Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2015_10_29_325-seq134 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 22, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2015_10_29_325-seq133 spokenText "Godātie kolēģi! Es tiešām aicinu iedziļināties arī tajā, ko teica tikko Bērziņa kungs, jo arī komisijas vārdā vēlos paust, ka šī tiesību norma ir domāta tieši bērna interesēs. Un tās situācijas, par kurām mēs Juridiskās komisijas sēdē dzirdējām, - ka vecāki savas personīgās attiecības ļoti nežēlīgi risina uz bērnu rēķina... Bērni aug, bērniem ir jātiekas ar abiem vecākiem, tas ir ļoti svarīgi! Un, ja reiz tiesa ir nolēmusi, kā un kādos apstākļos bērniņam ir tiesības satikties ar tēti vai mammu, tad šis tiesas spriedums ir jāpilda. Šis pants nav par aizgādības tiesību atņemšanu. Šeit ir izskanējusi nepareiza informācija. Pants ir par pārtraukšanu un par nodošanu tam vecākam, kurš pilda spriedumu. Tas ir tādēļ, lai viņi varētu abi mazliet nāktu pie prāta, es atvainojos par šādu izteikumu. Bērna aizvešana uz otru Latvijas malu, slēpšana, nerādīšana, ieslēgšana dzīvoklī, vešana ātrāk prom no bērnudārza tikai tādēļ, lai kaut kādā veidā atriebtos savam bijušajam partnerim, - ja pieauguši cilvēki nespēj savas attiecības sakārtot, tas noteikti nav tas veids, kādu mēs Latvijas Republikā vēlētos tolerēt. Un, kā jau es arī iepriekš minēju, šis konkrētais priekšlikums atspoguļo jau tiesu judikatūrā, praksē esošo. Tiesas šādos gadījumos tik tiešām vērtē bērna intereses, vērtē to, vai šis vecāks to ir ļaunprātīgi darījis. Nav runa par kaut kādām saplīsušām mašīnām, nokavētiem trolejbusiem vai kādiem citiem apstākļiem jeb iemesliem, kāpēc nav paspēts bērniņu kaut kur aizvest. Runa ir par ļaunprātību, apzinātu ļaunprātību - bieži vien ar nodomu slēpt bērnu no otra vecāka, kuram ir saskarsmes tiesības. Aicinu atbalstīt šo tiešām ļoti ilgi izstrādāto, kompromisu rezultātā radušos Juridiskās komisijas priekšlikumu.".
- 2015_10_29_325-seq131 spokenText "Godātais sēdes vadītāj! Kolēģi! Es tomēr atļaušos precizēt kolēģes Ingas Bites šeit teikto. Minētais Juridiskās komisijas priekšlikums runā par to, ka aizgādības tiesības vecākam var tikt pārtrauktas arī gadījumos, kad vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības, nepildot tiesas nolēmumu lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, ja tas nodara būtisku kaitējumu bērnam un ja nepastāv otram vecākam šķēršļi bērna aprūpi īstenot. Tātad šajā gadījumā mēs runājam par to, ka šī norma var tikt piemērota tikai tajos gadījumos, kad tiek konstatēta vecāka ļaunprātība, kad tas nodara būtisku kaitējumu bērnam un nepastāv otram vecākam šķēršļi bērna aprūpi īstenot. Tātad faktiski šie ir priekšnoteikumi. Kas tos vērtē? Vispirmām kārtām tos vērtē bāriņtiesa. Mēs komisijā esam iestrādājuši arī Bāriņtiesu likumā grozījumus, kas paredz bāriņtiesai šādu funkciju. Kā mēs zinām, šos jautājumus skata vispārējās jurisdikcijas tiesa, kuras nolēmumus ir iespējams pārsūdzēt. Es aicinu ņemt to vērā. Šeit kolēģi minēja, ka tikai strīdi par saskarsmes tiesību īstenošanu varētu būt pamats bērna atņemšanai. Nē, tas tā nav domāts! Mans pienākums ir to skaidrot. Ja, piemēram, starp vecākiem ir strīds par saskarsmes tiesībām attiecībā uz bērnu, tad sākotnēji šis strīds, iespējams, ir risināts tiesā un tiesa ir taisījusi nolēmumu. Un, ja viens no vecākiem, iespējams, nepilda šo nolēmumu, tad vispirmām kārtām attiecīgajam vecākam ir iespēja vērsties arī tiesā, lai pārskatītu šīs saskarsmes tiesības (piemēram, tiesības noteiktos laikos vai vietā tikties ar bērnu). Šāds mehānisms jau šobrīd likumā pastāv, un to noteikti vajadzētu izmantot. Un atkārtoti jāmin tas, ka arī šādos gadījumos ir jāvērtē tieši ļaunprātības faktors kā priekšnoteikums šīs normas īstenošanai. Līdz ar to es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu. Apzināsimies to, ka dzīvē situācijas ir ļoti dažādas un diemžēl ir konstatēti fakti, ka tiešām vecāki vai viens no vecākiem ļaunprātīgi izmanto savas tiesības! Tas neapšaubāmi ir pretēji bērna interesēm. Paldies.".
- 2015_10_29_325-seq130 spokenText "Paldies. Debatēs vārds deputātam Gaidim Bērziņam.".
