Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2015_10_29_325-seq18 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Elksniņa kungs tiešām daudz runāja, daudz stāstīja - gan par simpātijām, gan par to, ko esam lēmuši Juridiskajā komisijā. Tāpēc, pirms pievēršos likumprojektiem, gribu teikt, ka man tiešām ir simpātijas pret visiem deputātiem, kuri čakli un profesionāli strādā, un Elksniņa kungs noteikti ir starp tiem. Un šie sagatavotie likumprojekti... ir tiešām liels darbs izdarīts. Bet tomēr nebūsim varbūt tik naivi un paskatīsimies uz darbiem, nevis klausīsimies tajos skaistajos vārdos! Un darbi ir tādi, ka vēl pirms pāris nedēļām, kad nodevām Satversmes grozījumus par administratīvās imunitātes atcelšanu, Elksniņa kunga pārstāvētā frakcija balsoja “pret”. Un arī Juridiskajā komisijā, kad gatavojām šo Satversmes grozījumu izskatīšanai Saeimas sēdē, arī tad Elksniņa kunga pārstāvētā frakcija balsoja “pret”. (Dep. A.Elksniņš: “Bija alternatīvais priekšlikums, Inese!”) Un šodien šie it kā alternatīvie priekšlikumi ir gluži vienam mērķim domāti - slīcināt Juridisko komisiju ļoti lielā dažādu imunitāšu un amatpersonu jautājumu jūklī. Un es piekrītu, ka tas ir jāizskata. Taču mēs arī saprotam, ka kaut ko var izdarīt tikai tad, ja strukturēti iet soli pa solim. Un Juridiskā komisija jau arī iepriekšējā sēdē teica, ka imunitātes jautājumu skatīs, bet tiesnešu, prokuroru un citu tiesu varas amatpersonu imunitāti mēs nevaram skatīt, ja neesam iesaistījuši Tieslietu padomi (tā ir tiesu vara!). Un mēs to darīsim - Tieslietu padomi mēs iesaistīsim. Ja deputāti šo jautājumu pēc savas iniciatīvas politiski cilātu, tas, manuprāt, nebūtu korekti pret tiesu varu. Līdz ar to es apbrīnoju Elksniņa kunga darba spējas. Un es ticu, ka viņš varētu uzrakstīt mums arī jaunu Satversmes projektu (Dep. A.Elksniņš: “Man jau gatavs!”), bez imunitātes, un teikt, ka tas ir pareizais ceļš, kas mums šodien ejams. Taču esmu arī reāliste. Katru Satversmes grozījumu varam pieņemt tikai tad, ja trijos lasījumos tam ir divu trešdaļu deputātu balsu atbalsts. Jautājumu par imunitāti - gan krimināltiesisko, gan administratīvo - esam cilājuši tiešām ne vienu reizi vien. Un tie, kuri bija arī iepriekšējā Saeimas sasaukumā, ļoti labi atceras, ka tieši šī kompleksā jautājuma apskatīšana bija tā, kas mums neļāva atteikties ne no kripatiņas imunitātes. Es ļoti ceru, ka mēs esam gatavi atteikties no administratīvās imunitātes, ka tā ir patiesā deputātu griba, kurai ir divu trešdaļu balsu vairākums. Un, ja mēs šodien Juridisko komisiju slīcināsim ar vēl desmit likumprojektiem, mēs, protams, pie šī lēmuma kaut kad nonāksim, tikai tas būs daudz, daudz ilgāk, smagāk, jo Juridiskā komisija strādā ļoti profesionāli. Mēs nevienu likumprojektu neizskatām tāpat vien, mēs uzaicinām ekspertus, un ekspertiem būs, ko teikt par visiem šiem likumprojektiem. Jautājums ir - vai mēs to gribam Juridiskajai komisijai uzdot par pienākumu šodien? Vai uzticēties un vispirms Satversmi grozīt jautājumā par administratīvo imunitāti deputātiem, rādīt priekšzīmi, sacīt tiesnešiem un visām pārējām valsts pārvaldes un tiesu varas amatpersonām, ka vēlamies arī viņu iesaisti imunitātes jautājuma risināšanā? Es ceru, ka tā mēs nonāksim pie ļoti laba risinājuma. Un, protams, Elksniņa kungs, es vēlreiz izsaku apbrīnu un pateicību par jūsu izdarīto darbu, un es domāju, ka šis pētījums noteikti noderēs Juridiskās komisijas darbā. Bet es aicinu šo un turpmākos likumprojektus šobrīd nenodot un neatbalstīt to nodošanu Juridiskajai komisijai. Paldies.".
- 2015_10_29_325-seq17 spokenText "Paldies deputātam Elksniņam. Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei. Viņa runās “pret” likumprojekta nodošanu komisijām.".
- 2015_10_29_325-seq16 spokenText "Nu, lūk! Tā tās patiesās lietas mūsu parlamentā arī darās! Gribam mēs izdot kādu deputātu sodīšanai vai negribam, tas patiesībā ir atkarīgs nevis no tā, ko nosaka likuma burts, bet no tā, kādas mums ir simpātijas vai antipātijas attiecībā pret to vai citu deputātu. Tas pats ir... piemēram, Latvijas Republikas Satversmes 30.pants, ko mēs piedāvājam izslēgt. Kas tajā teikts? (Šīs debates arī lielā mērā uzsāka koalīcijas partijas.) “Pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvo sodu bez Saeimas piekrišanas.” Tiešām arhaiska norma! Ja mēs ņemamies ap vienu jautājumu - ap imunitātes jautājumu -, arī tā būtu jāatceļ. Faktiski divos vārdos... Es gribēju lielāku plakātu, protams, atnest... Mums būtu jāatceļ visas šīs normas Latvijas Republikas Satversmē attiecībā uz imunitātes kritēriju iestrādāšanu. Ja jūs uzskatāt, ka šodien jūs parlamentā varat spriest tiesu pār opozīciju, tad mēs labprāt nākotnē spriedīsim tiesu pār jums (Dep. I.Viņķele: “Tiesa spriedīs tiesu!”), kad jūs būsiet opozīcijā, un tā un tā, un tā. Kādi, godājamie kolēģi, šodien ir secinājumi no kopējās institucionālās sistēmas par imunitāti? Nu, pirmām kārtām nepastāv likumsakarības un nav attaisnojuma dažādas pakāpes imunitātes noteikšanai atsevišķām amatpersonām. Piemēram, KNAB ir administratīvā atbildība, Drošības policijai nav administratīvās atbildības, jo ir imunitāte. Nav skaidri un saprotami kritēriji kriminālprocesa uzsākšanai atsevišķos gadījumos pret noteiktām amatpersonām. Tas viss arī ir samudžināts! Neizprotami ir imunitātes apjoma kritēriji pēc noziedzīga nodarījuma smaguma pakāpes, jo, piemēram, tiesībsargu bez īpašas atļaujas var aizturēt tikai par smagiem un sevišķi smagiem noziedzīgiem nodarījumiem. Amatpersonu imunitātes aizsardzības mehānisms atsevišķos gadījumos atsevišķām amatpersonām ir nesamērīgi augsts. Nu, piemēram, Augstākās tiesas tiesneši lemj par kratīšanu un piespiedu atvešanu attiecībā uz tiesnešiem un tiesībsargu, bet attiecībā uz Saeimas deputātiem, ministriem un visiem citiem - nelemj. Atsevišķi lietotie jēdzieni, piemēram, “piespiedu atvešana”, “aizturēšana”, “mantu apskate, izņemšana” ir paredzēti kā kriminālprocesuālā imunitāte, vienlaikus tie absolūti neattaisno minētās imunitātes attiecināšanu vai neattiecināšanu uz administratīvo procesu. Nu, piemēram, daudzi no jums ir darbojušies pašvaldībā vai pašvaldības policijā. Pašvaldības policija daudz ko var izdarīt. Ko mēs, kolēģi, jums piedāvājam? Mēs piedāvājam jums tiešām atbalstīt minēto likumprojektu un uzsākt komplicētas, vispusīgas debates, lai risinātu minēto jautājumu. Citādi šo jautājumu pēc būtības izlemt nav iespējams. Paldies.".
- 2015_10_29_325-seq15 spokenText "Vai deputātiem ir iebildumi pret runas laika pagarināšanu? Deputāti neiebilst, cik es saprotu. Vēl trīs minūtes. Pagarinām laiku tātad par trim minūtēm.".
