Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2015_02_12_285-seq62 spokenText "Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2015_02_12_285-seq60 spokenText "10. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 11.priekšlikumā, tātad ir saistīts ar pārejas noteikumu papildināšanu. Komisija ir atbalstījusi 11.priekšlikumu.".
- 2015_02_12_285-seq58 spokenText "9. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2015_02_12_285-seq56 spokenText "8. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts. Un šeit ir jāmin tas, ka arī komisijas sēdes laikā bija jautājums, un es vēlos paskaidrot - proti, vai Valsts ieņēmumu dienesta prasījums par nodokļu samaksu ir uzskatāms par prasījumu no neatļautas darbības. Un komisijas viedoklis šajā gadījumā bija - nē! Prasījumi no neatļautas darbības ir cita veida prasījumi, un šajā gadījumā VID prasījums par nodokļu samaksu ir piesakāms attiecīgi likumā noteiktajā kārtībā. Un šis prasījums arī nenoilgst, kā to nosaka Maksātnespējas likuma 73.pants... Es atvainojos, nevis nenoilgst, bet tieši noilgst Maksātnespējas likuma 73.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā gadījumā, ja šāds prasījums netiek pieteikts. Tātad komisija ir šo priekšlikumu atbalstījusi.".
- 2015_02_12_285-seq54 spokenText "7. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2015_02_12_285-seq52 spokenText "Kolēģi, tātad 5. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts. Un šeit jānorāda, ka komisijā bija arī diskusijas par to, kas tiesai būtu norādāms tiesas lēmumā, ar kuru tiek izbeigta bankrota procedūra gadījumā, ja neviens kreditors nav pieteicis savu prasījumu... tātad kādas saistības tiek norādītas. Un arī komisijas deputāti un Juridiskais birojs norādīja uz to, ka runa ir par tām kreditoru saistībām, kas faktiski varbūt ir abstraktas saistības, nevis konkrētas saistības, jo, pirmkārt, tiesa varētu arī nezināt šīs saistības, kuras parādniekam ir un kuras kreditors savukārt nav pieteicis, un, otrkārt, pat tad, ja būtu šīs saistības zināmas, tiesai būtu jāaicina, iespējams, uz tiesas sēdi šie kreditori kā ieinteresētās personas, ko faktiski nav iespējams izdarīt sevišķās tiesāšanas kārtībā, līdz ar to tiesa nevarētu vērtēt iespējamo strīdu starp kreditoru un parādnieku. Tas būtu jādara vispārējā kārtībā. Līdz ar to komisija ir izstrādājusi 6.priekšlikumu, kas ir atbalstīts.".
- 2015_02_12_285-seq51 spokenText "Paldies. Bet deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Elksniņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 55, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_02_12_285-seq50 spokenText "4. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums, kurš komisijā netika atbalstīts. Es paskaidrošu - kādēļ. Acīmredzot Elksniņa kungs ir vēlējies, lai tiesa papildus lemj par saistību dzēšanas plānā paredzētā maksājuma samazināšanu, taču komisijas sēdē gan Tieslietu ministrijas pārstāvji, gan pieaicinātās personas un arī deputāti norādīja... arī Juridiskais birojs norādīja, ka jau šobrīd Civilprocesa likuma 363.28 panta pirmās daļas 4.punkts nosaka, ka tiesa lemj par fiziskās personas saistību dzēšanas plānu un tā grozījumu apstiprināšanu. Un šeit jānorāda, ka maksājumu samazināšana neapšaubāmi ir ietverama plānā... attiecīgajos plāna grozījumos, kas būtu jāiesniedz tiesai un jāapstiprina. Līdz ar to faktiski šis regulējums pastāv jau šobrīd, un jautājums droši vien ir par tā piemērošanu, tāpēc komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.".
- 2015_02_12_285-seq48 spokenText "Tādējādi skatām 3.priekšlikumu, kas ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas ir saistīts ar maksātnespējas procesa depozīta ieviešanu. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2015_02_12_285-seq46 spokenText "Kurš arī ir atbalstīts, jā.".
- 2015_02_12_285-seq45 spokenText "...kurš arī ir atbalstīts.".
- 2015_02_12_285-seq44 spokenText "Godātais sēdes vadītāj! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Komisija ir saņēmusi 11 priekšlikumus. 1. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Iesalnieka priekšlikums, kas saistīts ar Maksātnespējas likumā paredzētā maksātnespējas procesa depozīta ieviešanu fiziskās personas maksātnespējas procesā. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā...".
- 2015_02_12_285-seq43 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2015_02_12_285-seq42 spokenText "Un līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2015_02_12_285-seq40 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums par likuma spēkā stāšanās datumu. Komisija atbalstīja.".
- 2015_02_12_285-seq38 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” trešajam lasījumam ir iesniegti divi priekšlikumi, un abi priekšlikumi ir saistīti ar pēdējo lapaspusi, tas ir, ar pārejas noteikumiem par spēkā stāšanās kārtību. Juridiskā komisija izskatīja šos priekšlikumus. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš precizē konkrētus... konkrētu rīcību, likumam stājoties spēkā. Komisija atbalstīja. Aicinu atbalstīt.".
- 2015_02_12_285-seq37 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 18. Likums pieņemts. Godātie kolēģi! Pirms mēs pārejam pie nākamā darba kārtības punkta, mums ir jālemj vēl par vienu iespējamu grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā” iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta. Turpinām skatīt apstiprināto darba kārtību. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.".
- 2015_02_12_285-seq36 spokenText "Jā. Es aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā. Paldies.".
- 2015_02_12_285-seq35 spokenText "...Andrejs Judins.".
- 2015_02_12_285-seq34 spokenText "Ievērojot procedūru, es vēlreiz aicinu...".
- 2015_02_12_285-seq33 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Es saprotu, ka jūs arī komisijas vārdā aicinājāt atbalstīt likumprojektu? Tātad lūdzu zvanu! (No zāles: “Par ko balsojam?”) Ā, es atvainojos, jā! Viss kārtībā. Lai būtu absolūti skaidrs, par ko mēs balsojam, es saskaņā ar Kārtības rulli visiem paskaidroju, ka šobrīd mēs balsojam par Juridiskā biroja iesniegto 1.priekšlikumu, kuru Juridiskā komisija ir atbalstījusi. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts. Un komisijas vārdā tad vēlreiz...".
- 2015_02_12_285-seq32 spokenText "Liels paldies kolēģiem par uzdotajiem jautājumiem, par debatēm! Es domāju, tām ir liela nozīme, kaut gan dažiem šķiet, ka nav lielas jēgas runāt un ka tas nevienam nav saistoši. Es ļoti labi zinu, ka ļoti bieži arī mūsu debates... tas, ko mēs šeit stāstām, palīdz tiesnešiem pieņemt pareizus lēmumus. Un paldies par jautājumiem, jo, ja ir jautājums, tad ir arī atbildes un tad var redzēt un labāk saprast, kāda ir likumdevēja doma. Un pirmām kārtām es vēlreiz gribu atkārtot... nu, es jau pašā sākumā teicu, bet tomēr vēlreiz tie jautājumi izskanēja... Atbildība tiks paredzēta par tīšām darbībām, kad cilvēks saprot, ko viņš dara, kam viņš sūta... kad viņam tā informācija ir. Un kas vēl ir svarīgi? Mēs runājam par krimināltiesībām. Proti, tas nozīmē, ka cilvēkam, kas saņēmis sūtījumu, nav jāpierāda kaut kas. Tātad, ja prokuroram vai policijas darbiniekam ir aizdomas, tad viņiem ir jāpierāda, ka tāda darbība ir veikta un tā ir aizliegta ar Krimināllikumu. Tāpēc jūs varat droši sūtīt savus sūtījumus uz Ukrainu, un jums nebūs... jums un arī citiem cilvēkiem nebūs kriminālatbildības. Jo par humanitārām darbībām kriminālatbildības nav. Un mums nav nolūka paredzēt atbildību. Un, protams, mēs drusciņ tagad izgājām ārā no, teiksim, jautājuma, par kuru mums jādiskutē, jo par priekšlikumu mēs būtībā nerunājam, mēs runājam par attiecīgām normām. Bet... (Starpsaucieni. Dep. A.Barča: “Tā jau ir nelaime, ka nerunā par priekšlikumu!”) Jo priekšlikums ir gramatisks faktiski. Bet, kolēģi, es vēlreiz gribu uzsvērt, ka attiecīgās normas ir svarīgas, un es aicinu atbalstīt gan priekšlikumu, gan arī likumprojektu. Paldies.".
- 2015_02_12_285-seq30 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Ir tiešām ļoti labi, ka mēs debatējam gan ārpolitiski, gan iekšpolitiski par šo tik ļoti svarīgo likumprojektu. Un es, pretēji iepriekšējiem runātājiem, vēlos uzsvērt, ka viss, ko mēs šeit runājam šajās debatēs par likumprojektu, tiesai vēlāk būs saistoši, interpretējot konkrēto tiesību normu; proti, tas, kā šī likumdevēja griba ir ietērpta konkrētajā normā, tas, ko mēs šeit debatējam gan komisijas vārdā, gan Judina kungam paužot Juridiskās komisijas sēdē lemto, gan arī deputātu sacītais, kuri atbalsta konkrēto Juridiskā biroja priekšlikumu. Tas viss ietilpst tiesību normu teleoloģiskajā un arī vēsturiskajā tulkošanā. Un tie, kuri ir studējuši jurisprudenci, saprot, ka ar gramatisko un burtisko likuma lasīšanu neviens tiesnesis tiesu nespriež. Vēl nedaudz par civiliedzīvotājiem un humanitārajām tiesībām. Latvija kā demokrātiska valsts ir pievienojusies ne vien Ženēvas 1949.gada konvencijai, bet arī virknei citu starptautisko tiesību dokumentu, kuri aizsargā civiliedzīvotājus, un mans, tāpat kā jebkura Latvijas Republikas Saeimas deputāta, pienākums ir tiešām rūpēties par civiliedzīvotājiem. Šis grozījums Krimināllikumā nekādā gadījumā nav vērsts pret civiliedzīvotājiem vai pret palīdzības sniegšanu civiliedzīvotājiem, un šīs spekulācijas tik tiešām neviena Latvijas Republikas tiesa, lai arī kā varbūt vēlāk kāds gribētu šo likumu interpretēt, nepieļaus. Līdz ar to, kolēģi, šis priekšlikums, kuru ir iesniedzis Juridiskais birojs un par kuru mēs šobrīd debatējam, ir tikai un vienīgi tehniska rakstura - izteikt konkrēto redakciju, ka Latvija pilda starptautiskās saistības attiecībā uz civiliedzīvotājiem un humanitārajām tiesībām. Godātie kolēģi, es tiešām aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Šis likumprojekts nav tapis steigā. Tas ir izskatīts vairākās pastāvīgās krimināltiesību darba grupas sēdēs Tieslietu ministrijā, tas ir izskatīts vairākās darba grupas sēdēs Iekšlietu ministrijā, pie tā ir uzsākts darbs jau 11.Saeimas laikā, un šobrīd vairāku mēnešu ilgais darbs ir noslēdzies, un, manuprāt, tas ir noslēdzies ļoti laba likumprojekta veidā. Ņemot vērā to, ka līdzīgi likumprojekti top visā Eiropas Savienībā, jo Ukrainā notiekošais un Ukrainā notiekošā izmantošana, lai finansētu teroristiskās organizācijas, diemžēl skar arī citas Eiropas valstis, es redzu, ka šis mūsu likums tiešām ir... arī kā prezidējošajā valstī tapis likums ir ļoti labs pamats, kas var palīdzēt citām valstīm. Mēs saprotam Ukrainā notiekošo, mēs atbalstām civiliedzīvotājus, un mums sirds tiešām ir pie šiem civiliedzīvotājiem. Un šis likumprojekts ir vajadzīgs tieši viņiem. Kolēģi, atbalstiet šo priekšlikumu!".
