Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

Showing items 87,001 to 87,100 of ±497,231 with 100 items per page.

first
previous
next

2015_11_12_329-seq30 spokenText "13. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.".
2015_11_12_329-seq28 spokenText "12. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts vienbalsīgi.".
2015_11_12_329-seq26 spokenText "11. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
2015_11_12_329-seq24 spokenText "10. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
2012_10_11-seq267 spokenText "10. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
2015_11_12_329-seq22 spokenText "9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.".
2015_11_12_329-seq20 spokenText "8. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Vienbalsīgi atbalstīts.".
2015_11_12_329-seq18 spokenText "7. - komisijas priekšlikums. Vienbalsīgi atbalstīts.".
2015_11_12_329-seq16 spokenText "6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.".
2015_11_12_329-seq14 spokenText "5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.".
2015_11_12_329-seq12 spokenText "4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā vienbalsīgi atbalstīts.".
2015_11_12_329-seq10 spokenText "3. - arī Saeimas Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisija atbalstījusi.".
2015_11_12_329-seq8 spokenText "2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija vienbalsīgi atbalstījusi.".
2015_11_12_329-seq6 spokenText "Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” otrajam, galīgajam, lasījumam ir saņemti 23 priekšlikumi. 1. - Sociālo un darba lietu komisijas redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisija to ir vienbalsīgi atbalstījusi.".
2015_11_12_329-seq5 spokenText "Vai citu priekšlikumu nav? Citu priekšlikumu nav, līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 23.novembris, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 10.decembrī. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”. Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šics.".
2015_11_12_329-seq4 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrreizējai caurlūkošanai - šā gada 23.novembris, un otrreizēja caurlūkošana Saeimas sēdē - šā gada 10.decembrī.".
2015_11_12_329-seq3 spokenText "Paldies, kolēģi! Vispirms teiksim paldies Janīnai Kursītei par darbu 12.Saeimā! (Aplausi.) Paldies. Aicinu Anriju Matīsu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē. Nākamā darba kārtības sadaļa - Saeimas Prezidija ziņojumi “Par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Nacionālās drošības komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Nacionālās drošības komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Nacionālās drošības komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Valteram Dambem šā gada 12.novembrī. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Valtera Dambes iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 12.novembrī, atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu. Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei šā gada 19.novembrī. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Janīnas Kursītes-Pakules iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 19.novembrī. Kolēģi, par atvaļinājuma piešķiršanu ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei šā gada 19.novembrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par likuma otrreizēju caurlūkošanu”. Darba kārtībā likums “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Godātie kolēģi! Valsts prezidents šā gada 7.novembrī ir nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai šā gada 29.oktobrī Saeimas pieņemto likumu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Atbildīgā par šo likumu ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam mums ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš, kā arī datums, kad likums atkārtoti izskatāms Saeimas sēdē. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Inesei Laizānei!".
2015_11_12_329-seq2 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija paziņo, ka saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.1 panta otro daļu un Anrija Matīsa 2015.gada 4.novembra iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz satiksmes ministra amata pildīšanas laiku, tiek atjaunotas viņa deputāta pilnvaras. Deputāta pienākumus beidz pildīt Janīna Kursīte, kura saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.1 panta pirmo daļu bija iestājusies Saeimas sastāvā no partijas VIENOTĪBA Latgales vēlēšanu apgabala kandidātu saraksta.".
2015_11_12_329-seq1 spokenText "Labrīt, kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Sāksim Saeimas sēdi! Pirms sākam izskatīt darba kārtību... Kolēģi, aicinu koncentrēties darbam! Vēlreiz labrīt visiem! Sāksim Saeimas sēdi! Pirms sākam izskatīt Saeimas Prezidija apstiprināto darba kārtību, ir jāizskata iesniegtās izmaiņas sēdes darba kārtībā. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa saīsināšanu likumprojekta “Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr.357/Lp12) otrajam lasījumam līdz šā gada 17.novembrim”. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2015.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Publisko izdevumu un revīzijas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par 2015.gada un 2016.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē”. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Anrija Matīsa 12.Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu”. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Līdz ar to sākam izskatīt grozīto darba kārtību. Darba kārtībā jautājums “Par Anrija Matīsa 12.Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.".
2015_11_05_327-seq291 spokenText " Paldies deputātam Aleksejam Loskutovam. Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties un lai jums jauka diena! Uz sadzirdēšanos nākamnedēļ! ".
2015_11_05_327-seq290 spokenText " Labdien, radioklausītāji! Un tiešām tā, kā tikko teica vairāki mani kolēģi, uzmanības centrā bija Zolitūdes parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums. Šis ziņojums, protams, bija nepieciešams. Bet sarūgtināja pašmērķīga politiska spēle, meklējot vainīgos. Šodien no Saeimas tribīnes es runāju par to, ka, manuprāt, komisijas galaziņojumā ir dažas nepieņemamas lietas. No vienas puses, es uzskatu, ka komisija pārsniedza savu pilnvarojumu, jo komisijas mērķis bija izanalizēt Latvijas valsts rīcību, izvērtējot Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, kā arī izvērtējot Latvijas valsts turpmākās darbības, kas bija veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldības darbību sakārtošanai, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī darbības minētās traģēdijas seku novēršanai. Proti, komisijas mērķis nebija kriminālprocesa laikā paust publisku skaļu viedokli par vainīgajiem. Un pat pašā ziņojuma projektā bija rakstīts, ka komisija, pildot savu uzdevumu, ievēroja nevainīguma prezumpcijas principu un neviens šajā ziņojumā minētais apsvērums nevar tikt interpretēts pretēji nevainīguma prezumpcijas principam. Šis princips ir saistošs gan komisijai, gan ikvienai valsts amatpersonai, kas izteikusies, izsakās vai izteiksies saistībā ar traģēdiju. Esmu pārliecināts, ka komisijas darbā šis princips nebija ievērots, bez faktiska pamata nosaucot politiķus par vainīgiem. Ievērojot traģēdijas ārkārtējo un smago raksturu, personiski uzskatu, ka nepamatoti apvainojumi pārkāpj Latvijas sabiedrībā pieņemtos ētikas pamatprincipus un Latvijas Republikas Satversmes ievadā nostiprinātās Latvijas sabiedrības tiesiskās paražas. Īpašu šo situāciju padara tas, ka ir zināms pamats subjektīvām, piesardzīgām aizdomām, ka atsevišķu personu rīcība parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā varētu būt apzināti vai varbūt arī nezināšanas, pieredzes trūkuma vai vispārējās erudīcijas trūkuma dēļ neapzināti vērsta uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu kā instrumentu, lai iejauktos kriminālprocesā un atbrīvotu no kriminālatbildības vainīgos, vai arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu izmantotu kā līdzekli kriminālsoda mīkstināšanai, kā arī publiskas, sabiedriskas domas veidošanai tiesā. Manā rīcībā nav un, protams, nevar būt pierādījumu par tiešu korupciju, kuru būtu veikuši kādi deputāti, taču atsevišķu cilvēku ārkārtīgi neloģiska, neracionāla un naiva rīcība izmeklēšanas komisijā rada šādu personisku viedokli un aizdomas. Es uzskatu, ka komisijas darba laikā viens otrs mans kolēģis izmantoja traģēdiju pašmērķīgai politik��niskai rīcībai, lai “zīmētos”, neskatoties uz daudzajiem upuriem un cilvēku nelaimi, tādēļ es no visas sirds lūdzu sabiedrībai un traģēdijā cietušo tuviniekiem piedošanu par iespējamo rīcību, kas var viņus aizskart. Un, ievērojot to, ka šodien Saeimā noslēdzas Zolitūdes traģēdijas izskatīšana, es vēlreiz VIENOTĪBAS vārdā gribu izteikt dziļu līdzjūtību cietušo un bojāgājušo radiniekiem un tuviniekiem. Runājot par citiem jautājumiem. Šodien Saeimas sēdē tas laikam bija unikāls gadījums – divas reizes tika skatīts jautājums par viena un tā paša deputāta izdošanu administratīvai atbildībai. Man tas ir ārkārtīgi svarīgi... mums joprojām turpinās jau laikam desmit gadus ilga pieredze, ka gadījumos, kad tiesību aizsardzības iestādes aicina Saeimu izdot deputātu administratīvai sodīšanai, Saeima šo lēmumu atbalsta. Tas nozīmē, ka sen ir pienācis laiks izslēgt no Satversmes deputātu administratīvo imunitāti, proti, vispār izslēgt nepieciešamību tiesību aizsardzības iestādēm prasīt atļauju Saeimai deputātu administratīvajai sodīšanai. Saeima pirmajā lasījumā šo ideju ir akceptējusi, un visas sabiedrības uzdevums ir sekot tam, lai deputāti spertu nākošo soli un panāktu šādus Satversmes grozījumus. Darbs, protams, notiek ne tikai Saeimas sēdēs, bet arī komisijās, un šonedēļ Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija skatīja jautājumu par ceļu satiksmes drošību. Protams, zināmu nelāgu fonu veidoja nelaimes gadījums, kurā cietuši vairāki bērni velosportisti, bet es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka mums desmit gadu laikā gandrīz piecas reizes samazinājās bojāgājušo skaits uz ceļiem. Tas ir smags ikdienas darbs, ko veic Iekšlietu ministrija un Ceļu satiksmes drošības direkcija un kas dod nepieciešamos rezultātus. Mēs, komisijas deputāti, esam guvuši pārliecību, ka tie pasākumi, kas notiek kārtības nodrošināšanai uz ceļiem, kļūst arvien aktīvāki un plašāki. Jau tuvākajā laikā būtiski palielināsies radaru skaits uz ielām un ceļiem, kas nodrošinās būtisku ātruma samazināšanu tajās vietās, kuras tautā sauc par melnajiem punktiem. Zināms pārsteigums deputātiem bija uzzināt, ka tajos “melnajos punktos”, kur jau izvietoti radari, gada laikā nav noticis neviens negadījums ar bojāgājušajiem. Novēlu jums visiem veselīgu, drošu satiksmi un ikdienu. Visu labu!".
2015_11_05_327-seq289 spokenText "Paldies deputātam Valērijam Agešinam. Raidījumu šodien noslēdz frakcijas VIENOTĪBA deputāts Aleksejs Loskutovs. Lūdzu!".
2015_11_05_327-seq288 spokenText " Paldies. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos frakcijas vārdā pastāstīt par problēmām un risinājumiem izglītības sistēmā un tiesu sistēmā. Patlaban jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanas procesā izveidojusies tāda situācija, ka paši skolotāji nezina savas algas apmēru. Mēs uzskatām, ka tas absolūti nav pieļaujams un tas nav normāli. Līdz ar to mūsu frakcija rosina neieviest pedagogu atalgojuma jauno modeli esošajā formā, bet tā vietā ik gadu palielināt visiem skolotājiem algas par 10 procentiem. Sākotnēji jaunais pedagogu atalgojuma modelis bijis pārdomāts, bet vēlāk pieskaņots ierobežotajam finansējumam un tādējādi zaudējis savu jēgu, jo daļa pedagogu vienkārši būs zaudētāji. Patlaban no jaunā atalgojuma modeļa ieviešanas skolotāji neko neiegūs. Tāpat modelis nenodrošinās vienlīdzību un taisnīgumu skolotāju vidū, kā tas bija sākotnēji iecerēts. Gluži otrādi! Jaunā sistēma demotivēs tos skolotājus, kuri iegulda savu darbu papildu izglītības pasākumos, piemēram, ārpusstundu interešu nodarbībās. Ministrijai kopā ar arodbiedrību jāmeklē kompromiss. Taču, kamēr tas tiek darīts, katru gadu jāpalielina visiem skolotājiem algas par 10 procentiem. Tas ir viens no mūsu priekšlikumiem 2016.gada valsts budžetam, proti, jāatgriežas pie skolotāju algas palielināšanas grafika, kā tas kādreiz ir bijis un diemžēl krīzes gados tika atcelts. Atbalstot šādu priekšlikumu, algas pielikumi attiektos gan uz pirmsskolu, gan skolu, gan profesionālo skolu un augstskolu pedagogiem. Un tagad par vienu konkrētu problēmu tiesu sistēmā, kura skar daudzus cilvēkus Latvijā, un par šīs problēmas iespējamo risinājumu. Pašlaik Civilprocesa likuma 32.1 pants paredz iespēju pirmās instances tiesai un apgabaltiesai ierosināt nodot izskatīšanai citai tās pašas instances tiesai, proti, citā pilsētā, tās izskatīšanā esošu prasības tiesvedības lietu, lai panāktu tās ātrāku iztiesāšanu. Šāda regulējuma mērķis ir saprotams, jo šī norma savulaik tika izstrādāta, lai izlīdzinātu tiesu noslodzi, un ir nepieciešams atslogot galvenokārt Rīgas tiesas, lai nolēmums lietā tiktu pieņemts saprātīgā termiņā. Tomēr normas realizācija dzīvē ir radījusi ļoti lielas problēmas, jo tādējādi smagums no tiesu sistēmas ir pārlikts uz prasītāju un pārējiem lietas dalībniekiem. Kā liecina prakse, lietas tiek nodotas izskatīšanai tiesām, kas atrodas tālu no Rīgas, bieži vien Latgales vai Kurzemes reģionā. Tādējādi prasītājam, kurš pamatā dzīvo Rīgā, ir jātērē gan laiks, gan līdzekļi, lai nokļūtu uz tiesu, lai iepazītos ar lietas materiāliem un piedalītos tiesas sēdē. Turklāt sabiedriskā transporta ierašanās laiki nesakrīt ar tiesas sēdes sākumu, un prasītājam, kā arī citiem lietas dalībniekiem jāpaliek viesnīcā, lai laikus ierastos uz tiesas sēdi. Nereti ir gadījumi, kad tehniski netiek nodrošināta iespēja pielietot videokonferences iespēju un liecinieki atsakās doties uz tiesu, jo viņiem veselu dienu vai pat divas dienas jākavē darbs. Minētais liecina, ka lietas izskatīšana tāpēc nav vispusīga un tiek pārkāptas prasītāja tiesības. Lai novērstu šo situāciju, mūsu iesniegtajos priekšlikumos piedāvāts risinājums, ka pirmās instances tiesai un apgabaltiesai ir tiesības ierosināt nodot izskatīšanai citai tās pašas instances tiesai tās izskatīšanā esošu prasības tiesvedības lietu tikai gadījumā, ja prasītājs tam rakstveidā piekritis. Piemēram, ja prasītājs piekrīt braukt no Rīgas uz Krāslavu un tur tiesāties. Nopietna diskusija gan Saeimas Juridiskajā komisijā, gan Saeimas šīsdienas sēdē liecina par to, ka problēma pastāv. Diemžēl Saeimas vairākums šos SASKAŅAS priekšlikumus šodien, izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, noraidīja, bet mēs gatavosim priekšlikumus uz trešo lasījumu, domājot par cilvēku ērtībām un nevis par sistēmas ērtībām. Paldies par uzmanību!".
