Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2013_01_24-seq208 spokenText "Paldies. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.februāris.".
• 2013_01_24-seq206 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.marts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
• 2013_01_24-seq205 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.marts.".
• 2013_01_24-seq204 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2013_01_24-seq203 spokenText "Jā, kolēģi, par šo jautājumu jau bija diezgan plašas diskusijas, un, kā es jau teicu, šis sākotnējais risinājums, vismaz komisijas deputātu vērtējumā, nebija pilnībā apmierinošs, bet tajā pašā laikā bija norādes uz to, ka Tieslietu ministrijas piedāvātais risinājums ir solis pareizajā virzienā. Tātad, ja mēs tagad neatbalstīsim šo likumprojektu, tad šī situācija paliks tāda, kāda tā jau ir, un šis slogs daudzdzīvokļu māju īpašniekiem arī nesamazināsies. Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2013_01_24-seq202 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Debates slēdzu. Bija jau āmura piesitiens... (Dep. S.Dolgopolovs nokavējis pieteikšanos debatēm.)".
• 2013_01_24-seq201 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es uzskatu, ka šis risinājums nepalīdzēs dalītā īpašuma problēmu risināšanā, jo esošā likuma redakcija nosaka, ka ir tieši 6 procentu lieli maksājumi no kadastra vērtības par šo zemes īpašuma nomu, savukārt šī redakcija nosaka, ka tie ir līdz 6 procentiem, un paredz arī tiesu darbus. Kā mēs zinām, tiesu darbi vienmēr ievelkas vairāku gadu garumā, un par to nākas maksāt pašiem cilvēkiem, tāpēc es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, jo uzskatu, ka ir jāmeklē kādi cita veida risinājumi šai problēmai, turpretī šis nu nekādā veidā nevar būt risinājums tiem cilvēkiem, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās un kuriem ir tieši tā īpatnējā īpašuma situācija, ka zeme, uz kuras atrodas viņu māja, nav viņu īpašumā. Tā ka, es domāju, te drīzāk ir jāmeklē cita veida izeja, nevis šāda. Aicinu neatbalstīt. Paldies.".
• 2013_01_24-seq199 spokenText "Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un atbalstījusi likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. Runa ir par tā saukto dalīto īpašumu, par dalītā īpašuma problēmu, par kuru komisijā bija plašas diskusijas, jo, jāsaka, praktiski nevienu deputātu šis risinājums pilnībā neapmierina, bet vismaz ir panākta vienošanās par to, ka tie ir soļi pareizajā virzienā, un komisija turpinās strādāt pie tā, lai pilnveidotu šo risinājumu.".
• 2013_01_24-seq198 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29.janvāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.".
• 2013_01_24-seq197 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29.janvāris.".
• 2013_01_24-seq196 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2013_01_24-seq195 spokenText "Ministru kabineta noteikumi paredz mainīt Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra nosaukumu un pārdēvēt to par Latvijas Nacionālo kultūras centru, un tāpēc, ņemot vērā nosaukuma maiņu, ir nepieciešams veikt grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vienbalsīgi pirmajam lasījumam atbalstīja šos grozījumus mūsu komisijas sēdē, es lūdzu arī jūs pievienoties un atbalstīt šā likumprojekta tālāko virzību.".
• 2013_01_24-seq194 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29.janvāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā”, pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Inguna Rībena.".
• 2013_01_24-seq193 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas datums - 29.janvāris.".
• 2013_01_24-seq192 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bibliotēku likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2013_01_24-seq191 spokenText "Godājamie kolēģi! Grozījumi precizē Bibliotēku likumā paredzēto finansēšanas modeli pašvaldību publisko bibliotēku datoru, interneta un vispārpieejamo elektroniskās informācijas resursu publiskās pieejamības nodrošināšanai atbilstoši ikgadējai valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanas praksei, kā arī nodrošina Bibliotēku likuma un likuma „Par valsts budžetu 2013.gadam” savstarpējo atbilstību. Komisija likumprojektu vienbalsīgi atbalstīja komisijas sēdē pirmajā lasījumā, un lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2013_01_24-seq190 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.februāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Bibliotēku likumā”, pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Inguna Rībena.".
• 2013_01_24-seq188 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
• 2013_01_24-seq187 spokenText "Izskatīsim likumprojektu Nr.428/Lp11. Priekšlikumi likumprojektam „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” nav iesniegti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
• 2013_01_24-seq186 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7.februāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, otrais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mihails Zemļinskis.".
• 2013_01_24-seq185 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 7.februāris.".
• 2013_01_24-seq184 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
• 2013_01_24-seq183 spokenText "Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu Nr.430/Lp11. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”. Priekšlikumi minētā likumprojekta otrajam lasījumam nav iesniegti. Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
• 2013_01_24-seq182 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 23. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”, otrais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mihails Zemļinskis.".
• 2013_01_24-seq181 spokenText "Komisijas vārdā aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.".
• 2013_01_24-seq180 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (No zāles dep. A.Bērziņš: „Nedod Dievs!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 13, atturas - 23. Priekšlikums ir atbalstīts.".
• 2013_01_24-seq179 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Labdien, es teikšu, radioklausītāji! Jā, labvakar visiem, visiem, visiem! Uzmanību! Uzmanību! Glābsim „Latvenergo”! Glābsim meža saimniekus, tas ir, mežrūpniekus, jo viņiem ir tiešām lielas problēmas un mums ar kopējiem mūsu naudas maciņiem tas būs ļoti iespējams! Mēs nobalsosim un pēc tam skaisti no sava naudas maka samaksāsim par to tarifu ar savu elektrības rēķinu. Nu, ļoti skaisti skan! Ļoti pamatoti! Visi dzird, kā mēs šeit lobējam atsevišķus pasākumus. Aicinu balsot „pret” šo pasākumu! (Aplausi.)".
• 2013_01_24-seq177 spokenText "Nu, patiešām, negaidīta jautājuma izpratne no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja puses. Kāpēc meža īpašnieks nevar nopelnīt? Es paskaidrošu! Tāpēc, ka vienam meža īpašniekam šī trase iet cauri varbūt 100 metriem, un tur ir jāpaņem, jānozāģē 30 koki, no kuriem pat viena krava nesanāk, bet kontraktoram, kurš ir noslēdzis līgumu ar „Sadales tīklu” par 100 kilometru garas trases kopšanu, tur sanāk ļoti daudzas kravas, un līdz ar to veidojas pamatīgs preces daudzums, kas jau ir pārdodams, turklāt pārdodams izdevīgi. Un man patiešām ir sāpīgi, ka no nez kaut kur sameklētiem 2 miljoniem nu jau mēs esam tikuši līdz 12 miljardiem. Un nu iznāk tā, ka šis nieka jautājums būtībā ir 12 miljardus vērts. Nu nejauciet divas lietas kopā!".
• 2013_01_24-seq175 spokenText "Kolēģi! Es runāšu ļoti īsi. Te ir izskanējušas tādas domas, ka, lūk, no tā „Latvenergo” ne tikai neko nezaudēs, bet pat nopelnīs. Kāda atklāsme! „Latvenergo” visu šo laiku pastāvēja, un neviens nekad neiedomājās, ka viņi var nopelnīt vairāk, ja tikai sāktu atpirkt kokus no meža īpašniekiem. Piedodiet, es pat negribu te runāt par kaut kādu ekonomiku, bet tas vienkārši ir absurdi - kaut ko tādu apgalvot! Ja meža īpašniekiem tas... ja no tā var nopelnīt, tad kāpēc paši meža īpašnieki negrib no tā nopelnīt, bet grib pieprasīt kompensācijas? Piedodiet, te ir kaut kāds, es nezinu, bērnudārzs tiešām... Protams, meža īpašnieki prasa kompensācijas tieši tāpēc, ka tas ir neizdevīgi, ka tur ir zaudējumi, un viņi tos zaudējumus grib pārlikt uz elektroenerģijas patērētājiem. Lūdzu, beigsim šo!".
• 2013_01_24-seq173 spokenText "Priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Neviens nevienu brīdi jau nav teicis, ka šie koki jāatstāj mežā. Taču ir vairāki risinājumi, kā to visu sakārtot. Konkrēti šis risinājums ietekmēs tarifu, taču komisijas sēdē no Ekonomikas ministrijas puses bija piedāvāti vairāki risinājumi, tajā skaitā tādi, kas neatstāj tiešu ietekmi uz tarifu. Runājot par šeit skarto tēmu, par šo vispārīgo cenu pieaugumu, kā mēs zinām, lielāko kāpumu sastāda TEC-1 un TEC-2 subsidēšana, un Olšteina kungs šeit jau minēja par Pavļuta kunga interesi. Man tikko bija saruna ar Pavļuta kungu. Viņš lūdza uzdot retorisku jautājumu Olšteina kungam: kurā laikā tad tika pieņemti šie jautājumi, kas ietekmē šobrīd šo tarifu pieaugumu? Paldies.".
• 2013_01_24-seq172 spokenText "Paldies, kolēģi! Pulkstenis ir 17.00, bet es esmu saņēmusi piecu deputātu - Smiltēna, Zaķa, Latkovska, Čaklā un Rībenas - iesniegumu ar lūgumu turpināt šā gada 24.janvāra sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ir iebildumi!”; „Man ir dibināti iebildumi!”) Deputātam Urbanovičam ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai 24.janvāra sēdi turpinātu bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 34, atturas - 1. Tātad sēde tiks turpināta bez pārtraukuma. Vienlaikus ir arī informācija, ka pulksten 17.00 bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Kā jūs redzējāt, ministri pat ieradās, bet, tā kā mēs turpinām Saeimas sēdi, tad jautājumu un atbilžu sesija tiek pārcelta uz nākamo nedēļu. Tā ka turpinām debates. Vārds Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram Vilnim Ķirsim.".
• 2013_01_24-seq171 spokenText "Kontraktori paši ir ieinteresēti, lai pastāvētu šāds... Meža īpašnieki ir ieinteresēti, jo viņi šobrīd nesaņem ne santīma par nocirstajiem kokiem. Un „Latvenergo”... „Sadales tīkls”, kurš tālāk kontraktē šos darbus... Viņiem līgumā ir jāieliek viens punkts par to, ka ir jānorēķinās ar šiem īpašniekiem, ja viņi pieprasa to, un jāorganizē šīs lietas. Līdz ar to „Latvenergo” drīzāk nevis zaudē, bet gan iegūst no tā, ka kontraktoriem būs papildu ienākumi no šo koku izvešanas, un tādā veidā „Sadales tīkls”, organizējot šo iepirkumu par līnijas tīrīšanu, varētu dabūt vēl izdevīgākas cenas par tām, kādas ir šobrīd. Starp citu, arī šīs esošās cenas būtu interesanti papētīt, jo tās ir stipri vien virs tirgus cenām. Paldies. Kolēģi, es aicinu jūs tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, jo iegūs visi - visa sabiedrība kopumā.".
• 2013_01_24-seq170 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu? Lūdzu! Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātam Edvardam Smiltēnam atļautu runāt vēl vienu minūti! Lūdzu balsošanas režīmu!... Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 2, atturas - 1. Tātad, lūdzu, turpiniet vēl minūti runāt!".
• 2013_01_24-seq169 spokenText "Lūdzu vienu minūti! (Zālē troksnis, starpsaucieni. Dep. D.Kazāka: „Beidz!”) ...kontraktori ir ieinteresēti...".
• 2013_01_24-seq167 spokenText "Nu labi! Parunāsim par nekaunību, aroganci un uzpūtību! Manuprāt, šis mēģinājums pamatot komisijā šī priekšlikuma balsojumu „pret” ar to, ka celsies elektroenerģijas tarifi, ir vienkārši absurds. Parunāsim drīzāk par to - ja jau mēs par tarifiem runājam -, lai Pavļuta kungs varbūt anulē tās atļaujas, kuras viņam ļauj anulēt, kuras ir izsniegtas zaļajai enerģijai! Vai varbūt lai viņš neizsniedz gada laikā vēl 300 atļaujas, pēc tam apvainojot citus... iepriekšējos, ka tie būtu izsnieguši atļaujas, kas kopumā veido šo saistību apjomu. Sāksim ar to daļu! Vai parēķināsim, ko dod TEC-2 kopējā bilancē! Bet, runājot par šo konkrēto lietu, es varbūt... Iepriekšējās piecās minūtēs mēģināju tā diezgan strukturēti, bet detalizēti iet... Es vienkāršošu: šeit varētu runāt par konkrētiem kokiem... Proti, tie ir 70 tūkstoši kubikmetru koksnes, kas tiek nocirsti 150 tūkstošiem cilvēku - meža īpašniekiem. Un 70 tūkstoši kubikmetru - tie ir 2 miljoni latu, par kuriem mēs varam atjaunot, apmežot 30 kvadrātkilometrus meža. Un tad ir jautājums: vai mēs atstājam tos kokus sapūt mežā vai tos „ieguldām” tautsaimniecībā? Un, ja šis priekšlikums netiks pieņemts, slikti būs visiem, izņemot „Latvenergo”. Jo „Latvenergo”... Es, runājot ar vienu no pārstāvjiem, kas bija uz komisiju atnācis, pajautāju: kāpēc ir pret? Ai, vienkārši - piedodiet par izteicienu! - būšot „čakars”! „Čakara” dēļ mēs šobrīd „noraujam” lietu, no kā var iegūt tautsaimniecība kopumā. Ja mēs šo lietu pieņemam, labi ir visiem, jo, šos kokus izvedot, nerodas zaudējumi „Latvenergo” - ne santīma! -, drīzāk ir ietaupījums, jo kontraktori ir ieinteresēti...".
