Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2015_04_30_297-seq59 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ļoti bieži argumentu trūkums tiek kompensēts ar stipru retoriku, ar tādiem paņēmieniem, ka... Lejiņa kungs, tiešām bija bauda jūs klausīties, nu, bet kaut kā tomēr neizklausījās pārāk pārliecinoši. Es varu saprast, ka vislielākās problēmas ar ziedotājiem ir tām partijām, kuras saņem visvairāk ziedojumu. Un kurai partijai ir visvairāk ziedojumu? Zinām, ka VIENOTĪBAI. Nu, nevajag jūsu iekšpolitiskās... iekšpartejiskās problēmas risināt uz likumdošanas rēķina! Jūs vadāties pēc kaut kādiem ļoti dogmatiskiem apsvērumiem, cik daudz būtu jāmaksā partijām no budžeta, lai tās varētu pilnvērtīgi organizēt priekšvēlēšanu kampaņu, tādējādi kļūstot pilnīgi neatkarīgas no ziedotājiem. Nu, piedodiet, tas jau... Un otrs moments. Jūs ļoti daudz runājat par ētiku, par morāli... ļoti dogmatiski runājat. (No zāles dep. I.Viņķele: “Jūs runājat!”) Nu, padomāsim par situāciju! Šobrīd mums tiek piedāvāts balsot par jautājumu, kurā mēs esam ļoti personiski ieinteresēti kā politiķi, kā partijas biedri. Vai šeit tomēr nav formāli vai neformāli interešu konflikts? Mēs pārstāvam tās partijas, un mēs balsojam par to, lai partijām no valsts budžeta piešķirtu vairāk naudas. Vai jūs šeit nesaskatāt zināmas ētiskas problēmas? Vai nebūtu godīgi tomēr uzdot šo jautājumu izlemt tautai, (No zāles dep. I.Viņķele: “Oi! Oi! Oi!”) rīkot tautas nobalsošanu par šo jautājumu? Ja jau Lejiņa kungs ir tik pārliecināts, ka vēlētāji būs “par”, nu, tad kāpēc jūs tā baidāties no tā? Jo, redziet, no vienas puses, jums ir ļoti skaisti lozungi... Ļoti dogmatiski, bet, kad nonākat līdz konkrētajai lietai, tad jūs negribat rīkoties pēc pašu sludinātajiem principiem. Es uzskatu, ka varbūt ir arī zināma patiesība tajos jūsu lozungos, bet šobrīd pieņemt tādu lēmumu... tas, manā skatījumā, būtu vienkārši amorāli, jo ir daudz svarīgākas lietas, kam tērēt naudu un par ko domāt. Jūs gribat... domāsim, bet pirmām kārtām rūpēsimies par mums, par politiķiem, un tikai pēc tam par visiem pārējiem. Es domāju, ka tas ļoti diskreditē pašus šos cēlos lozungus, ko jūs sludināt. Es nevaru nekādā gadījumā atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.".
• 2015_04_30_297-seq58 spokenText "Paldies. Nākamais debatēs deputāts Boriss Cilevičs.".
• 2015_04_30_297-seq57 spokenText "Godātie deputāti! Šodienas diskusija man radīja divas atziņas, ar kurām pavisam īsi vēlos ar jums padalīties. Pirmā atziņa ir saistīta ar problēmām, kuras izriet no Satversmes 66.panta. Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar neparedzētiem izdevumiem budžetā, tad lēmumā ir jāparedz arī līdzekļi, no kuriem segt šos izdevumus. Lūk, ja vien ir motivācija, tad šīs problēmas var tikt ļoti efektīvi risinātas. Es novēlu koalīcijas deputātiem rast šādu motivāciju arī tad, kad tiks izskatīts pensiju neapliekamā minimuma jautājums un daudzi citi jautājumi, kuri līdz šim ir atdūrušies pret šo Satversmes pantu. Un otra atziņa ir par to, vai piedāvātais likumprojekts palielinās partiju brīvību. Manuprāt, brīvība vai nu ir, vai tās nav. Un palielināt brīvību tik un tā tomēr nozīmē lielāku vai mazāku nebrīvību. To, cik lielā mērā Saeimā pārstāvētās partijas izjūt šādu nebrīvību, parādīs sekojošais balsojums. Latvijas Reģionu apvienība neatbalstīs šo piedāvāto likumprojektu. Paldies.".
• 2015_04_30_297-seq56 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ivaram Brīveram.".
• 2015_04_23_295-seq239 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ivaram Brīveram.".
• 2015_03_26_292-seq529 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ivaram Brīveram.".
• 2015_04_30_297-seq55 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Pirmām kārtām, ja šo likumu pieņems, tad tas var tikt attiecināts tikai uz nākamo Saeimu, (No zāles dep. V.Spolītis: “Tieši tā!”) un tas ir jāsaprot visiem. Šī Saeima nevar attiecināt šo likumu uz sevi. Savukārt nākamā Saeima, protams, to varēs gan atlikt, gan arī šo finansējumu samazināt, ja viņa to tā vēlēsies. Bet līdz ar to šis likums nekonkurē ar šībrīža spiedīgajām pensionāru problēmām. Un otrs. Paskatīsimies, kā tie, kuri runāja par naudas varas mazināšanu vēlēšanās, balsos tad, kad šādi priekšlikumi sasniegs Saeimu un tiks balsoti. Paldies.".
• 2015_04_30_297-seq53 spokenText "Godātais Prezidij! Kolēģi! Man šīs debates par partiju finansēšanu sāk stipri atgādināt debates par nulles deklarācijas pieņemšanu. Es atceros: kad es pirmo reizi tiku ievēlēts Saeimā, Šlesera kungs sēdēja apmēram tur, kur Kaimiņš sēž tagad. Un apmēram tur arī bija tā oligarhu partija. (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Protams!”) Un tad bija... Jums tik vajadzēja dzirdēt argumentus pret nulles deklarāciju 10.Saeimā! “Tauta nesapratīs!” - “Kāpēc nesapratīs?” - “Pensionāri...” - “Kas notiks ar pensionāriem?” - “Nu, kā?! Viņus aplaupīs, kad viņi ies uz banku ar savu lielo naudu! Vēl trakāk - viņus nositīs, jo viņiem ir daudz naudas! Redziet? Un vēl trakāk... nu, varbūt ne trakāk, bet... viņi nevarēs to savu bagātību izrakt no zemes, jo ir ziema. Lūk, ir ziema, un zeme ir sacietējusi! Redz’, tauta mūs nesapratīs.” Nu, tad es viņam prasīju: “Cik nosita pensionāru Igaunijā? Cik aplaupīja pensionāru Igaunijā? Vai viņiem bija grūtības no sasalušās zemes izrakt savu bagātību?” Klusums. Un atcerieties, kad igauņi to nulles deklarāciju pieņēma! Ziniet, kauns atzīties - 1993.gadā. Un kad mēs pieņēmām? Tikai tad, kad Reformu partija te ienāca iekšā un mēs salauzām pretestību. Un 10.Saeimā, kaut gan oligarhu partija bija lielā mazākumā un it kā koalīcijai tad bija vairākums, kā nobalsoja? Mēs izkritām! Tātad es gribētu jautāt: kāpēc igauņi mums ir priekšā? Par to, starp citu, runāja vakar raidījumā “Sastrēgumstunda”. (Dep. A.Kaimiņa starpsaucieni.) Bojāra kungs runāja arī par to pašvaldību reformas neiespējamību. Gribētu jautāt: cik tad igauņu partijas finansē valsts, valsts nodokļu maksātāji? Par cik? Par 80 procentiem! Mēs, man liekas, tikai par 20 procentiem. Un tad mēs brīnāmies, ka viņu politiskās partijas ir daudz neatkarīgākas un pieņem pareizos lēmumus sabiedrības labā. Viņiem ir augstākas pensijas, augstākas policistu algas, augstākas ārstu algas - viss ir augstāks! (Dep. A.Kaimiņa starpsaucieni.) Arī pensijas. Tagad jūs teiksiet: jā, bet ola nāk pirms vistas. Bet es domāju, ka vista nāk pirms olas. Un, es domāju, ja mēs varam pievienoties pārējai Eiropai, tad varbūt mēs pat varētu panākt to, ka visā drīzumā, jau nākamgad, mēs varēsim vairāk pensionāriem iedot. Tad mēs būsim neatkarīgi. Bet, kad es nācu šurp, caur pilsētu staigādams, man viens pateica: “Ziniet, kāpēc negrib partiju finansēšanu no valsts budžeta? Tāpēc, ka ir partijas, kas ir ieinteresētas, lai tikai maza kliķe, lielie naudas devēji, dotu naudu partijām. Ir zināmas tādas partijas.” Atcerieties, es nemācēju... Pagājušoreiz, kad es uzstājos par īpašumu atdošanu ebrejiem, lietoju tādu vārdu statesmanship. Un tas ir - “valstsvīra vai valstssievas cienīga rīcība”. Nesakiet man, ka tauta nesapratīs! Es arī tiekos ar vēlētājiem, un vēlētāji mani pilnīgi saprot un pasaka, lai es balsoju ar abām rokām par šito. (Starpsaucieni no frakcijas SASKAŅA: “Beidziet!”)".