- 2015_02_12_285-seq29 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.".
- 2015_02_12_285-seq28 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Es arī tieši 77.2 panta dēļ nebalsošu “par” šiem grozījumiem. Paskaidrošu, kāpēc. Diemžēl Krimināllikumam, ja tur būs tā jaunā redakcija ar grozījumu, nebūs pielikumā Judina kunga šīsdienas runas, un tāpēc mūsu tiesām nebūs tā špikera, pēc kura interpretēt šo likuma normu. Es varu pamatot to ar konkrētiem piemēriem no dzīves. Manai mammai māsa dzīvo Ukrainā, Doņeckas apgabalā, pilsētiņā Dzeržinskā. Šai sievietei ir 70 gadu, un viņa ir slima. Un, tā kā viņiem pensijas pašlaik nemaksā, mana mamma viņai sūta naudu. Un... (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA: “Kur ir problēma?”) Nē, pagaidiet, pagaidiet! Tas, ko es lasu šeit... Jūs šodien teicāt: tikai tādā gadījumā, ja persona atzīsies... Es nevaru iedomāties, ka manai mammai vispār - ar viņas slimo sirdi! - kāds uzdos jautājumu: “Vai jūs tiešām nezinājāt vai zinājāt, ka jūsu māsa, kurai kaimiņos varbūt...?” Iedomājieties! Tā šeit ir rakstīts: “Par jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas tiešu vai netiešu vākšanu vai nodošanu...” Es atvainojos! Bez atrunas, bez preambulā ietverta definīciju papildinājuma šis Krimināllikuma pants pieļauj antihumānas interpretācijas iespējamību. Tas pieļauj politisku ietekmi tiesu lēmumos. (No zāles dep. A.Judina starpsaucieni.) Tāpēc es aicinu... Vēl es gribētu piebilst, ka visas runas par to, ka visu to lieliski dara Sarkanais Krusts... Saskāros ar to, ka... Es, piemēram, kā deputāte vairākas dienas cenšos sazināties ar Sarkano Krustu, lai iegūtu informāciju par to, kādā apjomā un kādā veidā pašlaik tiek nodrošināta humanitāro kravu sūtīšana uz Ukrainu. Sarkanais Krusts izvairās no jebkuriem kontaktiem. Viņi nesniedz ne tālruņa numuru, ne cilvēka vārdu... uzvārdus tiem cilvēkiem, kuri ar to nodarbojas. (No zāles dep. A.Judina starpsaucieni.) Es nezinu, varbūt viņi tā dara tikai tādēļ, ka es esmu no opozīcijas. Es nezinu! Bet man neizdodas pašlaik sazināties ne ar vienu Sarkanā Krusta pārstāvi jautājumā par humanitāro kravu sūtīšanu uz Ukrainu, un tāpēc es nevaru atbildēt arī uz manu vēlētāju jautājumiem. Tāpēc es lūdzu jūs nebalsot diemžēl “par” vienā paketē sasieto... par šo trīs grozījumu paketi un nepieņemt steigā sacerēto juridisko brāķi. Paldies.".
- 2015_02_12_285-seq27 spokenText "Paldies. Debatēs vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.".
- 2015_02_12_285-seq26 spokenText "Godātie kolēģi! Saeima šodien gatavojas galīgajā lasījumā pieņemt virkni grozījumu Krimināllikumā, kuri skar aktuālas un mūsu sabiedrībā pēdējā laikā daudz apspriestas tēmas: prettiesiska piedalīšanās bruņotā konfliktā; bruņota konflikta finansēšana; vervēšana, apmācīšana un nosūtīšana bruņotam konfliktam. Ar 77.1 un 77.3 pantu ir vairāk skaidrības: mūsu līdzpilsoņiem nav jāpiedalās svešos karos. Tā ir skaidra un konsekventa mūsu frakcijas nostāja. Tomēr, atbalstot 1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu -, gribētos norādīt uz iespējamiem 77.2 pantā ietvertajiem riskiem. Nav skaidrs, ko nozīmē “finanšu līdzekļu vai citas mantas netieša vākšana vai nodošana ārpus Latvijas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā iesaistītai pusei”. Par iesaistīto pusi var taču kļūt arī civiliedzīvotāji! Piemēram, ja kāda persona nosūta karstajā punktā dzīvojošam radiniekam naudu vai medikamentus vai kādā citā veidā sniedz humāno palīdzību, nezinot, vai viņš ir vai nav iesaistīts bruņotajā konfliktā, tad arī šajā gadījumā mūsu līdzpilsoni (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.) par šo netiešo nodošanu sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 10 gadiem? Vai šādas darbības arī tiks kriminalizētas? Mūsuprāt, panta dispozīcijā ietvertā norma ir ļoti izplūdusi, neskaidra un var izraisīt vairākus jautājumus un nopietnas šaubas par tās piemērošanu. Uzskatām, ka tā nav pārāk laba prakse - lielā steigā un steidzamības kārtā veikt likuma grozījumus, piemērojot tos kādam konkrētam gadījumam vai reizēm pat konkrētam cilvēkam. 77.2 pants šādā redakcijā nav atbalstāms, jo turpmāk var rasties nopietnas problēmas ar šīs normas interpretāciju. Tāpēc frakcija SASKAŅA, atbalstot Saeimas Juridiskā biroja iesniegto 1.priekšlikumu, balsojumā par likumprojektu kopumā atturēsies. Paldies.".
- 2015_02_12_285-seq25 spokenText "Mēs sākam debates. Vārds debatēs deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2015_02_12_285-seq24 spokenText "Cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” (Nr.164/Lp12). Ir saņemts viens priekšlikums, un es domāju, ka mēs ātri varēsim būtībā atbalstīt šo priekšlikumu, bet pirms tam man gribētos pievērst jūsu uzmanību jautājumiem, par kuriem mēs vakar Juridiskās komisijas sēdē diskutējām. Šie jautājumi ir ļoti svarīgi. Tātad tika uzdoti jautājumi no kolēģu puses, un ir ļoti svarīgi gan atbildēt uz tiem, gan arī panākt, lai mūsu stenogrammā paliktu attiecīgā informācija, jo mēs runājām par trim jauniem pantiem Krimināllikumā. Un ir ārkārtīgi svarīgi, lai prokuroriem, tiesnešiem un citām personām būtu pilnīgi skaidrs, kāda ir likumdevēja doma saistībā ar minētajām normām. Tātad grozījums paredz papildināt likumu ar trim pantiem, kas nosaka atbildību par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā, bruņotā konflikta finansēšanu un vervēšanu, apmācīšanu un nosūtīšanu bruņotam konfliktam. Runa ir par visām trim noziedzīgajām darbībām. Ir svarīgi ņemt vērā, ka pie atbildības var saukt tikai cilvēku, kurš apzinās savu darbību un darbības raksturu; proti, viņš saprot, ka viņš piedalās attiecīgajā bruņotajā konfliktā, viņš saprot, ka viņš sniedz palīdzību - vai nu finansiāli atbalsta varbūt... vai naudā vai graudā, bet sniedz atbalstu attiecīgajām personām, kas iesaistītas konfliktā un veic darbību, lai grautu citas valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību, vai arī iesaistās - veic vervēšanu, apmācīšanu un nosūtīšanu bruņotam konfliktam. Tas ir viens - tātad persona obligāti to apzinās. Otrais svarīgais jautājums - persona veic darbību tīši - tātad ar nodomu. Ja cilvēkam nav nodoma, tad nav arī kriminālatbildības. Ir vēl viena svarīga nianse. Ja mēs paskatāmies 77.pantu ar indeksu 2, tad varam redzēt, ka pie atbildības par bruņotā konflikta finansēšanu var saukt tajā gadījumā, ja persona sniedz atbalstu pusei, kura veic darbību nolūkā graut kādas valsts teritoriālo vienotību, tās politisko neatkarību vai tā ir pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām. Tātad principā šajā gadījumā ir tā: ja palīdzība sniegta vienai pusei, tad ir kriminālatbildība, bet, ja palīdzība sniegta otrai pusei, tad atbildības nav. Tomēr, ja mēs paskatīsimies iepriekšējo - tātad 77.1pantu, tad tur pieeja ir cita; proti, ja cilvēks piedalās attiecīgajā bruņotajā konfliktā, tad viņš var tikt saukts pie kriminālatbildības neatkarīgi no tā, kurā pusē viņš nolēmis karot. Šeit mēs neizšķiram “pareizo” vai “nepareizo” pusi. Un to ir ļoti svarīgi ievērot, jo pēc pirmā lasījuma tika uzdots jautājums: kas notiks, ja Latvijas pilsonis, piemēram, nolems palīdzēt tai pusei, kura šajā gadījumā mēģina apkarot dumpinieku darbību, cenšas nepieļaut, teiksim, valsts sašķelšanu vai kādu citu noziedzīgu darbību? Tas nav pieļaujams! Tātad principā arī šajos gadījumos cilvēku var saukt pie atbildības. Nākamais svarīgais punkts - par humanitārām darbībām. Tātad mūsu nolūks nekādā gadījumā nav paredzēt atbildību par humanitāro darbību veikšanu, par palīdzību civiliedzīvotājiem, un Latvijai ir vairākas starptautiskas saistības, kas pirmām kārtām izriet no 1949.gadā noslēgtajām Ženēvas konvencijām - tad vairākām vismaz... nu, trīs konvencijas noteikti var tikt minētas. Ir jāņem vērā, ka darbība, ko veic Sarkanais Krusts, arī atbalstāma, un šajos gadījumos arī nevar būt atbildība. Ja būs arī kāda cita organizācija, kas veic līdzīgas darbības, humanitāra rakstura darbības, tad persona nevar tikt saukta pie kriminālatbildības. Tas ir tāds neliels ieskats tajos jautājumos, par kuriem mēs vakar diskutējām. Bet saistībā ar priekšlikumu mēs saņēmām vienu Juridiskā biroja priekšlikumu, kas savā būtībā ir redakcionāls un kas piedāvā vārdus “nav savienojuma” aizstāt ar vārdiem “ir pretrunā”. Ko nozīmē - “ir pretrunā”? Proti, saturs nekādā gadījumā nav grozīts, un būtībā 77.1 pantā un 77.2 pantā ir lietota līdzīga terminoloģija. Priekšlikums ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.".
