Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2003_04_16-seq205 spokenText "26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2003_04_10-seq730 spokenText "26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2002_10_31-seq1647 spokenText "26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2002_10_31-seq1355 spokenText "26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2002_10_10-seq1078 spokenText "26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2002_10_10-seq846 spokenText "26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2002_10_10-seq684 spokenText "26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2002_10_09-seq1498 spokenText "26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2002_10_09-seq871 spokenText "26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2000_03_23-seq194 spokenText "26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2000_03_23-seq86 spokenText "26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2000_03_09-seq568 spokenText "26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2015_09_24_318-seq124 spokenText "24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.".
• 2013_02_14-seq260 spokenText "24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.".
• 2015_09_24_318-seq112 spokenText "18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.".
• 2014_06_12-seq41 spokenText "18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.".
• 2013_01_31-seq120 spokenText "18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.".
• 2015_09_24_318-seq106 spokenText "15. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2015_09_24_318-seq98 spokenText "11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko numerāciju.".
• 2015_09_24_318-seq78 spokenText "Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums” otrajā lasījumā. Komisija ir saņēmusi 70 priekšlikumus. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2015_09_24_318-seq77 spokenText "Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 23.oktobrim. Paldies. Darba kārtībā likumprojekts “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums”, otrais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.".
• 2015_09_24_318-seq76 spokenText "23.oktobris.".
• 2015_09_24_318-seq75 spokenText "Deputāti atbalsta. H.Abu Meri. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu jūsu atbalstu likumprojekta otrajam lasījumam. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
• 2015_09_24_318-seq74 spokenText "Un 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Arī tika atbalstīts.".
• 2015_09_24_318-seq72 spokenText "5. - labklājības ministra vietā zemkopības ministra Jāņa Dūklava priekšlikums. Tika atbalstīts un iekļauts 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
• 2015_09_24_318-seq70 spokenText "4. - labklājības ministra vietā zemkopības ministra Jāņa Dūklava priekšlikums. Komisija atbalsta.".
• 2015_09_24_318-seq68 spokenText "3. - labklājības ministra vietā zemkopības ministra Jāņa Dūklava priekšlikums. Komisija atbalsta.".
• 2015_09_24_318-seq66 spokenText "2. - labklājības ministra vietā zemkopības ministra Jāņa Dūklava priekšlikums. Komisija atbalsta.".
• 2015_09_24_318-seq64 spokenText "Labdien, mēs strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”. Komisija saņēma sešus priekšlikumus. 1. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.".
• 2015_09_24_318-seq63 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 57, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts nav atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Hosams Abu Meri.".
• 2015_09_24_318-seq62 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” un nolēma minētos grozījumus neatbalstīt sekojošu iemeslu dēļ. Likumprojekts paredz paplašināt pārstāvības tiesības kasācijas instancēm, taču komisijā diskusiju gaitā tika konstatēts, ka šobrīd Tieslietu ministrija strādā pie koncepcijas attiecībā uz pārstāvību gan kasācijas instancē, gan apelācijas instancē. Līdz ar to šis jautājums būtu skatāms kopsakarā ar šo iespējamo koncepciju, par kuru, starp citu, tika informēta arī Tiesu politikas apakškomisija. Tajā pašā laikā attiecībā uz pārējiem piedāvātajiem grozījumiem komisija lēma, ka šo grozījumu neatbalstīšanas gadījumā komisija iesniegs kā savus priekšlikumus tātad tos grozījumus, kuri ir saistīti ar atsevišķu kategoriju lietu izskatīšanu rakstveida procesā. Līdz ar to komisijas vārdā lūgums minēto likumprojektu neatbalstīt.".
• 2015_09_24_318-seq61 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.oktobrim. Darba kārtībā nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
• 2015_09_24_318-seq60 spokenText "8.oktobris.".
• 2015_09_24_318-seq39 spokenText "8.oktobris.".
• 2015_09_24_318-seq35 spokenText "8.oktobris.".
• 2015_09_24_318-seq27 spokenText "8.oktobris.".
• 2015_09_24_318-seq23 spokenText "8.oktobris.".
• 2009_10_01-seq111 spokenText "8.oktobris.".
• 2015_09_24_318-seq59 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2015_09_24_318-seq58 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Mums apspriešanai ir nodoti tādi ļoti svarīgi grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kuri būtībā paredz administratīvā sloga mazināšanu mazajiem alkohola ražotājiem, tātad mājražotājiem. Būtībā tie paredz atvieglot viņiem mazumtirdzniecības nosacījumus. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Beidzot!”) Atbildīgā komisija šo likumprojektu izskatīja un aicina deputātus atbalstīt to pirmajā lasījumā. (No zāles dep. A.Bērziņš: “Viens prātīgs priekšlikums!”)".
• 2015_09_24_318-seq57 spokenText "Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 29.septembrim. Darba kārtībā nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
• 2015_09_24_318-seq56 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 29.septembris.".
• 2015_09_24_318-seq55 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2015_09_24_318-seq54 spokenText "Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”. Pašreiz Aizsardzības ministrijas rekrutēšanas un atlases funkcija ir sadalīta starp Rekrutēšanas un jaunsardzes centru un Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības Atlases un rezerves personāla uzskaites centru. Lai nodrošinātu lielāku rekrutēšanas un atlases sistēmas efektivitāti un novērstu savstarpēji cieši saistītu uzdevumu un resursu sadrumstalotību starp divām institūcijām, ir nepieciešams nodot visas ar rekrutēšanas un atlases procesa organizēšanu saistītās darbības vienas institūcijas - Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības - atbildībā. Vienlaikus nepieciešams main��t Rekrutēšanas un jaunsardzes centra nosaukumu. Nacionālie bruņotie spēki pilnībā pārņems rekrutēšanas funkciju 2016.gada 1.janvārī. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2015_09_24_318-seq53 spokenText "Darba kārtībā nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, pirmais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš.".
• 2015_09_24_318-seq51 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.oktobrim.".
• 2015_09_24_318-seq50 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 8.oktobris.".
• 2015_09_24_318-seq49 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodošanu sabiedriskajai organizācijai “Rīgas Ebreju kopiena”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 21, atturas - 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.".
• 2015_09_24_318-seq48 spokenText "Jā. Es tikai vēlreiz gribu atgādināt, ka Ārlietu komisijai nebija iemesla uzskatīt, ka Latvijas ebreju draudžu un kopienu padome nerīkosies par labu ebreju kopienai visā Latvijā, un līdz ar to apgrūtinājumi tikai ierobežotu īpašumu efektīvāko izlietojumu kopienas interesēs. (No zāles dep. I.Rībenas starpsaucieni, dep. J.Dombrava: “Kalniņa kungs, komisijas vārdā!”) Un tātad atkal Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā, konceptuālajā, lasījumā.".
• 2015_09_24_318-seq46 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šeit ir radusies kaut kāda pretruna ar šo likumprojektu, jo mēs tikko dzirdējām, ka Ārlietu komisijas priekšsēdētājs solīja, ka pēc likuma pieņemšanas būšot fonds. Tātad tāds fonds, kāds ir Lietuvā, - kuru stingri kontrolē Finanšu ministrija un kurš pārbauda, kā tiek izlietoti īpašumi, un šos īpašumus nedrīkst tirgot, atsavināt, dāvināt un tā tālāk, jo tiem ir jākalpo vispārējam labumam. Es savā laikā biju viens no tiem, kas balsoja “par” šī īpašuma nodošanu tieši ebreju kopienai, un minētie apgrūtinājumi tika ielikti tieši tāda iemesla dēļ, lai nerodas kārdinājums īpašumu vai nu ieķīlāt, vai pārdot, vai... Tad gan vēl nebija tādas kopienas, kāda ir tagad izveidojusies, - Ebreju kopienu padomes, bet kaut kur zemapziņā jau radās doma, ka īpašums nākotnē varētu nonākt vienas grupas rokās un varētu notikt kaut kādas nelikumīgas darbības ar šo īpašumu. Tātad - kāpēc ir jānoņem apgrūtinājums? Ļoti vienkārši - lai īpašumu varētu vai nu pārdot, vai dāvināt, ieķīlāt... vārdu sakot, lai varētu taisīt rebes. Kas pārdos? Vai tad pārdos ebreji vai viena vai otra organizācija? Tagad var dažādas organizācijas pārdot šo īpašumu. Nē! Pārdos tas, kam ir šīs paraksta tiesības. Un kam tad ir paraksta tiesības? Paraksta tiesības ir kopienas priekšsēdētājam Suharenko kungam. Vai no tā tiks kāds labums citām ebreju organizācijām? Kā jau es teicu, piemēram, Geto muzejam vai biedrībai “Šamir”? Protams, ka netiks! Jo citas ebreju organizācijas nav šīs attiecīgās organizācijas biedri. Vai mēs varam uzticēt cilvēkam, kam ir paraksta tiesības, kaut kādā veidā tirgot šos īpašumus - konkrēti Suharenko kungam? Tā ir ļoti interesanta personība. Viņš nav uzskatījis par vajadzīgu iemācīties vai runāt latviski šeit. Ieradies no bijušās Padomju Savienības, šis kungs izceļas ar apbrīnojamu bezkaunību. Mēs viņu varētu nosaukt par padomju okupantu līdzskrējēju. Kāpēc? Tāpēc, ka šeit man ir vēstule, ko minētais kungs ir sūtījis Latvijas prezidentam Bērziņam. Un viņš raksta, ka ir ārkārtīgi neglīts piemineklis uzcelts Bauskas aizstāvjiem. Uz pieminekļa, kā šeit fotogrāfijā var redzēt, ir rakstīts “Bauskas aizstāvjiem pret otrreizējo padomju okupāciju”. Tad nu Suharenko kungs raksta Latvijas prezidentam, ka Bauskā, lūk, ir uzcelts piemineklis, kas ir aicināts... Prizvannij geroizirovatj - aicināts slavināt - nacistiskos atbalstītājus, un man nav nekādu šaubu, kurā pusē atrodas Bauskas vadības simpātijas, kuras pozīciju mēs nosodām.” Bet tas vēl nebūtu nekas, jo katram ir tiesības izteikt savu viedokli. Taču tālāk sākas Latvijas valsts šantāža. Tātad minētais kungs šanta��ē un raksta atklāti: “Mēs neslēpsim šos savus secinājumus un viedokļus no starptautiskās sabiedrības un starptautiskajām ebreju organizācijām. Šāds uzraksts pret otrreizējo padomju okupāciju ir tas pats kas Judenfrei.” Tātad, redziet, skolēni, zemnieki, aizsargi - jo nebija regulārā karaspēka, kas aizstāvēja Bausku pret otrreizējo padomju okupāciju, slepkavībām, izvarošanām, izlaupīšanām, - tiek saukti par nacistu atbalstītājiem. Tātad cilvēks ar šādu domāšanu, kurš ir iesūdzēts, starp citu, tiesā par krāpniecību, visa šī organizācija... Biedrība “Šamir” ir iesūdzējusi šo Ebreju draudžu un kopienu padomi tiesā par krāpniecību, un tiesas rezultātu mēs vēl nezinām. Vai mēs varam vienai no pusēm, nezinot šo tiesas spriedumu, faktiski uzdāvināt kaut kādām finansiālām mahinācijām īpašumu, kurš ir nodots visas Latvijas ebreju lietošanā, nevis tikai šīs vienas organizācijas lietošanā? Tāpēc es domāju, ka mums vajadzētu sagaidīt tiesas spriedumu un atdot šo īpašumu tai organizācijai, kura to ir vairāk pelnījusi un kura varbūt būtu godīgāk rīkojusies ar šiem īpašumiem. Aicinu neatbalstīt. Paldies. (VL-TB/LNNK frakcijas deputātu aplausi.)".
