situācijā ne tikai Valsts ieņēmumu dienests ir zaudētājs nodokļu jomā; zaudētāji ir arī tie uzņēmumi, kas ir nodevuši preci vai izīrējuši telpas, un šādā veidā tiek parādu ķēdīte organizēta. Bet es domāju, ka pamatā šis likumprojekts tika skatīts arī kā preventīvs mērs, un Valsts ieņēmumu dienestam jau šogad tas deva iespēju veikt pārrunas ar “čaulu uzņēmumu” īpašniekiem; tur ir noslēgtas vienošanās par vairākus miljonus liela nodokļu parāda atgriešanu valsts budžetā. Tā ka es uzskatu, ka tas ir ļoti veiksmīgs likumprojekts, un negribētos izraut šo likumprojektu no konteksta, jo ir jāskatās viss komplekss, tātad gan Valsts darba inspekcijas darbs, gan Valsts ieņēmumu dienesta darbs – ir runa par informācijas apmaiņu –, gan šis likums, gan daudzi citi par fiktīvām adresēm, un tad mēs varam vērtēt kopumā efektivitāti un runāt par efektivitāti.".
• 2015_09_24_319-seq15 spokenText "Vēlos uzdot vēl vienu papildu jautājumu, jo man radās viena interese. Es saprotu, ka tāda starptautiska organizācija kā FATF diez vai ietekmēs Eiropas Savienības dokumentāciju. Bet tagad atgriežamies pie Latvijas. Jūsu budžeta projektā viens no argumentiem bija tas, ka viena ieņēmumu daļa tiks iegūta no tā, ka atbildēs uzņēmumu valdes locekļi. Mēs zinām, ka uzņēmumu valdes locekļi teorētiski varētu sākt atbildēt tikai 2016.gadā, jo pārskati un visas atskaites par nodokļiem par 2015.gadu beidzas nākamajā gadā. Bet, lai tas arī paliktu, sakiet, lūdzu, – vai jūsu veidotajā 2016.gada budžetā arī jau ir ieplānots, kādi līdzekļi tiks iegūti no tiem likuma grozījumiem, kuri paredz valdes locekļu atbildību? Un ko jūs darīsiet ar šo budžeta plānojumu, ja Satversmes tiesa šos grozījumus atcels?".
• 2015_09_24_318-seq292 spokenText "Vēlos uzdot vēl vienu papildu jautājumu, jo man radās viena interese. Es saprotu, ka tāda starptautiska organizācija kā FATF diez vai ietekmēs Eiropas Savienības dokumentāciju. Bet tagad atgriežamies pie Latvijas. Jūsu budžeta projektā viens no argumentiem bija tas, ka viena ieņēmumu daļa tiks iegūta no tā, ka atbildēs uzņēmumu valdes locekļi. Mēs zinām, ka uzņēmumu valdes locekļi teorētiski varētu sākt atbildēt tikai 2016.gadā, jo pārskati un visas atskaites par nodokļiem par 2015.gadu beidzas nākamajā gadā. Bet, lai tas arī paliktu, sakiet, lūdzu, – vai jūsu veidotajā 2016.gada budžetā arī jau ir ieplānots, kādi līdzekļi tiks iegūti no tiem likuma grozījumiem, kuri paredz valdes locekļu atbildību? Un ko jūs darīsiet ar šo budžeta plānojumu, ja Satversmes tiesa šos grozījumus atcels?".
• 2015_09_24_319-seq14 spokenText "Paldies. Un Kūtra kungam vārds pēdējam, trešajam, papildu jautājumam.".
• 2015_09_24_318-seq291 spokenText "Paldies. Un Kūtra kungam vārds pēdējam, trešajam, papildu jautājumam.".
• 2015_09_24_319-seq13 spokenText "Es domāju, ka šie darbinieki ļoti labi apzinās, ko viņi dara, un arī Eiropas un pasaules ekonomiskā attīstība un nodokļu kontroles attīstība virzās ļoti straujiem soļiem tieši tajā virzienā, ka visām iestādēm ir jāsadarbojas. Arī Latvija kā prezidējošā valsts Eiropas Padomē ir virzījusi ļoti daudzus priekšlikumus, kas palīdzētu, sadarbojoties visām organizācijām, pildīt OECD rekomendācijas nodokļu nemaksāšanas apkarošanā, sarunāto nodokļu jomā. Es esmu parakstījis Eiropas Savienības vārdā vēsturisku līgumu ar Šveices valdību par to, ka būs apmaiņa starp Šveices institūcijām un valsts ieņēmumu dienestiem visā Eiropas Savienībā. Līdz ar to šis virziens, ko uzsāka Latvijas Valsts ieņēmumu dienests, mēģinot izveidot sadarbību starp kontroles iestādi un pārbaudošajām institūcijām nodokļu jomā, ir pareizs, esam uz pareizā ceļa. Es domāju, ka tas ir pareizs solis, jo mēs vienmēr sūdzamies par to, ka pieaug administratīvais slogs uzņēmumiem. Bet šeit jau datubāzē ir dati par to, kādi valstī ir darījumi. Un tāpēc ir jābūt ļoti operatīvai informācijas apmaiņai starp institūcijām. Skaidrs, ka tas ir darāms likumā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un tāpēc mēs labojam likumus, sekojot līdzi arī tām novitātēm, ko gan OECD, gan Eiropas Komisija piedāvā, lai stiprinātu cīņu pret nelegālo ekonomiku.".
• 2015_09_24_318-seq290 spokenText "Es domāju, ka šie darbinieki ļoti labi apzinās, ko viņi dara, un arī Eiropas un pasaules ekonomiskā attīstība un nodokļu kontroles attīstība virzās ļoti straujiem soļiem tieši tajā virzienā, ka visām iestādēm ir jāsadarbojas. Arī Latvija kā prezidējošā valsts Eiropas Padomē ir virzījusi ļoti daudzus priekšlikumus, kas palīdzētu, sadarbojoties visām organizācijām, pildīt OECD rekomendācijas nodokļu nemaksāšanas apkarošanā, sarunāto nodokļu jomā. Es esmu parakstījis Eiropas Savienības vārdā vēsturisku līgumu ar Šveices valdību par to, ka būs apmaiņa starp Šveices institūcijām un valsts ieņēmumu dienestiem visā Eiropas Savienībā. Līdz ar to šis virziens, ko uzsāka Latvijas Valsts ieņēmumu dienests, mēģinot izveidot sadarbību starp kontroles iestādi un pārbaudošajām institūcijām nodokļu jomā, ir pareizs, esam uz pareizā ceļa. Es domāju, ka tas ir pareizs solis, jo mēs vienmēr sūdzamies par to, ka pieaug administratīvais slogs uzņēmumiem. Bet šeit jau datubāzē ir dati par to, kādi valstī ir darījumi. Un tāpēc ir jābūt ļoti operatīvai informācijas apmaiņai starp institūcijām. Skaidrs, ka tas ir darāms likumā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un tāpēc mēs labojam likumus, sekojot līdzi arī tām novitātēm, ko gan OECD, gan Eiropas Komisija piedāvā, lai stiprinātu cīņu pret nelegālo ekonomiku.".
• 2015_09_24_319-seq12 spokenText "Paldies. Es saprotu, ka sadarbība ar kontroles dienestu... Jums vairāk bija domāts, ka nodokļu administrācija... jo Finanšu policija saņem tikai informāciju, kur tiešām ir krimināla rakstura pārkāpums. Un tas mazāk ietekmētu nodokļu iekasēšanas jautājumu. Bet sakiet, lūdzu, zinot to, ka tiešām starptautiskās rekomendācijas kontroles dienestam kā jebkurai citās valstīs esošai finanšu vienībai liedz šo informāciju izplatīt nodokļu administrēšanai... Tā ir tiešām cīņa tikai pret aizdomīgām naudas plūsmām, lai novērstu naudas atmazgāšanu. Vai tie darbinieki, kas jūsu ministrijā atbild par šo tēmu un kas virzīja šādu iespējamo projektu, uz kā balstījās iespējamo valsts budžeta ieņēmumu plānojums, – vai tie darbinieki tomēr apzinās, ko viņi dara, un vai viņiem atbildība nekāda nav paredzēta?".
• 2015_09_24_318-seq289 spokenText "Paldies. Es saprotu, ka sadarbība ar kontroles dienestu... Jums vairāk bija domāts, ka nodokļu administrācija... jo Finanšu policija saņem tikai informāciju, kur tiešām ir krimināla rakstura pārkāpums. Un tas mazāk ietekmētu nodokļu iekasēšanas jautājumu. Bet sakiet, lūdzu, zinot to, ka tiešām starptautiskās rekomendācijas kontroles dienestam kā jebkurai citās valstīs esošai finanšu vienībai liedz šo informāciju izplatīt nodokļu administrēšanai... Tā ir tiešām cīņa tikai pret aizdomīgām naudas plūsmām, lai novērstu naudas atmazgāšanu. Vai tie darbinieki, kas jūsu ministrijā atbild par šo tēmu un kas virzīja šādu iespējamo projektu, uz kā balstījās iespējamo valsts budžeta ieņēmumu plānojums, – vai tie darbinieki tomēr apzinās, ko viņi dara, un vai viņiem atbildība nekāda nav paredzēta?".
• 2015_09_24_319-seq11 spokenText "Paldies. Kūtra kungs vēlas uzdot vēl vienu papildu jautājumu. Lūdzu!".
• 2015_09_24_318-seq288 spokenText "Paldies. Kūtra kungs vēlas uzdot vēl vienu papildu jautājumu. Lūdzu!".