- 2015_02_12_285-seq23 spokenText "Paldies. Viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Solvitas Āboltiņas, Gaida Bērziņa, Kārļa Šadurska, Eināra Cilinska, Augusta Brigmaņa un Edgara Putras iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 23, atturas - 9. Likumprojekts komisijai nodots. Nākamais darba kārtības punkts... Jā, nākamais darba kārtības punkts ir saistīts ar grozījumiem likumā “Par pašvaldībām”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kaimiņa, Brīvera, Bondara, Šica, Viļuma, Liepiņa, Ruka un Kleinbergas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni no zāles: “Jā!”) Deputāti iebilst. Līdz ar to mums nepieciešams balsojums. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kaimiņa, Brīvera, Bondara, Šica, Viļuma, Liepiņa, Ruka un Kleinbergas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 54, atturas - 6. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Meža likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots. Godātie kolēģi! Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “O! Tas svarīgi!”) “Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Dzintaram Zaķim šā gada 5.februārī”. Deputāts Dzintars Zaķis ir lūdzis Saeimas Prezidiju piešķirt viņam atvaļinājumu šā gada 5.februārī. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un šodien Saeimas sēdē par to informē deputātus. Arī deputāts Romāns Mežeckis ir lūdzis piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 5.februārī. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un Saeimas šodienas sēdē par to informē deputātus. Nākamais darba kārtības punkts - “Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ņikitam Ņikiforovam šā gada 12.februārī”. Deputāts Ņikita Ņikiforovs ir lūdzis Saeimas Prezidiju piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 12.februārī. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un Saeimas šodienas sēdē par to informē deputātus. Nākamais darba kārtības punkts - “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ilmāram Latkovskim no šā gada 25.februāra līdz 26.februārim”. Par šo jautājumu mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ilmāram Latkovskim no šā gada 25.februāra līdz 26.februārim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Atvaļinājums deputātam Ilmāram Latkovskim ir piešķirts. Nākamais darba kārtības punkts - “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Hosamam Abu Meri šā gada 19.martā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Hosamam Abu Meri šā gada 19.martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Atvaļinājums deputātam Hosamam Abu Meri ir piešķirts. Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”, mums jālemj par vēl diviem iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā. Juridiskā komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu lūdz iekļaut likumprojektu “Grozījums Meža likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā šodienas sēdes darba kārtībā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta. Un tātad sākam izskatīt sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
- 2015_02_12_285-seq22 spokenText "Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Elksniņa kungam, protams, kā politiķim ir viegli un patīkami runāt par banku peļņu, slaucamajām govīm, tankiem un visu ko citu. Tomēr es arī aicinātu Elksniņa kungu pavērtēt minētos priekšlikumus kā juristam. (No zāles dep. A.Elksniņš: “Nu beidz taisnoties!”) Un man kā Maksātnespējas likuma 147.panta sestās daļas autoram ir tiesības izvērtēt, ko tad mēs vispār saprotam ar šo nolikto atslēgu principu un ko tas vispār nozīmē. Mēs tiešām daudz par to runājam. Tātad, kolēģi, personai, parādniekam, kurš vēlēsies kvalificēties šim procesam, būs jāsamaksā valsts nodeva - apmēram 70 eiro -, jāsamaksā procesa depozīts - divas minimālās mēnešalgas, jāsagatavo pieteikums tiesai, kas dažkārt varbūt nav nemaz tik vienkārši, jo, iespējams, ir jāpiesaista kāds profesionālis... Tālāk tiesai ir jāvērtē maksātnespējas procesa pazīmju esamība. Tiesa var noraidīt minēto pieteikumu, līdz ar to process izbeidzas. Ja gadījumā tiesa pieteikumu apmierina, tad tiesa ieceļ administratoru. Tālāk tiek noteikts kreditora pieteikšanās termiņš, kas kopumā var sasniegt apmēram sešus mēnešus. Pēc šī termiņa tiek izziņota izsole, un tikai pēc tam, kad tiesa apstiprina izsoles aktu, tiesa lemj par atlikušās saistības dzēšanu. Šajā gadījumā tiesai, cita starpā, būtu jāvērtē arī tas, vai šis ir parādnieka vienīgais mājoklis. Un gadījumā, ja izrādīsies, ka parādniekam pieder vēl kāds cits īpašums, tad minēto normu uz šo procesu attiecināt nevarēs. Kā mēs redzam, šis process varētu ilgt apmēram, nu, kā minimums - pusgadu, maksimums - vienu gadu. Un process nebūt nav vienkāršs. Tātad tas ir tas, ko mēs saprotam ar nolikto atslēgu principu. Turklāt man ir jānorāda arī tas, ka šis minētais regulējums neattiecas uz iepriekš noslēgtajiem darījumiem. Tātad mēs jau nobalsojām par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kur ir piedāvāts līdzīgs princips, kas savukārt dos iespēju patērētājam izvēlēties atbildības apmēru, nepiemērojot šo maksātnespējas procesu, kas, mūsuprāt, tomēr ir ļoti svarīgi. Runājot par saistību dzēšanas termiņiem. Kolēģi ļoti vienkārši var pavērtēt Maksātnespējas likuma 155.pantu un mūsu iesniegtos priekšlikumus. Tātad - kādi ir ieguvumi un kādi ir zaudējumi? Paņemsim dažas normas un pavērtēsim! Piemēram, Maksātnespējas likuma 155.pantā ir otrā daļa, kur ir noteikta procedūra, ka gadījumā, ja parādnieks sedz vismaz 50 procentus no kopējām saistībām, tad saistību dzēšanas termiņš samazinās uz pusi, tātad par sešiem mēnešiem. Tālāk ir norma, kas nosaka parādnieka atbrīvošanu no saistībām, ka gadījumā, ja parādnieks sedz vismaz 35 procentus no kopējām saistībām, tad attiecīgais termiņš samazinās par 12 mēnešiem. Savukārt atbilstoši normai, kas nosaka, ka gadījumā, ja parādnieks sedz vismaz 20 procentus no kopējām saistībām, tad attiecīgais saistību dzēšanas termiņš samazināsies par 18 mēnešiem... tātad faktiski arī uz pusi, kas ir 18 mēneši. Tālāk. Šis piedāvātais regulējums 155.pantā parāda gradāciju, vērtējot attiecīgi 155.panta ceturtās daļas 1.punktu salīdzinājumā ar pašreizējo regulējumu. Tātad, ja stāsies spēkā mūsu piedāvājums, tad šāda apmēra saistību dzēšanas termiņi samazināsies uz pusi, tas ir, par 12 mēnešiem. Vienīgi attiecībā uz 155.panta ceturtās daļas 2.punktu saglabāsies tādi paši saistību dzēšanas termiņi, proti, 2 gadi. Arī attiecībā uz saistībām, kuras ir lielākas par 150 tūkstošiem eiro, pēc bankrota procedūras pabeigšanas saistību dzēšanas termiņš samazināsies par 6 mēnešiem. Tāda ir priekšlikuma būtība Maksātnespējas likumā. Lūgums atbalstīt!".
- 2015_02_12_285-seq21 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Gaidim Bērziņam. Viņš runās “par” likumprojekta nodošanu komisijai.".
- 2015_02_12_285-seq20 spokenText "Cienījamie kolēģi, es varbūt atgādināšu jums vienu ziņu, kura ir nākusi klajā vakardien, par to, ka 2014.gadā strādājošo banku peļņa Latvijā ir bijusi 311 miljoni eiro. Sanāk tā, ka Latvijas sabiedrība gan pagājušajā gadā, gan visos iepriekšējos gados ir bijusi tāda kā slaucamā govs. Un visi no jums ļoti labi zina tirgus likumus, to, ka lielā mērā Latvijas valsts neregulē ne to, cik liela būtu komercbanku kreditēšanas politika, ne to, cik lielas būtu procentu likmes, ne to, cik liela būtu arī pieprasāmā pirmā iemaksa. Līdz ar to nav jebkāda veida argumentu, saistības ar minēto likumprojektu un nolikto atslēgu principu, ar to, ka bankas ir spiestas palielināt pirmo iemaksu likmes un arī procentus... nav nekādas saistības. To tās darīja pirms nolikto atslēgu principa ieviešanas, to tās darīja arī pēc tam, to tās var darīt arī rītdien - bez jebkāda veida ietekmes. Un tagad ir jautājums. Kurš no jums varētu pateikt, ka pie tā, ka 400 tūkstoši cilvēku ir aizbraukuši no Latvijas valsts, nav vainīgas Latvijas... Latvijā strādājošās bankas... pie tā, ka cilvēki ir izceļojuši no valsts? Lai viņš vienkārši pieceļas! Nu, redziet, neviens kājās neceļas. Bankas ir vainīgas pie tā, ka cilvēki ir aizbraukuši. Bet atgādināšu, ka šodien šis jautājums ir tā iemesla dēļ, ka 11.Saeimā visi jūs esat atbalstījuši nolikto atslēgu principa iestrādāšanu likumā. Un tāds bija toreiz priekšvēlēšanu solījums, kuru toreiz jūs atbalstījāt. Un es jums varu pateikt: katrs no jums, katra politiskā partija uz tā rēķina ir ieguvusi procentpunktus, atbalstīdama šīs idejas ieviešanu. Respektīvi, var prezumēt, ka katrs piektais deputāts parlamentā ir ievēlēts tā iemesla dēļ, ka tā politiskā partija 11.Saeimā ir atbalstījusi nolikto atslēgu principa ieviešanu. Toreiz jūs atbalstījāt šīs idejas ieviešanu. Bet kas notiek šodien? Vēlēšanas ir pagājušas, jums priekšā ir četri gadi darba, un tagad jums pēkšņi pielec, ka jūs varat tos pašus vēlētājus, kuri jūs atbalstījuši, vienkārši uzmest. Vislielāko izbrīnu visā šajā stāstā man tiešām izraisa Nacionālā apvienība. Nu, šodien viņi laikam ir iegādājušies Zatlera tankus: tik cieta pozīcija par nolikto atslēgu principu kā Nacionālajai apvienībai, manuprāt, nevienai no politiskajām partijām nav bijusi priekšvēlēšanu gaisotnē! Par to stāvēja un krita visi Nacionālās apvienības deputāti, metās aizstāvēt minēto ideju. Bet šodien viņi ir vieni no tiem, kuri ir parakstījuši minēto likumprojektu, vieni no tiem, kuri lobē bankas. Vieni no tiem! Tagad Gaidis Bērziņš ies uzstāties un stāstīs mums... teiks viedas runas par to: “Nu pēkšņi mēs padomājām, ka tas princips nebūtu tomēr ieviešams un ka nebūtu arī ieviešami tie saīsinātie maksātnespējas procesa termiņi, par kuriem mēs - nu, vismaz daļa no jums - jau esam izsprieduši 11.Saeimā!” Un kas šodien notiek? Jūs īstenībā neesat pat deputāti! Jūs esat vienkārši cilvēki, kuri iet banku pavadā! Anotācija, regulējums, priekšlikumi - tie ir Latvijas Komercbanku asociācijas priekšlikumi, kuri ir pārrakstīti vārds vārdā! Jūs man tomēr piedodiet, bet vai tiešām jums nav kauna?! Jūs varētu vismaz komatus tur salikt pa starpu kaut kādus, lai tas būtu vismaz jūsu priekšlikums, nevis banku! Un šodien jūs diskreditējat minēto ideju. Iepriekš Jūs apdejojāt bankas, šodien jūs apdejojat Latvijas tautu. Bet bankas jau nebūs mierā ar šo, nesamierināsies. Pirms nākamajām vēlēšanām jūs atkal apdejosiet bankas un atkal tās uzmetīsiet. Un šī ideja, šī tēze nav nekādas saistības ne ar jūsu iekšējo pārliecību, kuru jūs uzturējāt iepriekš, ne ar jūsu solījumu patiesumu un augstām cilvēciskām vērtībām, kurām, kā jūs uzskatāt, ir jāpiemīt Saeimas deputātiem. Jūs vienkārši esat... Ļoti atvainojos, es negribētu iet uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, bet teikšu tā: tiešām tas ir nožēlojami. Tas tiešām ir ļoti nožēlojami! (Frakcijas SASKAŅA aplausi. Dep. Dz.Zaķa starpsaucieni.)".