• 2015_09_24_318-seq45 spokenText "Kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi. Darba kārtībā likumprojekts “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodošanu sabiedriskajai organizācijai “Rīgas Ebreju kopiena””. Uzsākam debates. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.".
• 2015_09_24_318-seq43 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Inga Bite (No zāles: “Ir!”), Gundars Daudze, Sergejs Dolgopolovs, Rihards Eigims (No zāles: “Ir!”), Marjana Ivanova-Jevsejeva, Ainars Latkovskis, Atis Lejiņš (No zāles dep. A.Lejiņš: “Es esmu!”), Aleksejs Loskutovs, Romāns Naudiņš, Sergejs Potapkins un Jānis Tutins.".
• 2015_09_24_318-seq42 spokenText "Paldies. Kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Šobrīd ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Un tūlīt tiks sagatavoti reģistrācijas rezultāti... Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim rezultātu nolasīšanai.".
• 2015_09_24_318-seq41 spokenText "Strādājam ar dokumentiem Nr.395 un Nr.1129. Vienlaikus ar tikko atbalstītajiem likumprojektiem, kuri paredz īpašumu bezatlīdzības nodošanu izmantošanai Latvijas ebreju kopienas interesēs, Ārlietu komisija, balstoties uz iepriekš izklāstīto pamatojumu, atbalstīja likumprojektu “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodošanu sabiedriskajai organizācijai “Rīgas Ebreju kopiena””. Šis grozījums paredz nekustamajam īpašumam Rīgā, Skolas ielā 6, kas jau ir biedrības “Rīgas Ebreju kopiena” īpašumā, noņemt iepriekš uz šo nekustamo īpašumu noteiktos apgrūtinājumus. Ārlietu komisija atbalstīja šo likumprojektu, un komisijas vārdā aicinu atbalstīt arī šo.".
• 2015_09_24_318-seq40 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.oktobrim. Darba kārtībā nākamais ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodošanu sabiedriskajai organizācijai “Rīgas Ebreju kopiena””, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
• 2015_09_24_318-seq38 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ludzas ielā 25 nodošanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 17, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2015_09_24_318-seq37 spokenText "Strādājam ar dokumentiem Nr.397 un Nr.1128 - likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ludzas ielā 25 nodošanu”. Ārlietu komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja, un komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.".
• 2015_09_24_318-seq36 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.oktobrim. Darba kārtībā nākamais ir likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ludzas ielā 25 nodošanu”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
• 2015_09_24_318-seq34 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 nodošanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 27, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2015_09_24_318-seq33 spokenText "Jā, tikai gribēju informēt. Vispirms par fondu. Tiekoties ar ebreju kopienu Ārlietu komisijas sēdē, mums teica, ka tad, kad likumprojekti tiks pieņemti (Zālē deputātu A.Buiķa, I.Rībenas, J.Kursītes-Pakules smiekli.), kad fonds tiks izveidots cerībā arī uz starptautiskajiem pārstāvjiem un kad fonda līdzekļi būs pieejami visām organizācijām, ieskaitot “Šamir”... arī pat neebreju organizācijām, lai finansētu projektus, kas nāks par labu ebreju kopienai, tad Ārlietu komisijai nebija iemesla apšaubīt šo solījumu no ebreju kopienas. (Zālē dep. J.Dombravas u.c. VL-TB/LNNK deputātu starpsaucieni.) Otrais jautājums ir par Ernesta Birznieka-Upīša ielas arodskolu. Mēs saņēmām atzinumu no Izglītības un zinātnes ministrijas, kas uzskatīja, ka tai nav iebildumu pret to, ka šis īpašums tiek atdots ebreju kopienai, un tiek minēts, ka šajā ēkā tiek veikta... Nu, šajā arodskolā tiek veikti saimnieciski darbi, bet gūtie ieņēmumi neietekmē iestādes finansējuma apjomu no valsts budžeta. Ja valsts nekustamais īpašums tiks atsavināts, šādu papildu ienākumu neesamība Rīgas 3.arodskolai zaudējumus neradīs. Līdz ar to Izglītības un zinātnes ministrija neiebilda pret šā īpašuma nodošanu. (Dep. A.Kiršteins no zāles: “Skola arī neiebilda?!”) Un līdz ar to es arī Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā, konceptuālajā, lasījumā. (No zāles dep. A.Kiršteins: “Skola iebilda!”)".
• 2015_09_24_318-seq31 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Likumprojekta anotācijā rakstīts, ka likumprojekts ir izstrādāts, lai novērstu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās ebreju kopienai nacistu un padomju okupācijas laikā. Vai Latvijā ir kaut viena etniskā grupa un vai Centrāleiropā ir kaut viena tauta, kurai nebūtu radušās vēsturiski netaisnīgas sekas kā tādas? Jā, Latvijā, kā teica Kalniņa kungs, vairāk nekā 70 tūkstoši cilvēku ir gājuši bojā. Ja mēs skatāmies drusciņ plašāk, teiksim, kopā ar mūsu kaimiņiem, piemēram, ar poļiem, tad es jums varu pateikt, ka okupētajā Polijas daļā... vācu okupētajā Polijas daļā gāja bojā 6 miljoni poļu un padomju okupētajā daļā gāja 2 miljoni bojā. Tātad 8 miljoni cilvēku gāja bojā. Ja mēs runājam par krieviem, tad jāteic, ka gan civiliedzīvotāji, gan arī armijā iesauktie... kopumā gāja bojā apmēram 20 miljoni krievu tautības cilvēku. Ja mēs runājam par vēstures netaisnīgo seku novēršanu latviešiem, tad jāteic, ka 20.gadsimtā kopumā Latvija zaudēja, pēc dažādu vēsturnieku aprēķiniem, no 800 tūkstošiem līdz 1 miljonam cilvēku, ieskaitot arī emigrējušos un aizbraukušos, bet Otrajā pasaules karā bojā gāja apmēram 200 tūkstoši cilvēku. Tātad - vai, pamatojoties uz šādu vēsturiskās netaisnības labošanu, kaut ko mēs varam izdarīt? Vai mēs atdosim po��u kopienai Latvijā visus sabiedriskos īpašumus, vai mēs atdosim krievu kopienai visus sabiedriskos īpašumus? Nākošais. Kam tad mēs atdodam šo īpašumu, kurā pašreiz atrodas arodskola? Vai mēs to atdodam visai ebreju kopienai? Nē, mēs atdodam šo īpašumu tikai vienai organizācijai! Kāpēc ne fondam, kas ir izveidots Lietuvā un ko stingri kontrolē Finanšu ministrija? Tāpēc, ka tāds fonds, neskatoties uz visiem solījumiem, Latvijā nav izveidots! 2008.gadā stājās spēkā Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums, kura 2.pantā ir teikts: ebreju reliģiskās draudzes nav izveidojušas reliģisku savienību Latvijā, nav vienotas organizācijas kā tādas. Vai organizācijā, piemēram, ir Rīgas un Latvijas ebreju reliģiskās draudzes un biedrības “Šamir” pārstāvētie ebreji, kuri nodarbojas ar Rīgas Geto muzeja un Latvijas Holokausta muzeja uzturēšanu? Nē, viņu nav šajā biedrībā! Tātad šī biedrība, kam jūs, Kalniņa kungs, taisāties atdot šo skolas īpašumu, kuru pašreiz skola lieto, nav ne santīmu ziedojusi Rīgas Geto muzejam, jūsu zināšanai. Kas tad pārvaldīs šos īpašumus un kam ir tiesības tos, teiksim, apsaimniekot, pārdot, un kam ir paraksta tiesības? Tās ir Suharenko kungam, kas vienlaikus ir arī viens no Rietumu Bankas īpašniekiem. Un vai tikai ar šo faktu pietiek, ka viņš ir ziedojis dažām partijām šeit? Mēs zinām, ka bijušajā valsts bibliotēkas ēkā... Nacionālās bibliotēkas ēkā Krišjāņa Barona ielā... Nacionālā bibliotēka ir pārcēlusies uz jauno ēku... ir pieteikusi... ir pieteiktas īpašumtiesības no pirmās... no Rīgas Amatnieku krājaizdevu sabiedrības puses. Tai ir saglabājušies pilnīgi visi īpašnieki, mantinieki, kuri ir pieprasījuši šo īpašumu, bet, protams, tā kā Latvijā likums neparedz atjaunot īpašumtiesības sabiedriskajām organizācijām un arī tām sabiedriskajām organizācijām, kas pārstāv etniskās grupas un tautības, kas ir gājušas bojā miljonos, Rīgas Amatnieku krājaizdevu sabiedrība neko nevar saņemt. Vai mēs, pamatojoties uz vēsturisko seku novēršanu, atdosim Rīgas Latviešu biedrībai Ķeguma elektrostaciju, ja Latvijā likums neparedz akciju sabiedrību īpašniekiem atdot šos īpašumus? Mēs zinām, ka tajā laikā, kad būvēja Ķeguma elektrostaciju, nebija Starptautiskā Valūtas fonda un pēc Valsts prezidenta aicinājuma tātad tika izlaisti iekšējie vērtspapīri, valsts obligācijas, kuras pirka Latvijas iedzīvotāji, pilsoņi. Mēs zinām, ka akciju sabiedrības “Ķuze” mantinieki nav neko dabūjuši un viņu īpašumu, kas ir “Staburadze”, kas daļēji tika pievienota arī fabrikai “Laima”, ir piesavinājušies... tāpat mēs varam teikt... pavisam citi cilvēki, kuri ēd šīs akciju sabiedrības ražotās konfektes. Vai šie dažādu tautību cilvēki neēd varbūt šīs konfektes? Vai mēs arī “Ķuzes”... Varbūt mēs “Laimu” un “Staburadzi” atdosim (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Viņas jau ir atdotas!”) Rīgas Latviešu biedrībai? Tagad konkrēti par skolu. Skola ir vienīgā arodskola, kurā var iegūt metālapstrādātāja, metinātāja specialitāti arī tie bērni, kuri nespēj apgūt vidējās izglītības programmu. Tātad mēs pasliktināsim arodskolu stāvokli, lai atjaunotu taisnīgumu. 1996.gadā ar Izglītības un zinātnes ministrijas akceptu skola noslēdza līgumu ar SIA “Grata”, izīrējot 911 kvadrātmetrus. Līgums tika ierakstīts zemesgrāmatā un paredzēja, ka SIA “Grata” veic ēkas kapitālo remontu par 110 tūkstošiem latu jeb 157 378 eiro un rekonstrukciju - par 28 tūkstošiem eiro. SIA “Grata” maksā nelielu īres maksu, un tajā pašā laikā tā skolai ir arī izīrējusi jeb faktiski vietā ir iedevusi modernu dienesta viesnīcu Teikā, Vijciema ielā, ar kopējo platību 1058 kvadrātmetri. Tātad, atņemot šo ēku arodskolai, kopējie zaudējumi mēnesī ir apmēram 7 tūkstoši eiro, kas, protams, dažiem nav liela nauda, bet es domāju, ka tādai skolai 7 tūkstoši eiro... tie būtiski uzlabo tās situāciju. Kas tad vēl ir šajā ēkā? Tur atrodas, piemēram, privātskola “Harmonija”. Tātad mēs arī to metīsim ārā... Atjaunosim vēsturisko taisnīgumu - vieniem noņemsim un iedosim citiem. Kam ēka ir piederējusi? Es brīnos, ka Ārlietu komisija vispār nav izanalizējusi situāciju ar šo skolu, jo var taču aiziet un paskatīties dokumentus. 1930.gadā tās īpašnieks Levitas Bērs ar dāvinājuma līgumu īpašuma tiesības nodeva biedrībai Tora Vderech Erec. Un zemes grāmatā tika ierakstīts, ka tā var būt tikai mācību iestāžu vajadzībām. Pirms kara tur bija ebreju meiteņu ģimnāzija, bet pirms dažiem gadiem Rīgā ieradās Izraēlā dzīvojoša šīs mājas saimniece, kura kopā ar toreizējo rabīnu Barkānu apmeklēja skolu. Viņa bija ļoti apmierināta ar to, ka šajā skolā ir izvietota arodskola. Tika parakstīts protokols, kuru apstiprināja Latvijas Republikas Ministru kabinets. Tajā ir ierakstīts, ka īpašums, kurā tagad atrodas Rīgas 3.arodskola, ir jāsaglabā Izglītības, zinātnes un ministrijas valdījumā - Rīgas 3.arodskolas vajadzībām. Tātad ar kādām tiesībām mēs tagad gribam to visu likvidēt un atjaunot kaut kādu mistisku vēsturisko taisnību, pasliktinot arodskolas stāvokli, kurā mācās ebreji, poļi, lietuvieši, latvieši, krievi? Visi tie, kuri arī zināmā mērā vēsturiski ir cietuši. Vai mums ir likums par kādu izredzēto tautu šeit, ka mēs speciāli pieņemsim, izmetīsim viņus visus ārā un atdosim tātad vienai kaut kādai grupai? Es nezinu... Es vispār kategoriski aicinu neatbalstīt šādu likumu un nepasliktināt vienīgās arodskolas Latvijā - ņemiet vērā, vienīgās profesionālās arodskolas! -, kurā var mācīties bērni, kas citur nevar iegūt izglītību, jo viņi nevar pabeigt vidusskolu, situāciju. Paldies. Un aicinu neatbalstīt.".