- 2015_10_29_325-seq14 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Es gan nespēšu atbildēt uz jautājumu, kas ir Krištopans, bet šodien jautājums ir ļoti svarīgs. Tas ir jautājums, par kuru debates norit jau vairākus gadus. Pēdējās no tām ir bijušas 2012.gada beigās. Arī toreiz pirms budžeta pieņemšanas koalīcijas politiķi (toreiz vēl “tiesiskuma koalīcijas” politiķi!) izvirzīja jautājumu, ka nu beidzot mums ir jāķeras pie Saeimas deputātu imunitātes vērtēšanas... kaut kādā apjomā atcelšanas, lai lielā mērā atbrīvotos no arhaiskām paliekām, kuras līdz pat šim brīdim mūsu Satversmē pastāv. Ko es gribētu jums, visi mūsu kolēģi, teikt? Frakcija SASKAŅA uz šo brīdi ir iesniegusi šajā sakarā vismaz 10 likumprojektus, kas skar imunitātes institūtu kopumā. Respektīvi, ja jūs un mēs visi kopā un katrs atsevišķi esam par to, lai minētais jautājums tiktu skatīts kopsakarā, savstarpējā saistībā un likumdevējs pietiekami rūpīgi analizētu šā institūta nepieciešamību un būtību, mums ir jāatzīst, ka imunitāte pastāv attiecībā uz ļoti, ļoti daudzām valsts amatpersonām - Saeimas deputātiem, tiesnešiem, prokuroriem, tiesībsargu, valsts drošības iestāžu pārstāvjiem, Valsts prezidentu. Es jums pateikšu ļoti interesantu tēzi. Kuri ir tie, kam mums valstī vispār nav nekāda veida imunitātes? (Dep. A.Bērziņa starpsaucieni.) Jūs neticēsiet, bet tie ir Ministru kabineta locekļi! Nevienam ministram, Ministru prezidentei nekāda veida imunitātes nav - ne administratīvi tiesiskās, ne kriminālprocesuāli tiesiskās imunitātes. Šodien SASKAŅA piedāvā virkni likumprojektu, kuru mērķis ir kopumā izvērtēt imunitātes institūta darbību Latvijā. Un ko tad SASKAŅA piedāvā, ņemot vērā to, ka gan Saeimas Juridiskajā komisijā pagājušonedēļ, gan arī Saeimas iepriekšējās sēdēs mēs atbalstījām, proti, parlaments atbalstīja, debašu uzsākšanu par šo jautājumu? Runājot par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, mēs šobrīd ierosinām izslēgt 29.pantu un 30.pantu. Par ko tajos ir runa? 29.pants: “Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima.” Ja ir tiesas lēmums par to, ka pie deputāta jāizdara kratīšana, tad ir nepieciešama parlamenta piekrišana. Kamēr parlamenta piekrišanu, kā mēs zinām, saņemam, vēsturiski kratīšana vai nu vispār nekad nenotiek, vai arī vienam otram deputātam mājās no skursteņa kūp dūmi. “Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas. Par katru Saeimas locekļa apcietināšanu divdesmit četru stundu laikā jāpaziņo Saeimas Prezidijam, kurš to ceļ priekšā nākošajā Saeimas sēdē izlemšanai par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai viņa atsvabināšanu.” Nu, pieņemsim, kāds deputāts izdara prettiesisku nodarījumu - vēlēšanās nopērk balsis. Viņu aiztur, un tad parlaments, koalīcija un Šadurskis balso pret personas izdošanu. (Starpsaucieni no zāles.) Iedomājieties! Bet, nu, tā arī, mūsuprāt, ir lielā mērā arhaiska norma, kura neļauj tad vērsties pret to parlamenta locekli. Tiesas lēmums par to pieņemts, bet to izdarīt nevar. “Laikā starp sesijām, līdz sesijas atklāšanai, par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā lemj Saeimas Prezidijs.” Iedomājieties, - kādu no jums aiztur ar tiesneša lēmumu, apcietina, un tie cilvēki, pēc politiskās piederības ieceltie, sanāk kopā un pieņem lēmumu - būs Elksniņš apcietinājumā vai nebūs. (No zāles: “Būs!”) Redzat, ja būs VIENOTĪBA pie varas, tad Elksniņš būs apcietinājumā. Ja būs SASKAŅA pie varas, tad apcietinājumā būs VIENOTĪBA. Tāda ir tā dzīves patiesā jēga, kura lielā mērā parāda, ka šim institūtam kā tādam nav vietas, jo politiķi lielā mērā lemj par tā vai cita politiķa atrašanos apcietinājumā, kratīšanas izdarīšanu vai saukšanu pie administratīvās atbildības. Spēja... nevar... nespēj lemt. Ko piedāvā šodien koalīcija? Es varbūt palūgšu... man trīs minūtes vajadzēs, jo jautājums tiešām ir komplicēts. (Starpsaucieni. Dep. A.Bērziņš: “Līdz nāves sodam lai aiziet!”)".
- 2015_10_29_325-seq13 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Bondara, Liepiņa, Kaimiņa, Kleinbergas un Šica iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 30, atturas - 24. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Agešina, Potapkina, Zemļinska un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijām. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam. Viņš runās “par”.".
- 2015_10_29_325-seq12 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Ja mūsu vēsturiskā atmiņa nav tik īsa, tad aicināšu jūs atsaukt atmiņā (No frakcijas SASKAŅA: “Atsaucam Dombrovski!”) tādu vēsturisku periodu, kad bija mums premjers Krištopans un bija viņam biroja vadītājs Bondars. Un, ziniet, es teikšu: ja mums ir jāskatās uz nākotni, tad es balsoju ar abām rokām par to, lai Pārresoru koordinācijas centrs paliek, jo tas ir zināms atsvars un garantija, ka tad, ja vēl kādreiz dzīvē gadās kaut kas līdzīgs premjeram Krištopanam un viņa biroja vadītājam Bondaram, tad ir vismaz garantija, ka mums valstī, neatkarīgi no tā, kā sakrīt kārtis vēlēšanās, ir profesionāli eksperti (No zāles: “Kuri neko nedara!”), kas spēj pat šādu “sapņu pāri” ielikt kaut kādas argumentētas un pierādījumos balstītas politikas rāmjos. (Dep. M.Bondars: “Jūs jau bijāt profesionāla ministre!”) Līdz ar to oponenta iepriekšējā runa, manuprāt, vienkārši vēl skaidrāk apliecināja to, ka lielāks drauds par uzpūstu ierēdniecību valstī ir skaļi, izskatīgi un neprofesionāli politiķi. Paldies. (Aplausi. No frakcijas VIENOTĪBA: “Bravo!”)".
- 2015_10_29_325-seq11 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei. Viņa acīmredzot runās “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.".
- 2015_10_29_325-seq10 spokenText "Cienītās deputātes, godātie deputāti! Ierēdniecība var būt kā liekais svars - viegli uzaudzēt, bet grūti tikt vaļā. Un cilvēkam ar lieko svaru ir problēmas gan ar sirds un asinsvadu slimībām, gan citāda veida problēmas. Tieši tāpat valstij ar pārāk lielu ierēdniecības aparātu ir problēmas, jo tas maksā pārāk daudz, ir pārāk neefektīvs un nespēj sniegt tos pakalpojumus, kuri iedzīvotājiem nepieciešami. Tāpēc politiķi savās runās, it sevišķi priekšvēlēšanu runās, ļoti aktīvi aizstāv mazāku, efektīvāku un profesionālāku valsts pārvaldi. Pārresoru koordinācijas centrs tika vismaz uz papīra izveidots tādēļ, lai valsts pārvalde būtu efektīvāka un profesionālāka. Bet tas - uz papīra! Normāli koordināciju starp institūcijām valstīs veic politiskie biroji, kāds ir, piemēram, premjera birojs. Taču Pārresoru koordinācijas centra izveides laikā Valdis Dombrovskis nez kāpēc izvēlējās tādu ceļu - palielināt ierēdņu skaitu, nevis palielināt politiskā biroja kapacitāti. Un savus tuvākos politiskā biroja darbiniekus nevis ikdienā nodarbināja premjera birojā Brīvības ielā, bet nosūtīja darbā dažādos valsts uzņēmumos. Piemēram, Gints Freimanis tika nosūtīts darbā uz “Latvijas gaisa satiksmi”, ļoti dāsni un labi atalgotā amatā, un pie Valda Dombrovska strādāja tikai ar speciāliem uzdevumiem. Piemēram, lai nokoptu viņa kredīta jautājumu un lai atrisinātu jautājumu par Valda Dombrovska nokļūšanu Briselē. (No zāles: “Ooo!”) Maija Celmiņa - Lattelecom (Starpsauciens no zāles: “Nezināju!”)... Vai ne? Nodarbojās ar Valda Dombrovska sabiedriskajām attiecībām, nevis ikdienā strādāja birojā un pildīja nepieciešamās funkcijas. Bet kādam jau bija jādara ikdienas darbs. Un tad premjers, sakot, ka nepieciešams koordinēt darbību starp valsts institūcijām, izveidoja Pārresoru koordinācijas centru, lai novērstu riskus, kas varētu viņam liegt nokļūt Briselē. Tad premjera Valda Dombrovska valdība krita, un vietā nāca nekas cits kā Laimdotas Straujumas valdība. Laimdotai Straujumai Pārresoru koordinācijas centrs vienkārši nav vajadzīgs, tāpat kā politiskais birojs, jo politisko biroju tā izmanto kā sekretariātu. Politiskā biroja vadītājs parasti ir ietekmīgāka persona par ministru. Tikai es jums teikšu godīgi - Laimdotas Straujumas politiskā biroja vadītāju tā arī neviens īsti nepazīst. Tāpēc nav vērts audzēt papildu lieko svaru valsts pārvaldē. Varbūt mēs tomēr varam ietaupīt 800 tūkstošus eiro gadā un iztērēt tos efektīvākiem un labākiem mērķiem. Cienītās deputātes, godātie deputāti! Ir politiķi, kas tikai runā un neko nedara (Dep. K.Šadurskis un citi deputāti: “Jā, ir! Jā!”), un jūtas kā nieres taukos. Bet ir politiķi, kuri grib darīt, bet baidās. Baidās, ka var kļūdīties, un baidās, ka šīs šaurās interešu grupas uz viņiem izdarīs spiedienu. Un tad ir politiķi, kuri dara. Es šodien, kolēģi, aicinu jūs būt starp tiem, kuri dara un samazina valsts pārvaldē strādājošo skaitu. Un, samazinot Pārresoru koordinācijas centru, ticiet man, neviens - neviens! - Latvijā nepaman��s, ka tāds ir samazināts. Latvijas budžets ietaupīs 800 tūkstošus eiro, un jūs varēsiet dalīt šo naudu citām Latvijai svarīgām lietām. (Dep. A.Lejiņš: “Nepateicība pasaules alga!”) Paldies.".