- 2015_02_12_285-seq19 spokenText "Paldies. “Pret” neviens nav pieteicies runāt, bet deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Āboltiņas, Gaida Bērziņa, Šadurska, Cilinska, Brigmaņa un Putras iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 23, atturas - 5. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Gaida Bērziņa, Šadurska, Cilinska, Brigmaņa un Putras iesniegto likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam. Viņš pieteicies runāt “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.".
- 2015_02_12_285-seq18 spokenText "Godātie kolēģi, tā nu iznāk, ka es piesakos par runasvīru, virzot katru no šiem likumprojektiem. Šī ir analoģiska situācija, tikai no otras puses - no kredīta ņēmēja puses. Tātad, ja kredīts vai daļa no kredīta tiek dzēsta, tad kredīta atmaksas summa tiek samazināta, tādējādi šie gūtie, nu, varētu teikt, ienākumi nav arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa objekts. Līdz ar to ar šiem diviem likumprojektiem - par uzņēmumu ienākuma nodokli un par iedzīvotāju ienākuma nodokli - mēs abām pusēm - gan kredīta devējam, gan kredīta ņēmējam - atvieglojam iespējamās sarunas par parāda saistību... atlikušo veco parādu saistību samazināšanu. Paldies. Aicinu atbalstīt.".
- 2015_02_12_285-seq17 spokenText "Viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Āboltiņas, Gaida Bērziņa, Šadurska, Cilinska, Brigmaņa un Putras iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 23, atturas - 5. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Gaida Bērziņa, Šadurska, Cilinska, Brigmaņa un Putras iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Bez tam deputāts Kārlis Šadurskis ir pieteicies runāt “par”. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.".
- 2015_02_12_285-seq16 spokenText "Godātie kolēģi! Klausoties Pimenova kunga emocionālo runu, es jutos kā absurda teātrī (No zāles I.Zariņš: “Kā anekdotē!”), jo šeit runa bija par visu ko - par pirmo mājokli, par kreditēšanu valstī vispār un... vienīgi nebija neviena vārda par likumprojekta būtību. Likumprojekts ir ļoti īss. Un, godātie kolēģi, par ko ir runa šajā likumprojektā? Ja kreditētājs ar aizņēmēju ir rakstiski vienojušies par kredīta saistību samazināšanu vai dzēšanu, tad aizdevējam šādi aizdevuma samazināšanas vai dzēšanas izdevumi ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem un līdz ar to netiek aplikti ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Godātie kolēģi, mazliet padomājiet, par ko mēs balsojam šajā likumprojektā! Šeit ir runa par vecajiem kredītiem, šeit ir runa par tiem kredītiem, kur ķīla ir jau atsavināta, bet saistību daļa ir palikusi. Tātad šis likumprojekts dod papildu interesi bankai būt pielaidīgākai sarunās ar aizdevēju... ar kredīta ņēmējiem, kuri nevar nokārtot savas saistības, lai no dzēstajām saistībām viņiem nebūtu jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis. Šī ir valsts pretimnākšana, lai radītu labvēlīgāku situāciju sarunām par veco kredītsaistību dzēšanu. Pimenova kungs, vai jūs vispār... laikam nedrīkstu teikt “apjēdzat”, man jāsaka “saprotat”, par ko jūs aicināt deputātus balsot? Jūs aicināt balsot par to, lai bankām nebūtu nekādas intereses piedalīties veco kredītsaistību dzēšanā. Mīļais Pimenova kungs, attopieties! (Daži frakcijas VIENOTĪBA deputāti aplaudē.)".
- 2015_02_12_285-seq15 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. Viņš pieteicās runāt “par” likumprojekta nodošanu komisijai.".
- 2015_02_12_285-seq14 spokenText "Godātais Prezidija priekšsēdētājas biedri! Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Mūsu priekšā ir visādā ziņā apbrīnojams dokuments. Likumprojekta anotācijas pirmās sadaļas trešajā ailē, ja paskatīsieties, pilnīgā mierā, bezrūpībā un pašpaļāvībā ir norādīti likumprojekta īstie autori, pat nemēģinot slēpt, kā intereses pauž gan šis likumprojekts, gan arī trīs pārējie darba kārtībā kopā sajūgtie likumprojekti, līdz ar to padarot likumprojektu iesniegušos respektējamos politiķus, mūsu kolēģus deputātus, drīzāk par saviem izsūtāmajiem zēniem. Šo likumprojektu kopsistēmu veido četri likumprojekti, kā mēs redzam. Tie ir: patlaban skatāmais likumprojekts, kā arī likumprojekti “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” un “Grozījumi Maksātnespējas likumā”. Atbalstot šo skatāmo likumprojektu, nozīmē atbalstīt arī nolikto atslēgu principa piemērošanas atcelšanu hipotekārajā kreditēšanā. Pēc tam, kad bankas lobijiem neizdevās nepieļaut nolikto atslēgu noteikumu nostiprināšanu Maksātnespējas likumā, tika iedarbināta pātaga - ne ar ko neslēpta sabiedrības šantāža ar hipotekārā kredīta pirmā maksājuma un kredīta cenas palielinājumu, pirmā mājokļa iegādes valsts programmas izjaukšanu. Un tagad skādi nodarījušam likumdevējam piedāvā burkānu, proti, saglabājot savu politisko seju, ar tīru sirdsapziņu dot patērētājam izvēles brīvību - konkrēti, savas saistības ierobežot ar ieķīlātā īpašuma nodošanu kredīta devējam vai palikt pilnīgi atbildīgam par aizdevuma atmaksu. Tomēr jebkurš, kas daudzmaz saskāries ar banku biznesu, zina, ka bankas atradīs simtiem paņēmienu, kā atbaidīt klientus no bankām neizdevīga, bet ar šo likumu tām uzspiesta produkta. Tas, kas zem šīs liekulīgās, it kā brīvās izvēles parakstās ar vieglu sirdi un aizbildinoties ar ekonomisko nepieciešamību, piemēram, ļaut jaunajām ģimenēm iegūt pirmo mājokli vai mazināt īres tirgus cenu... parakstās vai varbūt neparakstās, tomēr atbalsta tie deputāti, kas pērnā gada 25.septembrī, vēl 11.Saeimā, balsoja “par” nolikto atslēgu principa nodrošināšanu ar grozījumiem Maksātnespējas likumā. Un tas liecina, ka viņi nesaprot tagad, kā arī nesaprata tad, kādēļ tika ieviests šis princips hipotekārajā kreditēšanā, nesaprata šī principa ekonomisko jēgu. Un līdz ar to, skatot šo konkrēto likumprojektu, mēs nevaram vienkārši nepieminēt šo ekonomisko jēgu, kura īstenībā ir visas šīs sistēmas pamatā. Šī jēga nav palīdzība grūtībās nonākušiem aizņēmējiem. Nolikto atslēgu principa misija ir nodibināt tirgū tādus regulēšanas noteikumus, kas liek bankām aizdot pret ieķīlātā īpašuma vērtību, bet komerciāli bīstamu padara kreditēšanu pret aizņēmēja spēju atdot bankai visus savus aktīvus līdz pat pēdējam diegam. Ja bankas aizdod pret ieķīlātā īpašuma vērtību, tām kļūst komerciāli riskanti izsniegt tādus kredītus, kas pārsniedz ieķīlātā īpašuma vērtību, un ar to uzpūst cenas nekustamo īpašumu tirgū. Šāds regulējums nevis sadārdzina mājokļus, bet - otrādi! - padara tos vairāk pieejamus. Turpretī ierosinātais divu ātrumu kreditēšanas mehānisms, kuru mēs tagad skatām, atstāj iespēju kreditēt pret aizņēmēja apņemšanos, nevis pret īpašumu, un tas padara visu šā likumprojekta sistēmas ieceri bezjēdzīgu, mudina kreditoros alkatību, saglabā un uztur, nevis novērš esošo bezatbildīgās hipotekārās kreditēšanas praksi. Un tā nemaz nav pirmā mājokļa programmas glābšana, kā to pauž šā likumprojekta apoloģēti un arī cienījamais Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs. Tā ir ar valsts vārdu apsvētīta pirmā mājokļa iegādātāja grūšana kredīta atmaksāšanā visa sava mūža laikā. Šis likumprojekts, tāpat kā arī atlikušie trīs likumprojekti, ir uz neobjektīviem pieņēmumiem pamatots, virzīts no viena - tiesa, ekonomiski ļoti spēcīga! - sabiedrības slāņa savtīgām interesēm un ir pretrunā ar visas sabiedrības ilgtermiņa attīstības prasībām. Šādu likumprojektu atbalstīt nevar. Balsojiet “pret”, kolēģi! (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)".
- 2015_02_12_285-seq13 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Āboltiņas, Gaida Bērziņa, Šadurska, Cilinska, Brigmaņa un Putras iesniegtā likumprojekta “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 24, atturas - 6. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Gaida Bērziņa, Šadurska, Cilinska, Brigmaņa un Putras iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Vārds deputātam Igoram Pimenovam. Viņš pieteicies runāt “pret”.".