- 2015_10_29_325-seq129 spokenText "Paldies. Godātie kolēģi, ir jāpiekrīt, ka šī redakcija ir kompromisa redakcija, kas tapusi garu un ilgstošu pārrunu un darba grupas pūliņu rezultātā. Taču ne katrs kompromiss ir labs, ne katrs kompromiss ir vērtīgs, un ne katrs kompromiss ir vajadzīgs. Šī norma mūsu tiesu sistēmā ir kaut kas vēl pilnīgi nebijis. Tas ir veids, kā nodrošināt tiesas sprieduma izpildi par aizgādības un saskarsmes tiesībām, atņemot bērnu. Jāsaka uzreiz, ka šis nav vienīgais instruments, kas tiek izmantots, lai nodrošinātu tiesas nolēmuma izpildi. Mēs skatīsim šajā paketē arī grozījumus Civilprocesa likumā, kur ir arī citi instrumenti un mehānismi, kā piespiest vecāku pildīt tiesas nolēmumu. Civilprocesa likums paredz iespēju tiesu izpildītājam iesaistīties šajās attiecībās, noskaidrot bērna dienas režīmu, ķert šo bērnu vai nu ceļā uz bērnudārzu vai skolu, vai ceļā uz mājām, lai nodrošinātu saskarsmi ar otru vecāku. Paredz tiesības tiesu izpildītājam pat uzlauzt durvis, lai iekļūtu dzīvoklī un nodrošinātu šī sprieduma izpildi un saskarsmes tiesību īstenošanu. Lai cik tas drastiski izklausītos, iespējams, situācijās, kad tiek manipulēts ar bērnu, lai faktiski darītu pāri otram vecākam, tas ir attaisnojami. Taču šis priekšlikums ir solis vēl tālāk, paredzot, ka aprūpes tiesības vecākam tiks atņemtas. Jā, priekšlikums paredz, ka šīs tiesības tiks nodotas otram vecākam, taču ne vienmēr vecāks, kurš grib īstenot saskarsmi, tik tiešām var būt labs vecāks ikdienā un labi un pietiekami rūpēties par šo bērnu. Tāpēc, kolēģi, jā, tiesas nolēmuma izpilde ir jānodrošina, bet tā ir jānodrošina valstij ar valstiskiem līdzekļiem un ar valstiskiem piespiedu mehānismiem, nevis piedraudot ar bērna atņemšanu. Tāpēc es lūdzu neatbalstīt 9.priekšlikumu un balsot “pret”. Paldies.".
- 2015_10_29_325-seq128 spokenText "Deputāti piekrīt. Es atvainojos, es tiešām nedzirdēju to signālu. Debatēs pieteikusies Inga Bite. Sākam debates. Es ļoti atvainojos.".
- 2015_10_29_325-seq127 spokenText "9. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka aizgādības tiesības var tikt pārtrauktas arī gadījumos, kad vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības, nepildot tiesas nolēmumu lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, ja tas nodara būtisku kaitējumu bērnam un ja nepastāv otram vecākam šķēršļi bērna aprūpi īstenot. Komisijā tas pēc ilgām debatēm un darba grupas ziņojuma ir atbalstīts, un tas atspoguļo arī Augstākās tiesas judikatūrā nostiprināto.".
- 2015_10_29_325-seq125 spokenText "8. - tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.".
- 2015_10_29_325-seq123 spokenText "7. - Juridiskā biroja priekšlikums, arī ir tehniska rakstura un komisijā ir atbalstīts.".
- 2015_10_29_325-seq121 spokenText "Jā, paldies. Turpinu ziņot par likumprojektu. 6. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir saistīts ar 7.priekšlikumu. Tas maina panta struktūru, un tam ir tehnisks raksturs. Komisijā atbalstīts.".
- 2015_10_29_325-seq120 spokenText "Nē, līdz 3., par kuru mēs nobalsojām, un pēc tam 4. un 5. vairs nebija balsojami, jo tie bija tādi paši. Līdz ar to mēs tagad turpinām ar 6.".
- 2015_10_29_325-seq119 spokenText "Trešajam.".
- 2004_10_21-seq459 spokenText "Trešajam.".
- 2015_10_29_325-seq118 spokenText "Godātie kolēģi, pulkstenis ir 11.00, bet mans acumērs man saka, ka pilnīgi noteikti mums nav kvoruma. Varbūt var lūgt vēlreiz zvanu, lai deputāti dzird. Godātie kolēģi! Es atgādinu, ka pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” trešajā lasījumā un Juridiskās komisijas vārdā mums ziņoja deputāte Inese Lībiņa-Egnere. Un mēs tikām līdz 6.priekšlikumam...".
- 2015_10_29_325-seq116 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri... (No zāles: “Esmu!”) ir, Solvita Āboltiņa, Ringolds Balodis... tikko tepat runāja, Sergejs Dolgopolovs, Raivis Dzintars, Armands Krauze, Māris Kučinskis, Ainars Latkovskis, Inese Lībiņa-Egnere... ir, Sergejs Mirskis... ir, Ināra Mūrniece, Romāns Naudiņš, Imants Parādnieks... ir, Arvīds Platpers, Sergejs Potapkins, Romualds Ražuks, Jānis Urbanovičs un Jānis Vucāns.".
- 2015_10_29_325-seq114 spokenText "Godātie Juridiskās komisijas kolēģi! Tiekamies uz īsu sēdi pēc piecām minūtēm!".
- 2015_10_29_325-seq113 spokenText "Paldies. Vārds paziņojumam deputātam Gaidim Bērziņam.".
- 2015_10_29_325-seq112 spokenText "Labdien! Ņemot vērā negaidīto un pēkšņo Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas ilggadējā sekretāra paziņojumu, ka viņš vairs negrib būt sekretārs, komisijas locekļi tiek aicināti uz Sarkano zāli uz īsu sēdi. Paldies.".
- 2015_10_29_325-seq111 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Hosama Abu Meri priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41 (Aplausi.), pret - 2, atturas - 36. Priekšlikums atbalstīts. Līdz ar to es saprotu, ka 4. un 5.priekšlikums vairs nav balsojams, jo tie ir analoģiski. Godātie kolēģi! Acīmredzot likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Ringoldam Balodim.".
- 2015_10_29_325-seq110 spokenText "Jā. Godātie kolēģi, par šo un nākamajiem priekšlikumiem Juridiskajā komisijā tiešām bija plašas debates vairākās sēdēs. Un mēs lūdzām Tieslietu ministriju sanākt kopā darba grupā ar Labklājības ministriju, tiesībsargu, Saeimas Juridisko biroju, ekspertiem, nevalstiskajām organizācijām un arī deputātiem, kuriem bija šie priekšlikumi. Un arī darba grupa bija ļoti daudz debatējusi. Un, kad Tieslietu ministrija Juridiskajā komisijā ziņoja par darba grupas darba rezultātiem, Tieslietu ministrija lūdza šobrīd šo priekšlikumu, kuram nav viennozīmīga atbalsta, tomēr trešajā lasījumā neatbalstīt, jo, no vienas puses, ir labi domāti argumenti, bet bieži ir situācijas, kad adopcijai nepiekrīt varbūt tikai mantisku apstākļu dēļ vai varbūt arī tāpēc, ka viens bioloģiskais vecāks, kurš par bērnu īsti nerūpējas, tomēr cer, ka nākotnē, kad bērns sasniegs pilngadību, maksās viņam uzturlīdzekļus. Un ir arī vēl citi gadījumi. Trešais lasījums, kolēģi, ir lasījums, kurā pēc būtības jaunas tādas būtiskas lietas nevajadzētu iekļaut. Un šis regulējums principā ir spēkā jau no 1993.gada. Šobrīd, tā emocionāli noklausoties debates, es saprotu, ka jums šķiet, ka varētu atbalstīt. Taču mēs Juridiskajā komisijā uzklausījām atbildīgo ministriju - Tieslietu ministriju -, kura ir strādājusi pie šā jautājuma un kura arī saņēma komisijas uzdevumu turpināt darbu. Civillikumā tik tiešām ir vairāki atvērumi, un mēs noteikti pie tā atkal atgriezīsimies. Un komisijas vārdā es aicinu šo, 3., priekšlikumu noraidīt.".