• 2013_01_24-seq165 spokenText "Jā. Es pabeigšu teikumu, ja drīkst. ...ņemot vērā sabiedrības vairākuma intereses un, protams, saprotot, ka dažreiz šīs elektrības līnijas apgrūtina meža īpašniekus. Taču viņi zina, ka tā tur ir bijis un arī turpmāk būs. Tādēļ es uzskatu, ka tas ir nesamērīgi - tādu soli īstenot, liekot katram iedzīvotājam maksāt vairāk par elektrības tarifu. Paldies. (Aplausi.)".
• 2013_01_24-seq163 spokenText "Kolēģi! Šis likums ir tapis grūti, un par to ir ļoti daudz diskutēts un debatēts visā tā izstrādes gaitā. Ļaujiet jums atgādināt, ka mēs gandrīz gadu esam pie šī likuma strādājuši un pie šī konkrētā priekšlikuma uz trešo, pēdējo, lasījumu nonākuši gana interesantā veidā. Sākotnējā šā likumprojekta redakcija un priekšlikumi paredzēja normas, kas paplašinātu aizsargjoslas ap elektrolīnijām ļoti būtiskā apjomā un kopā ar visai interesantām Meža likuma normām dotu iespēju meža īpašniekiem vai meža izstrādātājiem vairāk nekā 40 tūkstošus hektāru izcirst bez jebkādām ciršanas atļaujām un bez pienākumiem pat atjaunot šo mežu. Bija daudz jāargumentē un jāpārliecina kolēģi, tajā skaitā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, ka tas nudien nav saprātīgs risinājums, jo jebkuri jautājumi ir jārisina zināma samērīguma ietvaros. Bija jāpalūkojas atpakaļ uz iepriekšējiem grozījumiem Aizsargjoslu likumā un Meža likumā un bija jāierauga, cik interesanti tas bija sakombinēts. Acīmredzot jau savulaik iepriekšējās Saeimas un valdības laikā tika paredzētas šādas kombinācijas, ka aizsargjoslās esošus kokus - ne tikai bīstamus kokus, bet jebkādus kokus - var cirst, tos neatjaunojot, un iegūt „pelēko” zonu meža apsaimniekošanā. Šo normu izdevās izņemt ārā. Tobrīd, kad sākotnēji šī aizsargjoslu ļoti būtiskā paplašināšana tika virzīta, arī Saeimas Juridiskais birojs brīdināja, ka tas varētu prasīt kādas būtiskas kompensācijas un radīt izmaksas valstij. Tobrīd tie paši kolēģi, kas šobrīd iestājas par šīm kompensācijām, ļoti aktīvi teica: nē, nē, nebūs nekādu kompensāciju, nekādu izmaksu! Tas ir sabiedriskais labums, tā ir sena... jau ilgu laiku, un vienīgā atlaide par šīm aizsargjoslām ap elektrolīnijām ir zemāks nekustamā īpašuma nodoklis, jo tur tiek samazināta kadastrālā vērtība. Bet tad, kad otrajā lasījumā tika izņemtas ārā šīs normas, ka vairs nevarēs brīvi cirst visus iespējamos kokus plašās aizsargjoslās, kad netika tik ļoti paplašinātas šīs aizsargjoslas, kā bija cerēts, tad kļuva skaidrs, ka laikam jau kaut kā tie apsolītie labumi meža īpašniekiem būs jākompensē. Ja neļausim izcirst 40 tūkstošus hektāru, nu tad samaksāsim no valsts uzņēmuma kādu kompensāciju! Nu tā - pārnestā nozīmē. Un tādēļ par tiem - tikai dažiem - kokiem, tikai bīstamajiem, ko varēs nocirst, vismaz nodrošināsim garantētu peļņu, liekot samaksāt par tiem valsts uzņēmumam „Latvenergo”. Jautājums - cik daudz? Un tas, protams, ir tāds „sīkums”, vai ne? Divi miljoni! Tikai viens procents no tarifa, bet konkrētam iedzīvotājam jau tikai kādi 0,5 procenti. Bet, ziniet, izskatās, ka tā patiešām ir tāda iešana plašiem soļiem un iepriekšējos gados atrastās zelta stīgas, medus vai piena upes tālāka izmantošana, jo, kā mans kolēģis jau teica, arī es šeit saredzu ļoti lielu saistību. Mēs esam uzklausījuši Ekonomikas ministrijas ziņojumu, ka tuvākajos gados to saistību dēļ, ko iepriekšējā periodā ļoti necaurspīdīgi uzņēmās valdības, apņemoties maksāt subsīdijas par elektrības ražošanu ne tikai no atjaunojamiem resursiem, bet arī no gāzes, tarifs pieaugs par vairāk nekā 50 procentiem mājsaimniecībām un par vairāk nekā 70 procentiem uzņēmumiem. Uz šī fona... 1 procents ir nieks uz šī fona, ka šīs uzņemtās saistības ir 12 miljardi, kas - iedomājieties! - ir krietni vairāk par to starptautisko aizdevumu, par ko mēs tobrīd diskutējām. Ļoti daudz! Bet šie 12 miljardi - tās ir uzņemtās saistības. Vai kāds no jums ir dzirdējis publiskas debates par to? Vai mūsu iedzīvotāji ir tikuši informēti iepriekšējo valdību laikā (No zāles dep. J.Reira starpsaucieni.), ka mēs tagad - hei! - uzņemsimies saistības maksāt subsīdijās 12 miljardus un jūs, mīlīši, 2030.gadā maksāsiet par 70 procentiem lielāku elektrības tarifu? Nē! Un uz šī fona tā man šķiet absolūta nekaunība, bezkaunība un neiedomājama arogance - turpināt vien soļot šajā lielajā „zelta upes” plūsmā un domāt: ja vēl vienu procentu piemetīs klāt pie 70 procentu paaugstinājuma, tad to jau īpaši vairs neatšķirs. Bet, ziniet, vienreiz ir jāpieliek punkts tik nekaunīgai rīcībai un peļņas gūšanai uz sabiedrības rēķina, jo šis ir jautājums par elektrības piegāžu drošību, kas vienmēr ir ticis risināts...".
• 2013_01_24-seq161 spokenText "Jā, nu, cienījamie kolēģi, paklausoties Vjačeslavu Dombrovski, rodas tāds iespaids, ka pāris bebru apgrauztu koku tiešām var sagraut „Liepājas Metalurgu” un visu Latvijas budžetu, un visu pārējo, ko vien var sagraut. Es saskatu šinī problēmā vienu tādu paradoksu. Raugiet, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes laikā „Sadales tīkla” pārstāvji gauži raudāja, ka viņiem tagad būšot tā kā jānodarbojas ar lietu, kurā viņiem nav absolūti nekādas pieredzes un profesionalitātes, ar lietu, kurā viņi neko nesaprot, respektīvi, ar koksnes tirgošanu. Bet viņi ļoti precīzi ir sarēķinājuši, ka radīsies zaudējumi - akurāt 2 miljoni latu gadā. Tad rodas jautājums: kā viņi to aprēķināja, ja viņi ir absolūti neprofesionāli šajā ziņā? Turpretī kokrūpnieki saka: „Viss būs kārtībā, visiem būs labi, būs pat peļņa šiem kontraktoriem.” Un tik tiešām man ir liels pamats ticēt viņiem, jo tur bija diezgan precīzi aprēķini - bija aprēķinātas celmu naudas, izvešanas izmaksas un viss pārējais. Man tomēr šķiet, ka „Sadales tīkls”, kurš atzīst savu līdzšinējo pieredzes trūkumu koksnes tirgošanā, vienkārši ir no gaisa pagrābis šo summu - 2 miljoni. Ka patiesībā ir vajadzīgs iemesls, lai paaugstinātu elektrības tarifu, un šis iemesls ir atrasts dažos bebru apgrauztos kokos. Un, ja vēl paraugās šinī redakcijā, kuru ir iesniegusi Zemkopības ministrija, tad redzams, ka tur ir skaidri un gaiši rakstīts, ka nocirsto koku atpirkšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Un šajos Ministru kabineta noteikumos šo kārtību var un vajag atrunāt gana precīzi, lai tā nebūtu tarifus graujoša, lai patiešām tā cena, par kuru tiek atpirkta šī koksne, būtu saprātīga, lai tā nebūtu pārspīlēta. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka gan kokrūpniekiem, gan arī Latvijas budžetam būs labums no tā, ka šī koksne nesapūs stigās. Mana pārliecība ir tāda. Un arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā bija vienots viedoklis, ka cirsmai, šai aizsargjoslai, pēc „Sadales tīkla” kontraktēto darbinieku vai pēc paša „Sadales tīkla” darbinieku darbības ir jābūt sakoptai. Tas nu ir skaidrs, ka nedrīkst vienkārši uztaisīt bardaku konkrēti kādam piederošā mežā un pašiem aizbraukt projām. Un tad nu ir tas stāsts, ka varbūt var sakopt šo aizsargjoslu, kurā ir veiktas darbības, un reizē kāds arī var gūt no tā peļņu. Es aicinu atbalstīt Zemkopības ministrijas priekšlikumu. Paldies.".
• 2013_01_24-seq159 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man bija licies, ka Vjačeslavs Dombrovskis orientējas tajās lietās, par kurām viņš runā. Bet te sanāk drusku citādāk, jo... nu, es jums ieteiktu... ieteiktu pirmām kārtām jūsu ekonomikas ministram izvērtēt un valdībā iesniegt jau sen neiesniegto informatīvo ziņojumu par fosilo resursu ietekmi uz elektroenerģijas tarifu. Un, kā mēs redzam, tā ietekme, salīdzinot ar to, ko jūs minējāt, Dombrovska kungs, ir 8 pret 2 jeb 80 procenti pret 20 procentiem. Un diemžēl Pavļuta kungs kaut kādu iemeslu dēļ kavējas to darīt. Man jāprasa: vai viņam nav kaut kas apsolīts... kādā ar fosilajiem resursiem saistītā vietā kāds silts krēsls, vai ne? (No zāles dep. A.Bērziņš: „Ahā!”) Nu, jā... Tā ka tas par to tēmu - par enerģētiku meža kontekstā. Bet, ja mēs runājam par to lietu, kas attiecas tieši uz Meža likumu, par ko diemžēl Vjačeslavs Dombrovskis nerunāja, tad... Ja mēs skatāmies un salīdzinām, tad redzam pilnīgi skaidri, ka ir līdzīgi gadījumi. Ja, piemēram, īpašumos, kuri pieder kādam cilvēkam, tiek būvēta, pieņemsim, kāda jauna maģistrāle, tad, protams, tiek veikta šāda pati, līdzīga, atsavināšana, un, protams, tam īpašniekam, kuram tas īpašums tiek atsavināts, tiek samaksāta kompensācija par to. Kā mēs zinām, Satversme garantē šādas tiesības katram cilvēkam, kuram pieder īpašums. Arī šī ir tāda reize: kad šī aizsargjosla tiek paplašināta, tiek nocirsti koki, kuri pieder kādam cilvēkam, kuri ir viņa īpašumā. Tāpēc arī šis ir tāds gadījums, kurā noteikti šī maksa ir jākompensē. Protams, ir jautājums - kādā veidā to pareizāk kompensēt? Tas noteikti būtu atstājams Ministru kabineta ziņā, lai pēc iespējas nodrošinātu, ka neciestu nedz viena, nedz otra puse, tātad arī „Sadales tīkls”. Bet skaidrs, ka šāda veida kompensācija, ja nemaldos, pienākas arī tajos gadījumos, kad ir kāda aizsargjoslas teritorija vai kādi citi apgrūtinājumi cilvēkam attiecībā uz viņa īpašumu. Un par to mēs reizi pa reizei arī šeit, Saeimā, esam balsojuši. Tā ka tas nav nekāds izņēmuma gadījums. Es domāju, nav nekādas pilnīgi skaidri mērķētas elektroenerģijas tarifu pieauguma politikas. Tā ir īpašuma tiesību aizsardzība, un tās ir Satversmē garantētās tiesības ikvienai personai, kas dzīvo Latvijā. Paldies.".