• 2015_04_30_297-seq51 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja, deputāti, kolēģi! Es aicinu šo priekšlikumu par partiju finansējuma palielināšanu nolikt rindas kārtībā, proti, lai tas nebūtu pirmais. Es piekrītu Viņķeles kundzei, ka politiķiem ir jāspēj pieņemt arī nepopulārus lēmumus, bet šo nepopulāro lēmumu arī es... Es to saku ne jau tāpēc, lai izdabātu tautai. Atcerēsimies vienu citu nepopulāru lēmumu, kuru mēs nespējām pieņemt. Arī tas bija politiķu finansēšanas virzienā, un tas notika iepriekšējo Saeimu noslēdzot. Tas bija jautājums par ministru atalgojuma palielināšanu, un to es uzskatītu par daudz primārāku jautājumu salīdzinājumā ar partiju finansēšanu. Toreiz daži teica, ka ministriem nevajag palielināt algas, jo viņiem ir jāstrādā vairāk no patriotisma. Es tam nevaru piekrist! Vairums tomēr pieturējās pie uzskata, ka, nu, vajadzētu tās algas tomēr palielināt, bet ne šajā brīdī. Tauta nesapratīs! Ja mēs gribam palielināt finansējumu politiķiem - vienalga, partijām vai ministriem -, tad es teiktu, ka tā rindas kārtība ir tāda: vispirms ir tas jautājums, kas šobrīd ir ielikts atvilktnē, - ministru algas, ja mēs to varam atļauties naudas ziņā, ja mēs to varam un spējam pamatot tautai. Tas ir pirmais. Un otrais jautājums rindas kārtībā... iespējams, ka... izskatās, ka šobrīd arī tas varētu būt atvilktnē... ir partiju finansējuma palielināšana, kas, bez šaubām, ir ļoti svarīgs jautājums, ļoti būtisks, un pēc iespējas ātrāk mums tam ir jātiek klāt. Bet pirmā rindas kārtībā ir ministru atalgojuma palielināšana. Paldies par iespējamo izpratni.".
• 2015_04_30_297-seq50 spokenText "Turpinām debates. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.".
• 2015_04_30_297-seq49 spokenText "Kolēģi, tātad runāšu par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu. Šis ir tikai viens no politisko partiju jautājumiem, jo mēs jau iepriekš esam lēmuši gan par dalībnieku skaita palielināšanu, kas ir nepieciešams, lai dibinātu partiju, gan par citiem jautājumiem. Šeit tātad varbūt ir attiecīgi iespēja opozīcijas pārstāvjiem pozicionēties un runāt par to, ka, redziet, uz kāda cita rēķina kāds var tagad kļūt it kā bagātāks, ja dažādā citā veidā to noformulē. Bet es atgādināšu, ka jau vairākus gadus... līdz 2010.gada jūnijam, kad mēs pirmo reizi pieņēmām izmaiņas partiju finansēšanas likumā, ļaujot partijas finansēt arī no valsts budžeta, vienmēr ir bijis jautājums par to, ka Latvijas politiskā sistēma ir sadrumstalota un ka Latvijas politiskā sistēma ir atkarīga no naudas devējiem, šādi dodot iespēju tā saucamajiem sponsoriem gūt ietekmi politiskajā sistēmā. Tātad līdz pat 2010.gada jūlijam, kad Saeima pieņēma izmaiņas partiju finansēšanas likumā, Latvija un Malta bija vienīgās Eiropas Savienības valstis, kurās partijas netika finansētas no valsts budžeta. Tātad šis bija gan Latvijas politologu, gan arī citu politologu ieteikums, lai mazinātu privātās intereses partiju politiskajā sistēmā. Visloģiskākais ir sākt tās finansēt no valsts budžeta. Tā ka tas ir loģisks jautājums un arī jau loģisks piedāvājums. Jau septiņdesmitajos gados papildus veselam lērumam politikas zinātnieku Moriss Diveržē ļoti skaidri nosauca politisko partiju uzdevumus: vēlētāju interešu pārstāvība, biedru socializācija, elites izvirzīšana un bieži vien savu aizmirsto vēlētāju izglītošana. To nevar izdarīt bez naudas! Bet jautājums ir par to, kāda ir šīs naudas izcelsme. Ja mēs to darām samērīgi, tad tas, kā šobrīd tiek piedāvāts... tātad palielināt šo kvotu, kāda tiek dota, attiecīgajām partijām pārvarot 5 procentu barjeru, tajā pašā laikā saglabājot arī to, ka partijas, kas ir sasniegušas vismaz 2, 3 vai 4 procentus... ka arī tām attiecīgi ir nauda. Tā ka šajā situācijā visas Saeimā pārstāvētās partijas ir ieinteresētas šī jautājuma risināšanā, un rezultāti ir atkarīgi no partiju spējām un rezultātiem vēlēšanās. Tā ka šajā situācijā es aicinu kolēģus atbalstīt šos grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā pirmajā lasījumā, jo galu galā sadrumstalota politiskā vide nav mūsu interesēs un arī atkarība no politisko partiju sponsoriem ne... Tā ka es aicinu atbalstīt.".
• 2015_04_30_297-seq48 spokenText "Godātie kolēģi! Aicinu jūs ieņemt savas vietas Saeimas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdes darba kārtību. Atgādinu, ka darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, pirmais lasījums. Un turpinām debates. Līdz ar to vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi. (No zāles dep. A.Elksniņš: “Pārdomāju!”) Nē, vārds deputātam Veiko Spolītim.".
• 2015_04_30_297-seq46 spokenText "Kolēģi! Nav reģistrējušies: Guntis Belēvičs, Mārtiņš Bondars... ir, Lolita Čigāne, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Inese Laizāne... ir, Aleksejs Loskutovs, Vladimirs Nikonovs, Ņikita Ņikiforovs, Imants Parādnieks, Sergejs Potapkins, Juris Šulcs... ir, Dzintars Zaķis un Ivars Zariņš.".
• 2015_04_30_297-seq45 spokenText "Kolēģi, es vēlos jūs informēt, ka ir saņemts deputātu Āboltiņas, Šadurska, Gaida Bērziņa, Brigmaņa un Agešina iesniegums ar lūgumu izsludināt Saeimas 30.aprīļa sēdē pārtraukumu no pulksten 12.30 līdz 13.30. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi? Vai deputātiem nav iebildumu? Deputāti vēlas balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par pārtraukuma izsludināšanu Saeimas 30.aprīļa sēdē no pulksten 12.30 līdz 13.30! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 15, atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Tātad debates mēs turpināsim pēc pārtraukuma. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30. Kolēģi! Es aicinu reģistrēties pirms pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
• 2015_04_30_297-seq44 spokenText "Mīļie kolēģi! (No zāles: “Nav mīļie! Nav mīļie!”) Tā ir pseidodilemma, dilemma “vista vai ola”, kurš būs pirmais, - politika, kas ir brīva no naudas devēju... no neskaidras izcelsmes naudas devēju ietekmes, vai turīgi pensionāri. Tas ir darāms vienlaikus! Nebūs tāda brīža, ka šādā politiskajā kultūrā, kādā mēs esam, pienāks brīdis, kad visi varēs pateikt: jā, mēs tagad esam sasnieguši to līmeni, kad var drošu sirdi teikt, ka var arī politiku... politikas procesu finansēt no budžeta un nodokļu maksātāju naudas. Un paklausieties to retoriku: nesmuki izskatīsies... Mīļais Dievs, nesmuki izskatīsies! Ko par mums padomās? Kā mēs paskaidrosim? Tas ir nepopulāri! Nu kas mēs esam par politiķiem, ja nespējam paskaidrot savus lēmumus?! Un lēmumam ir skaidrs mērķis - padarīt politiskās partijas brīvākas no sponsoru naudām. (No zāles: “Oi! Oi, oioi!”) Un vēl. Visi kaismīgie retorikas piekopēji, tie, kuri runā par to, cik tas ir amorāli - finansēt politiskās partijas no nodokļu maksātāju naudas... Reģionu apvienībai un “Saskaņas Centram” - vai kā nu jūs tagad saucaties - man ir viens ļoti jauks priekšlikums: atsakieties no tā valsts finansējuma, par ko jums ir tik šausmīgi kauns un ko jūs nevarat paskaidrot pensionāriem! (Starpsaucieni. No zāles dep. A.Kaimiņš: “Atsakieties no sava mandāta!”)".
• 2015_04_30_297-seq43 spokenText "Viņķeles kundze, vai jums pietiks ar piecām minūtēm debatēs? (No zāles dep. I.Viņķele: “Pietiks!”) Pietiks. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei. Lūdzu!".
• 2015_04_30_297-seq42 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām es neredzu nekādu atšķirību starp šodienu, kad mēs skatām minēto likumprojektu, un starp visām iepriekšējām... laikam kādām trim vai četrām Saeimas sēdēm, kurās Zaļo un Zemnieku savienība šāda veida likumprojekta virzīšanu nav atbalstījusi un ir lūgusi to izslēgt no darba kārtības. Nekādas atšķirības starp ZZS pozīciju šodien, kad viņi to nevēlas atbalstīt, un iepriekšējo, manuprāt, nav bijis un arī nevajadzētu būt, jo, kad pēkšņi darba kārtībā ir jautājums par to, ko darīt ar pensionāriem, tad tas nonāk pat līdz cirkam un tādai epopejai, ka ZZS deputāti Barčas kundze un Bērziņš pēc VIENOTĪBAS ietekmes atsauc savus priekšlikumus, ka, nedod Dievs, tie jebkādā veidā varētu ietekmēt budžetu. Tad šajā darba kārtībā nu gan mums tādi nebūtu jāskata (No zāles dep. A.Barčas starpsaucieni: “Elastīgāk...!”), jo tad ļoti nesmuki tiešām izskatīsies partiju finansējuma palielināšanas likums! Taču tajā pašā laikā, kad mēs debatējam par kādu citu jautājumu, kur vienam nogriež, kādam neiedod vai atsaka, vai vēl kaut kā, tad nu mēs mierīgi darba kārtībā varam skatīt šo priekšlikumu un virzīt likumprojektu tālāk. Es domāju, ka šāda veida pozīcija lielā mērā nav godīga - nav godīga attiecībā pret jūsu vēlētājiem. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, tā nav godīga, jo lielā mērā monopolizē visu Saeimā pārstāvēto partiju diktātu un diktatūru attiecībā uz papildu priekšrocību piešķiršanu finansējuma kritērijos laikā, kad tās ir ievēlētas. Respektīvi, jūs paši vēlaties nākotnē izmantot šāda veida līdzekļus, lai turpinātu savu eksistenci parlamentā, bet visiem jaunajiem politiskajiem spēkiem, kuri nākotnē varētu rasties un lūgt, piemēram, iespēju piedalīties vēlēšanās un iegūt tiesības uz pārstāvību parlamentā, šādas tiesības ļaut izmantot jūs nevēlaties. Līdz ar to, godājamie kolēģi, es aicinu tomēr šāda veida priekšlikumu neatbalstīt. Protams, beidzot man ir prieks, ka pār ZZS tomēr ir nākusi kaut kāda apgaismība šajā jautājumā: viņi nolēma šo jautājumu tiešām nenoraut pēc būtības, bet viņiem tomēr būs jāizšķiras - atbalstīt minēto priekšlikumu vai neatbalstīt... vai jūs atbalstīsiet sev vairāk naudiņas vai neatbalstīsiet.".