• 2015_09_24_318-seq30 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.".
• 2015_09_24_318-seq29 spokenText "Strādājam ar dokumentiem Nr.392 un Nr.1127 - likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 nodošanu”. Ārlietu komisija izskatīja arī šo likumprojektu un atbalstīja to pirmajā lasījumā. Aicinu Ārlietu komisijas vārdā to atbalstīt Saeimā.".
• 2015_09_24_318-seq28 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.oktobrim. Darba kārtībā likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 nodošanu”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
• 2015_09_24_318-seq26 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Abrenes ielā 2 nodošanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 15, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2015_09_24_318-seq25 spokenText "Strādājam ar dokumentiem Nr.393 un Nr.1126 - likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Abrenes ielā 2 nodošanu”. Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2015_09_24_318-seq24 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.oktobrim. Darba kārtībā likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Abrenes ielā 2 nodošanu”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
• 2015_09_24_318-seq22 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Kļavu ielā 13 nodošanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 12, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2015_09_24_318-seq21 spokenText "Strādājam ar dokumentiem Nr.394 un Nr.1125 - likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Kļavu ielā 13 nodošanu”. Ārlietu komisija to atbalstīja un aicina arī jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2015_09_24_318-seq20 spokenText "Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.oktobrim. Darba kārtībā likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Kļavu ielā 13 nodošanu”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
• 2015_09_24_318-seq18 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Kandavā, Lielā ielā 31 nodošanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 9, atturas - 1. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzam noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam".
• 2015_09_24_318-seq17 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentiem Nr.396 un Nr.1124 - likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Kandavā, Lielā ielā 31 nodošanu”. Šis ir pirmais no pieciem likumprojektiem, kas iet vienā paketē, un mans ziņojums par šo pirmo likumprojektu attiecas arī uz nākamajiem. Lai mazinātu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām radušās nacistiskā totalitārā režīma veiktā holokausta un komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas Republikas teritorijā, Saeimas Ārlietu komisijas izskatītie likumprojekti paredz tām nodot bez atlīdzības īpašumā piecus nekustamos īpašumus izmantošanai Latvijas ebreju kopienas interesēs. 1940.gada jūnijā, Latvijas Republikas neatkarības zaudēšanas priekšvakarā, Latvijā dzīvoja vairāk nekā 90 tūkstoši ebreju. Pateicoties tam, ka Latvijā nekad netika ieviesti nekādi pret ebrejiem vērsti likumi, līdz šim laikam Latvijā ļoti aktīvi darbojās ebreju reliģiskās, kulturālās, izglītības, saimnieciskās, mākslas, sporta un citas organizācijas, atspoguļojot kopienas dinamisko un pilnasinīgo dzīvi. Kopumā dažāda veida - sabiedrisku un reliģisku - ebreju organizāciju skaits Latvijā līdz 1940.gadam sasniedza vairāk nekā divus simtus. Otrā pasaules kara laikā okupētās Latvijas teritorijā tika iznīcināta lielākā daļa Latvijas ebreju kopienas, tostarp aptuveni 70 tūkstoši ebreju - Latvijas pilsoņu, sabiedrisko un reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu mantinieku un tiesību pārņēmēju -, un daudzus nekustamos īpašumus denacionalizācijas kārtībā nebija iespējams atgūt. Šo likumprojektu mērķis ir sniegt iespējamo atbalstu Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām vēsturisko netaisnīgo seku mazināšanai, kas radušās Latvijas ebreju kopienai nacistiskā totalitārā režīma veiktā holokausta un komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas Republikas teritorijā, nododot Latvijas ebreju kopienas īpašumā nekustamo īpašumu, kas pirms Otrā pasaules kara bija ebreju sabiedriskās un reliģiskās organizācijas īpašumā. Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir nolēmusi, ka Latvijas Republika nav juridiski atbildīga par okupācijas varu nodarījumiem Latvijas Republikas teritorijā tās okupācijas laikā. Nav iespēju un nav arī pienākuma pilnīgi atlīdzināt visus zaudējumus, kas personām nodarīti okupācijas varas darbības rezultātā. Vienlaikus Satversmes tiesa ir uzsvērusi (es citēju): “Atjaunojot neatkarīgas Latvijas tiesību sistēmu, likumdevējam, ievērojot tiesiskas valsts principus, bija pienākums veikt pasākumus, lai iespēju robežās izlīdzinātu arī iepriekšējā režīma nodarītos zaudējumus un atjaunotu taisnīgumu. Tomēr likumdevējam, izvēloties zemes reformas līdzekļus, bija jāpanāk iespējami taisnīgs līdzsvars starp dažādu sabiedrības locekļu pretrunīgajām interesēm.” Un beigu citāts: “Tādējādi, kaut gan juridiskā atbildība nepastāv, likumdevējam ir tiesības paust savu politisko gribu un ekskluzīvi lemt par pasākumiem, kas vērsti uz vēsturisko netaisnīgo seku mazināšanu pret ebreju kopienu, kura holokausta laikā ir mērķtiecīgi iznīcināta pēc etniskās izcelsmes.” Pēc juristu norādes, šāds likumdevēja lēmums, kas balstīts uz šo pamatojumu, nevar kalpot par pamatu citu sabiedrības grupu analogiem prasījumiem pret valsti. Godātie deputāti! Arī Latvijas Republikas Satversmes preambula noteic, ka “Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990.gada 4.maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.” Un, ņemot vērā gan iekšpolitisko, gan starptautisko rezonansi, Ārlietu komisija ir rūpīgi iedziļinājusies šī jautājuma izpētē, veltot tam vairākas komisijas sēdes, kurās piedalījušies pārstāvji no Ārlietu ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja, kā arī pārstāvji no Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes un biedrības “Šamir”. Saeimas Juridiskajam birojam un Ārlietu ministrijai sadarbībā ar citu iesaistīto valstu institūcijas juristiem ir izdevies novērst konstatētās juridiskās nepilnības un panākt labu risinājumu, kas paredz uz otro lasījumu redakcionāli uzlabot visus savstarpēji saistītos likumprojektus. Ar šādu nosacījumu Ārlietu komisija likumprojektu paketi atbalstīja izskatīšanai šajā pirmajā, konceptuālajā, lasījumā. Līdz ar to Ārlietu komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Kandavā, Lielā ielā 31 nodošanu”, kas tādējādi apliecinās politisku un labas gribas žestu no Latvijas valsts puses, kas vērsts uz vēsturisko netaisnīgo seku mazināšanu pret Latvijas ebreju kopienu, vienlaikus godinot un pieminot svešu varu upurus. Aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
• 2015_09_24_318-seq16 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma “Kaktiņi”, Lēdmanes pagastā, Lielvārdes novadā, daļu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)-Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts trešajā lasījumā ir atbalstīts. Kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Andreja Judina, Solvitas Āboltiņas, Lolitas Čigānes, Kārļa Šadurska un Edvarda Smiltēna iesniegumu ar lūgumu veikt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Patvēruma likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Darba kārtībā likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Kandavā, Lielā ielā 31 nodošanu”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
• 2015_09_24_318-seq15 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Par nekustamā īpašuma “Kaktiņi”, Lēdmanes pagastā, Lielvārdes novadā, daļu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)-Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai”. Juridiskās komisijas vārdā es vēlos kolēģiem nedaudz atgādināt par konkrēto īpašumu piespiedu atsavināšanas procesu. Konkrētie nekustamie īpašumi ir nepieciešami blakusceļa izveidei, lai likvidētu vienlīmeņa pieslēgumu, tādējādi realizējot būvprojektā paredzēto un uzlabojot satiksmes drošību, kā arī nodrošinot Lēdmanes pagasta iekšējo satiksmi. Tātad mēs skaidri redzam, ka šis likumprojekts ir nepieciešams sabiedrības vajadzību nodrošināšanai. Ir jānorāda, ka jau 2005.gadā (saskaņā ar Satiksmes ministrijas sniegto informāciju) nekustamā īpašuma īpašniecei ir nosūtītas vēstules par nepieciešamību konkrētos zemes gabalus atsavināt blakusceļa izbūvei. Taču jau sākotnēji šī komunikācija nebija veiksmīga un bieži vien uz nosūtītajām vēstulēm netika saņemtas atbildes. Minētā sarakste turpinājās vairākus gadus, un 2014.gada 3.martā tika pieņemts lēmums aprēķināt taisnīgas atlīdzības apmēru jeb vērtību un arī izteikts uzaicinājums ierasties uz komisijas sēdi 2014.gada 25.aprīlī. Un šeit ir arī jānorāda, ka īpašniece šajā komisijas sēdē nepiedalījās. Līdz ar to komisija bez viņas klātbūtnes pieņēma lēmumu: apstiprināt atlīdzību - taisnīgu atlīdzību. Attiecīgi vēlāk, 2015.gada 22.janvārī, tika uzsākta piespiedu atsavināšanas procedūra un izsludināts likums par minētā īpašuma daļu atsavināšanu. Tāpat vēlos norādīt arī to, ka pēc tam, kad minētais likumprojekts tika nosūtīts uz Saeimu izskatīšanai un to sāka izskatīt arī Juridiskā komisija, Juridiskajai komisijai n��cās atlikt vienu sēdi un uz divām sēdēm neieradās nedz īpašniece, nedz īpašnieces pārstāvji. Tajā pašā laikā, izskatot likumprojektu pirms trešā lasījuma, uz Juridiskās komisijas sēdi ieradās īpašnieces pārstāve un aicināja minēto situāciju risināt ar īpašumu iespējamu apmaiņu. Ņemot vērā šādu īpašnieces rīcību, kas faktiski izpaudās kā nevēlēšanās jeb negribēšana komunicēt ar atbildīgajām institūcijām, var izdarīt secinājumu, ka tas nesekmē risinājumu meklēšanu, lai izvairītos no piespiedu atsavināšanas. Kolēģi! Es vēršu uzmanību uz šiem faktiem arī tādēļ, ka man ir zināms, ka Saeima šobrīd ir saņēmusi vēstuli no īpašnieces pilnvarotās pārstāves, zvērinātas advokātes, ar lūgumu šodien neskatīt šo jautājumu Saeimas sēdē, respektīvi, atlikt šī jautājuma izskatīšanu un risināt šo problēmu ar īpašumu maiņu. Taču tajā pašā laikā, norādot uz to, ka īpašnieces līdzdarbošanās, viņas vēlme līdzdarboties, šajā procesā no paša sākuma, kā redzams, ir bijusi ne visai aktīva, kas, kā jau es minēju, nesekmēja risinājuma meklēšanu, Juridiskās komisijas vārdā es vēlos aicināt šodien tomēr skatīt šo likumprojektu. Un, atgriežoties pie šī likumprojekta, es norādu, ka atbilstoši Saeimas kārtības rullim komisija nesaņēma nevienu priekšlikumu. Līdz ar to komisija skatīja pašu likumprojektu un atbalstīja minēto likumprojektu pirms izskatīšanas trešajā lasījumā. Līdz ar to, kolēģi, es aicinu atbalstīt likumprojektu “Par nekustamā īpašuma “Kaktiņi”, Lēdmanes pagastā, Lielvārdes novadā, daļu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)-Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai” trešajā, galīgajā, lasījumā. Paldies.".
