Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

Showing items 97,201 to 97,300 of ±497,231 with 100 items per page.

first
previous
next

2015_05_07_299-seq54 spokenText "Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi arī Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”, nolēmusi to atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Šis likumprojekts ir saistīts ar nule kā atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā”, un tā mērķis ir nodrošināt tiesisko noteiktību attiecībā uz mantojuma apsardzības darbībām, kuras veic zvērināts tiesu izpildītājs. Šis likumprojekts paredz, ka zvērinātam tiesu izpildītājam, veicot mantojuma apsardzību, ir tiesības, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu, atvērt un bez valdītāja piekrišanas ieiet mirušai personai piederošās telpās, kā arī telpās, par kurām saskaņā ar zvērināta notāra aicinājumu veikt mantojuma apsardzību atrodas mirušai personai piederošas mantas, un citās glabātavās, ievērojot likumā noteikto kārtību, paredzamās darbības. Likumprojektā detalizēti regulēta kārtība, kādā tiesu izpildītājs veic mantojuma apsardzības darbības. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt arī šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
2015_05_07_299-seq53 spokenText "21.maijs. Deputāti neiebilst. Likumprojekts “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.".
2015_05_07_299-seq52 spokenText "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu aicinu noteikt šā gada 21.maiju.".
2015_05_07_299-seq51 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
2015_05_07_299-seq50 spokenText "Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” un ir nolēmusi to atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tiesisko noteiktību attiecībā uz mantojuma apsardzības darbībām, kuras veic zvērināts notārs, un līdz ar to šie grozījumi jāsaskaņo ar likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”, kas ir šīsdienas sēdes darba kārtības nākamais jautājums. Likumprojekts paredz noteikt mantojuma apsardzības darbības un līdzekļus, kā arī noteikt, ka aicinājumā veikt mantojuma apsardzību zvērināts notārs norāda konkrēti to mantu, kuras apsardzība veicama, tās atrašanās vietu, informāciju par ieinteresēto personu, kura lūgusi veikt mantojuma apsardzību, un attiecīgā mantojuma apsardzības līdzekļa piemērošanu. Pēc tam ar zvērināta notāra izdoto aicinājumu veikt mantojuma apsardzību ieinteresētā persona vērsīsies pie zvērināta tiesu izpildītāja, vadoties pēc vispārējiem zvērinātu tiesu izpildītāju piekritības noteikumiem, lai ar personas izvēlētā tiesu izpildītāja starpniecību faktiski nodrošinātu mantas apsardzību. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
2015_05_07_299-seq49 spokenText "12.maijs. Deputāti neiebilst. Godātie kolēģi! Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību, mums vēl jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā. Ir saņemts 10 deputātu iesniegums - deputātu Urbanoviča, Agešina, Ribakova, Tutina, Potapkina, Zariņa, Zemļinska, Artūra Rubika, Zujeva un Elksniņa priekšlikums iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas Saeimas deputāta Igora Zujeva ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī šo pašu 10 deputātu parakstītu lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas Saeimas deputāta Igora Zujeva ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta. Un ir saņemts šo pašu 10 deputātu iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas Saeimas deputāta Igora Zujeva ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem darba kārtības grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta. Un, kolēģi, turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību. Likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.".
2015_05_07_299-seq47 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Valteru ielā 18, Siguļos, Carnikavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - pretplūdu aizsargdambja būvniecībai” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 16. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
2015_05_07_299-seq46 spokenText "Kā jau minēju, šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo likumprojektu. Proti, tiem ir kopīgi mērķi, līdz ar to es neatkārtošos attiecībā uz šiem mērķiem. Papildus vēlos norādīt, ka minētais nekustamais īpašums nav apgrūtināts. Līdz ar to šajā gadījumā - atšķirībā no iepriekšējā likumprojektā minētā īpašuma atsavināšanas gadījuma - Juridiskajai komisijai nebija jāuzklausa hipotekārais kreditors, tā kā šis īpašums nav apgrūtināts. Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, es aicinu atbalstīt arī likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Valteru ielā 18, Siguļos, Carnikavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - pretplūdu aizsargdambja būvniecībai” pirmajā lasījumā.".
2015_05_07_299-seq45 spokenText "12.maijs. Deputāti neiebilst. Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Valteru ielā 18, Siguļos, Carnikavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - pretplūdu aizsargdambja būvniecībai”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
2015_05_07_299-seq44 spokenText "12.maijs.".
2014_04_10-seq175 spokenText "12.maijs.".
2015_05_07_299-seq43 spokenText "Es atvainojos, 12. vai 20.maijs?".
2015_05_07_299-seq41 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Riču ielā 9, Siguļos, Carnikavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - pretplūdu aizsargdambja būvniecībai” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 18. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
2015_05_07_299-seq40 spokenText "Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Gan šis, gan nākamais likumprojekts ir savstarpēji saistīti ar kopīgu mērķi - sabiedrības vajadzību nodrošināšana pretplūdu aizsargdambja būvniecībai Carnikavas novadā. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā es runāšu uzreiz par šiem abiem likumprojektiem, šo likumprojektu mērķi, kopumā. Tātad atgādināšu, ka - atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 105.panta ceturtajā teikumā noteiktajam - ir vairāki kritēriji, lai nodrošinātu īpašumu piespiedu atsavināšanas tiesiskumu. Proti, īpašumu piespiedu atsavināšana ir pieļaujama, ja tā notikusi uz atsevišķu likumu pamata (tātad šodien mēs šo likumu projektus vērtēsim), ja tā ir notikusi sabiedrības vajadzībām, ja tā ir notikusi izņēmuma gadījumā un ja tā ir notikusi pret taisnīgu atlīdzību. Vēlos vērst arī uzmanību uz to, ka Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 27.panta otrā daļa nosaka to, ka strīdus par institūcijas noteikto atlīdzību un izmaksājamās atlīdzības apmēru izskata tiesa Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā. Līdz ar to, vai šī noteiktā atlīdzība ir taisnīga vai, iespējams, netaisnīga, strīda gadījumā lemj tiesa. Šo aspektu līdz ar to nevērtē nedz Saeimas Juridiskā komisija, nedz arī deputāti. Par sabiedrības vajadzībām. Tātad Carnikavas novada dome 2011.gada 17.augustā ir pieņēmusi konceptuālu lēmumu par sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešamā projekta īstenošanu. Ar šo lēmumu Carnikavas novada dome nolemj konceptuāli atbalstīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu piesaisti plūdu risku novēršanai Carnikavas novada teritorijā. Tātad mērķis ir sabiedrības vajadzības, kuru nodrošināšanai ir nepieciešami atsavināmie nekustamie īpašumi, proti, inženierbūvju pretplūdu aizsargdambja Gaujas upes labajā krastā posmā no autoceļa A1 Rīga-Tallina līdz Dzirnupei būvniecībai. Šī projekta īstenošanas rezultātā tiks nodrošināta Carnikavas, Gaujas un Siguļu ciema iedzīvotāju īpašumu un dzīvesvietu aizsardzība pret iespējamiem plūdiem. Par izņēmuma gadījumiem. Tātad abos šajos gadījumos Carnikavas novada dome ir vairākkārt piedāvājusi atsavināmā nekustamā īpašuma īpašniekiem vienoties par īpašuma nomu vai tā daļas atsavināšanu, tomēr līdz šim šāda vienošanās nav panākta, kas gan neizslēdz iespēju, ka likumdošanas procesā Carnikavas novada dome var arī ar šiem īpašniekiem vienoties. Līdz ar to, kolēģi, pirmais mums ir jau minētais likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Riču ielā 9, Siguļos, Carnikavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - pretplūdu aizsargdambja būvniecībai”. Par šo likumprojektu papildus ir jānorāda, ka minētais īpašums ir apgrūtināts ar aizliegumu bez Aizkraukles Bankas rakstiskas piekrišanas nekustamo īpašumu dāvināt, atsavināt, sadalīt, apgrūtināt ar lietu tiesībām, ieķīlāt trešajām personām vai citādi samazināt ķīlas vērtību. Šajā gadījumā, pieņemot šo likumprojektu, atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumam šis īpašums Carnikavas novada domes īpašumā varētu nonākt arī bez apgrūtinājumiem. Juridiskajā komisijā mēs uzklausījām Aizkraukles Bankas pārstāvi, kurš apliecināja, ka viņiem nav iebildumu pret šī likumprojekta pieņemšanu, jo tas neaizskars viņu kā hipotekārā kreditora intereses. Līdz ar to, kolēģi, es aicinu atbalstīt likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Riču ielā 9, Siguļos, Carnikavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - pretplūdu aizsargdambja būvniecībai” pirmajā lasījumā.".
2015_05_07_299-seq39 spokenText "Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Riču ielā 9, Siguļos, Carnikavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - pretplūdu aizsargdambja būvniecībai”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
2015_05_07_299-seq37 spokenText "28.maijs. Deputāti neiebilst. Paldies.".
2015_05_07_299-seq36 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam - šā gada 28.maijs.".
2015_05_07_299-seq35 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
2015_05_07_299-seq34 spokenText "Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” un konceptuāli atbalstījusi šos likuma grozījumus. Likumprojekts “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” ir izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija Direktīvas par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu prasības, līdz ar to ir nepieciešami arī attiecīgi grozījumi Informācijas atklātības likumā. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
2015_05_07_299-seq33 spokenText "12.maijs. Deputāti neiebilst. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.".
2015_05_07_299-seq31 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
2015_05_07_299-seq30 spokenText "Cienītais Prezidij! Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”. Likumprojekts nepieciešams, lai izslēgtu Latvijas Republikas Zemessardzi no Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteikto sabiedriskās kārtības uzturētāju loka, paredzot Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 3.panta 8.punktā noteiktās tiesības sniegt atbalstu Valsts policijai un pašvaldības policijai sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā valsts vai pašvaldību institūciju rīkotajos publiskajos pasākumos. Komisija ir izskatījusi minēto likumprojektu un to atbalstījusi. Komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” pirmajā lasījumā.".
2015_05_07_299-seq29 spokenText "19.maijs. Deputāti neiebilst. Paldies. Likumprojekts “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”, pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Valters Dambe.".
2015_05_07_299-seq28 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 19.maijs.".
2015_05_07_299-seq27 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Repatriācijas likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
2015_05_07_299-seq26 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 25.marta sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Repatriācijas likums”. Komisija sēdē konsultējās ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un Tiesībsarga biroju. Likumprojekta mērķis ir sekmēt un atbalstīt Latvijas pilsoņu, latviešu un lībiešu izcelsmes personu un viņu ģimenes locekļu, pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā un viņu adaptāciju. Likumprojekts ir izstrādāts, lai repatriantam pirmajā laika posmā pēc pārcelšanās uz dzīvi Latvijā palīdzētu adaptēties. Komisija vienbalsīgi lēma likumprojektu atbalstīt. Tāpēc komisijas vārdā lūdzu arī jūs šo likumprojektu atbalstīt.".