• 2015_04_30_297-seq40 spokenText "Cienījamie kolēģi! Arī es Latvijas Reģionu apvienības vārdā aicināšu jūs neatbalstīt grozījumus Politisko partiju finansēšanas likumā, kuri paredz dubultot valsts finansējumu politiskajām partijām, par kurām iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2 procenti balsstiesīgo pilsoņu. Kopumā šādas likuma izmaiņas turpmāk ik gadu no valsts budžeta prasītu papildus apmēram 600 tūkstošus eiro. Varbūt tā summa nebūtu tik liela, tik ļoti būtiski neietekmētu valsts budžetu, bet... Šodien, kad mēs tik aktīvi diskutējam par tām nepieciešamībām, kuras mums ir prioritāras saistībā gan ar drošības jautājumiem, gan ar sociālajiem jautājumiem, mēs uzskatām, ka tas ir... tas būtu ciniski - neieklausīties vēlētājos, kuri patiesībā... Katrā ziņā arī mūsu apvienības vēlētāji neatbalsta šādu priekšlikumu. Tikšanās reizēs ārpus Rīgas, it īpaši tiekoties ar vēlētājiem, mēs dzirdam citus jautājumus. Biežāk tiek jautāts: kur atrast darbu, kā nodrošināt bērnus ar pieejamu kvalitatīvu izglītību, kā apmaksāt izdevumus veselības uzturēšanai? Mums ir reti nācies dzirdēt... vispār nekad nav nācies dzirdēt atbalstu tam, ka partijām būtu jāpalielina finansējums, un tāpēc jo dīvaināks šķita likuma anotācijā izteiktais apgalvojums, ka valsts finansējuma palielinājums ne vien samazinās politisko partiju atkarību no fizisko personu ziedojumiem, bet palielinās sabiedrības uzticību politiskajām partijām. Vai tad nebūtu loģiskāk tomēr rosināt kādu citu priekšlikumu, piemēram, piesaistīt šo partiju finansējumu iekšzemes kopproduktam, kad, pieaugot iekšzemes kopproduktam, attiecīgi palielinās arī partiju finansējums, bet, tam samazinoties, attiecīgi samazinājums ir arī partiju finansējumā. Latvijas Reģionu apvienība aicina šādā veidā neizniekot nodokļu maksātāju naudu politisko partiju finansējuma palielināšanā, bet tā vietā domāt un lemt par atvieglotu nodokļu slogu uzņēmējiem un cilvēkiem ar zemākiem ieņēmumiem. Latvijas Reģionu apvienība uzskata, ka šis nav jautājums par pozīciju vai opozīciju, šis jautājums ir par politiķu prestižu sabiedrībā. Mēs rosinātu nezāģēt zaru, uz kura paši sēžam, vairojot vēlētāju un sabiedrības neuzticēšanos politiķiem, mēs vairosim nedrošību sabiedrībā, kas ilgtermiņā var apdraudēt valsts drošību. Un, aicinot balsot “pret” likuma grozījumiem, es noslēgumā gribu teikt Māra Čaklā vārdus, kurš ir sacījis, ka “dziesma jau nav par krekliem, bet ir par sirdsapziņām”. Paldies.".
• 2015_04_30_297-seq38 spokenText "Augstā Saeima! Taisnības labad jāteic, ka šie priekšlikumi, kas formulēti likumprojektā, ir tikai daļēji prezidenta ekspertu grupas iesniegums. Tie ir tie priekšlikumi, kas ir atlasīti no visiem pārējiem priekšlikumiem, pateicoties izcilam darbam, kuru ir veikuši pieci Saeimas deputāti, kas izstrādājuši šos likumprojektus. Atrisina vai neatrisina partiju finansēšanas problēmu piedāvātie grozījumi? Jāsaka godīgi, ka nē. Pēdējā priekšvēlēšanu kampaņa, ņemot vērā visu valsts finansējuma daļu, tomēr partijām maksāja daudz dārgāk nekā tā daļa, ko piedāvāja no valsts budžeta, pie tam - diezgan ievērojami! Piemēram, VIENOTĪBAI tie bija apmēram 7 procenti no visiem tēriņiem, SASKAŅAI tie bija 14 procenti no visiem tēriņiem, nekavēšu jūsu uzmanību ar pārējiem cipariem. Līdz ar to, dubultojot šo finansējumu, atrisināt šo problēmu neizdosies. Punkts divi. Taisnīgi vai netaisnīgi? Šis valsts finansējums tomēr ir atbalsts tām partijām - ne visām partijām, bet tikai tām! -, kam jau ir attiecīga priekšvēsture, kas ir piedalījušās Saeimas vēlēšanās un kas ir ieguvušas vairāk nekā 2 procentu vēlētāju atbalstu. Tas ir normāli, no vienas puses. Bet, no otras puses, tas stagnē partiju sistēmu un liedz iespēju jaunām startēt ar valsts palīdzību, konkurēt vienlīdzīgās Saeimas un pašvaldību vēlēšanās. Tas ir punkts divi. Pareizāk būtu darīt tā, ka vienādi starta noteikumi b��tu vēlēšanu kampaņas finansēšanā. Jau šodien, teiksim, elektronisko mediju tirgū ir paredzēts atbalsts no valsts, finansējot arī privātos televīzijas un radio kanālus, lai būtu veikta, teiksim, priekšvēlēšanu debate uz vienādiem nosacījumiem visiem, kas piedalās vēlēšanās. Tas būtu taisnīgi, runājot par to, ka šī valsts finansējuma daļa būtu novirzīta speciālam mērķim, proti, priekšvēlēšanu aģitācijai, lai varētu izglītot un parādīt vēlētājiem, kas ir kas. Trešais, ko es gribēju teikt. Komisija, izskatot šo priekšlikumu, nebija vienisprātis par to, ka tas ir atbalstāms. Balsis ir sadalījušās, vienotības šeit gan nebija (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Strīdu arī nebija!”), un līdz ar to ar balsu vairākumu tas lēmums bija pieņemts, un komisija virzīja šo likumprojektu skatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Ņemot vērā to, ka budžetā šodien nav paredzēti līdzekļi tam un ka jautājums par to, vai varēs vai nevarēs budžets izturēt šo nastu, tiks atrisināts tikai rudenī, bet es domāju, ka pareizāk būtu šo likumprojektu noraidīt pašā sākumā (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Pareizi!”), saglabājot iesniedzējiem iespēju to iesniegt tad, kad tuvosies pašvaldību vai Saeimas vēlēšanas, un līdz ar to priekšvēlēšanu kampaņas gaitā arī pastāstīt par iesniegtajiem likumprojektiem vēlētājiem, vienlaikus arī gūstot atbalstu vai negūstot atbalstu. Es aicinu noraidīt šo likumprojektu. Paldies.".
• 2015_04_30_297-seq37 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.".
• 2015_04_30_297-seq36 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatījusi deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, nolēma to atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Nedaudz atcerēsimies, kā ir tapuši šo grozījumu priekšlikumi, jo jau Latvijas Republikas 12.Saeimas rudens sesijas pirmajā sēdē savā uzrunā Saeimai Valsts prezidents vērsa uzmanību uz to, ka ikvienas politiskās partijas stiprināšana ir pamats arī Latvijas stabilitātei un mūsu Saeimas darbības pilnveidošanai. Teiktais tika balstīts uz Valsts prezidenta izveidotās ekspertu darba grupas priekšlikumiem, kuros tika doti ieteikumi sakārtot arī politisko partiju sistēmu, pilnveidot šo politisko partiju sistēmu. Un to mēs jau esam arī uzsākuši darīt, jo Saeimas iepriekšējās sēdēs pirmajā lasījumā mēs jau pieņēmām grozījumus trijos likumos, tas ir, Politisko partiju likumā, Saeimas vēlēšanu likumā un Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā. Arī likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” ir Valsts prezidenta iniciatīva, ko viņš attiecīgi ir izmantojis, un arī deputāti ir atbalstījuši šos grozījumus un iesnieguši priekšlikumus. Arī komisija tos atbalstīja, un mēs uzskatām, ka valsts finansējuma palielinājums ne vien samazinātu politisko partiju atkarību no fizisko personu ziedojumiem, bet arī palielinātu sabiedrības uzticību politiskajām partijām. Lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2015_04_30_297-seq35 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Kolēģi, vēlos jūs informēt par saņemtajiem priekšlikumiem sēdes darba kārtības grozīšanai. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, balstoties uz Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu, lūdz virzīt likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā uz šo Saeimas sēdi. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta. Tāpat Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, balstoties uz Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu, lūdz virzīt likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” izskatīšanai Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Savukārt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, balstoties uz Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu, lūdz virzīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli”” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā uz šo Saeimas sēdi. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta. Turpinām izskatīt darba kārtību. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.".
• 2015_04_30_297-seq34 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es lūdzu Juridiskās komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” trešajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2015_04_30_297-seq32 spokenText "Un 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš nosaka likuma spēkā stāšanās laiku - tātad nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Ir komisijā atbalstīts.".
• 2015_04_30_297-seq31 spokenText "2.priekšlikums. Deputātiem iebildumu nav. Tātad deputāti atbalsta. Un arī 3.priekšlikumu deput��ti atbalsta.".