- 2015_02_12_285-seq12 spokenText "Godātie kolēģi! Ja stāstnieks Zariņa kungs būtu mazāk aizrāvies ar vecu anekdošu pārlasīšanu un auto katalogu pētīšanu, bet vairāk pievērsies konkrētajiem likumprojektiem, kā arī visiem banku darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem Latvijas Republikā, tad droši vien šīs runas nebūtu bijis. Kas ir galvenais šajā likumprojektā? Ka paralēli nolikto atslēgu principam, kurš kā vienīgais stātos spēkā 1.martā, ja mēs negrozītu šo likumu, tiek piedāvāta otra iespēja. Un kredīta devējam ir obligāti jāinformē klients par abām iespējām, jāizstrādā maksājumu grafiks un jāļauj brīvi izvēlēties kredīta ņēmējam. Kāda būs šī izvēle? Es jums minēšu vienkāršu piemēru. Ja tiek ņemts hipotekārais kredīts nekustamā īpašuma iegādei, kas, piemēram, maksā 40 tūkstošus eiro, tad līdzšinējā prakse, pirms vēl tika iestrādāts nolikto atslēgu princips normatīvajā bāzē... līdzšinējā prakse bija tāda, ka pirmā iemaksa bija apmēram 15 procenti, tas būtu 6 tūkstoši eiro. Pie nolikto atslēgu principa pirmā iemaksa, kā mēs redzam jau šobrīd, hipotekārajā kreditēšanā ir pieaugusi līdz 30 un varbūt vairāk procentiem. 30 procenti no 40 tūkstošiem būtu 12 tūkstoši eiro. (No zāles dep. I.Zariņa starpsaucieni.) Tātad ir starpība - pirmā iemaksa 6 tūkstoši eiro vai 12 tūkstoši. Es esmu saņēmis ļoti daudz signālu no jaunajām ģimenēm, kuras ir vienkārši izbrīnītas par šo situāciju, ka, ejot uz banku pēc kredīta pat ar valsts atbalstu pirmajam mājoklim tās nekvalificējas, jo nevar samaksāt šo pirmo iemaksu. Savukārt Zariņa kunga teikto, ka kredīta devējam ir tiesības piemērot katram no kredīta līguma projektiem atšķirīgus noteikumus... godātie kolēģi, šo frāzi varēja rakstīt likumā un varēja arī nerakstīt likumā, jo Latvijā bankas pagaidām vēl nav nacionalizētas. Ministru prezidents pagaidām vēl neizstrādā banku cenrādi, un, protams, bankām ir šīs iespējas, un tās vienmēr pastāvēs, kamēr mums būs brīva konkurence kredītiestāžu jomā. Un, protams, kredītiestāde izstrādā savus noteikumus, lai līdzsvarotu riskus gan kredīta ņēmējam, gan kredīta devējam. Godātie kolēģi, pieņemot šos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, mēs vienkārši paveram... atkal atveram hipotekārā kredīta iespējas, kuras pagājušā gada pēdējā ceturksnī, gaidot jauno normatīvo aktu spēkā stāšanos, diemžēl Latvijā ir sarukušas vairāk nekā par 30 procentiem. Tā ka, godātie kolēģi, tā ir mūsu izvēle, vai Latvijā pastāv hipotekārā kreditēšana vai nepastāv. Paldies.".
- 2015_02_12_285-seq11 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. Viņš runās “par” likumprojekta nodošanu komisijām.".
- 2015_02_12_285-seq10 spokenText "Labrīt, kolēģi! Labrīt, priekšsēdētājas vietas izpildītāj! Vai mani var dzirdēt? Ļoti labi! Šodien mēs izskatām likumprojektu paketi, kas ir saistīta ar tā saukto nolikto atslēgu principu. Šis ir viens no šādiem likumprojektiem. Diemžēl par šo likumdošanas procesu ir jāteic, ka tas atgādina sižetu no anekdotes... (No zāles: “Atkal!”) Jā, par to, ka zvēri ir sanākuši kopā un nolēmuši uzspēlēt pokeru. Lācītis - šeit nav nekādas analoģijas ar zemtekstiem! - dala kārtis, skatās uz pārējiem spēles dalībniekiem un visiem saka... Tur sēž vilks, zaķītis, lapsa, pārējie zvēri. Viņš dala kārtis un saka: “Spēlēsim godīgi, bez blēdīšanās, lai viss būtu pa godīgam! Tas, kurš blēdīsies, dabūs pa purnu - pa savu rudo blēdīgo purnu!” Apmēram tieši tāpat ir ar šiem pašiem likuma grozījumiem. Tiek stāstīts... tie, kas virza tos, stāsta, ka tas viss ir vajadzīgs sabiedrības interesēs, ka sabiedrība no tā iegūs. Lai gan patiesībā viņi jau ļoti labi zina, kurš iegūs uz šo likuma grozījumu rēķina un uz ko tie mērķēti. Un tieši tāpēc šis likumprojekts, lai gan tā ir vienota pakete, tiek viltīgi sašķelts pa dažādām komisijām, lai neviens lāgā nesaprastu, kas tad īsti notiks. Neskatoties uz to, ka grozījumi Maksātnespējas likumā (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru. No zāles dep. J.Urbanovičs: “Jāatver! Kaut kas klauvē!”)... Ar šo likumprojektu ir strādājusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, taču nez kāpēc tiek novirzīts... šie grozījumi tiek novirzīti pavisam citai komisijai. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tiek atstāti tikai šie grozījumi šinī likumā, tas ir, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas patiesībā... šie grozījumi ir vienkārši kā piesegs, lai piesegtu tos bankām nepieciešamos grozījumus, kas ļautu tām atkal tālāk īstenot parādu verdzības principu. Tā ir viena lieta. Tālāk. Paskatīsimies, ko tad piedāvā šie brašie priekšlikumi, kuri tiek pasniegti tautai kā iespēja, ka nu tai būs izvēles iespējas! Pirmais teikums: “Kredīta devējs un patērētājs kredīta līgumā drīkst vienoties, ka pietiks ar nodrošinājuma nodošanu kredīta devējam, lai atmaksātu kredītu.” Atvainojiet! Ja mēs likumā to nebūtu... ja tagad to te neierakstīsim, tad viņiem nebūs tādas iespējas vienoties? Ziniet, es jums gribu pateikt, ka tādas vienošanās jau tiek noslēgtas, ir reālas kredīta institūcijas, kuras strādā uz šādiem nosacījumiem un jau vienojas - bez visiem šiem ierakstiem, ko jūs tagad taisāties ierakstīt un pasniegt kā iespēju, kuru jūs radīsiet. Piemēram, banka “Citadele”, jā. Tālāk tiek runāts par to, ka būs divas... ka kredīta devējam būs jāpiedāvā patērētājam divi kredīta līguma projekti. Un tālāk šinī pašā tekstā tiek pateikts, ka kredīta devējam ir tiesības piemērot katram no kredīta līguma projektiem atšķirīgus nosacījumus, noteikumus. Ko tas nozīmē? Šeit nekur netiek atrunāts, uz kādiem principiem šie noteikumi tiks veidoti. Un patiesībā... ja likuma grozījumi tiek virzīti šādā redakcijā, tad patiesībā tie patērētājam nenodrošinās nekādu iespēju izvēlēties. Tieši otrādi! Tie nodrošinās bankām, kredīta devējiem iespēju īstenot sev nepieciešamo spēli. Jo - raugiet analoģisku situāciju! Mēs tikpat labi ar likumu varētu izdomāt, ka katram Opel pārdevējam ir jāpārdod arī Volkswagen uz šādiem pašiem nosacījumiem. Bet jūs paši izdomājat, uz kādiem nosacījumiem jūs tos pārdosiet. Tas ir tas, ko jūs tagad piedāvājat! Un ko izdarīs Opel tirgotājs? Viņš teiks: “Labi, nav problēmu! Lūdzu, nāciet uz mūsu salonu, tur stāvēs gan Opel, gan Volkswagen. Tikai Opel jūs varēsiet nopirkt par dīlera izdevīgo cenu, savukārt Volkswagen būs Lamborghini cena.” Jautājums ir: ko izvēlēsies patērētājs, kas nāks izvēlēties šos nosacījumus? Tāpēc, kolēģi, tas ir acīm redzami, ka visa šī iniciatīva ir virzīta nevis tāpēc, lai dotu patērētājam kādas izvēles iespējas, bet gan patiesībā tādēļ, lai dotu bankām atkal iespēju realizēt parādu verdzības principu, piespiežot patērētāju izdarīt tām izdevīgo izvēli. Es aicinu šādu likumprojektu neatbalstīt un paskatīties, pirms jūs balsosiet, savā sirdsapziņas spogulī, cik ruds ir jūsu atspulgs tajā.".
- 2015_02_12_285-seq9 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Gaida Bērziņa, Eināra Cilinska, Riharda Kola, Jāņa Dombravas un Ilmāra Latkovska iesniegtā likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 28, atturas - 21. Likumprojekts komisijām nav nodots. Pārejam pie nākamās apakšsadaļas - “Par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Gaida Bērziņa, Šadurska, Cilinska, Brigmaņa un Putras iesniegto likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Kā jau es teicu, saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Viņš pieteicies runāt “pret”.".
- 2015_02_12_285-seq8 spokenText "Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Ļoti daudz viedu vārdu ir izskanējis no Viļuma kunga, atbalstot ideju par debates uzsākšanu attiecībā uz atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu. Bet es vēlētos atgādināt, ka ar tādiem pašiem vārdiem trīs gadus atpakaļ viņš ir balsojis “pret” tautas vēlēta Valsts prezidenta iniciatīvu. (Starpsaucieni: “Ooo!”, frakcijas SASKAŅA un ZZS frakcijas deputāti aplaudē.) Un kā reiz jūs, Viļuma kungs, toreiz (Starpsaucieni.)... Un kā reiz jūs, Viļuma kungs, toreiz, atrodoties Zatlera Reformu partijā un būdams koalīcijā ar VIENOTĪBU un Nacionālo apvienību, degradējāt tautas vēlēta prezidenta ideju un faktiski to nevirzījāt, torpedējot jebkādas iniciatīvas, ko mēs toreiz, trīs gadus iepriekš, iesniedzām. (No zāles dep. K.Šadurska u V.Spolīša starpsaucieni.) Šī debate... šī debate ir kā reiz trīs gadus veca vismaz attiecībā uz Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu. Un ko sakām mēs? Cienījamie kolēģi, mums ir ierosinājums, ka Valsts prezidents būtu jāvēlē Latvijas tautai. (No zāles dep. I.Vinķele: “Tas ir cits jautājums!”) Šajā situācijā jūs vēlaties vienīgi panākt stāvokli, kurš ir kādreiz bijis attiecībā uz jūsu, Viļuma kungs, iepriekšējā priekšnieka, Zatlera, ievēlēšanu par Saeimas priekšsēdētāju, un jūsu politiskās ambīcijas nav saistītas ar minētās idejas atbalstu vai arī neatbalstu. Tā ir vienkārši naidpilna attieksme pret tautas vēlēta prezidenta iniciatīvu, vēloties šodien panākt nākošā Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu, lai nepiedzīvotu koalīcija to kaunu, ko kādreiz VIENOTĪBA panāca ar Zatlera neievēlēšanu par Saeimas priekšsēdētāju. (No zāles dep. I.Vinķeles starpsaucieni.) Un es jums vēl vairāk atgādināšu, kas bija toreiz. Kad bija aizklāts balsojums, pirms kura VIENOT��BA bija solījusi atbalstu Zatlera kungam kā Saeimas priekšsēdētājam, viņi pēc balsojuma visiem skaļi bija stāstījuši, ka, nu, piedodiet, mēs bijām Zatlera kungu uzmetuši visā šajā pasākumā. Un aizklātais balsojums kā reiz toreiz deputātiem, kuri veidoja koalīciju, nodrošināja sirdsapziņas balsojumu. Par ko jums tagad ir debates? Par to, ka jūs, atsevišķas partijas šajā Saeimā, vēlaties savā starpā vienoties bez jebkāda veida debatēm, bez jebkāda veida argumentācijas par nākamo Valsts prezidenta amata kandidātu un vēlēt viņu atklātā procedūrā, pakļaujot to savai tik tiešām gaiteņu un kuluāru paslepu norunai ar saturisku vienošanos, lai nokontrolētu visu jūsu starpā esošo Valsts prezidenta kandidātu. (Zālē frakcijas SASKAŅA un ZZS frakcijas aplausi.)".