• 2013_01_24-seq157 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es gribētu jums drusciņ izstāstīt par šā lēmuma kontekstu. Otrdien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzklausīja Ekonomikas ministrijas ziņojumu par gaidāmo enerģijas cenu kāpumu. Rezultāti bija diezgan šokējoši. Izrādās, ka pirms dažiem gadiem šis aizņēmums no starptautiskajiem aizdevējiem - no Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas, Pasaules Bankas un citiem - 3,2 miljardu latu apmērā nebija vienīgās kredītsaistības, kuras uzņēmās Latvijas valdība. Iepriekšējās valdības arī ir uzņēmušās saistības pret tā sauktajām koģenerācijas stacijām un zaļās enerģijas ražotājiem. (No zāles dep. E.Smiltēns: „Kāds tam sakars ar šo priekšlikumu?”) Es tūlīt izskaidrošu. Šo saistību apmērs! Ja mēs to salīdzināsim ar tiem 3,2 miljardiem latu, kas ir... Ja visas apņemšanās tiks tikai daļēji izpildītas, tad tās būs 7,2 miljardu latu apmērā, bet, ja visas apņemšanās tiks izpildītas pilnā apmērā, tad tie būs 12 miljardi latu. (Dep. E.Smiltēna starpsaucieni.) Ja Eurostat tagad pareizi rēķinātu Latvijas valsts parādu, ieskaitot arī šo, tad mēs pavisam noteikti nekvalificētos ne uz kādu eirozonu. Tātad rezultāts, protams, ir tāds, ka iedzīvotāji par šo visu maksās vairākus gadus. Ir prognozēts, ka 2020.gadā enerģijas tarifs mājsaimniecībām būs par 54 procentiem augstāks, bet lielajiem ražotājiem - par 73 procentiem augstāks. Tā rezultātā jau šobrīd tādi lieli uzņēmumi kā „Liepājas Metalurgs” ir paziņojuši, ka vairs nevar atļauties maksāt tā saukto obligāto iepirkuma komponentu subsīdiju zaļajiem ražotājiem, jo faktiski atrodas uz bankrota sliekšņa. Tātad tāds, kolēģi, ir konteksts! Kas notiek šobrīd? Protams, tas ir cēls mērķis - nodrošināt elektroenerģijas padeves nepārtrauktību un drošību, tādēļ „Latvenergo”, konkrēti „Sadales tīklam”, ir nepieciešams nocirst bīstamos kokus, kuri varētu nokrist uz elektrolīnijām. Pēc tam uz trešo lasījumu - es uzsveru! - Zemkopības ministrija iesniegs priekšlikumu, kura būtība ir meža īpašniekiem paredzēt tiesības pieprasīt kompensāciju par šiem izcirstajiem kokiem. Spriežot pēc „Sadales tīkla” aprēķiniem... var, protams, diskutēt, vai tie ir precīzi vai nav precīzi, bet, piedodiet, šāda veida diskusija jau nenotiek uz trešo lasījumu. Ir aprēķini, ka tas „Sadales tīklam” maksās 2 miljonus latu gadā. Pēc regulatora aprēķiniem, tas atstās iespaidu uz elektroenerģijas galatarifu pusprocenta apmērā. Tātad kāds tam ir sakars ar to, ko es pateicu iepriekš? Protams, kolēģi Zemkopības ministrijā stāv diezgan tālu no iepriekšējās valdības, teiksim tā, brīnumiem šajā jomā, un pusprocents nav 54 procenti. Bet tomēr, kolēģi, vai jūs tiešām vēlaties pielikt roku pie tā, ka visi elektroenerģijas patērētāji tagad samaksās atkal par to, kas ir izdevīgi noteiktai šaurai grupai? Nu, ja tā, tad, protams, jūs varat atbalstīt šo priekšlikumu. Es, kolēģi, aicinu jūs tomēr izbeigt šo praksi, ka mēs uzgrūžam elektroenerģijas patērētājiem saistības, kuras ir izdevīgas dažām šaurām grupām. Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un izbeigt šo praksi! Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
• 2013_01_24-seq155 spokenText "Kolēģi, par visu pēc kārtas! Turpmākais, ko es vēlos teikt, pierādīs to, ka gan Ekonomikas ministrija, gan Reformu partija arī komisijā faktiski bez nopietna pamatojuma mēģina izgāzt labu ideju. Proti, grozījumu mērķis ir uzlabot elektropārvades līniju drošību. Protams, visdrošāk būtu šos kabeļus ierakt zemē, taču, ņemot vērā izmaksas, tika nolemts meklēt citu risinājumu. Tika nolemts paplašināt šo elektropārvades līniju aizsargjoslas no 13 uz 60 metriem, lai tajās varētu izzāģēt potenciāli bīstamos kokus. Un tie nav tikai bebru sagrauzti un sapuvuši koki, tā ir arī vērtīga koksne! Proti, piemērs: ja koka vainags aug uz elektrolīnijas pusi, tad koks būtu jānozāģē. Pirmkārt, aizsargjoslu paplašināšana notiek uz meža īpašnieku zemes, un tas nozīmē ierobežojumus nodarboties ar plānoto saimniecisko darbību. Meža īpašnieki piekrita šim lēmumam, ko izvirzīja Ekonomikas ministrija, un neprasīja par šo apgrūtinājumu nekādu kompensāciju. Otrkārt, bīstamo koku nozāģēšana rada tiešus zaudējumus meža īpašniekiem, jo vērtība ir augošs koks. Koks aug, līdz tas sasniedz augstāko vērtību, un tad tiek nocirsts. Ja tas tiek nozāģēts priekšlaicīgi, tas ir ievērojams zaudējums. Vienīgais, ko meža īpašnieki faktiski lūdz, ir atpirkt nozāģētos kokus, ja pašam meža īpašniekam izmaksas, lai nozāģētu... lai noorganizētu šo dažu koku savākšanu, ir lielākas par to vērtību. Es gribētu ilustrēt to situāciju. Ja jums ir meža īpašums, kurš atrodas pie elektrolīnijas, un ja šie kontraktori, kas veic zāģēšanas darbus, jums nozāģē piecus kokus, jums nav ekonomiski izdevīgi ņemt autotransportu, braukt tiem pakaļ un vest tos ārā no meža, tāpēc ka viens īpašnieks nevar nokomplektēt kravu. Tas vienkārši nav ekonomiski izdevīgi. Mūsu priekšlikums ir organizēt šo sistēmu tā, ka visas līnijas garumā, veicot šos tīrīšanas darbus, šī pati kompānija arī savāc daudzas kravas, kuras tālāk realizē vai nu vietējai pašvaldībai (malka), vai granulu ražotājiem (šķelda), vai kokrūpniecības uzņēmējiem. Tādā veidā viņiem šis ekonomiskais pamats rodas. Ieguvēji tad ir visi. Un, treškārt, nozāģēto koku atstāšana zemē sapūšanai faktiski nozīmē arī, nu, tādu graujošu nesaimnieciskuma kalngalu valstiskā līmenī: jāatgādina, ka, pēc „Sadales tīkla” aprēķiniem, tie ir aptuveni 70 tūkstoši kubikmetru, kas naudas izteiksmē ir aptuveni 2 miljoni. Un šobrīd, cienītie deputāti, jums ir izšķiršanās: vai nu mēs 70 tūkstošus kubikmetru labas koksnes atstājam sapūt mežā, vai iedodam tos ražotājiem kā resursus, lai viņi varētu tiem pievienot augstāku vērtību. Šai koksnei ir jānonāk pārstrādē, un tai jāpievieno arī šī pievienotā vērtība, jo katrs pārstrādātais kubikmetrs rada pievienoto vērtību un rada arī darba vietas. Pamatā runa ir par reģioniem. Gribētos arī atzīmēt „Sadales tīkla” nevēlēšanos risināt šo jautājumu konstruktīvi. Tā vietā, lai... Ļoti vienkāršoti: visi koku zāģēšanas, pirkšanas un pārdošanas pasākumi ierēķināti zaudējumos, kas jākompensē ar tarifa pieaugumu, turklāt par to arī vaino meža īpašniekus. Arguments par darbu kavēšanu nav vietā, jo runājam par plānveida darbiem, kurus plāno vairākus gadus uz priekšu. Kritiskās situācijās normatīvie akti jau tagad pieļauj bez saskaņošanas ar īpašnieku atbrīvot trasi no apdraudošiem kokiem, un kompensācijas par to meža īpašnieki neprasa. Līdz ar to no šādas saimnieciskas rīcības ieguvēji būs visi. Bet, ja rīkosimies nesaimnieciski, piemēram, pieņemot „Sadales tīklā” darbā papildus 30 cilvēkus, kā viņi bija norādījuši savā tāmē, un nopirktos kokus sapūdēsim mežā, tad, protams, jebkura laba lieta tiks izgāzta. Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo Zemkopības ministrijas priekšlikumu, jo ieguvēji būs gan tie, kuri ir mežu īpašnieki, gan tie, kuri veiks šos darbus, gan arī „Sadales tīkls”, kurš varēs, iespējams, pat lētāk kontraktorus nolīgt, kas veiktu šos darbus, jo viņiem tas būs izdevīgāk, un kopumā iegūs gan sabiedrība, gan ekonomika. Paldies.".
• 2013_01_24-seq153 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Šobrīd valdībā noris aktīvs darbs pie elektrības cenu kāpuma ierobežošanas. Ja netiks atrasts risinājums, tad no 1.aprīļa elektrība maksās gandrīz par desmit procentiem vairāk. (No zāles: „Tikai?!”) Šobrīd jau vairāki lielākie Latvijas ražojošie uzņēmumi ir paziņojuši par to, ka, ja tā notiks, tad tie drīz vairs nespēs apmaksāt elektrības rēķinus. Kamēr valdībā notiek darbs pie tarifu mazināšanas, tikmēr notiek arī pretēji procesi, proti, tiek palielināts tarifs. „Latvenergo” regulāri gar elektrolīnijām mežos nozāģē bīstamos kokus, lai vētras gadījumā netiktu pārrautas elektrolīnijas un iedzīvotāji un ražotnes nepaliktu bez elektrības. Tas ir visas sabiedrības interesēs, un bez šāda darba būtu gadījumi, kad cilvēki un ražotnes bez elektrības paliktu pat vairākas nedēļas. Šī priekšlikuma būtība ir uzlikt par pienākumu „Latvenergo” atpirkt šos bīstamos kokus no mežu īpašniekiem. Un kādi tad ir šie bīstamie koki? Nu tie ir parasti bebru apgrauzti, izstīdzējuši vai noliekušies koki, koki ar redzamām trupes pazīmēm, kas tik un tā var nogāzties. (No zāles dep. E.Smiltēns: „Ar asimetrisku vainagu!”) Jā, vai koki ar asimetrisku vainagu, kas tik un tā nokristu un sapūtu mežā, un neviens to nemaz neuzzinātu. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Zaķis tikai!”) Papildu izmaksas no šī ierosinājuma būs aptuveni 2 miljoni latu gadā, kas sastādīs apmēram 0,5 procentus no elektrības galacenas. Nav jau pārāk liels pieaugums, taču, manuprāt, vajadzētu mainīt šo pieeju un uz elektrības tarifa nelikt visu, ko vien var uzlikt. Aicinu tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.".
• 2013_01_24-seq151 spokenText "Savukārt 2.priekšlikumu ir iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns. Tas paredz tiesības meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam prasīt objekta īpašniekam vai valdītājam atpirkt nocirstos kokus, kas nozīmē „Latvenergo” uzlikt par pienākumu atpirkt no īpašnieka tos kokus, kas kā bīstami ir nocirsti elektrolīnijas drošības nodrošināšanai. Šo priekšlikumu komisija grūtu debašu rezultātā ir atbalstījusi.".
• 2013_01_24-seq149 spokenText "Cienītie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē trešajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Likumprojektā tika saņemti divi priekšlikumi. 1.priekšlikumu, kas vairāk ir tehnisks precizējums, saskaņojot likuma panta redakcijas, iesniedza Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis. Komisijā tas ir atbalstīts.".
• 2013_01_24-seq148 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par policiju”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.".
• 2013_01_24-seq145 spokenText "Un 3.priekšlikums saņemts no Saeimas Juridiskā biroja. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_01_24-seq143 spokenText "2.priekšlikums saņemts no iekšlietu ministra Riharda Kozlovska. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_01_24-seq141 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par policiju”” (Nr.446/Lp11). Likumprojekta būtība ir tāda, ka pašvaldībām būtu tiesības deleģēt citas pašvaldības policijai sabiedriskās kārtības uzturēšanu. Ir saņemti trīs priekšlikumi. 1.priekšlikums saņemts no iekšlietu ministra Riharda Kozlovska. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_01_24-seq140 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 22, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju””, trešais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edmunds Demiters.".