2015_05_07_299-seq25 spokenText "Likumprojekts “Repatriācijas likums”, pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.".
2015_05_07_299-seq23 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 19, atturas - nav. Likums pieņemts.".
2015_05_07_299-seq22 spokenText "Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
2015_05_07_299-seq20 spokenText "2.priekšlikumu ir izstrādājusi pati Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, ko lūdzu atbalstīt.".
2015_05_07_299-seq19 spokenText "Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 56, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
2015_05_07_299-seq18 spokenText "Labrīt, godātais sēdes vadītāj! Labrīt, kolēģi! Komisija šim likumprojektam ir saņēmusi vienu priekšlikumu un vienu ir izstrādājusi pati. Iesniegtais ir deputāta Pimenova kunga priekšlikums, kurš komisijā nav guvis atbalstu. (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”)".
2015_05_07_299-seq17 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, trešais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.".
2015_05_07_299-seq16 spokenText "Lūdzu nobalsot kopumā par likumprojektu.".
2015_05_07_299-seq14 spokenText "2.priekšlikums ir atbalstīts no komisijas puses, un tā būtība ir tāda, ka daudzie zālāji ir nomainīti ar vārdiem “zālāju platības”, tātad terminoloģisks labojums. Aicinu atbalstīt.".
2015_05_07_299-seq12 spokenText "Godājamais priekšsēdētājas biedr! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr.247/Lp12), 18.pants - “Nodokļa atbrīvojumi un atvieglojumi naftas produktiem”. Ir iesniegti divi priekšlikumi. 1.priekšlikums, ko iesniedza deputāts Dambe, ir daļēji iekļauts komisijas sagatavotajā priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.".
2015_05_07_299-seq11 spokenText "Paldies. “Pret” neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī likumprojekta nodošanu komisijai? Deputāti neiebilst. Likumprojekts nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots. Godātie kolēģi! Pārejam pie darba kārtības nākamās sadaļas - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Deputāts Ņikita Ņikiforovs ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 30.aprīlī. Saeimas Prezidijs ir šo atvaļinājumu piešķīris, un jūs tiekat par to šodien Saeimas sēdē informēti atbilstoši Saeimas kārtības rullim. Savukārt deputāts Gaidis Bērziņš ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 7. un 8.maijā. Saeimas Prezidijs ir šo atvaļinājumu piešķīris. Bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputāta Gaida Bērziņa iesniegumu ar lūgumu atsaukt pieprasīto atvaļinājumu šā gada 7.maijā. Līdz ar to atvaļinājums tiek piešķirts tikai 8.maijā, un par to Saeimas Prezidijs jūs informē. Deputāts Raimonds Rubiks ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksāto atvaļinājumu šā gada 7.maijā. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē deputātus. Savukārt deputāts Ilmārs Latkovskis ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 13. un 14.maijā, un šis lēmuma projekts ir balsojams. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ilmāram Latkovskim šā gada 13. un 14.maijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Atvaļinājums deputātam Ilmāram Latkovskim ir piešķirts. Godātie kolēģi, sākam izskatīt sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.".
2015_05_07_299-seq10 spokenText "Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekta anotācijā ir detalizēti un pat zinātniski aprakstīts, kamdēļ šis likumprojekts ir nepieciešams. Es varbūt mēģināšu to vienkāršākiem vārdiem... Īstenībā upju un ezeru aizsargjoslu mērķis ir bijis aizsargāt ūdens kvalitāti. Taču gadījumos, ja vadošā suga ir baltalksnis, mēs iegūstam pretēju efektu - šie koki sagāžas upēs, un rezultāts ir tas, ka pasliktinās upju kvalitāte, kā arī kļūst grūtāk izmantot šīs upes gan makšķerēšanai, gan citām vajadzībām. Līdz ar to, no vides viedokļa, būtu pareizi tomēr gadījumos, ja vadošā suga ir baltalksnis, atļaut kailcirti. Tas gan, protams, nenozīmē, ka visos gadījumos, kad tas ir iespējams, uzreiz šāda lieta notiks, jo, protams, īpašniekam nav pārāk izdevīgi (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.) to darīt, jo tas prasa drīzāk izdevumus, nekā rada ieguvumus. Šo likumprojektu atbalsta gan mežu īpašnieku organizācijas, gan pietiekami daudz ekspertu. Par to ir vairākkārt diskutēts gan Vides un klimata politikas apakškomisijā, gan arī pirms tam, pagājušajā Saeimā, - arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Jāteic, ka dabas aizsardzības organizācijas ir iebildušas pret šo likumprojektu. Bet, manā skatījumā, te ir tas gadījums, kad caur kokiem mēs neredzam mežu un kad, cenšoties aizsargāt katru atsevišķu koku, īstenībā videi kopējais kaitējums ir lielāks. Tāpēc lūdzu jūs atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijai un arī tālāku virzību. Paldies.".
2015_05_07_299-seq9 spokenText "Paldies. Viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskās izpētes likums” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 19, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Liepiņa, Šica, Viļuma, Kaimiņa, Kleinbergas, Ruka un Bondara iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Liepiņa, Šica, Viļuma, Kaimiņa, Kleinbergas, Ruka un Bondara iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 3, atturas - 43. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Krauzes, Cilinska, Līdakas, Boķa, Rasmaņa un Naudiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Vārds deputātam Eināram Cilinskim, kurš runās “par”.".
2015_05_07_299-seq8 spokenText "Cienītie kolēģi, labrīt! Tātad paldies Elksniņa kungam par savu vērtējumu, bet mēs esam saņēmuši vēstuli no Kangera kunga, kuru es vēlos jums nolasīt. Proti, viņš runā par to, ka tomēr šis likumprojekts būtu jānodod komisijai un mums būtu ar to jāstrādā. Tātad: “Dāmas un kungi! Zinātniskajai komisijai nav pieņemama likumprojekta 5.panta redakcija šādu apsvērumu dēļ. Pirmkārt, līdz šim Latvijas Nacionālā arhīva rīcībā esošie Valsts drošības komitejas dokumenti nav bijuši ierobežotas pieejamības informācija. Šajā likumprojektā ierobežotas pieejamības statuss tiek piešķirts informācijai, kas līdz šim pēdējos 25 gadus nav bijusi ierobežota. Otrkārt, ar ierobežotas pieejamības informācijas statusa piešķiršanu visiem bez izņēmuma Valsts drošības komitejas dokumentiem tiks paralizēta līdz šim legāli iespējamā zinātniskā darbība un zinātniskās darbības rezultātu publicēšana. Treškārt, līdz ar to nav pieņemama arī likumprojekta 4.panta redakcija. Zinātniskā komisija lūdz papildināt 3.pantu ar šādu teikumu: “Bez Latvijas Universitātes priekšlikuma Ministru kabinetam nav tiesības mainīt Valsts drošības komitejas dokumentu izpētes komisijas locekļu sastāvu. (..) Patiesā cieņā Kārlis Kangeris, LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētājs.” Ar to viņš vienkārši atgādina, kas vēl būtu jādara, kas būtu jāpapildina, bet viņš aicina tomēr nodot šo likumprojektu komisijām un strādāt ar to. (No zāles dep. A.Elksniņa starpsaucieni.) Aicinu balsot “par”.".
2015_05_07_299-seq7 spokenText "t ir arī bailes uzzināt to, ko zināt nemaz negribas, jo spogulis, kurā skatāmies, var izrādīties visai nejauks, un, protams, politikā noteikti darbojas cilvēki, kas ir bijuši vienā vai otrā veidā saistīti ar VDK un kas baidās par savu karjeru un tālāko dzīvi. Šos vārdus ir pateicis Kārlis Kangeris, Latvijas Vēstures institūta pētnieks vēstures zinātņu doktors un VDK dokumentu zinātniskās izpētes komisijas vadītājs. Cienījamie kolēģi, es aicinu minēto likumprojektu neatbalstīt un izstrādāt alternatīvu likumprojektu par VDK maisu satura atklāšanu, pilnīgu atklāšanu, bez jebkāda veida politiskās uzraudzības no Nacionālās apvienības vai tās pārstāvēto politiķu ietekmes šīs darba komisijas ietvaros. Ir tāda sajūta, ka vismaz, nu, tieslietu ministrs Rasnača kungs tiešām ir minētajos maisos atrodams, jo viņa darbība, liedzot veikt izpēti attiecībā uz šiem rezultātiem, ir tiešām bijusi destruktīva. Attiecībā uz minēto likumprojektu es tomēr jums vēlos atgādināt, ka minētā likumprojekta 5.pants norāda, ka “VDK dokumentu zinātniskās izpētes rezultāti ir ierobežotas pieejamības informācija līdz likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” 18.panta otrajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai”. Ko tas nozīmē? Tie ir absolūti meli un absolūtas muļķības, ka tiks publicēti pamatā visi dokumenti, kuriem ir uzlikts slepenības statuss! Minētais likumprojekts nekādā veidā neveicinās dokumentu atklāšanu. Paldies. Paldies. Vārds deputātam Veiko Spolītim. Viņš acīmredzot runās “par” likumprojekta nodošanu komisijai.".