- 2015_10_29_325-seq109 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?".
- 2015_09_03_315-seq69 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?".
- 2015_02_12_285-seq158 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?".
- 2010_10_28-seq672 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?".
- 2010_09_23-seq307 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?".
- 2010_07_12_as-1-seq38 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?".
- 2010_04_29-seq212 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?".
- 2010_04_15-seq752 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?".
- 2010_04_15-seq713 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?".
- 2010_04_15-seq693 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?".
- 2010_03_31-seq212 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?".
- 2010_03_18-seq335 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?".
- 2010_02_25-seq393 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?".
- 2010_02_25-seq295 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?".
- 2009_12_10-seq187 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?".
- 2009_12_01-seq363 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?".
- 2015_10_29_325-seq108 spokenText "Godātie kolēģi! Lai mēs varētu aiziet ar padarīta darba sajūtu pēc balsojuma par šo priekšlikumu, es gribu vēl pie Kūtra kunga minētā piebilst, ka ANO Bērnu tiesību konvencijas 21.panta “a” punkts pieprasa dalībvalstīm nodrošināt, lai bērna adopcija notiktu tikai apstākļos, kuros ieinteresētās personas devušas adopcijai savu apzinātu piekrišanu. Šobrīd spēkā esošā Civillikuma 169.panta ceturtā daļa ir pretrunā ar šo starptautisko tiesību normu, jo paredz bāriņtiesai tiesības dzīvu, veselu un rīcībspējīgu vecāku un aizbildņu vietā pieņemt lēmumu par bērna nodošanu adopcijai. Faktiski tā ir piespiedu vai patvaļīga adopcija, kuru mēs paši gatavojamies nosodīt citās valstīs. Jautājums: kā risināt gadījumus, ja likumā šobrīd teikts, ka bez svarīga iemesla liedzas nodot bērnu adopcijai? Šiem gadījumiem likumā jau ir risinājums. Un šis risinājums ir vai nu aizgādības tiesību atņemšana vecākam, vai aizbildņa atcelšana no pienākumu pildīšanas. Ja aizgādības tiesību atņemšanai vai aizbildņa atcelšanai pamata nav, tad nav pamata arī nodot bērnu adopcijai pret vecāku vai aizbildņa gribu. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, kā arī 4. un 5.priekšlikumu, tādējādi nodrošinot, lai Latvijas Civillikums atbilstu ANO Bērnu tiesību konvencijai. Paldies.".
- 2015_10_29_325-seq107 spokenText "Paldies. Godātie kolēģi, līdz pārtraukumam ir atlikušas mazāk nekā trīs minūtes. Acīmredzot debates mums jāturpina pēc pārtraukuma... (Starpsauciens no zāles.) Deputāte Bite saka, ka viņai pietiks. Vārds deputātei Ingai Bitei, bet, lūdzu, skatieties pulkstenī!".
- 2015_10_29_325-seq106 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Es runāšu par 3.priekšlikumu, bet arī 4. un 5.priekšlikums ir tādi paši. Es saprotu šajā likumā iestrādāto vēlmi valstij aktīvāk iesaistīties bērnu tiesību aizsardzībā, it īpaši gadījumos, kad ir runa par aizbildnību, par aizgādību; tā ir apsveicama lieta. Taču mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem gadījumos, kad valsts savā varā... savās pilnvarās ieraksta normu, ar kuru valsts ļoti nopietni iejaucas bioloģisko ģimeņu vai labi izveidojušos ģimenisko attiecību situācijās. Un nereti... Kad mēs skatāmies uz Ziemeļeiropas valstu sociālo dienestu aktīvo iejaukšanos konkrētās ģimenēs, mēs bieži vien sakām: “Nu tas ir kaut kāds pārspīlējums, īsti labi tas neizskatās!” Man liekas, ka mūsu paredzētie likuma grozījumi mūs aizvedīs līdzīgā virzienā, un, ļoti uzmanīgi lasot katru grozījumu, mums vajadzētu to vērtēt no tīri cilvēciskā aspekta, no tā, kā bērns kādā ģimenē aug. Konkrētie grozījumi, kas tiek piedāvāti... Konkrētais grozījums paredz izslēgt Civillikuma 169.panta ceturto daļu. Šī daļa ir iestrādāta šajā likumā pirms pāris gadiem... pirms trim gadiem pieņemta. Un arī toreiz bija lielas diskusijas. Un prakse ir pierādījusi, ka šī norma īstenībā strādā slikti. Ne visos gadījumos, bet tā rada iespēju slikti strādāt. Juridiskajā komisijā, analizējot mūsu priekšlikumu, arī eksperti teica, ka šajā normā ir problēmas. Iedomājieties, kolēģi, - ja bērnam ir nepilngadīgi vecāki un ir izveidojusies situācija, ka šāda vecāka bērns ir nododams adopcijai, tad šo piekrišanu var dot nevis vecāks, bet attiecīgās dzīvesvietas bāriņtiesa! Otrs moments. Arī aizbildnis, kurš aprūpē šo bērnu, nav tiesīgs pateikt, ka nē, nedrīkst nodot adopcijai, jo, redziet, ja aizbildnis bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju adoptēt, bāriņtiesa var pateikt: “Nē, bērns ir nododams adopcijai!” Un mūsu komisijā, Juridiskajā komisijā, uz galda bija arī nolikti konkrēti faktiskie dokumenti, ka šādā situācijā bāriņtiesa nosūta aizbildnim vēstuli, kurā raksta: “Vai nu jūs adoptējiet, vai arī mēs bērnu piespiedu kārtā adoptēsim, tas ir, atņemsim jums.” Es saprotu, ka šeit ir viena cita lieta, un daudzi cilvēki teiks: “Šī norma ir ļoti laba, to vajadzētu saglabāt, jo, sak’, aizbildnis ir ieinteresēts saņemt naudu.” Bet tur, protams, ir atšķirība, kāpēc tajā situācijā, kad cilvēks ir aizbildnis, viņš var saņemt no valsts sociālo palīdzību, savukārt tajā situācijā, kad viņš kļūst par bērna vecāku, adoptētāju, šīs piemaksas vairs nav. Līdz ar to es aicinu cienījamos kolēģus izsvērt šo jautājumu: vai tajās situācijās, kad attiecības starp bērnu un vecākiem vai bērnu un vecāku aizstājēju ir izveidojušās ļoti labas, tiešām ir jādod pašvaldības iestādei šādas tiesības izlemt viņu vietā? Paldies. Un es aicinu atbalstīt 3.priekšlikumu.".