• 2013_01_24-seq139 spokenText "Kolēģi, visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2013_01_24-seq138 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 46, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_01_24-seq137 spokenText "6. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_01_24-seq134 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 44, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_01_24-seq133 spokenText "4. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_01_24-seq132 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 44, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_01_24-seq131 spokenText "3. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_01_24-seq130 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 44, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_01_24-seq129 spokenText "2. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_01_24-seq128 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 42, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_01_24-seq127 spokenText "Godājamie kolēģi! Tātad šodien mēs skatām grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija nav tādi birokrāti, kas tagad speciāli vērs likumu vaļā. Mēs izmantojam situāciju, ka Pievienotās vērtības nodokļa likums ir vaļā, un ir pilnīgi loģiski, ka mēs iesniedzam priekšlikumus, kas šo likumu varētu uzlabot. Un šajā konkrētajā situācijā... Es gribu teikt to, ka šajā situācijā, kāda ir mūsu valstī - kad mēs katru dienu sagaidām prieka vēsti par mūsu labāko finanšu ministru, par mūsu labākajiem rezultātiem ekonomikā -, pilnīgi loģiski ir dot tautai, nu, loģiskus risinājumus... teiksim, konkrēto ikdienas rūpju risinājumus. Tie ir: apkures tarifu samazinājums, ikdienā patērējamo preču cenu samazinājums. Un tas ir pilnīgi loģiski! Ja šodien deputātu vairākums uzskata, ka viņu algas tomēr ir jāpalielina, tad mums tomēr ir zināmā mērā jākompensē šis palielinājums ar kaut kādiem... nu, ar cilvēkiem pretimnākošu rīcību, un tāpēc Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ir iesniegusi priekšlikumus par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu gan apkurei, gan manis minētajām dažāda veida produktu grupām. (No zāles dep. I.Parādnieka starpsaucieni.) Nu, man liekas, Parādnieka kungs, jūs... Nevietā tas jūsu sašutums! Jūs tā bišķīt noguris šodien laikam esat, jo gara darba diena... Likums ir, un Kārtības rullis nav pārkāpts, bet, ja jūs gribat ignorēt tautas vēlmes, neviens jums to nevar liegt: negribat - nebalsojiet, neatbalstiet šos priekšlikumus! Bet es tomēr gribētu, lai šos Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumus pārējie kolēģi atbalstītu - gan šo, gan arī pārējos. Paldies.".
• 2013_01_24-seq125 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Pirms diskutēju par šo konkrēto priekšlikumu un pārējiem, es gribu atgādināt saviem kolēģiem, kāpēc mēs šobrīd skatām šo likumprojektu un kāpēc tas ir šodienas darba kārtībā. Iepriekšējā Saeimas sēdē Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vienbalsīgi bija pieņēmusi lēmumu, ka sakarā ar tām izmaiņām, kuras netika ieviestas jaunajā Pievienotās vērtības nodokļa likumā, valsts un pašvaldību iestādēm radās problēmas līgumattiecībās, kas saistītas ar būvniecības pakalpojumu sniegšanu, jo, kā mēs zinām, šinī jomā ir reversā PVN maksāšanas kārtība un tikai no 2013.gada 1.janvāra ir ieviests, ka arī valsts un pašvaldību iestādes maksā PVN reversā kārtībā. Iepriekšējā likumā bija noteikti pārejas noteikumi uzņēmumiem, ka attiecībā uz tiem līgumiem, kuri ir noslēgti pirms šīs reversās PVN maksāšanas kārtības, turpinās PVN maksāšanas iepriekšējā sistēma, lai tas neradītu sarežģījumus uzņēmējiem attiecīgi arī atskaitēs. Šāda pati kārtība būtu piemērojama arī valsts un pašvaldību iestādēm. Komisijā vienbalsīgi tika nolemts, ka šis pārpratums... varētu teikt, kļūda, ir steidzami jānovērš, lai tas neradītu sarežģījumus uzņēmējiem. Tad, kad tas tika izdarīts un likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā, deputāts Zariņš, kad tika aicināts balsot un pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā, iebilda, sacīdams (es citēju): „Es iebilstu un aicinu tomēr dot laiku, lai arī pārējie deputāti varētu iepazīties ar šo priekšlikumu...” - tas gan bija tikai viens! -, „jo šis priekšlikums ir izskatīts tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Pārējās komisijas ar to nav strādājušas. Pārējie deputāti to nav redzējuši. Mēs gribētu iepazīties ar to, un tāpēc aicinu dot priekšlikumu iesniegšanas laiku - vismaz vienu nedēļu.” Kāda ir situācija? Deputāts Zariņš nav iesniedzis priekšlikumus, kas varētu šo vienīgo grozījumu kaut kādā ziņā, iespējams, būtiski uzlabot. Kaut gan - ko tur uzlabot? Jo tas ir pārņemts viens pret vienu, kā bija vecajā PVN likumā. Šobrīd, vienkārši izmantojot situāciju, ka PVN likums ir vaļā, gan deputāts Zariņš, gan Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ir iesnieguši priekšlikumus, kuri vēl pavisam nesen šeit, Saeimā, ir vairākkārt pārspriesti un par kuriem ir debatēts. Es uzskatu, ka šāda rīcība - traucēt pieņemt šādus likumus vai sabotēt tos, liedzot uzņēmējiem normāli strādāt, - ir sabotāža, un tā ir nepieņemama, nekorekta rīcība. Balstoties uz to, es aicinu kolēģus nepiedalīties šādu priekšlikumu apspriešanā, tādējādi ignorējot šādu praksi, un aicinu šādu praksi turpmāk nepielietot. Paldies.".
• 2013_01_24-seq123 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Komisija ir saņēmusi piecus iesniegtos priekšlikumus, kurus ir izskatījusi, un ir izveidojusi arī 6. - komisijas priekšlikumu. 1. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kurš nav atbalstīts.".
• 2013_01_24-seq122 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Meža likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
• 2013_01_24-seq121 spokenText "Turpinot iepriecināt Zaķa kungu, komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2013_01_24-seq120 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Kalniņas-Lukaševicas kundzei ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 13, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts. (Dep. Dz.Zaķis aplaudē. Zālē smiekli.)".
• 2013_01_24-seq119 spokenText "Jā, es vēlos pasvītrot to, ko teica Līdakas kungs. Mums ir gan Būvniecības likuma grozījumi, kurus mēs jau ļoti ilgu laiku izskatām, gan vesela virkne citu likumprojektu. Un šie tiešām ir redakcionāli, ne tik būtiski grozījumi, lai tos noraidītu šajā stadijā. Un, runājot par konkrēto priekšlikumu (nevis par visiem pārējiem!), jāteic, ka tieši šis konkrētais priekšlikums nav saistīts ar to, ka nebūtu kaut kas izstrādāts vai pabeigts un tā tālāk, jo pirmie četri... Pēc būtības arī Zemkopības ministrija skaidroja: tiešām, šie likumprojekti visi ir izstrādāti (par 99 procentiem!). Kavēšanās notiek tādēļ, ka ir sasauktas jau padsmit - septiņpadsmit vai deviņpadsmit sēdes -, kur starp ražotāju grupu un zaļajām organizācijām ir bijušas diskusijas un iebildumi, un tā tālāk, kur vienkārši nevar saskaņot viedokļus vai starp ministrijām nav saskaņoti viedokļi. Šis ir priekšlikums, kur nekādi termiņi nav pārkāpti, bet šai organizācijai, kas veic šo sertifikāciju, pirmām kārtām ir nepieciešams gads, lai tā izveidotos un akreditētos un lai tā varētu izveidot noteikumus. Līdz ar to es domāju, ka šie argumenti vienkārši neiztur kritiku. Lūdzu kolēģus mani atbalstīt. Šis tiešām ir nozīmīgs priekšlikums.".
• 2013_01_24-seq117 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ir būtiskas un nebūtiskas lietas. Šī nu, manuprāt, ir absolūti nebūtiska lieta un pilnīgi pretēja tai praksei, kādu mēs vienmēr esam mēģinājuši arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā attīstīt. Nu, tas būtu vienkārši muļķīgi un apgrūtinoši, un resursus lieki tērējoši - tagad viena patiesībā tehniska jautājuma dēļ par jaunu vērt vaļā un „bīdīt cauri” Meža likumu! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir diezgan liels uzkrājums neizskatītu likumprojektu, bet tagad mēs muļķosimies dēļ viena pilnīgi loģiski izskaidrojama punktiņa pārejas noteikumos, būtībā viena datuma maiņas dēļ! Tas ir vienkārši resursus izšķērdējoši! Es aicinu atbalstīt Zemkopības ministrijas priekšlikumu, tātad balsot pretēji komisijas vērtējumam.".
• 2013_01_24-seq115 spokenText "Cienītie kolēģi! Mūsu komisijas sēdē par šo priekšlikumu bija īsa, bet ļoti konkrēta diskusija. Jāatzīst, ka šo likumprojektu sagatavoja komisija, un, lai virzītu to vienā paketē kopā ar grozījumiem Aizsargjoslu likumā, komisija vienojās šo likumprojektu atzīt par steidzamu, kā arī savstarpēji koleģiāli vienojās, ka to neapgrūtinās ar citiem jautājumiem, bet tiešām izvirzīs to vienu konkrēto jautājumu, kas ir saistīts ar elektrības aizsargjoslu jautājumiem un kas ir tātad kompleksā ar jau minētajiem Aizsargjoslu likuma grozījumiem. Uz otro lasījumu, kurš ir galīgais lasījums, jo likumprojekts ir steidzams, ir saņemti pieci Zemkopības ministrijas priekšlikumi. Pirmajā brīdī ir samērā viegli par šādiem grozījumiem allaž teikt: „Tie ir tehniski grozījumi. Mīļie deputāti, nepievērsiet tiem lieku uzmanību, neapgrūtiniet savu galvu, savas smadzenes ar domāšanu, atbalstiet automātiski!” Bet droši vien tā nav vienmēr tā labākā prakse. Piecos gadījumos jautājums ir par termiņa pagarināšanu kādu Ministru kabineta noteikumu izstrādei. Pirmkārt, jāsaka, ka šādā, steidzamā, veidā to iesniegt nav īsti korekti. Otrkārt, tas tiešām nav pareizi - nesniedzot plašāku analīzi, kādi ir iemesli tam, ka noteikumi nav izstrādāti līdz, kā tas bija noteikts, pagājušā gada 31.janvārim, un kādas sekas jeb konsekvences tam būs arī uz paredzēto, īstenojamo politiku, šo kā tehnisku un īsti pat nediskutējamu jautājumu virzīt uz priekšu. Mēs iebildām arī pret pārējiem priekšlikumiem kopumā, bet, redzot, ka faktiski jau termiņš nav izpildīts - 2012.gada 31.janvāris ir pagājis -, mēs iepriekšējos četrus priekšlikumus atbalstījām, piekrītot grozīt šo termiņu, lai noteikumus sagatavotu šī gada laikā. Bet 5.priekšlikums ir pavisam citāds, jo tur jau nav īsti lielas steidzamības. Tam termiņš ir 2014.gads. Un mēs tagad to pārceļam uz 2015.gadu, un sākotnēji iesniegtajos priekšlikumos pat bija minēts 2016.gads. Mēs gribējām vērst Zemkopības ministrijas uzmanību uz to, ka ir priekšā vēl viss šis gads un ka Zemkopības ministrijai ir iespēja vai nu atvērt (arī sakarā ar citiem jautājumiem) Meža likumu, vai iesniegt Meža likuma grozījumus, pamatoti izskaidrojot, kas tad ir noticis tāds, ka mēs nevaram izpildīt likumā uzdotos termiņus, un kādas ir konsekvences tam, ka šajā konkrētajā jautājumā, kas tiešām skar ļoti būtiskas lietas un būtībā ietekmē to sistēmu, jo ir tiešām runa par sertifikāciju un tamlīdzīgiem jautājumiem, to nevar izdarīt laikā. Šeit vienkārši tiešām nav nekāda pamata steidzamībai. Mēs varam to izdarīt šī gada laikā, saņemot pamatotu Zemkopības ministrijas skaidrojumu. Un tādēļ nav pamata to iekļaut steidzamā likumprojektā. Mēs to neatbalstām, mēs vienkārši lūdzam to iesniegt atsevišķi.".
• 2013_01_24-seq113 spokenText "Jā, kolēģi! Šie grozījumi, visi pieci priekšlikumi, kuri iesniegti no Zemkopības ministrijas puses manā personā, ir, varētu teikt, diezgan tehniski. Un piektais no šiem priekšlikumiem paredz pārcelt no 2014.gada 1.janvāra uz 2015.gada 1.janvāri meža inventarizācijas veicēju sertifikācijas procesa spēkā stāšanos. Proti, Zemkopības ministrija ir iecerējusi un arī mums ir vēlme celt šīs profesijas prestižu, tādēļ arī šī sistēma ir izveidota. Šis papildu gads ir nepieciešamas, lai sertifikācijas institūcijas paspētu izveidoties un akreditēties. Līdz ar to es domāju, ka šī ir visnotaļ laba un atbalstāma lieta. Es tur neko „pret” neredzu, tāpēc, ņemot vērā to, ka komisijā mani neatbalstīja Zatlera Reformu... es atvainojos, tagad jau Reformu partijas deputāti, es lūdzu viņus nākt tribīnē un argumentēt, kas viņiem ir iebilstams pret meža inventarizācijas veicēju sertifikācijas procesu un šā termiņa pagarinājumu. Kolēģi! Es jūs tomēr aicinu mainīt komisijas attieksmi un balsot „par” šo priekšlikumu, jo tas Zemkopības ministrijai ir nozīmīgs.".