- 2015_10_29_325-seq9 spokenText "Paldies. Neviens nav pieteicies runāt “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijai? Tādā gadījumā šis jautājums jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Bondara, Liepiņa, Kaimiņa, Ruka, Kleinbergas un Šica iesniegtā likumprojekta “Par Iekšējās drošības biroja likuma atcelšanu” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 50, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bondara, Liepiņa, Kaimiņa, Kleinbergas un Šica iesniegto likumprojektu “Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram. Viņš pieteicies runāt “par”.".
- 2015_10_29_325-seq8 spokenText "Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Latvijas Reģionu apvienība, tāpat kā valdošā koalīcija, uzskata, ka ierēdņu skaitu valsts pārvaldē ir nepieciešams pārskatīt, nepieciešams izvērtēt katra valsts pārvaldē nodarbinātā funkcijas un pēc būtības nepieciešama valsts pārvaldes optimizācija. Diemžēl jāteic, ka šī nav pirmā reize, kad valdības vārdi nesaskan ar darbiem. Tāpēc Latvijas Reģionu apvienība aicina atcelt Iekšējās drošības biroja likumu divu galveno iemeslu dēļ: netiek sasniegti mērķi, kādi tika norādīti, šo likumu pieņemot, un tiek nelietderīgi izšķērdēta nodokļu maksātāju nauda. Atgādināšu, ka likumprojekta “Iekšējās drošības biroja likums” anotācijā rakstīts, ka, ievērojot Latvijā iedibinātās sistēmas atbilstību tiesas judikatūrā noteiktajiem efektīvas izmeklēšanas kritērijiem, kā viens no šādiem kritērijiem uzsvērts izmeklēšanas neatkarības kritērijs. Proti, personām, kuras veic izmeklēšanu, ir jābūt neatkarīgām no personām, kuras ir iesaistītas izmeklējamā incidentā. Tas ietver ne tikai neatkarību no institucionāla un hierarhiska rakstura saitēm, bet arī acīmredzamu neatkarību, kas izpaužas pierādījumu kritiskā novērtēšanā. Šī kritērija kontekstā attiecībā uz izmeklēšanas iestādēm, kurās tiek izmeklēti faktiski šīs pašas iestādes amatpersonu izdarītie noziedzīgie nodarījumi, interešu konfliktu varētu konstatēt Valsts policijas, Drošības policijas, Finanšu policijas, Militārās policijas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts robežsardzes veikto izmeklēšanu laikā. Savukārt Iekšējās drošības biroja likuma 4.pantā par biroja funkcijām rakstīts: “Biroja funkcijas ir atklāt, izmeklēt un novērst noziedzīgus nodarījumus, kurus izdarījuši (..) Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu amatpersonas un darbinieki, izņemot Drošības policijas amatpersonas un darbiniekus (..).” Tātad uzstādītais mērķis izveidot Iekšlietu ministrijas pakļautībā vienu iestādi, kas nodarbotos tikai ar tādu noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, izmeklēšanu un novēršanu, kas izdarīti, pildot dienesta pienākumus, un saistīti ar vardarbību, acīmredzami netiek sasniegts. Vienlaikus Drošības policija arī ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā esoša iestāde, un tai ir izmeklēšanas tiesības attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti valsts tiesībaizsardzības iestādēs. Vai tas nebūtu tikai loģiski - paplašināt Drošības policijas funkcijas tā vietā, lai uzturētu vēl vienu tiesībaizsardzības iestādi? Vēl es gribu norādīt, ka Drošības policija ir profesionāla iestāde ar plašu veicamo funkciju deleģējumu iepretim šauri deleģētajām Iekšējās drošības biroja funkcijām. Taču, ja publiski pieejamā informācija nemelo, Drošības policijas budžets, salīdzinot ar plānoto Iekšējās drošības biroja budžetu, kas ir pāri par 4 miljoniem, ir tikai nedaudz vairāk kā divas reizes lielāks; tas, manuprāt, liecina par nelietderīgi izlietotiem finanšu līdzekļiem. Arī argumentācija, ka Latvija zaudētu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, neiztur kritiku, jo kompensācijās izmaksātie apmēram 300 tūkstoši eiro gadā nav samērojami ar Iekšējās drošības biroja budžetu. Kolēģi, es jūs aicinu būt atbildīgiem un atbalstīt šī likumprojekta tālāku nodošanu izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Paldies.".
- 2015_10_29_325-seq7 spokenText "Paldies deputātei Bitei. “Pret” runāt neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? (No zāles: “Jā, ir gan!”) Deputāti iebilst. Līdz ar to šis jautājums jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Bites, Viļuma, Kleinbergas, Ruka un Šica iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 22, atturas - 26. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ķirša, Jansona, Viļuma, Šulca... ā, es atvainojos, šis ir izslēgts no darba kārtības, bet man tas mapē vēl joprojām ir. Mana kļūda! Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bondara, Liepiņa, Kaimiņa, Ruka, Kleinbergas un Šica iesniegto likumprojektu “Par Iekšējās drošības biroja likuma atcelšanu” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Vārds deputātam Jānim Rukam. Viņš runās “par”.".
- 2015_10_29_325-seq6 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Šobrīd Valsts sociālo pabalstu likuma 13.panta trešā daļa nosaka, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu saņem persona, kura nav sasniegusi pilngadību, ir zaudējusi vienu vai abus apgādniekus un nav stājusies laulībā. Pabalstu turpina izmaksāt, ja šī persona mācās, līdz 24 gadu vecumam. Likums paredz, ka pabalsta izmaksu pārtrauc neatkarīgi no vecuma tad, ja persona stājas laulībā. Šī norma ir diskriminējoša, tā vērsta pret tām personām, kuras izvēlas savu dzīvi saistīt ar otru cilvēku juridiski oficiālā veidā - laulībā. Iespējams, ka šīs normas mērķis ir bijis pateikt, ka personai vairs nav nepieciešams sociālā nodrošinājuma pabalsts tad, ja tā ir izveidojusi savu ģimeni. Diemžēl man jāsaka - daudzi uzskata, ka ģimeni var izveidot arī citādi. Ir cilvēki, kuri dzīvo kopā bez laulības noslēgšanas, un tādā veidā tie, kuri laulību noslēdz, tiek nostādīti nevienlīdzīgā un diskriminējošā situācijā salīdzinājumā ar tiem, kuri nevēlas laulību slēgt, bet dzīvo kopā tāpat. Gatavojot likumprojektu, mēs jautājām Valsts sociālas apdrošināšanas aģentūrai: cik ir šādu gadījumu, kad pabalsta izmaksa ir pārtraukta tādēļ, ka persona stājusies laulībā? Diemžēl jāteic, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atbildi uz šo jautājumu nevarēja sniegt. Līdz ar to mēs arī nevaram izrēķināt iespējamo likumprojekta ietekmi uz budžetu. Tomēr es uzskatu, ka šī ietekme ir vairāk simboliska - tā vairāk novērš diskriminējošo situāciju, nevis reāli ietekmē budžetu. Tāpēc, kolēģi, es lūdzu nediskriminēt jauniešus, kuriem laulība ir vērtība un kuri vēlas šo derību slēgt, un lūdzu atbalstīt iesniegto likumprojektu. Paldies.".
- 2015_10_29_325-seq5 spokenText "Paldies. Aicinu parakstīt svinīgo solījumu. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Aleksandra Jakimova 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Apsveicu deputātu Jakimovu un aicinu ieņemt vietu Sēžu zālē! (Aplausi.) Godātie kolēģi! Sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu - Saeimas Prezidija ziņojumus par iesniegtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Garantiju līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Horvātijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungāriju, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Eiropas Investīciju banku par Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem investīciju projektiem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Ieilgušo parādu pārvaldes līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Horvātijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungāriju, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Eiropas Investīciju banku, kas uzrauga maksājumu un atmaksu procedūras atbilstīgi Garantiju līgumam par Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem investīciju projektiem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp CARIFORUM valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bites, Viļuma, Kleinbergas, Ruka un Šica iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Vārds deputātei Ingai Bitei. Viņa pieteikusies runāt “par”.".