• 2015_09_24_318-seq14 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Marinas Romanovas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”. Darba kārtībā likumprojekts “Par nekustamā īpašuma “Kaktiņi”, Lēdmanes pagastā, Lielvārdes novadā, daļu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)-Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
• 2015_09_24_318-seq13 spokenText "Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 22.septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Marinas Romanovas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu atkārtoti iecelt Marinu Romanovu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi uz laiku līdz diviem gadiem.".
• 2015_09_24_318-seq12 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Noras Pakules iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā lēmuma projekts “Par Marinas Romanovas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
• 2015_09_24_318-seq11 spokenText "Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 22.septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Noras Pakules iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Noru Pakuli par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.".
• 2015_09_24_318-seq10 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ineses Strelčas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā lēmuma projekts “Par Noras Pakules iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
• 2015_09_24_318-seq9 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 16.septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ineses Strelčas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Inesi Strelču par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata.".
• 2015_09_24_318-seq8 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Likums “Par personas sejas aizklāšanas regulējumu publiskās vietās”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 8, atturas - 45. Likumprojekts komisijām nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daiņa Liepiņa, Mārtiņa Šica, Nellijas Kleinbergas, Mārtiņa Bondara un Jāņa Ruka iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. (No zāles: “Balsot!”) Runāt neviens deputāts nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 10, atturas - 39. Likumprojekts komisijām nav nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Aleksandra Kiršteina iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 17.septembrī. Atvaļinājumu Prezidijs ir piešķīris un par to informē Saeimu. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Gundara Daudzes iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 21.septembra līdz 27.septembrim. Atvaļinājumu Prezidijs ir piešķīris un par to informē Saeimu. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Tutina iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 24.septembrī. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu. Kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ata Lejiņa, Veiko Spolīša, Mārtiņa Bondara, Alda Adamoviča un Ojāra Kalniņa iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas sēdē un iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Darba kārtībā lēmuma projekts “Par Ineses Strelčas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
• 2015_09_24_318-seq7 spokenText "(No zāles starpsauciens: “Un tagad par vīriešiem!”) Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze un godātie kolēģi! Pēc būtības es piekrītu visam tam, ko teica kolēģe Inga Bite, bet vēlos norādīt uz Latvijas Reģionu apvienības neveiklo mēģinājumu novērst uzmanību no būtiskā uz detaļām. (Starpsauciens no LRA: “Nodzen bārdu!”) Un es ceru, ka jūsu kolēģis Kaimiņa kungs atradīs spilgtu apzīmējumu jūsu rīcībai: sākumā jūs piedalāties problēmas radīšanā, nobalsojot Eiropas lietu komisijā par papildu bēgļu uzņemšanu, bet pēc tam varonīgi cīnāties ar sekām. Tā ka, lūdzu, pie Kaimiņa kunga pēc spilgtiem apzīmējumiem... Bet es norādīšu uz tām lietām, kas ir tieši saistītas ar šāda aizlieguma pieņemšanas procedūru. Ir vispārzināms fakts, ka jau augustā Ministru prezidente, atsaucoties Valsts prezidenta aicinājumam izvērtēt aizliegumu nēsāt šīs galvassegas, uzticēja uzdevumu trijām ministrijām. Tas tika uzdots trijām ministrijām, konkrēti - Tieslietu ministrijai sadarbībā ar reliģiskajām organizācijām izvērtēt šo rosinājumu, Iekšlietu ministrijai izvērtēt šīs ieviešanas drošības aspektus, bet savukārt Ārlietu ministrijai - atbilstību vispārpieņemtām cilvēktiesību normām kontekstā ar Eiropas Padomes cilvēktiesību praksi. Un ir paredzēts, ka ar informatīvo ziņojumu tās valdībā nāks klajā 30.septembrī, tas ir, pēc sešām dienām. Tad arī tiks pateikts, kuros likumos un kādas izmaiņas ir nepieciešamas. Kādi ir trūkumi šim jaunajam iesniegtajam četru pantu likumam? Pirmām kārtām, kā jau kolēģe Bites kundze norādīja, ir svarīgi precīzi noteikt leģitīmo mērķi. Vērtējot šo samērīgumu, ko ir darījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa arī saistībā ar Franciju, tā savā 2014.gada 1.jūlija spriedumā Nr.43835/11 ir vērtējusi ne tikai sabiedrības kārtības un drošības... sabiedriskās kārtības un drošības aspektus, bet tieši kultūras tradīcijas - konkrētās valsts kultūras tradīcijas. Tas likuma mērķī nav pieminēts, un tāpēc ir svarīgi, lai mēs iekļautu šīs normas ar konkrētiem mērķiem, kas pēc tam būs pamatojums, kāpēc šī norma ir samērīga. Un šīs kultūras tradīcijas, kā jau norādīja arī Inga Bite, Eiropas cilvēktiesību izpratnē tika atbalstītas kā Francijas pozīcija, un tās izriet no atklātas un demokrātiskas sabiedrības vērtību minimuma, un tās ir sieviešu vienlīdzība un sekulārisms. Šie mērķi ir skaidri jānorāda, lai pēc tam mēs varētu pamatot savu pozīciju. Un tad mēs varēsim arī vērtēt, kurā likumā un kādas izmaiņas ir nepieciešamas, lai, kad šis lēmums nonāks arī Saeimā, mēs varētu pieņemt izsvērtu, uz argumentiem balstītu savu lēmumu. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Pareizi!”, dep. A.Lejiņš aplaudē.) Paldies.".
• 2015_09_24_318-seq6 spokenText "Paldies. “Pret” pieteicies runāt deputāts Imants Parādnieks.".