• 2015_04_30_297-seq30 spokenText "2.priekšlikums ir deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums. Un tieši tāds pats, analogs, ir 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas tātad izslēdz to normu, kura bija sākotnēji. Nonāktu zināmā pretrunā ar 1.priekšlikumā atbalstīto normu... Tātad 2. - deputāta Elksniņa, 3. - Juridiskās komisijas... Priekšlikumi ir atbalstīti.".
• 2015_04_30_297-seq29 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 18. Līdz ar to priekšlikums ir atbalstīts.".
• 2015_04_30_297-seq28 spokenText "Jā. Komisijas vārdā labprāt piebildīšu. Protams, ir prieks, ka Elksniņa kungs atnāk savu viedokli izteikt vismaz Saeimas sēdē, jo Juridiskās komisijas un Tiesu politikas apakškomisijas sēdēs viņš kaut kā izvairījās par šo jautājumu diskutēt, bet... (Dep. A.Elksniņa starpsaucieni no zāles.) Tajā pēdējā reizē, kad... Jūs nedrīkstat sarunāties ar zāli, jā!... Bet tajā sēdē, kurā šis Juridiskās komisijas priekšlikums tika vienbalsīgi atbalstīts, jūs kaut kā nebijāt ieradies kārtējo reizi un savu viedokli nepaudāt. Tātad es gribu atgādināt, ka šie grozījumi un pirmām kārtām šie argumenti, kurus minēja Elksniņa kungs par Augstāko tiesu, - tas nav regulārs gadījums. Augstākā tiesa tiek reorganizēta, un kopumā tā ir reforma, kura ir bijusi paredzēta jau sen un kurai Augstākā tiesa ir pretojusies. Tas nozīmē, ka Latvijā būs trīs tīrās instances, jo gan šobrīd, gan arī joprojām... Civillietu tiesu palāta līdz 2017.gada 1.janvārim joprojām skatīs lietas arī kā otrā instance. Un ar šo reformu jau no šā gada 1.janvāra tātad ir trīs tīrās instances: pirmā instance ir rajona tiesa, otrā instance, kas skata apelācijas sūdzības, ir apgabaltiesa, un trešā instance, kas ir kasācijas instance, ir tātad Augstākā tiesa. Un šis lēmums ir pieņemts nevis sasteigti, bet ļoti ilgi... un ļoti ilgi diskutējot arī par to, kas notiek ar Augstākās tiesas tiesnešiem, kuri ir iecelti uz mūžu. Tātad ir pietiekami daudz kritēriju, lai kļūtu par Augstākās tiesas tiesnesi, to skaitā arī pat vecuma cenzs ir noteikts, un šie tiesneši šo savu statusu iegūst uz mūžu, to viņiem garantē Satversme. Un, šo tiesu reorganizējot, protams, notika šīs diskusijas, kādā veidā tiesneši, kuri paliek ārpus Augstākās tiesas, tātad ārpus šīs kasācijas instances... kas ar viņiem notiek... lai viņiem saglabātos gan statuss, kurš viņiem ir garantēts Satversmē, gan arī, protams, pats par sevi saprotams, atalgojums. Un tas ir bijis tas lēmums. Un es atgādināšu vēlreiz to, ka mēs šeit nelēmām un nepārcēlām trīs tiesnešus, jo bija... Tad, kad mēs šo likumu grozījām, mēģinājām saprast, kas notiks... ka ir trīs vakances, ka tās tika atstātas, šīs vakances, tātad acīmredzot kādam, kā Elksniņa kungs teica, augstāk kvalificētam... varbūt ne tajā vecumā... vai vēl kaut kā... Un tad pēkšņi izrādījās... Tad, kad Saeima jau lēma par šiem likuma grozījumiem un par šiem tiesnešiem, kuriem vajadzētu ieņemt šīs vietas, tad, protams, tika izmantots vēl viens atraktīvāks piegājiens - šīs vietas pēkšņi tika likvidētas. Pēkšņi izrādījās, ka tās vairs nevajag, jo... vienkārši, lai šos tiesnešus, kas ir neērti tiesneši varbūt kādam un mēdz savu viedokli arī pietiekami skaļi paust... lai tātad šie neērtie tiesneši nenokļūtu Augstākajā tiesā. Un šie ir pārejas noteikumi, kas attiecas tikai uz šo reorganizācijas gadījumu. Tātad arī pati Augstākā tiesa apstrīd... apstrīd to, ka tiesneši, kas ir strādājuši Augstākajā tiesā, tātad neatbilst šim kasācijas instances tiesneša amatam, lai arī būtu nostrādājuši pietiekami ilgi. Un es gribu atgādināt, ka tieši tāpat Augstākās tiesas priekšsēdētājs bija tas, kurš pretojās tam, ka iepriekšējā Saeima vai tā, kura bija pirms iepriekšējās, precīzi nepateikšu, ieviesa tiesnešu regulāru kvalifikācijas pārbaudi. Tieši Augstākā tiesa, tieši Bičkoviča kungs bija tie, kas pretojās tādai ieviešanai, kas nozīmē, ka tiesnešiem - un Augstākajai tiesai tai skaitā - ir instrumenti, ar kuriem pārbaudīt to, vai tiesnešu kvalifikācija ir atbilstoša. Un, ja šī kvalifikācija neatbilst, tad ir arī dažādi mehānismi, lai šo tiesnesi varētu pārcelt uz citu tiesu vai pazemināt amatā. Tā ka tādi mehānismi ir. Un vēl viens mazliet maldinošs apgalvojums, ko minēja Elksniņa kungs, - par Administratīvo lietu departamentu. Jā, tas ir izveidots tikai nesen - salīdzinoši nesen, ja mēs skatāmies kopumā uz tiesu -, un tur bija ļoti daudzi izņēmumi. Un, arī meklējot kadrus, atlasot kadrus un vinnējot konkursā... Tiešām tie bija augstākās... Tie ir cilvēki, kas varbūt nekad nav pat strādājuši šo tradicionālo... Uzreiz Augstākās tiesas departamentos tika pieņemti cilvēki, kas varbūt nemaz nebija strādājuši par tiesnešiem vispār un nebija strādājuši ne rajona tiesā, ne apgabaltiesā, jo šo tiesu izveidoja no jauna. Tātad šīs karjeras kāpnes turpmāk droši vien arī tā normāli veidosies, ka tiesnesis no rajona tiesas ies uz apgabaltiesu un pēc tam attiecīgi uz Augstāko tiesu. Tātad Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.".
• 2015_04_30_297-seq26 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Lielā mērā šis priekšlikums, ko ir izstrādājusi Saeimas Juridiskā komisija, nav atbalstāms. Un visu jau pasaka tas, ka Tieslietu padome, kura sastāv no vairāku vadošu iestāžu pārstāvjiem, profesionāļiem un tiešām gudriem cilvēkiem atsevišķās tieslietu nozarēs, to neatbalsta. Tas ir pierādījums, cik lielā mērā šis priekšlikums, kuru mēs tagad skatām, nav virzāms tālāk. Pateikšu - kāpēc. Piedāvātais regulējums, kurš tiešām izriet no vajadzības reformēt Augstākās tiesas palātas, parāda mums, ka visiem tiesnešiem, kuri tagad ieņem, piemēram, apgabaltiesas tiesneša amatu un kuri, piemēram, varētu kļūt par Augstākās tiesas tiesnešiem ar doktora grādu, tādējādi veicinot kvalitatīvu tiesnešu pieaugumu... ka viņu turpmākā karjeras iespējamība kļūt par Augstākās tiesas tiesnesi nebūs iespējama, iekams šie Augstākās tiesas 6-7 tiesneši, kuri tagad kādu brītiņu vēl strādās apgabaltiesā, iekams viņi privileģētā kārtībā nebūs izmantojuši, tā teikt, savas pirmpirkuma tiesības ieņemt šos vadošos amatus. Respektīvi, Augstākās tiesas kontekstā pie apstākļiem, kad Augstākajā tiesā kopumā ir 48 tiesnešu štata vietas... ja mēs atmetam aptuveni 7 vietas, plus vēl no Krimināltiesiskā departamenta, kas ir vismaz 10 vietas... Tad jūs iedomājieties, uz cik gadu desmitiem mēs apturam iespējamo labāko kadru virzību uz Augstākās tiesas tiesnešu amatiem, piemēram, no Rīgas apgabaltiesas, iespējams, arī no Latgales apgabaltiesas, no Kurzemes apgabaltiesas un tā tālāk! Vēl vairāk - mums nebūs tāda pienesuma, kāds ir bijis agrāk, piemēram, izveidojot Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentu, kurš faktiski ir izveidojies, izraugoties tiesnešus no augsti kvalificētiem labākajiem mācībspēkiem ar doktora zinātnisko grādu no Latvijas Universitātes. Kāds būs visa tā rezultāts? Atbalstot šo priekšlikumu, faktiski nekāda veida attīstība attiecībā uz tiesnešiem, kuri tagad ieņem savus amatus apgabaltiesās un ir ar doktora grādu un perspektīvu strādāt tiesā nākotnē ar iespējamu paaugstinājumu un savas kapacitātes... kvalitātes celšanu, arī ar tiesu kvalifikācijas celšanu, absolūti nenotiks. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, tā rezultātā mēs zaudēsim... nu, es neprognozēju, cik, bet noteikti tas atturēs tiesnešus strādāt turpmāk apgabaltiesā un arī rajona tiesā, jo karjeras kāpnes ir absolūti izsmeltas. Respektīvi, viņiem būs jāsagaida tas brīdis, kamēr tiesneši Augstākajā tiesā vai nu pensionēsies, vai, nedod Dievs, ar viņiem notiks kaut kas cits. Lūk! Un, treškārt, manuprāt, vislielākais neieguvums Augstākajai tiesai ir tas, ka Augstākā tiesa turpmākos - vismaz es tā paredzu - 10 gadus kļūs par absolūti aizvērta tipa iestādi, kurā nekādā veidā nenotiks kvalitatīvas pārmaiņas attiecībā uz jauno zinātnieku pieplūdumu, piemēram, no Latvijas Universitātes kadriem. Paldies.".
• 2015_04_30_297-seq25 spokenText "Deputāti atbalsta... Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.".