2015_11_05_327-seq287 spokenText "Paldies deputātam Rihardam Kolam. Tagad pie mikrofona frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!".
2015_11_05_327-seq286 spokenText " Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šī nedēļa Saeimā noritējusi gana spraigā gaisotnē – pienācis budžeta laiks. Tāpēc sākumā vēlētos atskatīties uz otrdien notikušo ārkārtas sēdi, kurā Saeima pirmajā lasījumā lēma par budžetu 2016.gadam. Esam gandarīti, ka nākamā gada budžetā iekļauti Nacionālās apvienības ierosinājumi celt akcīzes nodokli un azartspēļu nodokli ar mērķi iegūtos papildu līdzekļus novirzīt demogrāfijas jautājumu risināšanai. Protams, darbs pie budžeta lemšanas ir tikai nupat sācies, tāpēc izskatīšanas ietvaros strādāsim, lai panāktu lielākus atvieglojumus par apgādībā esošajām personām. 2016.gada budžets, ieviešot solidaritātes nodokli, kopumā iezīmē uzsākto ceļu sociāli vienlīdzīgākas un taisnīgākas nodokļu politikas virzienā. Protams, mums priekšā vēl ir ļoti daudz darba gan šī budžeta ietvaros, gan saistībā ar budžeta ietvaru turpmākajiem gadiem. Atskatoties uz šodienas aktuālākajiem jautājumiem Saeimā, vēlos izcelt Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumu, grozījumus Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā, kā arī Zolitūdes izmeklēšanas komisijas galaziņojuma izskatīšanas procesu. Šodien galīgajā lasījumā apstiprināts Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likums, kas paredz noteikt prasības fiziskās personas identifikācijai, lai nodrošinātu iespēju pieprasīt vai saņemt elektronisko pakalpojumu, ko, pildot noteiktas funkcijas vai uzdevumus, sniedz publiska persona. Šis regulējums novērsīs vairākus būtiskus trūkumus, kas radušies šobrīd izmantotās, uz individuālu vienošanos balstītās pieejas rezultātā. Dažādu identifikācijas metožu lietojums ne vien rada nesamērīgu slogu pakalpojumu sniedzējam un ņēmējam, bet arī juridisku nenoteiktību un nepārskatāmu, nepārvaldāmu tiesisko bāzi, kas regulē personu elektronisko identifikāciju. Tāpat šodien trešajā lasījumā pieņemti grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā, kas paredz izveidot juridisku procedūru, lai Latvijas valsts jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos noteiktu teritorijas, kurās atrodas kuģu vraki un nogrimuši priekšmeti, kas var būt sprādzienbīstami, saturēt kultūrvēsturiskas vērtības vai arī radīt paaugstinātu vides piesārņojuma risku un kurās niršana personām tiks aizliegta vai ierobežota, nosakot nepieciešamību saņemt oficiālu atļauju. Esošā situācija, kad kuģa vrakus apskatīt un no tiem izcelt dažādus priekšmetus var jebkura persona, kurai ir pieejams nepieciešamais aprīkojums, nav pieņemama un var kaitēt gan Latvijas valsts, gan tās iedzīvotāju drošībai. Šodien tika izskatīts arī Zolitūdes izmeklēšanas komisijas galaziņojums, kurā secināts, ka valsts un pašvaldību īstenotā politika būvniecības jomā, iespējams, novedusi pie Zolitūdes traģēdijas. Galaziņojumā izteikta arī virkne priekšlikumu normatīvā regulējuma un valsts un pašvaldību iestāžu darba uzlabošanai. Vēlos Nacionālās apvienības vārdā pateikties komisijai par ieguldīto darbu šīs smagās traģēdijas izmeklēšanas procesā. Aicinu mūs visus atturēties no jautājuma politizēšanas un no šī ziņojuma iegūt visbūtiskāko – iespēju pilnveidot normatīvo bāzi, lai nepieļautu šādu prātam neaptveramu traģēdiju atkārtošanos. Šodien aktuāls bija arī Enerģijas dzērienu aprites likuma projekts, kura mērķis ir ierobežot enerģijas dzērienu izplatīšanu un reklamēšanu. Jautājums izraisīja lielu rezonansi – gan spēcīgu atbalstu, gan arī nopietnu pretestību. Lēmuma pieņemšanas process nav bijis vienkāršs, ņemot vērā to, ka ir jāizvērtē iespējamie tiesvedības riski pret Latvijas valsti likuma pieņemšanas gadījumā. Esošie precedenti Francijā, kur valsts, pieņemot šādu likumu, ir ierauta tiesvedībā, jāuztver nopietni un jāapsver jautājuma tālākas virzīšanas procesā. Un visbeidzot – Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma projekta virzības kontekstā šodien tika skatīti grozījumi Civilprocesa likumā, kuri paredz noteikt civiltiesisko ierobežojumu tvērumu, kas būtu piemērojams sankciju subjektam. Atbalstām šā grozījumu komplekta virzību nostiprināšanai Latvijas likumdošanā, jo tie sniegs Latvijas valstij efektīvu instrumentu kopumu potenciālās ārējās un iekšējās agresijas un propagandas novēršanai. Izklāstu par aktualitātēm vēlos noslēgt ar Iekšlietu ministrijas izstrādāto rīcības plānu par patvēruma meklētāju uzņemšanu. Nacionālās apvienības ieguldītais darbs ir vainagojies ar rezultātiem – esam panākuši vairākas būtiskas izmaņas sākotnējā plāna redakcijā, kas saistītas gan ar patvēruma meklētāju centra “Mucenieki” kapacitātes palielināšanu, gan izslēdzot tādus netaisnīgus paredzētos grozījumus, kas ierosināja noteikt, ka darba attiecību uzsākšanas gadījumā netiktu pārtraukta pabalsta izmaksa, ka noteiktiem amatiem tiek samazinātas latviešu valodas prasības un citus. Esam gandarīti par paveikto un atgādinām, ka joprojām gaidām mūsu koalīcijas partneru viedokli un atzinumu par Nacionālās apvienības izstrādātajām pamatnostādnēm imigrācijas krīzes risināšanai. Ar šo, cienītie klausītāji, no jums arī šodien atvados. Paldies!".
2015_11_05_327-seq285 spokenText "Paldies deputātam Jānim Vucānam. Vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam.".
2015_11_05_327-seq284 spokenText " Labdien, cienītās klausītājas un godātie klausītāji! Runājot par šīsnedēļas notikumiem Saeimā, bez kolēģu jau minētā kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs vēlos pastāstīt par vienu aktuālu jautājumu, ar kuru šonedēļ strādāja šī komisija. Runa ir par regulējumu normatīvajos aktos, kas attiecas uz nodrošinājumu ar vietām bērnudārzos tajos gadījumos, kad atbilstošajā pašvaldībā ir izveidojusies rinda un vietu pašvaldību bērnudārzos trūkst. Šī problēma virknei pašvaldību sevišķi aktuāla kļuva pirms vairākiem gadiem galvenokārt dzimstības tendenču izmaiņu dēļ, un toreiz, skatoties uz demogrāfiskajiem rādītājiem valstī, šķita, ka tā ir pārejoša problēma. Tāpēc arī tika izveidots mehānisms ar atbilstošām normām likumos un citos normatīvajos aktos, kas paredzēja valsts finansiālu līdzmaksājumu izmaksu segšanai privātajos bērnudārzos tajās situācijās, kad pašvaldību bērnudārzos trūka vietu. Šis pārejas mehānisms – valsts finansiālais atbalsts – beigsies šī gada beigās. Taču izrādās, ka vismaz 15 pašvaldībās, kas galvenokārt koncentrētas ap galvaspilsētu, vietu pašvaldību bērnudārzos trūkst joprojām. Daļēji tas ir skaidrojams ar pastiprinātu iekšējo migrāciju valstī, iedzīvotājiem, tai skaitā ģimenēm ar bērniem, pārceļoties tuvāk Rīgai vai citām pilsētām ar augstu ekonomisko aktivitāti. Ir pilnīgi skaidrs, un par to ir vienisprātis gan Saeimas deputāti, gan dažādi šī jautājuma risināšanā iesaistīto ministriju – Izglītības un zinātnes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas – ierēdņi un arī sociālie partneri, ka pirmsskolas izglītībai ir jābūt pieejamai visiem bērniem un pašvaldībām ir jānodrošina līdzfinansējums bērniem, kuri rindu dēļ spiesti pašvaldību bērnudārzu vietā izvēlēties privātos bērnudārzus. Taču izmaksas privātajos bērnudārzos parasti ir būtiski augstākas par vidējām izmaksām pašvaldību bērnudārzos, un likums uzliek par pienākumu pašvaldībām šīs izmaksas kompensēt. Katrā pašvaldībā šobrīd šīs vidējās izmaksas tiek aprēķinātas pēc pašu noteiktā algoritma. Līdz ar to atšķiras izdevumu pozīcijas, kuras dažādās pašvaldībās tiek iekļautas šajos vidējo izmaksu aprēķinos. Iepriekš, ņemot vērā, ka bija pieejams valsts līdzfinansējums, šis jautājums nebija tik jutīgs attiecībā pret bērnu vecākiem, jo tas, ko nekompensēja pašvaldība, tika segts no valsts līdzfinansējuma. Šobrīd, kad ir skaidrs, ka valsts budžeta līdzekļi šādiem līdzmaksājumiem vairs nebūs izmantojami, jautājums par to, kādā apjomā pašvaldībām ir sedzama maksa par privāto bērnudārzu izmantošanu, kļūst sevišķi aktuāls, jo no tā ir atkarīga daudzu ģimeņu ar bērniem labklājība un iespēja abiem vecākiem strādāt, lai uzturētu ģimeni. Šonedēļ Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sēdē deputāti ar pašvaldību, atbildīgo ministriju, kā arī sociālo partneru pārstāvjiem vienojās, ka Izglītības likumā ir jāuzdod Ministru kabinetam izstrādāt atbilstošus noteikumus un noteikt kārtību jeb algoritmu, pēc kura visām pašvaldībām vienveidīgi būs jāveic aprēķini par vidējām bērnu uzturēšanās izmaksām bērnudārzos. Un šeit es gribu uzsvērt – runa ir ne tikai par izglītības programmu īstenošanu bērnudārzos, kā tas bija līdz šim, bet par visām izmaksām, kas ir saistītas ar bērnu uzturēšanos bērnudārzā. Šīs izmaksas, protams, dažādās vietās Latvijā atšķirsies. Bet tās tiks noteiktas pēc vienotas aprēķināšanas shēmas. Par to vienošanās ir panākta, un aiznākamajā nedēļā jau pēc minētajā veidā precizētā varianta Izglītības likums tiks atkārtoti skatīts Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā, lai iespējami drīzākā laikā tiktu kliedēta neziņa, kas tad pēc jaunā gada notiks ar pašvaldību maksājumiem privātajiem bērnudārziem situācijās, kad pašvaldība pati vietu šajos bērnudārzos nav spējusi nodrošināt. Tā bija ziņa, kuru vēlējos jums, radioklausītāji, šodien nodot. Pateicos par uzmanību!".
2015_11_05_327-seq283 spokenText "Paldies deputātam Dainim Liepiņam. Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Jānis Vucāns. Lūdzu!".
2015_11_05_327-seq282 spokenText " Labdien, cienījamie radioklausītāji! Neapšaubāmi, es domāju, arī visi šodien runājušie pievienosies, ka svarīgākais šīs dienas sēdes notikums bija lasījums par Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņiem. Daudz diskutētais jautājums par atbildīgo nosaukšanu Latvijas Reģionu apvienībā diskusijas neraisa, jo mēs visi esam pārliecināti, ka tādiem ir jābūt. Mēs principā iestājamies par augstāku atbildības latiņas pacelšanu, jo līdz šim šī atbildība bijusi visādi staipīta un nekad tā nav skārusi kādas konkrētas personas. Tāda kolektīvā atbildība patiesībā nekad nav bijusi atbildība. Neskatoties uz to, ka daži cilvēki no nosauktajiem ir atzinuši savu atbildību, neskatoties uz to, daži vēl līdz šim brīdim nesaprot, kas noticis, un visādi izlokās no tās. Un tā atklātība, kas valdīja šīs komisijas sēdēs... var tikai teikt, ka šādu komisiju darbībā, iespējams, ir sākusies jauna ēra, un gribētos Latvijas Reģionu apvienības vārdā pateikt paldies visiem, kas tajā darbā iesaistījās. Gan tiem, kas bija pozīcijā, gan opozīcijā, un galvenokārt tiem ekspertiem, kas veltīja savu laiku. Tāpat gribētu teikt, ka daži vēl šodien no Saeimas tribīnes kā tādi zuši locījās, sakot, ka tā atklātība nepatīk, ka tur ne tajos portālos kaut kas tiek minēts un ka tie cilvēki nav tie īstie. Patiesībā jau to novērtēs laiks, un, es ceru, ka šobrīd tik zemu esošais Saeimas reitings, kas ir noslīdējis jau līdz 18 procentiem, šādas komisiju darbības rezultātā varbūt kādreiz atjaunosies. Un vēl gribu pieminēt to, ka arī... varbūt attiecībā uz atbildību... Latvijas Reģionu apvienība ir iesniegusi... Valsts prezidentam ir nosūtījusi lūgumu atgriezt Saeimā atkārtotai izskatīšanai “Grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, jo mums ir bažas, ka, stājoties spēkā, šie likuma grozījumi būtiski ietekmēs latviešu valodas lietojuma sadalījumu un samazinājumu radiostacijās. Un tas, mūsuprāt, ir arī valsts drošības jautājums, kuram mēs pievērsīsim lielu uzmanību. Paldies!".