• 2013_01_24-seq111 spokenText "5. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.".
• 2013_01_24-seq109 spokenText "4. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
• 2013_01_24-seq107 spokenText "3. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
• 2013_01_24-seq105 spokenText "2. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_01_24-seq103 spokenText "Cienītie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi otrajam, galīgajam, lasījumam saņemtos priekšlikumus likumprojektam „Grozījumi Meža likumā” un sagatavojusi to izskatīšanai Saeimas sēdē. Likumprojektā uz otro, galīgo, lasījumu ir saņemti pieci priekšlikumi. Attiecīgi 1. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
• 2013_01_24-seq102 spokenText "Paldies. Tātad viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Elksniņa, Ņikiforova, Rodionova, Pimenova un Ribakova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodotu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 36, atturas - 12. Likumprojekts komisijām nav nodots. Paldies. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čepānes, Judina, Lībiņas-Egneres, Bērziņa un Zaķa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs saņēma deputāta Igora Meļņikova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 24.janvārī. Atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Meža likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.".
• 2013_01_24-seq101 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka priekšlikums sākt diskusiju par tautas vēlētu prezidentu ir ļoti labs un šo priekšlikumu kā tādu mēs, protams, varam tikai atbalstīt. Taču tādā veidā, kādā ir iesniegts „Saskaņas Centra” likumprojekts... Tā kā tas paredz tikai prezidenta ievēlēšanu, bet nesaka nevienu vārdu par to, kādas varētu būt tās papildu pilnvaras, tas tomēr ir... nu, es negribētu izmantot vārdu „nekvalitatīvs”, bet... Ar šo viss nebeigsies. Padomāsim par to, kas varētu notikt, ja mēs atbalstītu šo ideju tādā sākotnējā formā! Tātad, ja būs tautas vēlēts prezidents, viņam būs, protams, pavisam cits leģitimitātes līmenis nekā Saeimas ievēlētam prezidentam. Protams, šis cilvēks vēlēsies paplašināt savas pilnvaras, līdz ar to diskusijas par prezidenta pilnvarām ir neizbēgamas. Tātad faktiski mēs runājam par lēmumu, kurš ļoti būtiski ietekmēs mūsu valsts pārvaldes iekārtu. Un tāpēc es uzskatu, ka mums jāizdiskutē visi šie jautājumi, kas saistīti ar pilnvarām, pirms mēs pieņemam lēmumu virzīt uz priekšu iniciatīvu par tautas vēlētu prezidentu kā tādu. Tāpēc es aicinu tomēr sākt ar šo diskusiju, lai mums būtu skaidra vīzija par to, kā izskatīsies šis jaunais demokrātiskais institūts, konkrēti par kādām pilnvarām mēs runājam, un tad, kad mums būs plašs konsenss gan sabiedrībā, gan arī, protams, koalīcijā, mēs jau varētu spert konkrētus soļus. Paldies.".
• 2013_01_24-seq100 spokenText "Paldies. „Pret” pieteicies runāt deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.".
• 2012_11_01-seq17 spokenText "Paldies. „Pret” pieteicies runāt deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.".
• 2013_01_24-seq99 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Jau minētā likumprojekta anotācijā mēs norādījām, ka Latvijā pastāvošā politisko partiju sadrumstalotība un līdz ar to arī nespēja vienoties par valsts attīstības pamatjautājumiem ir viens no iemesliem ārkārtīgi zemajam iedzīvotāju uzticības līmenim valsts varai, tajā skaitā arī Saeimai. Pirms uzstāšanās es izpētīju ļoti daudzus materiālus attiecībā uz iepriekšējo likumdošanas praksi šajā pašā Saeimā iepriekšējos sasaukumos un politisko partiju pārstāvju debatēs paustos apsvērumus attiecībā uz tautas vēlēta prezidenta institūta ieviešanu un tautas tiesībām lemt par tautas vēlētu prezidentu. 2011.gadā Nacionālā apvienība iesniedza šādu priekšlikumu un Parādnieka kunga personā, kurš uzstājās no šīs tribīnes, ļoti lūdza likumprojektu nodot izskatīšanai pēc būtības, vienkārši paužot savu vērtējumu konceptuālam „jā” par tautas vēlētu prezidentu, kas iniciētu diskusiju par šo jautājumu parlamentā. Citējot viņa sacīto, redzam, ka tajā pašā laikā viņš ir minējis: „Tautas vairākuma ievēlēts prezidents būtu nevis kādas partijas vai partiju koalīcijas izvēlēta figūra, bet gan personība, autoritāte, kurai tauta būtu uzticējusi savas cerības.” Reformu partijas dibinātājs Zatlera kungs, vēl būdams Valsts prezidenta amatā, arī ir atbalstījis ideju par tautas vēlētu prezidentu. Arī viņa paša izveidotā Konstitucionālo tiesību komisija ir paudusi atbalstu tam, ka ir nepieciešams veikt šādas izmaiņas. Tajā pašā gadā - 2011.gadā - VIENOTĪBA, debatējot ar Nacionālo apvienību... un konkrēti Čepānes kundze, paužot viedokli attiecībā uz tautas vēlēta prezidenta nepieciešamību Latvijas sabiedrībā, norādīja: „Godātie kolēģi! Es domāju, ka mēs spēsim Juridiskajā komisijā izstrādāt tādu Satversmes grozījumu projektu, kas paredzētu tautas vēlētu prezidentu un vienlaikus sabalansētu prezidenta pilnvaras, kas atbilst demokrātiskai un tiesiskai valstij.” Tie ir VIENOTĪBAS vārdi, kuri tika pausti 2011.gadā. Godātie kolēģi! Visas politiskās partijas, kuras ir pārstāvētas Saeimā un kuras pašreiz darbojas koalīcijā, iepriekš ir savās programmās paudušas šādus solījumus un ir saņēmušas vēlētāju mandātu, lai šādu iniciatīvu realizētu dzīvē. Es tiešām aicinu jūs izpildīt tos solījumus, ko jūs kādreiz esat devuši vēlētājiem, atmest visas politiskās cīņas par šo jautājumu un tiešām teikt konceptuālu „jā” jautājumam par tautas vēlētu prezidentu. Es aicinu nodot šo jautājumu Juridiskajai komisijai, nosakot to par atbildīgo, un izveidot tās sastāvā darba grupu, lai vienlaicīgi varētu arī apsvērt jautājumu par prezidenta pilnvaru iespējamu paplašināšanu vai nepaplašināšanu. Es aicinu visus izanalizēt pašreiz notiekošās prezidenta vēlēšanas Čehijā, kur tiešām otrajā kārtā tiek... ir nokļuvuši politiķi, kuri ir cienīgi pārstāvēt savu valsti, savu tautu un uzņemties atbildību par valsts virzību nākotnē. Es aicinu jūs balsot „par” šīs idejas īstenošanu dzīvē! Paldies.".
• 2013_01_24-seq98 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Dzintara, Cilinska, Dombravas, Laizānes un Krēsliņa iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 23, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Ņikiforova, Rodionova, Pimenova un Ribakova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Elksniņš.".
• 2013_01_24-seq97 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Protams, tas viss ir ļoti jauki, bet... tomēr es uzskatīju par pienākumu nākt tribīnē un atgādināt deputātiem to, ko, iespējams, daudzi no jums pat nemaz nezina. Un to - es pieļauju iespēju - nezina arī daļa no iesniedzēju pārstāvētās partijas. Proti, šis lēmums attiecas ne tikai uz Saeimas deputātiem. Diemžēl šādā redakcijā izstrādātais lēmums attiecas arī uz tiem Augstākās padomes deputātiem, kas 1990.gadā nobalsoja par neatkarību, un uz tiem Tautas frontes izvirzītajiem deputātiem, kuri aizstāvēja Latvijas intereses un cīnījās par neatkarību Maskavā. Jo, ja mēs pieņemam šo redakciju, ko piedāvā šie pieci deputāti, tad līdz 2014.gada beigām tiek samazinātas pensijas visiem šiem cilvēkiem, kuri savā laikā, 80.gadu beigās un 90.gadu sākumā, cīnījās par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Diemžēl tā ir realitāte! Tāpēc es uzskatu, ka, visticamāk, priekšlikuma iesniedzēji nav nopietni piegājuši šim jautājumam, jo es nedomāju, ka jūsu frakcijā ir daudz tādu deputātu, kuri nenovērtē šo cilvēku ieguldījumu Latvijas neatkarības atgūšanā. Jo mēs taču šobrīd saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu valsts mērogā esam izšķīrušies ļoti daudzām amatpersonām, simtiem vai pat tūkstošiem amatpersonu, kaut nedaudz, bet dažiem arī vairāk, paaugstināt algu. Un ko mēs paskaidrosim šai cilvēku grupai par to, ka šajos apstākļos, kad it kā esam izgājuši jau no krīzes, mēs līdz 2014.gada beigām samazinām pensijas? Es šādā redakcijā nevaru šo priekšlikumu atbalstīt. Paldies.".
• 2013_01_24-seq95 spokenText "Labdien! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šī likuma pārejas noteikumu 7.4.punkts paredz, ka līdz 2013.gadam Saeimas deputātu algām piemēro koeficientu 0,94. Tas nozīmē, ka, sākot ar šā gada janvāri, deputātu faktiskais atalgojums būtiski pieaug. Nacionālās apvienības deputātu priekšlikums paredz, ka līdz šim piemērotais koeficients 0,94 saglabātos visu šīs Saeimas sasaukumu, tātad arī 2013. un 2014.gadā. Protams, ir jāpiekrīt, ka ar šo priekšlikumu varēja nākt klajā ātrāk. Es pieļauju un ceru, ka daudzi šīs pārmaiņas vienkārši nebija pamanījuši vai nebija pievērsuši tām uzmanību. Taču, ja reiz mēs to neizdarījām agrāk, tad ļoti svarīgi to izdarīt ir vismaz tagad, kad valdība sociālo taisnīgumu un vienlīdzību ir pasludinājusi par vienu no galvenajiem valsts uzdevumiem šajā brīdī un kad nupat jau ticis piedzīvots kaunpilns notikums ar atsevišķu ierēdņu algu trīskāršošanos. Jā, var jau teikt, ka priekšlikums esot populistisks, taču jēdzienu „populisms” latviski tulko kā „pūļglaimība”. Tātad jau jēdziena izmantošana liecina, ka par cilvēkiem tiek domāts kā par pūli. Manuprāt, deputātu algu saglabāšana esošajā līmenī nav vis pūļa griba, bet tā ir Latvijas iedzīvotāju - pilsoņu, nodokļu maksātāju! - vēlme redzēt kaut nelielu, kaut simbolisku deputātu solidarizēšanos ar tautas vairākumu. Saeimas deputātiem plānotais algu pieaugums diez vai izšķiroši ietekmētu dzīves līmeni, tomēr daudziem Latvijas iedzīvotājiem šis pieaugums šķiet pietiekoši iespaidīgs, un domāju, ka daudzi to vērtē arī kā izaicinošu. Vakar kultūras ministre man atsūtīja informāciju par kultūras darbinieku algām valstī. Kultūras nozarē vidējā alga „uz rokas” ir 294 lati. Vidēji muzeja darbinieks vai bibliotekārs „uz rokas” saņem 250 latus. Es domāju, ka teju katrā nozarē varētu saukt šādus skaitļus. Šādā situācijā nepieļaujot deputātu algu pieaugumu, manuprāt, mēs spertu morāli pamatotu un saprotamu soli - parādītu, ka mēs paši esam gatavi atteikties no lielāka komforta un apzināmies grūto situāciju valstī, kā arī paužam vēlmi to labot. 2013.gads ir sācies, tomēr nav ne mazāko šķēršļu atgriezties pie koeficienta 0,94 un kļūdu labot. Pagaidām diemžēl nekas neliecina, ka atsaucība attiecībā uz šo priekšlikumu ir ļoti liela. Ja tomēr deputāti balsos „pret”, Nacionālās apvienības deputāti ir nolēmuši pieauguma starpību centralizēti un regulāri ziedot labdarībai, un, ja tā notiek, tad aicinām arī citus deputātus piebiedroties un, iespējams, izveidot kādu fondu, lai palīdzētu tiem tautiešiem, kuriem šie līdzekļi būtu stipri vairāk nepieciešami nekā mums. Paldies.".
• 2013_01_24-seq94 spokenText "Paldies. Tā kā saskaņā ar Kārtības rulli par šo jautājumu nav paredzēts balsojums, tad jautājums ir izskatīts. Līdz ar to turpinām Saeimas 24.janvāra sēdi. Taču, pirms mēs izskatām apstiprināto darba kārtību, mums ir jāizskata vēl piedāvājums par piecām iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 24.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Anitas Kovaļevskas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Savukārt pieci deputāti - Čepāne, Judins, Lībiņa-Egnere, Bērziņš un Zaķis - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 24.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Civillikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 24.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Savukārt deputāti - Bilsēns, Eņģelis, Ozoliņš, Kalniņa-Lukaševica, Ražuks un citi deputāti - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 24.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna atsaukšanu no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Deputāti - Bilsēns, Eņģelis, Ozoliņš, Kalniņa-Lukaševica, Ražuks un citi deputāti - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 24.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna ievēlēšanu Saeimas Juridiskajā komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta. Turpinām izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” nodotu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 25. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dzintara, Cilinska, Dombravas, Laizānes un Krēsliņa iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt Raivis Dzintars.".