• 2015_04_30_297-seq24 spokenText "Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pirms trešā lasījuma. Es atgādināšu, ka šie grozījumi ir sagatavoti pēc tām publiskajām nesaskaņām, kas bija Augstākās tiesas tiesnešiem pēc Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas reorganizācijas. Un arī mēs paši, kā atceraties, neatbalstījām lēmumu par triju tiesnešu pārcelšanu uz apgabaltiesu. Lai tādas juridiskas problēmas nerastos pēc 2016.gada 31.decembra, kad tiks reorganizēta arī Civillietu tiesu palāta, tika meklēts risinājums, juridiski korekts risinājums, Satversmei atbilstošs, lai šie tiesneši, kuri paliks bez darba, saglabātu Augstākās tiesas tiesneša statusu (ne tikai atalgojumu) un lai nebūtu tādu dīvainu gadījumu, ka Augstākās tiesas tiesneši... ka, lai arī šajā tiesā ir vakances, šīs vakances netiek aizpildītas ar Augstākās tiesas tiesnešiem. Tātad šo redakciju izstrādāja Tieslietu ministrija kopīgi ar Juridisko biroju, šos jautājumus mēģinot atrisināt. Arī saskaņā ar likumā noteikto kārtību šie grozījumi ir jāsaskaņo ar Tieslietu padomi. Tieslietu padome šos grozījumus neatbalstīja, un Juridiskajā komisijā vēlreiz notika plaša diskusija par katru no šiem Tieslietu padomes argumentiem, tos noraidot. Tātad 1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2015_04_30_297-seq23 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā lasījumā ir atbalstīts. Līdz ar to likums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.".
• 2015_04_30_297-seq14 spokenText "4. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2015_04_30_297-seq10 spokenText "2. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2015_04_30_297-seq8 spokenText "Godātie kolēģi! Esam pirms trešā lasījuma izskatījuši likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Esam saņēmuši 7 priekšlikumus. 1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2015_04_30_297-seq7 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ineses Ušakovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Upenieka atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Upenieka atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Upenieka ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Upenieka ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Viktora Valaiņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Viktora Valaiņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Viktora Valaiņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Viktora Valaiņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”. Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Romāns Naudiņš.".
• 2015_04_30_297-seq6 spokenText "Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 21.aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ineses Ušakovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Inesi Ušakovu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.".
• 2015_04_30_297-seq5 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Intas Ķikutes atbrīvošanu no Alūksnes rajona tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmuma projekts ir pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ineses Ušakovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
• 2015_04_30_297-seq4 spokenText "Godātie kolēģi, Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 21.aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Intas Ķikutes atbrīvošanu no Alūksnes rajona tiesas tiesneša amata”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2015.gada 25.jūniju atbrīvot Intu Ķikuti no Alūksnes rajona tiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.".
• 2015_04_30_297-seq3 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Patvēruma likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Tāpat Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Armanda Krauzes iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neatmaksātu atvaļinājumu no šā gada 20.aprīļa līdz 24.aprīlim. Prezidijs šādu atvaļinājumu ir piešķīris, un par to jūs tiekat informēti. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Alekseja Loskutova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 30.aprīlī. Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, un par to jūs tiekat informēti. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ivara Zariņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 30.aprīlī. Prezidijs šādu atvaļinājumu ir piešķīris, un par to jūs arī tiekat informēti. Tāpat Prezidijs ir saņēmis Saeimas deputāta Jāņa Klauža iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam nepamaksātu atvaļinājumu no šā gada 6.maija līdz 12.maijam. Un par šo atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Klaužam no šā gada 6.maija līdz 12.maijam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Līdz ar to atvaļinājums ir piešķirts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Darba kārtībā lēmuma projekts “Par Intas Ķikutes atbrīvošanu no Alūksnes rajona tiesas tiesneša amata”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
• 2015_04_30_297-seq2 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šis likumprojekts, ko parakstījuši dažādu frakciju pārstāvji, kuri visi ir saistīti ar pašvaldībām, kopumā izsaka pašvaldību kopējo vēlmi un uzsver nepieciešamību stimulēt savu izaugsmi ekonomikā, stimulēt savu izaugsmi, attīstību. Šis likums līdz šim ļāva palīdzību sniegt tikai sociālajā sfērā, taču šajā gadījumā tas pavērtu arī iespēju piesaistīt nepieciešamos speciālistus, ar kuru palīdzību, es domāju, viena otra pašvaldība varētu gūt labu paātrinājumu savai attīstībai. Uzreiz man jāteic, ka tā tas acīmredzot nebūs Rīgā, tāpēc ka Rīgā šādas nepieciešamības nav. Pretēji citām pilsētām Rīgā vēl ir ļoti lielas problēmas ar dzīvojamā fonda pietiekamību, kā arī vēl ļoti daudz neatrisinātu jautājumu, kas saistīti gan ar denacionalizētajām mājām, gan ar sociālo palīdzību. Turklāt speciālisti uz Rīgu patiesībā nāk tā kā tā; to nevarētu teikt par attālākajiem reģioniem. Mēs ļoti ceram, ka tas pavērs jaunu iespēju, ka tā būs iespēja arī Latgalei ar šādu piedāvājumu piesaistīt tos speciālistus, kas ir vajadzīgi, teiksim, izglītībā, iespējams, no lauku apvidiem, iespējams, no citām pilsētām, kur varētu palīdzēt veidot straujāku attīstību. Šis likumprojekts ir tapis nevis emocijās pēdējās nedēļas laikā, bet tā izstrādei tika veltīts gandrīz... apmēram gads, juristiem, pašvaldību juristiem, konsultējoties gan ar Ekonomikas ministriju, gan ar VARAM, tā ka es varu informēt, ka mums iesniedzot ir arī izpildvaras, šo atbildīgo ministriju, konceptuāls atbalsts. Un es ļoti ceru uz tālāku - arī ražīgu - darbu komisijās un uz šī priekšlikuma iestrādi likumā. Paldies. Aicinu balsot “par”.".
• 2015_04_30_297-seq1 spokenText "Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam uzsākt izskatīt Prezidija apstiprināto Saeimas 30.aprīļa sēdes darba kārtību! Pirms sākam izskatīt Prezidija apstiprināto darba kārtību, ir jāizskata iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta. Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli””. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta. Tāpat Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Saeimas frakcija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un no tās izslēgt likumprojektu “Repatriācijas likums”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta. Deputāti Āboltiņa, Šadurskis, Smiltēns, Abu Meri, Judins un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Upenieka atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Deputāti Āboltiņa, Šadurskis, Smiltēns, Abu Meri, Judins un citi lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Upenieka ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Deputāti Āboltiņa, Šadurskis, Smiltēns, Abu Meri, Judins un citi lūdz grozīt sēdes darba kārtību, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par deputāta Viktora Valaiņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta. Deputāti Elksniņš, Artūrs Rubiks, Ribakovs, Agešins, Andrejs Klementjevs un citi... Es atvainojos! Deputāti Solvita Āboltiņa, Kārlis Šadurskis, Edvards Smiltēns, Hosams Abu Meri, Andrejs Judins un citi lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Viktora Valaiņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Kučinska, Romāna Naudiņa, Ineša Boķa, Sergeja Dolgopolova, Silvijas Šimfas un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” pieteicies runāt deputāts Māris Kučinskis.".
• 2015_04_30_296-seq474 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas sēdi slēdzu. Atgādinu, ka nākamā Saeimas sēde, tas ir, Saeimas 30.aprīļa sēde, ar izsludināto tās darba kārtību sākas pēc 10 minūtēm, tātad pulksten 11.40. ".
• 2015_04_30_296-seq473 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Lolita Čigāne, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Aleksejs Loskutovs, Vladimirs Ņikonovs, Ņikita Ņikiforovs, Imants Parādnieks, Sergejs Potapkins, Kārlis Seržants, Dzintars Zaķis un Ivars Zariņš.".
• 2015_04_30_296-seq472 spokenText "Līdz ar to Saeimas 23.aprīļa sēdes darba kārtība ir izskatīta, un mums ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es aicinu mazliet pagaidīt. (Starpsaucieni.) Vai ir reģistrācijas rezultāti? Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
• 2015_04_30_296-seq470 spokenText "Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.maijam un izskatīšana būs Saeimas 4.jūnija sēdē.".
• 2015_04_30_296-seq469 spokenText "Godātie kolēģi, komisija ierosina noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 15.maiju un izskatīšanu veikt Saeimas 4.jūnija sēdē.".
• 2015_04_30_296-seq468 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 7, atturas - 20. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.".
• 2015_04_30_296-seq467 spokenText "Nē, paldies. Uzskatiet, ka mana iepriekšējā uzstāšanās debatēs bija arī komisijas vārdā.".
• 2015_04_30_296-seq466 spokenText "Paldies. Līdz ar to debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir vēlēšanās vēl ko piebilst?".
• 2015_04_30_296-seq465 spokenText "Godātie kolēģi, man ar lielām skumjām jāsaka (No zāles: “Nesakiet!”), ka Dambes kungam ir taisnība, jo tiešām tehniska iemesla dēļ Saeimas informācijas sistēmā šī formula nav nokopējusies. (No zāles: “Ooo!”) Bet, protams, kad likumprojekts papīra formā tika iesniegts Saeimas Prezidijam, tur... jūs tur varat redzēt gan visu formulu, gan arī tās paskaidrojumus un visu pārējo. Tā ka es atvainojos par šo tehnisko nepilnību, ko mēs vistuvākajā laikā novērsīsim. Bet visiem deputātiem, kas strādā ar dokumentiem papīra formā, šī formula, protams, bija. Paldies.".