- 2015_10_29_325-seq105 spokenText "Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Gunāram Kūtrim.".
- 2015_10_29_325-seq104 spokenText "3. - deputāta Hosama Abu Meri priekšlikums. Tas un arī turpmākie divi citu deputātu priekšlikumi nav atbalstīti. 3.priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_10_29_325-seq100 spokenText "Godātie kolēģi! Juridiskā komisija uz trešo lasījumu ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”, un ziņošu jums par katru priekšlikumu atsevišķi. 1. - tieslietu ministra vietas izpildītājas Mārītes Seiles priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.".
- 2015_10_29_325-seq99 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par sociālo drošību”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.".
- 2015_10_29_325-seq98 spokenText "Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2011_12_15-seq422 spokenText "Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2015_10_29_325-seq96 spokenText "6. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija vienbalsīgi atbalstījusi.".
- 2015_10_29_325-seq94 spokenText "5. ir Saeimas deputātes Silvijas Šimfas priekšlikums, kas paredzēja tiesības apstrādāt informācijas sistēmas informāciju arī Latvijas Pašvaldību savienībai un pilsētu un novadu pašvaldībām. Priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā.".
- 2015_10_29_325-seq92 spokenText "4. ir Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Reiņa Uzulnieka priekšlikums, ko komisija ir noraidījusi.".
- 2015_10_29_325-seq90 spokenText "3. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Reiņa Uzulnieka priekšlikums, ko komisija ir vienbalsīgi atbalstījusi.".
- 2015_10_29_325-seq88 spokenText "2. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par precizējumiem likumprojekta ievaddaļā. Komisijā atbalstīts.".
- 2015_10_29_325-seq86 spokenText "Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par sociālo drošību””, kas atzīts par steidzamu, ir saņemti seši priekšlikumi. 1. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas paredz precizēt nosaukumu. Komisijā vienbalsīgi atbalstīts.".
- 2015_10_29_325-seq85 spokenText "Līdz 12.novembrim. Deputāti neiebilst. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par sociālo drošību””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šics.".
- 2015_10_29_325-seq84 spokenText "Komisijā priekšlikumus gaidīsim līdz ceturtdienai, 12.novembrim.".
- 2015_10_29_325-seq83 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!".
- 2015_10_29_325-seq82 spokenText "24. ... tūlīt atradīsim. Ā, nē, tas bija pēdējais. Jā, tātad visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu jūs balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.".
- 2015_10_29_325-seq80 spokenText "23. - komisijas priekšlikums, kurš ietver iepriekšējo priekšlikumu. Tas ir atbalstīts.".
- 2015_10_29_325-seq78 spokenText "22. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 23.priekšlikumā.".
- 2015_10_29_325-seq76 spokenText "21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.".
- 2015_10_29_325-seq74 spokenText "20. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2015_10_29_325-seq72 spokenText "19. - ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 20.priekšlikumā un 21.priekšlikumā.".
- 2015_10_29_325-seq70 spokenText "18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2015_06_11_309-seq148 spokenText "18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2013_07_09_as-seq1155 spokenText "18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2010_08_25_as-1-seq94 spokenText "18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2005_11_24-seq376 spokenText "18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2004_04_07-seq715 spokenText "18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2004_04_07-seq645 spokenText "18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2003_06_19-seq665 spokenText "18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2015_10_29_325-seq68 spokenText "17. - ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2015_10_29_325-seq66 spokenText "16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav guvis atbalstu.".
- 2015_10_29_325-seq64 spokenText "Un 15.priekšlikums, kurš ietver arī divus iepriekšējos priekšlikumus, ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir komisijā atbalstīts.".
- 2015_10_29_325-seq62 spokenText "14. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 15.priekšlikumā.".
- 2015_10_29_325-seq60 spokenText "13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts un iekļauts 15.priekšlikumā.".
- 2015_10_29_325-seq58 spokenText "12. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2013_03_21-seq176 spokenText "12. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2015_10_29_325-seq56 spokenText "11. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums. Ir guvis atbalstu.".
- 2015_10_29_325-seq54 spokenText "10. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā, kā arī 9.priekšlikumā.".
- 2015_10_29_325-seq50 spokenText "8. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums. Ir guvis atbalstu.".
- 2015_10_29_325-seq46 spokenText "6. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2015_10_29_325-seq44 spokenText "5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.".
- 2015_10_29_325-seq42 spokenText "Tā, meklējam 4.priekšlikumu... 4. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2015_10_29_325-seq38 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums par Konkurences padomes sastāvu un tās darbību. Komisijā ir guvis atbalstu.".
- 2015_10_29_325-seq36 spokenText "Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā”. Komisijā kopumā ir iesniegti 23 priekšlikumi. 1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.".