- 2015_02_12_285-seq6 spokenText "Paldies. Tātad, ja tu nenospiedīsi šo pogu, tu kļūsi par pārstāvi jaunai politisko partiju apvienībai ar nosaukumu “Zaļo Zemnieku Saskaņa No sirds aizklātam prezidentam”. (Starpsaucieni no frakcijas SASKAŅA: “Ui!”.)".
- 2015_02_12_285-seq5 spokenText "Labi! Jūs varat pabeigt savu teikumu.".
- 2015_02_12_285-seq4 spokenText "Es lūdzu pabeigt domu... vienu teikumu. (Starpsaucieni no frakcijas SASKAŅA: “Lai pabeidz! Lai pabeidz!”)".
- 2015_02_12_285-seq2 spokenText "(No zāles dep. J.Urbanovičs: “Latgaliski!”) Labrīt! Cienījamā... Cienījamais sēdes vadītāj! Dāmas un kungi! Ar šādiem vai apmēram šādiem vārdiem mēs parasti sākam savas runas no tribīnes, taču šoreiz vēlos īpaši uzrunāt tevi. Jā, tieši tevi – Latvijas Republikas 12.Saeimas deputāt! Tieši tu esi Latvijas tautas gribas paudējs. Tu esi izpelnījies sabiedrības atbalstu. Tu esi apņēmies pildīt savus pienākumus godprātīgi un pēc labākās apziņas. Vai patiešām esi pārliecināts, ka tu ar savu rīcību un darbību vairo sabiedrības uzticēšanos Saeimai? Šis likuma grozījums ierosināts, lai pirmām kārtām vairotu sabiedrības uzticēšanos tev, tevis pieņemtajiem lēmumiem un tevis ieceltam Valsts prezidentam. Vai tiešām tu domā, ka Latvija nav pelnījusi tikpat labu vai vēl labāku prezidentu, kāds tas ir Lietuvā un Igaunijā? Vai tiešām tev, lai pieņemtu savu lēmumu, ir jāslēpjas aiz augusta vai februāra muguras? Zaļo un Zemnieku savienības argumentu pret atklātu balsojumu, ka šādi ievēlēts prezidents jutīšoties nepilnvērtīgs, ka viņš tā īsti nevarēšot pārstāvēt visu tautu, jo visi zināšot, ka par viņu balsojuši... kas par viņu balsojuši, par absurdu ir nosaucis pat tev labi zināmais Aivars. Jā, tas pats Aivars Ozoliņš! Vai tu pats zini... Tu jau īstenībā tiešām zini, ka jau visas valsts amatpersonas, pilnīgi visas, izņemot Valsts prezidentu, tiek ievēlētas atklāti. Deputātu balsojumi ir publiski pieejami – par Saeimas priekšsēdētāju, par visu Saeimas Prezidiju, par valsts kontrolieri, par Valsts kontroles padomes locekļiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju un Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju un viņa vietnieku, par Latvijas Bankas prezidentu, viņa vietnieku un Latvijas Bankas padomes locekļiem, par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku, tiesībsargu, par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāju un šīs padomes locekļiem, par ģenerālprokuroru, par Augstākās tiesas priekšsēdētāju, par Nacionālo bruņoto spēku komandieri un Augstākās izglītības padomes locekļiem. Tikai balsojums par Valsts prezidentu pagaidām paliek vienīgais aizklātais balsojums Saeimā. Es to vienkārši atgādinu, ja tu esi aizmirsis. Janvāra sākumā Agešina kungs no šīs tribīnes mēģināja Saeimas deputātus kaunināt, sakot, ka vairums partiju tak esot iestājušās par tautas vēlētu Valsts prezidentu, tāpēc par šo atklātā balsojuma priekšlikumu nemaz vairs neesot jēgas runāt. Atļaušos atgādināt, ka tautas vēlētu Valsts prezidentu Latvija ieraudzīs ne ātrāk par 2019.gadu un tai idejai vēl būs jāiegūst divas trešdaļas Saeimas atbalsta visos trijos lasījumos. Tāpēc neļauj sev jaukt galvu! Vēlos tev atgādināt, ka šajā likumprojektā jau ir runa par Valsts prezidenta ievēlēšanu 2015.gadā, un, lūdzu, netēlo nezinīti, it kā tu nesaprastu! Ja tā padomā, tad no sirds jāpriecājas, ka pagājušajā nedēļā tu nenobalsoji par šī likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijās, jo tad šo jautājumu, piemēram, Juridiskā komisija, visticamāk, uzreiz noraidītu ar sešām balsīm pret piecām. Pēc tam, šī likumprojekta pirmajā lasījumā Saeimas sēdē, pašreizējais Saeimas sastāvs, visticamāk, nespētu tam panākt divu trešdaļu atbalstu (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Arī komisijas vairākuma...!”), un rezultātā šis svarīgais jautājums tiktu bez lielas ažiotāžas ielikts neatbalstīto mapītē. Taču tagad, pēc plašas sabiedrības uzmanības pievēršanas šim jautājumam, tev vēl ir iespēja labot savu kļūdu. Tev ir iespēja uzticēties savam vēlētājam, tāpat kā viņš reiz ir uzticējies tev. Esi godīgs pret sevi un savu vēlētāju! Nebaidies, jo viņš novērtēs tavu patieso lēmumu! Nebalsojot “par” atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, tu uzņemies atbildību par to, ka partiju slepenā tirgus rezultātā, iespējams, var tikt ievēlēts vājš Valsts prezidents. Slēgtā balsojumā tavs vēlētājs nevarēs uzzināt, ka tu neesi pie tā vainīgs, ka neesi atbalstījis viduvēju vai pat vāju Valsts prezidenta amata kandidātu. Un tad tev atkal būs jātaisnojas arī par šo balsojumu. Ja šajā balsojumā tu, sēžot savā deputāta krēslā, nespēsi aizsniegties līdz balsošanas pogai, tad tu apkaunosi sevi, savus vēlētājus un kļūsi par pārstāvi jaunai politisko partiju apvienībai.".
- 2015_02_12_285-seq1 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Pulkstenis ir 9.01. Lūdzu ieņemt vietas. Sākam Saeimas 2015.gada 12.februāra sēdi. Godātie kolēģi, pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā. Un tā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta. Savukārt Juridiskā komisija lūdz grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” acīmredzot sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta. Un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut izskatīšanai sadaļā “Prezidija ziņojumi” Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Meža likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta. Godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību un sākam tradicionāli ar sadaļu “Prezidija ziņojumi”. Pirmais darba kārtības punkts šajā sadaļā ir iepriekšējā sēdē nepabeigtā lieta – likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”. Un Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas deputātu Gaida Bērziņa, Cilinska, Kola, Dombravas un Ilmāra Latkovska iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”. Vārds deputātam Jurim Viļumam. (J.Viļums: “...Principā “par”!”)".
- 2015_02_05_284-seq46 spokenText " Līdz ar to arī šodien visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Jautājumu un atbilžu sēdi pasludinu par slēgtu. Uz redzēšanos! ".
- 2015_02_05_283-seq173 spokenText " Līdz ar to arī šodien visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Jautājumu un atbilžu sēdi pasludinu par slēgtu. Uz redzēšanos! ".
- 2015_02_05_284-seq44 spokenText "Paldies. Vai klātesošajiem deputātiem ir vēl kāds papildu jautājums? Kārtības rullis dod jums šādu iespēju – tos uzdot. Jautājumu vairs nav. Sirsnīgs paldies deputātiem par jautājumiem. Paldies jums, ministres kundze, par sniegtajām atbildēm.".
- 2015_02_05_283-seq171 spokenText "Paldies. Vai klātesošajiem deputātiem ir vēl kāds papildu jautājums? Kārtības rullis dod jums šādu iespēju – tos uzdot. Jautājumu vairs nav. Sirsnīgs paldies deputātiem par jautājumiem. Paldies jums, ministres kundze, par sniegtajām atbildēm.".
- 2015_02_05_284-seq43 spokenText "Mans mērķis, kad es ierosināju atteikties no dalības projektā, bija nedot iespēju izšķērdēt valsts l��dzekļus. Un apstāties pie tā, kas jau šobrīd ir izdarīts. Biznesā ir tāds princips: nemetiet labu naudu pakaļ sliktai naudai! Tas, kāda šobrīd ir situācija... Nu, faktiski pareizi jūs sakāt: nevar teikt, ka tas ir ietaupītais finansējums... tas, kas jau ir iztērēts. Tas ir neiztērēts finansējums, kurš varētu tikt nelietderīgi iztērēts, ja mēs to darītu. Drīzāk tāds ir tas princips. Un par jau izmantoto finansējumu es domāju: tas ir arī mūsu pienākums – skaidrot, vai tas ir godprātīgi izmantots un kāda ir tā lietderīgā atdeve un tās taustāmās vērtības, ko mēs šobrīd varam izmantot. Respektīvi, – maksimāli samazināt jau nelietderīgi ieguldītos līdzekļus... tos, kas jau līdz šim...".