• 2015_04_30_296-seq463 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidij, kolēģi! Acīmredzot ir gana ilgs laiks pagājis, kopš darbojas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds, un pārmaiņas vajadzēja, tāpēc droši vien šo likumprojektu, kas iesniegts, ir nepieciešams pieņemt un mainīt kaut ko šajā sistēmā, jo ir mainījies iedzīvotāju blīvums, izvietojums, ir mainījusies pašvaldību struktūra - vairs nav pāri par 500 pagastu, bet ir 119 pašvaldības, no tām 109 ir novadi. Tā ka acīmredzot likums nāk laikā un vietā. Es šodien pieteicos debatēs vienkārši dēļ tāda it kā sīkuma, jo parlamentārais sekretārs gari un plaši mums stāstīja par formulām, bet man ir zināms... man paspēja pārtraukumā piezvanīt, ka likumprojekta pielikumos šo formulu trūkst. Un nav tā, ka mēs, 100 cilvēki, šeit runājam, spriežam, debatējam... (Dep. K.Šadurska starpsaucieni.) Jā, jā, Šadurska kungs, es aizgāju un izprintēju, apskatījos, bet... ir aprēķini pēc formulām... un ir tukšums... un ir formulu apzīmējumi... Un ir šie 109 novadi, pašvaldības, kas seko līdzi mūsu darbam, kas skatās, un mēs pieņemam likumprojektu - nepilnīgu! (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Ai, ai, ai!”) Un droši vien jau mēs tagad nobalsosim “par”, kad balsosim par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā (Dep. J.Urbanovičs: “Steidzīgi!”), bet es tikai aicinu turpmāk sekot līdzi... tehniskajiem darbiniekiem, cienītajai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai... Kādus sasteigtus likumprojektus mēs dodam! Paldies.".
• 2015_04_30_296-seq462 spokenText "Paldies deputātei par dalību debatēs, bet es aicinu deputātus iepazīties ar Saeimas kārtības ruļļa 92.panta pirmo daļu ļoti rūpīgi, debatējot par likumprojektu... par tā atzīšanu par steidzamu. Paldies. Turpinām debates. Nākamais debatēs deputāts Valters Dambe.".
• 2015_04_30_296-seq461 spokenText "Es atvainojos, bet šis Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumprojekts ir vēl viens ceļa stabiņš uz strupceļu attiecībā uz pašvaldību demokrātiju un attīstību Latvijā. Pirmos divus es jau nosaucu. Nākošais bija neveiksmīgā administratīvi teritoriālā reforma. Un tagad būs vēl nākošais solis. Kāpēc ir nākošais solis? Es jau ievadā to pateicu, Latvijas Pašvaldību savienības domes lēmumā jūs to varat labi izlasīt un arī pārliecināties. Tālākais ir jūsu sirdsapziņas jautājums. Paldies.".
• 2015_04_30_296-seq460 spokenText "Šimfas kundze, es atvainojos! Saeimas sēdes darba kārtībā ir Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumprojekts, tāpēc vēlreiz aicinu pievērsties tēmai!".
• 2015_04_30_296-seq459 spokenText "Es saprotu, bet šis jautājums skar... tieši šī jautājumu būtība... Un es gribu teikt, ka tālāk šīs pašvaldības, stūrakmens, vairs netika nostiprināts kā stūrakmens, bet tika vienkārši atmests malā. Visu tālāko, kas notika, varētu raksturot ar vārdiem: “Moris savu darbu ir izdarījis. Moris var iet!”, jo tālāk centrālā vara sajutās spēcīga darīt pati bez pašvaldībām daudzas lietas. Pirmais solis bija tas, ka... Jūs varbūt neatceraties un nezināt, bet pašvaldībām bija likumdošanas iniciatīvas tiesības. Pirmām kārtām Augstākā Padome tās atņēma. Pašvaldības vairs nevarēja iesniegt priekšlikumus likumprojektiem - tas tika atņemts. Nākošais solis bija rajonu padomju izkropļošana. Es atvainojos par tādu vārdu kā “kastrācija”, jo īstenībā rajonu padomēm tika atņemti līdzekļi, bet atstātas funkcijas... (Starpsaucieni no zāles.) Jā, es runāju par tēmu! Es runāju par tēmu, jo tie visi ir... tās visas ir ceļazīmes...".
• 2015_04_30_296-seq458 spokenText "Es atvainojos, Šimfas kundze! Mēs šobrīd diskutējam par Pa��valdību finanšu izlīdzināšanas likuma projektu.".
• 2015_04_30_296-seq457 spokenText "Labdien, cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Mans mērķis, piesakoties debatēt, īstenībā bija tāds - uzrunāt jūs un aicināt nebalsot “par” steidzamības statusa piešķiršanu šim likumprojektam. Diemžēl tas fakts jau ir noticis, bet es gribu pateikt tos argumentus, kurus es katrā ziņā būtu teikusi arī iepriekš, runājot par šo jautājumu. Saistībā ar pēdējām atziņām, ko Ašeradena kungs izteica par Latvijas Pašvaldību savienības domes lēmumu, es gribu jums teikt, ka domes lēmums tomēr skan citādi un ar to jūs varat iepazīties, jo Latvijas Pašvaldību savienība ir nosūtījusi katram Saeimas deputātam šo dokumentu paketi, kurā ir gan domes lēmums, gan analīze šim likumprojektam, gan informējošie papildu materiāli, un, ja jūs vēlaties izveidot savu patstāvīgu viedokli par šo jautājumu, tad jūs to ļoti labi varat izdarīt. Bet es tomēr atkārtošu un pateikšu, ka galvenās atziņas domes lēmumā ir tādas, ka jaunais modelis satur atsevišķus pozitīvi vērtējamus elementus, taču kopumā nenodrošina pašvaldību ilgtspējīgu finansēšanu, jo pārkāpj galveno līdz šim atzīto principu - valsts līdzatbildību par reģionālo attīstību. Jaunais modelis perspektīvā pēc pārejas perioda daļai pašvaldību pasliktina finansēšanas iespējas, un tāpēc domes lēmuma 1.punkts ir domes aicinājums, ka nav pieļaujama steidzamības noteikšana Saeimā iesniegtajam jaunajam likumprojektam “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums”, jo, lai šis likums varētu tiešām pozitīvi darboties, sekmēt pašvaldību demokrātijas attīstību, pašvaldību nostiprināšanu, ir jānovērš vairāki būtiski trūkumi. To varētu izdarīt normālā šī likumprojekta izskatīšanas gaitā, jo tad būtu pietiekams laiks šīm diskusijām komisijās. Un mans viedoklis ir tāds, ka šis jautājums būtu jāskata ne tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, bet arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Jo mēs visi zinām, ka nauda - tā ir koncentrēta politika. Vai arī otrādi: politika - tā ir nauda. Un, ja mēs nopietni nerunājam par šiem jautājumiem, tātad mēs nopietni nerunājam par visām tām politikām, kuras pašvaldībām jārealizē, gan pildot uzdevumus, kas izvirzīti ministriju izstrādātajos valsts politikas dokumentos, gan arī... Kā mēs atceramies, tad demokrātiskā valstī pašvaldībām ir tiesības arī pašām uz savu politiku, par ko te vispār netiek runāts. Runājot par šo jautājumu, es gribētu pieminēt notikumu, kas visai klusi un nemanāmi pagāja garām pagājušajā nedēļā gan sabiedrībai, gan arī acīmredzot lielākajai daļai no jums, kolēģi! Tā bija Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Pašvaldību savienības kopīgi rīkotā konference “Vietējo padomju loma Latvijas neatkarības atgūšanā”. Un šajā konferencē un arī pēc tam... Šī ir tā grāmata, kurā ir apkopoti gan vēstures materiāli, gan liecības, gan zinātnieku viedokļi par šo periodu! Tālavs Jundzis, profesors Tālavs Jundzis, tās ievadtekstā ir pateicis to pašu kvintesenci par pašvaldībām. Es atļaušos citēt. “Atmodas apstākļos 1989.gada 10.decembrī ievēlētajās padomēs pārsvaru ieguva tautfrontieši, un tās kļuva par ietekmīgu spēku ne tikai vietēja rakstura saimniecisko jautājumu risināšanā, bet arī konsekventi aizstāvēja Latvijas Tautas frontes politiskās pozīcijas. Padomes īsā laikā pārtapa par reāli strādājošām pašvaldībām, kuras likumu trūkuma un haosa apstākļos vadījās no saprāta, politiskās izjūtas un pārliecības. Vietējās padomes nodrošināja kardinālo politisko un ekonomisko reformu īstenošanu, vienlaikus pašas kļūstot par jaunās demokrātiskās valsts pārvaldes stūrakmeņiem, tās soli pa solim konsekventi un pašaizliedzīgi bruģēja ceļu uz Latvijas neatkarību un tās pilnīgu atgūšanu. Pirms 25 gadiem 21.aprīlī tieši vietējo pašvaldību deputāti - 8003 deputāti no 13 000... pagastu, pilsētu un rajonu deputāti - iedeva mandātu Augstākajai padomei 4.maijā nobalsot par Latvijas neatkarību.” Kas tagad noticis ar...".
• 2015_04_30_296-seq456 spokenText "nedaudz par pašvaldību iesaisti modeļa izstrādē. Jaunā modeļa sagatavošanas procesā finanšu ministrs Reirs izveidoja konsultatīvo padomi ar pašvaldību finansiālo darbību saistīto jautājumu apspriešanai un diskutēšanai, kuras sastāvā tika iekļautas četru republikas pilsētu - Valmieras, Rēzeknes, Jelgavas un Jūrmalas - un sešu novadu - Auces, Valkas, Mālpils, Siguldas, Beverīnas un Dobeles novadu - vadītāji. Padomes izteiktie priekšlikumi izmantoti par pamatu jaunās sistēmas pamatprincipu noteikšanā. Par jaunās sistēmas modeļa pamatprincipiem tika informētas pilnīgi visas Latvijas pašvaldības, kurām tika nosūtīti konsultatīvās padomes 5.marta sēdē prezentētie materiāli. Lai izdiskutētu jauno modeli, ministrs Reirs ir ticies ar lielāko daļu pašvaldību vadītāju un citiem pašvaldību pārstāvjiem, dodoties reģionālās vizītēs vai rīkojot tikšanās ministrijas telpās. Kopā ir notikušas tikšanās ar 77 vadītājiem... pašvaldību vadītājiem un pārstāvjiem. Pagājušajā nedēļā Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē pašvaldību vadītāji konceptuāli atbalstīja sagatavoto Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma projektu. Arī jau pirms gada viņi pauda viedokli, ka jaunajai pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmai ir jāstājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri. Līdz ar to Finanšu ministrija kopīgi ar pašvaldību vadītājiem ir izdarījusi visu, lai izpildītu doto solījumu, sagatavojot šo likumu, un cer, ka Saeima atbalstīs šo likumprojektu pirmajā lasījumā un noteiks atbilstošu grafiku likumprojekta pieņemšanai. Paldies. Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātei Silvijai Šimfai.".