• 2015_09_24_319-seq10 spokenText "Šie novērojumi un rekomendācijas ir viennozīmīgi... Gan Valsts ieņēmumu dienests, gan Finanšu policija ir sapratuši uzreiz... Bet, kā jūs zināt un kā mēs visi labi zinām, ir vajadzīga vismaz 51 balss, lai pieņemtu Saeimā lēmumu. Un aktīva nodokļu nemaksāšanas apkarošana sākās tieši ar 10.Saeimu. 10. un 11.Saeimā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija deva ļoti lielu ieguldījumu likumdošanas izmaiņās, lai tieši Finanšu policijai un Valsts ieņēmumu dienestam palīdzētu likvidēt shēmas... Tātad nelegālās adreses, nelegālie īpašnieki un tā tālāk... Mēs varam uzskaitīt lielu apjomu darba, ko mēs esam izdarījuši un kas palīdzēja izziņas laiku samazināt no diviem gadiem līdz pat pusgadam, kā arī preventīvi aizliegt reģistrēt uzņēmumus tādās adresēs, kur parasti bijusi fiktīvā uzņēmējdarbība. Par jūsu pieminēto lietu. Mēs jau vairākus gadus esam veikuši grozījumus... mēģinājuši grozīt šo likumdošanu, un arī pagājušajā gadā tika iesniegts budžeta paketē mēģinājums grozīt šo likumdošanu un veidot ātrāku piekļuvi šai informācijai, taču tas diemžēl nevainagojās ar panākumiem. Šis likumprojekts tika izņemts no budžeta paketes, un tātad mēs visu gadu esam meklējuši kompromisu, un šinī gadā arī jau kompromisa varianti ir ielikti budžeta paketē. Līdz ar to es varu prezumēt, ka valdība un Valsts ieņēmumu dienests, un Finanšu ministrija saprot šo problēmu, mēģina to risināt, iesniedz noteiktajā kārtībā... Un tālāk jau ir Saeimas atbildība, kā budžeta paketē pieņemt šos valdības piedāvājumus, lai palīdzētu Valsts ieņēmumu dienestam un Finanšu policijai cīnīties ar ēnu ekonomiku un nelegālo biznesu.".
• 2015_09_24_318-seq287 spokenText "Šie novērojumi un rekomendācijas ir viennozīmīgi... Gan Valsts ieņēmumu dienests, gan Finanšu policija ir sapratuši uzreiz... Bet, kā jūs zināt un kā mēs visi labi zinām, ir vajadzīga vismaz 51 balss, lai pieņemtu Saeimā lēmumu. Un aktīva nodokļu nemaksāšanas apkarošana sākās tieši ar 10.Saeimu. 10. un 11.Saeimā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija deva ļoti lielu ieguldījumu likumdošanas izmaiņās, lai tieši Finanšu policijai un Valsts ieņēmumu dienestam palīdzētu likvidēt shēmas... Tātad nelegālās adreses, nelegālie īpašnieki un tā tālāk... Mēs varam uzskaitīt lielu apjomu darba, ko mēs esam izdarījuši un kas palīdzēja izziņas laiku samazināt no diviem gadiem līdz pat pusgadam, kā arī preventīvi aizliegt reģistrēt uzņēmumus tādās adresēs, kur parasti bijusi fiktīvā uzņēmējdarbība. Par jūsu pieminēto lietu. Mēs jau vairākus gadus esam veikuši grozījumus... mēģinājuši grozīt šo likumdošanu, un arī pagājušajā gadā tika iesniegts budžeta paketē mēģinājums grozīt šo likumdošanu un veidot ātrāku piekļuvi šai informācijai, taču tas diemžēl nevainagojās ar panākumiem. Šis likumprojekts tika izņemts no budžeta paketes, un tātad mēs visu gadu esam meklējuši kompromisu, un šinī gadā arī jau kompromisa varianti ir ielikti budžeta paketē. Līdz ar to es varu prezumēt, ka valdība un Valsts ieņēmumu dienests, un Finanšu ministrija saprot šo problēmu, mēģina to risināt, iesniedz noteiktajā kārtībā... Un tālāk jau ir Saeimas atbildība, kā budžeta paketē pieņemt šos valdības piedāvājumus, lai palīdzētu Valsts ieņēmumu dienestam un Finanšu policijai cīnīties ar ēnu ekonomiku un nelegālo biznesu.".
• 2015_09_24_319-seq9 spokenText "Paldies. Ministra kungs! Es uzmanīgi izlasīju sniegto rakstveida atbildi, un mani ieinteresēja viena frāze, ka vienu daļu ieņēmumu neiegūstot... Jūs izskaidrojāt, ka informāciju par aizdomīgiem darījumiem nav iespējams iegūt no kontroles dienesta un tagad jūs to darīsiet citā veidā. Sakiet, lūdzu, – vai šo secinājumu jūs izdarījāt tikai šogad? Varbūt šo secinājumu vajadzēja izdarīt jau pagājušogad vai, pareizāk sakot, kopš 1998.gada, kad Latvijā ieviesa FATF rekomendācijas par finanšu vienību funkciju un informācijas apmaiņu?".
• 2015_09_24_318-seq286 spokenText "Paldies. Ministra kungs! Es uzmanīgi izlasīju sniegto rakstveida atbildi, un mani ieinteresēja viena frāze, ka vienu daļu ieņēmumu neiegūstot... Jūs izskaidrojāt, ka informāciju par aizdomīgiem darījumiem nav iespējams iegūt no kontroles dienesta un tagad jūs to darīsiet citā veidā. Sakiet, lūdzu, – vai šo secinājumu jūs izdarījāt tikai šogad? Varbūt šo secinājumu vajadzēja izdarīt jau pagājušogad vai, pareizāk sakot, kopš 1998.gada, kad Latvijā ieviesa FATF rekomendācijas par finanšu vienību funkciju un informācijas apmaiņu?".
• 2015_09_24_319-seq8 spokenText "Paldies. Iesniedzēji ir uzdevuši abus papildu jautājumus, un tagad Kūtra kungs kā deputāts, kurš ir klāt šajā sēdē, arī var uzdot jautājumus. Lūdzu, Kūtra kungs!".
• 2015_09_24_318-seq285 spokenText "Paldies. Iesniedzēji ir uzdevuši abus papildu jautājumus, un tagad Kūtra kungs kā deputāts, kurš ir klāt šajā sēdē, arī var uzdot jautājumus. Lūdzu, Kūtra kungs!".
• 2015_09_24_319-seq7 spokenText "Pārsvarā pēdējo piecu gadu laikā Latvijā nodokļi – pamatnodokļi – ir tikai mazinājušies. Gribu atgādināt, ka 2011.gadā bija pēdējā reize, kad budžeta pieņemšanā pieņēma lēmumu palielināt pievienotās vērtības nodokli, bet kopš tā laika ir samazināts gan pievienotās vērtības nodoklis (par 1 procentu), gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis (par 3 procentiem), gan sociālais nodoklis (par procentu – gan darba devēju, gan darba ņēmēju pusē). Šeit mēs vērtējam tieši galvenos nodokļus. Pārsvarā tie ir šādi: iedzīvotāju ienākuma nodoklis, sociālais nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis. Ļoti liela nozīme ir arī akcīzei. Ļoti liela nozīme ir cīņai ar ēnu ekonomiku, un ir iespēja arī prēmēt par šādiem labiem darbiem. Piemēram, pagājušā gada astoņos mēnešos tika atklāti 11 miljoni kontrabandas cigarešu, turpretim šā gada astoņos mēnešos ir atklāti 55 miljoni šādu cigarešu, un šis darbs turpinās. Es domāju, ka šeit ir pamats uzskatīt, ka darbinieku motivācija ir pareiza. Tāpat arī tad, ja strukturāli mēs skatāmies... Tātad tas ir viens no virzieniem, kādos darbu veic Valsts ieņēmumu dienests, darbojoties nozarēs. Un tagad mēs redzam pēc šīm tematiskajām pārbaudēm – nozaru apgrozījums un atalgojums ļoti būtiski pieaug. Un arī tas dod papildu pieaugumu budžetā – papildus tiem attīstības cipariem, kādi ir. Un vēl viens nozīmīgs faktors varētu būt arī... ne tikai Valsts ieņēmumu dienests, bet arī pārējie dienesti, kas darbojas tieši ēnu ekonomikas apkarošanas jomā, – gan Valsts darba inspekcija, gan Pārtikas un veterinārais dienests, gan Valsts robežsardze.".
• 2015_09_24_318-seq284 spokenText "Pārsvarā pēdējo piecu gadu laikā Latvijā nodokļi – pamatnodokļi – ir tikai mazinājušies. Gribu atgādināt, ka 2011.gadā bija pēdējā reize, kad budžeta pieņemšanā pieņēma lēmumu palielināt pievienotās vērtības nodokli, bet kopš tā laika ir samazināts gan pievienotās vērtības nodoklis (par 1 procentu), gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis (par 3 procentiem), gan sociālais nodoklis (par procentu – gan darba devēju, gan darba ņēmēju pusē). Šeit mēs vērtējam tieši galvenos nodokļus. Pārsvarā tie ir šādi: iedzīvotāju ienākuma nodoklis, sociālais nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis. Ļoti liela nozīme ir arī akcīzei. Ļoti liela nozīme ir cīņai ar ēnu ekonomiku, un ir iespēja arī prēmēt par šādiem labiem darbiem. Piemēram, pagājušā gada astoņos mēnešos tika atklāti 11 miljoni kontrabandas cigarešu, turpretim šā gada astoņos mēnešos ir atklāti 55 miljoni šādu cigarešu, un šis darbs turpinās. Es domāju, ka šeit ir pamats uzskatīt, ka darbinieku motivācija ir pareiza. Tāpat arī tad, ja strukturāli mēs skatāmies... Tātad tas ir viens no virzieniem, kādos darbu veic Valsts ieņēmumu dienests, darbojoties nozarēs. Un tagad mēs redzam pēc šīm tematiskajām pārbaudēm – nozaru apgrozījums un atalgojums ļoti būtiski pieaug. Un arī tas dod papildu pieaugumu budžetā – papildus tiem attīstības cipariem, kādi ir. Un vēl viens nozīmīgs faktors varētu būt arī... ne tikai Valsts ieņēmumu dienests, bet arī pārējie dienesti, kas darbojas tieši ēnu ekonomikas apkarošanas jomā, – gan Valsts darba inspekcija, gan Pārtikas un veterinārais dienests, gan Valsts robežsardze.".