• 2015_09_24_318-seq5 spokenText "Godātie kolēģi! Likumprojekts, kuru mēs piedāvājam jums šodien izskatīt, paredz, ka publiskās vietās ir aizliegts atrasties ar aizklātu seju. Sociālajos tīklos jau ir izskanējuši dažnedažādi minējumi par to, kādos gadījumos cilvēkiem ir jāaizklāj seja objektīvu iemeslu dēļ. Tāpēc, izpētot to praksi, kāda ir šobrīd Eiropas Savienības valstīs šim regulējumam, esam paredzējuši arī konkrētus izņēmumus. Proti, sejas aizklāšana būtu pieļaujama, ja tā ir saistīta ar darba veikšanu (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), dienesta pienākumu pildīšanu, veselības aizsardzību, sportu, mākslu, tradicionālajiem kultūras svētkiem (piemēram, ķekatniekiem būtu atļauts šajā procesā aizklāt seju) vai tamlīdzīgi. Izņēmuma gadījumus iespējams paredzēt arī citos likumos. Savu argumentāciju, kāpēc ir nepieciešams šāds likums, es vēlos sadalīt trijās daļās: pirmā daļa - latviešu kultūrvides saglabāšana; otrā daļa - Latvijas iekšējās drošības nodrošināšana un trešā daļa - dzimumu līdztiesība. Runājot par Latvijas kultūras vides saglabāšanu, es vēlos vērst uzmanību uz to, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula, kuru katrs no mums savā deputāta zvērestā ir apņēmies ievērot, uzliek mums pienākumu garantēt latviešu kultūras pastāvēšanu cauri gadsimtiem. Ģērbšanās kultūra ir viena no kultūras sastāvdaļām. Aija Odiņa grāmatā “Lietišķās un oficiālās uzvedības grāmata” raksta: “Apģērbs signalizē, vai tā nēsātājs respektē sabiedrības normas vai tās ignorē. Arī, ja cilvēks pārstāv tikai sevi, viņam ir jāievēro ikdienas etiķete.” Savulaik plašu sabiedrības uzmanību ir piesaistījis kāds Saeimas deputāts, kurš, saskaņā ar viņa paša norādīto, uz steidzamu sēdi Saeimā ieradās, nepaspējis pārģērbties, - šortos. (No zāles: “Kurš tas bija?”) 2010.gadā uz deputātu kandidātu sarakstu numuru izlozi Saeimā netika ielaisti vairāki žurnālisti, jo viņi nebija ģērbušies atbilstoši noteikumiem. Vēl pagājušajā nedēļā Saeimas sēdē kādam deputātam tika izteikts aizrādījums, ka Saeimas tribīnē jākāpj žaketē. Minētie piemēri un daudzi citi apliecina, ka Latvijā pastāv noteikta ģērbšanās kultūra, kas ir jāievēro kā sadzīvē, tā amata pienākumu pildīšanā. Kultūru dažādība ir skaista, taču tai ir robežas. Dodoties ceļojumā uz musulmaņu valstīm, bikini un minisvārki paliek vai nu mājās, vai čemodānā, jo tās valsts kultūra, kurā viesojamies, šādu ģērbšanos nesaprot. Līdzīgi arī jebkuras citas kultūras pārstāvjiem, ierodoties Latvijā, ir pienākums respektēt latviešu tautas kultūru un tradīcijas. Runājot profesores Guntas Ancānes vārdiem, nav divu domu par to, vai mums ir jāpalīdz bēgļiem. Ir jāpalīdz! Tomēr tas ir jādara gudri, tas nedrīkst notikt uz mūsu cilvēku vai valsts pašcieņas rēķina. Un tas nozīmē, ka mums nav jāatkāpjas no savām vērtībām. Pārejot pie otras argumentu grupas, kas saistīta ar valsts iekšējo drošību, jānorāda, ka nepamatota sejas aizklāšana, ja tā nav ierobežota, var būt aizsegs dažādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai. Persona ar aizsegtu seju nav atpazīstama ne ar lieciniekiem, ne tehniskiem līdzekļiem. Tāpēc šādas citu kultūru īpatnības var tikt izmantotas prettiesiskos un pretvalstiskos nolūkos. Un šeit ir jāņem vērā gan atsevišķu noziedzīgu nodarījumu iespējamība, piemēram, bankas aplaupīšana, gan dažādu organizētu grupu un teroristu darbība, cilvēkiem vienkārši dodot iespēju slēpties. Sejas aizsegšanas aizliegums drošības nolūkos jau ir spēkā tādās Eiropas valstīs kā Francija un Beļģija, daļējs aizliegums eksistē vairākās citās valstīs, tostarp Lielbritānijā un Itālijā. Pārejot pie trešās argumentu grupas, kas saistīta ar dzimumu līdztiesību, es vēlos teikt, ka Rietumu sabiedrība sejas aizsegšanu uzskata par novecojušu tradīciju, atbilstoši kurai sievietes nevar izbaudīt brīvību un līdzvērtību ar vīrieti. Musulmaņu sievietes savās zemēs reliģijas kontekstā tiek uzskatītas par klusām otrās šķiras iedzīvotājām, kuras ir attālinātas no dažādām aktivitātēm. Tas pilnībā atšķiras no Rietumu kultūras. Sievietei nēsāt aizsedzošas drānas nenosaka islāma reliģija; sejas un ķermeņa aizsegšana tiek izmantota, lai noturētu sievietes šajā otršķirīgajā pozīcijā un brīdinātu, ka, ja viņas sevi neaizsegs, tad tiks izvarotas vai ļaunprātīgi izmantotas. Tiek uzskatīts, ka, nepaslēpjot savu ķermeni, sievietes pašas uzprasās uz sevis aizkaršanu. Lai arī es zinu, ka šajā zālē ir atsevišķi deputāti, kuriem šķiet, ka Latvija dzimumu līdztiesības jautājumos vēl atrodas tumšajos viduslaikos, tomēr domāju, ka pat šiem deputātiem vai deputātēm būtu jāatzīst, ka pat Latvijā sievietei pašai ir tiesības noteikt savu ģērbšanās stilu, apģērba piegriezumu un krāsu. Vīriešu uzspiests apģērbs sievietei nav uzskatāms par pieņemamu normu. Vēl pāris teikumu. Valdošās koalīcijas pārstāvji ir izteikušies, ka pirmie bēgļi Latvijā varētu ierasties līdz ar pirmo sniegu. Mēs parasti valsts institūciju līmenī neesam gatavi pirmajam sniegam, tāpēc lūdzu atbalstīt šo likumprojektu, lai tādas kļūdas neturpinātu. Paldies. (LRA deputātu aplausi.)".
• 2015_09_24_318-seq4 spokenText "Kolēģi! Pulkstenis ir 9.40, un tehniskais pārtraukums ir beidzies. Es ceru, ka balsošanas sistēma strādā. Lūdzu visiem deputātiem izņemt balsošanas kartes un tās ievietot vēlreiz! Kolēģi, vai deputāti ir paguvuši izņemt un ievietot balsošanas kartes? (No zāles: “Jā!”) Jā, paldies. Līdz ar to lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 17, atturas - 40. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daiņa Liepiņa, Mārtiņa Šica, Nellijas Kleinbergas, Mārtiņa Bondara un Jāņa Ruka iesniegto likumprojektu “Likums “Par personas sejas aizklāšanas regulējumu publiskās vietās”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. “Par” pieteikusies runāt deputāte Inga Bite.".
• 2015_09_24_318-seq3 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? (No zāles: “Jā!”) Deputātiem iebildumi ir. Līdz ar to mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Starpsaucieni no zāles: “Nestrādā...!” “Nestrādā balsošana!”) Lūdzu rezultātu! Tātad sistēma nestrādā. (Zālē troksnis. Starpsaucieni.) Atkārtot balsošanu? Kolēģi, tehnisku iemeslu dēļ mums balsojums ir jāatkārto. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Starpsaucieni no zāles. Dep. A.Kaimiņš: “Sistēma nestrādā!”) Cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai sakārtotu balsošanas sistēmu? (Zālē troksnis, kņada, starpsaucieni. Dep. K.Šadurskis: “Balsosim, kamēr būs!”) Man nav rezultāta... Man neuzrāda rezultātu. (No zāles: “Ar roku nevar balsot?”) Tā. Kolēģi, es jūs informēju, ka rezultāts šobrīd nav pieejams un balsošanas sistēma pēc būtības visā pilnībā nestrādā. Es izsludinu tehnisko pārtraukumu. Cik ilgs tas nepieciešams? Pusstundu? Tehniskais pārtraukums - pusstunda, līdz pulksten 9.40. Paldies.".
• 2015_09_24_318-seq2 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Labrīt! Konstitucionālās vērtības, šķiet, mums visiem ir zināmas lietas, vismaz nepieciešamības gadījumā katrs no mums tās piesauc un aicina ievērot, cienīt. Un šķiet, ka tieši demokrātija un tautas suverēnās tiesības ir tās vērtības, ko mēs pieminam visbiežāk. Man kādreiz šķita, ka izpratne par šīm vērtībām nedrīkstētu mainīties. Sabiedrībai attīstoties, šo vērtību saturu var papildināt vai papildus nodrošināt, taču izrādījās, ka vērtību izpratne bieži vien ir atkarīga no tā, vai cilvēka rokās ir vai nav vara. Kā piemēru varu minēt notikumu mūsu Latvijas vēsturē. Pirms vairāk nekā pieciem gadiem kādas jaunas un daudzsološas partijas pārstāvji, kas tobrīd bija Saeimas opozīcijā, publiski cīnījās par to, lai nebūtu demokrātijas ierobežojumu, proti, lai, 10 tūkstoš vēlētājiem parakstoties, nebūtu jāmaksā pie notāra paraksta apliecināšanas summa, un aizgāja ar šādu pieteikumu uz Satversmes tiesu. Pēc daudziem gadiem šie paši cilvēki, tikai jau nokļūstot pie varas un kļūstot par noteicējiem lēmumu pieņemšanā, nobijās no savas tautas. Viņiem šķita, ka tauta nav pietiekami gudra, ka tā var sazvērēties un rīkoties pret Latvijas, proti, arī pret savām, interesēm. Lai sevi un tautu pasargātu no šādas rīcības, tapa likuma normas, kas ļāva tautai izvirzīt obligātas prasības pie nosacījuma, ka tās paraksta vairāk nekā 150 tūkstoši cilvēku. Vai tiešām kāds reāli domājošs Saeimas deputāts uzskata, ka bez īpašas finansētas kampaņas, bez reklāmas ir iespējams uzrunāt un aktivizēt 150 tūkstošus Latvijas vēlētāju, lai viņi aizietu, parakstītos un vēl samaksātu par to? Un vai tieši Latvijas iedzīvotājiem vienmēr būs šī nauda? Savulaik Satversmes tiesa atzina, ka ar konkrētā likuma normām Satversmes 1.pants nav pārkāpts, Saeima esot rīkojusies savas rīcības brīvības robežās. Taču vienlaikus arī likumdevējam tika uzdots pienākums - periodiski apsvērt, vai tiesiskais regulējums joprojām ir efektīvs un vai tas kādā veidā nebūtu pilnveidojams. Spriedumā bija skaidri ierakstīts - likumdevējam gan pārejas periodā, gan pēc 2015.gada 1.janvāra ir jāseko līdzi tam, lai apstrīdētajā regulējumā noteiktā kārtība būtu izpildāma un vēlētāji savas likumdošanas iniciatīvas tiesības varētu īstenot efektīvi. Es šogad centos īstenot savas pilsoņa tiesības - gribēju parakstīties par konkrētu likumdošanas iniciatīvu - un biju pārliecināts, ka tā kārtība jeb tā sistēma, par kuru tiesas sēdē ļoti pārliecinoši runāja Saeimas un valsts iestāžu pārstāvji, - proti, ka parakstīties esot viegli, ka to varot izdarīt jebkurā brīdī un elektroniski, un bez maksas, - ka tā sistēma darbojas. Izrādās, pie notāra nevar piekļūt uzreiz, bet ir jāpiesakās vairākas dienas uz priekšu. Ja neaizej ar savu lapiņu, tad ir jāmaksā vairāk nekā tikai paraksta apliecināšanas summa. Savukārt elektroniskai parakstīšanai, izrādās, ir vēl vajadzīgs nopirkt kaut kādu uzparikti pie datora, lai varētu nobalsot. Tātad šeit vienkāršajai tautai balsošana nav tik vienkārša. Šodien jums tiek piedāvāts likumprojekts, kas nedaudz atgriež atpakaļ tās labās idejas, kas savulaik likumā bija, protams, saglabājot arī to labo, kas savukārt bija jaunajā regulējumā, proti, gan procesa kvalitātes nodrošināšanu, gan kontroli, gan arī tiesas pieejamību. Otra novitāte šajā likumprojektā ir konsultatīvie referendumi. Ja jūs, deputāti, tiekaties ar saviem vēlētājiem, es ceru, ka jūs diezgan bieži varat dzirdēt to frāzi, ka plaisa starp lēmumu pieņēmējiem un tautu arvien pieaug. Šādā gadījumā lēmumu pieņēmēji ne vienmēr atceras to, ko bija solījuši. Un visasākā izpausme šajā gadījumā bija tieši saistībā ar bēgļu jautājumiem. Jaunais likumprojekts piedāvā šādās situācijās izmantot konsultatīvo referendumu. Es aicinu balsot “par” šo likumprojektu, un tādējādi jūs apliecināsiet, ka jūs uzticaties Latvijas vēlētājiem, ka jums nav bail no tā, ka tauta pati - ne tikai tās pārstāvji Saeimā! - var izlemt savu rīcību un pieņemt savus likumus. Paldies par uzmanību.".