- 2015_10_29_325-seq35 spokenText "Paldies deputātam Elksniņam. “Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputāti iebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 39, atturas - 13. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 20, atturas - 30. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 49, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots. Un Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai ir nodots. Nākamā darba kārtības apakšsadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Mārim Kučinskim no šā gada 27.oktobra līdz 29.oktobrim. Deputāts Māris Kučinskis ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no 27. līdz 29.oktobrim. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, un jūs, godātie kolēģi, par to šodien tiekat informēti Saeimas sēdē. Nākamais darba kārtības punkts - par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Armandam Krauzem šā gada 28. un 29.oktobrī. Deputāts Armands Krauze ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 28. un 29.oktobrī. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, un mans uzdevums ir jūs informēt par šo lēmumu. Nākamais darba kārtības punkts - par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Romānam Naudiņam no šā gada 27.oktobra līdz 29.oktobrim. Deputāts Romāns Naudiņš ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no 27. līdz 29.oktobrim. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, un jūs tiekat informēti par šo lēmumu. Un par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Arvīdam Platperam šā gada 29.oktobrī. Deputāts Arvīds Platpers ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 29.oktobrī. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu viņam ir piešķīris, un jūs par to šodien tiekat informēti Saeimas sēdē. Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt nākošo darba kārtības sadaļu, mums jālemj vēl par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā. Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta. Savukārt deputāti Parādnieks, Sudraba, Dombrava, Bite, Elksniņš, Stepaņenko, Kūtris, Pimenovs, Kols, Gaidis Bērziņš un Cilevičs lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Deklarācija Par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo aizsardzību ārvalstīs bērna tiesību jomā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem darba kārtības grozījumiem? Deputāti iebilst. Līdz ar to šis jautājums mums jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā Saeimas lēmuma projektu “Deklarācija Par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo aizsardzību ārvalstīs bērna tiesību jomā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 33, atturas - nav. Darba kārtība grozīta. Savukārt deputāti Ribakovs, Agešins, Jakimovs, Stepaņenko, Cilevičs, Ādamsons, Tutins, Pimenovs, Tretjaka un Orlovs lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Aleksandra Jakimova ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta. Bez tam deputāti Ribakovs, Agešins, Jakimovs, Stepaņenko, Cilevičs, Ādamsons, Tutins, Pimenovs, Tretjaka un Orlovs lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Aleksandra Jakimova ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta. Un deputāti Smiltēns, Šadurskis, Abu Meri, Judins un Čigāne lūdz izdarīt grozījumus šodienas, 29.oktobra, sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 45.punktu “Grozījumi Konkurences likumā” pirms darba kārtības 27.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta. (Dep. A.Kaimiņš: “Balsojam! Kaut kas tur nav labi!”) Nē, godātie kolēģi, mazliet par vēlu šis priekšlikums. (Dep. A.Kaimiņš: “Cik par vēlu? Trīs sekundes vai pussekundi?”) Es atvainojos, jebkuras diskusijas ar sēdes vadītāju Saeimas kārtības rullis aizliedz. Godātie kolēģi, sākam izskatīt darba kārtības sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”. Likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā”, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2015_10_29_325-seq34 spokenText "Cienījamie kolēģi! Konkrētais likumprojekts un arī nākamais likumprojekts - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” - parāda kritērijus, kuriem pastāvot būs iespējams atklāt sabiedrībai tās lietas... tās amatpersonas, kuras ir izdarījušas administratīvos pārkāpumus vai iesaistītas kriminālprocesuālos noziedzīgos nodarījumos. Mēs piedāvājam likumā iestrādāt normu, kas paredz atteikšanos no imunitātes, tajā skaitā arī no administratīvās imunitātes, par kuru tagad ir debates. Juridiskajā komisijā mēs daļēji par šo jautājumu jau esam diskutējuši. Par to, ka kriminālprocesos būtu jāinformē sabiedrība par valsts amatpersonas izdarītu noziedzīgu nodarījumu. Mēs piedāvājam redakciju, kura noteic, ka valsts un pašvaldību iestādēm ir pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atbilstoši to kompetencei informēt sabiedrību par valsts amatpersonu izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem. Respektīvi, sabiedrībai ir tiesības zināt, kad kāda valsts amatpersona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Informācija ievietojama attiecīgās institūcijas mājaslapā internetā. Valsts ieņēmumu dienestā ir pieejamas valsts amatpersonu deklarācijas. Mēs vēlamies, lai tāpat būtu pieejama arī informācija par valsts amatpersonu izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem. Par valsts amatpersonām mums pieņemts uzskatīt visas amatpersonas, kuras ir uzskaitītas likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Respektīvi, valsts un pašvaldību iestādes savās mājaslapās internetā ievieto sekojošu informāciju par valsts amatpersonām: valsts amatpersonas vārds, uzvārds, ieņemamais amats, inkriminētās noziedzīgās darbības, noziedzīgā nodarījuma būtība un tā izdarīšanas laiks, lēmums par kriminālvajāšanas uzsākšanu, lēmums par krimināllietas izbeigšanu, sprieduma rezultatīvā daļa. Valsts un pašvaldību iestādes informāciju ievieto savās mājaslapās internetā pēc tam, kad ir stājušies spēkā attiecīgie nolēmumi. Minētie nosacījumi neattiecas uz nodarījumiem, ko ir izdarījušas valsts drošības iestāžu amatpersonas, uz kurām attiecas likuma “Par valsts noslēpumu” noteiktie kritēriji saistībā ar identitātes slēpšanu. Cienījamie kolēģi! Ja mēs šodien arī pirmajā lasījumā debatēsim par jautājumu par administratīvās imunitātes atcelšanu arī Saeimas deputātiem, bet administratīvā imunitāte Saeimas deputātiem... Kā viens no kritērijiem kalpoja arī sabiedrības informēšana par to, respektīvi, par katru gadījumu... Sabiedrībai tika dota iespēja būt pārliecinātai par to, ka ir vērsti pret amatpersonu tāda veida piespiedu līdzekļi - vai nu administratīvie, vai kriminālprocesuālie. Mēs piedāvājam gadījumā, ja mēs izslēdzam vienu vai otru imunitātes kritēriju, tomēr paralēli izveidot mehānismu, kurš nodrošinātu, ka visi tie anonīmie Saeimas deputāti, kuri būtu izraisījuši ceļu satiksmes negadījumus, tiktu tomēr publicēti. Viņu vārdi tiktu atklāti, sabiedrībai būtu zināmi, un sabiedrība varētu vērtēt, cik lielā mērā minētā amatpersona vai minētais Saeimas deputāts ir uzvedies tiesiski. Paldies.".