• 2015_09_24_319-seq6 spokenText "Pateicos. Es turpināšu šo pašu jautājumu. Likuma “Par valsts budžetu 2015.gadam” 42.pants paredz prēmēt dažādu iestāžu darbiniekus par sasniegumiem ēnu ekonomikas apkarošanā. Tas nozīmē ņemt vērā viņu ieguldījumu. Tātad tas nozīmē, ka jūs uzskatāt, ka ir pamats VID darbiniekus prēmēt jau par sešu mēnešu un deviņu mēnešu darbu, kaut gan nodokļu ieņēmumu plāns kopumā nepildās. Kādi tad ir tie kritēriji, kādus jūs varbūt jau esat pielietojis vai pielietosiet, lai prēmētu darbiniekus arī situācijā, kad ieņēmumu plāns nepildās? Un papildus tam... Redziet, ja nodokļu sistēma nemainās, tad droši vien tās proporcijas var salīdzināt – ekonomikas izaugsme un nodokļu sistēma. Bet, ja nodokļu politika mainās, tiek mainītas nodokļu likmes, apliekamie objekti... Viss pārējais, kas notika arī 2015.gada kontekstā... Kā tad jūs vērtējat to ietekmi, kas ir no nodokļu sistēmas izmaiņām, pretstatā ēnu ekonomikas īpatsvara samazinājumam?".
• 2015_09_24_318-seq283 spokenText "Pateicos. Es turpināšu šo pašu jautājumu. Likuma “Par valsts budžetu 2015.gadam” 42.pants paredz prēmēt dažādu iestāžu darbiniekus par sasniegumiem ēnu ekonomikas apkarošanā. Tas nozīmē ņemt vērā viņu ieguldījumu. Tātad tas nozīmē, ka jūs uzskatāt, ka ir pamats VID darbiniekus prēmēt jau par sešu mēnešu un deviņu mēnešu darbu, kaut gan nodokļu ieņēmumu plāns kopumā nepildās. Kādi tad ir tie kritēriji, kādus jūs varbūt jau esat pielietojis vai pielietosiet, lai prēmētu darbiniekus arī situācijā, kad ieņēmumu plāns nepildās? Un papildus tam... Redziet, ja nodokļu sistēma nemainās, tad droši vien tās proporcijas var salīdzināt – ekonomikas izaugsme un nodokļu sistēma. Bet, ja nodokļu politika mainās, tiek mainītas nodokļu likmes, apliekamie objekti... Viss pārējais, kas notika arī 2015.gada kontekstā... Kā tad jūs vērtējat to ietekmi, kas ir no nodokļu sistēmas izmaiņām, pretstatā ēnu ekonomikas īpatsvara samazinājumam?".
• 2015_09_24_319-seq5 spokenText "Paldies. Otrs deputātu jautājums. Vārds iesniedzējai Ingunai Sudrabas kundzei. Lūdzu!".
• 2015_09_24_318-seq282 spokenText "Paldies. Otrs deputātu jautājums. Vārds iesniedzējai Ingunai Sudrabas kundzei. Lūdzu!".
• 2015_09_24_319-seq4 spokenText "Tātad par metodi. Ir dažādas metodes, kā aprēķina ēnu ekonomiku un ēnu ekonomikas īpatsvaru, bet ar matemātiskām metodēm nevar aprēķināt tiešu ietekmi uz ēnu ekonomikas apkarošanu. Visprecīzākā metode, ko pielieto arī daudzas citas dalībvalstis, ir starpība starp ekonomikas attīstību un nodokļu ieņēmumiem. Tātad, ja nodokļu ieņēmumi pieaug straujāk nekā ekonomikas attīstība, tad mēs prezumējam, ka šī nauda ir rezultāts tam, ka tiek apkarota ēnu ekonomika. Un pretēji: ja ekonomika attīstās straujākā tempā nekā ieņēmumi, tas nozīmē, ka daļa no gaišās ekonomikas pāriet pelēkajā ekonomikā. Mēs pieturamies pie šīs metodes un uzskatām, ka tā ir pietiekami objektīva pie, nu, tādas kopējās metodoloģijas neesamības ekonomistu praksē; ka tā ir pietiekami rezultatīva un apliecina to situāciju. Un arī šī gada budžetā pieaugums... ir straujāks nodokļu pieaugums, nekā ir plānotā izaugsme un esošā izaugsme. Atgādināšu, ka, veidojot budžetu, mēs plānojām izaugsmi 2,8 procentu apjomā. Janvārī, februārī bija koriģētā izaugsme: Ekonomikas ministrijā – 2,0, Finanšu ministrijā – 2,1. Un arī Latvijas Banka koriģējusi, norādīdama apmēram šādu ciparu. Tātad nodokļu ieņēmumu ir mazāk par... Tātad nodokļu ieņēmumu palielinājums ir 0,4 līdz 0,5 procenti no IKP lielāks nekā prognozētā ekonomiskā attīstība.".
• 2015_09_24_318-seq281 spokenText "Tātad par metodi. Ir dažādas metodes, kā aprēķina ēnu ekonomiku un ēnu ekonomikas īpatsvaru, bet ar matemātiskām metodēm nevar aprēķināt tiešu ietekmi uz ēnu ekonomikas apkarošanu. Visprecīzākā metode, ko pielieto arī daudzas citas dalībvalstis, ir starpība starp ekonomikas attīstību un nodokļu ieņēmumiem. Tātad, ja nodokļu ieņēmumi pieaug straujāk nekā ekonomikas attīstība, tad mēs prezumējam, ka šī nauda ir rezultāts tam, ka tiek apkarota ēnu ekonomika. Un pretēji: ja ekonomika attīstās straujākā tempā nekā ieņēmumi, tas nozīmē, ka daļa no gaišās ekonomikas pāriet pelēkajā ekonomikā. Mēs pieturamies pie šīs metodes un uzskatām, ka tā ir pietiekami objektīva pie, nu, tādas kopējās metodoloģijas neesamības ekonomistu praksē; ka tā ir pietiekami rezultatīva un apliecina to situāciju. Un arī šī gada budžetā pieaugums... ir straujāks nodokļu pieaugums, nekā ir plānotā izaugsme un esošā izaugsme. Atgādināšu, ka, veidojot budžetu, mēs plānojām izaugsmi 2,8 procentu apjomā. Janvārī, februārī bija koriģētā izaugsme: Ekonomikas ministrijā – 2,0, Finanšu ministrijā – 2,1. Un arī Latvijas Banka koriģējusi, norādīdama apmēram šādu ciparu. Tātad nodokļu ieņēmumu ir mazāk par... Tātad nodokļu ieņēmumu palielinājums ir 0,4 līdz 0,5 procenti no IKP lielāks nekā prognozētā ekonomiskā attīstība.".
• 2015_09_24_319-seq3 spokenText "Paldies. Lūdzu, ministra kungs!".
• 2015_09_24_318-seq280 spokenText "Paldies. Lūdzu, ministra kungs!".
• 2012_11_01-seq1173 spokenText "Paldies. Lūdzu, ministra kungs!".
• 2012_11_01-seq1169 spokenText "Paldies. Lūdzu, ministra kungs!".
• 2012_11_01-seq1149 spokenText "Paldies. Lūdzu, ministra kungs!".
• 2015_09_24_319-seq2 spokenText "Labdien, ministra kungs! Jūsu sniegtajā atbildē vairākkārt tiek norādīts, ka ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanas rezultātā gūto ieņēmumu tiešā ietekme nav pilnībā nosakāma. Vai tas nozīmē, ka Finanšu ministrijā nav izveidota sistēma, pēc kādas šie papildu ieņēmumi tiek aprēķināti un salīdzināti ar prognozētajiem? Un kā jūs varat iegūt pārliecību par prognožu pareizību?".
• 2015_09_24_318-seq279 spokenText "Labdien, ministra kungs! Jūsu sniegtajā atbildē vairākkārt tiek norādīts, ka ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanas rezultātā gūto ieņēmumu tiešā ietekme nav pilnībā nosakāma. Vai tas nozīmē, ka Finanšu ministrijā nav izveidota sistēma, pēc kādas šie papildu ieņēmumi tiek aprēķināti un salīdzināti ar prognozētajiem? Un kā jūs varat iegūt pārliecību par prognožu pareizību?".
• 2015_09_24_319-seq1 spokenText "Labvakar, ministra kungs! Labvakar, godātie deputāti! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Mums šodien darba kārtībā ir viens jautājums – deputātu Sudrabas, Meijas, Baloža, Šimfas un Platpera jautājums finanšu ministram Jānim Reiram “Par ēnu ekonomikas pasākumu īstenošanu”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar sniegto atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus. Es sākumā izstāstīšu to kārtību. Ja ministra kungs vēlas, viņš var arī sniegt vēl kādu papildu informāciju, taču, ja ministra kungs papildu informāciju sniegt nevēlas, tad jautājuma uzdevējiem ir iespēja uzdot divus papildu jautājumus. Viena minūte katram jautājumam. Ministra kungam ir divas minūtes katrai atbildei. Un tad, kad jautājuma uzdevēji jautājumus ir uzdevuši, tad arī citi klātesošie deputāti, kas nav jautājuma uzdevēji, var uzdot vēl trīs papildu jautājumus, un tas notiek līdzīgi: viena minūte jautājumam, divas minūtes atbildei. Ministra kungs, vai vēlaties sniegt vēl kādu papildu informāciju? Paldies. Tātad nē. Sāksim ar jautājumiem. Un pirmais jautājumu uzdod deputāts Aivars Meija. Lūdzu!".