• 2013_01_24-seq93 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Cienījamās deputātes! Šīs laikam ir trešās un, manuprāt, arī ilgākās debates visu triju ārpolitikas debašu vēsturē (No zāles dep. A.Latkovskis: „Varam vēl!”). Es domāju, ka tas, ka mēs esam veltījuši gandrīz vai pilnu darba dienu sarunai par ārpolitiku, sarunai par Eiropas politiku, tiešām liecina, ka Saeimā par to ir interese. Tika izteiktas ļoti daudzas labas idejas, un es gribu pateikties tiešām visiem, kam bija labas idejas, kam bija priekšlikumi un kam bija arī kritika. Šo debašu gaitā esmu konstatējis, ka tad, ja ekstrēmie parlamenta spārni kritizē Latvijas ārpolitiku, tā acīmredzot ir pareizā ārpolitika, un to mēs arī turpināsim par spīti tam, ka vienam liekas, ka tur ir pārāk daudz kaut kādas fīlijas, bet citam liekas, ka tur ir pārāk daudz fobiju. Tā ir Latvijas valdības ārpolitika, par kuru jūs balsojāt šeit, apstiprinot Valda Dombrovska valdību, un mēs turpināsim to kursu, kas ir Latvijas valsts interesēm atbilstošs. Mēs to redzam kā Eiropas virzību, mēs to redzam kā mūsu drošības nodrošināšanu NATO. Un, lai arī kā dažiem to negribētos, bet šis kurss tiešām tiks turpināts. Otra lieta, ko es gribu pateikt. Es tiešām pateicos vēlreiz, īpaši tiem deputātiem, kuri (No zāles dep. A.Klementjevs: „... nerunāja!”) runāja arī par Eiropas Savienības prezidentūras prioritātēm, nāca klajā ar savām idejām. Es tiešām piefiksēju visas tās idejas, kas šeit izskanēja. Mēs turpināsim strādāt ar atbildīgajām Saeimas komisijām, turpināsim strādāt ar visām deputātu frakcijām, un es gribu cerēt, ka jau nākamgad, 2014.gadā, kad mums šīs prezidentūras prioritātes būs jāapstiprina, nākamajās debatēs - 2014.gada janvārī, mēs varēsim turpināt diskusiju jau detalizētāk par mūsu interesēm Eiropas Savienības prezidentūras kontekstā. Mēs varēsim runāt, protams, par tiem jautājumiem, kuri tajā brīdī būs dienas kārtībā, bet jebkurā gadījumā mēs noteikti runāsim par mūsu valsts ārpolitiku, kura tiešām ir pietiekami neatkarīga, lai arī kā daudziem to negribētos atzīt, pietiekami racionāla, saprātīga un pilnīgi noteikti, ja mēs runājam par dažādām ķermeņa daļām, šai ārpolitikai noteikti ir smadzenes un arī pilnīgi citādas pārējās ķermeņa daļas. Līdz ar to tiešām liels jums paldies, un uz cerīgu sadarbību 2013.gadā gan ar komisijām, gan arī frakcijām, gan arī ar Saeimu kopumā. Paldies. (Aplausi.)".
• 2013_01_24-seq91 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais ārlietu ministra kungs! Godātie kolēģi! Vispirms gribu pateikties Ārlietu ministrijai un it īpaši ārlietu ministram par ļoti konstruktīvo dokumentu. Dokuments bija pietiekami īss, pārskatāms un ar skaidri pateiktām prioritātēm un mērķiem. Es noteikti gribu iebilst tiem, kas teica, ka Latvijas ārpolitikai nav konkrētu mērķu. Ir ne tikai konkrēti mērķi, bet ir arī konkrēti izmērāmi mērķi. Un par tiem droši vien šodien mēs šeit arī runājam. Tātad - eiro ieviešana. Pilnīgi skaidrs mērķis, kas ir sasniedzams jau nepilna gada laikā. Iestāšanās OECD. Pilnīgi skaidrs mērķis ar konkrētiem ieguvumiem. Visai diplomātijai jāstrādā, lai mēs šo mērķi sasniegtu un būtu OECD biedri. Bija arī tādi mērķi, kurus daudzi minēja savās runās. Tātad - hektāra tiešmaksājums 80 procenti no Eiropas vidējā rādītāja. Kur var būt vēl konkrētāks mērķis? Vai izdosies sasniegt tieši šo procentu - tas jau ir cits jautājums. Bet mums ir skaidri izvirzīta latiņa, uz kuru ne tikai ārpolitiskajam dienestam, bet arī visai valdībai ir jāiet. Tāpat arī ļoti konkrētais mērķis - kohēzijas fondu saglabāšana līdzšinējā līmenī. Kur var būt vēl skaidrāks izmērāms mērķis? Sasniegsim? Tas, cik daudz sasniegsim, ir atkarīgs no mūsu pašu pūlēm un apkārtējām iespējām. Tā ka, manuprāt, politikas svarīgie mērķi un prioritātes šajā dokumentā tika atspoguļotas ļoti precīzi un arī ministru kunga apgalvojumi no šīs tribīnes bija ļoti argumentēti. Protams, man ir viegli runāt, jo Reformu partija ir uzņēmusies atbildību par ārpolitiku, un līdz ar to mūsu partijas nostāja faktiski ir tieši tāda pati, kāda tā bija ārlietu ministra runā. Tomēr es gribētu akcentēt dažas prioritātes, par kurām šodien deputāti runāja mazāk. Pirmkārt, drošības politika. Mēs varam, protams, pašsaprotami domāt, ka drošības politika kaut kā darbojas pati par sevi, ja mēs esam sasnieguši NATO samitā pilnīgi skaidrus un konkrētus mērķus. Atkal konkrētus mērķus! Tātad tā ir patrulēšana Baltijas gaisa telpā. Tas ir sasniegts! Tāpat arī šīs mācības, kas ir tiešām 5.paragrāfa pārbaude. Konkrētie mērķi ir sasniegti! Mums jādomā par nākošajiem mērķiem. Bet tik viegli tas viss nepiepildīsies, jo ir atbildība, kas gulstas tieši uz parlamentu un valdību. Un tāds ir šis solījums vairāku gadu laikā - es neteicu - viena gada laikā! - panākt 2 procentus. Tas īstenībā nozīmē dubultot aizsardzības budžetu. Ja mēs naivi domājam, ka spēsim šajā zālē nobalsot par viena procenta pielikumu vienā gadā, tad tas nav reāli. Mums ir jāsaprot savas valsts nacionālās intereses, ka tas ir jādara jau nākošgad - soli pa solim, līdz mēs to būsim sasnieguši. Ja mūsu partneri NATO redz šos soļus, tad mums būs daudz vieglāk sasniegt savus ārpolitiskos un drošības mērķus. Tas ir viens no uzdevumiem, kas ir ļoti svarīgs. Ir vēl tādas lietas, kur noteikti jāpadomā par vīziju. Kāds būs NATO pēc 2014.gada? Šobrīd NATO asociējas arī ar operāciju Afganistānā. Ar ko asociēsies NATO pēc 2014.gada? Latvijai ir jāizstrādā šāda vīzija, lai aizsargātu savu drošību, lai aizsargātu savas nacionālās intereses. Otra sadaļa, ko mēs varam mierīgi saukt par eiropolitiku. Tā jau ir tāda ārpolitikas sadaļa, kas ir kļuvusi tāda... ar īpatnēju skanējumu, ar īpatnēju izpildījumu. Tātad - mūsu politika Eiropā. Un man arī liekas, ka par divām lietām, kolēģi, mēs runājam maz. Pirmkārt, mēs maz runājam par Eiropas kopējo ārpolitiku. Tā ir it kā mērķis, ko eiropieši izvirzīja, veidojot savu ārpolitisko dienestu, bet pagaidām šie uzdevumi, kuri būtu pildāmi Eiropas Savienības ārlietu dienestam, nav skaidri. Tātad mums ir jānāk ar saviem priekšlikumiem, jāredz skaidri un gaiši, kā mēs gribam sasniegt savu nacionālo politiku caur Eiropas kopējo ārējo politiku. Un otra lieta, protams, ir Eiropas attīstības vīzija. Šodien kāds no deputātiem pieskārās tam, ka nekas netiek runāts par to, kāda būs Eiropas Savienība turpmāk, cik reāli integrēta, cik federāla, ar kādām kopējām institūcijām... regulējošajām un kontrolējošajām institūcijām, un cik tālu sniedzas katras valsts pašas suverenitāte. Arī par to mums ir jādefinē savs viedoklis, un tas kārtīgi jāaizstāv. Trešais, protams, ir ārējā ekonomiskā politika. Man vislabāk patika Ojāra Kalniņa minētais zonējums, jā... Ko tad tas prasa? Tas prasa, lai katrai zonai mums būtu atbilstoša diplomātiskā kompetence, lai mums būtu pietiekami liels diplomātiskais resurss, lai mēs katrā zonā varētu realizēt savus mērķus. Es domāju, ka šīm zonām pakāpeniski sevī citai cita jāietver, ka tās nav atsevišķi esošas zonas, bet ka pirmā zona pārklājas ar otro, kas tātad ietver sevī pirmo, trešā savukārt ietver sevī pirmo un otro, un tā tālāk. Es domāju, tie ir pilnīgi skaidri mērķi. Daži vārdi par eiro. Mani vienmēr kaitina tas, ka kāds no politiķiem saka: „Ziniet, sakarā ar eiro mums politiski būtu jāpagaida ar savu lēmumu.” Redziet, politiski pieņemt lēmumu - būt vai nebūt eiro - var tikai tad, kad valsts ir gatava uzņemšanai eirozonā, kad valsts ir izdarījusi mājasdarbus. Un šis pārmetums, ka Latvija ir vienīgā valsts, kas tagad pretendē uz dalību eirozonā, īstenībā ir kompliments, jo no tām valstīm, kuras nav eirozonā, Latvija ir vienīgā valsts, kas šobrīd ir izpildījusi visus Māstrihtas kritērijus un ir gatava uzņemšanai. Un ir vajadzīgs tikai mūsu politiskais lēmums - izmantot šo iespēju vai ne. Jo katram ir zināms, ka ekonomika ir cikliska, un mēs varam nonākt tādā ekonomisko rādītāju ainā, ka ar mums neviens nerunās, bet pateiks: „Jūs jau neesat gatavi, jūs nevarat gribēt!” Es domāju, ka svarīgi ir cilvēkiem pateikt, ka starp iespējām un gribēšanu ir ļoti liela starpība. Ar gribēšanu panākt nevar neko, ja nav izpildīti mājasdarbi un nav vispār šīs iespējas kā tādas. Es domāju, ka cilvēki to sapratīs, sapratīsim arī mēs, politiķi, un sapratīsim arī, ka eiro ir vienīgais ceļš uz Latvijas ekonomisko attīstību un uz Latvijas tautas labklājības attīstību. Es domāju, ka šīs debates būtu jāturpina Ārlietu komisijā, jo mērķi un prioritātes ir tikai viena lieta, principi ir tikai viena lieta. Lai tos realizētu, ir vajadzīgi diplomātiskie resursi, cilvēkresursi, kompetences, mehānismi, institūcijas. Viena institūcija jau šeit tika pieminēta vairākkārt - tas ir tā dēvētais Eiropas prezidentūras birojs. Varbūt jābūt vēl kādām... Es domāju, Ārlietu komisija ir tā vieta, kur Ārlietu ministrija var diskutēt par to, kādi tieši būs mehānismi, kādi resursi būs nepieciešami. Varbūt ir iespējas... arī pat tādas, ka mums šie resursi būs jāaudzē, būs jāinvestē ārlietu dienestā, jo mūsu galvenais uzdevums tomēr ir palielināt Latvijas ekonomisko un politisko konkurētspēju pasaulē. Es ceru, ka mums visiem kopā izdosies. Vēlreiz paldies ministram par ļoti labo ziņojumu! Es domāju, ka tas ir labs pamats. Un šīs debates, kas tagad notiek jau, ja nemaldos, vairākus gadus pēc kārtas, bija pašas produktīvākās. Bija interesanti uzzināt arī dažu partijas kolēģu diezgan interesantos un pat ekscentriskos viedokļus par dažiem ārpolitikas procesiem, arī tas pieder pie lietas. Es domāju, ka mēs to novērtēsim, un vismaz šajā zālē nekad nevaldīs miegainība. Paldies par uzmanību. (RP frakcijas un frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