2015_11_05_327-seq281 spokenText "Paldies deputātam Gunāram Kūtrim. Tagad runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš. Lūdzu!".
2015_11_05_327-seq280 spokenText " Labdien, cienījamie klausītāji! Šodienas darba kārtībā deputātiem bija jālemj par daudziem likumprojektiem, un, protams, darbs pie šiem likumprojektiem nenorit tikai Sēžu zālē. Deputāti strādā komisijās, un vislielākais nopietnākais darbs ir šo likumprojektu sagatavošana izskatīšanai Saeimas sēdē. No šodien izskatītajiem jautājumiem man gribētos pievērst uzmanību pēc būtības diviem pēdējiem – pēdējam un priekšpēdējam jautājumam, kas saistīti ar parlamentārās izmeklēšanas komisijām. Viens bija galaziņojums, un viens bija lēmuma projekts. Attiecībā uz Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas galarezultātu es tiešām apsveicu kolēģus, kas strādāja šajā komisijā, un augstu novērtēju to rezultātu, kas ir sasniegts, analizējot ne tikai pašu notikumu, kāpēc tas tā varēja notikt, bet analizējot arī konkrēto amatpersonu darbību. Man šajā partijas viedoklī gribētos uzsvērt vienu lietu. Sēdē diskutējot, deputāti minēja to, ka šeit tiek pārkāpts nevainīguma prezumpcijas princips. Bet es vēlreiz gribētu uzsvērt – šajā gadījumā mēs runājam par amatpersonu politisko un morālo atbildību. Ja parlamentārās izmeklēšanas komisija noslīdētu tādā kompetences līmenī, ka sāktu izmeklēt pašu noziegumu, tad tiešām mēs pārvērstos par policejisku komisiju vai tiesu, kura, paziņojot vainīgos pirms tiesas, pārkāptu šo principu. Politiskā atbildība ir uzmanības pievēršana tam, kā amatpersonas balso par to vai citu lēmumu. Un tieši šeit ir svarīgi, lai mēs un arī ministri, balsojot par konkrēto jautājumu, domātu, kādas tam ir sekas, nevis vienkārši nobalsotu “par”, kad pacelta kāda zaļā kartīte, kas īstenībā nav nekāda likumā regulēta kārtība. Un otrs jautājums, par ko es gribētu vienkārši informēt klausītājus. Var rasties neliela neskaidrība, kāpēc parlamentārās izmeklēšanas komisija par bankas “Citadele” pārdošanas procesu nav pabeigusi savu darbu, bet vēlas to turpināt vēl pusotru mēnesi. Šeit ir jāatzīst, ka komisija ir sagatavojusi galaziņojuma projektu un komisijas deputāti lūdza šo termiņu pagarināt, lai galaziņojuma redakcija būtu apspriesta visās niansēs, bet pēdējā mēneša laikā un arī vēl novembrī vairāk nekā pusei komisijas deputātu ļoti nopietni ir jāstrādā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un tam vajag daudz laika, taču mēs gribētu, lai katrs deputāts varētu izpildīt savu funkciju kvalitatīvi un galarezultāts mums būtu nevis politisks lēmums, bet kvalitatīvs galaziņojums. Paldies jums par uzmanību!".
2015_11_05_327-seq279 spokenText "Paldies. Saeimas 2015.gada 5.novembra sēdi pasludinu par slēgtu. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tiešraidē no Saeimas nama deputāti tūlīt pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm. Pirmajam vārds frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājas biedram Gunāram Kūtrim. Lūdzu!".
2015_11_05_327-seq278 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Guntis Belēvičs, Lolita Čigāne, Ints Dālderis, Sergejs Dolgopolovs, Andrejs Elksniņš, Artuss Kaimiņš, Ojārs Ēriks Kalniņš, Ainars Latkovskis, Ināra Mūrniece un Imants Parādnieks.".
2015_11_05_327-seq276 spokenText "Kolēģi! Pēc divām minūtēm sāksies Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde, kas notiks Sarkanajā zālē. Komisijas sēde īsa, lūdzu nekavēties!".
2015_11_05_327-seq275 spokenText "Paldies. Godātie kolēģi, pienācis laiks reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam.".
2015_11_05_327-seq274 spokenText "Es vēlētos norādīt, ka jūs nepareizi informējāt, ka sniegta atbilde uz mūsu jautājumiem par juridiskajiem ārpakalpojumiem, kurus Ekonomikas ministrija ir lūgusi saistībā ar Enerģētikas likuma grozījumiem. Problēma ir šāda. Iepazīstoties ar šo likumprojektu, ir acīm redzami, ka tas ir juridiski neskaidrs un pretrunīgs. Kā argumentācija tam, ka viss esot juridiski korekti, tika minēts, ka to ir sagatavojuši kompetenti juridiskie konsultanti. Tad nu mēs lūdzam iesniegt šo kompetento juridisko konsultantu uzskaitījumu. Un ko tad īsti viņi ir konsultējuši? Diemžēl Ekonomikas ministrija savā atbildē... Ja iepazīstamies tālāk ar dokumentiem, redzam, ka norādītais birojs nesakrīt ar to juridisko biroju, kurš tālāk parādās citos dokumentos un kurš, pēc neoficiālas informācijas, pašlaik konsultē “Latvijas Gāzes” akciju pārdošanu. Tad nu mēs pieprasām premjerei sniegt atbildi, kas tad īsti ir tie juridiskie biroji? Visi juridiskie biroji, kuri ir konsultējuši šo lielisko likumprojektu, kurš ir absolūti neskaidrs un pretrunīgs. Paldies.".
2015_11_05_327-seq273 spokenText "Paldies. Godātie kolēģi! Saeimas kārtības rullis neparedz balsojumu par šo ziņojumu. Līdz ar to jautājums uzskatāms par izskatītu. Līdz ar to šodienas sēdes darba kārtība ir izskatīta. Es jūs informēju, ka šodien pulksten 17.00 bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Pirmais bija deputātu Zariņa, Mirska, R.Rubika, Potapkina un Orlova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas neizdarībām būvniecības jomā”, bet Ministru prezidente informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. (No frakcijas SASKAŅA: “Kāpēc?”) Otrs bija deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Baloža un Platpera jautājums satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas attīstību un kravu piesaisti Latvijas loģistikas sektoram”, bet arī satiksmes ministrs nevar šodien ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Deputātu Elksniņa, Tutina, Agešina, Stepaņenko un Zemļinska jautājums finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbību” ir atbildēts rakstiski, tāpat kā abi iepriekšējie, bet atbilde neapmierina iesniedzējus. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Deputātu Elksniņa, Tutina, Urbanoviča, Potapkina un Agešina jautājums finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbību”. Arī atbildēts rakstiski. Atbilde neapmierina iesniedzējus, bet ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Deputātu Kūtra, Meijas, Platpera, Šimfas un Baloža jautājums finanšu ministram Jānim Reiram “Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam””. Arī atbildēts rakstiski. Atbilde neapmierina iesniedzējus, bet ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Deputātu Elksniņa, Cileviča, Nikonova, Zemļinska un Tretjakas jautājums finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbību”. Atbildēts rakstiski. Saņemtā atbilde neapmierina iesniedzējus, bet ministrs, kā jau teicu iepriekš, nevar šodien ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Deputātu Kūtra, Meijas, Baloža, Mežecka un Šimfas jautājums finanšu ministram Jānim Reiram “Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam””. Arī atbildēts rakstiski. Atbilde neapmierina iesniedzējus. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājums ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Ekonomikas ministrijas juridiskajiem ārpakalpojumiem enerģētikas jomā”. Atbildēts rakstiski. Saņemtā atbilde neapmierina iesniedzējus, bet ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Elksniņa jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas juridiskajiem ārpakalpojumiem” pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, bet ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Deputātu Zariņa, Agešina, Tutina, Pimenova un Ribakova jautājums ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju”. Saņemta rakstveida atbilde, kura arī neapmierina iesniedzējus, bet ministre, kā jau teicu, nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Ir saņemti arī trīs jauni deputātu jautājumi. Deputāti Sudraba, Meija, Platpers, Balodis, Mežeckis iesnieguši jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par konkursu uz Eiropas Revīzijas palātas locekļa amatu”. Šis jautājums tiks nodots Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai. Deputāti Sudraba, Meija, Platpers, Balodis, Mežeckis iesnieguši jautājumu “Par zinātnes strukturālo reformu”, kas adresēts izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei. Tas tiks nodots izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei. Deputāti Zariņš, Agešins, Artūrs Rubiks, Tutins un Ribakovs iesnieguši jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par neizpildīto uzdevumu saistībā ar atbildi uz jautājumu par Ekonomikas ministrijas juridiskajiem ārpakalpojumiem enerģētikas jomā”. Šis jautājums arī tiks nodots Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai. Godātie kolēģi, ir... (Dep. I.Zariņš: “Vārdu!”) Jā, godātie kolēģi, es atvainojos, nebija uz atsevišķas lapas uzrakstīts, tāpēc es nepamanīju, ka deputāts Zariņš saskaņā ar Saeimas kārtības rulli lūdz arī vārdu motivācijai. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, lai motivētu jautājumu.".
2015_11_05_327-seq272 spokenText "Labi! Tādā gadījumā es gribētu teikt pirmām kārtām par nevainīguma prezumpcijas principu, ka tas šeit absolūti nav pārkāpts. Ziņojuma pašā sākumā (1.4.2.punkts) ir runāts par to, ka komisija pieturas pie nevainīguma prezumpcijas principa, un mēs, es domāju, arī pieturējāmies, jo būtībā, uzskaitot šos atbildīgos un uzskaitot, kāpēc... Mēs runājām par Valsts būvinspekcijas likvidāciju. Konkrēti šajā ziņojumā ir runāts par to, kāpēc radās šī situācija, ka valsts būvniecības kontrole vājinājās. Es visu nenolasīju. Es nolasīju tikai galasecinājumus. Bet, lai pēc šīs diskusijas nebūtu vienpusējs viedoklis par šo galaziņojumu, jo es baidos, ka daudzi vienkārši diemžēl vēl nebūs ar to iepazinušies, es gribu nolasīt dažas vietas. Piemēram, 7.5.1.punkts: “Valsts būvinspekcijas reorganizācijas nepieciešamība iezīmējās jau 2008.gadā, kad Ekonomikas ministrija bija sagatavojusi un iesniegusi valdībai Būvniecības nozares attīstības pamatnostādnes. Dokumentā kā pamats reorganizācijas veikšanai minēta Valsts būvinspekcijas un pašvaldību būvvalžu funkciju dublēšanās.” Vēlāk notika līdzekļu konsolidācija, un būtībā šīs konsolidācijas laikā netika veikta analīze ne tikai attiecībā uz būvniecības jomu, bet arī uz daudzām citām jomām, netika izdarīti secinājumi, notika tehniska līdzekļu samazināšanās. Un būtībā tā vaina, kas ir jāuzņemas tai valdībai, ir tāda, ka bija, no vienas puses, Ekonomikas ministrijas atbildība. Nevarēja nezināt šie ministri, nevarēja nezināt šie valsts sekretāri, ka līdz ar Valsts būvinspekcijas likvidāciju vājināsies valsts kontrole būvniecības jomā. Attiecībā uz valdības vadītāju mēs tiešām neizdomājām neko jaunu; viņš politiski atkāpās, un tāpēc nepieminēt viņu būtu vienkārši nepareizi. Ja mēs paskatāmies uz to situāciju, kas tālāk izveidojās, mēs redzam pirmām kārtām to, ka bija centieni atjaunot šo būvniecības kontroli, bet tie netika uzklausīti, un tas viss balstījās uz vēlmi ietaupīt, ekonomēt līdzekļus. Ja mēs runājam konkrēti par šo situāciju, tad otrām kārtām es gribu pateikt, kāpēc mēs neaplūkojām šos būvniekus... Jau pašā sākumā mēs centāmies komunicēt ar prokuratūru un nonācām pie skaidra secinājuma, ka mums neiznāks pat tad, ja mēs īsti vēlētos, dublēt prokuratūras vai policijas darbu, jo mums vienkārši nedos šos materiālus. Tieši tāpēc mēs aplūkojām šos atbildīgos, kuri strādāja valsts pārvaldē un bija vainīgi pie būvniecības kontroles vājināšanās, un tur nav tiešas saiknes ar to, ka uz viņu rokām būtu asinis. Tiešas saiknes nav! Ir vaina par to, ko viņi neizdarīja. Ja viņi nebūtu likvidējuši Valsts būvinspekciju, šī situācija varbūt - te ir vārdiņš “varbūt”! - nebūtu tik traģiska. Un, ja ir bailes par šādu politisku atbildību, teiksim, pat tādā ziņojuma līmenī, tad man jāsaka: nu ko tad mēs te visi darām? Mēs katrs esam politiski atbildīgi par savu rīcību. Paldies. (Aplausi.)".
2015_11_05_327-seq271 spokenText "Godātie kolēģi! Es atgādinu, ka diskusija no tribīnes ar kolēģiem zālē nav pieļaujama. Ir atļauti starpsaucieni, protams, bet es lūdzu tiešām pieturēties pie ziņojuma teksta un pie tā, par ko ir runāts ziņojumā. (Dep. K.Šadurskis: “Paldies!”) Turpiniet, lūdzu!".