• 2015_09_24_318-seq278 spokenText "Labvakar, ministra kungs! Labvakar, godātie deputāti! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Mums šodien darba kārtībā ir viens jautājums – deputātu Sudrabas, Meijas, Baloža, Šimfas un Platpera jautājums finanšu ministram Jānim Reiram “Par ēnu ekonomikas pasākumu īstenošanu”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar sniegto atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus. Es sākumā izstāstīšu to kārtību. Ja ministra kungs vēlas, viņš var arī sniegt vēl kādu papildu informāciju, taču, ja ministra kungs papildu informāciju sniegt nevēlas, tad jautājuma uzdevējiem ir iespēja uzdot divus papildu jautājumus. Viena minūte katram jautājumam. Ministra kungam ir divas minūtes katrai atbildei. Un tad, kad jautājuma uzdevēji jautājumus ir uzdevuši, tad arī citi klātesošie deputāti, kas nav jautājuma uzdevēji, var uzdot vēl trīs papildu jautājumus, un tas notiek līdzīgi: viena minūte jautājumam, divas minūtes atbildei. Ministra kungs, vai vēlaties sniegt vēl kādu papildu informāciju? Paldies. Tātad nē. Sāksim ar jautājumiem. Un pirmais jautājumu uzdod deputāts Aivars Meija. Lūdzu!".
• 2015_09_24_318-seq277 spokenText "Paldies deputātam Gunāram Kūtrim. Līdz ar to šodien frakciju viedokļi ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ! Atbildes uz deputātu jautājumiem 2015.gada 24.septembrī  ".
• 2015_09_24_318-seq276 spokenText "  Labdien, cienījamie klausītāji! Frakcija “No sirds Latvijai” vienmēr savos balsojumos vadās no svarīgākā uzdevuma – tas ir, vai likumprojekts ir virzīts tiešām Latvijas tautas interesēs. Un, ja arī likumprojekts kādreiz redakcionāli līdz galam nav pilnveidots, mēs saprotam, ka to var izlabot vairākos lasījumos. Galvenais ir mērķis. Šodien es paudīšu savu viedokli tikai par diviem jautājumu blokiem, par ko šodien diskutēja parlamentā. Proti, pirmais ir šis bēgļu jautājums. Lai gan to ir šobrīd apspriedušas visas politiskās partijas, sabiedrība ir ļoti saviļņota šajā jautājumā. Mēs šodien atbalstījām attiecīgos likumprojektus, lai šis jautājums tiktu atrisināts tā, kā vairums Latvijas iedzīvotāju būtu atbalstījuši. Proti, mēs uzskatām, ka, ja valdība ar šo jautājumu nav tikusi galā, tad parlamentam ir jāuzņemas lielāka atbildība, jāpārņem savā kompetencē daudzi jautājumi, lai noteiktu vadlīnijas. Un jāatzīst gan, ka šajā gadījumā mēs varam atkārtoti pārmest mūsu kolēģiem, kas ir koalīcijā, ka šis jautājums varbūt nebūtu tik aktuāls šodienas darba kārtībā, ja pavasarī Saeimas vairākums būtu atbalstījis uzdevumu Ministru prezidentam... Ministru kabinetam sniegt pārskatu par Latvijas gatavību bēgļu uzņemšanai. Iespējams, daudzi jautājumi tad būtu jau izņemti no darba kārtības. Saistībā ar šo aktuālo vairāku likumprojektu paketi šodien tika izvērtēts arī mūsu partijas piedāvātais priekšlikums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”. Šis priekšlikums netika atbalstīts ar vairākuma balsīm, bet mēs ar šo likumprojektu gribējām vērst uzmanību uz to, ka plaisa starp Latvijas iedzīvotājiem un lēmumu pieņēmējiem padziļinās. 72 procenti Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka bēgļu jautājuma sakarā mums Latvijā jāietur krietni stingrākas pozīcijas valsts suverenitātes aizsardzības jautājumā, turpretim valdības rīcība acīm redzami parāda, ka tautas viedoklis tai nav aktuāls. Mēs šajā likumprojektā bijām ierosinājuši, ka valstī varētu organizēt konsultatīvos referendumus. Proti, sarežģītos jautājumos tauta izteiktu viedokli par to, kāda būs Latvijas pozīcija. Šajā likumprojektā otrs jautājumu loks bija saistīts ar tautas tiesībām īstenot savas likumdevēja tiesības, proti, iniciēt likumprojektus, lai pēc tam balsotu kopējā referendumā. Šobrīd esošais likums paredz, ka tauta šādas tiesības var realizēt tikai tad, ja ir savākti 150 tūkstoši parakstu. Ikviens reāli domājošs Latvijas cilvēks var saprast, ka tādu skaitu balsu... parakstu nav iespējams savākt. Tas ir, likumā ir ielikta tāda norma, kas pēc būtības padara neefektīvu Satversmē ierakstīto normu. Un, kaut arī 2013.gadā un 2014.gada sākumā bija domāts, ka jaunā kārtība darbosies, reālā prakse, reālā dzīve ir pierādījusi, ka tā sistēma, kāda bija solīta likumā... bija solīts savulaik Satversmes tiesai, ka būs elementāra, vienkārša un bezmaksas iespēja parakstīties, taču reālajā dzīvē tāda iespēja nepastāv. Tas ir ļoti apgrūtinoši. Un līdz ar to mēs piedāvājam šajā likumprojektā daudzas normas, kas atvieglotu iespēju Latvijas tautai pašai iniciēt likumus un pieņemt likumus, proti, kādreiz arī atcelt kādu Saeimas pieņemtu likumu, ja tas neatbilst tautas vairākuma viedoklim. Bet diemžēl šoreiz tas neizdevās. Paldies jums par uzmanību.".
• 2015_09_24_318-seq275 spokenText "Paldies deputātam Kārlim Krēsliņam. Un raidījumu šodien noslēdz frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājas biedrs Gunārs Kūtris. Lūdzu!".
• 2015_09_24_318-seq274 spokenText "  Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodienas Saeimas sēdē tika skatīti vairāki būtiski jautājumi. Nacionālā apvienība šodien atbalstīja grozījumus Patvēruma likumā, kuri noteiktu, ka patvēruma meklētāju bērniem turpmāk būtu jāapgūst latviešu valoda. Ņemot vērā šodienas ģeopolitiskos apstākļus un arvien pieaugošo migrācijas krīzi Eiropas Savienībā, kuras ietvaros Latvija ir apņēmusies uzņemt simtiem patvēruma meklētāju no kara skartajām teritorijām, Latvijas valstij aktīvi jāstrādā pie integrācijas un valodas apguves jautājumiem. Latvijai, kurā pamatnācijas sastāvs šobrīd tikai nedaudz pārsniedz 60 procentus, ir ļoti būtiski strādāt pie kvalitatīvas integrācijas jautājumiem, pie valsts valodas apguves jautājumiem. Nav pieļaujams, ka uzņemtie patvēruma meklētāji un viņu bērni jau kopš ierašanās valstī tiek segregēti no pamatnācijas kultūras un valodas, veidojot atsevišķas, no pārējās sabiedrības nodalītas kopienas. Lai spētu nodrošināt veiksmīgu integrēšanos sabiedrībā, ir fundamentāli svarīgi šo patvēruma meklētāju atvasēm mācīt latviešu valodu. Tāpat šodien pirmajā lasījumā tika skatīti Nacionālās apvienības virzītie grozījumi Patvēruma likumā, kuru mērķis ir noteikt, ka turpmāk lēmumi par bēgļu un patvēruma meklētāju pārvietošanu uz Latviju no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai no trešajām valstīm un ar to saistītie jautājumi būtu jāpieņem Saeimai. Šāda veida lēmumu nodošana Saeimas rokās būtu pareiza un Latvijas valsts varas dalīšanas principiem atbilstoša. Jebkurš būtisks jautājums, kas var ietekmēt valsts un sabiedrības dzīvi un nākotni, pēc piederības būtu nododams lemšanai likumdevējiem – ievēlētiem deputātiem, kas pilda tautas varu un gribu –, tātad valsts augstākajai lēmējvarai, nevis izpildvarai. Īpaši ņemot vērā saasinātos un krasi polarizētos viedokļus šajā jautājumā, lēmumu pieņemšanas uzticēšana Saeimai nodrošinātu iedzīvotāju interešu kvalitatīvāku pārstāvniecību valstij būtisku jautājumu risināšanā. Šodien tika skatīti arī likumprojekti par vairāku nekustamo īpašumu nodošanu sabiedriskajai organizācijai “Rīgas Ebreju kopiena”. Satversmes preambulā ir definēts, ka Latvija “nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus”, un valstij ir jādara viss, lai novērstu vēsturisko noziegumu atstātās netaisnīgās sekas. Ēkas, kuras pirms Otrā pasaules kara bijušas ebreju sabiedrisko un reliģisko organizāciju īpašumā un kurās atradās ebreju tautai svarīgas kultūras, reliģijas un sociālās iestādes, ir jānodod atpakaļ to leģitīmajiem saimniekiem, kuriem tās vardarbīgi atņēma nacistiskās Vācijas un padomju okupācijas režīma īstenotāji. Par šo jautājumu šaubu nav. Taču, skatot jautājumu un likumprojektu pēc būtības, jānorāda, ka tajā būtu veicami papildinājumi un korekcijas. Pirmām kārtām jāteic, ka šobrīd nav skaidrs, vai organizācija “Rīgas Ebreju kopiena” pārstāv visus tos ebrejus, kuriem saskaņā ar taisnīguma principiem būtu jāsaņem atpakaļ savi zaudētie īpašumi. Ir arī būtiski iestrādāt likumā apgrūtinājumus šo nekustamo īpašumu tālākai izmantošanai komerciālos nolūkos un ar attiecīgu pantu izslēgt iespējamību celt regresa prasību pret valsti gadījumā, ja minētā organizācija sašķeļas vairākās atsevišķas intereses pārstāvošās organizācijās vai arī tiek radīta jauna ebreju kopienas Latvijā pārstāvoša sabiedriskā organizācija, kura varētu vērsties ar prasību tieši pret Latvijas valsti. Joprojām nenoliedzami aktuāls jautājums gan šodien, gan arī tuvākajā laikā būs esošā migrācijas krīze un nu jau apstiprinātais 120 tūkstošu patvēruma meklētāju pārdales plāns. Aizvadītajā Eiropas lietu komisijas sēdē Nacionālā apvienība atbalstīja, pat stiprināja četrus no pieciem nacionālās pozīcijas punktiem. Taču, ņemot vērā, ka Nacionālā apvienība joprojām saredz fundamentālas problēmas Eiropas Komisijas piedāvātajā patvēruma meklētāju pārdales mehānismā un kategoriski iestājas pret šāda mehānisma pastāvīgu ieviešanu dzīvē, Nacionālā apvienība uzskata, ka esošā krīze šādā veidā netiek risināta. Ņemot vērā šo būtisko apstākli, Nacionālā apvienība kopumā nevarēja atbalstīt izvirzīto nacionālo pozīciju. Joprojām uzskatām, ka Latvijai būtu aktīvi jāpauž sava nostāja un jāpanāk sava īpašā vēsturiskā statusa atzīšana, tādā veidā bēgļu jautājumā panākot Latvijai izņēmuma statusu. Joprojām uzskatām, ka šāda veida mehānismi ir tikai mēģinājumi renovēt ugunsgrēkā cietušu māju, kamēr ugunsgrēks joprojām plosās mājas sienās. Jāsāk strādāt pie cēloņu novēršanas, nevis seku apārstēšanas. Uz šī svarīgā jautājuma nots es tagad atvadīšos no jums, klausītāji. Paldies par uzmanību.".