- 2015_02_05_283-seq170 spokenText "Mans mērķis, kad es ierosināju atteikties no dalības projektā, bija nedot iespēju izšķērdēt valsts līdzekļus. Un apstāties pie tā, kas jau šobrīd ir izdarīts. Biznesā ir tāds princips: nemetiet labu naudu pakaļ sliktai naudai! Tas, kāda šobrīd ir situācija... Nu, faktiski pareizi jūs sakāt: nevar teikt, ka tas ir ietaupītais finansējums... tas, kas jau ir iztērēts. Tas ir neiztērēts finansējums, kurš varētu tikt nelietderīgi iztērēts, ja mēs to darītu. Drīzāk tāds ir tas princips. Un par jau izmantoto finansējumu es domāju: tas ir arī mūsu pienākums – skaidrot, vai tas ir godprātīgi izmantots un kāda ir tā lietderīgā atdeve un tās taustāmās vērtības, ko mēs šobrīd varam izmantot. Respektīvi, – maksimāli samazināt jau nelietderīgi ieguldītos līdzekļus... tos, kas jau līdz šim...".
- 2015_02_05_284-seq42 spokenText "Jā, es to, ko iepriekš jau sāku... Tikai draudzīgas sarunas turpinājums, citādi mums tāds geto te veidojas. Mēs nevaram normāli sarunāties, bet... es... Kāpēc es uzdevu šo jautājumu? Paskaidrošu. Man liekas ļoti svarīgi, ka arī publiskajā telpā novērtē šo projektu vai nu kā projektu, kurš dod ietaupījumus, vai kā projektu, kurš ir novedis pie līdzekļu izšķērdēšanas. To es gribēju uzsvērt. Nu kā amatpersonas pēc tam var saukt pie atbildības, ja projektam dots novērtējums, ka projekts dod līdzekļu ietaupījumu?".
- 2015_02_05_283-seq169 spokenText "Jā, es to, ko iepriekš jau sāku... Tikai draudzīgas sarunas turpinājums, citādi mums tāds geto te veidojas. Mēs nevaram normāli sarunāties, bet... es... Kāpēc es uzdevu šo jautājumu? Paskaidrošu. Man liekas ļoti svarīgi, ka arī publiskajā telpā novērtē šo projektu vai nu kā projektu, kurš dod ietaupījumus, vai kā projektu, kurš ir novedis pie līdzekļu izšķērdēšanas. To es gribēju uzsvērt. Nu kā amatpersonas pēc tam var saukt pie atbildības, ja projektam dots novērtējums, ka projekts dod līdzekļu ietaupījumu?".
- 2015_02_05_284-seq41 spokenText "Tad pāriesim pie papildu jautājumu uzdošanas. Tā kā jautājuma iesniedzēju šeit nav, uzreiz pārējie deputāti, kas ir klāt, var izmantot iespēju pavisam kopā uzdot trīs papildu jautājumus. Lūdzu, sāksim ar deputāti Ingunu Sudrabu. Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātei Sudrabai!".
- 2015_02_05_283-seq168 spokenText "Tad pāriesim pie papildu jautājumu uzdošanas. Tā kā jautājuma iesniedzēju šeit nav, uzreiz pārējie deputāti, kas ir klāt, var izmantot iespēju pavisam kopā uzdot trīs papildu jautājumus. Lūdzu, sāksim ar deputāti Ingunu Sudrabu. Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātei Sudrabai!".
- 2015_02_05_284-seq40 spokenText "Varbūt kolēģiem ir kādi papildu jautājumi vai precizējumi?".
- 2015_02_05_283-seq167 spokenText "Varbūt kolēģiem ir kādi papildu jautājumi vai precizējumi?".
- 2015_02_05_284-seq39 spokenText "Paldies. Jautājuma iesniedzēji abus papildu jautājumus ir uzdevuši. Tātad šis jautājums ir uzskatāms par atbildētu. Nākamais ir deputātu Zariņa, Agešina, Rubika, Tutina un Ribakova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, kas arīdzan ir pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, – “Par World Expo 2015”. Ministres kundze, vai jūs vēlaties vēl ko papildus teikt saistībā ar jau sniegto atbildi? Atbildi jūs esat jau sniegusi. Deputāti ar atbildi nav apmierināti, vēlējās uzdot papildu jautājumus, taču nav ieradušies.".
- 2015_02_05_283-seq166 spokenText "Paldies. Jautājuma iesniedzēji abus papildu jautājumus ir uzdevuši. Tātad šis jautājums ir uzskatāms par atbildētu. Nākamais ir deputātu Zariņa, Agešina, Rubika, Tutina un Ribakova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, kas arīdzan ir pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, – “Par World Expo 2015”. Ministres kundze, vai jūs vēlaties vēl ko papildus teikt saistībā ar jau sniegto atbildi? Atbildi jūs esat jau sniegusi. Deputāti ar atbildi nav apmierināti, vēlējās uzdot papildu jautājumus, taču nav ieradušies.".
- 2015_02_05_284-seq38 spokenText "Paldies par jautājumu. Jautājums ir mazliet iekodēts. Es mēģināšu sadalīt savu atbildi vairākos posmos. Zināt, lēmums vai faktiski ierosinājums no Ekonomikas ministrijas... no manas puses decembrī tika ierosināts Ministru kabinetam pārtraukt dalību Expo izstādē tādēļ, ka decembra sākumā, atverot piedāvājumus paviljona būvniecībai, kas ir viena būtiska mūsu dalības sastāvdaļa... Viens ir satura veidošana. Bija noslēgts ar producēšanas kompāniju līgums apmēram 3 miljonu eiro apmērā; tur bija arī uzdevums, atsevišķi noslēdzot līgumu par projektēšanu, projektēt ēku, un bija faktiski jāiekļaujas kopējā projekta budžetā. Kopējais projekta budžets bija 5,7 miljoni, to Ministru kabinets bija nolēmis. Tas nozīmē, ka uz to brīdi apmēram 1,5 miljoni eiro bija pieejami būvniecībai. Piedāvājumi bija divi. Un abi piedāvājumi četrkārtīgi – četrkārtīgi! – pārsniedza tobrīd pieejamo budžetu jeb finansējumu būvniecībai. Tajā brīdī mēs izvērtējām, no savas puses, ka šādā gadījumā, lai projektu realizētu sākotnējā, ieplānotajā apjomā, tas papildu sadārdzinājums būtu pārāk liels, bet atdeve no dalības izstādē nebūtu tik liela – faktiski vairāk nekā 7 miljonus tad projekts maksātu. Turklāt vēl bija nopietni riski, ka varētu nepagūt projektu realizēt laikā, jo termiņš, kad būtu jābūt jau paviljonam uzbūvētam un visai ekspozīcijai iekārtotai, ir šī gada maijs – 1.maijs. Mēs gājām ar savu priekšlikumu atteikties no dalības izstādē, jo gan sadārdzinājums, gan arī tas, ko es redzēju, – ka projekts nav gana kvalitatīvi realizēts... Projekta īstenošana tika uzsākta jau 2012.gadā. Laiks, man šķiet, bija pietiekams, lai varētu organizēt arī iepirkuma procedūras savlaicīgi, lai tās netiktu atliktas uz pēdējo brīdi. Un nolikta arī valdība tādā paša situācijā, kad atkārtotām iepirkuma procedūrām vairs nebija laika, nolikta tādas dilemmas priekšā, vai būtisku finansējumu piešķirt papildus vai atteikties no projekta. Par ietaupīto vai neietaupīto. Tas ir mūsu uzdevums šobrīd – rūpīgi analizēt jau veiktos maksājumus, vērtēt, vai tās vērtības, kas ir šobrīd jau radītas, ir izmantojamas arī citiem mērķiem. Ir vienošanās ar Kultūras ministriju, ka Kultūras ministrija labprāt tās radītās mākslinieciskās vērtības, kas šobrīd ir, izmantotu arī citiem kultūras pasākumiem – Latvijas simtgades svinēšanai. Šobrīd ir konkrēts uzdevums – saprast, ko no tā visa, kas ir paveikts, par ko ir jau samaksāts, var reāli izmantot.".
- 2015_02_05_283-seq165 spokenText "Paldies par jautājumu. Jautājums ir mazliet iekodēts. Es mēģināšu sadalīt savu atbildi vairākos posmos. Zināt, lēmums vai faktiski ierosinājums no Ekonomikas ministrijas... no manas puses decembrī tika ierosināts Ministru kabinetam pārtraukt dalību Expo izstādē tādēļ, ka decembra sākumā, atverot piedāvājumus paviljona būvniecībai, kas ir viena būtiska mūsu dalības sastāvdaļa... Viens ir satura veidošana. Bija noslēgts ar producēšanas kompāniju līgums apmēram 3 miljonu eiro apmērā; tur bija arī uzdevums, atsevišķi noslēdzot līgumu par projektēšanu, projektēt ēku, un bija faktiski jāiekļaujas kopējā projekta budžetā. Kopējais projekta budžets bija 5,7 miljoni, to Ministru kabinets bija nolēmis. Tas nozīmē, ka uz to brīdi apmēram 1,5 miljoni eiro bija pieejami būvniecībai. Piedāvājumi bija divi. Un abi piedāvājumi četrkārtīgi – četrkārtīgi! – pārsniedza tobrīd pieejamo budžetu jeb finansējumu būvniecībai. Tajā brīdī mēs izvērtējām, no savas puses, ka šādā gadījumā, lai projektu realizētu sākotnējā, ieplānotajā apjomā, tas papildu sadārdzinājums būtu pārāk liels, bet atdeve no dalības izstādē nebūtu tik liela – faktiski vairāk nekā 7 miljonus tad projekts maksātu. Turklāt vēl bija nopietni riski, ka varētu nepagūt projektu realizēt laikā, jo termiņš, kad būtu jābūt jau paviljonam uzbūvētam un visai ekspozīcijai iekārtotai, ir šī gada maijs – 1.maijs. Mēs gājām ar savu priekšlikumu atteikties no dalības izstādē, jo gan sadārdzinājums, gan arī tas, ko es redzēju, – ka projekts nav gana kvalitatīvi realizēts... Projekta īstenošana tika uzsākta jau 2012.gadā. Laiks, man šķiet, bija pietiekams, lai varētu organizēt arī iepirkuma procedūras savlaicīgi, lai tās netiktu atliktas uz pēdējo brīdi. Un nolikta arī valdība tādā paša situācijā, kad atkārtotām iepirkuma procedūrām vairs nebija laika, nolikta tādas dilemmas priekšā, vai būtisku finansējumu piešķirt papildus vai atteikties no projekta. Par ietaupīto vai neietaupīto. Tas ir mūsu uzdevums šobrīd – rūpīgi analizēt jau veiktos maksājumus, vērtēt, vai tās vērtības, kas ir šobrīd jau radītas, ir izmantojamas arī citiem mērķiem. Ir vienošanās ar Kultūras ministriju, ka Kultūras ministrija labprāt tās radītās mākslinieciskās vērtības, kas šobrīd ir, izmantotu arī citiem kultūras pasākumiem – Latvijas simtgades svinēšanai. Šobrīd ir konkrēts uzdevums – saprast, ko no tā visa, kas ir paveikts, par ko ir jau samaksāts, var reāli izmantot.".