2015_11_05_327-seq270 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Es tiešām esmu priecīgs, ka Zariņa kungs izteica šo frāzi par jauniem, nepieredzējušiem kolēģiem. Jo būtībā, saprotiet, viņam ir taisnība. Atnākot Saeimā, bez pieredzes Saeimas darbā, mēs ar katru dienu mācāmies no jums, Zariņa kungs, no Āboltiņas kundzes, arī no Bērziņa kunga, no visiem. Jo būtībā (Dep. S.Āboltiņa: “Jūs komisija pilnvaroja runāt par Āboltiņu un Zariņu?” Dep. K.Šadurskis: “Jūs runājat komisijas vārdā!”)... Šinī gadījumā... Mani jau brīdināja, ka neļaus runāt... Un šajā gadījumā, ja mēs runājam par šo selektīvo attieksmi pret politiski atbildīgajiem, tad man jāatzīmē viena būtiska, svarīga lieta. Jā, mēs diskutējām par to, kas tad būtu politiski atbildīgs. Mēs runājām par to. Jā, bija dažādi viedokļi. Mēs sākumā runājām par pieciem atbildīgajiem, un beigās mēs runājām par pieciem plus diviem. Runājot par šiem profesionālajiem kolēģiem, tieši Ints Dālderis pielika klāt Rīgas atbildību un atsevišķajā viedoklī, kas šobrīd jau ir pieejams arī jums, Zenta Tretjaka ir paskaidrojusi savu viedokli. Ja mēs runājam par politisko atbildību, kas šeit parādās, tas ir viens, ko es gribētu teikt. Otrs ir par to, kāpēc mēs neaplūkojām, teiksim, būvnieku atbildību un tamlīdzīgi. Bet par pirmo - par politisko atbildību - mūsu valstī ir maz runājuši. Jā, ir bijušas dažkārt tieši demisijas, kas saistītas ar politiskās atbildības uzņemšanos, bet pēdējā laikā šīs diskusijas nav bijis. Paskatoties konversācijas vārdnīcā, “politiskā atbildība” tur nav atrodama, bet tur ir rakstīts, kas ir “politika”. Politika ir valsts māksla, cenšanās ar aktīvu plānveidīgu līdzdalību ietekmēt publiskas, it īpaši valsts dzīves izveidošanos. Tātad - ikdienišķa dzīve... Ikdienišķā dzīvē šo politiku sauc par atsevišķas personas māku un veiklību pielāgoties citiem. (Dep. S.Āboltiņa: “Vai par to arī jūs diskutējāt komisijā? Baloža kungs, jūs runājat komisijas vārdā!”) Ja mēs palūkojamies juridiskajā literatūrā, tad redzam, ka tur ir maz kas runāts par politisko atbildību. (Dep. K.Šadurskis: “Jūs esat jurists, cieniet Kārtības rulli!”) Satversmes... Man ar jums... arī jāmācās, kā pārtraukt runātājus. Es tiešām to cenšos darīt. Jūs... (Dep. S.Āboltiņa: “Nesarunājieties ar zāli!”) Nu, redz, momentāli! Paldies.".
2015_11_05_327-seq269 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai referentam Ringoldam Balodim ir kas piebilstams? Lūdzu!".
2015_11_05_327-seq268 spokenText "Labdien, kolēģi! Es lielā mērā varētu pievienoties Latkovska kunga teiktajam, ka tik tiešām šeit ir jāatdala sēnalas no graudiem. Jo, raugiet, tik tiešām mums ir jāpiedod saviem kolēģiem, kuri pašlaik varbūt ir politiski mazāk pieredzējuši un ir krituši kārdinājumā mēģināt veidot šeit, uz personīgo batāliju fona, kaut kādu savu politisko kapitālu. Tā ir viena šī ziņojuma daļa, un es ļoti negribētu, lai mēs fokusētos tikai uz to. Pats galvenais ir tomēr akcentēt šo konstruktīvo pusi, kas ir šajā ziņojumā. Un tur tiešām ir daudz vērtīgu lietu. Principā par tām visām mums bija zināms. Arī pirms tam, diskutējot par Būvniecības likuma projektu. Ja jūs atceraties, šeit, no šīs tribīnes, pusgadu vēl pirms Zolitūdes traģēdijas, es jūs visus brīdināju: ja mēs saglabāsim šādu liberālu būvniecības regulējumu, tas var novest pie traģēdijas. Un tik tiešām šī traģēdija notika. Ļoti svarīgi ir tagad beidzot izdarīt secinājumus, un to, kas ir šajā Zolitūdes ziņojumā minēts, reāli arī īstenot likumdošanā. Tāpēc es aicinu neapstāties pie šā ziņojuma. Sevišķi es šeit vēršos pie koalīcijas partneriem, kolēģiem, jo bez jūsu atbalsta izmaiņas likumā netaps, kā mēs to diemžēl jau skaidri zinām. Principā visas tās lietas, par kurām tiek runāts šajā atzinumā, esmu norādījis savos priekšlikumos jau pie iepriekšējā likumprojekta, diemžēl tie neguva vajadzīgo atbalstu. Tāpēc mans priekšlikums ir šoreiz to ņemt un izdarīt. Paldies.".
2015_11_05_327-seq267 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Ivaram Zariņam.".
2015_09_03_315-seq27 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Ivaram Zariņam.".
2015_11_05_327-seq266 spokenText "Godātais sēdes vadītāj! Kolēģi deputāti! Runāt par šo traģēdijas tematu, kā arī par to lemt - tā, protams, ir liela spriedze un atbildība. Un šeit mēs vērojam, cik brīvi mēs varam būt no dažādām blakus ietekmēm - no politiskajiem vējiem, no citādas konjunktūras. Es biju viens no tiem, kuri pamatīgi izlasīja šo ziņojumu - ar piezīmēm, ar jautājumiem. Un, protams, jautājums pēc tam: ko ar to tālāk darīt? Vai tas tā, ar vienu politisko izrādi, beigsies, vai mēs spēsim no tā... spēsim to pielietot arī, teiksim, pozitīviem uzlabojumiem? Manā skatījumā, komisija šeit ir ņēmusi ļoti plaši un dziļi... sniegusi vērtīgas atziņas, kuras būtu svarīgi izmantot. Vienlaikus šeit, šajā ziņojumā, ir saskatāma tomēr arī neviengabalainība un nekonsekvence. Teiksim, ir trīs lielas sadaļas: viena ir vainīgo meklēšana, otra ir likumu nepilnības, un trešā ir ļoti iespaidīgs vispārmorālais vērtējums pašās beigās. Un dažkārt šīs trīs lielās sadaļas ir nedaudz pretrunā. Tas pozitīvais, tās pozitīvās, vērtīgās atziņas, kuras, manuprāt, vajadzētu paņemt līdzi, ir sekojošas. Tika uzsvērts, ka Saeimai nav analītiskā dienesta (to mēs dzirdam jau vairākkārt) vai zinātniski pētnieciskā centra; tika runāts par šāda dienesta vai centra nepieciešamību. Tas ir atgādinājums, ka to nu galu galā beidzot varbūt vajadzētu ieviest, jo tiešām deputāti gudri spriedelē par visiem jautājumiem - par mākslu, par morāli, par kosmosu -, bet bieži vien šie spriedumi ir ļoti sadzīviskā līmenī, un tad par tiem deputātu kategoriskajiem vērtējumiem tu dzirdi no nozares pārstāvjiem: “Nu pilnīgi zābaki!” Pamatīgi ir izanalizēta arī būvniecības nozare - gan izglītība, gan likumdošana šajā jomā. Daudz uzdevumu ir dots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Taču es iedomājos - tagad tā lielā atbildības un uzmanības nasta... Lai to visu īstenotu dzīvē un ieliktu likumos, būtu svarīgi nesarežģīt birokrātiju, jo šajā gadījumā mēs redzam, ka varbūt problēma ir tā, ka nepieciešams nevis sarežģīt likumus, bet gan vienkāršot tos. Negatīvie aspekti. Manuprāt, tomēr... Šeit jau daudz runāja par to vainīgo meklēšanu. Es neattaisnošu šos septiņus, bet liela nekonsekvence tur ir vērojama. Nu, kāpēc varbūt ne Latvijas Pašvaldību savienība, kuras loma tur ir parādīta diezgan negatīvi, kāpēc ne visi tie Saeimas deputāti, kuri galu galā toreiz nobalsoja par šīm izmaiņām likumā, un arī tie, kuri nebalsoja... Kāpēc atturējās? Un kāpēc arī nākamā Saeima ātrāk nelaboja tos likumus? Un Valsts prezidents galu galā izsludināja tādu likumu. Nu, šeit nedaudz atpērkamies, tos septiņus pagrūžot. Par atklātību runāja šeit jau vairāki komisijas deputāti. Jā, atklātība ir vajadzīga. Taču šeit ir tā riska trauslā robeža - padarīt to par izrādi. Un komisija atsaucas uz viena komisijas deputāta personīgajiem blogiem, cik ļoti tas ticis skatīts. Manuprāt, tas šī ziņojuma prestižam nenāk par labu - sasaistīšana ar personīgiem interneta blogiem. Tie septiņi ir, jā, uzvesti uz ešafota, un ir ļoti saprotama tā sabiedrības vēlme, lai beidzot būtu vainīgie, lai tie tiktu tiesāti. Bet paliek jautājums: kas tad tālāk? Nekā! Uz to nekādas atbildes nav. Lai gan tā tas nav... It kā sakām - “politiskā atbildība nav kriminālā atbildība”, taču šajā situācijā, bez šaubām, tiek pateikts: šajā traģēdijā, šo cilvēku nāvē, ir vainojami tieši šie cilvēki. Un vēl viens secinājums, kas ir varbūt pats galvenais, man izrietēja: tie jumti brūk, un ar pārprasti labvēlīgu attieksmi pret investoriem uz skaliem tiek salikti betona bluķi, šajās konstrukcijās nāk iekšā pircēji, un galu galā par sabrukušajiem jumtiem nekad nav atbildīgi tie, kuri no šī procesa gūst peļņu. Tāpēc es aicinu, lai mēs izvērtējam pozitīvās, vērtīgās atziņas no šī ziņojuma un lai tas nepaliek vienīgi par politisku izrādi. (Aplausi.)".
2015_11_05_327-seq264 spokenText "Godājamie deputāti! Gribu izteikt pateicību arī šai komisijai, jo, atskatoties uz varbūt pēdējiem desmit gadiem un lasot dažādu izmeklēšanas komisiju ziņojumus, es domāju, šis ir viens no vislabākajiem, kurš atstās arī kaut kādas sekas un uzlabojumus tālākajā darbā. Jautājums te nav tik daudz par uzvārdiem, cik par to, vai bija iespējams novērst šos upurus. Un, manuprāt, divas lietas ko neizdarīja attiecīgās iestādes. Pirmā lieta - netika ieviesti Eiropas Savienības būvkodeksi, būvnormatīvi. Un es gribētu pateikt, ka jau deviņdesmito gadu sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs un divtūkstošo gadu sākumā Eiropas Savienībā pievērsa uzmanību tam, ka dažādu dabas katastrofu vai lidmašīnu katastrofu gadījumos, neparedzētos gadījumos, sabrūk ļoti lielas platības. Lai cik ģeniāli būtu konstruktori vai celtnieki, mēs nevaram novērst, teiksim, kaut kādas milzīgas slodzes uzkrišanu uz attiecīgās ēkas jumta, tāpēc Eiropas Savienībā tika ieviests tāds jēdziens kā “progresīvais sabrukums”, kas atļauj būvēt tikai tā izprojektētas ēkas, ka milzīgas pārslodzes gadījumā sabrūk noteikts sektors. Teiksim, 10 reiz 10 metri jeb 100 kvadrātmetri. Un pārējā ēka tiek saglabāta. Skaidrs, ka šādu būvnormatīvu ieviešana Latvijas pasūtītājiem, celtniekiem prasītu diezgan lielus papildlīdzekļus un... tika doti ziedojumi ar ekonomikas ministru saistītām personām, lai šie Eiropas Savienības būvnoteikumi tiktu atlikti. Tātad bija paredzēts 2008.gadā tos ieviest Latvijā, bet pārcēla uz 2010.gadu un tālāk uz 2014.gadu. Tātad, ja šie būvnormatīvi Latvijā būtu iestrādāti dažādās celtniecības normās, kas ir mikslis no jauniem normatīviem un vecajiem Padomju Savienības tā saucamajiem snipiem (SNIP), kas nozīmē “Stroiteļnije normi i pravila” (“Celtniecības normas un noteikumi”- red.), rezultātā mēs būtu izvairījušiem no šiem upuriem. Tagad, runājot par šiem uzvārdiem. Varētu tos arī, protams, nesaukt. Un tā nav nekāda kriminālatbildība, nekāda liela nelaime nebūtu. Bet, cienījamie kolēģi, vai jūs zināt, ka šis ir trešais jumts, kas sabruka? Pirmie divi jumti tika veiksmīgi noklusēti. Tātad 2011.gadā Liepājas “Depo” veikalam no sniega slodzes sabruka jumts pārsimts kvadrātmetru platībā. Nu, komisijas izpētīja, nekāda liela trokšņa nebija. Pēc gada, 2012.gada decembrī, sabruka nākošais jumts virs būvmateriālu noliktavas Liepājā 800 kvadrātmetru platībā. Laime bija tā, ka šis jumts sabruka īsu brīdi pēc tirdzniecības laika beigām, cilvēki bija jau no veikala izgājuši. Šis gadījums atkal tika noklusēts. Šie gadījumi bija ļoti labi zināmi Ekonomikas ministrijai. Nekādi secinājumi netika izdarīti. Kāpēc jumts sabruka? Es papētīju. Tur bija vienu metru bieza sniega slodze uzkritusi, tātad sniegs bija apmēram vienu metru biezs. Uzlija lietus decembrī, jumts sagāzās. Vecajos padomju normatīvos bija teikts tā, ja sētnieks Vaņa uzkāpj uz jumta un sniegu notīra, tad konstrukcija var būt daudz vienkāršāka, lētāka un vieglāka. Līdz ar to šis jumts un veikals bija uzprojektēts pēc šiem vecajiem būvnormatīviem. Bet, saprotiet, ja sētnieks bija piedzēries tajā dienā, viņš šo sniegu nenotīrīja un, loģiski, veikals sabruka. Tātad arī šeit netika izdarīti secinājumi, ka nedrīkst sabrukt jumts 800 kvadrātmetru platībā un ar steigu jāievieš šie normatīvi. Tas netika izdarīts. Otrs, par izglītības kvalitāti. Nebija jau nelaime, ka padomju okupācijas rezultātā pirmām kārtām, visās skolās, teiksim, ģimnāzijās izmeta sengrieķu valodu un latīņu valodu, jo, kā jūs saprotat, tās ir pilnīgi nederīgas. To vietā ieviesa krievu valodu. Bet es domāju, ka daudz lielāka nelaime ir tā, ka daudzās skolās vairs nemācīja fiziku un pašreiz nemāca matemātisko analīzi kā tādu. Un ja savulaik, piemēram, būvinženieriem bija jāstudē pieci ar pusi gadi un arhitektiem seši gadi, tad tagad augstskolās bakalaurus “cep” trijos ar pusi gados. Viņi absolūti neko neprot izrēķināt, un viņu zināšanas absolūti neatbilst tam, lai varētu spēt uzprojektēt pareizas konstrukcijas. Tā ka, es domāju, šis ziņojums zināmā mērā ļaus izdarīt secinājumus arī mūsu izglītības sistēmai, ne tikai dažādām kontrolējošām iestādēm, un būs kaut kādi rezultāti. Līdz ar to nav liela nelaime, ja kaut kādi cilvēki no Ekonomikas ministrijas, kas bija atbildīgi par šo būvnormatīvu ieviešanas novilcināšanu, tiks darīti zināmi. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)".