• 2015_09_24_318-seq273 spokenText "Paldies deputātam Valērijam Agešinam. Nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Kārlis Krēsliņš. Lūdzu!".
• 2015_09_24_318-seq272 spokenText "  Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms es vēlos paust frakcijas SASKAŅA viedokli par rosinājumu aizliegt sejas aizklāšanu publiskās vietās. Mūsu frakcija, neraugoties pat uz to, ka likumprojekts izstrādāts juridiski nekvalitatīvi, balsoja “par” šī likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijās, jo mūsu politiskais spēks atbalsta diskusiju par šo tēmu. Jāņem vērā arī tas, ka šī lieta sabiedrību uztrauc, bet atsevišķu sabiedrības daļu pat šokē. Un mēs respektējam šo cilvēku viedokli. Turklāt jāņem vērā arī tas, ka valdība joprojām sabiedrību tur neziņā par patvēruma meklētāju integrācijas plāna esamību vai neesamību, tādējādi ģenerējot dažādas bailes iedzīvotājos. Otrs jautājums, par kuru vēlos paust frakcijas viedokli, ir jautājums par Patvēruma likumu. Šodien ar balsu vairākumu pirmajā lasījumā tika atbalstīti grozījumi Patvēruma likumā, šie grozījumi paredz piešķirt Saeimai tiesības lemt par bēgļu uzņemšanu. Mēs ļoti labi apzināmies, ka Nacionālā apvienība, tēlojot cīņu pret bēgļiem, iesniegusi šos grozījumus ar ieceri, ka tie tiks ar balsu vairākumu noraidīti. Mēs nepalīdzējām Nacionālajai apvienībai šīs ieceres īstenošanā un balsojām par Patvēruma likuma grozījumu atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Rezultātā grozījumi tika pieņemti. Bet, protams, ir arī citi iemesli, kuri ir krietni svarīgāki un var izskaidrot SASKAŅAS šīsdienas balsojumu. Mēs visi ļoti labi zinām, ka valdība piekrīt uzņemt bēgļus. Un šis lēmums tika pieņemts bez konsultācijām ar plašāku sabiedrību, bez apspriešanas parlamenta sēdēs un nesaņemot Saeimas deputātu, Latvijas tautas ievēlētu pārstāvju, akceptu. SASKAŅA uzskata, ka šāda līmeņa lēmuma pieņemšana nedrīkst būt balstīta tikai uz Ministru kabineta lēmuma pamata un šim jautājumam jābūt apspriestam Saeimas sēdēs, un tas jāpieņem ar Saeimas balsojumu. Rezultātā tiks veicināta parlamentārisma nostiprināšana, lemjot par sabiedrībai būtiskām lietām. Kontekstā ar šo likumprojektu mēs vēlamies konkrētu, godīgu, pragmatisku skaidrojumu par daudziem ar bēgļu uzņemšanas procesu Latvijā saist��tiem jautājumiem. Kā tiks īstenota šo cilvēku integrācija un valodas apmācība? Kur viņi tiks izmitināti? Cik tas izmaksās katram Latvijas nodokļu maksātājam? Bet Ministru kabineta darbības rezultātā pašlaik vairs nav un nevar būt diskusijas par to, vai uzņemt vai neuzņemt bēgļus, jo valdība visus konceptuālos lēmumus jau ir pieņēmusi. Tagad svarīgākais ir tieši tas, kā tiks organizēts bēgļu uzņemšanas process. Savukārt Ministru kabinets vienkārši izvairās informēt par to sabiedrību, un tas var liecināt par to, ka valdībai vai nu nav nojausmas par šiem jautājumiem, vai arī – gluži pretēji! – plānotā rīcība ir zināma, bet par to ir kauns. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai par šiem jautājumiem lemtu visi 100 Saeimas deputāti, kuriem ir mandāts no Latvijas tautas. Es uzskatu, ka parlaments ir īstā vieta šādai diskusijai. Savukārt valdība joprojām nerīkojas. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai par visiem šiem jautājumiem lemtu visi 100 tautas pārstāvji, kuriem neapšaubāmi ir ciešāka saikne ar vēlētājiem nekā valdības ministriem. Paldies par uzmanību.".
• 2015_09_24_318-seq271 spokenText "Paldies deputātam Atim Lejiņam. Tagad pie mikrofona frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!".
• 2015_09_24_318-seq270 spokenText "  Es runāšu par tiem pašiem trijiem jautājumiem, par kuriem jau Kārlis Seržants runāja. Mēs šodien nodevām izskatīšanai likumprojektu, kurā paredzēts reāls sods šiem kontrabandistiem. Līdz šim Latvijā viņi tiešām netika notiesāti... Nu, viņi tika notiesāti, bet – nosacīti, īstenībā nekāda reāla soda nebija, kaut gan likumā bija attiecīgs pants un mūsu likumdošana līdz šim bija pilnīgi saskaņota ar Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijām, kuras paredz, ka par cilvēktirdzniecību, cilvēku kontrabandu ir jāsoda. Tagad tas tiks darīts, un paldies, ka mēs esam pēdējā brīdī, kad ūdens jau mutē smeļas, sapratuši, ka cilvēku kontrabandisti jāsoda. Brīnos, ka mūsu tiesneši līdz šim tā nav rīkojušies, kaut gan ir bijis šāds pants. Bet tagad Saeimas deputāti savu darbu ir izdarījuši, un mēs ejam uz priekšu. Es neatkārtošu, ko Seržanta kungs teica. Par sejas aizsegšanu. Mēs esam par aizsegiem, sejas aizsegiem, bet – nevis tieši tajā brīdī, kamēr notiek valdības darbs, kur tas ir izsvērti jāizsver – par un pret –, lai mēs atkal nenonāktu situācijā, ka mums atkal būtu pašiem jāizstrebj tā putra, ko mēs esam ievārījuši. Tā ka aizsegi būs, bet būs izsvērts lēmums. Un par bēgļiem. Jā, par bēgļiem es gribu pateikt, ka līdz šim valdība ir pareizi rīkojusies, pēc savas labākās sirdsapziņas, jo Latvija nedrīkst palikt izolēta no pārējās Eiropas. Mēs tādi bijām 1939.–1940.gadā, toreiz bijām pilnīgi bezspēcīgi. Un, ja nu pie mums tagad ieplūdīs bēgļu straumes no austrumiem, tad Grieķija un Itālija tāpat pateiks mums: “Bet mēs neko nezinām un negribam vairāk uzņemties...!” Mūsu drošība uz austrumu robežas un dienvidu robežas ir viena un tā pati. Tas viss ir cieši saistīts. Labi, tagad Saeimai būs šajos jautājumos mazliet lielāka teikšana, bet es gribu pateikt, ka arī līdz šim Saeimai jau bija teikšana, jo Eiropas lietu komisija drīkstēja runāt Saeimas vārdā, un mēs visi esam par to runājuši un pieņēmuši lēmumus pēc mūsu labākās sirdsapziņas, vadoties no tā, ka mēs nekad vairs nedrīkstam būt izolēti kā 1939.–1940.gadā. Un līdz šim mēs esam pie tā pieturējušies, un mēs esam bijuši cieši saistīti ar pārējām Eiropas problēmām. Es gribu vēl uzsvērt, ka mūsu lēmumi bijuši tādi paši kā Igaunijai un Lietuvai. Mēs esam bijuši solidāri arī ar Igauniju un Lietuvu, un arī ar Poliju. Paldies.".