• 2015_04_30_296-seq455 spokenText "Paldies. Par pašu likumprojektu. Finanšu ministrijas vēsturē šis ir viens no visvairāk diskutētajiem likumprojektiem. Kopumā ir notikušas tikšanās ar 77 pašvaldību pārstāvjiem. Šobrīd sabiedrībā eksistē milzīgas gaidas pēc pārmaiņām reģionālās pārvaldes... administrēšanas sistēmā. Un attiecībā uz šo likumu mums pilnīgi noteikti ir jāsaka, ka šis likums nav ilgi gaidītās reģionālās reformas turpinājums, šis likums nav arī Māršala plāns novadu attīstībai, šis likums nav arī universāls risinājums visām ar pašvaldību darbību un attīstību saistītajām problēmām. Šis likums nesniedz arī atbildi, kādēļ pēc izlīdzināšanas tikai 15 pašvaldības ir donori, bet pārējās 104 ir lielākā vai mazākā mērā naudas saņēmējas vai kādēļ 10 pašvaldības pašas spēj ģenerēt knapi pusi no saviem ieņēmumiem. Šis likums ir tikai un vienīgi finanšu resursu pārdales mehānisms, kam jānodrošina likumā noteikto pašvaldību funkciju izpildes efektīva finansēšana. Tajā pašā laikā mums jāatzīst, ka šis likums ir labs sākumpunkts diskusijām par to, kā rīkoties nākotnē, jo šis likums piedāvā pilnīgi skaidru finanšu sadales modeli, kas katrai pašvaldībai turpmāk ir pieejams, un katra pašvaldība var plānot savus ieņēmumus. Lai labāk varētu saprast, kādēļ nepieciešamas izmaiņas, sniegšu jums nelielu piemēru, kā šobrīd likums darbojas, pielietojot pašreizējo pašvaldību finansēšanas modeli. Pirms pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānisma piemērošanas šobrīd Latvijas bagātākās pašvaldības - Garkalnes novada - ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir 1296 eiro. Latvijas nabadzīgākās pašvaldības - Vārkavas novada - ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir 248 eiro. Pēc finanšu izlīdzināšanas mehānisma piemērošanas Garkalnes ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir 1018 eiro, bet Vārkavas - 548 eiro. Respektīvi, pirms izlīdzināšanas starpība ir piecas reizes, bet pēc izlīdzināšanas - tikai divas. Kādēļ ir nepieciešams šāds finanšu izlīdzināšanas mehānisms? Valsts ir nodalījusi pašvaldībām zināmu publiskās personas atbildības daļu, likumā “Par pašvaldībām” nosakot pašvaldībām 23 autonomās funkcijas, par kuru izpildi tās ir atbildīgas, un šo funkciju īstenošanai pašvaldībām ir nodalīta arī valsts nodokļu ieņēmumu daļa: 80 procenti ieņēmumu no ienākuma nodokļa un pilnībā - nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi. Piemēram, 2016.gada budžetā pašvaldību darbības nodrošināšanai ir plānoti 19,4 procenti no visiem valsts kopbudžeta ieņēmumiem. Tas ir pārliecinoši virs vidējā Eiropas līmeņa, salīdzinot ar to, ko citas Eiropas valstis paredz savu pašvaldību darbības finansēšanai. Savukārt pašvaldībām atkarībā no to ģeogrāfiskā izvietojuma, iedzīvotāju blīvuma, struktūras, vēsturiskā, ekonomiskā mantojuma un citiem parametriem ir būtiski atšķirīgas iespējas gūt ienākumus. Arī kadastrālā vērtība, no kā ir atkarīgi pašvaldību nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi, vairākkārt atšķiras dažādos Latvijas reģionos. Tas rada ievērojamas atšķirības pašvaldību ienākumos gan summāri, gan rēķinot uz vienu iedzīvotāju, kā to jau dzirdējāt piemērā par Garkalni un Vārkavu. Tajā pašā laikā katram Latvijas iedzīvotājam ir tiesības saņemt līdzvērtīgus pašvaldības pakalpojumus neatkarīgi no tā, kurā Latvijas reģionā atrodas viņa dzīvesvieta. Ņemot vērā iepriekš minēto, pašvaldību funkciju finansēšanas modelim jānodrošina ne tikai līdzsvarota pašvaldības autonomo funkciju realizācija, bet arī, pārdomāti pārdalot līdzekļus, jānodrošina pašvaldību ieinteresētība pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībā, nevis jākoncentrējas tikai uz lielāku dotāciju saņemšanu. Kādi tad ir pašreizējās pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas trūkumi? Pēc būtības tā ir īstermiņa domāšanā balstīta sistēma, kur lēmumi tiek pieņemti vienam gadam. Līdzšinējā pieredze liecina, ka esošā pašvaldību finanšu sistēma ir nepamatoti sarežģīta un ka tā nenodrošina sabalansētu un līdzsvarotu finansējuma pārdali starp republikas pilsētām un novadu pašvaldībām. Tajā ir iebūvēts īpašs finanšu nepieciešamības sadalījuma mehānisms, kas nepamatoti samazina pašvaldības ieņēmumus uz vienu iedzīvotāju ekonomiski aktīvajās teritorijās. Spilgts piemērs esošā mehānisma nepilnībai ir situācija pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānisma piemērošanas nabadzīgākajās pašvaldībās un arī, piemēram, četrās republikas pilsētās. Šobrīd Vārkavai tie ir 548 eiro uz vienu iedzīvotāju pēc izlīdzināšanas, bet Daugavpilij, Rēzeknei, Jēkabpilij un Liepājai tie ir tikai 500 eiro. Respektīvi, Vārkava 2015.gadā pirms izlīdzināšanas bija pašvaldība ar viszemākajiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju, bet pēc izlīdzināšanas ar speciālām papildu dotācijām tās ieņēmumi pārsniedz četru republikas pilsētu ieņēmumus, neraugoties uz to, ka pirms izlīdzināšanas to ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju bija būtiski lielāki. Jāatzīst, ka šādam finansēšanas mehānismam ir diezgan grūti atrast ekonomisko pamatojumu. Loģiski šāda mehānisma pielietošanas rezultāts ir tāds, ka pašvaldības vairāk ir ieinteresētas meklēt politiskās sviras, lai ietekmētu valdības lēmumu subsīdiju sadalē, nevis rūpēties par iedzīvotāju labklājības pieaugumu, lai tādējādi vairotu pašas ieņēmumu pieaugumu. Papildus jau minētajam ar katru gadu arvien ātrāk pieaug atšķirības starp pašvaldību ieņēmumu līmeņiem, un, lai novērstu strauji veidojošās lielās atšķirības starp pašvaldībām, no 2010.gada tiek papildus izstrādāti speciāli risinājumi pašvaldību ar zemākiem ieņēmumiem atbalstīšanai, kā rezultātā pašvaldību finanšu izlīdzināšana tiek veikta vairākās kārtās pēc dažādiem kritērijiem. Kādi tad ir šodien skatāmajā likumprojektā iestrādātie jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa pamatprincipi, kuriem būtu jāatrisina esošās sistēmas nepilnības? Pirmkārt, pašvaldību ievērtēšanai aprēķinos tiek ieviesta izlīdzināmā vienība - nosacītais iedzīvotājs. Otrkārt, tiek pārskatītas demogrāfisko kritēriju vērtības, kas raksturo iedzīvotāju skaitu un struktūru, piemēram, nosakot atšķirīgus vērtību koeficientus iedzīvotājiem - bērniem līdz 6 gadu vecumam, skolēniem, strādājošajiem, pensionāriem un tā tālāk -, kā arī tiek ieviests pilnīgi jauns kritērijs, kas ir ārkārtīgi svarīgs pašvaldībām ar zemu iedzīvotāju blīvumu. Tas ir teritorijas platību raksturojošais kritērijs. Kā arī finanšu izlīdzināšana pašās pašvaldībās tiek veikta pēc pašvaldību vidējiem vērtētajiem ieņēmumiem. Un turpmāk, kā jau minēja komisijas priekšsēdētājs, pašvaldību finanšu aprēķins tiek veikts ar, mūsuprāt, vienkāršu un elegantu formulu, un - tas ir pats svarīgākais - šī formula, kurā visi rādītāji turpmāk būs publiski pieejami, ļaus visiem pašvaldību vadītājiem novērtēt savas pašvaldības ieņēmumus nākotnē. Kas tad ir šī modeļa ieguvumi? Jaunā formula attiecīgi ļauj ikvienai pašvaldībai aprēķināt potenciālos rezultātus un tādējādi prognozēt ilgtermiņā savus ieņēmumus. Visas pašvaldības jaunajā modelī tiek novērtētas vienādi. Netiek vairs aprēķināta finanšu nepieciešamība, attiecīgi netiek pielietots arī tās ekonomiski nepamatotais sadalījums pašvaldību grupās. Likumā iestrādātā formula paredz to, ka katras pašvaldības 40 procentu ieņēmumu daļa pašvaldību finanšu mehānismā nepiedalās, tātad pašvaldībai tā tiek garantēti saglabāta un rada interesi palielināt savus ieņēmumus. Otra daļa - šie 60 procenti - arī tiek garantēti, bet tie tiek garantēti no vidējiem vērtētajiem ieņēmumiem pašvaldībās kopumā. Šo sadalāmo ieņēmumu bāzi veido visu pašvaldību 60 procenti ieņēmumu no vērtētajiem ieņēmumiem, kas piedalās fondā. Papildus pašvaldībai tiek garantēti ieņēmumi no valsts budžeta dotācijām, kas tiek proporcionāli sadalītas starp pašvaldībām, tuvinot tās turīgākajai pašvaldībai, kā rezultātā pašvaldības ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas būs atkarīgi no tās ieņēmumiem pirms pašvaldību finanšu izlīdzināšanas, jo saskaņā ar jauno modeli pašvaldība ar viszemākajiem ieņēmumiem uz izlīdzināmo vienību pirms izlīdzināšanas būs ar viszemākajiem ieņēmumiem arī pēc izlīdzināšanas. Un otrādi - turīgākā pašvaldība saglabāsies kā turīgākā arī pēc iemaksas veikšanas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Tas, mūsuprāt, motivēs pašvaldības domāt, kāds ir to ieņēmumu līmenis pirms izlīdzināšanas, jo tas vistiešākajā veidā ietekmēs pašvaldībām pieejamos resursus arī pēc šīs izlīdzināšanas.".