- 2015_10_29_325-seq33 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 50, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots. Vai deputāts Skujiņš vēlas kaut ko par procedūru teikt? Liekas, ka nevēlas. Nākošais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums Tiesībsarga likumā”, ko iesnieguši deputāti Elksniņš, Agešins, Potapkins, Zemļinskis un Orlovs. Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegtā likumprojekta “Grozījums Tiesībsarga likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 51, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam. Viņš pieteicies runāt “par”. (Dep. K.Šadurskis: “Elksniņ, tev nav apnicis?”) kolēģi! Imunitātes apjoms attiecībā uz valsts drošības iestāžu darbiniekiem, manuprāt, vispār atrodas ārpus jebkādām saprotamām robežām, un es varbūt izlasīšu jums to, kas ir rakstīts likumā. Valsts drošības iestāžu - Satversmes aizsardzības biroja, Drošības policijas, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta - amatpersonu kriminālprocesuālās imunitātes apjoms. Nevienam no jums tāda nav! Valsts drošības iestāžu amatpersonas var aizturēt, atvest piespiedu kārtā, pakļaut kratīšanai, izdarīt kratīšanu vai apskatīt to dzīvojamās vai dienesta telpas, personisko vai dienesta transportlīdzekli, kā arī saukt pie kriminālatbildības tikai ar ģenerālprokurora piekrišanu. Ja amatpersona ir notverta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, šāda piekrišana nav nepieciešama, bet ir jāinformē ģenerālprokurors un attiecīgās valsts drošības iestādes vai biroja vadītājs. No Valsts drošības iestāžu likuma 18.panta septītās daļas izriet, ka Valsts drošības iestāžu amatpersonas valsts teritorijā bez ģenerālprokurora piekrišanas nav saucamas pie kriminālatbildības, tās nedrīkst pakļaut aizturēšanai, arī administratīvai aizturēšanai, kratīšanai, piespiedu atvešanai. Kratīšanai vai apskatei nav pakļaujamas to dzīvojamās vai dienesta telpas, personiskie vai dienesta transportlīdzekļi. Kriminālprocesuālie ierobežojumi uz šīm amatpersonām nav attiecināmi tikai gadījumos, kad tās ir notvertas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Kāds ir administratīvās imunitātes apjoms attiecībā uz valsts drošības iestāžu darbiniekiem? Ja kompetenta valsts institūcija vai tās amatpersona konstatējusi, ka valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, par to 24 stundu laikā rakstveidā jāinformē attiecīgās valsts drošības iestādes vadītājs, kuram jāsniedz atzinums, vai pastāv apstākļi, kas izslēdz pakļautās amatpersonas vai darbinieka atbildību. Cienījamie kolēģi, mēs tiešām dzīvojam policejiskā valstī. Imunitātes apjoms izpildvaras amatpersonām, kuras realizē varu pret citām amatpersonām, pret likumdevēja pārstāvjiem, ir neierobežots tik lielā mērā, ka nav pat mehānisma, kādā varētu konstatēt un reāli uzraudzīt minēto normu piemērošanu reālajā dzīvē. Līdz ar to mums izveidojas tāda vienkārša situācija, ka atbildīgie politiķi, kuri kūrē vienu vai otru komisiju, teiksim, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju vai Nacionālās drošības komisiju, ietekmē, uzrauga un nosaka, kādos apstākļos un kādas lietas būtu izmeklējamas, kādi uzņēmēji būtu izčakarējami, un tā tālāk. Cienījamie kolēģi, ja jūs esat tik godīgi visās šajās savas uzstāšanās tēzēs, tad tiešām es jūs aicinu pārskatīt un pieņemt lēmumu par imunitātes institūta esamību kopumā, nevis atraut atsevišķi kādu vienu kritēriju. Paldies deputātam Elksniņam. “Pret” runāt neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputāti iebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 53, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti iebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegtā likumprojekta “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 53, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam. Viņš ir pieteicies runāt “par” likumprojekta nodošanu komisijai.".
- 2015_10_29_325-seq32 spokenText "Augsti godātā Saeima! Cienītais kolēģis no opozīcijas mēģināja mūs pārliecināt par to, ka šobrīd ir jāpārskata vesela likumdošanas pakete tikai tādēļ, lai atteiktos no administratīvās imunitātes. Kolēģe Inese Lībiņa-Egnere mums ļoti skaidri un pārliecinoši paskaidroja, kādā veidā soli pa solim mēs varam šo jautājumu risināt, bet jebkurā gadījumā mums ir nepieciešamas divas trešdaļas balsu - Saeimas vairākuma balsojums. Šobrīd šeit arī Viesu zālē sanākušie klausītāji noteikti nevar saprast, kāpēc divas trešdaļas mūsu kolēģu balso “pret”, kamēr... Šeit viens pēc otra ir dažādi likumprojekti, pret kuriem tātad mēs balsojam. Tātad šajā gadījumā... Runājot par jūsu hipotētisko gadījumu - par iespējamo prokuroru, kurš būtu dzēris un izdarījis pārkāpumu (No zāles: “Tādi ir!”), - jāteic, ka atšķirībā no Saeimā esošajiem kolēģiem jūs šajā gadījumā varat arī mest akmeni manā virzienā... Prokurors par šādu pārkāpumu vienkārši tiek atlaists no amata. (No zāles: “Tam pašam bija jānotiek ar jums!”) Punkts! Šeit vairāk nekas nav jāspriež. Otrs. Šajā gadījumā, kā jau mums šodien atgādināja, ejam soli pa solim un atceramies, ka šajā gadījumā tā vietā, lai ņemtu vienu pēc otra likumprojektus un spriestu par šīm izmaiņām... Atcerēsimies, ka tikai pagājušonedēļ pēc Latvijas Reģionu apvienības ieteikuma atteikties no imunitātes Saeimas deputātiem frakcija SASKAŅA in corpore balsoja “pret”. Arī es aicinu šoreiz balsot “pret”.".
- 2015_10_29_325-seq31 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Veiko Spolītim. Viņš pieteicies runāt “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.".