- 2015_02_05_284-seq37 spokenText "Kā jūs teicāt, jūs neesat atbildējusi mums uz virkni jautājumu, jo ir uzsākta dienesta pārbaude, lai noskaidrotu savlaicīgi uzsāktā projekta neveiksmīgās īstenošanas cēloņus un par to atbildīgās amatpersonas. Bet, lūdzu, sniedziet skaidrojumu: kā situācijā, kad gan Ministru prezidente, gan jūs savā atbildē rakstāt, ka līdzekļi nav izlietoti... ka līdzekļi, kas nav izlietoti projektam, ir valsts budžeta ietaupījums, panāksiet amatpersonu atbildību par naudas līdzekļu izšķērdēšanu vairāk nekā 1,3 miljonu eiro apmērā? Tātad novērtējums ir, ka mēs iegūstam ietaupījumu, bet prasīsim atbildību... (Smejas.)".
- 2015_02_05_283-seq164 spokenText "Kā jūs teicāt, jūs neesat atbildējusi mums uz virkni jautājumu, jo ir uzsākta dienesta pārbaude, lai noskaidrotu savlaicīgi uzsāktā projekta neveiksmīgās īstenošanas cēloņus un par to atbildīgās amatpersonas. Bet, lūdzu, sniedziet skaidrojumu: kā situācijā, kad gan Ministru prezidente, gan jūs savā atbildē rakstāt, ka līdzekļi nav izlietoti... ka līdzekļi, kas nav izlietoti projektam, ir valsts budžeta ietaupījums, panāksiet amatpersonu atbildību par naudas līdzekļu izšķērdēšanu vairāk nekā 1,3 miljonu eiro apmērā? Tātad novērtējums ir, ka mēs iegūstam ietaupījumu, bet prasīsim atbildību... (Smejas.)".
- 2015_02_05_284-seq36 spokenText "Paldies. Jautājuma iesniedzēji var uzdot vēl vienu papildu jautājumu. Lūdzu, Sudrabas kundze!".
- 2015_02_05_283-seq163 spokenText "Paldies. Jautājuma iesniedzēji var uzdot vēl vienu papildu jautājumu. Lūdzu, Sudrabas kundze!".
- 2015_02_05_284-seq35 spokenText "Precīzi es jums summas tagad nevarēšu minēt, bet apmēram tie kārtas skaitļi galvā ir. Šajās izmaksās iekļauti jau veiktie maksājumi par ēkas projektēšanu – tie ir apmēram 200 tūkstoši eiro. Šajās izmaksās iekļauta arī pamatu izbūve – tie ir apmēram 138 tūkstoši eiro. Vēl nedaudz ir atlicis – galamaksājums nav veikts. Šajās izmaksās iekļauti arī līdzšinējie maksājumi, kas ir veikti Expo komanditsabiedrībai par producēšanas līgumā veiktajiem darbiem, un arī Ekonomikas ministrijas darbinieku... nu, faktiski veiktās vadības izmaksas. Šajās izmaksās nav iekļautas tās iespējamās papildu saistības, kas vēl radīsies, šobrīd laužot līgumus un pārtraucot esošās attiecības ar producēšanas kompāniju. Producēšanas kompānija bija jau iepriekš, Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas laikā, iesniegusi pieņemšanas un nodošanas aktu projektus par noteikta apjoma padarīto darbu. Un uz šodienu mēs esam saņēmuši vēl arī papildu informāciju un papildu pieņemšanas un nodošanas aktus no komanditsabiedrības, kur savukārt... es precīzu summu šobrīd jums neminēšu par tām saistībām, kas mums var rasties, jo mūsu uzdevums ir ļoti rūpīgi vērtēt gan šos pieteiktos darbus – to, cik tie ir pamatoti un cik maksājumu pieprasījumi ir pamatoti –, gan arī jau iepriekš veiktos maksājumus.".
- 2015_02_05_283-seq162 spokenText "Precīzi es jums summas tagad nevarēšu minēt, bet apmēram tie kārtas skaitļi galvā ir. Šajās izmaksās iekļauti jau veiktie maksājumi par ēkas projektēšanu – tie ir apmēram 200 tūkstoši eiro. Šajās izmaksās iekļauta arī pamatu izbūve – tie ir apmēram 138 tūkstoši eiro. Vēl nedaudz ir atlicis – galamaksājums nav veikts. Šajās izmaksās iekļauti arī līdzšinējie maksājumi, kas ir veikti Expo komanditsabiedrībai par producēšanas līgumā veiktajiem darbiem, un arī Ekonomikas ministrijas darbinieku... nu, faktiski veiktās vadības izmaksas. Šajās izmaksās nav iekļautas tās iespējamās papildu saistības, kas vēl radīsies, šobrīd laužot līgumus un pārtraucot esošās attiecības ar producēšanas kompāniju. Producēšanas kompānija bija jau iepriekš, Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas laikā, iesniegusi pieņemšanas un nodošanas aktu projektus par noteikta apjoma padarīto darbu. Un uz šodienu mēs esam saņēmuši vēl arī papildu informāciju un papildu pieņemšanas un nodošanas aktus no komanditsabiedrības, kur savukārt... es precīzu summu šobrīd jums neminēšu par tām saistībām, kas mums var rasties, jo mūsu uzdevums ir ļoti rūpīgi vērtēt gan šos pieteiktos darbus – to, cik tie ir pamatoti un cik maksājumu pieprasījumi ir pamatoti –, gan arī jau iepriekš veiktos maksājumus.".
- 2015_02_05_284-seq34 spokenText "Labvakar! Un pateicos, ka jūs atnācāt. Plašsaziņas līdzekļos un arī jūsu atbildē jūs informējat, ka projekta izmaksas uz šī gada 16.janvāri ir 1,3 miljoni eiro. Lūdzu, precizējiet! Vai jūs kā ekonomikas ministre esat šajās izmaksās ieskaitījusi arī izveidojušās saistības pret pakalpojumu sniedzējiem, izdevumus projekta vadībai, izdevumus ministrijas darbinieku atalgojumam, komandējumiem un citus tieši ar projekta izstrādāšanu, vadību un uzraudzību saistītus izdevumus? Un kā šī kopsumma sadalās tieši pa šiem uzdevumu veidiem?".
- 2015_02_05_283-seq161 spokenText "Labvakar! Un pateicos, ka jūs atnācāt. Plašsaziņas līdzekļos un arī jūsu atbildē jūs informējat, ka projekta izmaksas uz šī gada 16.janvāri ir 1,3 miljoni eiro. Lūdzu, precizējiet! Vai jūs kā ekonomikas ministre esat šajās izmaksās ieskaitījusi arī izveidojušās saistības pret pakalpojumu sniedzējiem, izdevumus projekta vadībai, izdevumus ministrijas darbinieku atalgojumam, komandējumiem un citus tieši ar projekta izstrādāšanu, vadību un uzraudzību saistītus izdevumus? Un kā šī kopsumma sadalās tieši pa šiem uzdevumu veidiem?".
- 2015_02_05_284-seq33 spokenText "Paldies. Pirmo jautājumu vēlas uzdot deputāte Inguna Sudraba. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!".
- 2015_02_05_283-seq160 spokenText "Paldies. Pirmo jautājumu vēlas uzdot deputāte Inguna Sudraba. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!".
- 2015_02_05_284-seq32 spokenText "Labvakar, Lībiņas-Egneres kundze, un labvakar, deputāti! Man vispirms jāatvainojas par to, ka atbilde jums rakstiski ir iesniegta vēlāk, nekā bija lūgts no jūsu puses. Vairāki apsvērumi. Viens. Mēs saņēmām ļoti vēlu to no premjerministres puses. Un otrs. Šobrīd, kā jūs zināt, Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu pārtraukt Latvijas dalību Expo izstādē, un ir dots uzdevums Ekonomikas ministrijai gan lauzt līgumu, gan veikt iekšējas dienesta pārbaudes. Līdz ar to tās atbildes, kas tiek sniegtas, ir, nu, tādas diezgan piesardzīgas un varbūt nav pārāk izvērstas, lai pēcāk mums neradītu kādas saistošas juridiskas sekas. Šobrīd jūs informēšu, un arī atbildes vēstulē ir sniegta informācija. Dienesta pārbaudes termiņš ir noteikts – tas ir šā gada 13.februāris, kad būs šīs dienesta pārbaudes rezultāti. Tad atbilstoši Ministru kabineta protokollēmumam tie tiks iesniegti Ministru kabinetam, un tad noteikti varēsim jums dot plašāku informāciju nekā šobrīd. Taču es esmu gatava, protams, atbildēt uz papildu jautājumiem, ja tādi šobrīd rodas.".
- 2015_02_05_283-seq159 spokenText "Labvakar, Lībiņas-Egneres kundze, un labvakar, deputāti! Man vispirms jāatvainojas par to, ka atbilde jums rakstiski ir iesniegta vēlāk, nekā bija lūgts no jūsu puses. Vairāki apsvērumi. Viens. Mēs saņēmām ļoti vēlu to no premjerministres puses. Un otrs. Šobrīd, kā jūs zināt, Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu pārtraukt Latvijas dalību Expo izstādē, un ir dots uzdevums Ekonomikas ministrijai gan lauzt līgumu, gan veikt iekšējas dienesta pārbaudes. Līdz ar to tās atbildes, kas tiek sniegtas, ir, nu, tādas diezgan piesardzīgas un varbūt nav pārāk izvērstas, lai pēcāk mums neradītu kādas saistošas juridiskas sekas. Šobrīd jūs informēšu, un arī atbildes vēstulē ir sniegta informācija. Dienesta pārbaudes termiņš ir noteikts – tas ir šā gada 13.februāris, kad būs šīs dienesta pārbaudes rezultāti. Tad atbilstoši Ministru kabineta protokollēmumam tie tiks iesniegti Ministru kabinetam, un tad noteikti varēsim jums dot plašāku informāciju nekā šobrīd. Taču es esmu gatava, protams, atbildēt uz papildu jautājumiem, ja tādi šobrīd rodas.".
- 2015_02_05_284-seq31 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 2015_02_05_283-seq158 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 2014_06_12-seq94 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 2012_10_22_a-seq74 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 2012_03_22-seq204 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 2011_06_09(02)-seq382 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 2006_12_21-seq90 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 2004_09_16-seq24 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 2001_05_30-seq155 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 2000_11_02-seq368 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 1999_09_02-seq173 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 1998_10_15(14)-seq972 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 1997_09_11-seq604 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 1997_01_30(29)-seq853 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 1996_09_19(18)-seq762 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 1996_08_22-seq404 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 1996_02_01-seq138 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 1995_12_14-seq21 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 1995_09_21-seq222 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 1995_09_13-seq95 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 1995_09_13-seq28 spokenText "Jā, lūdzu!".
- 1995_08_31(30)-seq337 spokenText "Jā, lūdzu!".