- 2015_10_29_325-seq4 spokenText "Es, Aleksandrs Jakimovs, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.".
- 2015_10_29_325-seq3 spokenText "Paldies. Aicinu Aleksandru Jakimovu dot svinīgo solījumu.".
- 2015_10_29_325-seq2 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir izskatījusi 12.Saeimas deputātes Marjanas Ivanovas-Jevsejevas iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu, kā arī deputāta amata kandidāta Aleksandra Jakimova iesniegumu par to, ka viņš piekrīt uzņemties 12.Saeimas deputāta amata pienākumus. Komisija vienbalsīgi atbalstīja un nolēma virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē lēmuma projektu “Par Aleksandra Jakimova 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.".
- 2015_10_29_325-seq1 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 2015.gada 29.oktobra sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību, mums jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā. Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par izskatīšanas datuma maiņu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta. Savukārt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Aleksandra Jakimova 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu” un izskatīt šo lēmuma projektu pirms pirmā darba kārtības punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta. Pieci deputāti - Šadurskis, Upenieks, Loskutovs, Lejiņš un Kursīte - lūdz veikt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā - izslēgt no tās likumprojektu “Grozījumi likumā “Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums”” un iekļaut to 2016.gada 14.janvāra sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta. Savukārt deputāti Šadurskis, Trupovnieks, Putra, Sudraba un Parādnieks lūdz izslēgt no šodienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Likums par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm”. (Tas lūgums ir ar roku rakstīts, grūti izlasīt.) Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta. Godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību. Lēmuma projekts “Par Aleksandra Jakimova 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
- 2015_10_22_324-seq281 spokenText " Paldies deputātei Ingunai Sudrabai. Līdz ar to šodien frakciju viedokļi ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka diena! Uz sadzirdēšanos nākamnedēļ! ".
- 2015_10_22_324-seq280 spokenText " Labdien, cienījamie klausītāji! Šīs nedēļas darbu Saeimā es raksturotu kā iesildīšanos pirms kaujas uzsākšanas. Par 2016.gada budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi un par saturu, kāds šiem likumprojektiem ir. Faktiski jau šonedēļ katra Saeimas komisija, īpaši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, sāka strādāt ar šo likumprojektu paketi. Un, manuprāt, termins “kauja” precīzi raksturo to, kas mūsu opozīcijas deputātus sagaida novembrī, kad notiks projekta izskatīšana Saeimā. Un tieši tāpēc tagad – jau tagad! – frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti gan analizē budžeta projektu, gan izvērtē arī visus pavadošos likumprojektus, lai sniegtu pamatotus priekšlikumus budžeta paketes pilnveidošanai. Un kāds ir šis nākamā gada budžets? Es citēšu finanšu ministru Jāni Reiru, kurš saka, ka šis budžets ir pārdomāts un atbildīgs budžets; ka ir būtiski palielināts budžets valsts drošībai un visām pārējām nozarēm; ka mēs varēsim ieraudzīt, ka katrs iedzīvotājs to sajutīs savā maciņā, ka naudas paliek vairāk. Tātad viss attīstīsies, visi būs ļoti laimīgi. Bet to ir viegli teikt, jo jūs jau... neviens faktiski nevar pārbaudīt šī teiktā patiesumu. Bet vienlaikus mēs arī saprotam, ka realitāte ir daudz skaudrāka. Mediķi un skolotāji jau gatavojas streikiem, uzņēmēji protestē pret nodokļu izmaiņām, arī pensionāri lūdz valdību izprast viņu situāciju. Es domāju, ka beidzot finanšu ministram ir pienācis laiks iziet no sava kabineta un sākt runāt ar skolotājiem, mediķiem, pensionāriem, uzņēmējiem par to “lielo laimi”, kuru nu viņš sola nākošajā gadā. Bet jāatzīmē arī tas, ka turpinās tās tradīcijas, kuras mēs jau vērojām, strādājot ar iepriekšējā gada budžetu. Un valdība aizvien mazāk vēlas informēt deputātus par to, kā šis budžets ir sagatavots, un – tas vēl sliktāk! – faktiski ciniski ignorē to, ko paredz likums, – ka iesniegt budžetu – tas nenozīmē iesniegt tikai skaitļus. Likums prasa, ka līdz ar budžeta projektu ir jāiesniedz arī skaidrojumi par to, kā šī nauda nākošajā gadā tiks tērēta, – kas katrā budžeta programmā tiks izdarīts, kādi mērķi tiks sasniegti, ko mums konkrēti prasīt no ierēdņiem, par ko viņi atbildēs nākošā gada beigās, kad visa nauda būs iztērēta. Bet, tā kā mēs šo informāciju nesaņēmām, mēs uzdevām jautājumu finanšu ministram: “Kāpēc jūs nepildāt likumu? Iesniedziet, lūdzu, deputātiem to materiālu, to informāciju, ko likums paredz!” Uz to finanšu ministrs ciniski atbild, ka valdība ir nolēmusi, ka deputātiem tā laime ieraudzīt informāciju par to, kā budžets nākošajā gadā tiks tērēts, būs divus mēnešus pēc tam, kad budžets būs jau apstiprināts Saeimā. Nu tātad, ja ir nihilistiska attieksme gan pret uzņēmējiem, gan pret pedagogiem, gan būtībā pret sabiedrību kopumā, nu kāpēc lai būtu kaut kāda īpaša cieņa izradīta deputātiem? Un šādi, nepilnīgi, skaidrojot, tajā pašā laikā var pa kluso atlicināt arī kaut ko sev: neviens jau nepamanīs! Finanšu ministrija, kas pati ir pirmā atbildīgā un sastāda valsts budžetu, ir palielinājusi finansējumu atlīdzībai sev, savam centrālajam aparātam par 690 tūkstošiem eiro. Atbildot uz jautājumu, no kurienes šie resursi un kam tā atlīdzība tiks palielināta, skaidrojumu var saņemt tikai par vieniem 180 tūkstošiem. Un atkal finanšu ministrs uzskata: “Pietiek jums, deputāti, ar to, ka jūs zināt, kur 180 tūkstoši tiks tērēti. Pārējo? Pacietieties, prasiet vēl!” Varbūt mēs tā turpināsim... Un, protams, mēs turpināsim jautāt vēl un vēl, bet kāpēc atbilde ir jāvelk ārā ar stangām, ja tas ir vienkāršs pienākums – atbildēt par to, kā tu esi sastādījis budžetu?! Es uzskatu, ka šiem budžeta paskaidrojumiem ir jābūt pilnīgiem un izsmeļošiem, lai ikvienam būtu skaidrs, kuriem pasākumiem un kādā apmērā tiks palielināts vai samazināts finansējums un kāds būs sasniedzamais rezultāts. Frakcija “No sirds Latvijai” uzskata, ka jābūt godprātīgai attieksmei pret nodokļu maksātājiem un jānodrošina caurskatāms budžeta projekts, kas ļautu ikvienam Latvijas iedzīvotājam saprast, kur tiek izlietota nodokļu maksātāju nauda. Tikai tā mēs varēsim panākt, ka cilvēki patiešām ir ieinteresēti un iesaistās lēmumu pieņemšanā un ka tik ļoti nepieciešamā uzticība valdībai un valstij arī tiek rasta. Pateicos par jūsu uzmanību un vēlu jums visiem veiksmīgu dienu!".
- 2015_10_22_324-seq279 spokenText "Paldies deputātei Ingai Bitei. Raidījumu šodien noslēdz frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētāja Inguna Sudraba. Lūdzu!".