2015_11_05_327-seq263 spokenText "Paldies. Debatēs vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.".
2015_11_05_327-seq262 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Drusku iebilstot Boķa kungam, es tomēr atgādināšu, ka visus tos būvorganizāciju pasūtītājus - un tā tālāk - prokuratūra ir apsūdzējusi, un tiesa arī viņu vainu pierādīs. Es gribu teikt, ka es arī biju viens no tiem, kuri balsoja par šo septiņu uzvārdu atstāšanu izmeklēšanas komisijas galaziņojumā, un gribu arī pateikt, kāpēc es to izdarīju. Ir, protams, zināma taisnība Loskutova kungam, ka demokrātiskā valstī par vainīgu var nosaukt tikai tiesa, taču komisijas slēdziens nosauc šos cilvēkus nevis par kriminālnoziedzniekiem, bet tikai par atbildīgiem attiecīgajos politiskajos un saimnieciskajos procesos, kurus viņi personiski vadīja vai īstenoja. Es varētu arī diskutēt par Valda Dombrovska esamību šajā ziņojumā. Viņš vienīgais, spiests vai labprātīgi, pats uzņēmās politisko atbildību vismaz uz kādu laiku. Bet par to, ka tur ir pelnījuši atrasties pārējie, man šaubu nav. Es tikai domāju, ka tur būtu jābūt arī attiecīgajiem ministriju ierēdņiem, kuri, šos jautājumus bez iebildumiem sagatavojot, pildīja ministra rīkojumu. Nu, iedodiet man pamatojumu būvinspekcijas likvidēšanai! Vērtējot arī Ģenerālprokuratūras informāciju par to, ka vēl būvniecības procesa laikā bija vismaz 30 iespējas, kad šo traģēdiju varēja un vajadzēja novērst, arī par Rīgas domes pārstāvja iekļaušanu ziņojumā man nav šaubu. Un tas, starp citu, bija arī paša Inta Dāldera priekšlikums. Interesanti, ka pēc šo domes pārstāvju parādīšanās ziņojumā arī Ločmeles-Luņovas kundze, kura pirms tam kaismīgi aizstāvēja uzvārdu iekļaušanu, pēkšņi sāka runāt par nevainības prezumpciju. Es vēl varētu apspriest jautājumu par šo uzvārdu iekļaušanu galaziņojuma rezultējošajā daļā, bet diemžēl šādas opcijas jeb piedāvājuma nebija. Dāldera kunga priekšlikums par uzvārdu izņemšanu paredzēja to svītrošanu vispār, arī tajā ziņojuma aprakstošajā daļā, kur bija parādīti praktiskie procesi, kā tika likvidēta inspekcija, kas kādus ziņojumus pieņēma. Un tas man nebija pieņemams. Var, protams, teikt, ka politiski vainīgo nosaukšana nav Saeimas uzdevums. Varbūt! Varbūt tā tas ir situācijās, kad netalantīgi vai noziedzīgi ir iztērēta valsts nauda, jo tā jau ir tikai nauda. Bet tā tas nedrīkst būt šajā gadījumā, kad ir pieļauta šāda līdz šim nebijuša mēroga traģēdija, un varbūt šis galaziņojums nākotnē veidotām izmeklēšanas komisijām ļaus būt mazliet drosmīgākām. Paldies. (Aplausi.)".
2015_11_05_327-seq261 spokenText "Paldies. Debatēs vārds deputātam Kārlim Seržantam.".
2015_02_12_285-seq354 spokenText "Paldies. Debatēs vārds deputātam Kārlim Seržantam.".
2015_11_05_327-seq260 spokenText "Cienījamie kolēģi! Viens Latvijā ļoti pazīstams būvuzraugs man vakar teica: “Ja kaut pusi no tā, kas ierakstīts ziņojumā, mums izdotos par visiem arī izpildīt, tas būtu ļoti, ļoti labi. Protams, mēs kopīgi centīsimies, lai izpildītu vēl vairāk no tā, kas tur rakstīts.” Un pēc tam viņš piebilda: “Bet kāpēc jums vajadzēja tur rakstīt to daļu un rīkot tās raganu medības, kas tur ir ierakstītas par tiem septiņiem cilvēkiem?” Un es viņam uz to jautājumu tā īsti atbildēt nevarēju. Jāsaka tā, ka mums vēl būs jāgroza likumi, Ministru kabinetam droši vien būs darbs ar noteikumiem, arī dažādiem nolikumiem būvvaldēm, tajā skaitā jaunajam Būvniecības valsts kontroles birojam, kuru tiešām vajadzēja izveidot no jauna. Tikai mums nevajadzētu dzīvot ilūzijās, ka ar to viss būs galā. Galvenais ir, kā rīkosies, kā strādās, pirmkārt, projektētāji, otrkārt, būvuzraugi, treškārt, celtnieki un, ceturtais, pats galvenais, - arī pasūtītāji. Un tikai no viņiem būs atkarīga mūsu būvniecības turpmākā nākotne un arī drošība. Un, lai kādas institūcijas mēs veidotu, mēs nevaram aizmirst, ka uzraugu katru minūti, katru dienu vai katru stundu visiem klāt nepieliksi. Un vēl mums, protams, gan pašvaldībās, vismaz pagaidām, gan arī valsts mērogā nāk klāt tāda svarīga lieta kā jaunais iepirkuma likums, kurš mums būs jāpieņem līdz aprīlim, un es ceru, ka tur tās lietas mēs sakārtosim nopietnāk, lai tie principi, kas tiek ievēroti pašlaik, aizietu otrā plānā un mēs varētu izvērtēt un būvēt, un celt tiešām kvalitatīvi. Vēl par būvniecību. Man ir bijusi izdevība septiņdesmitajos gados strādāt būvniecībā par palīgstrādnieku un divtūkstošajos gados būt objektu pieņemšanas komisijās. Dažreiz. Abos gadījumos - gan toreiz, pavisam tālajos septiņdesmitajos, gan arī divtūkstošajos gados - darbojās būvinspekcijas. Bija tām dažādi nosaukumi tālākajos laikos, bet būvinspekcijas bija. Un man jāsaka tā, cienījamā komisija, acīmredzot jums bija eksperti, kas darbojušies tajā laikā, visos laikos tajās komisijās, jo jūsu ziņojumā šī komisiju loma, maigi izsakoties, ir nedaudz pārspīlēta. Jo es atceros, ka pieņemšanas komisijas - valsts būvinspekcijas, vai kā viņu tur sauca, - pārstāvji atbrauca, viņi bija iepazinušies ar dokumentiem un visu pārējo. Pēc tam bija, kā saka, uzklāts neliels galdiņš, un viss notika. Tagad šīs būvinspekcijas jautājums ir kļuvis par galveno iemeslu, lai politiski izrēķinātos ar dažiem politiskiem pretiniekiem pēc noteiktas izvēles un selekcijas, jo ziņojumā jūs esat skaisti ierakstījuši: sabiedrība pieprasa morālo un politisko atbildību par traģēdiju. Un uz ko lai tā atbildība gulstas? Un tā gulstas uz... Un tiek nosaukti, protams, tikai septiņi. Bet man tad ir jautājums, un varbūt es kaut ko nesaprotu... Kāpēc par vismaz morāli atbildīgajiem nav nosaukusi bargā komisija arī pasūtītāju uzņēmumu vadītājus, būvorganizāciju vadītājus - un tā joprojām -, kuri tieši veica šos darbus? Kāpēc viņi morāli nav tur nosaukti? Es saprotu, ka droši vien ir kaut kādas zināmas barjeras, bailes vai kaut kas tamlīdzīgs: “Labāk nosauksim šitos septiņus, un miers mājās!” Un ar to arī viss komisijas ziņojums daļēji ir sabojāts. Paldies.".
2015_11_05_327-seq259 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Inesim Boķim.".
2015_11_05_327-seq258 spokenText "Paldies. Cienījamais sēdes vadītāja kungs! Godātie kolēģi! Ar nožēlu jāatzīst, ka man ir ļoti liels kauns par atsevišķiem mūsu kolēģiem, kuriem nav ne mazākās kripatiņas kauna un pašcieņas, lai atturētos no 54 cilvēku un ģimeņu traģēdijas izmantošanas sava politiskā kapitāla stiprināšanai. Jāatzīst, ka aizdomas par komisijas potenciālo darbu man bija jau pirms gada, tāpēc arī neatbalstīju - lai gan simboliskā balsojumā, bet neatbalstīju! - komisijas veidošanu. Un diemžēl visas manas aizdomas ir apstiprinājušās: komisija ir izmantota praktiski tikai politisko spalvu spodrināšanai, izveidoti entie samontētie “Suņubūdas” sižeti, lai pievilinātu skatītājus, un paši cietušie un viņu pārstāvji diemžēl komisijas sēdes ir atzinuši par cirku. Un tie ir tikai daži no faktiem! Pēc šādas traģēdijas skaidrs, ka izmeklēšana bija un ir nepieciešama, un arī šajā dokumentā ir vērtīgi secinājumi. Taču atsevišķi komisijas locekļi rūpīgi pacentās, lai vienīgais, ko plašāka sabiedrība uzzinātu un uztvertu par komisijas darbu, būtu tikai un vienīgi atsevišķi uzvārdi. Un pati uzvārdu izvēle vispār ir viens amizants numurs, manuprāt! Sekojot līdzi notikumu attīstībai, var redzēt, ka šis process, visticamāk, ir veikts deputāta Zariņa slaveno anekdošu cienīgā garā. Centīšos apmēram reproducēt divu cilvēku iespējamu sarunu par vārdu iekļaušanu. “Klau’, vajadzētu kaut kādus uzvārdus iekļaut sarakstā... ziņojumā!” “Ko tu ar to domā?” “Nu, atbildīgos kaut kādus!” “Okey, laba doma. Ko iekļausim - būvniekus, uzraugus, pasūtītājus?” “Nē, nē, nē, ko tu?! Liekam... Re’, Valdis atzinās - to uzreiz liekam! Ēēē... paskatīsimies līdzi, pačekosim, kas tur bija ministri. Man liekas, bija Kampars, Pavļuts. Liekam tos! Vjačeslavs Dombrovskis...” “Ā, nē, nē! Vjačeslavu nē, viņš jau vairs nav deputāts, nav vairs aktuāli. Okey, derēs!” “Vēl kādu? Saraksts tā kā īss.” “Nu, piemetam klāt komisiju. Kas atbildīga par šito?” “Man liekas, ka Tautsaimniecības komisija.” “Ā, nu jā, pareizi! Ā, tur bija arī bijušais prezidents. Skanēs ļoti labi! Skanēs skaļi!” “Domā, viena komisija to nolēma? Nē, nē, es domāju arī plašāk: ieliekam arī budžetniekus!” “Kāpēc viņus?” “Nu, zini, kā: naudu dod, naudu atņem... Tur ir arī Reirs, tagad ministrs, vienu brīdi tā kā pretendēja uz premjeru. Arī labi skanēs!” “Bet paga’, nē! Nu mēs tad tā kā iekļaujam arī citu partiju pārstāvjus, ne tikai VIENOTĪBU. Riskējam! Riskējam zaudēt balsis. Nesanāks apstiprināšana.” “Bez stresa! Izgrozīsim, lai jāparaksta nav visiem, bet tikai vairākumam.” Tikai pienāk tā diena, izgroza un saprot: zini, nē, tāpat nesanāks balsis. Jo, redz, komisijas vadītājs nebija zinājis... Bet izgroza un saprot: tāpat nesanāks balsis. “Labi, ņemam ārā! Atstājam VIENOTĪBU un SASKAŅU, tad balsu pietiks!” Bet tik un tā plāns atkal sagrozās, jo, redz, komisijas vadītājs nebija zinājis, ka sekretāram obligāti jāparaksta... Bet - bez stresa! Labosim! Nometīsim! Ievēlēsim citu! Nevēlos nevienu nedz attaisnot, nedz apvainot. Bet, ja šie minētie cilvēki tiešām būtu tie īstie, kā dēļ mums ir problēmas un kā dēļ notika šī traģēdija - pasarg’ Dievs! -, tad karam pie zvana un atrisinām problēmas! Bet realitātē problēma jau ir daudz dziļāk. Problēma ir tajā, ka netrūkst cilvēku, kas paši piedalās objekta būvniecībā, bet tikai pēc traģēdijas lepni internetā publicē, ka zinājuši, ka tas jau tiek būvēts uz sabrukšanu. Problēma ir tajā, ka, lai veiktu viena trīsistabu dzīvokļa pārbūvi lauku novadā, būvvaldē ir jāgaida atbilde divas nedēļas, bet lielus projektus citviet saskaņo pat nedēļas nogales laikā - trijās dienās. Problēma ir tajā, ka pēc pusotrgadīga bērna nāves līdzcilv��ki atzīst: “Tas jau bija tikai laika jautājums.” Problēma ir tajā, ka, sēžot mājās pie vakariņu galda, pie televizora, cilvēki pārmet iespējamu korumpētību, piemēram, policistiem, bet, tiklīdz tiek apturēti, pirmie vārdi pār lūpām ir: “Vai nevaram kaut ko sarunāt?” Problēma ir tajā, ka nemaksāt nodokļus, apiet likumus, izdarīt pa blatu ir diemžēl stilīgi. (Dep. I.Rībenas starpsauciens.) Problēma ir tajā: kā lietu iztiesājošie tiesneši jau šobrīd atzīst, bija apmēram 30 epizodes, kurās... ja kaut vienā viss būtu ticis darīts pareizi un tā, kā noteikts, tad no traģēdijas būtu varējuši izvairīties. Tādēļ jāklauvē pie mūsu visu sirdsapziņas. Un ar vārdiem “mūsu visu” domāju ne tikai Saeimas deputātus vienā vai otrā sasaukumā, bet gan visu sabiedrību kopumā. Un ar atsevišķu personu nosaukšanu komisija diemžēl ir izdarījusi lāča pakalpojumu, novēršot uzmanību no reālām problēmām būvniecības nozarē, citās nozarēs un sabiedrībā. Tādēļ aicinu tomēr deputātus un sabiedrību atstāt šīs traģēdijas izmeklēšanu profesionāļu ziņā, pievērst pastiprinātu uzmanību komisijas ieteikumiem nozares sakārtošanā, īstenot tos un risināt, nevis šobrīd paļauties uz to, ka raganas ir sadedzinātas, un varam dzīvot mierīgi. Paldies.".