• 2015_09_24_318-seq269 spokenText "Paldies deputātam Kārlim Seržantam. Tagad vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Atim Lejiņam. Lūdzu!".
• 2015_09_24_318-seq268 spokenText "  Labdien, cienījamie radioklausītāji! Nu, protams, gribētos dažus vārdus teikt par šo pašu sejas aizsegšanas likumu. Opozīcija saskaņā ar savām tradīcijām apvaino pozīciju nekā nedarīšanā un nekā negribēšanā. Es nesaku, ka šāds likumprojekts nebūtu vajadzīgs. Protams, tas ir vajadzīgs! Bet mēs redzam, kas notiek situācijās, kad šāds likums tiek pieņemts sasteigti, kā tas savulaik notika Francijā. Šobrīd ir izveidota speciāla triju attiecīgā profila ministriju darba grupa, kura no visiem iespējamiem aspektiem vērtē šī likuma iespējamās darbības virzienus, tā iespējamās sekas, un ir paredzēts, ka 30.septembrī būs šīs komisijas galaslēdziens (tās ir tikai sešas dienas). Un tad, kad mēs visu šo informāciju būsim ieguvuši savā rīcībā, nebūs nekādu problēmu šo likumprojektu, jau izsvērtu un kvalitatīvu, nevis tādu pa fiksam sagrābstītu, arī tālāk virzīt un Saeimā pieņemt. Ir arī viens cits likumprojekts, kas ir patiešām reāli vērsts pret cilvēku kontrabandistiem un ko mēs šodien pieņēmām pirmajā lasījumā... Proti, tika nodots skatīšanai likumprojekts, kas paredz lielāku atbildību par personu reālu nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai jeb, tā vienkārši runājot, par cilvēku kontrabandu. Un turpmāk par šādu rīcību – piedalīties vai nepiedalīties šādā, nu, es teikšu, noziegumā – būs rūpīgi jāpārdomā valsts amatpersonām, jo amatpersonām pieļaujamais sods būs līdz pat septiņiem gadiem cietumā ar iespējamu mantas konfiskāciju. Un gadījumā, ja nu pēkšņi pie mums notiktu līdzīgi kā Eiropā, kur jau vairāki gadījumi ir bijuši, kad bēgļu kontrabandas dēļ gājuši bojā cilvēki, tad šīm pašām amatpersonām būtu jārēķinās ar līdz pat 15 gadu ilgu cietumsodu. Arī par viltotu uzturēšanās dokumentu izkārtošanu ir paredzēts sods – līdz pieciem gadiem cietumā. Tā ka tas ir viens tāds praktisks solis cīņā pret cilvēku kontrabandu. Nu, un trešais, ko jau arī iepriekšējais runātājs pieminēja, ir likumprojekts, kas paredz izmaiņas Patvēruma likumā. Tas paredz, ka lielākā daļa jautājumu par bēgļu pieņemšanu un izmitināšanu tomēr būs jāskata Saeimai, bet Saeima varēs deleģēt jebkurus no šiem jautājumiem Ministru kabinetam. Jāteic, ka šobrīd šis likumprojekts vēl nav tuvu ideālam, un tāpēc pirmajā lasījumā tas ir atdots komisijai, lai to pilnveidotu un izstrādātu līdz galam. Šis likumprojekts ir tapis tādēļ, lai Saeimai nebūtu jānodarbojas ar kaut kādiem pilnīgi... nu, teiksim, pašvaldību vai ministriju departamentu līmeņa jautājumiem, bet lai tiešām Saeima spriestu par ģenerālajiem, galvenajiem jautājumiem, atstājot izpildāmās lietas Ministru kabinetam, kā tas arī būtu normāli. Paldies.".
• 2015_09_24_318-seq267 spokenText "Paldies deputātei Ingai Bitei. Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Kārlis Seržants. Lūdzu!".
• 2015_09_24_318-seq266 spokenText "  Labdien, godātie klausītāji! Runājot par Saeimas šodienas sēdi, jāteic, ka tajā tika izskatīts Latvijas Reģionu apvienības iniciēts likumprojekts “Par personas sejas aizklāšanas regulējumu publiskās vietās”, kas paredzēja, ka publiskās vietās personām būtu jāatrodas ar atklātu seju. Šī likumprojekta mērķis bija sadalīts trijās daļās. Viena no tām bija saistīta ar Latvijas kultūrvides saglabāšanu, otra – ar Latvijas iekšējās drošības nodrošināšanu, un trešā – ar dzimumu līdztiesību. Pirmkārt, Latvijas kultūrā nav pieņemts ar apģērbu aizsegt cilvēka seju. Latvijas kultūrā svarīga ir visa cilvēka seja un cilvēka sejas izteiksme, un šādu kultūru mums ir gan tiesības, gan faktiski arī pienākums atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei saglabāt un uzturēt. Otrs sejas aizklāšanas aizlieguma iemesls būtu saistīts ar Latvijas drošību. Jāsaka, jau sociālajos tīklos ar smaidu izskan, ka zem dažādiem apģērba gabaliem, kas aizsedz gan personas seju, gan visu personas ķermeni, ir iespējams paslēpt ne tikai cilvēku, bet arī daudz ko citu, tajā skaitā ieročus, tajā skaitā spridzekļus, tajā skaitā lietas un mehānismus, kas var nodarīt pāri citiem cilvēkiem. Un tāpēc otrs aizlieguma iemesls ir valsts iekšējā drošība. Trešais sejas aizklāšanas aizlieguma iemesls būtu dzimumu līdztiesība, jo diemžēl musulmaņu valstīs dzimumu līdztiesība vēl nav attīstīta tādā līmenī, kādā tā ir Eiropā. Musulmaņu valstīs sieviete ir cita, zemāka līmeņa radījums jeb zemāka līmeņa cilv��ks salīdzinājumā ar vīrieti, tāpēc tur vīrietim ir tiesības noteikt, kā sieviete izskatās, ko viņa velk, ko viņa nevelk mugurā, kā viņa uzvedas. Eiropas kultūrā šāda situācija nav pieļaujama. Eiropas kultūrā katra sieviete var izvēlēties gan savu ģērbšanās stilu, gan apģērba piegriezumu, gan to, cik daudz no sava ķermeņa viņa vēlas kādā konkrētā brīdī atklāt. Diemžēl Saeima neatbalstīja šo mūsu iniciatīvu. “Par” bija 29 Saeimas deputāti, “pret” – 8; faktiski jautājumu izlēma tie, kuriem nebija viedokļa, – tie, kuri šajā balsojumā atturējās. Tika pausti argumenti par to, ka likumprojekts nav pietiekami kvalitatīvi izstrādāts, ka tā anotācija nav pietiekami argumentēta, taču, citējot kolēģa Gaida Bērziņa teikto kādā citā jautājumā, jāsaka tā: var gribēt izlasīt un var negribēt izlasīt, ja nav tādas vēlēšanās. Diezgan spraigas debates šodien Saeimā izraisījās arī par likumprojektu “Grozījumi Patvēruma likumā”, kas paredzēja, ka visi jautājumi, kas ir saistīti ar bēgļiem, būtu jālemj Saeimā. Latvijas Reģionu apvienības frakcija ir iesniegusi līdzīgu priekšlikumu likumprojektam “Grozījumi Patvēruma likumā”, paredzot, ka Saeimā ir jāpieņem pamatnostādnes attiecībā uz bēgļiem, nevis visi lēmumi, kas saistīti ar b��gļiem. Saeimas darbs nevarētu turpmākajos gados noritēt, izskatot tikai jautājumus, kas saistīti ar bēgļiem, tāpēc Latvijas Reģionu apvienība ierosina Saeimā izskatīt pamatnostādnes, kurās būtu aprakstīta šo bēgļu uzņemšana un integrācija. Jāsaka, pagaidām Saeima virzīja tālāk visu jautājumu izskatīšanu Saeimā, bet mēs joprojām turpinām cerēt arī uz mūsu priekšlikuma atbalstīšanu. Paldies jums, ka klausījāties.".
• 2015_09_24_318-seq265 spokenText "Paldies. Sēdi slēdzu. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tiešraidē no Saeimas nama deputāti tūlīt pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm. Pirmajai šodien vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātei Ingai Bitei. Lūdzu!".
• 2015_09_24_318-seq264 spokenText "Paldies. Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Gundars Daudze, Sergejs Dolgopolovs, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Nellija Kleinberga, Aleksejs Loskutovs, Romāns Naudiņš, Sergejs Potapkins, Jānis Tutins un Jānis Vucāns. Paldies.".
• 2015_09_24_318-seq262 spokenText "Cienījamie kolēģi! Aicinu Somijas un Latvijas parlamentārās sadarbības grupas locekļus sapulcēties uzreiz pēc sēdes zālē, kas ir blakus Sēžu zālei! Paldies.".