• 2015_09_24_318-seq1 spokenText "Godātie kolēģi, pulkstenis ir 9.00. Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas sēdi. Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, ir jāizskata priekšlikumi par grozījumiem sēdes darba kārtībā. Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” (Nr.269/Lp12) otrajam lasījumam līdz šā gada 8.oktobrim”. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Noras Pakules iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par Marinas Romanovas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to sēdes darba kārtība ir grozīta. Nākamā sēdes darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gunāra Kūtra, Ingunas Sudrabas, Aivara Meijas, Silvijas Šimfas un Arvīda Platpera iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” pieteicies runāt deputāts Gunārs Kūtris.".
• 2015_09_17_317-seq254 spokenText " Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA. Līdz ar to raidījums “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties! Un visu labu! ".
• 2015_09_17_317-seq253 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust frakcijas nostāju par trim jautājumiem. Vispirmām kārtām jāteic, ka Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumus, kurus ierosināja frakcijas SASKAŅA deputāte Jūlija Stepaņenko, paredzot, ka ģimenes, kuru aprūpē ir bērns invalīds, kā arī I grupas invalīdi varēs saņemt aizsargātā lietotāja statusu un par elektrību maksāt mazāk. Līdz šim par aizsargāto lietotāju tika noteikta trūcīga vai maznodrošināta ģimene vai daudzbērnu ģimene, kura elektroenerģiju savā mājsaimniecībā izlieto pašas vajadzībām. Ģimene, kuras apgādībā ir bērns invalīds, patlaban elektroenerģijas tirdzniecības atvieglojumus var saņemt vien tad, ja tai piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas ģimenes statuss. Savukārt frakcijas SASKAŅA deputāti ir norādījuši, ka aizsargāto lietotāju loks ir jāpaplašina arī ar citām sabiedrības grupām. Pērn Latvijā bija reģistrēti 7916 bērni invalīdi, no kuriem 444 uzturas specializētajās aprūpes iestādēs, bet 7472 dzīvo mājās vecāku aprūpē. Likuma grozījumi stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī. Otrais jautājums ir par tieslietu ministra demisiju. Saeima šodien noraidīja frakcijas SASKAŅA deputātu rosināto tieslietu ministra Dzintara Rasnača demisiju. Pret Rasnača demisiju balsoja koalīcijas pārstāvji – viņa paša pārstāvētās Nacionālās apvienības deputāti un arī Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji. Savukārt “par” balsoja partijas SASKAŅA deputāti un Latvijas Reģionu apvienības pārstāvji. Partijas VIENOTĪBA un “No sirds Latvijai” deputāti balsojumā atturējās. Skaidrojot demisijas pieprasījumu, SASKAŅAS deputāti šodien atgādināja par Liepājas tiesas lēmumu, kad divas personas par to, ka bija izdarījušas netiklas darbības ar mazgadīgo pret viņas gribu, tika sodītas tikai ar piespiedu darbu. Mūsuprāt, Tieslietu ministrija konkrētajos apstākļos “nogulēja” visu, kas bija iespējams, jo tieši Saeimas Juridiskā komisija pirmā sāka skaidrot notikumu apstākļus. Var atgādināt arī gadījumu, ka publiski pieejamos Uzņēmumu reģistra datos tika iekļauta informācija par meitenīti, kas bija cietusi no seksuālas vardarbības, un arī šajā situācijā ministrs izvairījies no atbildības. Ministra demisija tika pieprasīta, pamatojot to ar ministra nespēju nodrošināt kontroli pār tieslietu sistēmu. Mītu par kārtību Latvijas tieslietu sistēmā ir kliedējuši pēdējā laika notikumi bērnu tiesību aizsardzības jomā. Mēs uzskatām, ka atbildīgais par nozari – tieslietu ministrs – nespēj nodrošināt pilnvērtīgu kontroli pār nozari. Un tre��ais jautājums – jautājums par grozījumiem Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā. Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja likumu grozījumus, lai pilnveidotu krimināltiesisko regulējumu cīņai pret dzimumnoziegumiem un uzlabotu to personu aizsardzību, kuras cietušas no seksuālas vardarbības. Krimināllikuma grozījumi paredz pagarināt probācijas uzraudzību dzimumnoziedzniekiem, kā arī atsevišķos gadījumos paredz bargākus cietumsodus. Tāpat plānots, ka dzimumnoziegumos apsūdzēto izvērtēšana no Valsts probācijas dienesta puses būs obligāta. Tas dos tiesai skaidrāku priekšstatu par apsūdzētā personību. Grozījumi paredz līdz pieciem gadiem pagarināt papildsoda – probācijas uzraudzības – piemērošanas termiņu. Patlaban tas ir no viena līdz trim gadiem. Tas termiņš nereti ir pārāk īss, lai ar dzimumnoziedzniekiem īstenotu probācijas programmu sociālās uzvedības korekcijai. Tāpat paredzēts par visiem dzimumnoziegumiem probācijas uzraudzību noteikt kā obligātu papildsodu neatkarīgi no tā, vai kā pamatsods piespriesta brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods. Gadījumos, kad noziedzīgs nodarījums vērsts pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību, kriminālatbildības noilguma termiņu aprēķinās no dienas, kad cietusī persona sasniegusi 18 gadu vecumu, jo seksuāla rakstura vardarbību pret sevi persona nereti sāk apzināties, tikai pieaugot, un arī tad ne vienmēr izvēlas par to runāt. Savukārt brīvības atņemšanu par pavešanu netiklībā paredzēts palielināt no trim līdz pieciem gadiem, tādējādi klasificējot to kā smagu noziegumu. Savukārt par 16 gadu vecumu nesasniegušas personas pamudināšanu iesaistīties seksuālās darbībās maksimālo brīvības atņemšanas termiņu paredzēts palielināt līdz četriem gadiem līdzšinējā viena gada vietā. Papildus paredzēts noteikt bargākus sodus, ja noziegums izdarīts pret mazgadīgu personu, proti, bērnu līdz 14 gadu vecumam. Saeima atbalstījusi arī izmaiņas Kriminālprocesa likumā, paredzot prokuroram kā kriminālprocesa virzītājam pienākumu pieprasīt no Valsts probācijas dienesta dzimumnoziegumos apsūdzētā izvērtēšanas ziņojumu. Sagatavojot šādu ziņojumu, Valsts probācijas dienests veic apsūdzētā riska un vajadzību novērtējumu, kas ļauj prognozēt recidīva iespējamību un identificēt faktorus, kuri bijuši par iemeslu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanai. Patlaban prokuroriem un tiesnešiem ir tiesības pieprasīt šādu izvērtēšanas ziņojumu par dzimumnoziedznieku, taču lielākoties tas netiek darīts. Cerēsim, ka situācija šajā jomā, apkarojot dzimumnoziedzniekus, krietni, krietni uzlabosies. Mūsu darbs turpināsies. Paldies par uzmanību.".
• 2015_09_17_317-seq252 spokenText "Paldies Ringoldam Baloža kungam no frakcijas “No sirds Latvijai”. Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēdz frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!".
• 2015_09_17_317-seq251 spokenText "Labdien, dārgie radioklausītāji! Es vēlos runāt par trim šodienas sēdes jautājumiem. Visi šie jautājumi ir saistīti ar atbildību. Pirmais jautājums ir saistīts ar bēgļu uzņemšanu Latvijā. Šis jautājums, manuprāt, ir pats aktuālākais, ja ne visaktuālākais, par ko mums faktiski vajadzētu parlamentā runāt. Tā vietā, protams, mēs runājam par tekošiem likumprojektiem, lai gan situācija ar bēgļiem, kā mēs redzam no plašsaziņas līdzekļiem, kļūst arvien draudošāka. Jāsaka, ka es kā Nacionālās drošības komisijas sekretārs neesmu tiesīgs runāt par to, ko mēs komisijā runājam, taču es gribētu atzīmēt, ka man ir radies tāds iespaids, ka valdība, atbildīgā ministrija, kā vienmēr nav uzdevumu augstumos tajā ziņā, ka viņi nemāk runāt ar sabiedrību, nemāk skaidrot to, ko viņi dara. Jo, ja mēs palūkojamies, kāda šī situācija ir, tad redzam, ka joprojām nav skaidrs valdības redzējums, ko mēs darīsim ar tiem bēgļiem, kur mēs viņus izmitināsim. Sabiedrībai šie jautājumi ir, un tos apiet nevar, un, es domāju, tas, ko vajadzētu darīt šobrīd, ir – tiešām skaidrot. Kas tā vietā notiek? Valsts prezidents Vējonis pieņem... izdod rīkojumu, es atvainojos... izdod kopā ar Straujumas kundzi rīkojumu, kurā nosprauž konkrētus termiņus. No malas izskatās, ka Valsts prezidents kaut ko uzdod, bet būtībā, ja mēs paskatāmies gan no tiesību viedokļa, gan no faktiskās situācijas apstākļiem, tad redzam, ka nekāds darbs netiek uzdots un Valsts prezidents līdzparaksta – kontrasignē, ja mēs tā precīzi juridiski runājam, – pienākumus, ko pati Ministru prezidente sev uzdod. Tātad vajag tikt skaidrībā ar to pašu sarežģīto, svarīgo jautājumu – ko tad mēs darīsim ar šiem bēgļiem. Ir varbūt labi, veiksmīgi piemēri, teiksim, Ungārijas normatīvais regulējums, kas šobrīd paredz sodus par viņu valsts robežas šķērsošanu. Protams, viņu situācija ir daudz dramatiskāka, jo viņi atrodas uz tranzīta ceļa, kurā bēgļi pārvietojas uz bagātām Rietumu valstīm – uz Vāciju, uz Austriju. Taču tajā pašā laikā tā vietā, lai mēs strauji kaut ko darītu, notiek nemākulīga komunicēšana ar sabiedrību. Tas būtu viens. Otrs aktuālākais jautājums, kas arī saistīts ar atbildību, ir