- 2015_10_22_324-seq278 spokenText " Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pievienojoties tam, ar ko beidza Seržanta kungs, varu vienīgi izteikt prieku par to, ka Latvijas Reģionu apvienības jau sen iesniegtais priekšlikums nu ir guvis tiešām atbalstu Saeimā, lai gan, protams, tas netika virzīts šobrīd kā Latvijas Reģionu apvienības priekšlikums; savulaik tas tika noraidīts. Bet svarīgs, protams, ir rezultāts. Svarīgs, protams, ir rezultāts, un šīs atzīmējamās dienas likumā šobrīd ir. Pieskaršos tam lēmuma projektam, par kuru runāja jau iepriekš citi kolēģi un kurš ir ar tādu varbūt ļoti sausu nosaukumu – lēmuma projekts “Par 1963.gada Vīnes konvencijā “Par konsulārajām attiecībām” noteikto pienākumu izpildi”. Jāteic, ka aiz šī sausā nosaukuma slēpjas ļoti traģiski un ļoti sāpīgi stāsti, turklāt ne tikai viens, bet daudzi šādi stāsti. Tāpēc es nevaru pievienoties kolēģu gandarījumam par lēmuma projekta izņemšanu no darba kārtības. Un kāds ir šis stāsts? Šis stāsts ir tāds, ka, izņemdamas bērnus no Latvijas pilsoņu ģimenēm Lielbritānijā, Lielbritānijas varasiestādes pārkāpj šo pieminēto konvenciju – Vīnes konvenciju –, jo tās neinformē Latvijas iestādes par šo notikumu. Liekas: nu kas tad tur liels – vienkārša informācija! Bet, ja Latvijas iestāžu rīcībā nav informācijas par to, ka bērns ir izņemts no ģimenes, tad Latvijas attiecīgās varasiestādes nevar iesaistīties šā jautājuma risināšanā un savu pilsoņu – gan vecāku, gan arī bērnu – atbalstīšanā un, iespējams, šo bērnu atvešanā atpakaļ uz Latviju. Jo, ja mēs runājam, piemēram, par kādu konkrētu lietu, ko pieminēja Čigānes kundze, tad jāteic, ka tieši šīs neinformētības dēļ situācija tika novesta tik tālu, ka bērnam tika atrastas Lielbritānijā audžuģimenes ar citu pilsonību (acīmredzot ar Lielbritānijas pilsonību), un faktiski šobrīd jau šis process ir tik tālu, ka vairs jau tur neko nevar palīdzēt tik tiešām. Bet lēmuma projekts taču nerunā par kādu konkrētu bērnu, par kādu konkrētu vārdu un uzvārdu; lēmuma projekts runā par Lielbritānijas pienākumu ievērot Vīnes konvenciju! Un pat tad, ja vienā konkrētā gadījumā palīdzēt ir grūti, attiecībā uz nākotnē iespējamiem citiem gadījumiem šī palīdzība ir ne tikvien iespējama, bet arī nepieciešama un ļoti svarīga. Ir jauki, ka ārlietu ministrs ir nosūtījis notu 2014.gadā. Bet šobrīd jau ir 2015.gada noslēgums, un diemžēl Lielbritānija nav šo notu ņēmusi vērā, un diemžēl vēl joprojām mēs saņemam pa kādiem blakus ceļiem jeb aplinkus ceļiem informāciju par gadījumiem, kad bērni ir izņemti no ģimenēm, un konstatējam, ka atkal un atkal Lielbritānijas varasiestādes ir pārkāpušas Vīnes konvenciju un nav Latvijas Republiku informējušas par to, ka bērns ir izņemts no ģimenes. Protams, ir jāatzīst, ka šajā jautājumā ir sakārtojamas lietas arī šeit, Latvijā. Nesen šis jautājums tika skatīts arī Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijā, un ar nožēlu nācās secināt, ka šeit, Latvijā, nav nevienas personas, kura tik tiešām uzņemtos pārstāvēt bērna intereses, jo ir jāatzīst diemžēl, ka ne vienmēr bērna un vecāku intereses sakrīt, – reizēm tiešām ir vecāki, kuriem nav intereses par saviem bērniem. Taču mums, Latvijas Republikai, jebkurā gadījumā būtu jābūt interesei par saviem pilsoņiem, it īpaši par saviem bērniem. Viņi taču ir Latvijas pilsoņi! Gribu pieminēt vēl kādu likumprojektu, ko Latvijas Reģionu apvienības frakcija šodien ir parakstījusi un iesniegusi Saeimā. Tas ir likumprojekts, kas paredz grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā. Un esam atklājuši – ar vēlētāju palīdzību... Tā ka jāsaka, godātie radioklausītāji, ka jūsu rakstītie e-pasti un vēstules gūst atsaucību. Tā kāds no vēlētājiem ir vērsis mūsu uzmanību uz to, ka Latvijas valsts faktiski soda savus iedzīvotājus, ja viņi stājas laulībā. Proti, apgādnieka zaudējuma pensija tiek izmaksāta bērniem līdz 18 gadu vecumam vai, ja viņi mācās, līdz 24 gadu vecumam, vai līdz... Nu, ja pirms 24 gadu vecuma sasniegšanas viņi stājas laulībā, tad izmaksa tiek pārtraukta. Jāteic, ka šāda soda pamatojumu mēs nesaskatām, jo persona var dzīvot citā saimniecībā, var dzīvot kopā ar citu personu, var izvēlēties dažādus laikus savas dzīves notikumiem. Ir dažādas situācijas... Tad viņi netiek sodīti, bet, ja stājas laulībā, tad tiek sodīti. Tagad mēs esam iesnieguši priekšlikumu labot šo situāciju. Manas uzstāšanās laiks ir beidzies. Vēlu jums patīkamu pēcpusdienu! Paldies.".
- 2015_10_22_324-seq277 spokenText "Paldies deputātam Kārlim Seržantam. Tagad pie mikrofona Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāte Inga Bite. Lūdzu!".
- 2015_10_22_324-seq276 spokenText " Jā, labdien, cienījamie radioklausītāji! Tā kā kolēģi jau par gāzes tirgus atvēršanu gari un plaši runāja, tad es pie šī jautājuma vairs neapstāšos, bet parunāšu par diviem citiem, kas arī skars zināmu daļu iedzīvotāju. Pirmais ir par to, ka diezgan revolucionāras pārmaiņas ir gaidāmas Sporta likumā, jo šodien pirmajā lasījumā Saeima pieņēma grozījumus, kas paredzēs aizliegt jebkādas manipulācijas, kas vērstas uz sporta sacensību vai rezultātu neparedzamības pārkāpšanu un to ietekmēšanu. Respektīvi, tas ir likums pret tautā tā saucamajām sarunātajām spēlēm, kas Latvijā diemžēl ir bijusi visai izplatīta parādība. Un šajā te... Neraugoties uz to, ka mēs esam maza valstiņa, šajā biznesā mēs esam bijuši diezgan ietekmīgi, teiksim tā, spēlētāji, un ir bijuši pilnīgi fantastiski sacensību rezultāti – kā 7:1, piemēram, un, liekot naudu uz šādu precīzu spēles iznākumu, protams, līdz šim nenoskaidroti krāpnieki gan Ķīnā, gan Taivānā, ir vinnējuši... pateicoties šādam Latvijas sporta kolektīvu pasākumam, ir laimējuši vai izkrāpuši, teiksim, miljonos mērāmas summas. Un tiks veikti grozījumi arī krimināllikumā, kas paredzēs, ka šis krāpšanas veids ir arī krimināli sodāms. Dažas lietas jau policija ir ierosinājusi, bet, nu, cerēsim, ka šie likuma grozījumi vienkārši padarīs šādas manipulācijas par neiespējamām. Un otra lieta. Gribētu apsveikt visus Latvijas Valsts policijas darbiniekus un Valsts robežsardzes darbiniekus, jo šodien Saeima steidzamības kārtā galīgajā lasījumā beidzot pieņēma likumu par izmaiņām svētku un atceres dienās. Un tas paredz, ka Valsts policija turpmāk 5.decembrī un Valsts robežsardze 7.novembrī varēs svinēt savus profesionālos svētkus. Lai gados vecāko paaudzi nebaida tāda neviļus sakritība ar datumiem, jo mēs atceramies šos datumus arī no padomju laikiem. Bet nu, par laimi, ir izaugusi jauna paaudze, kas šos datumus nezina... Un jo ilgāk mēs no tādiem pagātnes rēgiem baidīsimies, jo sliktāk mums. Tāpēc novēlēsim policistiem un robežsargiem labi atzīmēt šīs dienas, vēl jo vairāk tāpēc, ka šo dienu vēsturiskās saknes iesniedzas 1918.gadā, kad arī šīs institūcijas neatkarīgajā Latvijā tika veidotas. Paldies par uzmanību!".
- 2015_10_22_324-seq275 spokenText "Paldies deputātam Valērijam Agešinam. Vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Kārlim Seržantam. Lūdzu!".
- 2015_10_22_324-seq274 spokenText " Paldies. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas frakcija SASKAŅA aicina gan administratīvo pārkāpumu lietās, gan krimināllietās atcelt imunitāti Saeimas deputātiem, kā arī visām citām valsts amatpersonām – tiesnešiem, tiesībsargam, prokuroriem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem un pārējo dienestu darbiniekiem. Mēs uzskatām, ka valsts amatpersonas nedrīkst palikt nesodītas par izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem un tām, tajā skaitā Saeimas deputātiem, nav saglabājamas nekādas privilēģijas kriminālprocesos, kuros tās ir iesaistītas. Es atgādināšu, ka frakcija SASKAŅA jau 2012.gadā izteica ierosinājumu atcelt imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās deputātiem, tiesnešiem, prokuroriem, KNAB darbiniekiem, specdienestu un citām valsts amatpersonām, kā arī izslēgt gadījumus, kad Saeimas atļauja būtu nepieciešama, lai kādu deputātu vai tiesnesi sauktu pie kriminālatbildības vai veiktu pie tā kratīšanu. Lai arī toreiz no koalīcijas puses šāds ierosinājums netika atbalstīts, mūsu frakcija uzskata, ka šo situāciju ir iespējams risināt tagad, ņemot vērā Saeimas vairākuma pēkšņo vēlmi atsākt diskusiju par imunitātes jautājumu. Mēs uzskatām, ka par šo tēmu nav iespējams nopietni diskutēt tikai viena likumprojekta ietvaros, kā tas notiek pašlaik, un problēmu ir nepieciešams risināt konceptuāli, sistēmiski un kompleksi. Tāpēc mūsu sagatavotā likumprojekta pakete tiks izskatīta Saeimas sēdē 29.oktobrī. Un mēs vēlamies sagaidīt parlamenta deputātu sirdsapziņas balsojumu, nevis “Hameleonu rotaļas”. Paldies par uzmanību!".