• 2015_09_24_318-seq261 spokenText "Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta nodošanu? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts tiek nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Kolēģi, vēlos jūs informēt, ka ir saņemta rakstveida atbilde saistībā ar deputātu jautājumiem, kurā informēts, ka iekšlietu ministra Riharda Kozlovska prombūtnes dēļ rakstveida atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem par pasākumu plānu saistībā ar patvēruma meklētāju iespējamo masveida ierašanos Latvijā tiks sniegtas pirmdien, 28.septembrī. Saistībā ar šodien paredzēto jautājumu un atbilžu sēdi. Uz deputātu Zariņa, Mirska, Raimonda Rubika, Potapkina un Orlova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas neizdarībām būvniecības jomā” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet Ministru prezidente šodien nevar ierasties uz atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Sudrabas, Meijas, Baloža, Šimfas un Platpera jautājumu veselības ministram Guntim Belēvičam “Par e-veselības projektu ieviešanu” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs ir informējis, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. (No zāles: “Bet, re, kur sēž!”) Saistībā ar deputātu Meijas, Sudrabas, Baloža, Šimfas un Platpera jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par ēnu ekonomikas pasākumu īstenošanu” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs informē, ka ieradīsies uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par straujāku gāzes tirgus liberalizāciju” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre informē, ka nevar šodien ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par kolīzijām būvniecības jomā” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre nevar šodien ierasties uz atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Zariņa, Agešina un Artūra Rubika jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par pasākumu plānu saistībā ar patvēruma meklētāju iespējamo masveida ierašanos Latvijā”. Jautājums ir pāradresēts iekšlietu ministram Kozlovskim un ārlietu ministram Rinkēvičam. Ministri informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu saistībā ar prombūtni. Iekšlietu ministrs Kozlovskis informē, kā jau es teicu, ka rakstveida atbilde tiks sniegta 28.septembrī. Saistībā ar deputātu Zariņa, Zemļinska, Agešina, Tutina un Ribakova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par būvniecības jomas normatīvo regulējumu” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Jautājums pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, kura šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Urbanoviča, Agešina, Tutina un Ribakova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Latvijas pozīciju bēgļu kvotu jautājumā”. Šis jautājums ir pāradresēts iekšlietu ministram Kozlovskim un ārlietu ministram Rinkēvičam. (No zāles dep. I.Zariņš: “Atbildes arī nav!”) Abi ministri informēja, ka nevar šodien ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu sakarā ar prombūtni. Iekšlietu ministrs Kozlovskis informē, ka rakstveida atbilde arī uz šo jautājumu tiks sniegta 28.septembrī. Ir saņemti arī jauni deputātu jautājumi. Deputāti Pimenovs, Ribakovs, Urbanovičs, Elksniņš un Agešins ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par plānotajiem pasākumiem Pievienotās vērtības likumā”, un tas tiek nodots atbildes sniegšanai finanšu ministram Jānim Reiram. Deputāti Sudraba, Meija, Platpers, Balodis un Šimfa ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par zinātnes attīstību un tās finansēšanu”, un tas tiek iesniegts izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei atbildes sniegšanai. Deputāti Sudraba, Meija, Platpers, Balodis un Šimfa ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par akciju sabiedrības Air Baltic Corporation parakstīto līgumu ar Bombardier Inc.”, un tas tiek iesniegts satiksmes ministram Anrijam Matīsam atbildes sniegšanai. Tātad saistībā ar šodienas jautājumu un atbilžu sēdi. Tā notiks pulksten 17.00, un uz to ieradīsies finanšu ministrs Jānis Reirs. Līdz ar to visa darba kārtība ir izskatīta. Pirms sēdes slēgšanas mums ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Kamēr tiek gatavoti rezultāti, vārds Saeimas deputātei Lolitai Čigānei.".
• 2015_09_24_318-seq260 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mēs Saeimā diezgan daudz runājam par to, vai mēs varam uzņemt vai nevaram uzņemt bēgļus; ja varam, tad - cik daudz. Protams, par tādām lietām var diskutēt, bet, manuprāt, daudz svarīgāk runāt par praktiskiem soļiem, ko mēs varam spert, lai ātrāk, efektīvāk nodrošinātu šo cilvēku integrēšanos mūsu sabiedrībā. Frakcija VIENOTĪBA ir izstrādājusi priekšlikumu par Patvēruma likuma grozījumu, kuram ir ļoti praktisks saturs. Proti, mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīgi, lai bēgļiem, patvēruma meklētājiem un pārējām kategorijām, kas minētas attiecīgajā likumā, būtu nodrošināta iespēja... nepilngadīgām personām būtu nodrošināta iespēja mācīties latviešu valodā. Tas ir ļoti svarīgi no integrācijas viedokļa, jo tiešām, zinot valsts valodu un runājot valsts valodā, cilvēkiem būs vieglāk gan atrast vietu sabiedrībā, gan arī atrast darbu un kļūt par Latvijas sabiedrības sastāvdaļu. Es domāju, ka šeit nav vajadzīgi kaut kādi īpaši pierādījumi, un es neturpināšu jūs aicināt un aģitēt atbalstīt šo likumprojektu. Es lūdzu to izdarīt, jo tā ir svarīga lieta un tas tiešām veicinās šo cilvēku integrāciju. Paldies.".
• 2015_09_24_318-seq259 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Judina, Solvitas Āboltiņas, Lolitas Čigānes, Kārļa Šadurska un Edvarda Smiltēna iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patvēruma likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.".
• 2015_09_24_318-seq258 spokenText "Jā, kolēģi! Bondara kungs pateicās visiem par kaislīgajām debatēm, ka beidzot mēs runājam par to, kam īsti jālemj par bēgļiem. Es vēlētos no šī jautājuma vest jūs konstruktīvākā gultnē un aicināt diskutēt par reālajām lietām, kas būtu jādara mums, - šīs mazās lietas, lai stiprinātu mūsu robežu un veiktu citus pasākumus. Proti, Valsts robežsardze ir konstatējusi, ka kopš 2014.gada vidus būtiski ir mainījušās darbības jomas, kurās aktīvi iesaistās organizētā noziedzība. Pietiekami strauji mainoties ģeopolitiskajai situācijai pasaulē, organizētās noziedzības pārstāvji ir maksimāli pievērsušies tādām noziedzīgām darbībām, kas ir saistītas ar migrantu nelikumīgu pārvietošanu pāri Eiropas Savienības robežai. Tādējādi kopš 2014.gada vidus ir vairākas reizes palielinājies Valsts robežsardzes aizturēto nelegālo migrantu un to pārvietotāju skaits. Analizējot aizturēto nelegālo imigrantu aizturēšanas apstākļus un informāciju, kas iegūta, izmeklējot lietas par nelegālo imigrantu pārvietošanu pāri Latvijas valsts robežai, Valsts robežsardze ir secinājusi, ka gandrīz visus nelegālo imigrantu pārvietošanas gadījumus organizē un veic organizētās noziedzības pārstāvji. Ar Ministru kabineta 2014.gada 5.jūnija rīkojumu tika apstiprināts Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāns. Saskaņā ar minēto plānu organizētā noziedzība ir viens no smagākajiem noziedzības veidiem, kas rada vislielāko apdraudējumu un kas ir tiešs drauds Latvijas valsts drošībai un valsts tālākai ekonomiskajai attīstībai. Organizētā noziedzība ietekmē ne vien konkrētas valsts, bet arī visas pasaules sabiedrības ekonomiskos un politiskos procesus. Nepārtrauktā moderno tehnoloģiju attīstība ir pavērusi noziedzīgajiem grupējumiem plašākas iespējas izvērst savu darbību, padarot noziedzīgo organizāciju darbību par transnacionālu, līdz ar to arī spēcīgāku, latentāku un ietekmīgāku. Tiek lēsts, ka šis bizness ienes no katra šī migranta 500 līdz 5000 eiro. Ņemot vērā to, ka Latvijas Republika ir pievienojusies Šengenas līgumam, ir būtiski ievērot dalībvalstu solidaritātes un savstarpējās atbildības principu. Kontrolējot Latvijas valsts robežu, Latvija rūpējas ne tikai par savu iekšējo drošību, bet arī par visu citu Šengenas līguma dalībvalstu iekšējo drošību, jo robežkontrole uz iekšējām robežām ir atcelta visā Šengenas telpā. Tādēļ, lai Latvija spētu sekmīgi pildīt starptautiskās saistības kopējā ekonomiskajā un drošības telpā, nepieciešams noteikt efektīvus preventīvos atbildības līdzekļus valsts robežas neaizskaramības un drošības nodrošināšanai. Un tieši šī iemesla dēļ VIENOTĪBA sadarbībā ar Iekšlietu ministriju... mēs piedāvājam būtiski pastiprināt sodus par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem, tas ir, par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, kā arī par nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā. Mēs esam daudz redzējuši sižetus par tiem, kas sēņojot nejauši pārved pāri robežai dažādus migrantus. Un ir arī daudz runāts par soda piemērošanas problēmām: reāla cietumsoda vietā ir naudas sods vai piespiedu darbs. Līdz ar to mēs aicinām to visu mainīt. Kolēģi! Es zinu, ka daudziem Latvijā ir viedoklis, ka imigranti ir Vidusjūras valstu problēma, ka tas ir tālu un ka tas mūs skar maz. Taču mēs nezinām, kā mainīsies bēgļu plūsmas, ja Vidusjūras valstu robežas kļūs grūtāk pārvaramas. Un tādēļ mums ir daudz ātrāk jādomā par iespējamiem notikumiem, jābūt soli priekšā un jāstiprina Latvijas valsts robežas. Tādēļ aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Paldies.".
• 2015_09_24_318-seq257 spokenText "Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.oktobris. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem nav... Ir iebildumi. Lūdzu! Ir priekšlikums. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Lolitai Čigānei! (Starpsaucieni no zāles.) (No zāles dep. L.Čigāne: “15.oktobris!”, dep. J.Urbanovičs: “Bēgļi nāk! Līdz ziemai jāpaspēj!”)     Deputāte ierosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 15.oktobri. Vai kolēģiem ir vēl citi priekšlikumi? Vairāk priekšlikumu nav. Tātad mums ir divi priekšlikumi, un vispirms ir jābalso par tālāko termiņu - par 15.oktobri. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz otro lasījumu likumprojektam “Grozījums Patvēruma likumā”- par šā gada 15.oktobri! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 42, atturas - 5. Priekšlikums ir noraidīts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8.oktobris. Darba kārtībā sadaļa - lēmumu projektu izskatīšana. Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” (Nr.269/Lp12) otrajam lasījumam līdz šā gada 8.oktobrim”. Neviens nevēlas ziņot. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” (Nr.269/Lp12) otrajam lasījumam līdz šā gada 8.oktobrim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmuma projekts ir atbalstīts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edvarda Smiltēna, Alda Adamoviča, Gaida Bērziņa, Armanda Krauzes, Solvitas Āboltiņas un Mārtiņa Bondara iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.".