jautājums par demisijas pieprasīšanu Dzintaram Rasnačam. Es te nedaudz oponēšu kolēģim no Latvijas Reģionu apvienības. Jo situācija... protams, kolēģim bija taisnība. Balsojumā atturēties nozīmē balsot pret demisijas pieprasījumu, taču šeit tomēr ir būtiska nianse. Tas bija pārdomāts, nopietns solis, jo būtībā, ja mēs tā palūkojamies uz esošo valdību... “No sirds Latvijai” neatbalsta šo valdību, nav atbalstījusi un neatbalstīs. Runa ir par to, ka šajā valdībā noteikti ir daudzi citi ministri, kuru demisijas pieprasīšana ir aktuāla. Konkrēti, teiksim, mans viedoklis, ka Anrijs Matīss nav savā vietā... Un, ja mēs tā palūkojamies... teiksim, šeit mēs redzam, ka... teiksim, šeit Latvijas Reģionu apvienība kop�� ar mani nespēj savākt vairāk par deviņiem parakstiem. Un, ja mēs tā palūkojamies... Mesties pret jebkuru ministru, kurš varētu strādāt labāk... Un, protams, Dzintars Rasnačs varētu strādāt labāk, kā ikviens no mums. Es nedomāju, ka tas ir prāta darbs – ar visiem spēkiem graut esošo valdību. Ja mēs runājam par Dzintaru Rasnaču, tad es domāju, ka savā ziņā jāpiekrīt Kārlim Šadurskim, kas izteicās, ka ir jādod kaut kāds zināms uzticības mandāts. Es domāju, ka ministram ir jāspēj tikt galā gan ar pedofilu jautājumu, gan ar maksātnespējas administratoru samilzušo jautājumu. Un, es domāju, demisijas pieprasīšana... šī konkrētā diena Dzintaram Rasnačam paliks atmiņā līdzīgi varbūt kā citas viņam šausmīgas dienas viņa dzīvē, jo situācija nav, protams, patīkama, un viņam būs jāspēj pierādīt, ka tomēr šis uzticības mandāts ir bijis tā vērts, ka mēs viņam to devām. Trešais jautājums, par ko es gribu runāt, protams, ir arī saistīts ar atbildību. Tas ir jautājums par likumprojektu “Grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā”, un tādā ļoti lakoniskā veidā es varētu izstāstīt, ka faktiski šie grozījumi ir saistīti ar apstākli, ka, sākot šīm divām konkrētām komisijām – “Citadeles” lietas un Zolitūdes lietas izmeklēšanas komisijai – darbu, opozīcijas deputāti, kas bija šajās komisijās, saprata, ka situācija ar šo komisiju galaziņojumiem var izveidoties ļoti analoģiska tai situācijai, kāda bija savulaik izveidojusies saistībā ar “Latvijas Krājbankas” lietas izmeklēšanas komisijas darbu. Respektīvi, esošais normatīvais regulējums noteic, ka ir nepieciešams savākt visu izmeklēšanas komisijas deputātu parakstus, bet “Latvijas Krājbankas” gadījumā netika spēts savākt šos parakstus, un rezultāts bija tas, ka galaziņojums nenonāca līdz Saeimas sēdei un netika izskatīts, tātad netika pieņemts. Likuma grozījumi, kas šobrīd, tā teikt, ir izgājuši cauri Saeimai un stāsies spēkā pēc tam, kad Valsts prezidents tos izsludinās, paredz absolūto balsu vairākumu, kas ir nepieciešams, lai galaziņojums tiktu pieņemts. Un, protams, ja mēs paskatāmies šos notikumus kontekstā ar šonedēļ notikušo Zolitūdes lietas izmeklēšanas komisijas sēdi, tad man ir jāatzīmē, ka tieši tā arī notika, ka septiņi deputāti balsoja par atsevišķu konkrētu valsts amatpersonu uzvārdu iekļaušanu galaziņojumā, tādējādi norādot šīs personas kā tādas, kuras ir atbildīgas par būvkontroles vājināšanos Latvijā, kas zināmā mērā sekmēja to, ka šī traģēdija notika. Jo mēs, protams, nevaram pateikt, ka Valdis Dombrovskis, Anrijs Matīss, Juris Pūce, Artis Kampars vai Daniels Pavļuts paši ir vainīgi pie šī traģiskā, asiņainā notikuma, bet katrā ziņā viņi ir vainīgi pie tā, ka valstī tika vājināta būvkontrole. Un, protams, ja mēs paskatāmies, šīs septiņas balsis... Es domāju, bija liels kārdinājums, bez šaubām, arī frakcijai VIENOTĪBA balsot pret šo likumprojektu, bet es atļaušos oponentus un politiskos pretiniekus uzslavēt par to, ka viņi vīrišķīgi pārvarēja šo kārdinājumu, lai gan, neslēpšu, pirms konkrētās Zolitūdes lietas izmeklēšanas komisijas sēdes daži deputāti no VIENOTĪBAS teica: ja tie uzvārdi tomēr parādīsies, tad pastāv liela iespēja, ka šis likums, tā teikt, neizies cauri. Tā ka, es domāju, šeit tomēr mēs runājam par politisko atbildību un tauta no mums gaida konkrētus darbus un vārdus, lai vēlāk varētu arī šādā veidā, es domāju, sistēma, teiksim, pašķīstīties. Es domāju, sistēmai ir jāspēj pašai atzīt savas kļūdas, secināt šīs kļūdas, lai varētu šo sistēmu uzlabot. Tas ir pirmais solis. Pirmais solis ir šī vainas apziņa, pašanalīze, un, es domāju, ka šie grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā ir tāds neliels solītis tajā virzienā, jo galu galā, teiksim, nevar strādāt valsts, kura, kā izteicās viens no izmeklēšanas komisijas locekļiem – Burvis, soda nevainīgos un uzteic vainīgos. Paldies, ka uzklausījāt.".
• 2015_09_17_317-seq250 spokenText "Paldies deputātam Armandam Krauzem no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas. “Frakciju viedokļos” nākamajam vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Ringoldam Balodim. Lūdzu!".
• 2015_09_17_317-seq249 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā es vēlos šodien pievērsties diviem jautājumiem, kas tika skatīti Saeimas sēdē. Pirmais. Saeima šodien apstiprināja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kurus virzīja... sākotnēji bija parakstījuši praktiski visu frakciju deputāti. Un šodien trešajā lasījumā tie tika pieņemti. Šie gadījumi nosaka, kuras personas būs aizsargātie lietotāji. Proti, trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes, daudzbērnu ģimenes vai personas, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti, personas ar I grupas invaliditāti būs aizsargāti lietotāji. Protams, ka tas būs būtisks atvieglojums šīm ģimenēm. Otrs. Tika noteikts komisijām un pirmajā lasījumā skatīts likumprojekts “Speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju likums”, kurš ir uzsācis savu gaitu Saeimā, pateicoties ZZS frakcijas deputātu iesniegtajam likumprojektam. Un galvenais, kas šeit būs, – ka šo kategoriju skolotāji varēs pensionēties no 60 gadu vecuma vai arī tad, ja izdienas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, un tātad saņemt valsts pensiju. Šis likumprojekts noteikti virzīsies uz priekšu, un šis likums stāsies spēkā ne ātrāk kā pēc pāris gadiem, bet mēs uzskatām, ka tas ir būtisks sasniegums – uzsākt šāda likumprojekta virzību. Savukārt, ja runājam par Rasnača kunga demisijas pieprasījumu, tad jāteic, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcija balsoja pret viņa demisiju, jo mēs uzskatām, ka ministram ir jāturpina strādāt un jārisina šīs problēmas, kas ir saistītas gan ar pedofiliem, gan ar maksātnespējas administratoriem. Protams, par šādiem noziegumiem, kas ir saistīti ar bērniem, – par pedofiliju – jābūt daudz bargākiem sodiem, un mēs visādā ziņā atbalstām konstruktīvu darbu, lai ātrāk novērstu tās problēmas, nevis meklētu šobrīd jaunu ministru. Un aktuāla lieta, kas gan šodien varbūt neparādījās nevienā no likumprojektiem, ir bēgļu jautājums, kurā šodien mēs noteikti uzklausīsim ziņojumu pirms Ministru kabineta sēdes. Lemsim par to, kā rīkoties gan mūsu ministriem, gan deputātiem. Bet jāņem vērā, ka viedokļi ir daudzi un dažādi un faktiski šis ir sirdsapziņas jautājums. Vieni uzskata, ka mums ir jāpalīdz nelaimē cietušajiem bēgļiem, kuriem ir mazi bērni un kuri ir tiešām cilvēki, kas cieš. Savukārt ir arī viedoklis, ka mums tomēr ir ļoti būtiskas mūsu nacionālās intereses, mūsu pilsoņu labklājība, jo... Kaut vai tāds piemērs: Latvijā bez stāža pensionētam cilvēkam minimālā pensija ir nedaudz virs 80 eiro, savukārt bēglis varēs saņemt pabalstu, kas gan ir laika ziņā ierobežots, bet tik un tā – 256 eiro! Mēs uzskatām, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā šeit ir ļoti daudzi neskaidri jautājumi, kuri tomēr ir jāskaidro sabiedrībai. Nu, kaut vai, piemēram, šāds jautājums: vai vispār mēs, Latvija, esam gatavi viņus pieņemt? Kur mēs viņus nometināsim? Vai mums ir tulki, kas tulko no dažādām eksotiskām valodām, kuras tiek izmantotas Āfrikā? Vai mums ir pietiekami naudas viņu veselības aprūpei? Jo tas, ka Eiropas Savienība iedod šos 6000 eiro, – tas nenozīmē, ka ilglaicīgi Eiropas Savienība maksās par veselības aprūpi, pabalstiem, jo, ieguvuši bēgļa statusu, varēs arī šie cilvēki pretendēt gan uz bērnu pabalstiem, gan bezdarbnieka pabalstiem, gan uz visiem pārējiem, kas ir paredzēti mūsu sociālajā sistēmā. Tātad te ir ļoti daudzi neskaidri jautājumi, un pašlaik mēs, protams, vēlamies visus šos jautājumus noskaidrot, uzklausīt viedokļus. Un, ņemot vērā šīs viedokļu atšķirības, tas, visticamāk, būs sirdsapziņas balsojums mūsu ministriem un deputātiem, kuri ir iesaistīti šā lēmuma pieņemšanā. Paldies.".
• 2015_09_17_317-seq248 spokenText "Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Jurim Viļuma kungam. Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Armandam Krauzem. Lūdzu!".