• 2013_01_24-seq89 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šis ziņojums, protams, ir pamats tālākai darbībai ne tikai Ārlietu ministrijai, tās dienestiem un ārvalstīs izvietotajiem diplomātiem, bet arī mums visiem, jo mēs visi kopā īstenojam šo vienoto politiku. Es vērtēju šo ziņojumu kā godīgu, piezemētu, bez liekas agresivitātes un bez neīstenojamām nākotnes iecerēm. Es domāju, tas ir ļoti pozitīvi, ka tagad, gada sākumā, to saņēmām arī visi mēs, Saeimas deputāti, jo atbilstošās komisijas un arī visi tie deputāti, kuri saskaras ar mūsu ārzemju kolēģiem un kuri strādā parlamentārās sadarbības grupās, ir mūsu ārlietu politikas īstenotāji. Dažāda bija deputātu interese par šo dokumentu, un, kā mēs dzirdējām, dažs labs to izlasīja līdz 17.lappusei. Es gribu parunāt par 5.lappusi - par mūsu sadarbību ar vistuvāko kaimiņu tautu, ar lietuviešiem, kā mums šeit ir gājis. Dokumentā ļoti atklāti tiek rakstīts, ka neizdevās panākt vienošanos par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību, ir neskaidrības par Visaginu, bet varbūt pamēģināsim izanalizēt šo situāciju pēc kārtas. Es uzskatu šo analīzi par tiltu no Edgara Rinkēviča ziņojuma uz mūsu praktisko darbību, jo man kā sadarbības grupas ar Lietuvu, ar Lietuvas parlamenta grupu, vadītājam, tas ir ārkārtīgi svarīgi, gan strādājot šajā grupā, gan Baltijas Asamblejā, kurā Latvija pašreiz ir prezidējošā. Ziņojumā ir uzsvērts, ka mums šie kontakti, diskusijas, koordinācija ir labi attīstīta. Jā! Tiešām tā ir! Var bez problēmām sagaidīt atbalstu, pieņemsim, Moldovas Republikā no Lietuvas vēstniecības, kur mums savas vēstniecības nav, vai nopublicēties starptautiski citējamā žurnālā Kauņā tikai tāpēc, ka tu griezies pēc atbalsta no Latvijas, un šis atbalsts un attiecības starp mūsu tautām ir saprotamas un labas kā vēl nekad. Tanī pašā laikā ir paškritiski jāatzīst, ka mēs vēl arvien neesam atrisinājuši veselu virkni ļoti svarīgu problēmu, lai gan par tām runājam jau vairākus gadus, pat padsmitus gadu, kā tas ir ar jūras robežu. Tas, manuprāt, ir salīdzināms... atgādina viena padomju laika skatuves klasiķa inscenētu anekdoti par kādu padomju uzņēmumu, kurā cilvēki ļoti draudzīgi nāk uz darbu, draudzīgi visi kopā iet pusdienās, kopā atpūšas, bet, kad ieslēdz viņu saražoto aparātu, tas nedarbojas. Šī anekdote man ir iestrēgusi galvā un tiešām liek atcerēties, ka šīs attiecības ir labas un ka mēs it kā izrunājam visas lietas, bet tomēr... mēs tomēr jau padsmit gadu nevaram noslēgt līgumu par jūras robežu. Šeit ik pa brīdim lietuviešu puse piedāvā kaut kāda pavadoša memoranda vai kāda cita likumdošanas akta iespējas „stutēt” šo līgumu, bet Latvija to neratificē tā iemesla dēļ, ka gan politiķu, gan sabiedrības vidū ir uzskati par to, ka šis līgums nav izdevīgs Latvijai. Arī Lietuvas puse piedāvātu it kā kompensāciju attiecībā uz šo līgumu, de facto arī parāda to pašu, ka it kā vēlas kompensēt. Protams, Ārlietu ministrija dara to, kas ir iespējams, savu pilnvaru robežās. Bet varbūt mums, deputātiem, šeit, Saeimā, vajadzētu sākt debates? Varbūt ir vērts visu sākt no gala un izstrādāt citu, mūsdienīgu, starptautisko tiesību normām atbilstošu līgumu? Ja tas nav iespējams, varbūt var vērsties pie kaut kādiem starptautiskiem vidutājiem? Tādi precedenti mūsu starpvalstu attiecībās 20.gados bija, tas tika atrisināts, un mēs dzīvojām tālāk. Un šeit jau vairāk nekā 10 gadi ir pagājuši, bet šī rezultāta nav. To varētu varbūt darīt Saeimas parlamentārās sadarbības grupa, kas jau drīz tiksies ar saviem kolēģiem no Lietuvas Seima. Neizdevās vienoties par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību. Protams, cerības viesa jaunas valdības izveidošana Lietuvā un tas, ka varbūt viņiem būs cits, svaigāks, skats. Taču šis process bija pagājis tik tālu uz priekšu, ka šis peldošais LNG jau bija pasūtīts, un, kā mani pārliecināja Lietuvas plašsaziņas līdzekļos ziņotais, jau tagad katrs gāzes lietotājs Lietuvā par šo nacionālo LNG projektu pie saviem gāzes rēķiniem katru mēnesi maksā trīs četrus Lietuvas centus papildus. Tāds pats liktenis sagaidīs arī mūsu gāzes patērētājus, jo tirgus ir samazināts par Lietuvas daļu un būs ievērojami mazāks. Un šeit, domājot par šo problēmu, vajadzētu atrast kaut kādu savstarpēji izdevīgu atrisinājumu, ja vien tāds ir iespējams. Tas ir neatliekams darbs mūsu Ekonomikas ministrijai un ārlietu dienestam. Par Ignalinas atomelektrostaciju. Lietuvieši tagad smejas, viņi saka: „Tagad, kad Lietuvā ir noticis šis referendums un jautājums ir it kā atlikts, kā premjerministrs Butkevičs teica, līdz maijam, jūs, latvieši, to atbalstāt skaļāk, nekā atbalstījāt tad, kad tas bija aktuāls.” Nu tiešām! Ja mēs runājam par to, ka mēs atsakāmies, iespējams, no šī projekta, tad mums skaidri un gaiši jāpasaka alternatīva: kur tad mēs ņemsim šo trūkstošo elektroenerģiju? Ne vēja ģeneratori, ne mazās HES, kas kropļo Latvijas dabu, to saražot nespēj. Protams, šis jautājums vēl stāv priekšā, taču vajadzētu paredzēt arī kādus alternatīvus risinājumus, ja galu galā tas neizdosies un Lietuvas valdība nespēs no jauna pārstartēt šo projektu, kaut gan pašreiz tā tas nešķiet. Kādi ir līdzekļi, kādi mehānismi? Pirms vairākiem gadiem, labu gribot, tika izveidots Lietuvas-Latvijas forums jeb vieta, kur varētu runāt par Lietuvas un Latvijas aktualitātēm ekonomikā, kultūrā, izglītībā, savstarpējos sakaros un citur. Diemžēl pēdējā laikā šis Latvijas-Lietuvas forums zaudējis savu sākotnējo spožumu un nozīmi. Manuprāt, pēdējais forums, kas notika gada beigās Viļņā... Tikai pateicoties Latvijas Saeimas deputātu „desantam”, varēja kaut cik runāt par tām problēmām, kas ir starp mūsu valstīm. Manuprāt, šis Latvijas-Lietuvas forums, ko atbalsta abas valdības arī finansiāli, būtu jānostiprina, tur aktīvi jāpiedalās abu pušu parlamentu deputātu sadarbības grupām, un ideāli būtu pirmo foruma dienu noslēgt reizi gadā ar abu valdību kopīgu sēdi. Nav obligāti ministriem sabraukt kopā, tas mūsdienās iespējams arī virtuāli, kur katrs dienests, katrs ministrs par savu jomu pasaka, kas ir izdarīts, tuvinot Latvijas un Lietuvas sadarbību visu mūsu labā, jo Latvijas un Lietuvas ārlietu ministrijas ir veikušas ļoti labu - es pat teiktu - izcilu! - darbu. Vēstnieki Alberts Sarkanis un Nerijus Germans ir izveidojuši un sarakstījuši diezgan apjomīgu mūsu abu valstu ministriju - ne tikai ārlietu ministriju, bet visu dienestu - sadarbības iespēju uzskaitījumu - tādu kā rīcības plānu daudziem gadiem uz priekšu, kas būtu darāms mūsu valstu sadarbībā un tautu tuvināšanā. Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka ziņojums tiešām var kalpot par labu pamatu un ieskatu. Turklāt atbildība gulstas ne tikai uz Ārlietu ministriju un ministru, bet arī uz mums - visiem tautas priekšstāvjiem. Un vēl. Kā ārsts pēc izglītības un kā bijušais anatomijas pasniedzējs es jums gribu autoritatīvi paziņot. Ārpolitikā tāpat kā jebkurā procesā, kur ir nepieciešama domāšana, tas netiek veikts ar muskuļiem. Tur ir nepieciešamas cilvēka smadzenes. Un tas ir ārkārtīgi grūts darbs. Paldies. (RP frakcijas un frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
• 2013_01_24-seq88 spokenText "Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām 24.janvāra sēdi. Tātad turpinām debates par ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Vārds deputātam Romualdam Ražukam.".
• 2013_01_24-seq86 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Inita Bišofa... nav, Inga Bite... nav, Boriss Cilevičs... nav, Ilma Čepāne... nav, Lolita Čigāne... nav, Ina Druviete... nav, Raivis Dzintars... ir, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Igors Meļņikovs... nav, Dmitrijs Rodionovs... nav, Gunārs Rusiņš... nav, Aleksandrs Sakovskis... nav, Kārlis Seržants... nav, Igors Zujevs... arī nav klāt. Paldies.".
• 2013_01_24-seq85 spokenText "Paldies. Tā kā katram runātājam ir tiesības runāt 10 minūtes un mums ir atlicis mazāk par 10 minūtēm, tad debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
• 2013_01_24-seq84 spokenText "Attiecībā vēl uz vienu lietu. Mēs gribētu redzēt, ka vienotais Eiropas Savienības ārlietu dienests Eštones kundzes vadībā nodrošinātu konsulāros pakalpojumus visiem Eiropas Savienības pilsoņiem, lai kur tas būtu ārpus Eiropas Savienības, kad viņiem ir kādas problēmas. Pagaidām tas nenotiek. Mēs par to esam jau runājuši. Mēs gribam redzēt lielāku Eiropas Savienības ārlietu dienesta interesi un darbību arī, teiksim, tajā pašā Centrālās Āzijas reģionā. Par enerģētiku. Par šiem jautājumiem es jau esmu runājis. Es gribētu teikt tiešām lielu paldies arī Smiltēna kungam. Es domāju, ka mūsu sadarbība ar Zemkopības ministriju gan Eiropas Savienības kontekstā, gan arī tīri ārējo ekonomisko sakaru kontekstā ir bijusi laba, un mēs centīsimies to tādā pašā veidā turpināt arī šogad. Nu, klausoties Rasnača kungu un Krēsliņa kungu, man jāsaka, ka laikam šodien Nacionālās apvienības deputātu uzstāšanās ir visizklaidējošākās, jo... Es neapšaubāmi esmu gatavs palīdzēt Pabrika kungam un esmu vienmēr gatavs pieņemt Pabrika kunga padomu, bet... Es gribētu pateikt tikai vienu lietu: patīk tas mums vai ne, mums ir vienota ārpolitika, ko realizē Valsts prezidents, Saeima, Saeimas Prezidijs, Ministru kabinets un visi ministri. Dalīt, teikt, ka ir varbūt kaut kādas divas, trīs ārpolitikas... Piedodiet, tā nu laikam tomēr nav! Attiecībā uz aizsardzības jautājumiem es jau savā runā teicu, ka viena lieta ir pieņemt koncepcijas, bet otra lieta - tās arī pildīt. Un neapšaubāmi... Neapšaubāmi es gribētu redzēt tiešām nopietnu aizsardzības budžeta pieaugumu, jo tas ir mūsu valsts drošības interesēs, un tas ir arī mūsu valsts ārpolitikas interesēs. Un visbeidzot arī par Vanagas kundzes un Vucāna kunga runāto. Es gribu teikt, ka pirmām kārtām pagājušais gads un šis gads - tie ir tie gadi, kuros valdība nopietni ir piešķīrusi finansējumu dažādām valsts institūcijām - Izglītības un zinātnes ministrijai, Kultūras ministrijai, Ārlietu ministrijai - tiešām reālas saiknes stiprināšanai ar diasporu, sākot no izglītības programmām, kultūras programmām, un arī sadarbībai. Un es domāju, ka mēs šo kursu turpināsim, mums šeit ir vesela virkne lietu. Ārlietu ministrija ir sagatavojusi un kopā ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto reemigrācijas plānu februārī iesniegs valdībā diasporas pamatnostādnes, kur ir trīs pamatvirzieni: tā ir saikne ar diasporu kultūras un izglītības ziņā, tā ir politisko tiesību nodrošināšana, un pats pēdējais pamatvirziens ir diasporas potenciāla izmantošana - tā nav tikai problēma, tā ir arī iespēja. Un, jā, mēs tiešām, paldies, Vucāna kungs, domāsim par to, lai šīs darba grupas varbūt attīstītu. Es runāšu ar saviem kolēģiem - Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministriem. Un es gribētu pateikties arī, protams, Kazākas kundzei. Es pilnīgi piekrītu tam, ka attīstības sadarbības politikā, kā jau es teicu, mums ir liels potenciāls, bet mums būs jādomā arī par nepieciešamo finansējumu. Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA un RP frakcijas aplausi.)".