2015_05_07_299-seq6 spokenText "Augsti godājamie kolēģi! Minētais likumprojekts ir tapis dēļ tām nesaskaņām un pretrunām, kuras ir izveidojušās Ministru kabinetā attiecībā uz VDK maisu satura iespējamo izpēti. Ir jāatgādina jums, ka pagājušā gada maijā Saeima grozīja likumu par VDK maisiem. Toreiz bija jautājums, ko darīt - visus dokumentus nodot atklātībai, noslepenot dokumentus vēl uz 30 gadiem, iznīcināt vai arī rīkoties kā citādāk. Saeima toreiz nolēma, ka ir jāizveido zinātniskās izpētes komisija, kurai trīs gadu laikā šie dokumenti jāizskata, un Ministru kabinetam jādod slēdziens, ko tālāk ar šiem dokumentiem darīt. Otrs - vēsturiski, zinātniski un juridiski dot vērtējumu par VDK nodarītajiem zaudējumiem tautas morālei un ekonomikai. Tas viss bija noticis, cienījamie kolēģi, gadu iepriekš! Toreiz, pagājušajā gadā, Ministru kabinets komisiju apstiprināja 5.augustā. Kas tad īsti pa šo laiku ir noticis? Komisija no Izglītības un zinātnes ministrijas ir paspējusi aizklejot uz Tieslietu ministriju, pēc tam - uz Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūtu. Šodien ir atpakaļ Izglītības un zinātnes ministrijā, un ministre Seile labprāt atdotu to atpakaļ Tieslietu ministrijai. 2014.gada maijā, pieņemot grozījumus, paredzējām finansējumu. Šodien izrādījās, ka tieši finansējums ir bijis kā māneklis komisijas locekļiem, lai politiski diktētu, kas zinātniekiem ir jādara. Tā teikt, politisks projekts, kam naudu iedeva, vien skatot budžetu otrajā lasījumā, bet naudas tomēr tā arī nebija. No Izglītības un zinātnes ministrijas komisija pārgāja Tieslietu ministrijai. Komisijas vadītājs to raksturo šādiem vārdiem: “Tas notika naktī.” Par Rasnaču komisijai atmiņā ir palikuši tikai šī cilvēka draudi komisijas locekļiem. Kā nu bez tā, ja zinātniskā izpēte būtu jāveic labākajās fašo garīguma tradīcijās. Rasnačs - tēvs, Tomels - dēls un Iesalnieka gars. Pēc tā Tieslietu ministrija nosūta komisijai vēstuli, faktiski pasakot: “Jūsu nav.” Tāda “normāla” Tieslietu ministrijas pozīcija... Iedomājieties, ka, piemēram, kāds no jums šodien saņem vēstuli no Tieslietu ministrijas, ka jūsu vienkārši nav! Tāda bija arī Tieslietu ministrijas attieksme pret zinātniskās izpētes komisijas locekļiem. Pēc minētā arī sākās komisijas locekļu slēgšana ārā, un lēmumi lielā mērā bija politiski, jo komisijas locekļu sastāvā ir bijuši arī Nacionālajai apvienībai pietuvinātie politiķi, kuri faktiski uzraudzīja, lai izpētes komisijas darbs notiktu tiešām labākās politiskās uzraudzības tradīciju garā, un to nodrošināja Nacionālās apvienības pārstāvji. VDK maisos ir pat ļoti daudz kas. Daļa no šī “daudz kā” ir Latvijas Nacionālajā arhīvā, daļa - Satversmes aizsardzības birojā ziņotāju kartītēs, magnētiskajās lentēs un citur. Un tad nu Maizītis saka: “Vienam cilvēkam no minētās zinātniskās izpētes komisijas es varu iedot pielaidi.” Ko nozīmē tā viena cilvēka pielaide, kurš darbosies minētās zinātniskās izpētes komisijas sastāvā un pētīs materiālus? Absolūti neko! Zinātniskās izpētes rezultāts būs pielīdzināms nullei.".
2015_05_07_299-seq5 spokenText "Paldies. Aicinu parakstīt svinīgo solījumu. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Igora Zujeva 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Lūdzu deputātu Zujevu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē! Godātie kolēģi! Sākam izskatīt darba kārtības sadaļu “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskās izpētes likums” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam. Viņš runās “pret”.".
2015_05_07_299-seq4 spokenText "Labdien! Es, Igors Zujevs, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.".
2015_05_07_299-seq3 spokenText "Paldies. Aicinu Igoru Zujevu dot svinīgo solījumu.".
2015_05_07_299-seq2 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! 2015.gada 5.maijā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma 12.Saeimas deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 4.panta otro daļu nākamais deputāta amata kandidāts uz mandātu no sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta ir Igors Zujevs. 2015.gada 5.maijā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma Igora Zujeva iesniegumu, kurā viņš piekrīt uzņemties 12.Saeimas deputāta amata pienākumus. 2015.gada 6.maijā komisija izskatīja 12.Saeimas deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas iesniegumu un deputāta amata kandidāta Igora Zujeva iesniegumu un vienbalsīgi atbalstīja, un nolēma virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē lēmuma projektu “Par Igora Zujeva 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Aicinām atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.".
2015_05_07_299-seq1 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Es aicinu visus ieņemt savas vietas... Aicinu visus ieņemt savas vietas, jo ir pienācis laiks sākt Saeimas 2015.gada 7.maija sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Patvēruma likums” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Igora Zujeva 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu” un iekļaut šo lēmuma projektu pirms pirmā darba kārtības punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā arī likumprojektu “Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likums” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta. Tāpat Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt vēl vienu grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”, kuru komisija nav atbalstījusi, kā arī šīs komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta. Un tikko ir saņemts arī iesniegums, kurā Sociālo un darba lietu komisija lūdz izslēgt no šodienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītā personāla izdienas pensiju likums”. Šo likumprojektu bija paredzēts izskatīt otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta. Tātad sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību. Lēmuma projekts “Par Igora Zujeva 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
2015_05_04_298-seq13 spokenText " Liels paldies! Godātais Valsts prezidenta kungs! Cienītā Ministru prezidentes kundze! Ekselences! Dāmas un kungi! Kolēģi! Saeimas 2015.gada 4.maija svinīgo sēdi pasludinu par slēgtu, bet svinēsim šo dienu visi kopā! Paldies. (Aplausi.) SATURA RĀDĪTĀJS 12.Saeimas pavasara sesijas 4.(svinīgā) sēde par godu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 25.gadadienai 2015.gada 4.maijā Nacionālajā teātrī Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces uzruna Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 25.gadadienā Igaunijas parlamenta priekšsēdētāja Eiki Nestora uzruna Lietuvas parlamenta priekšsēdētājas Loretas Graužiņienes uzruna Islandes parlamenta priekšsēdētāja Einara Gudfinsona uzruna ASV viceprezidenta Džo Baidena apsveikums. Nolasa ASV pilnvarota lietvede Šarona Hadsone Dīna ".
2015_05_04_298-seq12 spokenText "(Oriģināls angļu valodā – pielikumā.) Viņas ekselencei Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei Rīgā, Latvijā Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze! Lūdzu, pieņemiet manus patiesos apsveikumus prezidenta Obamas un Amerikas tautas vārdā, atzīmējot Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas 25.gadadienu 4.maijā. Padomju Savienības sabrukuma izraisītā sajukuma laikā šī drosmīgā deklarācija no jauna apstiprināja Latvijas kā neatkarīgas, suverēnas nācijas statusu un bruģēja ceļu Latvijas sekojošajai integrācijai Eiroatlantiskajās institūcijās. Savienotās Valstis nekad nav svārstījušās, izpildot savas saistības pret Latvijas tautu. Mūsu atteikšanās atzīt Padomju Savienības veikto Latvijas aneksiju kļuva par mūsu tuvās partnerības pamatu. Šodien, būdamas NATO sabiedrotās un tuvi partneri, Savienotās Valstis un Latvija turpina parādīt apņēmību attīstīt vispārējo drošību un labklājību, kā arī veicināt demokrātiskās vērtības, kas saista abas mūsu valstis. Laikā, kad jūs atzīmējat 25.gadadienu kopš Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas, Savienotās Valstis ir kopā ar jums, svinot šo nozīmīgo un vēsturisko pagrieziena punktu. Ar cieņu, Džozefs R.Baidens, jaunākais (Aplausi.)".
2015_05_04_298-seq11 spokenText "Paldies Islandes parlamenta priekšsēdētājam Einaram Gudfinsona kungam! Šajā dienā esam saņēmuši mūsu stratēģiskā partnera – Amerikas Savienoto Valstu – viceprezidenta Džo Baidena apsveikumu. Vārds Amerikas Savienoto Valstu pilnvarotajai lietvedei Šaronai Hadsonai-Dīnai. (Aplausi.)".
2015_05_04_298-seq10 spokenText "(Tulkojums no angļu valodas. Oriģināls – pielikumā.) Jūsu ekselence Latvijas prezident! Cienītā priekšsēdētājas kundze! Ekselences! Deputāti! Godātie klātesošie! Augsti vērtēju iespēju šodien viesoties jūsu valsts skaistajā galvaspilsētā Rīgā un piedalīties Latvijas Republikas vēsturē tik liktenīgam notikumam veltītajos pasākumos, tāpēc pateicos par uzaicinājumu. Baltijas ceļš, notikumi Ungārijā un Berlīnē 1989. gada vasarā un rudenī, kā arī turpmākā Baltijas un citu Padomju Savienības ietekmes sfērā bijušo valstu cīņa par savas neatkarības atjaunošanu viesa pārmaiņas ne tikai mūsu kontinentā, bet faktiski arī visā mūsdienu pasaulē. Es uzmanīgi sekoju līdzi notikumiem, kas risinājās pirms 25 gadiem, un esmu lepns par to, ka arī mana valsts palīdzēja Latvijai atgūt savu likumīgo vietu suverēno un demokrātisko valstu saimē. Tas nemaz nebija pašsaprotami, ka tāda neliela valsts kā Islande uzņēmās iniciatīvu starptautiskajā politikā un pirmā atzina jūsu īsteno statusu. Pateicoties premjerministra Dāvida Odsona valdības un ārlietu ministra Jona Baldvina Hanibalsona stingrajai nostājai, mūsu mazā valsts kļuva par morālo līderi. Domāju, ka tā ir vērtīga mācība visām mazajām valstīm. Mācīties varam arī no tā, ko jūs esat sasnieguši 25 gadu laikā kopš neatkarības atjaunošanas. Latvija, tāpat kā tās kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva, ir panākusi ievērojamu progresu gadsimta ceturkšņa laikā kopš vēsturiskajiem 1990.gada notikumiem. Pateicoties savām stingrajām vēsturiskajām un kultūras saknēm, kā arī savas tautas nelokāmajai gribai un apņēmībai, Latvija ir kļuvusi par ekonomiskās un sociālās attīstības paraugu. Šobrīd Latvija un tās kaimiņvalstis, mūsu draugi, jau ir neatņemama Ziemeļvalstu un Baltijas valstu saimes daļa. Tāpat jūs esat pilntiesīgas Eiroatlantiskās alianses, NATO, Eiropas Savienības un eirozonas, kā arī citu nozīmīgu starptautisku organizāciju dalībvalstis. Ar savu smago darbu un izturību jūs rādāt piemēru tam, kā atjaunot ekonomiku pēc krīzes. Ekselences! Godātie klātesošie! Vēlreiz pateicos par ielūgumu un Islandes parlamenta Altinga vārdā sirsnīgi sveicu Latvijas tautu šajā nozīmīgajā gadadienā! Un sveikt jūs ar sasniegumiem! (Aplausi.)".