- 2015_10_22_324-seq273 spokenText "Paldies deputātam Rihardam Kolam. Nākamais runās frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!".
- 2015_10_22_324-seq272 spokenText " Labdien, cienījamie radioklausītāji! Atskatoties uz šodien aizvadīto Saeimas sēdi, no Nacionālās apvienības puses vēlos īpaši izcelt dažus no šodien pieņemtajiem lēmumiem. Trešajā lasījumā tika atbalstīti grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā, balstoties uz nepieciešamību precizēt publiskas personas komercdarbības nosacījumus, paredzot, ka publiska persona ir tiesīga dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja tiek novērsta tirgus nepilnība, kā arī stratēģiski svarīgās nozarēs vai stratēģiski svarīga īpašuma pārvaldīšanā. Tika skatīti arī būtiski likumprojekti. Šodien skatītie grozījumi Enerģētikas likumā paredz gāzes tirgus atvēršanu, tā nodrošinot efektīva iekšējā tirgus izveidi un veicinot konkurētspējīgu, drošu un ilgtspējīgu energoapgādi Latvijā, kā arī paplašinot izvēles iespējas Latvijas iedzīvotājiem. Tāpat Nacionālā apvienība šodien atbalstīja grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, paredzot mazajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem – mazajām vīna darītavām – atvieglojumus licenču saņemšanā, ja saražotā vīna vai raudzēto dzērienu kopējais apjoms nepārsniedz 15 tūkstošus litru gadā un absolūtā alkohola daudzums saražotajos pārējos alkoholiskajos dzērienos nepārsniedz 100 litrus gadā. Ar šiem likuma grozījumiem tiks samazināts administratīvais slogs mazajiem komersantiem, kas savu produkciju neražo masveidā. Vēlos izcelt Nacionālās apvienības būtiskākās šīsnedēļas aktualitātes. Joprojām svarīgs ir jautājums par latviešu ģimenēs esošo bērnu tiesību aizsardzību ārpus Latvijas robežām. Strādājam pie jautājuma risināšanas, lai novērstu tos nepiedodamos starptautisko konvenciju pārkāpumus, kuru rezultātā šī gada laikā vien Lielbritānijā 61 bērns ir izņemts no latviešu ģimenēm. Latvijas valstij ir jāaizsargā savi pilsoņi un jo īpaši nepilngadīgo pilsoņu tiesības. Latvijas valsts likumos tas ir noteikts kā viens no valsts pienākumiem. Un, kā jau minēja kolēģe no frakcijas VIENOTĪBA, lai arī lēmuma projekts tika izņemts no šīsdienas sēdes darba kārtības, Nacionālā apvienība meklēs un lūkos veidus, kā šo jautājumu aktualizēt. Apsveram iespēju uz Nacionālās apvienības frakciju vai arī uz kādu no Saeimas komisijām aicināt Lielbritānijas vēstnieci sniegt savu skaidrojumu par šo situāciju. Nobeigumā vēlētos vērst uzmanību uz to, ka jautājums par Iekšlietu ministrijas sagatavoto rīcības plānu patvēruma meklētāju uzņemšanā tika atlikts. Darba grupa nav ievērojusi Ministru prezidentes doto uzdevumu rast iespējas samazināt pabalstus, atstājot pabalsta apmēru jau iepriekš noteiktajā apmērā – 256 eiro. Absurds un sabiedrības segregāciju veicinošs ir ierosinājums turpināt izmaksāt šo pabalstu pat tādā gadījumā, ja bēglis vai alternatīvā statusa saņēmējs ir stājies likumiskās darba attiecībās. Vēlos vēlreiz atgādināt par tiem riskiem, kas paveras, skaļi izvirzot šādus ierosinājumus. Jau tā bēgļu jautājumā polarizētā sabiedrība šādu soli uztvers ne vien ar neizpratni, bet arī kā diskrimināciju pret valsts pamatiedzīvotājiem. Kā tādu to uztversim arī mēs. Paldies par ieklausīšanos, un uz tikšanos nākamajā nedēļā! Visu labu!".
- 2015_10_22_324-seq271 spokenText "Paldies deputātei Lolitai Čigānei. Tagad runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!".
- 2015_10_22_324-seq270 spokenText " Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es pastāstīšu par VIENOTĪBAS frakcijas darbu Saeimas sēdē. Šodien Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja ļoti svarīgu likumprojektu. Tie ir “Grozījumi Enerģētikas likumā”, ko virza Ekonomikas ministrija un kas ir vērsti uz to, lai jau tuvākajā laikā nodrošinātu iespēju Latvijas patērētājiem saņemt dabasgāzes piegādi savos mājokļos un arī ražotnēs par cenām, kas atspoguļo situāciju tirgū. Kā mēs zinām, šobrīd gāzes piegādi Latvijā nodrošina uzņēmums “Latvijas Gāze”, kur viens no akcionāriem ir arī Krievijas gāzes uzņēmums “Gazprom”. Šobrīd “Latvijas Gāze” atrodas monopolstāvoklī, un Saeima jau ir lēmusi, ka šis monopolstāvoklis būs jāizbeidz 2017.gada 1.aprīlī. Šis likumprojekts, ko šobrīd Saeimā virza Ekonomikas ministrija, ir vēl viens ļoti būtisks solis, lai pabeigtu gāzes tirgus liberalizāciju. Kā mēs zinām, šobrīd Lietuvā jau ir iespējams nodrošināt alternatīvu gāzes piegādi un, piemēram, pašiem lietuviešiem... tas viņu gāzes cenas ietekmēja tādā veidā, ka lietuviešu patērētāji ieguva iespēju gāzi iegādāties par cenām, kas ir daudz līdzīgākas Eiropas Savienības vidējām gāzes cenām, nevis tām, ko Lietuvai iepriekš diktēja “Gazprom”. Ir paredzams, ka par šo likumprojektu Saeimā būs ļoti asas diskusijas, un diemžēl “Latvijas Gāze” jau iepriekš ir pierādījusi, ka tās lobēšanas un pat spiediena izdarīšanas spējas uz Saeimas deputātiem ir ļoti augstas, tāpēc šeit ir sagaidāms pamatīgs cīniņš. VIENOTĪBAS frakcijas mērķis un nolūks ir tāds, lai šis likumprojekts tiktu iestrādāts eventuālajā enerģētikas likumā ar iespējami mazām izmaiņām, jo šobrīd Ekonomikas ministrijas piedāvātais “Latvijas Gāzes” sadalīšanas modelis tiešām ir Latvijas patērētāju interesēs un ļaus Latvijai iekļauties Eiropas Savienības kopējā enerģētikas tirgū. Otrs jautājums, par ko es īsi gribētu pastāstīt, ir 10 vai, respektīvi, 11 deputātu virzītais Saeimas lēmuma projekts “Par 1963.gada Vīnes konvencijas “Par konsulārajām attiecībām” noteiktā pienākuma pildīšanu”. VIENOTĪBAS frakcija pauž gandarījumu, ka deputāti tomēr rosināja izņemt šo lēmuma projektu no Saeimas darba kartības, jo šis lēmuma projekts, pēc VIENOTĪBAS deputātu uzskatiem, ir tāds lēmuma projekts, kas nepiedāvā nekādus konkrētus risinājumus, jo konkrētā bērna situāciju, par kuru šeit ir mēģināts runāt, tas nekādā veidā nerisinātu. Protams, Latvijas valstij ir jāinteresējas un jārūpējas par Latvijas pilsoņu un Latvijas valstspiederīgo bērniem, ir jāseko līdzi viņu likteņiem un jāskatās, lai pēc iespējas nodrošinātu viņiem iespēju uzaugt ģimeniskā vidē Latvijā. Tomēr mēs zinām, ka dažādu personisko un individuālo izvēļu dēļ ne vienmēr šādas iespējas rodas. Un šeit nu reiz ir situācija, kad ir sarežģījies viena Latvijas valstspiederīga bērna liktenis Lielbritānijā. Tomēr VIENOTĪBAS frakcija uzskata, ka deputātu priekšlikums nāk ļoti novēloti, jo Lielbritānijas tiesa patiesi ir atzinusi, ka Lielbritānijas varasiestādēm vajadzēja informēt Latvijas vēstniecību Lielbritānijā par situāciju ar šo konkrēto bērnu. Reaģējot uz šo informācijas trūkumu, Latvijas Ārlietu ministrija jau 2014.gada jūnijā ir nosūtījusi notu. Tā ka mūsu izpildvara ir izdarījusi visu, kas bija tās pienākums. Tādējādi deputāti, kas bija izteikuši šo priekšlikumu, savā ziņā imitēja vētrainu darbību, it kā iestājoties par bērna interesēm, bet patiesībā šis piedāvātais lēmuma projekts nekādā veidā bērna intereses nerisinātu, jo Saeima Lielbritānijā uzrunātu kādas nespecificētas varasiestādes ar visnotaļ mīklainu vai miglainu vēstījumu, kura jēga un galu galā arī rezultāts nebūtu skaidrs. Tādēļ VIENOTĪBAS frakcija pauž gandarījumu par to, ka Saeimai šodien nebija nepieciešams izteikties par šo lēmuma projektu, un līdz ar to deputāti acīmredzot meklēs citu, daudz efektīvāku veidu, kā iesaistīties šī jautājuma risināšanā. Paldies, un es vēlu visiem jauku pēcpusdienu!".