• 2015_04_30_296-seq454 spokenText "Vienu mirkli, Ašeradena kungs! Kolēģi, ja jums ir steidzamas sarunas, kas risināmas tik skaļi, ka to dzird arī Prezidijā, es aicinu jūs iziet no zāles. Paldies. Turpiniet, lūdzu!".
• 2015_04_30_296-seq453 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie Saeimas deputāti! Finanšu ministrija pateicas par to, ka jūs atbalstījāt šo iesniegto likumprojektu “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums” izskatīšanai steidzamības kārtā, jo šis likums pēc būtības regulē vienas piektās daļas valsts kopbudžeta nodokļu ieņēmumu pārdali un nosaka finanšu resursu pieejamību visām Latvijas 119 pašvaldībām. Par pašu likumprojektu. Jāteic, ka šis ir...".
• 2015_04_30_296-seq452 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds Finanšu ministrijas parlamentārajam sekretāram Arvilam Ašeradenam.".
• 2015_04_30_296-seq451 spokenText "Paldies, godātie kolēģi. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā pēc debatēm.".
• 2015_04_30_296-seq450 spokenText "Paldies. Tātad mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 34, atturas - nav. Tātad likumprojekts ir atzīts par steidzamu.".
• 2015_04_30_296-seq449 spokenText "Godātie kolēģi, jūsu laipnai uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums”, kas ir jauns likums un ko ir izstrādājusi Finanšu ministrija. Un šajā likumā, ko patiesībā mūsu pašvaldības jau ļoti sen gaida, ir, komisijasprāt, vairākas ļoti būtiskas normas. Pirmām kārtām es gribētu atzīmēt to, ka finanšu izlīdzināšanas formula ir vienkārša, samērā labi saprotama un ļoti racionāla. Tātad - kā darbojas šī jaunā finanšu izlīdzināšanas formula? Izvērtējot pašvaldību ieņēmumus, tiek konstatēts, kurai pašvaldībai tie ir vislielākie, rēķinot uz vienu nosacīto iedzīvotāju. Un, proti, ir jāpaskaidro arī nosacītā iedzīvotāja jēdziens. Uzskaitot pašvaldībā deklarēto iedzīvotāju skaitu un ņemot katru cilvēku kā vienu vienību, kam papildus tiek pieskaitīts ar zināmu koeficientu bērnu skaits līdz skolas vecumam, skolas vecuma bērnu skaits, kam atkal ir cits papildu koeficients, un senioru skaits, kam atkal ir papildu koeficients. Tāpat šim nosacīto iedzīvotāju skaitam tiek pieskaitīta ar zināmu koeficientu klāt arī pašvaldības teritorija, ņemot vērā to, ka, jo lielāka ir pašvaldības teritorija, jo pašvaldībai ir vairāk izdevumu infrastruktūras uzturēšanai un līdz ar to ir lielāka šī finanšu nepieciešamība. Pēc tam ar formulas palīdzību, ar koeficientu 60 procenti, tiek izlīdzināta starpība starp šiem svērtajiem ienākumiem uz vienu nosacīto iedzīvotāju līdz vidējam līmenim valstī. Šajā jaunajā likumā vairs neparādās tāds jēdziens kā pašvaldības finanšu nepieciešamība, ar ko līdz šim pašvaldībām bija zināmas grūtības. Tagad to var uzzināt laikus, jo tas ir Finanšu ministrijas veikts aprēķins. Pēc vecā likuma strādājot, pašvaldībām pašām bija daudz grūtāk izrēķināt savu tuvāko nākotni, to, kādas būs šīs iespējamās iemaksas vai izmaksas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Šobrīd... līdz ar jauno likumu, ja tas stāsies spēkā, pašvaldībām strādāt būs daudz vienkāršāk, jo tās pašas varēs veikt šos aprēķinus un tādā veidā arī vieglāk plānot savu nākamo darbību tuvākajiem, nu, piemēram, trim gadiem. Komisija izvērtēja arī laika grafiku. Proti, lai likums stātos spēkā un varētu tikt piemērots jau no nākamā gada 1.janvāra, bet, protams, ar zināmiem pārejas periodiem, tad valdībai, strādājot pie nākamā gada budžeta un pie Budžeta ietvara likuma turpmākajiem trim gadiem, būtu ļoti svarīgi zināt jau šī gada kontrolskaitļus, teiksim tā, vēlākais, jūlijā, lai varētu sekmīgi gatavot budžeta likumprojektu paketi. Un tāpēc pēc intensīvām diskusijām komisija ir nonākusi pie secinājuma, ka pats racionālākais veids, kā mēs varētu virzīties uz priekšu, būtu noteikt pietiekami garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai mēs varam uzklausīt Latvijas Pašvaldību savienības un atsevišķu pašvaldību viedokli. Latvijas Pašvaldību savienība savu viedokli nesen ir formulējusi arī savā domes sēdē, kuras rezolūciju mēs esam saņēmuši. Un tur ir vairāki ieteikumi. Tāpēc komisija aicina noteikt likumprojektam steidzamību, lai mēs varētu šajā pavasara sesijā paspēt šo likumprojektu izskatīt un pieņemt, un tas stātos spēkā kā likums. Tāpēc komisijas vārdā es aicinu noteikt likumprojektu par steidzamu.".
• 2015_04_30_296-seq448 spokenText "Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt 23.aprīļa sēdes neizskatīto darba kārtību! Darba kārtībā likumprojekts “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums”, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.".
• 2015_04_30_296-seq446 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Šodien nav reģistrējušies uz šo brīdi: Lolita Čigāne, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Aleksejs Loskutovs, Vladimirs Nikonovs, Ņikita Ņikiforovs, Sergejs Potapkins, Dzintars Zaķis un Ivars Zariņš.".
• 2015_04_30_296-seq444 spokenText "Godātie kolēģi! Šodien ir mūsu kolēģes - Saeimas deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas... ir pēdējā Saeimas deputātes darba diena. Un frakcijas SASKAŅA vārdā es vēlos pateikties Regīnai par teicamu darbu un drosmi, noliekot deputātes mandātu uz nepierādītu aizdomu pamata. Paldies tev, Regīna! (Aplausi.)".
• 2015_04_30_296-seq443 spokenText "Paldies. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 7.maijam. Kolēģi! Šobrīd ir pienācis laiks pārtraukumam. Tātad, pirms uzsākam skatīt pēdējo darba kārtības punktu, aicinu jūs reģistrēties. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
• 2015_04_30_296-seq442 spokenText "Jā. Kolēģi, komisijā esam nolēmuši: lai ātrāk virzītos ar šo likumprojektu uz priekšu, noteikt priekšlikumu iesniegšanai īsu termiņu, un tas ir - līdz 7.maijam.".
• 2015_04_30_296-seq441 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.".
• 2015_04_30_296-seq440 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
• 2008_06_29-seq371 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
• 2015_04_30_296-seq438 spokenText "25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2014_10_09-seq154 spokenText "25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2014_07_03_as-1-seq374 spokenText "25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2014_01_16-seq232 spokenText "25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_04_25-seq320 spokenText "25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_04_11-seq132 spokenText "25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_12_20-seq448 spokenText "25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_11_01-seq759 spokenText "25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2010_08_25_as-1-seq108 spokenText "25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2010_06_17-seq1482 spokenText "25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2010_05_20-seq1427 spokenText "25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2010_05_20-seq183 spokenText "25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2010_03_25-seq167 spokenText "25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2005_06_16-seq124 spokenText "25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2004_10_06-seq192 spokenText "25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2003_06_19-seq675 spokenText "25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2003_03_27-seq84 spokenText "25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2015_04_30_296-seq437 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputāta Parādnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 63, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2015_04_30_296-seq436 spokenText "Nē, paldies. Komisijā nav atbalstīts.".
• 2015_04_30_296-seq435 spokenText "Paldies. Līdz ar to tad debates slēdzu. Vai pirms balsojuma vēlaties ko piebilst?".
• 2015_04_30_296-seq434 spokenText "Ir lieliski, ka mēs aizsargāsim aizņēmējus pēc tam, kad šie ierobežojumi, kurus, es ceru, vistuvākajā laikā mēs pieņemsim arī trešajā lasījumā, stāsies spēkā, bet, manuprāt, vajadzētu atbalstīt arī tos, kuri līdz šim ir saņēmuši šos kredītus, un tieši tāpēc mana priekšlikuma būtība ir tāda, ka godīgas darījumu prakses labad vajadzētu šos ierobežojumus attiecināt arī uz pašreiz izsniegtajiem kredītiem. Aicinu atbalstīt.".
• 2015_04_30_296-seq432 spokenText "24. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
• 2015_04_30_296-seq431 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputātu Tutina un Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 34, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2015_04_30_296-seq430 spokenText "23. - deputātu Tutina un Bērziņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”)".
• 2015_04_30_296-seq429 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - deputāta Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 47, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2015_04_30_296-seq428 spokenText "22. - deputāta Jāņa Tutina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”)".

• first
• previous
• next