2015_05_04_298-seq9 spokenText "Paldies Lietuvas parlamenta priekšsēdētājai! Islande bija pasaulē pirmā valsts, kas atzina Latvijas valsts atjaunoto neatkarību. Un man ir īpašs gods šobrīd pieteikt un dot vārdu Islandes parlamenta priekšsēdētājam Einaram Gudfinsonam. (Aplausi.)".
2015_05_04_298-seq8 spokenText "(Tulkojums no lietuviešu valodas. Oriģināls – pielikumā.) Jūsu ekselence Latvijas Republikas prezident! Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītā Ministru prezidente! Godātie viesi! Dāmas un kungi! Šodien jūs atzīmējat īpašu dienu. Pirms 25 gadiem tika parakstīts nozīmīgs dokuments – deklarācija “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, kas būtiski mainīja jūsu tautas un valsts vēsturi. Tie, kuri personiski piedzīvoja šā nozīmīgā lēmuma pieņemšanu, vislabāk saprot neparasto sajūtu, kas valdīja tobrīd un joprojām mājo jūsu sirdīs. Arī Lietuva un tās tauta to piedzīvoja. Mēs uz neatkarību gājām kopā, sadevušies rokās Baltijas ceļā. Mūsu kopīgajām brīvības alkām nebija robežu. Visas trīs Baltijas valstis bija kā māsas, kas visai pasaulei apliecināja visskaistāko savstarpējo sapratni, solidaritāti un vienotību, un mūsu valstu izcīnītā neatkarība spēcīgi iedvesmoja arī citas valstis atbrīvoties no padomju jūga. Priecāsimies, ka jau gadsimta ceturksni Latvijai un Lietuvai ir bijuši cēli mērķi, priecāsimies par to pašapziņu un atvērtību pasaulei! Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos aizvien vairāk apzināmies brīvības vērtību. Mums jābūt modriem. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka, atgūstot neatkarību, apņēmāmies to saglabāt un, ja nepieciešams, aizstāvēt. Mīļie brāļi un māsas! Lietuvas tautas un savā vārdā sirsnīgi sveicu jūs šajā jūsu valsts vēsturē nozīmīgajā dienā. Vēlu panākumus jūsu brīvības ceļā! Vēlu jums prieku kā dzīves ikdienā, tā svētkos, ticot savai tautai un valstij, lepojoties ar savu valodu un kultūru, mīlot un sargājot savu zemi! Lietuva arī turpm��k būs ne vien jūsu tuvākais kaimiņš, bet arī uzticams draugs un līdzgaitnieks šajā ceļā. Su švente, sese Latvija! Ar svētkiem, māsa Latvija! (Aplausi.)".
2015_05_04_298-seq7 spokenText "Paldies. Paldies Igaunijas parlamenta priekšsēdētājam! Apsveikuma vārdus no Lietuvas mūsu brāļu tautas valodā ir atvedusi un teiks arī Lietuvas parlamenta priekšsēdētāja Loreta Graužiņiene. Lūdzu! (Aplausi.)".
2015_05_04_298-seq6 spokenText "(Tulkojums no igauņu valodas. Oriģināls – pielikumā .) Ekselences! Dārgie draugi! Šodienas pacilājošā svētku noskaņa mazliet atgādina Dziesmu svētkus. 19.gadsimta vidū livonietis Jānis Cimze vadīja draudzes skolotāju seminārus Valmierā un Valkā un citastarp mācīja igauņu un latviešu jauniešus mīlēt mūziku un dziedāt. Šie izglītotie jaunieši kļuva par skolotājiem Igaunijas un Latvijas skolās, organizēja savas tautas sabiedrisko dzīvi un dibināja korus. Šie kori pirms pusotra gadsimta aizsāka mūsu tautu Dziesmu svētku tradīciju. Dziesmu svētki spēcin��ja mūsu tautisko kustību, kas savukārt vainagojās ar mūsu neatkarību un valstiskumu. Mēs šaipus Baltijas jūras zinām, ka nesenās vēstures lappuses nemelo, sacīdamas, ka Baltijas valstis brīvību atguva ar dziesmu. Jo dziesmā ir daile, gars un spēks, kas var iekvēlināt visu pārējo. Citviet pasaulē cilvēks, vēstures grāmatās lasot par to, ka brīvība tika atgūta ar dziesmu, var nodomāt, ka tas ir tikai beletristisks pārspīlējums, kas nezin kā iespraucies akadēmiskā tekstā. To ir grūti aptvert tiem, kuri paši nekad nav izjutuši, kā dziesma var darīt cilvēkus brīvus. Bet nekas, lai dziesma arī turpmāk paliek mūsu tautu slepenais, bet jau prasmīgi izmantotais ierocis. Ir svarīgi, lai savlaicīgus lēmumus liek pieņemt dziesmas spēks. Lai dziesmas spēks un gars spēj materializēties. Šodien, pēc gadsimta ceturkšņa, var teikt, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tautas domas paudējiem bija gan muzikālā dzirde, gan dziedamā balss. Droša un spēcīga balss. Cienīsim viņus un pateiksimies par to! Taču vislielākā cieņa un gods pienākas mūsu tautām, kuras piepildīja savu sapni un kurām tagad jāveido mūsu valstu nākotne. Dārgā Latvijas tauta, mūsu mīļie dienvidu kaimiņi! Paldies, ka esat mums līdzās domās un darbos! Lai jūsu gara spēku apliecina it viss, ko jūs darāt! Jaukus svētkus! (Aplausi.)".
2015_05_04_298-seq5 spokenText "Latvijas valsts neatkarību atjaunoja rokrokā ar brāļu tautām – Igauniju un Lietuvu. Vārds uzrunai Igaunijas parlamenta priekšsēdētājam Eiki Nestoram.".
2015_05_04_298-seq4 spokenText "Paldies Saeimas priekšsēdētājai! (Balss no kulisēm.) Ekselences! Dāmas un kungi! Latvijas valsts himna. (Tiek atskaņota valsts himna.)".
2015_05_04_298-seq3 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Ekselences! Dāmas un kungi! Mīļie tautieši! Kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas pagājuši 25 gadi. Tieši pirms gadsimta ceturkšņa šajā dienā pieredzējām principiālu taisnīguma uzvaru pār netaisnību un patiesības augšāmcelšanos. Augstākā padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Ar to tika pavērts ceļš mūsu valstiskuma atdzimšanai, kuru varmācīgi bija pārtraukusi padomju okupācija. Daudziem Latvijas pilsoņiem šo neatkarības atjaunošanas dienu nebija lemts pieredzēt. Daudzi uz valsts atjaunošanu cerēja gandrīz visu mūžu, līdz izšķirošo pagrieziena brīdi Latvijas vēsturē sagaidīja. Vēl kā bērni un jaunieši valsts neatkarības atjaunošanu piedzīvoja arī tā Aukstā kara laika paaudze, kurai piederu arī es. 1990.gada 4.maijā Latvijas valsts tika atjaunota, balstoties uz valsts nepārtrauktības pamata – 1918.gada 18.novembra Latviju. Tas uzsvērts arī Satversmes ievadā jeb preambulā, kuru Saeima pieņēma aizvadītā gada jūnijā. Vairākas latviešu paaudzes padomju okupācijas režīmā uzauga izolācijā no pārējās pasaules. Tomēr tautas lielākā daļa arī šajā periodā saglabāja savu garīgo piederību Eiropai un tās vērtībām. Tā neatzina okupācijas varu, tā neaizmirsa Latvijas valstij un tautai nodarīto. Pretestība okupācijas režīmam dažādās formās nebija apsīkusi. Visgr��tākajos laikos mūsu tauta saglabā mūžīgas vērtības. Par to liecina mūsu izraušanās no pusgadsimtu ilgās apspiestības un stagnācijas. Mēs spējām pieprasīt un atgūt brīvību. Nacionālu, demokrātisku, eiropeisku Latvijas valsti vēlējās atgūt latviešu valstsnācijas lielākā daļa un arī te dzīvojošās mazākumtautības. Cilvēktiesību grupas “Helsinki-86” dalībnieki nāca kā pirmie. Latvijas Nacionālā neatkarības kustība par mērķi uzstādīja Latvijas atjaunošanu uz valsts nepārtrauktības pamata. Pilsoņu kongress precizēja un popularizēja Latvijas valstiskuma nepārtrauktības tiesiskos principus. Latvijas Tautas fronte spēja apvienot visus tos dažādos strāvojumus, kas pastāvēja uz 1918.gada 18.novembra Latvijas atjaunošanu. Neraugoties uz šķietami nepārvaramām pretrunām, kuru dēļ šīs organizācijas konkurēja un pat apkaroja viena otru, tās darbojās vienā – Latvijas valsts atjaunotnes virzienā. Bet bija arī citi. Zināma toreizējās Latvijas iedzīvotāju daļa vēlējās, lai te turpinātu pastāvēt Padomju Savienības okupācijas režīms vai lai pat formāli neatkarīga Latvija tomēr būtu Latvijas PSR turpinājums. Tie galvenokārt bija PSRS pilsoņi, kas šeit bija ieradušies padomju okupācijas režīma kolonizācijas politikas rezultātā. Tie apvienojās Interfrontē un pieprasīja atzīt par likumīgām pusgadsimtu ilgās okupācijas sekas, kas dziļi bija cauraudušas Latvijas zemi un sabiedrību. Reālo spēku samēru atspoguļoja 1991.gada 3.marta tautas aptauja: 1,2 miljoni cilvēku izteica vēlmi pēc Latvijas neatkarības, bet 400 000 bija pret. Šo Latvijas valsts pretinieku ideoloģiskie pēcteči 21 gadu vēlāk organizēja referendumu par divvalodības ieviešanu. Latvijas pilsoņi tikpat nepārprotami ar trīs ceturtdaļu balsu vairākumu to noraidīja, vēlreiz apstiprinot, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska un vienlaikus nacionāla valsts, kur vienīgā valsts valoda ir latviešu valoda. Godātie klātesošie! Pieņemot 4.maiju par atjaunotās neatkarības atskaites punktu, šodien izvērtējam, kāda ir bijusi valsts attīstība