- 2015_10_22_324-seq269 spokenText "Paldies. Sēdi slēdzu. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tiešraidē no Saeimas nama deputāti tūlīt pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm. Pirmajai šodien vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātei Lolitai Čigānei. Lūdzu!".
- 2015_10_22_324-seq268 spokenText "Labdien! Kolēģi, šodien nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Guntis Belēvičs, Mārtiņš Bondars un Ivans Ribakovs. Paldies.".
- 2015_10_22_324-seq267 spokenText "Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.".
- 2015_10_22_324-seq266 spokenText "Cienījamie Eiropas lietu komisijas kolēģi! Mūsu komisijas sēde sāksies Sarkanajā zālē pulksten 12.30. Kolēģi, tie, kas strādā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, iespējams, joprojām baudīs Šadurska kunga lielisko kompāniju, bet, ja mums būs problēmas, lūdzu, esiet gatavi pievienoties komisijas sēdei! Paldies. Tiekamies pulksten 12.30.".
- 2015_10_22_324-seq265 spokenText "Paziņojumam vārds deputātei Lolitai Čigānei.".
- 2014_12_18_279-seq303 spokenText "Paziņojumam vārds deputātei Lolitai Čigānei.".
- 2015_10_22_324-seq264 spokenText "Godātie jubilāri, sirsnīgi sveicieni jums! Bet mans paziņojums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kolēģiem. Aicinu visus paēst pusdienas, lai pulksten 11.30 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas telpās mēs varētu sanākt uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdi. Paldies.".
- 2015_10_22_324-seq263 spokenText "Paldies. Līdz ar to debates ir slēgtas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 7. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Kolēģi, attiecībā uz šodien paredzēto jautājumu un atbilžu sēdi, es jūs informēju, ka saistībā ar deputātu Zariņa, Mirska, R.Rubika, Potapkina un Orlova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas neizdarībām būvniecības jomā” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet Ministru prezidente informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Sudrabas, Meijas, Baloža, Šimfas un Platpera jautājumu veselības ministram Guntim Belēvičam “Par e-veselības projekta ieviešanu” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, A.Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par straujāku gāzes tirgus liberalizāciju” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, A.Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par kolīzijām būvniecības jomā” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Zemļinska, Agešina, Tutina un Ribakova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par būvniecības jomas normatīvo regulējumu” jautājums ir pāradresēts ekonomikas ministrei. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Šimfas jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par zinātnes attīstību un tās finansēšanu” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Baloža un Platpera jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par interešu izglītības pieejamību un interešu izglītības sistēmas attīstību” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Baloža un Platpera jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas attīstību un kravu piesaisti Latvijas loģistikas sektoram” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, A.Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Viedās specializācijas stratēģiju” jautājums ir pāradresēts izglītības un zinātnes ministrei. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Pimenova, Potapkina, Tutina, R.Rubika un Ādamsona jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumiem” nav saņemta rakstveida atbilde, un ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Elksniņa, Tutina, Agešina, Stepaņenko un Zemļinska jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbību” saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka šodien var ierasties uz atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Elksniņa, Tutina, Agešina, Stepaņenko un Zemļinska jautājumu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam “Par nepubliskojamu personas datu noplūdēm” saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka šodien var ierasties uz atbildes sniegšanu. (No frakcijas SASKAŅA: “Brīnums!”) Saistībā ar deputātu Elksniņa, Tutina, Urbanoviča, Potapkina un Agešina jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbību” saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka šodien var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Tutina, Potapkina, Agešina un Artūra Rubika jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācijas modeļa atbilstību Latvijas patērētāju interesēm” nav saņemta rakstveida atbilde. Ministre informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Tātad paredzētā jautājumu un atbilžu sēde šodien pulksten 17.00 notiks, un uz to ieradīsies ministri. Ir saņemti deputātu jautājumi. Deputāti Ribakovs, Agešins, Ņikiforovs, Urbanovičs un Zariņš ir iesnieguši jautājumu “Par Kultūras ministrijas budžeta prioritātēm 2016.gadam”. To nododam kultūras ministrei Dacei Melbārdei atbildes sniegšanai. Deputāti Kūtris, Meija, Platpers, Šimfa un Balodis ir iesnieguši jautājumu “Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam””. To nododam finanšu ministram Jānim Reiram atbildes sniegšanai. Deputāti Sudraba, Meija, Platpers, Balodis un Šimfa ir iesnieguši jautājumu “Par Izglītības un zinātnes ministrijas budžetu 2016.gadam”. To nododam izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei atbildes sniegšanai. Kolēģi! Darba kārtības jautājumi ir izskatīti (No zāles: “Pasēžam vēl!”, “Varbūt apsveicam kādu?”), un mums ir jādodas pārtraukumā... (No zāles: “Līdz nākošajai ceturtdienai pārtraukums!”)... un mums ir jābeidz Saeimas sēde. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, apsveiksim jubilāru! Šodien 66 gadu jubileju svin Ojārs Ēriks Kalniņš, un mēs no sirds viņu sveicam. (Aplausi.) Kolēģi! 45 gadu jubileju svinēja mūsu kolēģis Gaidis Bērziņš, un sveicam arī viņu. (Aplausi.) Un 35 gadu jubileju svinēja mūsu kolēģis Romāns Naudiņš, kuru arī no sirds sveicam. (Aplausi.) Sveicam jubilārus! Bet, kamēr tiek vēl gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātam Kārlim Šadurskim.".
- 2015_10_22_324-seq262 spokenText "Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, kura nekad nemelo! Labdien, arī pārējie kolēģi! Jums es gribētu paskaidrot, bet galvenokārt es gribētu paskaidrot saviem vēlētājiem par to, ka, sākot parlamentārieša gaitas, man trūka pieredzes un zināšanu par valsts amatpersonu pienākumiem, stājoties valsts darbā. Es ceru, ka naudas sods būs samērīgs un atbilstošs manam nodarījumam. Bet es vēlos izteikt pateicību kādam vīram, bez kura tālredzīgās iniciatīvas mans jautājums varbūt arī netiktu skatīts. Un šeit es domāju par jums, Orlova kungs. Es atzīšos, ka es no sākuma... Es domāju, ka jūs gribētu mani... Nu, tā kā sašutis es biju, jo es domāju, ka jūs mani gribat politiski un personiski pazemot, bet tad es sapratu: es maldījos. Es sapratu, ka jūs vienkārši skatāties ļoti tālu un jums ir ļoti liela tālredzība, jo vienmēr uz pasaules ir bijis tā, ka ir cilvēki, kas redz tālāk un saprot labāk. Šie cilvēki kļūst par padomdevējiem cilvēkiem, kas nav tik pieredzējuši. Senajā latviešu dzīvesziņā tādus viedus vīrus sauca, Orlova kungs, par krīvu krīviem. Es esmu pateicīgs Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājam Orlova kungam, kurš pelnīti, dāmas un kungi, ir kļuvis par mūsu Saeimas krīvu krīvu. (No zāles: “Krīvu krīvs!”) Es esmu pateicīgs par iespēju nonākt kopējā sarakstā ar deputātiem, kas ir izdoti sodīšanai. Es jūtos labi blakus Guntim Belēvičam, es jūtos labi blakus Jurim Vectirānam, es jūtos labi blakus Guntim... nē, bet Raimondam Bergmanim... (No zāles: “Nav viņa!”) Jums nav, man ir. Es jūtos labi blakus Dainim Liepiņam, es jūtos labi blakus Veiko Spolītim (No zāles: “Ooo!”), es jūtos labi blakus šeit neesošajai Solvitai Āboltiņai. Bet es ne īpaši labi jūtos, ja šajā sarakstā neatrodas angļu dizaina augstas klases automašīnas Range Rover šoferis Urbanoviča kungs, kuru mēģināja izsekot nezināma velosipēdistu banda un taranēja viņa automobili. (Dep. J.Urbanovičs: “Pagaidi!”) Bet tas nekas, jā. Es, protams, jūtos labi. Un man par to nav kauns. Varbūt es kādu vēl nenosaucu? Nenosaucu. Seržanta kungs, arī jums blakus es labi jūtos. Bet man nekas cits neatliek, kā nodot šo stafeti manam draugam un acuraugam Hosamam Abu Meri. (No zāles: “Ar ko viņš izpelnījies?”) Bet varbūt ir pienācis laiks, Brigmaņa kungs... varbūt ir pienācis laiks nopietni apspriest domu par deputātu administratīvās imunitātes atcelšanu, ko? Sabiedrībai par prieku un Orlova kunga tālredzībai un viedumam par godu es lūdzu Saeimu izdot mani administratīvajai sodīšanai.".