- 2015_10_29_325-seq30 spokenText "Cienījamie kolēģi! Parlaments, noraidot iepriekšējos mūsu piedāvātos likumprojektus, lielā mērā jau ir parādījis, ka imunitātes jautājuma risināšana attiecībā uz Saeimas deputātiem, turklāt tikai tajā daļā, lai nebūtu jāsaņem parlamenta piekrišana Saeimas deputātu saukšanai pie administratīvās atbildības... parāda vienīgi to, ka deputāti nevēlas risināt minēto jautājumu kompleksi, institucionāli un ņemot vērā visus imunitātes kritērijus, kuri pastāv cits citam līdzās, eksistējot vienotā sistēmā. Es vēlreiz gribētu jums parādīt. Ministru kabineta locekļa imunitātes apjoms. Nu, uzminiet, kāds tas ir? Kriminālprocesuālā imunitāte ministriem - nulle! Ministru var saukt pie atbildības kriminālprocesuālajā kārtībā bez jebkāda uzraudzības mehānisma no augšas. (No zāles: “Ārprāts!”) Nav vajadzīgi ne Augstākās tiesas lēmumi, ne ģenerālprokurora akcepts! Piemēram, Teikas iecirkņa inspektors ar ministru var izdarīt visu, ko viņš vēlas, gadījumā, ja ministrs izdara tiesību pārkāpumu. Tāpat ir ar ministriem, ja viņi izdara administratīvo pārkāpumu. Ministram piespiedu atvešanu var veikt jebkurš tam pilnvarots, pat pašvaldības policijas darbinieks. Ja ministrs ir nepopulārs un viņu nepazīst, tad personības noskaidrošanai ministru aiz žaketes un uz iecirkni - pierādi savu personību! Ministriem imunitātes nav. (Dep. A.Kaimiņš: “Ja viņu nepazīst!”) Valsts prezidenta imunitāte - atkal tas pats. Tas pats! Absolūti tas pats, tikai Valsts prezidenta saukšanai pie kriminālatbildības ir nepieciešams parlamenta divu trešdaļu atbalsts. Nu, tas, manuprāt, visumā ir tā pieņemami. Pieņemsim, ka prezidents tomēr ir zināms. Tagad es gribu jums izstāstīt, kas notiek ar prokuroriem. Prokurors izdara administratīvo pārkāpumu. Labākajā gadījumā par to administratīvo pārkāpumu sastāda protokolu, jo, ja prokurors parāda savu apliecību, tas ceļu policists pārkrustās, - labāk viņš neredzētu to prokuroru sev līdzās uz ceļa. Bet, ja prokurors izdara administratīvo pārkāpumu, pieņemsim, prokurors brauc dzēris (Starpsaucieni.)... prokurors brauc dzērumā, viņu pie administratīvās atbildības nesauc. Nesauc! Prokuroriem administratīvā atbildība vispār kā institūts nav paredzēta. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir paredzēts pāri par 300 visdažādāko pārkāpumu; tur ir aprakstīts, kādos gadījumos, ja persona izdara kādu pārkāpumu... Nesauc! Likumā ir ierakstīts: par izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem prokurors sodāms disciplināri. Disciplināri! Saeimas deputāts Spolītis tūlīt nāks runāt. Viņš brauca dzērumā - viss viņam ir! Pants, naudas sods, tiesību atņemšana, cietums... Viņš turpina strādāt parlamentā! (Dep. A.Kaimiņš: “Sēž Saeimā un saņem naudu!”) Ja to visu izdara prokurors, viņam nav nekā. Disciplinārā atbildība... Ja izvērtēs ģenerālprokurors un sagribēs viņu atlaist no darba, tad viņu atlaidīs no darba. Spolītis paliek. Bet naudas soda, cietumsoda un visa pārējā - absolūti nekā nav. Cienījamie kolēģi, atbalstiet minētā likumprojekta virzību! Prokuroru administratīvā atbildība ir antikonstitucionāla institūta paplašināta tulkošana mūsdienu demokrātijā. Kāpēc viņi ir vienlīdzīgāki par visiem pārējiem šādā sistēmā, kad cilvēkam, izdarot administratīvo pārkāpumu, administratīvās atbildības nav? Nekāda veida attaisnojumu tam mēs neredzam. Vēl jo vairāk... Mēs tiešām... Nu, ir ļoti sarežģīts tas jautājums... Lībiņas kundze iepriekš bija atnākusi... Jūs tur - piektais, desmitais... Kā jūs tur balsojat, apskatieties... Trādi-rīdi un viss pārējais... Nu paklausieties! Ir konkrēti priekšlikumi. Ir konkrēti likumprojekti, ir konkrēts viedoklis, kurš būtu jāatbalsta.".
- 2015_10_29_325-seq29 spokenText "Jūsu laiks iet: ir pagājušas jau 10 sekundes.".
- 2015_10_29_325-seq28 spokenText "Es jau debatēju.".
- 2015_10_29_325-seq27 spokenText "Elksniņa kungs, ar zāli sarunāties nav pieļaujams!".
- 2015_10_29_325-seq26 spokenText "Izdalīt, jā... okei!".
- 2015_10_29_325-seq25 spokenText "Paldies. “Pret” neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 52, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 47, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam. Viņš runās “par” likumprojekta nodošanu komisijai. (Starpsaucieni no zāles.)".
- 2015_10_29_325-seq24 spokenText "Godātie kolēģi! Satversmē paredzētais vienlīdzības princips tiek pārkāpts, kad noteikta cilvēku grupa, uz kuru tiesību norma ir attiecināma, salīdzinot to ar citiem tās pašas tiesību normas adresātiem, tiek pakļauta atšķirīgai attieksmei pie apstākļiem, ka šāda nevienlīdzīga attieksme nav objektīvi pamatota. Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības vadītājs Neimaņa kungs savulaik pozitīvi novērtējis ideju par imunitātes atcelšanu tiesnešiem saistībā ar izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem. Viņš norādījis (es citēšu): “Mums, tiesnešiem, ir kauns, ka mēs esam izdalīti no pārējās sabiedrības administratīvo pārkāpumu jautājumos. Šādai privilēģijai vairs nav attaisnojuma demokrātiskā sabiedrībā. Šo jautājumu esam aktualizējuši jau no 2010.gada, taču parlaments neko nav darījis tā labā. Tās ir tikai tukšas runas, turklāt nepamatoti to saistot ar deputātu imunitāti.” Citāta beigas. Pie līdzīgām atziņām ir nonākusi, starp citu, arī Lietuvas Konstitucionālā tiesa 2010.gada 28.maija spriedumā, kurā atzīts, ka administratīvā imunitāte attiecībā uz valsts dienestā esošajiem policistiem ir pretēja konstitūcijai. Jāatzīmē, ka dažāds regulējums ir paredzēts arī jautājumā par sabiedrības informēšanu par valsts amatpersonu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem. Par tiesnešu, prokuroru un valsts drošības iestāžu amatpersonu un darbinieku izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem sabiedrība neuzzina vispār, bet par Saeimas deputātu un tiesībsarga administratīvajiem pārkāpumiem Saeima informēs sabiedrību, dodot piekrišanu minēto valsts amatpersonu saukšanai pie administratīvās atbildības. Daļējs risinājums attiecībā uz valsts amatpersonu saukšanu pie administratīvās atbildības paredzēts likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, par ko izvērstāk pastāstīs mans kolēģis Andrejs Elksniņš, bet arī šis likumprojekts paredz, ka tikai par šā likuma pārkāpumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums informēt sabiedrību, ievietojot informāciju attiecīgās institūcijas mājaslapā internetā. Lai vairotu sabiedrības uzticību valsts amatpersonām un nodrošinātu lielāku atklātību, vienlaikus ar atsevišķu valsts amatpersonu imunitātes atcelšanu (saukšana pie administratīvās atbildības un kriminālatbildības, kā arī attiecīgo kriminālprocesuālo darbību veikšana) nepieciešams šādu kārtību noteikt attiecībā uz visu amatpersonu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem un noziedzīgajiem nodarījumiem. Aicinu balsot “par” šo likumprojektu.".