aizvadītajos 25 gados. Veiksmīga ir bijusi Latvijas institūciju atjaunošana. Demokrātiskā Satversme Latvijā atkal ir spēkā jau 22 gadus. Satversmes ievadā ir nostiprināti valsts pamati, Satversmes negrozāmais kodols. Pēc 4.maija Latvijas sabiedrība, līdzīgi kā citviet Austrumeiropā, piedzīvoja iepriekš vēsturē nebijušu pāreju uz tirgus ekonomiku. Kamēr mūsu draugi Rietumos un mēs paši ticējām, ka Latvijas tautsaimniecība ātri un sekmīgi piemērosies veco demokrātiju brīvā tirgus modelim, resursi palika to aprindu rokās, kas tos pārvaldīja jau Latvijas PSR laikā. Izmantojot Komunistiskās partijas, Valsts drošības komitejas un Komunistiskās jaunatnes savienības finanšu līdzekļus un agrāko kontaktu tīklu, padomju laika konformisti un kolaboracionisti pārvērtās turīgos uzņēmējos. Tie pirmām kārtām domāja par savas labklājības nodrošināšanu, nevis valsts un tautas interesēm. Tieši viņi demokrātijas vietā Latvijā iesakņoja pseidodemokrātiju, bet džungļu ekonomiku uzdeva par brīvā tirgus ekonomiku un diktēja visai sabiedrībai sev vien izdevīgus noteikumus. Lielā tautas daļā tas radīja rūgtumu, kas pārauga neticībā savai valstij. Šāda notikumu gaita kropļoja un bremzēja Latvijas valsts attīstību. Šodien varam teikt, ka oligarhi lielā mērā, lai arī ne pilnīgi ir izstumti no valsts politiskās pārvaldes. Tomēr ekonomikā tie turpina apdraudēt valsts stratēģiskās intereses, slēdzot Latvijas drošībai bīstamus darījumus. Latviju visvairāk apdraud alkatība un naudaskāre. Valsts pastāvēšanu tautas interesēs apdraud arī naudas ietekme uz politiskajām partijām un varu. Nesen bijušais ilggadējais VDK izlūkdienesta virsnieks, mūsdienās – Krievijas megakoncerna pārstāvis Latvijā –, publiski izteicās, ka Saeimā jāievēl 100 miljonāri. Tad sekmīga valsts attīstība būšot garantēta. Latvija ir republika. Tas nozīmē, ka vara pieder tautai, nevis 100 miljonāriem. Un tas ir taisnīgi. Satversmes sapulces priekšsēdētājs un valsts pirmais prezidents, Latvijas demokrātijas pamatlicējs Jānis Čakste norādīja: “Latvijas valsts stāv par visu augstāk. Nekādas atsevišķas grupu intereses nevar būt, bet tikai vispārējas intereses. Visām vajag padoties zem vienas pašas brīvas Latvijas.” Čakste teica: “Taisnība vienmēr uzvarēs.” Un Latvijā vēl ir daudz darāmā, lai izskaustu kliedzošus taisnīguma principa izkropļojumus. Valsts institūcijām ar vienlīdz lielu spēku un interesi jāaizstāv gan sabiedrības turīgākās, gan mazāk turīgās daļas intereses. Taisnīguma un sociālās vienlīdzības principam ir jābūt kā saules gaismai, kas klājas vienlīdz spoži gan pār tiem, kas slīd pa parketu, gan tiem, kas min nelīdzenu bruģi. Tas veicinās sabiedrības uzticēšanos valstij. Un valsts tiks stiprināta. Dāmas un kungi! Latvija ir nacionāla valsts. Tās pamatā ir latviešu nācijas griba nodibināt, uzturēt un attīstīt savu nacionālu valsti – valsti, kurā visiem pilsoņiem ir vienādas tiesības, valsti, kurā arī mazākumtautības var kopt savu valodu un kultūru. Bet tas nozīmē, ka latviešu valoda, kultūra un vēsturiskā atmiņa ir kopēja visiem Latvijas pilsoņiem – tāds ir priekšnoteikums un pamats politiskās nācijas pastāvē��anai. Tādēļ Latvijas valsts nedrīkst pieļaut, ka mūsu vēsturi kāds groza pēc sava ģīmja un līdzības vai relativizē to. Pagātnes totalitārie režīmi un to noziegumi brīvajai, demokrātiskajai Latvijas valstij ir jānosoda. Latvijā joprojām tikai runājam par to, ka PSRS okupācijas režīms, arī Valsts drošības komitejas darbība kā tā sastāvdaļa un sevišķi Komunistiskā partija – totalitārā režīma galvenais balsts –, ar valsts atbalstu ir mērķtiecīgi jāpēta. Politiskā ziņā nesalīdzināmi skaudrākos apstākļos Ukrainā nesen pieņēma komunisma seku likvidācijas likumu. Tas paredz lustrācijas procedūru un jebkāda slepenības plīvura noņemšanu VDK arhīviem – tie būs pieejami visai sabiedrībai, ne tikai pētniekiem. Savukārt Latvijā VDK dokumentu izpēte diemžēl tika vilcināta un bremzēta, tā aizkavējot pagātnes izvērtēšanu un pārvarēšanu. Tas mums ir jāizdara, un šis darbs nevar būt novēlots. Latviešu valodas pozīcijas 25 gados ir nostiprinājušās, daudzi nelatvieši to pārvalda un ikdienā sekmīgi lieto. Tomēr ne visiem latviešiem ir pietiekama valodas un valstiskā pašapziņa, ne vienmēr runājam latviski, nespējam uzturēt vitālu savas valodas vidi un iesaistīt tajā cittautiešus. Ir apkaunojoši, ka 25 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas latvietis pats savā valstī nevar pretendēt uz darbu, ja nerunā krievu valodā. Šāda diskriminācija nav pieļaujama. Diemžēl turpinās arī skolu segregācija pēc tautības principa, tā veicinot Latvijas sabiedrības šķelšanos. Šim darbam jau sen vajadzēja būt padarītam. 90.gadu sākumā dzimušajiem jau bija jāuzaug vienotā vērtību un skolu sistēmā, nevis etniski un lingvistiski sadalītā pasaulē, kādu spēkā uztur pašreizējā Latvijas izglītības sistēma. 4.maijs iezīmēja vēl kādu būtisku robežšķirtni: mums bija jāatgūst vai jāiemācās pašnoteikšanās spēja un jāuzņemas atbildība par savu valsti. Latvijas valsts nepastāv ārpus mums. Latvijas valsts esam mēs – tās stiprumu veido mūsu ticība sev, mūsu uzticība savai tautai un valstij. Un visstiprākās aizsardzības līnijas ir tās, kas iet cauri mūsu sirdīm un prātiem. Īpaši svarīga ir Latgale, kur pēdējā gada laikā pieredzējām centienus veidot separātisma tendences. Informatīvie vēstījumi, kurus nu jau diendienā – kā īstā karā – medijos saņemam no pretinieka puses, tiek dažādi formulēti, bet to pamatdoma – Latvija ir neizdevusies valsts, kurā viss ir slikti, kāds cits mūs pārvaldītu labāk un efektīvāk, un šādu valsti varbūt nemaz nav vērts arī aizsargāt. Šo manipulāciju mērķis ir panākt, lai savas valsts intereses cilvēku prātos tiktu aizstātas ar kādas citas valsts interesēm. Mēs to nepieļausim. Latvijas sabiedrībā plašumā vēršas un nostiprinās patriotisms. Līdzās nevalstiskajām organizācijām uzplaukušas īstas tautas kustības. Pilsoniskās apziņas pieaugums vērojams sociālajos tīklos, kur cilvēki diendienā aktīvi diskutē par norisēm politikā. Latvieši ir “sirds cilvēki” – sabiedrībā pastāv augsta līdzjūtības un ziedošanas kultūra. Mēs spējām mobilizēties atbalsta sniegšanai Zolitūdes traģēdijā, arī palīdzības pasākumiem Ukrainai. Svarīgu mīlestības darbu veic Latvijas audžuģimenes, uzņemoties audzināt pamestus vai bez vecākiem palikušus bērnus. Stājoties Jaunsardzē un Zemessardzē, kā jauni, tā vecāki ļaudis arvien biežāk izrāda gribu un gatavību savu zemi, tautu, valsti aizstāvēt. Mīļie tautieši! Šodien mēs vēl esam ceļā uz nākotnes Latviju, par kādu sapņojām pirms 25 gadiem. Uz to Latviju, kurā pastāv taisnīgums, vienotāks vērtību un ideju lauks, kurā sevi apzināmies kā spējīgu un spēcīgu tautu. Uz to Latviju, kurā cieņa un labvēlība pret līdzcilvēku ir pašsaprotama; kur ikviens Latvijas pilsonis jūtas drošs par sevi un savu rītdienu. Uz to Latviju, kurā dzimst daudz vairāk bērnu, vairojot mūsu tautas dzīvo un gara spēku, kurā latviešu valstsnācijai, latviešu valodai un kultūrai ir iespējas pilnvērtīgāk attīstīties un uzplaukt. Liels ceļa gabals mūsu visu kopīgiem spēkiem ir jau pieveikts. Nebīsimies no grūtībām, ko arī turpmāk prasīs sapnis par savu valsti, – jo mēs visi vēlamies to īstenot! Neatkarību mēs esam atguvuši. Šis ir neatkarības nostiprināšanas laiks. Turēsim Latvijas valsti dziļi sirdīs un augstu domās! Sveicu klātesošos, visus tautiešus un Latvijas valstij uzticīgos tuvumā un tālumā Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas 25.gadadienā! Saules mūžu Latvijai! Dievs, svētī Latviju! (Aplausi.)".
2015_05_04_298-seq2 spokenText "Vārds svinīgai uzrunai Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei.".
2015_05_04_298-seq1 spokenText "Godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Viesi! Sākam Saeimas 2015.gada 4.maija svinīgo sēdi, kas veltīta Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 25.gadadienai.".
2015_04_30_297-seq420 spokenText " Paldies deputātei Ingunai Sudrabai. Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka pēcpusdiena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ! ".