2015_11_05_327-seq257 spokenText "Deputāts Upenieks vēlas runāt septiņas minūtes. Tas ir gan pirmo, gan otro reizi vienlaikus. Un tad viņš otrreiz vairs nepiesakās. Vai deputātiem ir iebildumi? (Dep. I.Zariņš: “Lai runā!”) Deputāti neiebilst. Jums ir septiņas minūtes, Upenieka kungs.".
2015_11_05_327-seq256 spokenText "Lūdzu, atvainojiet, septiņas minūtes.".
2015_11_05_327-seq255 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Jānim Upeniekam.".
2015_11_05_327-seq254 spokenText "Godātie kolēģi, tiešām ar lepnumu un prieku par padarīto darbu es jūs aicinu pēc būtības ieklausīties Zolitūdes traģēdijas parlamentārās komisijas ziņojumā. Komisijas darbs nebija viegls, jo Zolitūdes traģēdija atklāja ļoti dziļas problēmas būvniecības, iepirkumu, izglītības, apsardzes, uzraudzības un citās jomās. Jā, arī krīžu pārvaldīšanā un sagatavotībā tām. Komisijas deputātu lielākā daļa, līdzīgi kā arī Latvijas sabiedrība, uzskatīja, ka traģēdija ir ilgstošas politiķu, ierēdņu un amatpersonu nolaidības, formālisma, mantkārības un nesodītas visatļautības likumsakarīgs rezultāts. Taču mums uz sēdēm ieradās ierēdņi un amatpersonas, kuri ar svētu pārliecību klāstīja, ka viss ir kārtībā, vislabākā kārtībā - procesi ir pārdomāti un attaisnojami, nolaidības nav. Visi ir rīkojušies godprātīgi, pēc priekšrakstiem un, galvenais, likumīgi. Neviens nejutās līdzvainīgs neloģiskā un pat amorālā rīcībā. Mēs jutām, ka visi par izcilību būtu gatavi saņemt prēmijas un apbalvojumus. Nav brīnums, ka šajā situācijā dažas komisiju sēdes kļuva emocionālas. Uzdodiet jautājumu paši sev, jūs, deputāti, - vai Zolitūdes traģēdija bija nejaušība vai tā bija atbildīgo ierēdņu, amatpersonu un arī politiķu nolaidības likumsakarīgs rezultāts? Mana atbilde ir skaidra. Traģēdija nebija nejaušība, tā bija pilnībā likumsakarīga, un komisijai bija jānosauc daudzi politiski un morāli atbildīgie. Žēl, nosaukti ir tikai daži galvenie. Bijušais premjers Valdis Dombrovskis, bijušie ekonomikas ministri - Artis Kampars un Daniels Pavļuts, bijušie Ekonomikas ministrijas valsts sekretāri - Anrijs Matīss un Juris Pūce. Jā, liela atbildība jāuzņemas ir arī Rīgai - Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājam Ingusam Vircavam. Parlamentārās komisijas ziņojumā ir atklāts to problēmu šķērsgriezums, kas prasa ilgstošu un mērķtiecīgu procesu - birokrātiski saražoto likumu un noteikumu revīziju. Ar jūsu palīdzību mēs kopā uzturēsim prasību par būvniecības, iepirkumu un daudzu citu jomu reorganizāciju drošības un cilvēku interesēs. Bet es vēlos arī uzsvērt to, ka komisijas darbs bija īpašs. Tas bija atklāts, sabiedrība tika aicināta vērot un piedalīties komisijas darbā. Šobrīd, kad sabiedrības uzticēšanās Saeimai turpina kristies un ir katastrofāli zema, tieši atklātība ir ceļš, kas samazinās plaisu starp Saeimu un sabiedrību. Mums šī plaisa ir jāsamazina. Es ceru, ka nākotnē visas parlamentārās izmeklēšanas komisijas būs atklātas, jo parlaments patiesības meklējumos nedrīkst slēpties aiz noslēpumainības un slepenības plīvura. Tas nav pieļaujams. Neaizmirsīsim Zolitūdes traģēdiju, izdarīsim secinājumus no pieļautajām kļūdām. Izturēsimies ar cieņu pret galaziņojumu un tajā ieguldīto darbu. Paldies, kolēģi!".
2015_11_05_327-seq253 spokenText "Paldies. (Aplausi.) Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Mārtiņam Šicam.".
2015_11_05_327-seq252 spokenText "Komisija savu darbu ir beigusi, galaziņojums jums, godātie tautas priekšstāvji, ir pieejams pilnā apjomā. Ne vēlāk kā 12.novembrī tas tiks publicēts valsts oficiālajā publikāciju vietnē “Latvijas Vēstnesis”, tāpēc es šo apjomīgo dokumentu, kas sastāv no 103 lapaspusēm - četrām nodaļām, 25 apakšnodaļām, 380 atsaucēm - nelasīšu visu, bet vien informēšu par, manuprāt, pašu svarīgāko. 2013.gada 21.novembrī Rīgā, Priedaines ielā 20, iebruka lielveikala Maxima jumts, un tā rezultātā bojā gāja 54 cilvēki, bet 59 tika ievainoti. Pēc bojāgājušo skaita tā ir viena no lielākajām traģēdijām, kas notikusi Latvijā miera laikā. Ņemot vērā traģēdijas apmēru un sabiedrības lielo sašutumu, valdība dažās nedēļās pēc notikušā izveidoja sabiedrisko izmeklēšanas komisiju, kas, pastrādājusi pāris dienu, pieprasīja sev dārgu biroja tehniku un vainoja nevalstisko sektoru kapacitātes trūkumā. Līdz ar sabiedrības uzticības zaudēšanu komisija izjuka. Jaunievēlētā 12.Saeima tieši pirms gada izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kuras uzdevums atspoguļots tās garajā nosaukumā. Izmeklēšanas komisijas mērķis bija konstatēt un izvērtēt Zolitūdes traģēdiju veicinošās nepilnības valsts un pašvaldību iestāžu darbā un normatīvajā regulējumā, identificējot arī par nepilnībām atbildīgās amatpersonas, kā arī formulēt priekšlikumus normatīvā regulējuma un valsts un pašvaldību iestāžu darba uzlabošanai. Komisija izmeklēja trūkumus normatīvo aktu sistēmā un valsts iestāžu darbībā, neiejaucoties tiesībaizsardzības iestāžu darbā. Vislielāko rezonansi sabiedrībā ir raisījis jautājums par atbildīgajām valsts amatpersonām traģēdijas sakarā, kas minētas šajā galaziņojumā. Latvijā, atšķirībā no citām valstīm, nav pierasts pie atbildības saukt premjerministrus, ministrus un citas augstas valsts amatpersonas. Diemžēl varbūt arī tāpēc mēs esam tur, kur mēs esam - vieni no pēdējiem Eiropas Savienības valstu sarakstā gan labklājības, gan korupcijas apkarošanas, gan citādā ziņā. Un te mēs nonākam pie jautājuma par politisko atbildību. Kas ir politiskā atbildība? Kurš ir politiski atbildīgs? Var piekrist tam, ka tie ir smagi jautājumi. Interpretācijas un atbildes var būt vairākas, tomēr nedrīkst pieļaut to, ka Latvijas valsts varas realizētāji, gan bijušie, gan esošie, atsakās atbildēt par savu politisko rīcību. Šīm amatpersonām ir jārīkojas atbilstoši Latvijas valsts un tautas interesēm, pretējā gadījumā tām ir jārēķinās ar negatīvām sekām, tajā skaitā nosodījumu un varas zaudēšanu. Nevienam nevajadzētu būt šaubām par to, ka deputāti ir politiski atbildīgi Latvijas tautas priekšā. Tāpat visiem vajadzētu zināt to, ka Ministru kabineta locekļi ir politiski atbildīgi Saeimas priekšā. Nedrīkst arī aizmirst par pašvaldību amatpersonu politisko atbildību attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju priekšā, tāpēc es uzsvēršu - Latvijas valsts varas realizētājiem ir jābūt politiski atbildīgiem par savu rīcību. Pamatojoties uz šo principu, izmeklēšanas komisija ir identificējusi vairākas šādas politiski atbildīgas personas. Godātie kolēģi, ar šiem politiski atbildīgajiem, kurus izmeklēšanas komisija ziņojumā ir uzskaitījusi, tad arī sākšu. Kā norādījis Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits: “Šī traģēdija pēc būtības ir nepārdomātu likumdošanas izmaiņu radīta riska realizācija.” Šos likumdošanas riskus realizēja konkrēti cilvēki un konkrētas institūcijas. Sākšu ar institūcijām un noslēgšu ar amatpersonām. Valsts būvinspekcijas likvidācija 2009.gadā ievērojami samazināja būvniecības uzraudzību, tādējādi palielinot Zolitūdes traģēdijas iespējamību. Par Valsts būvinspekcijas likvidāciju solidāra atbildība ir jāuzņemas 9.Saeimai un tās apstiprinātajai valdībai, bet it sevišķi Ekonomikas ministrijai, kas, būdama atbildīgā par būvniecības jomu, iniciēja Valsts būvinspekcijas likvidāciju. Šeit īpaši ir izceļamas tās personas, kuras kā morāli un politiski atbildīgi indivīdi bija spējīgas izdarīt izvēli un ietekmēt politiskos un administratīvos procesus būvniecības jomā. Izmeklēšanas komisija ir nosaukusi sekojošas amatpersonas - bijušo Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, bijušos ekonomikas ministrus Arti Kamparu un Danielu Pavļutu, kā arī šo ministru darbības laikā darbojošos Ekonomikas ministrijas valsts sekretārus Anriju Matīsu un Juri Pūci. Ņemot vērā, ka Rīgas pilsētas pašvaldībā pastāvošā būvniecības uzraudzības sistēma lielveikala celtniecības laikā bija neefektīva un nevajadzīgi sadrumstalota, izmeklēšanas komisija par politiski un morāli atbildīgiem ir atzinusi arī Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāju Ingusu Vircavu. Jāteic, ka ziņojumā ir arī “baltie tēli” - tie atbildīgie valstsvīri, kuri centās būvniecības valsts kontroles vājināšanu kavēt, lai, iespējams, novērstu šo asiņaino traģēdiju. Tā, piemēram, Ministru kabineta sēdē, kurā tika pieņemts lēmums par Valsts būvinspekcijas likvidāciju, toreizējais ministrs, tagadējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis norādīja, ka tas nav tālredzīgs lēmums. Dažus gadus vēlāk, vēl pirms traģēdijas, atsevišķi deputāti - atkal Raimonds Vējonis, kā arī Andris Bērziņš, Ingmārs Līdaka un citi deputāti - rosināja atjaunot Valsts būvinspekciju. Bet Saeimas vairākums nolēma citādi. Vēlreiz atgādinu: ar faktisko un juridisko apstākļu detalizētu izklāstu varat iepazīties galaziņojumā, kas jums ir priekšā. Tagad par galveno, kas ziņojumā ir secināts ārpus iepriekš minēto jautājumu izklāsta. Komisija ir formulējusi virkni priekšlikumu normatīvā regulējuma un valsts un pašvaldību iestāžu darba uzlabošanai. Būvniecības nozares mērķtiec��gai vadīšanai Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām ir jāizstrādā būvniecības politikas plānošanas dokuments tuvākajiem gadiem. Iepriekšējie politikas plānošanas dokumenti - Būvniecības nozares attīstības pamatnostādnes 2009.-2013.gadam un Būvniecības nozares attīstības pamatnostādnes 2011.-2015.gadam - tā arī netika pieņemti. Tas ir novedis pie tā, ka nozare, kura veido 7 procentus no valsts iekšzemes kopprodukta, bet kura netieši ietekmē vismaz 30 procentus no tā, jau vairākus gadus ir palikusi bez politikas plānošanas dokumenta; tas ir tiešā veidā atspoguļojies jaunajā Būvniecības likumā un tam pakārtoto Ministru kabineta noteikumu kvalitātē jeb, precīzāk izsakoties, brāķī. Ir jāizstrādā un jāpieņem grozījumi Būvniecības likumā, pastiprinot prasības būvprojektu ekspertīzei un būvju ekspluatācijas drošībai, kā arī palielinot būvniecības procesa dalībnieku atbildību visā būvniecības procesā. Būvniecības likumā un tam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos ir jāprecizē publiskas ēkas jēdziens, jānosaka pienākums informēt sabiedrību par būvatļaujas nosacījumu izpildi, kā arī jānovērš terminoloģiskas neprecizitātes. Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības jomā ir nepieciešams noteikt, ka būvdarbu veicējam (ģenerāluzņēmējam) jāuzņemas galvenā atbildība par neatbilstoša būvizstrādājuma iestrādāšanu būvē. Ir jānosaka administratīvā atbildība par atsevišķu prasību neizpildīšanu, kā arī jāprecizē kārtība, kādā būvvalde atļauj turpināt būvdarbus, kad tie ir apturēti. Internetā ir jāizveido datubāze, kurā būtu pieejama informācija par būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju, par kritērijiem, pēc kuriem tā jāvērtē, kā arī cita nepieciešamā informācija. Jāpalielina arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra kapacitāte. Par minēto pasākumu nepieciešamību liecina fakts, ka 2014.gadā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir pārbaudījis 582 būvizstrādājumus, 277 būvizstrādājumu modeļiem konstatējot neatbilstības, bet pusē no veiktajām ekspertīzēm konstatētas neatbilstības deklarētajām būvizstrādājumu īpašībām. Publiskā iepirkuma procedūrā dominējošais zemākās cenas kritērijs, nekvalificētu apakšuzņēmēju algošana iepirkuma prasību izpildei, iepirkuma līgumu nesankcionēta grozīšana pēc uzvaras konkursā būtiski samazina būvju kvalitāti un drošumu. Nepieciešams izstrādāt vadlīnijas saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvērtēšanai, paaugstinot iepirkuma speciālistu kvalifikāciju, kā arī ieviest drošības naudas iemaksu par sūdzību izskatīšanu Iepirkumu uzraudz��bas birojā. Lielāku iepirkumu veikšanai ieteicams izveidot centralizētas iepirkuma institūcijas. Lielā mērā tieši no Saeimas, no jums, būs atkarīgs tas, vai publisko iepirkumu procedūra nodrošinās drošu būvniecību, jo drīzumā Saeimai būs jāizskata un jāpieņem jauns Publisko iepirkumu likums. Būvniecības informācijas sistēma pašreizējā attīstības stadijā nenodrošina informāciju par būvniecības procesā esošajiem objektiem, tādēļ ir nepieciešams nekavējoties rast resursus informācijas sistēmas tālākai attīstībai. Lai arī valsts finansiālās iespējas, protams, nav bezgalīgas, tomēr sistēmas tālāka attīstīšana vistiešākajā veidā ir saistīta ar pašvaldību būvvalžu un Būvniecības valsts kontroles biroja darba efektivizēšanu. Būvspeciālistu profesionālās augstākās izglītības programmās jāsamazina nespecializācijas priekšmetu īpatsvars, jāizstrādā mehānisms, kā ierobežot augstskolu administratīvos tēriņus, jānosaka, ka studentiem izvēles priekšmeti jāizvēlas kādā konkrētā būvniecības specializācijas jomā. Kā precīzi norādījis komisijas loceklis Aleksejs Loskutovs, pašreizējā izglītības sistēma nodrošina “plaša profila diletantu”, nevis kvalificētu būvspeciālistu sagatavošanu. Lai arī komisija atzīst, ka traģēdijas ietekmē pārveidotā būvspeciālistu sertifikācijas kārtība ir ievērojami labāka par iepriekšējo, tomēr tajā ir jāveic vēl vairāki uzlabojumi. Būvspeciālistu sertifikācijas funkcija ir jādeleģē ar Būvniecības likumu, nevis ar deleģēšanas līgumiem, jo pašlaik pastāv iespēja izveidot sertifikācijas institūciju, kura ir ieinteresēta nevis speciālistu kompetencē un atbildībā, bet gan sev izdevīgu nosacījumu piemērošanā sertificētajām personām. Tāpat sertifikācijas institūcijām jāparedz tiesības anulēt sertifikātus gadījumos, kad tās konstatē rupjus profesionālās darbības pārkāpumus. Normatīvajos aktos ir jānoteic, ka būvprojekta ekspertīzes veicējiem ir jābūt pieredzei to būvju projektēšanā, kurām ekspertīze noteikta kā obligāta, un attiecībā uz šiem speciālistiem jāietver prasība par profesionālās darbības un ētikas pārkāpumu nepieļaujamību. Traģēdijas ietekmē izveidotā Būvniecības valsts kontroles biroja funkcijas būtu paplašināmas, nosakot šo biroju par pirmstiesas strīdu risināšanas iestādi un uzliekot tam par pienākumu organizēt regulāras pašvaldību būvinspektoru apmācības. Turklāt jānorāda, ka jau pie esošo funkciju apjoma birojam nav pietiekama finansējuma. Ir jāstiprina pašvaldību būvvalžu kapacitāte un jāpaplašina to pilnvaras, tajā pašā laikā jācenšas būtiski nepalielināt tām uzdoto funkciju apjomu. Viens no iespējamiem risinājumiem kapacitātes stiprināšanai ir apvienoto būvvalžu veidošana, jo Latvijā ir arī tādas būvvaldes kā Rugāju novada pašvaldības vai Jaunpils novada pašvaldības būvvaldes, kur gada laikā tiek izskatītas attiecīgi septiņas un 11 būvatļaujas, kamēr citos novados būvinspektori ir pārslogoti. Nepieciešams normatīvi noteikt atbildību un sankcijas par vides pieejamības prasību neievērošanu visās būvniecības procesa stadijās, kā arī ieviest identifikācijas kartes visiem būvniecībā nodarbinātajiem, lai panāktu būvdarbu drošu izpildījumu un samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecībā. Lai arī komisijai nav tiešu pierādījumu, tomēr nav šaubu, ka viens no aspektiem, kas nelabvēlīgi ietekmējis Būvniecības likuma saturu, ir bijis būvnieku lobijs. Tāpēc beidzot ir jāpieņem lobēšanas atklātības likums, kā arī jāievieš publisks lobētāju reģistrs. Par spīti tam, ka būvniecībā pastāv ļoti augsts korupcijas risks, korupcija privātajā sfērā vispār netiek apkarota. Ņemot vērā KNAB specializēšanos ar korupciju saistītu noziegumu atklāšanā, par atbildīgo iestādi korupcijas apkarošanai privātajā sektorā arī ir jānosaka KNAB, jo tikai šai iestādei ir nepieciešamā kapacitāte un pieredze šādu sarežģītu noziegumu atklāšanā. Saeimā ir jāizveido likumdošanas analītiskais dienests, ietverot tajā pirmslikumdošanas un pēclikumdošanas novērtēšanas sistēmu. Pašlaik deputātiem nākas paļauties uz Ministru kabineta sniegto analīzi, jo citas nemaz nav. Parlaments, kam, no teorijas viedokļa, būtu jākontrolē valdība, pats iet pilnīgā valdības pavadā. To spilgti pierāda manis jau minētā Ekonomikas ministrijas iniciētā Valsts būvinspekcijas likvidācija 2009.gadā. Diemžēl Saeimā toreiz neviens neparedzēja šī lēmuma tālejošās sekas un kļūda tika labota tikai pēc pieciem gadiem uz Zolitūdes traģēdijas fona. Turklāt mūsu parlaments, Saeima, Eiropā ir gandrīz vienīgais parlaments, kurā šāds likumdošanas analīzes dienests nav izveidots. Katastrofu pārvaldīšanas koordinācijā starp valsts un pašvaldību iestādēm pastāv neskaidrības, tāpēc nepieciešams noteikt kompetento iestāžu skaidru un vienveidīgu rīcību ārkārtējās situācijās, precizējot hierarhiju starp iesaistītajām pusēm un vienlaikus palielinot pašvaldību uzdevumus katastrofu seku novēršanas procesā. Nepieciešams arī optimizēt pašvaldību civilās aizsardzības komisiju skaitu, lai palielinātu pašvaldību finansiālās iespējas reaģēt uz iespējamām katastrofām. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta materiāltehniskais nodrošinājums ir zems. Nepieciešams ne tikai steidzami atjaunot un modernizēt vairākus ugunsdzēsības depo un speciālo tehnisko aprīkojumu glābējiem, bet arī veicināt iedzīvotāju ar plašām prasmēm apzināšanu un iesaistīšanu glābšanas darbos. Jāmodernizē civilās trauksmes apziņošanas sistēma, ieviešot šūnu apraides sistēmu iedzīvotāju informēšanai ārkārtējos gadījumos. Jānodrošina sabiedrībai iespējas ziņot par konstatētajiem tiesību un ētikas normu pārkāpumiem, jāievieš efektīvs mehānisms trauksmes cēlēju tiesiskajai aizsardzībai. Šim nolūkam valsts iestādēm jānodrošina “vienas pieturas princips”, personai ziņojot par pārkāpumiem; jāparedz konfidenciāli ziņošanas kanāli, skaidri jānosaka iesniegumu izskatīšanas kārtība, jāveicina sabiedrības informētība par trauksmes celšanas iespējām un uzticēšanās valsts reaģēšanai uz iesniegumiem, nodrošinot nepieciešamo tiesisko aizsardzību un juridisko palīdzību trauksmes cēlējiem. Tomēr atsevišķs likums trauksmes cēlēju aizsardzībai nav nepieciešams, jo, kā liecina pašvaldību sniegtā informācija, sūdzības visbiežāk ir saistītas ar blakus esošu nekustamo īpašumu īpašnieku savstarpēju izrēķināšanos, nevis ar būvniecības jomas drošības jautājumiem. Nepieciešams noteikt skaidras vadlīnijas sociālās palīdzības sniegšanai ārkārtējās situācijās; valstij ir jāuzņemas koordinējošā loma palīdzības sniegšanā, tādējādi novēršot palīdzības pārklāšanos. Veselības ministrijai jāizstrādā valsts mēroga plāns medicīniskās palīdzības sniegšanai traumatizējošu notikumu un katastrofu gadījumos dažāda apjoma cietušo grupām, jāizveido kompetentu krīzes speciālistu saraksts. Tieslietu ministrijai jāizstrādā grozījumi normatīvajos aktos, pielāgojot personas datu aizsardzības prasības ārkārtēju situāciju vajadzībām. Savukārt Labklājības ministrijai jānosaka principi, pēc kuriem arī citas sabiedrības grupas, piemēram, Talsu traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki, varētu pretendēt uz nodokļu atvieglojumiem. Un nobeigumā... Nu, es biju ļoti lakonisks. Un nobeigumā jāteic, ka par policijas veikto izmeklēšanu komisija secina, ka kriminālprocesa pašreizējā stadijā nav pamata pārmest Valsts policijai lēnu izmeklēšanu. Par izmeklēšanas kvalitāti varēs spriest tikai pēc tiesas procesa noslēguma. Paldies, ka uzklausījāt!".
2015_11_05_327-seq251 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Agešina priekšlikumu, kuru, kā jau Bērziņa kungs teica, komisija nav atbalstījusi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts. (Dep. I.Zariņš: “Pārbalsojam vēlreiz!”) Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt pēdējo šodienas sēdes darba kārtības punktu, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Smiltēna, Āboltiņas, Abu Meri, Loskutova un Šadurska - iesniegumu ar lūgumu turpināt šodienas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Līdz ar to nākamais darba kārtības punkts - “Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā galaziņojums”. Komisijas vārdā - deputāts Ringolds Balodis.".
2015_11_05_327-seq250 spokenText "Kolēģi! Atgādinu, ka šis priekšlikums bija saistīts ar deputāta Agešina iesniegto 1.priekšlikumu, kurš netika atbalstīts un kurš paredzēja to, ka tiesvedībā pieņemtas lietas nodošana citai tiesai var notikt tikai ar prasītāja rakstveida piekrišanu. Tāda bija šī priekšlikuma būtība. Paldies.".
2015_11_05_327-seq249 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Gunta Belēviča saukšanai pie administratīvās atbildības” (reģistrācijas Nr.245/Lm12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 6. Lēmums pieņemts. Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Smiltēna, Šadurska, Āboltiņas, Abu Meri un Judina - parakstītu iesniegumu ar lūgumu veikt atkārtotu balsojumu par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” 2.priekšlikuma atbalstīšanu vai neatbalstīšanu saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 142.pantu, jo balsojumā, iespējams, piedalījās deputāti, kas neatradās zālē. (No frakcijas SASKAŅA: “Ūūū!”) Vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildumi. Līdz ar to šis jautājums mums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai veikt pārbalsojumu jeb atkārtotu balsojumu par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” 2.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 33, atturas - nav. Tātad šis priekšlikums tiks pārbalsots. Vai kāds no komisijas vēlas vēlreiz atgādināt, par ko bija 2.priekšlikums? (Zālē troksnis.) Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš, kas bija referents par šo likumprojektu.".
2015_11_05_327-seq248 spokenText "Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir izskatījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu ar lūgumu piekrist 12.Saeimas deputāta Gunta Belēviča saukšanai pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.28 panta (par neatļauta amata neizbeigšanu likumā noteiktajā termiņā) un 166.30 panta (par likumā noteikto valsts amatpersonu amata savienošanas ierobežojumu pārkāpšanu, kā arī par valsts amatpersonu funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā). Guntis Belēvičs kā veselības ministrs, realizējot amata pilnvaras un 2015.gada 6.maijā izdodot rīkojumu Nr.66 “Par Farmācijas jomas konsultatīvās padomes personālsastāva apstiprināšanu” un 2015.gada 9.jūnijā izdodot rīkojumu Nr.77 “Par Farmācijas jomas konsultatīvās padomes personālsastāva apstiprināšanu”, veica darbības, kas ietekmē vai varētu ietekmēt viņa radinieka, dēla Artūra Belēviča, personiskās vai mantiskās intereses interešu konflikta situācijā, un pārkāpa likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.1 panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu, kā arī neinformēja augstāko valsts amatpersonu vai koleģiālo institūciju par paša un savu radinieku mantisko vai citu personisko ieinteresētību tādas darbības veikšanā, kura ietilpst viņa amata pienākumos, un tādējādi neievēroja 201.panta pirmajā daļā noteiktos ierobežojumus. Komisija nolēma atbalstīt 12.Saeimas deputāta Gunta Belēviča saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu un virzīt lēmuma projektu izskatīšanai Saeimas sēdē. Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.".