- 2015_10_22_324-seq261 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam. (Starpsaucieni no zāles. Dep. J.Ādamsons: “Artus, izstāsti visu!” No zāles: “Tikai taisnību!”)".
- 2015_10_22_324-seq260 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir izskatījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu ar lūgumu piekrist 12.Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa saukšanai pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.28 panta par neatļauta amata, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildes neizbeigšanu likumā noteiktajā termiņā un pēc 166.30 panta par likumā noteikto valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu pārkāpšanu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā. Artuss Kaimiņš savienoja Saeimas deputāta amatu ar neatļautu valdes locekļa amatu. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Komisija nolēma atbalstīt 12.Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu. Lūdzu atbalstīt Saeimas lēmuma projektu.".
- 2015_10_22_324-seq259 spokenText "Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”. Darba kārtībā lēmuma projekts “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa saukšanai pie administratīvās atbildības”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
- 2015_10_22_324-seq257 spokenText "Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Līdz ar to likums ir pieņemts.".
- 2015_10_22_324-seq256 spokenText "Ja deputātiem nav iebildumu, aicinu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2015_10_22_324-seq255 spokenText "Kolēģi! Vispirms mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts par steidzamu ir atzīts. Un komisija lūgusi atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. (No zāles: “Davaj otrajā lasījumā!”)".
- 2015_10_22_324-seq254 spokenText "Cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Komisija ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu. Šī likumprojekta būtība ir šāda: noteikt par atzīmējamām dienām 7.novembri - Robežsargu dienu; 5.decembri - Policijas darbinieku dienu. Komisijas sēdē bija vēlme šo likumprojektu pieņemt steidzamības kārtā, jo šie datumi jau ir turpat pie mūsu durvīm. Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2015_10_22_324-seq253 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 5.novembrim. Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.".
- 2015_10_22_324-seq252 spokenText "Šī gada 5.novembris.".
- 2015_10_22_324-seq251 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Augstskolu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 6, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt laiku priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.".
- 2015_10_22_324-seq250 spokenText "Godātie kolēģi! Skatām Iekšlietu ministrijas sagatavoto un Ministru kabineta virzīto likumprojektu “Grozījums Augstskolu likumā” (Nr.339/Lp12). Šo grozījumu Augstskolu likumā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija rūpīgi skatīja divās savās sēdēs, piedaloties to institūciju pārstāvjiem, kuru intereses šie grozījumi skar. Piedāvātais grozījums Augstskolu likumā paredz to, ka Ministru kabinets attiecībā uz Iekšlietu ministrijas pakļautības koledžām var noteikt no vispārējās kārtības atšķirīgu finansēšanas kārtību, tajā skaitā studējošo pašpārvaldes finansēšanas, kā arī akadēmiskā personāla, izņemot to, kuram ir speciālās dienesta pakāpes, atlīdzības noteikšanas kārtību. Jau šobrīd esošajā likuma redakcijā ir paredzēts, ka Ministru kabinets var noteikt atšķirīgu kārtību šīm koledžām attiecībā uz studentu komplektēšanu un studiju programmu apstiprināšanu. Komisijas sēdē bija diezgan nopietna diskusija, jo daļu piedāvāto grozījumu neatbalstīja Augstākās izglītības padome, daļu neatbalstīja Latvijas Studentu apvienība. Pašas komisijas viedoklis bija tāds, ka Pārejas noteikumos piedāvāto grozījumu vietā pareizāk būtu par atbilstošajām normām runāt likuma pamatteksta daļā, kur atsevišķām normām jau ir noteikta atšķirīga kārtība attiecībā uz Aizsardzības ministrijas izglītības iestādēm, tas ir, uz Nacionālo aizsardzības akadēmiju. Tur ir minētas arī Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošās koledžas. Pēc pirmās komisijas sēdes tika piedāvāti precizējumi grozījumiem Augstskolu likumā, kuri Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju vēl joprojām pilnībā neapmierina. Balsojums par virzīšanu uz pirmo lasījumu komisijā bija šāds: 5 - “par”, 2 - “pret”, 2 - “atturas”. Tātad lēmums bija atbalstīt. Lūdzu arī Saeimu kopumā atbalstīt pirmajā lasījumā šos grozījumus Augstskolu likumā, lai tālāk, gatavojot tos otrajam lasījumam, varētu precizēt atbilstošās redakcijas. Paldies.".
- 2015_10_22_324-seq249 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 29.oktobrim. Darba kārtībā likumprojekts “Grozījums Augstskolu likumā”, pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.".
- 2015_10_22_324-seq248 spokenText "Šā gada 29.oktobris.".
- 2009_10_22-seq428 spokenText "Šā gada 29.oktobris.".
- 2015_10_22_324-seq247 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2015_10_22_324-seq246 spokenText "Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2014_10_09-seq52 spokenText "Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2014_03_06-seq306 spokenText "Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2013_12_05-seq301 spokenText "Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2013_09_05-seq163 spokenText "Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2012_11_22-seq434 spokenText "Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2011_02_17-seq70 spokenText "Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2010_09_16-seq252 spokenText "Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2010_05_27-seq154 spokenText "Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2015_10_22_324-seq244 spokenText "Un visbeidzot 5. - deputāta Krauzes priekšlikums, kurš paredz zināmus administratīvus atvieglojumus mazo alkoholisko dzērienu darītāju tirdzniecības darbībā. Lūdzu to atbalstīt.".
- 2015_10_22_324-seq242 spokenText "Un arī 4. - deputāta Līdakas un deputāta Trupovnieka priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.".
- 2015_10_22_324-seq240 spokenText "Līdz ar to, ka apstiprinājām 2.priekšlikumu, 3. - deputāta Krauzes priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.".
- 2015_10_22_324-seq238 spokenText "2. - atbildīgās komisijas izveidots priekšlikums, kas paredz mazajiem alkohola ražotājiem būtiski palielināt gada laikā saražojamā alkohola daudzumu. Lūdzu atbalstīt.".
- 2015_10_22_324-seq236 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, otrais lasījums. Atbildīgā komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus. 1. - deputāta Krauzes priekšlikums, kurš paredz izmaiņas likumā lietotajā terminā. Komisijā guvis atbalstu.".
- 2015_10_22_324-seq235 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 12.novembrim. Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
- 2015_10_22_324-seq234 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.novembris.".
- 2015_10_22_324-seq198 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.novembris.".
- 2009_10_29-seq252 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.novembris.".
- 2009_10_22-seq330 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.novembris.".
- 2015_10_22_324-seq233 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2015_10_22_324-seq232 spokenText "Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, tāpēc Juridiskās komisijas vārdā aicinu lemt par likumprojekta “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā.".
- 2015_10_22_324-seq230 spokenText "16. - precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir guvis atbalstu komisijā.".
- 2015_10_22_324-seq228 spokenText "15. - precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.".
- 2015_10_22_324-seq226 spokenText "Precizējošs ir 14. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2015_10_22_324-seq224 spokenText "13. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.".
- 2000_03_23-seq460 spokenText "13. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.".
- 2015_10_22_324-seq222 spokenText "12. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2000_03_23-seq458 spokenText "12. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2015_10_22_324-seq220 spokenText "11. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2013_12_05-seq297 spokenText "11. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2013_06_20-seq303 spokenText "11. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2012_03_15-seq334 spokenText "11. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2000_11_32-seq1013 spokenText "11. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2015_10_22_324-seq218 spokenText "Arī 10.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura un kas ir atbalstīts.".
- 2015_10_22_324-seq216 spokenText "Arī 9.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura un kas ir atbalstīts.".
- 2015_10_22_324-seq214 spokenText "8. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura un kas ir atbalstīts.".
- 2015_10_22_324-seq212 spokenText "7. - precizējošs Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2015_10_22_324-seq210 spokenText "6. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura un kas ir atbalstīts.".
- 2015_10_22_324-seq208 spokenText "5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura un kas ir atbalstīts.".
- 2015_10_22_324-seq206 spokenText "Arī 4.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas komisijā ir guvis atbalstu.".
- 2015_10_22_324-seq204 spokenText "3. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz zvērinātam tiesu izpildītājam uzticēt mediācijas funkciju un komisijā ir atbalstīts.".
- 2015_10_22_324-seq202 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir tehniska rakstura un komisijā ir atbalstīts.".
- 2015_10_22_324-seq200 spokenText "Kolēģi, skatām likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”. Komisija ir saņēmusi 16 priekšlikumus. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura un kas ir atbalstīts komisijā.".
- 2015_10_22_324-seq199 spokenText "Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 12.novembrim. Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2015_10_22_324-seq197 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2015_10_22_324-seq196 spokenText "Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” otrajā lasījumā.".