2015_04_30_297-seq419 spokenText " Labdien, cienījamie radioklausītāji! Informēšu jūs par būtiskākajiem šodien izskatītajiem jautājumiem un frakcijas “No sirds Latvijai” viedokli par tiem. Diemžēl arī šajā Saeimas sēdē tika izskatīti jautājumi, kuros hroniski trūkst dialoga – dialoga ar sabiedrību, dialoga ar pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām. Arī trūkst politiskās gribas uzklausīt, izprast viedokli par pieņemto normu piemērošanu praksē. Vērsīšu jūsu uzmanību uz trim šādiem likumprojektiem. Pirmkārt, mēs neatbalstījām likumprojekta “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums” izskatīšanu Saeimā steidzamības kārtā, jo šis ir nozīmīgs likumprojekts, kas regulēs pašvaldību finanses nākamajos gados. Šī likumprojekta kvalitatīva izstrāde nav iedomājama bez cieša dialoga ar pašvaldībām un pilnīgas izpratnes, kā šī norma strādās ilgtermiņā. Steigā pieņemtie likumprojekti bez nopietnām un profesionālām diskusijām diemžēl nenodrošina stabilas un prognozējamas finanšu sistēmas pamatu izveidi. Otrkārt, mēs uzskatījām, ka pilnīgi bezatbildīgi ir šajos ekonomiskajos un ģeopolitiskajos apstākļos Saeimā virzīt tālākai izskatīšanai grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz dubultot līdzšinējo finansējumu partijām no valsts budžeta, vēl jo vairāk ievērojot to, ka Ministru kabinets apstiprināja Latvijas stabilitātes programmu 2015.–2018.gadam, vienlaikus samazinot iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozes gan šim, gan nākamajam gadam. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka tiks samazināti arī valsts budžeta izdevumi. Tātad valstij samazinās līdzekļi izglītības, veselības un sociālajām jomām, un šajos apstākļos lemt par politisko partiju finansēšanas palielināšanu ir nepieļaujami un amorāli. Mēs uzskatām, ka valstij ir daudz svarīgākas jomas, kurās hroniski trūkst finansējuma, un tās ir veselība, izglītība, drošība. Un tieši šiem ir jābūt valdošo partiju darba kārtībā izvirzāmiem jautājumiem. Un apliecinājums tam, ka agrāk vai vēlāk Saeimai pašai ir jālabo savas steigā pieņemtās un ne līdz galam ar nozares profesionāļiem pārrunātās normas, ir šodien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtie grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”. Šobrīd tiek precizēti tikai pagājušā gada 17.decembrī pieņemtie grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, kas paredzēja, ka ar šī gada 1.jūliju stāsies spēkā prasība par lauksaimniecības degvielas marķēšanu. Mēs jau gada beigās norādījām, ka ir nepieņemami steigā pieņemt normas, kuras neatbalsta nozares profesionāļi, kuras nav izskaidrotas sabiedrībai un nav skaidra normu praktiskā piemērošana. Šobrīd valdošā koalīcija ir sapratusi, ka, lai visiem naftas produktu apritē iesaistītajiem komersantiem būtu iespēja veikt dīzeļdegvielas iezīmēšanu, marķēšanu un piegādi atbilstoši jaunajām prasībām, ir nepieciešams pārcelt šīs normas spēkā stāšanos uz šī gada 30.oktobri. Šis nav vienīgais piemērs, kurš apliecina, ka gada beigās steigā pieņemtie lēmumi agrāk vai vēlāk ir jālabo. Tie paliek... Tātad tik un tā paliek neatbildēts ļoti būtisks jautājums: kurš ir atbildīgs par šādu nekvalitatīvu, neizvērtētu un neizdiskutētu likuma normu pieņemšanas sekām? Un noslēgumā es savā un partijas “No sirds Latvijai” vārdā no sirds novēlu visiem jums, cienījamie radioklausītāji, jūsu tuvajiem un mīļajiem īpaši skaistus šos mūsu valsts neatkarības atjaunošanas svētkus! Pateicos.".
2015_04_30_297-seq418 spokenText "Paldies deputātam Rihardam Kolam! Raidījumu šodien noslēdz partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba. Lūdzu!".
2015_04_30_297-seq417 spokenText " Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šīsdienas sēdē tika skatīti gan pagājušajā nedēļā neizskatītie darba kārtības punkti, gan arī notika vēl viena Saeimas sēde ar dažādiem būtiskiem un nozīmīgiem jautājumiem. Kā būtiskākos es akcentēšu divus no tiem. Pirmām kārtām tika skatīts likumprojekts “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums”, kas paredz izstrādāt jaunu modeli, kā finansiāli tuvināt nabadzīgākās pašvaldības turīgākajām. Pašreizējā kārtība tā arī līdz galam nav atrisinājusi to, ka visas pašvaldības spētu apmierināt savas finansiālās vajadzības, tāpēc ik gadu pašvaldības saņēma arī valsts finansējumu. Bija radušās arī citas problēmas esošā modeļa ietvaros, jo, piemēram, pēc administratīvās reformas veikšanas finanšu sadalījums kļuva neproporcionāls iedzīvotāju skaitam novados attiecībā pret republikas pilsētām. Un arī vēl dažādu citu iemeslu dēļ bija pamats ieviest sistemātiskas izmaiņas. Jaunā modeļa būtiskākā atšķirība ir tā, ka visvairāk iegūst tās pašvaldības, kuras nodarbojas ar saimniecisko darbību, kā arī tās, kurās ir veikta virkne citu uzlabojumu. Lai gan Nacionālā apvienība atbalstīja šos grozījumus, tomēr mēs neesam līdz galam apmierināti ar Finanšu ministrijas piedāvājumu un tāpēc uz otro lasījumu iesniegsim konkrētus priekšlikumus šī likumprojekta uzlabošanai. Šobrīd problēmu mēs saskatām tajā, ka galvenie ieguvēji no jaunā modeļa tik un tā paliks lielās pilsētas un attīstības centri, kuriem jau tāpat ir pieejami papildu līdzekļi kaut vai, piemēram, ar Eiropas Savienības fondu starpniecību. Tāpēc viens no iespējamiem variantiem, kuru Nacionālā apvienība plāno virzīt, ir noteikt speciālu kritēriju, kas atbalstītu tieši tās teritorijas, kuras atrodas valsts pierobežā, un, tieši pretēji, – samazināt kritērijus attiecībā uz teritorijām, kuras atrodas kāpu aizsargzonās, jo ir paredzams, ka pēc jaunā modeļa lielākā daļa Latgales saņems mazāk. Pēc mainītiem kritērijiem gan Latgale, gan Ziemeļvidzeme, gan Dienvidkurzeme saņemtu vairāk no šī izlīdzināšanas fonda. Papildus tam Nacionālā apvienība uzskata, ka, lai patiešām panāktu likuma mērķi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, būtu jāievieš papildu apgrūtinājumi attiecībā uz republikas pilsētām, jo pašreiz piedāvātajā likumprojekta redakcijā tiek būtiski stiprināts tas, ka lielākās ieguvējas no jaunās sistēmas būs tieši lielākās pilsētas. Otrs jautājums, kurš, mūsuprāt, ir būtisks Latvijas iedzīvotājiem, ir grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz ierobežot tā saucamo ātro kredītu biznesu. Šis visnotaļ ienesīgais bizness ir iedzinis parādu jūgā ļoti daudz Latvijas iedzīvotāju un ģimeņu. Grozījumi paredz ierobežot parādsaistību apmērus, jo pašlaik iespējamais parāds var vairākas reizes pārsniegt aizdevuma summu. Nacionālā apvienība uzskata, ka šī biznesa nozare būtu vēl vairāk jāierobežo. Līdz ar to mūsu priekšlikumi paredzēja ierobežot aizdevēju darba laiku un palielināt cilvēku vecumu, no kura var pieteikties ātrā kredīta aizdevuma saņemšanai. Mēs, piemēram, paredzam noteikt, ka soda naudas apmērs par kavējumu nevar pārsniegt 100 procentus no aizdevuma, kā arī vēl citus ierobežojumus. Ja šos priekšlikumus pieņemtu, tie būtiski aizsargātu Latvijas patērētājus no nesamērīgām parādsaistībām un spētu ieviest samērīgumu attiecībā uz aizņemtā kredīta un soda naudas apmēru. Un visbeidzot. Nacionālās apvienības vārdā vēlos sveikt visus klausītājus tuvojošajos valsts svētkus – 4.maijā un aicinu ikvienu piedalīties gan publiskajos pasākumos, gan arī šaurākā ģimenes lokā atzīmēt šo būtisko notikumu, kas norisinājās pirms nu jau vairāk nekā 25 gadiem, tik tiešām izvērtēt katram un uzdot sev jautājumu: “Kādēļ man ir nepieciešama šī valsts?” Paldies par jūsu uzmanību!".
2015_04_30_297-seq416 spokenText "Paldies deputātam Kārlim Šadurskim. Un tagad vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!".
2015_04_30_297-seq415 spokenText " Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kolēģi jau pieminēja vairākus šodienas sēdes darba kārtības jautājumus. Es gribētu akcentēt divus no tiem. Proti, pirmais – tā ir ziņa zemniekiem. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi atsevišķu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, kas paredz grozīt pārejas noteikumus un tādējādi atlikt nepieciešamību iezīmēt jeb iekrāsot degvielu, kas paredzēta lauksaimniecības vajadzībām. Proti, šis grozījums paredz likuma spēkā stāšanos pārcelt no 1.jūlija uz šā gada 30.oktobri. Šis grozījums nepieciešams tādēļ, lai ļautu zemniekiem sagatavoties šai lietai. Un patiesībā šobrīd ar iesaistītajām organizācijām vēl notiek ļoti plašas diskusijas, kādu modeli Latvija izvēlēsies, un mums ir iespējas par to vēl diskutēt tātad faktiski līdz rudenim. Es domāju, ka šī ir ļoti laba ziņa zemniekiem. Otra, manuprāt, laba ziņa visiem Latvijas iedzīvotājiem: mēs esam uzsākuši darbu pie likumprojekta “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums”. Pirmām kārtām es gribu teikt paldies Finanšu ministrijai, kas ir spējusi samērā īsā laikā šo likumprojektu izstrādāt un apspriest ar visām Latvijas pašvaldībām. Diskutējamā vēl ir daudz, bet sākums, manuprāt, ir ļoti labs. Mēs šodien noteicām šim likumprojektam steidzamību, un tā bija nepieciešama saistībā ar nākamā gada budžeta plānošanas grafiku, jo likumam ir jābūt līdz galam pieņemtam šajā, pavasara, sesijā, lai valdība, strādājot pie nākamā gada budžeta un turpmāko gadu budžetiem, varētu visus šos skaitļus ņemt vērā. Jaunajā likumprojektā ir daudzas ļoti svarīgas lietas. Pirmkārt, tas atvieglos pašvaldību finanšu prognožu aprēķināšanu, kas līdz šim bija ļoti smagnēja. Otrkārt, tas stimulēs pašvaldības attīstīt savu saimniecisko darbību, jo no to aktivitātes būs atkarīgs arī šis saņemamās vai maksājamās naudas summas lielums izlīdzināšanas fondā. Un formula, kas ir iestrādāta likumprojektā, ir samērā vienkārša. Dažos vārdos to raksturošu: tiek aprēķināts nosacītais iedzīvotāju skaits pašvaldībā, kur ietilpst visi pašvaldības iedzīvotāji... ar koeficientu 1, un papildu koeficienti ir bērniem līdz skolas vecumam; cits – lielāks – papildu koeficients ir skolas vecuma bērniem, un ir arī papildu koeficients pensionāriem, plus vēl arī papildu koeficients par teritorijas lielumu. Šajā formulā tiek izlīdzināti 60 procenti no starpības, kas ir pašvaldības vērtētie ieņēmumi, un vidējais līmenis Latvijas pašvaldībās uz vienu iedzīvotāju. Galarezultāts būs tāds: šobrīd starp bagātāko un trūcīgāko Latvijas pašvaldību ir piecas reizes liela starpība, turpretim pēc izlīdzināšanas mehānisma pielietošanas šī starpība samazināsies līdz divām reizēm. Un nobeigumā, dārgie radioklausītāji, vissirsnīgākie sveicieni jums visiem un jūsu tuvajiem cilvēkiem Latvijas valsts atjaunošanas svētkos – 4.maijā! Paldies.".