2015_11_05_327-seq247 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valstij piederošo 75% bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā darbības laika pagarināšanu līdz 2015.gada 18.decembrim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Gunta Belēviča saukšanai pie administratīvās atbildības” (reģistrācijas Nr.245/Lm12). Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
2015_11_05_327-seq246 spokenText "Labdien! Cienījamie kolēģi! Parlamentārās izmeklēšanas komisija par “Citadeles” akciju pārdošanas procesu ir sagatavojusi savu galaziņojuma projektu, un konceptuāli mēs esam komisijā izvērtējuši arī šo galaziņojuma projektu, taču tad, kad mēs sākām apspriest konkrēto redakciju, kolēģi komisijas sēdē ierosināja tomēr lūgt Saeimu pagarināt komisijas darbības laiku līdz šī gada 18.decembrim. Kāpēc? Tāpēc, ka, protams, varētu nobalsot un pieņemt galaziņojumu, kurā saturiski viss varētu būt kārtībā, taču mēs gribam padarīt savu darbu korekti. Arī tajās situācijās, kur mums var būt redakcionāli strīdi, dažkārt šie redakcionālie strīdi, šķiet, pavērš konkrēto formulējumu citādi. Otrkārt. Komisijas locekļi ierosināja lūgt šo termiņa pagarinājumu vēl arī tā iemesla dēļ, ka pēdējā mēneša laikā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aktīvi strādāja ar budžeta likumprojektu paketi un, visticamāk, visu novembra mēnesi vēl ļoti intensīvi strādās. No 11 komisijas locekļiem pieci vienlaikus ir arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi. Proti, lai godīgi un pilnvērtīgi varētu pabeigt darbu pie izmeklēšanas komisijas galaziņojuma projekta, mēs lūdzam pagarināt šo termiņu, lai pilnvērtīgi darbu varētu izdarīt pirmajās decembra nedēļās. Aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.".
2015_11_05_327-seq245 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Gunta Belēviča saukšanai pie administratīvās atbildības” (reģistrācijas Nr.241/Lm12). Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valstij piederošo 75% bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā darbības laika pagarināšanu līdz 2015.gada 18.decembrim”. Komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.".
2015_11_05_327-seq244 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka sagatavoti divi lēmuma projekti par deputātu Gunti Belēviču. Gribu vienkārši pievērst jūsu uzmanību ziņojumam un izdalītajiem materiāliem. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir izskatījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu ar lūgumu piekrist 12.Saeimas deputāta Gunta Belēviča saukšanai pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30 panta par veiktajām darbībām, kas ietekmē vai varētu ietekmēt viņa radinieku personiskās vai mantiskās intereses interešu konflikta situācijā. Guntis Belēvičs, kā veselības ministrs realizējot amata pilnvaras, izdeva rīkojumu par dienesta pārbaudes veikšanu par Zāļu valsts aģentūras darbību - informācijas izsniegšanu komersantiem - un pieņēma lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu, un tādējādi pārkāpa likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.panta pirmo daļu. Komisijā balsojot, balsis sadalījās: četri deputāti nobalsoja “par”, četri - atturējās. Līdz ar to komisijā lēmuma projekts neguva atbalstu un tiek virzīts izskatīšanai Saeimas deputātiem.".
2015_11_05_327-seq243 spokenText "12.novembris. Deputāti neiebilst. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”. Lēmuma projekts “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Gunta Belēviča saukšanai pie administratīvās atbildības” (reģistrācijas Nr. 241/Lm12). Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
2015_11_05_327-seq242 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam - šā gada 12.novembris.".
2015_11_05_327-seq241 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
2015_11_05_327-seq240 spokenText "Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi un sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likumā”. Likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likuma atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra regulai Nr.1302/2013. Priekšlikumu iesniegšanas termiņā neviens priekšlikums netika iesniegts. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.".
2015_11_05_327-seq239 spokenText "10.decembris. Deputāti piekrīt. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likumā”, otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.".
2015_11_05_327-seq238 spokenText "Termiņš priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam - 10.decembris.".
2015_11_05_327-seq237 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Enerģijas dzērienu aprites likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
2015_11_05_327-seq236 spokenText "Paldies. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
2015_11_05_327-seq234 spokenText "Un 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums izņemt laukā normu, kura noteic, ka likums stājas spēkā 2014.gadā. Arī ir atbalstīts.".
2015_11_05_327-seq232 spokenText "9. - Ministru prezidentes Straujumas kundzes priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.".
2015_11_05_327-seq230 spokenText "8. - Ministru prezidentes priekšlikums, kas paredz izņemt 6.pantu, kurā ir runa par uzraudzību un kontroli. Arī šis priekšlikums ir atbalstīts, jo attiecīgās normas jau ir pārceltas uz citu pantu.".
2015_11_05_327-seq228 spokenText "7. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas arī saistīts ar reklāmas ierobežojumiem. Komisijā atbalstīts.".
2015_11_05_327-seq226 spokenText "6. - Ministru prezidentes Straujumas kundzes priekšlikums par enerģijas dzērienu reklāmas ierobežojumiem. Atbalstīts.".
2015_11_05_327-seq224 spokenText "5. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas noteic, ka aizliegts iesaistīt enerģijas dzērienu apritē personas, kuras jaunākas par 18 gadiem. Arī atbalstīts.".
2015_11_05_327-seq222 spokenText "Paldies. 4. - Ministru prezidentes Straujumas kundzes priekšlikums, kas precizē apriti. Arī tas komisijā atbalstīts.".
2015_11_05_327-seq221 spokenText "Godātie kolēģi, vai kāds no deputātiem uzstāj uz balsojumu? Neuzstāj, tātad komisijas priekšlikums ir atbalstīts. Turpinām ar 4.priekšlikumu.".
2015_11_05_327-seq220 spokenText "Komisija aicina arī atbalstīt šo definīciju, kas noteic likuma mērķi.".
2015_11_05_327-seq219 spokenText "Paldies. Es aicinu tomēr ievērot atvēlētās piecas minūtes. Debates beidzam! Vai komisijas vārdā kas piebilstams?".
2015_11_05_327-seq218 spokenText "Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Visā pasaulē arvien pieaug to bērnu un pusaudžu skaits, kuri ik dienu uzturā lieto bezalkoholiskos dzērienus, kas satur kofeīnu un cukuru; to skaitā ir arī enerģijas dzērieni. Saskaņā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes jeb EFSA 2015.gada maija atzinumā minēto Eiropas Savienības valstīs enerģijas dzērienus visvairāk - 68 procentus - uzturā iekļāvuši 10 līdz 18 gadus veci pusaudži; no tiem 41 procents enerģijas dzērienus lieto saistībā ar fiziskām aktivitātēm. Enerģijas dzērieni nereti tiek lietoti kopā ar alkoholu; tas palielina alkohola atkarības risku. Kā zināms, enerģijas dzērienu galvenā sastāvdaļa ir kofeīns, bet tie satur arī citas bioloģiski aktīvas un stimulējošas vielas - taurīnu, gvarānu, ginka ekstraktu, žeņšeņu un citas vielas, kā arī B grupas vitamīnus. Mēs esam pieraduši daudzas no šīm vielām tablešu, kaplešu un citos zāļu formu veidos redzēt aptieku plauktos. Lai arī kofeīns mums ir labi zināma un izpētīta viela, kuru uzņem uzturā ar pārtiku, tomēr kofeīnu un citu stimulējošo vielu kumulatīvā ietekme uz bērnu un pusaudžu organismu joprojām nav pietiekoši izpētīta. Lai saskaņā ar normatīvajiem aktiem informētu patērētāju, ražotāji uz enerģijas dzērienu iepakojumiem norāda tajos esošo bioloģiski aktīvo vielu ieteicamo diennakts devu. Tātad uz katra iepakojuma... uz katras bundžiņas rāmītī ir norādīti burti IDD - ieteicamā diennakts deva -, tas ir jēdziens farmakoloģijā. Ražotāji zina... (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.) Ražotāji zina, ka pārsniegt ieteicamo diennakts devu nav labi, jo tās ir bioloģiski ļoti aktīvas vielas. Un šajā gadījumā tātad ražotājs pārliek lietošanas atbildību un šo devu ievērošanu uz nepilngadīgu patērētāju. Bērni nav spējīgi izvērtēt šīs devas un šo vielu ietekmi uz viņu organismu. Kolēģi, saskaņā ar šī gada EFSA ziņojumu 24 procenti pusaudžu, kuri ikdienas uzturā iekļauj enerģijas dzērienu, vienā lietošanas reizē patērē vismaz trīs iepakojumus, kas summējoties vairākkārt pārsniedz kofeīna un citu bioloģiski aktīvo vielu ieteicamo devu dienā. Saskaņā ar zinātniskajiem pētījumiem šāds kofeīna daudzums vienā lietošanas reizē var izraisīt bērnu uzvedības izmaiņas, piemēram, palielināt uzbudinājumu, aizkaitināmību, nervozitāti, nemieru un citas izpausmes. Savukārt, ikdienā lietojot enerģijas dzērienus lielos daudzumos, var tikt veicināts paaugstināts asinsspiediens, kā arī var tikt veicināta sirds un asinsvadu traucējumu attīstība. Kolēģi, arī Latvijā bērnus un pusaudžus arvien vairāk piesaista enerģijas dzērienu iepakojumu izskats, reklāma, šo dzērienu saldā garša un gāzētā dzēriena dotais atspirdzinājums. Enerģijas dzērieniem parasti lielā daudzumā tiek pievienots cukurs, sula un pārtikas piedevas, tādas kā saldinātāji, kas mazina kofeīna rūgtumu, un tas veicina enerģijas dzērienu lielāku patēriņu bērnu un pusaudžu vidū. Latvijas Veselības ministrija ir saņēmusi sūdzības no vecākiem par enerģijas dzērienu izplatīšanu bērniem līdz 18 gadu vecumam, tostarp šā gada 31.augustā tika saņemta sūdzība no bērnu vecākiem par bezmaksas enerģijas dzērienu izplatīšanu kinoteātrī filmas seansa laikā, kas paredzēts bērniem no 12 gadu vecuma. Kinoteātrī enerģijas dzērieni tika novietoti uz apmeklētāju krēsliem, sniedzot iespēju bērniem un pusaudžiem nekontrolēti, bez vecāku uzraudzības, izdzert vienu vai vairākus enerģijas dzērienu iepakojumus. Tādējādi bērni, kas ir neaizsargātākā mūsu sabiedrības daļa, tiek pieradināti pie šiem dzērieniem, kas pēc būtības viņu organismam nav nepieciešami. Un tiek veicināta palielināta kofeīna un citu stimulējošo vielu, kā arī vitamīnu, cukura, saldinātāju un citu vielu uzņemšana lielos daudzumos. Apzinoties enerģijas dzērienu iespējamo ietekmi uz bērnu un pusaudžu veselību, atsevišķas Eiropas Savienības dalībvalstis, piemēram, Lietuva, jau ir noteikušas ierobežojumus un aizliegumus enerģijas dzērienu mazumtirdzniecībai nepilngadīgām personām. Arī Latvijā daži mazumtirdzniecības veikalu tīkli ir izrādījuši iniciatīvu un kopš pagājušā gada beigām vairs neizplata enerģijas dzērienus personām, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu. Attiecībā uz likumprojektu “Enerģijas dzērienu aprites likums” savu atbalstu ir paudusi Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija, Latvijas Uzturzinātnes speciālistu biedrība un Latvijas Sabiedrības veselības asociācija. Tāpat likumprojekta tālāku virzību atbalsta Veselības ministrija. Augsti godātie Saeimas deputāti! Šodien es aicinu jūs ar atbildību par mūsu bērniem, viņu veselību un mūsu tautas nākotni atbalstīt likumprojektu “Enerģijas dzērienu aprites likums” otrajā lasījumā, izprotot šā likuma mērķi. Paldies.".
2015_11_05_327-seq217 spokenText "Sākam debates. Debatēs vārds veselības ministram Guntim Belēvičam.".
2015_11_05_327-seq216 spokenText "3. - atbildīgās komisijas priekšlikums par likuma mērķi. Likuma mērķis likumā ir mainīts un definēts ļoti konkrēti: “Likuma mērķis ir aizsargāt cilvēka veselību no enerģijas dzērienu nelabvēlīgās ietekmes uz organismu.” Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.".
2015_11_05_327-seq214 spokenText "2. - atbildīgās komisijas priekšlikums par šo pašu tēmu. Protams, atbalstīts.".
2015_11_05_327-seq212 spokenText "Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Enerģijas dzērienu aprites likums”. Komisijā saņemti 10 priekšlikumi, un tie visi lielākā vai mazākā mērā tika atbalstīti komisijā. 1.priekšlikums - Ministru prezidentes Straujumas kundzes priekšlikums par enerģijas dzērienu definīciju. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.".
2015_11_05_327-seq211 spokenText "1.decembris. Deputāti neiebilst. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Enerģijas dzērienu aprites likums”, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.".
2015_11_05_327-seq210 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.decembris.".
2014_11_13_269-seq20 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.decembris.".
2015_11_05_327-seq209 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
2015_11_05_327-seq206 spokenText "Un arī 4.priekšlikums ir Iesalnieka kunga priekšlikums, kas ir tehnisks un kas šos grozījumus saskaņo ar Eiropas Savienības direktīvu.".
2015_11_05_327-seq204 spokenText "3. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Iesalnieka priekšlikums, kas papildina pantu par to, kas pienākas apcietinātajam, ar vārdiem “psiholoģiskā aprūpe”. Komisija atbalstīja.".
2015_11_05_327-seq202 spokenText "Arī 2.priekšlikums ir no Saeimas Juridiskā biroja. Komisijā atbalstīts.".
2015_11_05_327-seq200 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Aicinu izskatīt likumprojektu “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”. Otrajam lasījumam ir iesniegti četri priekšlikumi. 1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Atbalstīts.".
2015_11_05_327-seq199 spokenText "10.novembris. Deputāti neiebilst. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”, otrais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.".
2015_11_05_327-seq198 spokenText "Šā gada 10.novembris.".

first
previous
next