• 2015_09_24_318-seq256 spokenText "Jā, paldies, kolēģi! Tātad komisijas sēdē nebija iebildumu pret to, ka Saeima drīkstētu lemt par patvēruma politikas jautājumiem. Un arī par to, ka likumprojekts juridiski ir jākoriģē un jāpilnveido, bija vienošanās. Tāpēc priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 8.oktobris.".
• 2015_09_24_318-seq255 spokenText "Jā, kolēģi! Tātad debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Patvēruma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 5, atturas - 23. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2015_09_24_318-seq254 spokenText "Kolēģi, es vēlētos jums visiem pateikties, ka novēloti, bet pēc gada šajā namā tomēr ir debates pa īstam. (No zāles dep. K.Šadurskis un S.Āboltiņa: “It īpaši Šimfas kundzei!”) Pēc būtības Saeimā ir... visi Saeimā politiskie spēki parāda savu nostāju valstij svarīgos jautājumos. Un paldies jums par to! (Starpsaucieni. No zāles dep. A.Bērziņš un daži citi: “Balsojam!”) Post scriptum. Brigmaņa kungs, vai patiešām Zaļajiem un Zemniekiem nav ko teikt šajā jautājumā? Belēviča kungs, jūs taču esat gan valdībā, gan Saeimā! Nu kur šis jautājums būtu jālemj? Nacionāļi ierosina to lemt Saeimā. Varbūt tas jālemj valdībā? Kā jums liekas, kā vajag? Sakiet, Zaļie un Zemnieki? Paldies, kungi!".
• 2015_09_24_318-seq253 spokenText "Kolēģi, pirms es dodu vārdu Mārtiņam Bondaram otro reizi, es atgādinu, ka darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījums Patvēruma likumā”.".
• 2015_09_24_318-seq252 spokenText "(No zāles dep. J.Urbanovičs: “Nu tad būs vai nebūs?”) Labdien! Es pirmo reizi laikam debatēju, bet es nevarēju vairāk sēdēt un klusēt, jo, man liekas, kauns mums... Agešina kungs runāja par kaunu šodien. Man ir kauns par daudz ko. Man liekas, ir kauns, ja Latvijā ir vēl 20-30 procenti tādu, kas nerunā latviešu valodā. Kauns, ka Latvijā pa šiem 25 gadiem nav izstrādāta integrācijas politika, ka nav integrācijas plāna. Kauns, ka politiķi sēž Saeimas sēd�� un met atbildību viens uz otru, kamēr tauta gaida normālus paskaidrojumus. Kauns, ka mēs, būdami Eiropas Savienības dalībvalsts, mākam prasīt, bet nemākam palīdzēt un solidarizēties. Kauns, ka mēs, kas paši ievēlējām savu valdību, neuzticamies šai valdībai. Kauns, ka... Mums ir Eiropas lietu komisija, kas strādā, un tur bija diskusiju pietiekoši, un ir lēmums, un mēs vēl par to diskutējam... Kauns arī par to, ka daudzi politiķi negrib runāt taisnību un vienkārši grib palielināt savu reitingu. Tāpēc es aicinu komisijas... lūdzu vismaz sekot līdzi lēmumiem, ko tās pieņem. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
• 2015_09_24_318-seq251 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Hosamam Abu Meri.".
• 2015_09_24_318-seq250 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Īpaši vēršos pie jums, godātie kolēģi juristi! Likumprojektu var gribēt izlasīt un var negribēt izlasīt. Tā, protams, ir katra deputāta un arī jurista tiesība. Bites kundze minēja tikai likumprojekta pirmo daļu. Likumprojektam ir arī otrā daļa, kurā ir noteikts, ka Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumus attiecībā uz konkrētā panta pirmajā daļā minētajiem jautājumiem tikai tādā apjomā, kādā tam to ir deleģējusi Saeima. No tā izriet, ka Saeima var deleģēt Ministru kabinetam visus šos jautājumus, par kuriem jūs runājāt, vai daļu no šiem jautājumiem. Tātad Saeima pati izlemj, ko deleģēt un ko nedeleģēt. Attiecībā uz priekšlikumiem, par ko runāja Judina kungs, es atgādināšu, Judina kungs, ka tad, kad Nacionālā apvienība prezentēja šo likumprojektu, es aicināju divu nedēļu laikā iesniegt jebkādus priekšlikumus, kuri attiektos uz šo likumprojektu. Diemžēl nevienu priekšlikumu es nesaņēmu. Līdz ar to acīmredzot... nu, griba ir skaidra. Paldies.".
• 2015_09_24_318-seq249 spokenText "Paldies. Paldies kolēģiem par sapratni. Un debates turpina deputāts Gaidis Bērziņš.".
• 2015_09_24_318-seq248 spokenText "Tātad abpusēji ievērosim: es runāju - jūs klausāties, jūs runājat - es klausos! Paldies.".
• 2015_09_24_318-seq247 spokenText "Kolēģi, lūdzu, izpildīsim Šimfas kundzes lūgumu! Nesarunāsimies...!".
• 2015_09_24_318-seq246 spokenText "Bet tādā gadījumā es lūdzu zāli nesarunāties ar mani! Jo... (Smiekli. Aplausi.)".
• 2015_09_24_318-seq245 spokenText "Šimfas kundze! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Šimfas kundze, es aicinu nesarunāties ar zāli un turpināt debates par likumprojektu!".
• 2015_09_24_318-seq244 spokenText "Labdien, kolēģi! Es izlēmu runāt tāpēc, ka mani mulsina tā situācija, kādā es atrodos. Es jūtos kā absurda teātrī! Un es jūtos absolūti ačgārnā notikumu plūsmā ievirzīta, jo tas, ko mēs darām, tā būtībā ir dūru vicināšana pēc izkaušanās. Šīm visām sarunām un šīm visām debatēm vajadzēja notikt jau pavasarī - jau pavasara sesijas noslēgumā. Notikt tad, kad deputāti bija parakstījuši šo prasību - izskatīt šo jautājumu Saeimā, pieaicinot Ministru prezidenti, - un runāt par visiem šiem jautājumiem. Tad vajadzēja šai debatei atvērties un notikt ļoti pamatīgi, un ļoti sīki izkauties tad, nevis tagad vicināt dūres... pēc tam, kad viss jau ir noticis. Mani mulsina tas, ka mūsu valdība tik pašapzinīgi un tik pašpietiekami ir pieņēmusi lēmumu rīkoties Latvijas valsts vārdā situācijā, kas tik dziļi un būtiski, un uz ļoti ilgiem gadiem ietekmēs mūsu nācijas pastāvēšanu un attīstību. Kāpēc mēs nepaskatījāmies uz to, kā rīkojās Grieķijas valdība, kā rīkojās Ciprs šajā jautājumā, kas tik ļoti un būtiski skāra grieķus? Viņš neuzdrošinājās pieņemt lēmumu pats, no vienas puses, un, no otras puses, viņš arī nepieņēma lēmumu pats, tādēļ viņam bija nepieciešama tautas piekrišana un tautas atbalsts... (Starpsaucieni no zāles.)... tautas atbalsts, lai rīkotos attiecībās ar Eiropas Savienību. Tāda pati situācija ir arī Latvijai. Pirmkārt, es uzskatu, ka mūsu valdība rīkojās absolūti nepareizi, neļaudama šajā procesā iesaistīties Saeimai, un, otrkārt, pirmais, ko vajadzēja darīt, - bija jāpajautā tautai, kāds ir tautas viedoklis par to. Kāpēc mēs esam tik iedomīgi un augstprātīgi tautas kalpi, ka mēs izdomājam, ka mēs labāk nekā cilvēki zinām, ko viņiem vajag un kāda ir attieksme? (No zāles frakcijas VIENOTĪBA deputātu starpsaucieni.) Aptauja liecina, ka 70 procenti mūsu valsts iedzīvotāju ir pret bēgļu uzņemšanu un tikai 18 procenti ir par. Jūs maldināt cilvēkus, stāstīdami te par solidaritāti un dažādām citādām lietām, bet nerunādami par to, ar kādu problēmu masu šie cilvēki ienāks, un par to, ka mēs neesam gatavi tam. Visas šīs infekcijas, kas nāks iekšā (No zāles dep. V.Spolītis: “Kādas infekcijas?!”), visi šie teroristi, visas šīs problēmas, kas nāks iekšā! Un nevajag maldināt tautu ar to, ka mēs tagad kādu integrēsim. Mēs savu naudu un savus spēkus varam ieguldīt, lai, labākajā gadījumā, nodrošinātu mierīgu līdzāspastāvēšanu. Paskatieties uz pieredzi, kāda ir vāciešiem, ar turkiem kopā dzīvojot 40 gadus! Vācu zinātnieki un vācu sabiedrība uztraucas par to, ka vācu nācijas izdzīvošana ir apdraudēta tādos apstākļos... (No zāles dep. V.Spolītis: “Meli! Absolūti meli!”) Nav meli! Nav meli! Sabiedriskajā televīzijā, informācijas līdzekļos ir pieejams speciāls tāda vācu zinātnieka pētījums, kas ir 40 gadus pētījis integrācijas procesus, un šis pētījums liecina par to, ka vācu nācijas pastāvēšana ir apdraudēta. Un, ja mēs būsim atbildīgi un loģiski, sakarīgi domājoši cilvēki, tad mēs uztrauksimies par savas nācijas pastāvēšanu. (Zālē troksnis, starpsaucieni. Dep. S.Āboltiņa: “Runājiet par to, kas ir konkrētajā likumprojektā!”) Ko?...".

• first
• previous
• next