2015_04_30_297-seq414 spokenText "Paldies deputātam Valērijam Agešinam. Tagad pie mikrofona frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētāja biedrs Kārlis Šadurskis. Lūdzu!".
2015_04_30_297-seq413 spokenText " Paldies. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeima šodien nulles lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””. Likumprojekts nosaka personas, kurām neatliekami sniedzama palīdzība un kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām. Šobrīd pašvaldībām nav paredzētas tiesības izīrēt mājokli personām, kuras nav likuma subjekti, tai skaitā nav deleģētas tiesības izdot saistošos noteikumus attiecībā uz mājokļa piešķiršanu. Tādējādi pašvaldībām pagaidām tiek liegta iespēja, sniedzot palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, piesaistīt speciālistus, to skaitā jaunus speciālistus, kas ir nepieciešami gan uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldības teritorijā, gan publisko pakalpojumu nodrošināšanai. Tie ir nepieciešamie dažādu profesiju speciālisti, kas uzsāk vai vēlas uzsākt darbu vietējos uzņēmumos un arī valsts un pašvaldību iestādēs. Balstoties uz minēto problēmu palīdzības sniegšanā dzīvokļa jautājumu risināšanā un izzināto situāciju Latvijas pilsētās, ir identificēti nepieciešamie likuma grozījumi, kas skar atbalstu dzīvokļa jautājumu risināšanā personām, kuras nav sociāli mazaizsargātas, un kas ļautu pašvaldībai piederošas vai nomātas dzīvojamās telpas izīrēt arī pašvaldības funkciju un attīstības nodrošināšanai nepieciešamajiem speciālistiem. Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz stingrāku regulējumu ātro kredītu izsniegšanai, tostarp tādus, kas aizliedz tos piešķirt naktīs. Tika atbalstīts arī priekšlikums, kas paredz noteikt, ka turpmāk kredīta kopējās izmaksas patērētājam nedrīkstēs pārsniegt 0,25 procentus dienā no kredīta pamatsummas. Kredīta kopējās izmaksas patērētājam ir procenti, komisijas nauda, nodevas un jebkādi citi maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kreditēšanas līgumu un kas ir aizdevējam zināmi, izņemot zvērināta notāra izmaksas. Ierobežojumu, ka nedrīkstēs pārsniegt 0,25 procentu apmēru, nepiemēros kredītiem, kuru summa būs mazāka par 100 eiro, kā arī gadījumos, kad kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta. Savukārt, ja kredīta atmaksas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus, ar to saistīto maksājumu summa nedrīkstēs pārsniegt sākotnēji izsniegtā kredīta pamatsummu. Šis noteikums neattieksies tikai uz kredītiem, kuriem kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta. Tāpat no aizņēmēja nevarēs pieprasīt nokavējuma procentus, ja to apmērs kreditēšanas līgumā būs noteikts lielāks par 36 procentiem virs aizņēmuma likmes gadā. Saeima atbalstīja arī priekšlikumu par to, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību un kontroli īsteno Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Ir zināms, ka saistībā ar ��trajiem kredītiem patērētāji visbiežāk sūdzas par augstajiem procentiem, maksātspējas neizvērtēšanu, nesamērīgām sankcijām, kā arī neatrisināmu kopējo parādu slogu. Es paredzu, ka līdz ar šīm izmaiņām nebūs iespējama situācija, ka parādsaistības astronomiski izaug no 100 līdz 1000 eiro un cilvēki tiek ierauti tā sauktajā ātro kredītu parādu verdzībā. Pirms trešā lasījuma frakcija SASKAŅA mēģinās šo likumprojektu radoši papildināt un uzlabot. Paldies par uzmanību.".
2015_04_30_297-seq412 spokenText "Paldies deputātei Nellijai Kleinbergai. Nākamais runās frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!".
2015_04_30_297-seq411 spokenText " Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es runāšu īsi. Latvijas Reģionu apvienības vārdā gribu pieskarties tikai diviem jautājumiem – diviem likumprojektiem. Pirmais – par partiju finanšu palielināšanu. Esam šodien gandarīti, ka tomēr vairums deputātu šajā brīdī nepiekrita... neatbalstīja šo partiju finansējuma palielinājumu, un tam ir daudz iemeslu, ne tikai tie, kurus uzskaitīja kolēģis. 600 tūkstoši, kas būtu nepieciešami, varbūt nav tāda summa, kas ļoti būtiski ietekmētu nākošā gada vai tuvāko gadu budžetus, par ko mēs varētu diskutēt, tomēr mēs uzskatījām, ka tā ir saruna par mūsu pašu attieksmi pret vēlētājiem, par solījumiem. Neatkarīgi no tā, no kura brīža stājas spēkā šie partiju finansējuma likuma grozījumi, tomēr ir svarīgi par tiem šajā brīdī diskutēt, pirmkārt, un, otrkārt, tos arī noraidīt, un tas arī rezultātā tika izdarīts. Protams, mēs neesam pret to, ka partijām būtu jāsaņem finansējums no valsts budžeta, un tomēr tam ir jābūt samērīgam. Un viens no mūsu priekšlikumiem būtu zināmā mērā to piesaistīt iekšzemes kopproduktam (ja reiz tas palielinās summāri, tad palielinās arī šis finansējums, bet ja tas samazinās, tad samazinās arī partiju finansējums), nevis noteikt konkrētu summu. Tas bija viens tāds mazs priekšlikums, ko es paudu debatēs, un mani kolēģi arī... vairāki, kuri piedalījās, izteica savus viedokļus, jo mums šis likumprojekts bija ļoti svarīgs, atbildot uz mūsu vēlētāju izteiktajiem viedokļiem. Otrs jautājums ir par pašvaldību finansējumu, par jauno likumu – Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu, kurš ir ļoti nepieciešams pašvaldībām un par kuru Latvijas Pašvaldību savienība un tajā ietilpstošās visas Latvijas pašvaldības jau ir diskutējušas vairākkārt un ilgstoši, un tomēr mēs uzskatījām, ka šajā brīdī steidzamība varbūt nebija tas veids, kādā tas būtu jārisina. Ir jādod iespēja pašvaldībām to vēl izdiskutēt, tāpēc mēs balsojām pret steidzamību, bet katrā ziņā mēs atbalstām šī likumprojekta tālāku virzību ar domu sakārtot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu, un aicinu visas Latvijas pašvaldības, kuras varbūt klausās šos frakciju viedokļus, būt aktīvām, pašām aktīvi paust savus viedokļus caur partiju frakcijām, iesniegt tos. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15.maijs, kas, kā zināms, sakrīt ar Latvijas Pašvaldību savienības kongresu, kurš notiks Smiltenē šogad. Es ceru, ka mēs līdz tam arī saņemsim no jums zināmus priekšlikumus un varēsim, es domāju, vēl turpināt diskusiju par šī likuma uzlabojumiem. Un treškārt. Es gribu Latvijas Reģionu apvienības vārdā uzrunāt Latvijas iedzīvotājus sakarā ar svētkiem, kuri tuvojas šajās dienās, kurus mēs visi atzīmēsim gan valstī, gan... es aicinu šo svētku noskaņu radīt arī ģimenēs, būt aktīviem un apzināties to, cik patiesībā skaistā, brīvā un neatkarīgā valstī mēs dzīvojam un cik daudz mums ir dots. Tāpēc es visus sveicu mūsu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas svētku reizē un aicinu visus aktīvi piedalīties svētku norisēs. Paldies.".
2015_04_30_297-seq410 spokenText "Paldies deputātam Edgaram Putram. Tagad runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētāja biedre Nellija Kleinberga. Lūdzu!".
2015_04_30_297-seq409 spokenText " Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien mēs Saeimas sēdē izskatījām vairākus būtiskus jautājumus. Viens no jautājumiem, kam es vēlos pieskarties, ir likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Likumprojekts tika skatīts otrajā lasījumā, un tajā bija ļoti daudz apjomīgu grozījumu, kas pamatā skāra cenas ierobežošanu ar mērķi stabilizēt nozari, nozarei liekot izvērtēt maksātspēju. Respektīvi, grozījumi paredz to, ka mums izveidojas simtprocentīgs sadārdzinājums. 0,25 procenti dienā – maksimālā procentu likme, 0,35 procenti – līgumsoda... Maksimāli. Līdz šim nozarē valdīja brīvs regulējums un procentu likme svārstījās – pat 218 procentu un vairāk gadā. Ko tad šobrīd šie ierobežojumi paredz? Veicot šos grozījumus, ar cenas ierobežošanu mēs panākam to, ka aizdevējs sāk pastiprināti izvērtēt maksātspēju, jo cena ir samērā ierobežota. Mēs šodien izskatījām arī likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, kurš diemžēl neguva vairākuma atbalstu. ZZS frakcija nebalsoja par šiem... par tālāku virzību šiem grozījumiem, jo uzskata: kamēr likumā nav atrisināts jautājums par nepieciešamību pensionāriem... par neapliekamā minimuma pacelšanu, tikmēr būtu godīgi arī šo likumprojektu tālāk nevirzīt. Tāpat šodien izskatījām pirmajā lasījumā likumprojektu “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums”. Likums ir no jauna izstrādāts, un ir daudz citādāks modelis. Ceru, ka atbalstīsim likumprojektu arī otrajā lasījumā un tas tiks ieviests dzīvē, un pašvaldības būs ieguvējas no tā. Paldies.".
2015_04_30_297-seq408 spokenText "Paldies. Sēdi slēdzu. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tūlīt tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm. Pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Edgaram Putram. Lūdzu!".
2015_04_30_297-seq407 spokenText "Cienījamie kolēģi! Uz šo brīdi nav reģistrējušies: Guntis Belēvičs, Mārtiņš Bondars, Lolita Čigāne, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Aleksejs Loskutovs, Romāns Mežeckis, Vladimirs Nikonovs, Ņikita Ņikiforovs, Sergejs Potapkins, Juris Viļums... ir, Dzintars Zaķis un Ivars Zariņš.".