• 2015_09_17_317-seq247 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā, manuprāt, bija divi tādi svarīgāki jautājumi: viens bija par iespēju jauniešiem jau no 16 gadu vecuma iesaistīties vismaz pašvaldību vēlēšanās un otrs – par tieslietu ministra demisijas pieprasījumu. Ja runājam par jauniešiem, tad bieži vien dzirdam, ka jaunieši par maz interesējas par to, kas notiek valstī, par to, kas notiek pašvaldībās, bet dažreiz mēs paši nedodam jauniešiem iespējas sevi izpaust. Kriminālatbildība jauniešiem iestājas jau no 14 gadiem, pase jāsaņem jau faktiski 15 gadu vecumā, bet joprojām mūsu valsts politiķi baidās dot jauniešiem no 16 gadu vecuma iespēju nobalsot savas pašvaldības vēlēšanās. Mūsu frakcija, Latvijas Reģionu apvienības frakcija, uzskata, ka tieši šī iespēja varētu vairāk pašus jauniešus iesaistīt pašvaldības darba izvērtēšanā un arī pašvaldība būtu vairāk ieinteresēta sadarboties ar jauniešiem, uzklausīt viņu viedokli. Un, mūsuprāt, tas varētu lielā mērā risināt, vismaz pastarpināti, arī tādas problēmas kā demogrāfija un emigrācija, jo šādā gadījumā jaunietis jau no 16 gadu vecuma būtu vairāk iesaistīts vietējā pārvaldē, viņam būtu iespēja aktīvāk izteikt savus priekšlikumus un, protams, panākt šo priekšlikumu izvērtēšanu domes sēdēs. Turklāt jāteic, ka Eiropas Padome jau pirms vairākiem gadiem ir izteikusi atbalstu šādai idejai. Un arī Igaunijā šāda iespēja jau ir. Tātad Igaunijā jaunieši jau no 16 gadiem var vēlēt pašvaldību vēlēšanās. Es ceru, ka arī Latvijā šāda iespēja tiks dota. Diemžēl jāsaka uzreiz, ka vairums deputātu pat nebalsoja pret šo priekšlikumu, bet vienkārši atturējās. Manuprāt, tāda atturēšanās parāda deputātu nevēlēšanos iedziļināties jautājuma būtībā, varbūt arī nelielas bailes no skaidras atbildes sniegšanas, vai viņi ir “par” vai “pret” šo priekšlikumu. Visplašākās debates Saeimā izvērtās saistībā ar pieprasījumu tieslietu ministra demisijai. Un savā runā es pieminēju, ka mēs bieži vien gan valdībām, gan koalīcijām pieliekam klāt kādu epitetu. Piemēram, iepriekšējā Saeimā koalīcija tika vismaz kādu laiku saukta par tiesiskuma koalīciju. Un, manuprāt, patiešām kādu laiku, kādu brīdi tiesiskums bija ļoti svarīga prioritāte gan koalīcijā, gan visā Saeimā, gan arī valdībā. Bet, izvērtējot pašreizējās valdības darbu pēdējo 10 mēnešu laikā, jo attiecīgā valdība tik ilgu laiku darbojas, nu jāteic, ka tas atbilstošākais vārds tomēr ir “mazspēja”. Un, ja runājam par Tieslietu ministriju, tad jāteic, ka, piemēram, maksātnespējas administratoru sistēmas sakārtošanā tieslietu ministrs nav veicis pietiekoši... vajadzīgās reformas un šī sistēma joprojām ir nesakārtota, un Tieslietu ministrijas darbība raksturojama atkal ar to pašu vārdu – “mazspēja”. Latvijas Reģionu apvienība nevarēja balsot citādāk, kā tikai atbalstīt tieslietu ministra demisiju, jo mūsu frakcija nekad nav balsojusi “par” ministra apstiprināšanu, nav arī balsojusi “par” šīs valdības apstiprināšanu. Jo jau pašā sākumā... Kā jau teicu, pirms 10 mēnešiem, kad tika ievēlēta šī Saeima, mūsuprāt, valdība netika izveidota tā, lai izpildvara varētu patiešām strādāt izvirzīto mērķu un izvirzīto uzdevumu izpildīšanai. Diemžēl joprojām valdība tiek veidota atbilstoši tradīcijām (šis vārds arvien ir populārs Saeimā), un visi redz, ka atsevišķas ministrijas tiek vienkārši sadalītas atbilstoši politiskajām partijām. Un tas, protams, neveicina izaugsmi. Un Nacionālā apvienība, piemēram, par Tieslietu ministriju atbild jau kopš 2006.gada. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka Latvijas Reģionu apvienību priecē, ka vismaz daļa opozīcijas beidzot ir pievienojusies jau pirms tam mūsu izvirzītajai iniciatīvai – tomēr izvērtēt vairāku valdības ministru darbu un prasīt atbildību par neizdarībām. Atgādināšu, ka Latvijas Reģionu apvienība tika pieprasījusi satiksmes ministra Anrija Matīsa un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda profesionalitātes izvērtēšanu. Tomēr toreiz šīs mūsu iniciatīvas netika atbalstītas. Un noslēgumā vēlos izteikt nožēlu, ka tāds mazspējas “vīruss” arvien biežāk, vispār ļoti bieži tiek izmantots Saeimā. Un arī šodien mēs redzējām, ka arī attiecībā uz ministra demisijas pieprasījumu daļa deputātu nevarēja nobalsot, precīzi un skaidri paužot savu nostāju ar “par” vai “pret”, bet nospieda pogu “atturas”. Tā ir tāda kā slēpšanās, jo pēc būtības tas nozīmē, ka deputāti tomēr ir slēpti balsojuši “pret”, nospiežot pogu “atturas”. Tā ir tāda iespēja gan jums, vēlētājiem, gan žurnālistiem skaidrot kādas nianses, ka, lūk, dodam avansu, šajā gadījumā – ļaujam Rasnača kungam strādāt tālāk. Bet, protams, to, kas tas par avansu un cik ilgi tas būs spēkā, neviens nezina. Paldies, ja ieklausījāties.".
• 2015_09_17_317-seq246 spokenText "Paldies Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam Gaidim Bērziņa kungam. Nākamais runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Juris Viļums. Lūdzu!".
• 2015_09_17_317-seq245 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es gribu runāt par šobrīd trim aktuālajiem, mūsuprāt, jautājumiem. Pirmais. Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos un Saeimas Juridiskās komisijas atbalstītos Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma grozījumus, kuri paredz noteikt bargākus sodus par seksuālām darbībām, kas vērstas pret nepilngadīgām, mazgadīgām personām. Tātad tie paredz noteikt bargākus sodus tā saucamajiem pedofiliem, kas izmanto bērnus šādā veidā. Mēs zinām, ka sabiedrībā ļoti lielu sašutumu izraisīja vasarā izskanējusī informācija par notikumiem Liepājā. Juridiskā komisija nekavējoties sanāca uz sēdi un kopā ar Tieslietu ministriju izstrādāja vairākus būtiskus grozījumus, kuri paredz noteikt daudz bargākas soda sankcijas, kā arī pagarināt noilgumu termiņam, kurā cietušajām personām būs tiesības ziņot par šādiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem. Šobrīd, kā jau es minēju, Saeima atbalstīja šos grozījumus, un mūsu mērķis ir pēc iespējas ātrāk šos grozījumus pieņemt arī galīgajā lasījumā. Juridiskā komisija no savas puses ir noteikusi, ka bērnu tiesību aizsardzība un ar to saistītie likumprojekti būs Juridiskās komisijas prioritāte numur viens tuvākajā laika periodā. Noteikti šodien ir jārunā arī par tieslietu ministra demisijas pieprasījumu, ko bija iesniegusi partija SASKAŅA. Šobrīd es gribu aicināt ikvienu radioklausītāju iepazīties ar to atskaiti, ko tieslietu ministrs sniedza par to, ko Tieslietu ministrija ir darījusi un dara tiesiskuma stiprināšanā. Es vēlos norādīt arī to, ka Nacionālās apvienības ministri, šķiet, ir vienīgie, kas dažādos formātos ir snieguši atskaites par savā jomā paveikto. To savulaik ir darījuši gan mūsu kultūras ministri, gan arī tieslietu ministrs, un es domāju, ka būtu pilnīgs pamats varbūt ne šādā griezumā, bet... pilnīgs pamats būtu jebkuram ministram atskaitīties gan parlamentam, gan Saeimai par padarīto. Un visbeidzot es gribu runāt arī par būtiskāko jautājumu, kas gan nebija parlamenta šīsdienas sēdes darba kārtībā, bet kas noteikti būs tuvākajās dienās Eiropas lietu komisijas darba kārtībā. Tas ir jautājums par tā sauktajiem imigrantiem jeb bēgļiem. Es vēlos uzsvērt, ka Nacionālā apvienība savu pozīciju nav mainījusi. Mēs uzskatām, ka primāri ir jācīnās ar cēloņiem, ar šo bēgļu plūsmu, proti, jānosaka gan kārtība, kādā nošķirt kara bēgļus no ekonomiskajiem bēgļiem, gan jāiesaista vairāk arī starptautiskās organizācijas šo problēmu risināšanā. Tāpat ir jācīnās ar šo bēgļu kontrabandistiem (arī Eiropas Komisija ir atzinusi, ka šī problēma pastāv!). Un tikai tad mēs varam runāt par to, kā rīkoties seku gadījumā. Mūsu pozīcija ir nemainīga: šobrīd Latvijai papildu bēgļi nav jāuzņem. Paldies.".
• 2015_09_17_317-seq244 spokenText "Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Edvardam Smiltēna kungam. Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam Gaidim Bērziņam. Lūdzu!".
• 2015_09_17_317-seq243 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija relatīvi īsa (salīdzinājumā ar citām reizēm) Saeimas sēde – tā ilga tikai līdz pulksten 12.00, bet tajā tika skatīti gana spraigi jautājumi. Mēs šo sēdi sākām ar to likumprojektu izskatīšanu, kuri bija iesniegti nodošanai komisijām, un es vēlos no tiem izcelt vienu. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”. Proti, ideja nav svaiga, tā jau ir cirkulējusi apkārt, ir bijuši šādi līdzīgi iesniegumi arī iepriekšējā Saeimā, arī 2012.gadā tas jautājums tika skatīts komisijās. Runa ir par to, ka pašvaldību vēlēšanās dotu tiesības vēlēt personām, kas ir sasniegušas 16 gadu vecumu. Tātad paredzēts pazemināt šo vecumu slieksni par diviem gadiem. Es arī kā Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs komentēju šo jautājumu. Mums ir ļoti cieša sadarbība ar jaunatnes organizācijām, un tieši Latvijas prezidentūras ietvaros, kura noslēdzās šajā vasarā, viena no prioritātēm bija jauniešu līdzdalības veicināšana politiskajos procesos. Bija ļoti aktīvas diskusijas ar jauniešiem, ar jaunatnes organizācijām, un tas “sausais atlikums” no diskusijām bija tāds, ka paši jaunieši noraidīja šo ieceri – jau no 16 gadiem ļaut balsot vēlēšanās. Tie argumenti bija daudzi un dažādi – un arī par šo izvēlēto slieksni. Līdz ar to, manuprāt, Saeima šodien pieņēma pareizu lēmumu, pagaidām noraidīdama šo iniciatīvu, jo jautājums ir tāds, kas izraisa daudzus citus jautājumus. Tas ir pretrunīgs, un tas būtu vēl jāskata dažādos citos formātos, un būtu arī jārunā ar jauniešu organizācijām par to, ko darīt ar to tālāk. Vēl es vēlos izcelt likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs nobalsojām par to, ka tiks piešķirtas atlaides elektroenerģijas iegādei ģimenēm ar bērniem un I grupas invalīdiem, un par to mēs nobalsojām šodien arī Saeimā, likumprojektu izskatot trešajā, galīgajā, lasījumā. Un šis likums stāsies spēkā. Saeima šodien lēma arī par likumprojektu “Speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju likums”, kur ir paredzēts tas, ka šiem pedagogiem tiks piešķirtas izdienas pensijas. Pēdējais jautājums bija visapjomīgākais, un par to bija vislielākās debates. Tas bija lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam”. Te jāatzīst, ka arī frakcijā VIENOTĪBA šī diskusija bija ļoti gara un gana spraiga. Vairāki kolēģi norādīja uz lietām, kas varbūt nekustas tādā ātrumā, kā tas būtu nepieciešams, uz vairākiem jautājumiem, kuros virzības nav, un līdz ar to tas atspoguļojās arī šīsdienas debatēs, kur norādīja uz maksātnespējas sistēmas problēmām, uz investīciju drošības un investīciju vides problēmām, kas netiek risinātas. Tāpat arī daudzus citus jautājumus kolēģi minēja. Taču frakcija VIENOTĪBA pieņēma lēmumu atturēties balsojumā par Rasnača kunga demisiju, nevis balsot “pret”. Tas ir kā uzticības kredīts Rasnača kungam turpmākajam periodam, bet ar nosacījumu, ka faktiski šī atturēšanās ir kā brīdinājums par to, ka ir daudz aktīvāk jāstrādā pie tā, lai risinātu šos sasāpējušos tiesiskuma jautājumus, jo no tā ir atkarīgs daudz kas, arī mūsu ekonomiskā labklājība. Tas arī būtu īsumā par šīsdienas sēdi viss. Paldies.".

• first
• previous
• next