- 2015_10_29_325-seq23 spokenText "Paldies. “Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 51, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vārds deputātam Valērijam Agešinam. Viņš runās “par” likumprojekta nodošanu komisijai. (Dep. K.Šadurskis: “Nevar par visiem uzreiz?”)".
- 2015_10_29_325-seq22 spokenText "Godātie kolēģi! Pašlaik likumos ir paredzēta ļoti dažāda pieeja jautājumam par Saeimas deputātu un atsevišķu valsts amatpersonu saukšanu pie administratīvās atbildības, kriminālatbildības un attiecībā uz veicamām kriminālprocesuālām darbībām. Piemēram, tiesneši, tajā skaitā Satversmes tiesas tiesneši un prokurori, par izdarīto administratīvo pārkāpumu tiek saukti pie disciplinārās atbildības. Saeimas deputātu un tiesībsarga saukšanai pie administratīvās atbildības ir nepieciešama Saeimas piekrišana. Savukārt attiecībā uz valsts drošības iestāžu amatpersonām regulējums paredz iespēju valsts drošības iestādes vadītājam sniegt atzinumu - vai pastāv apstākļi, kas izslēdz pakļautās amatpersonas vai darbinieka atbildību. Pret Saeimas deputātu var uzsākt kriminālvajāšanu un kriminālprocesuālu darbību veikšanu tikai ar Saeimas piekrišanu. Pret tiesnesi un tiesībsargu kriminālprocesu drīkst uzsākt tikai ģenerālprokurors, bet apcietināt un saukt pie kriminālatbildības viņus var tikai ar Saeimas piekrišanu. Vienlaikus ne Valsts prezidentam, ne Ministru kabineta locekļiem, ne parlamentārajiem sekretāriem, ne citām valsts amatpersonām nav nekādas imunitātes pret saukšanu pie administratīvās atbildības. Daudzās Eiropas valstīs līdz ar tiesu varas neatkarības nostiprināšanos arvien biežāk tiek pausts viedoklis, ka imunitātes institūtam 21.gadsimtā vairs nav vietas. Var norādīt, ka atsevišķās Eiropas valstīs, piemēram, Nīderlandē, parlamenta deputātiem neaizskaramība nav noteikta vispār. Konstitucionālais princips par valsts rīcību, kas balstīta uz tiesiskuma ievērošanu, paredz iespēju pieņemt diferencētu tiesisko regulējumu, taču tam jābūt pamatotam tikai ar objektīvu situāciju, obligāti pievēršot uzmanību taisnīguma principam un taisnīguma prasībām, kā arī nepieciešamībai nodrošināt personu vienlīdzību likuma priekšā. Tāpēc aicinu balsot “par” šo likumprojektu.".
- 2015_10_29_325-seq21 spokenText "Paldies. “Pret” neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputāti iebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 51, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.".
- 2015_10_29_325-seq20 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Ir zināms, ka valsts amatpersonu imunitātes apjoms ir ļoti atšķirīgs, tāpēc frakcija SASKAŅA aicina sakārtot šo sistēmu un atcelt imunitāti gan administratīvo pārkāpumu lietās, gan krimināllietās Saeimas deputātiem, gan arī citām valsts amatpersonām - tiesnešiem, prokuroriem, tiesībsargam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem un pārējiem dienestiem. Mēs uzskatām, ka valsts amatpersonas nedrīkst palikt nesodītas par izdarītiem administratīviem pārkāpumiem, kā arī tām nav saglabājamas nekādas privilēģijas kriminālprocesos, kuros tās ir iesaistītas. Konstitucionālā vienlīdzība visām personām paredz vienādu tiesību un pienākumu apjomu. Tas ir jāievēro, gan likumus pieņemot, gan piemērojot, gan arī tos iztulkojot. Protams, šis princips neizslēdz iespēju nodrošināt dažādu tiesisko regulējumu attiecībā uz atsevišķām personu kategorijām, kuras atrodas dažādās situācijās, taču absolūta privilēģiju piešķiršana atsevišķām personu grupām vairākos gadījumos faktiski nodrošina iespēju izvairīties no saukšanas pie atbildības un ir uzskatāma par antikonstitucionālu un arhaisku priekšrocību. Atgādināšu, ka tik tiešām 11.Saeimas laikā, 2012.gadā, mūsu frakcija ierosināja atcelt imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās deputātiem, tiesnešiem, prokuroriem, KNAB darbiniekiem, specdienestiem un citām valsts amatpersonām, kā arī izslēgt gadījumus, kad Saeimas atļauja būtu nepieciešama, lai kādu deputātu vai tiesnesi sauktu pie kriminālatbildības vai veiktu pie tā kratīšanu. Lai arī toreiz šāds ierosinājums netika atbalstīts, frakcija SASKAŅA uzskata, ka problēmu ir iespējams risināt tagad, ņemot vērā Saeimas vairākuma pēkšņo vēlmi atsākt diskusiju par šo jautājumu. Mēs uzskatām, ka par šo tēmu nav iespējams nopietni diskutēt tikai viena likumprojekta ietvaros un problēma ir jārisina konceptuāli, sistēmiski un kompleksi. Paldies par uzmanību. Aicinu balsot “par”!".
- 2015_10_29_325-seq19 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 49, atturas - 1. Likumprojekts komisijām nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Vārds deputātam Valērijam Agešinam. Viņš runās “par”.".