2015_04_30_297-seq406 spokenText "Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par komisiju noteikšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 48, atturas - 2. Līdz ar to lēmuma projekts nav pieņemts. Kolēģi, vēlos jūs informēt saistībā ar deputātu jautājumiem. Deputātu Agešina, Urbanoviča, Ņikiforova, Elksniņa un Ādamsona jautājums izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par skolēnu skaitu skolās un pedagogu atalgojumu”. Tātad ir saņemta rakstveida atbilde, kura iesniedzējus apmierina. Jautājums uzskatāms par atbildētu. Saistībā ar deputātu Sudrabas, Šimfas, Baloža, Meijas un Kūtra jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Bulduru dārzkopības vidusskolas attīstību”. Jautājums pāradresēts izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei. Saņemta atbilde, kas iesniedzējus apmierina. Jautājums uzskatāms par atbildētu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par “Rail Baltica” projekta ekonomisko pamatojumu un tā patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību” ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina. Taču ministrs informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Līdz ar to tā tiek pārcelta uz nākamo nedēļu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu “Latvijas Bankas” prezidentam Ilmāram Rimšēvičam “Par Eiropas Centrālās bankas programmu “Paplašināto aktīvu pirkšana”” ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus apmierina. Līdz ar to jautājums uzskatāms par atbildētu. Man jūs jāinformē, ka šodien jautājumu un atbilžu sēde līdz ar to nenotiks, jo četri jautājumi ir uzskatāmi par atbildētiem, bet ministrs Matīsa kungs šodien ierasties nevar. Ir saņemts deputātu jautājums, kuru iesnieguši deputāti Zariņš, Elksniņš, Tutins, Agešins un Pimenovs, - “Par pasākumiem tautsaimniecības attīstībai”. Tas tiek nodots Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai atbildes sniegšanai. Saņemts deputātu jautājums, kuru iesnieguši deputāti Kūtris, Sudraba, Meija, Šics, Krēsliņš un Šimfa, - “Par pielaides piešķiršanas sistēmu”. Tas tiek nodots Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai atbildes sniegšanai. Saņemts deputātu jautājums, kuru iesnieguši deputāti Elksniņš, Artūrs Rubiks, Orlovs, Dolgopolovs un Raimonds Rubiks, - “Par situāciju Daugavpils reģionālajā slimnīcā”. Tas tiek nodots veselības ministram Guntim Belēvičam atbildes sniegšanai. Un saņemts deputātu jautājums “Par iepriekšplānojamu valsts nozīmes pasākumu finansēšanas kārtību”, ko iesnieguši deputāti Sudraba, Platpers, Meija, Mežeckis un Balodis. Tas tiek nodots Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai atbildes sniegšanai. Līdz ar to Saeimas sēdes darba kārtība ir izskatīta, un mums ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Vēl mirklis, kamēr tiks sagatavoti reģistrācijas rezultāti, un tad vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
2015_04_30_297-seq405 spokenText "Jā, cienījamie kolēģi, turpināsim strādāt! Es piedāvāju noteikt likumprojektam “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” papildu atbildīgo komisiju, un tā būtu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Un šeit galvenokārt ir jāmin vairāki iemesli. Finanšu ministrija ir atspoguļojusi šogad datus attiecībā uz nelegālā alkohola īpatsvaru 2015.gadā, un, tikai pēc Finanšu ministrijas datiem vien, tas sastāda vismaz 32 procentus. Tajā pašā laikā ir arī viens pētījums - Latvijas Universitātes doktoranta ekonomikas zinātnēs promocijas darbs, kuru man atsūtīja kolēģi, lai es iepazīstos, un kurā lielā mērā ir parādīts, ka nelegālā alkohola īpatsvars laikā no 2008.gada līdz 2013.gadam vidēji ir pieaudzis divas reizes un pašreiz tas sastāda, vismaz šajā kategorijā, no 25-40 procentiem. Un pastāv ļoti pamatots viedoklis par to, ka pieaug alkohola cena, respektīvi, notiek sadārdzinājums. Tā rezultātā samazinās legālā alkohola patēriņš. Un vienlaikus likumdevējam paralēli šai koncepcijai būtu arī jāapskatās, kādas ir iespējams veikt darbības... pastiprinātas darbības, lai veicinātu alkohola nelegālā tirgus apkarošanu un uzraudzību. Līdz ar to es minētajam likumprojektam lūdzu noteikt arī vēl vienu atbildīgo komisiju, kura varētu izvērtēt, cik labi mūsu dienesti strādā, it īpaši attiecībā uz kontrabandas apkarošanu, lai mēs šāda veida palielinājuma rezultātā neiegūtu daudz lielāku nelegālā alkohola īpatsvaru, it īpaši Latgalē. Paldies.".
2015_04_30_297-seq404 spokenText "Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena - šā gada 5.maijs, izskatīšana Saeimas sēdē - 7.maijā. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”. Darba kārtībā lēmuma projekts “Par komisiju noteikšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”””. Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.".
2015_04_30_297-seq401 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 5.maijs līdz pulksten 12.00, un otrais lasījums - 7.maijā.".
2015_04_30_297-seq400 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.".
2015_04_30_297-seq399 spokenText "Lūgums atbalstīt arī pirmajā lasījumā.".
2015_04_30_297-seq398 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.".
2015_04_30_297-seq397 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli” skar pārejas noteikumu 76.punktu un attiecas uz ļoti svarīgiem jautājumiem par lauksaimnieku smagās tehnikas degvielas akcīzes nodokļa un traktortehnikas akcīzes nodokļa aprēķināšanu un atmaksu. Šie grozījumi paredz, ka 14. un 18.panta papildinājums stājas spēkā šī gada 1.jūlijā, bet viss tas, kas attiecas uz degvielas marķēšanu, iekrāsošanu un citiem šiem nosacījumiem, stājas spēkā 2015.gada 30.oktobrī, lai varētu diskutēt vēl par dažiem jautājumiem. Lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.".
2015_04_30_297-seq396 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli””, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.".
2015_04_30_297-seq394 spokenText "Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 7.maijam (ieskaitot), un izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 14.maijā. Paldies.".
2015_04_30_297-seq393 spokenText "Priekšlikumus gaidīsim līdz 7.maijam un izskatīsim Saeimas 14.maija sēdē.".
2015_04_30_297-seq392 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.".
2015_04_30_297-seq391 spokenText "Lūgums atbalstīt pirmajā lasījumā.".
2015_03_26_292-seq275 spokenText "Lūgums atbalstīt pirmajā lasījumā.".
2015_04_30_297-seq390 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.".
2015_04_30_297-seq389 spokenText "Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”. Un par iepriekšējo likumprojektu teiktais pilnā mērā attiecas arī uz šo likumprojektu, jo Eiropas Savienības jaunā direktīva nosaka analogu regulējumu līgumu grozīšanai arī iepirkumos, ko veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji. Un arī šim likumprojektam mēs lūdzam steidzamību, un lūgums to atbalstīt.".
2015_04_30_297-seq388 spokenText "Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 7.maijam, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 14.maijā. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Romāns Naudiņš.".
2015_04_30_297-seq387 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 7.maijs, un otrajā lasījumā izskatīsim 14.maija sēdē.".
2015_04_30_297-seq386 spokenText "Paldies. Vispirms ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.".
2015_04_30_297-seq385 spokenText "Godātie kolēģi! Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, balstoties uz pašvaldību... no pašvaldībām saņemto informāciju un arī uz Lielo pilsētu asociācijas sniegto informāciju par nepieciešamajiem grozījumiem. Un, proti, publisko iepirkumu jomā 2014.gadā ir pieņemta jauna Eiropas Savienības direktīva, kas paredz būtiski lielāku elastību attiecībā uz iepirkumu līgumu grozīšanas iespējām. Tā konkrēti paredz, ka līgumos, kas nepārsniedz noteiktas cenu robežas, var izdarīt arī līgumā iepriekš nedefinētus grozījumus līdz 10 procentu apmēram preču vai pakalpojumu līgumu gadījumā un līdz 15 procentu apmēram - būvdarbu līgumu gadījumā. Steidzamība ir pamatota ar apsvērumu, ka drīz sāksies Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda finansējuma apgūšana, tajā skaitā iepirkumu līgumu slēgšana un arī izpilde. Tāpat tuvojas arī 2015.gada būvdarbu sezona, kura jau ir sākusies un kuras laikā, tāpat kā iepriekšējos gados, iespējams, tiks identificēti daudzi gadījumi, kad iepirkuma līgumos ir nepieciešams un ir lietderīgi izdarīt grozījumus, lai nodrošinātu šo līgumu izpildi atbilstoši sākotnējiem mērķiem. Tāpēc lūgums atbalstīt šos grozījumus, kuri būs būtisks palīgs arī pašvaldībām, un piešķirt šiem grozījumiem steidzamību.".
2015_04_30_297-seq384 spokenText "Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.maijam, un izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada14.maijā. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Romāns Naudiņš.".
2015_04_30_297-seq383 spokenText "Priekšlikumus gaidīsim līdz 6.maijam, bet otrais lasījums - 14.maijā.".
2015_04_30_297-seq382 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.".
2015_04_30_297-seq381 spokenText "Lūdzu likumprojektu atbalstīt arī pirmajā lasījumā.".
2015_04_30_297-seq380 spokenText "Līdz ar to vispirms mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.".
2015_04_30_297-seq379 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pirmajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr.231/Lp12). Likumprojektu izstrādāja Veselības ministrija, iesniedzējs - Ministru kabinets. Ir paredzēts grozīt likuma otro pielikumu, kas ietver narkotisko un psihotropo vielu sarakstu un nosaka, sākot ar kādu minimālo apmēru iestājas kriminālatbildība. Likumprojekts ir ļoti svarīgs, jo atsevišķām vielām patlaban ir noteikts vēl tikai pagaidu aizliegums. Un, proti, par darbībām ar attiecīgajām vielām arī tagad var iestāties atbildība, bet pagaidu aizliegums ir spēkā vienu gadu - tātad līdz jūnija vidum. Tādēļ ir svarīgi, lai būtu noteikta kriminālatbildība arī par darbībām ar šīm attiecīgajām vielām. Juridiskā komisija, izvērtējusi situāciju, aicina atzīt šo likumprojektu par steidzamu un atbalstīt to pirmajā lasījumā. Tad lūdzu pirmām kārtām atbalstīt steidzamību. Paldies.".

first
previous
next