• 2013_01_24-seq83 spokenText "Man formāli ir jājautā zālei piekrišana pēc piecām minūtēm.".
• 2013_01_24-seq82 spokenText "Es atvainojos, es aizrāvos.".
• 2013_01_24-seq81 spokenText "Es ceru, ka deputātiem nav iebildumu pret to, ka ministrs turpina runāt? Paldies. Ministra kungs, jūs drīkstat runāt!".
• 2013_01_24-seq80 spokenText "Paldies. Daži komentāri. Pirmām kārtām par deputāta Liepiņa kunga teikto saistībā ar Magņitska lietu. Es gribētu pateikt divas lietas. Pirmām kārtām Latvijas tiesībaizsardzības iestādes šobrīd izmeklē šo lietu, un to dara gan Ģenerālprokuratūra, gan citas attiecīgās kompetentās institūcijas, kuru pienākums ir nodarboties ar nelegālās naudas izcelsmes izmeklēšanu. Tā ka šobrīd šis jautājums tiek risināts. Kas attiecas uz to, ko man bieži vien jautā: vai Latvija ir gatava kādā brīdī pieņemt tā sauktos Magņitska likumus? Šeit es gribētu pateikt, ka mēs ļoti cieši un koordinēti tomēr strādāsim ar saviem kolēģiem Eiropas Savienībā, jo tikai tad, kad mums ir vienota nostāja, tam visam ir nozīme. Par situāciju ar Gruziju un ap Gruziju. Redziet, es no savas puses varu teikt tikai to, ka pagājušajā gadā mēs redzējām tiešām godīgas un atklātas vēlēšanas un pirmo reizi 20 gadu laikā Gruzijā notika normāla, civilizēta valdību maiņa. Tas, ko mēs, protams, šobrīd redzam un par ko esam pauduši bažas saviem gruzīnu kolēģiem, ir tas, ka šobrīd ir vērojamas divas nedaudz pretrunīgas tendences. No vienas puses, mēs redzam, ka Gruzijas valdība tiešām ir apņēmības pilna turpināt eiroatlantiskās integrācijas kursu, bet diemžēl mēs redzam arī to, ka atsevišķi lēmumi, īpaši apsūdzības, protams... ka vēl ir tiesvedības, kur šī situācija ir jāpēta... kas rada iespaidu, ka tās ir politiski motivētas. Un mēs turpināsim strādāt kopā ar saviem Gruzijas draugiem, lai tiešām viņus atbalstītu un lai Gruzijas nedraugiem nebūtu iespējas, teiksim, izmantot varbūt kaut kādu vienu vai otru kļūdu, lai pilnībā bloķētu Gruzijas ceļu Eiropas un Eiroatlantiskās telpas virzienā. Paldies arī Ašeradena kungam par to, ka viņš uzsvēra attiecības ar Poliju. Es domāju, ka šeit mums tiešām sadarbība veidojas ārkārtīgi laba gan divpusējā, gan reģionālā kontekstā. Mums ir ļoti nopietns dialogs mūsu enerģētiskās neatkarības stiprināšanā. Es ceru, ka februārī šeit, Rīgā, ieradīsies arī mans Polijas kolēģis un ka mēs turpināsim šīs konsultācijas. Mēs esam vairākas reizes - gan prezidenta Komarovska vizītes laikā, gan mūsu Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizītes laikā, gan arī 2011.gadā Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītes laikā - mudinājuši Poliju sadarboties un investēt vairāk Latgalē. Šāda interese tai ir. Un, neapšaubāmi, mēs arī turpināsim cieši sadarboties drošības jautājumu risināšanā, jo Polija un Vācija tiešām ir būtiski mūsu reģionālie partneri. Attiecībā uz Zariņa kunga piezīmēm. Redziet, būtu ļoti negudri no mūsu puses ignorēt tendences pasaulē (vai tā būtu Irāna, vai tas būtu Tuvo Austrumu miera process, vai Sīrijas lietas), tāpēc ka mums kaut kas patīk vai nepatīk, jo mēs dzīvojam pārāk cieši saistītā pasaulē. Un jebkurš konflikts tur ietekmēs arī mūsu ekonomisko attīstību, ietekmēs energoresursu cenas, ietekmēs drošības situāciju vai bēgļus Eiropas Savienībā, un tas ir patiekami nopietni, lai mēs ņemtu to vērā, gan runājot par savu ārpolitiku, gan to formulējot. Diemžēl tas, ko es dažreiz šeit dzirdu, ir diezgan skumīgi varbūt ne tik daudz ārlietu dienestam, bet varbūt pat, jāsaka, šiem kritiķiem, kuri runā, ka Latvijai nav savas ārpolitikas. Latvijai ir sava ārpolitika! Cita lieta, ka jums varbūt nepatīk, kāda tā ir. Tomēr tā paliks konsekventa, tā būs Eiropas un NATO ārpolitika un tā būs virzīta uz mūsu ārējās drošības stiprināšanu. Tas ir ikdienas darbs. Tas nav viens mērķis, ko var panākt. Tas ir process! Un mēs turpināsim būt ļoti aktīvi Eiropas Savienības, NATO un arī citu starptautisko organizāciju dalībnieki. Mums ir tāda iespēja, un mēs to darām. Mēs ietekmējam šo institūciju dienas kārtību. Mēs to turpināsim darīt. Un nevajag nodarboties, es atvainojos, kolēģi, tomēr ar zināmu, teiksim tā, mazohismu šajā lietā. Un tie nav copy-paste lēmumi. Ir pietiekami daudz lēmumu, kuri ir arī mūsu virzīti. Par to, kāpēc ārlietu ministrs savu ziņojumu nesāka ar Kamerona vai Obamas darbības analīzi. Piedodiet, mēs runājam par Latvijas ārpolitiku, mēs nerunājam par Lielbritānijas un ASV ārpolitiku! Mēs turpināsim runāt par Latvijas ārpolitiku. Kas attiecas uz lielāku... Par Eiropas ārpolitikas jautājumiem. Jā, mēs neesam pilnībā apmierināti ar to, kā veidojas kopējā Eiropas ārpolitika. Par to mēs esam jau runājuši. Es šobrīd gribētu uzsvērt, lai neievilktu šīs debates tiešām ļoti garumā, tikai trīs jautājumus. Es gribētu redzēt lielāku koordināciju un solidaritāti Eiropas Savienības ārpolitikā, piemēram, attiecībās ar Krieviju. Mēs šeit redzam diezgan daudz dažādu valstu intereses. Es gribētu redzēt lielāku koordināciju un solidaritāti arī jautājumos, kuri skar enerģētiku.".
• 2013_01_24-seq78 spokenText "Augsti godātais ārlietu ministr! Ekselences (ja vēl tādas te ir)! Godājamais Prezidij! Kolēģi! Dāmas un kungi! Paldies ārlietu ministram par izsmeļošo ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikas un Eiropas Savienības jautājumos. Vispirms atsaukšos uz ārlietu ministra runā un debašu laikā teikto. Un pirmām kārtām runāšu par eiro ieviešanu - par atbalstāmu un veicināmu sabiedrības izpratni par Latvijas un ikkatra iedzīvotāja ieguvumiem, pievienojoties eirozonai, ņemot vērā mūsu valsts vēsturisko pieredzi un ģeopolitiskās intereses. Paldies Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajai sekretārei deputātei Ingai Vanagai par izvērsto runu saistībā ar diasporas jautājumiem. Es vērsīšu savu runu uz trim aktualitātēm, par kurām es vēlos runāt. Galvenokārt runa būs par cilvēktiesībām, OECD un divpusējo attīstības sadarbību, kā arī par NVO sektoru. Un tas viss ir saistībā ar ārpolitikas jautājumiem. Latvija, būdama Eiropas Savienības, ANO, EDSO un citu organizāciju dalībvalsts, ir apņēmusies ievērot to paustās vērtības un normas, piemēram, demokrātisku pārvaldību, cilvēktiesības, indivīda brīvību un tiesību nodrošināšanu. Vēlos pateikties ārlietu ministram un Ārlietu ministrijai par aktīvo iestāšanos jautājumos par cilvēktiesībām, tomēr vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka Latvijā, līdzīgi kā citās pasaules valstīs, ir aktivizējušās organizācijas, kas cenšas panākt sieviešu tiesību un cilvēktiesību, kā arī reproduktīvo tiesību ierobežošanu, nosakot, ka dzīvība sākas no ieņemšanas brīža. Vēlos minēt ASV Oklahomas štata piemēru, kur kā iebildums pret šo ierobežojumu - noteikt dzīvības sākumu no ieņemšanas brīža - tika piedāvāts priekšlikums, nosakot, ka dzīvība sākas no vīrieša spermatozoīda. Līdz ar to ir aicinājums būt ļoti atbildīgiem pret to. ASV sieviešu tiesību aizstāve Florensa Kenedija uz to atbildēja (citēju): „Ja vīrieši spētu palikt stāvoklī, aborti būtu sakraments.” Līdz ar to, lai gan starptautiskie un reģionālie līgumi un konvencijas nosaka, ka valstīs var būt atšķirīgas likumu normas un tās var būt balstītas uz katras valsts iekšējo politiku, tomēr ir cilvēktiesības, kuras ir vispārpieņemtas un nostiprinātas un kuras nedrīkstētu apstrīdēt. Pārliecinoši jāatzīst un katrā ziņā jāatbalsta tas, kāda ir Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu sadarbība. Pēc nesenajiem notikumiem varu tikai vēlreiz apsveikt gan Amerikas Savienotās Valstis, gan Latviju, gan arī pasauli vispār par ASV prezidenta Baraka Obamas otrreizēju ievēlēšanu. Respektējot ASV starptautisko ietekmi, demokrātus pārstāvošā prezidenta Baraka Obamas amata pienākumu pildīšana otrajā termiņā ir īpaši nozīmīga, lai visā pasaulē turpinātu veicināt un nostiprināt cilvēktiesības, tajā skaitā sieviešu un reproduktīvās tiesības. Vēlos uzsvērt, ka, neskatoties uz Latvijas ģeoekonomiskajām interesēm, Latvijas ārpolitikā svarīgi ir veicināt arī cilvēktiesību uzlabošanu citviet pasaulē. Nedrīkst izvairīties no esošo problēmu risināšanas, ko jau ilgstoši NVO sektors, pateicoties ārvalstu atbalsta projektiem, ir veidojis. Tātad mums arī turpmāk ir jāstrādā pie cilvēktirdzniecības un vardarbības ģimenē mazināšanas un novēršanas, bez vecāku aprūpes palikušu bērnu tiesībām uz dzīvi ģimeniskā vidē, nevis viņu ievietošanu institūcijās, bērnunamos, un pie nereģistrētu attiecību mantiskā regulējuma, kas ir būtiski un ļoti svarīgi sievietēm un bērniem gadījumā, ja partnerattiecības tiek pārtrauktas. Šeit aktīvi jāturpina gan valdībā, gan arī Saeimā uzsāktais darbs, sadarbojoties ar ārvalstu ekspertīzi. Un šeit savukārt es gribētu minēt jau arī visnotaļ atzīstamu OECD pieredzi, ko mēs varētu pārņemt un turpināt šīs prakses. Tālāk. Es turpinu savu uzrunu par OECD un divpusējās attīstības sadarbību. Ir augsti novērtējama Latvijas prioritāte iesaistīties OECD, jo, būdama šīs organizācijas dalībvalsts, Latvija varēs ieguldīt savu pieredzi un atklāsmes krīzes pārvarēšanā, kā arī izmantot citu attīstīto valstu realizēto valsts pārvaldes, valsts pakalpojumu, ekonomikas, investīciju piesaistes, kā arī sociālo stratēģiju un metožu analīzi un ilgtermiņa ietekmi uz to. Tādējādi atbilstoši OECD misijai uzlabosies Latvijas, Eiropas Savienības un visu pasaules iedzīvotāju ekonomiskā un sociālā labklājība, kā arī sabalansēta ietekme uz vidi. Cieši sadarbojoties ar OECD ekspertiem un izmantojot apkopoto metožu efektivitāti, veiksmīgāk spēsim samazināt nevienlīdzību un nabadzību Latvijā. Tieši tāpēc ir izveidota darba grupa Saeimas un Ministru kabineta, un arī NVO līmenī, lai šo darbu turpinātu. Lai gan Latvijā daudz kas vēl uzlabojams, mums ir starptautiski atzīti panākumi ceļā no pēcpadomju valsts uz demokrātisku, fiskāli atbildīgu un labas pārvaldības valsti. Kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā, mēs esam parādījuši, ka varam būt donorvalsts un atbalstīt ar savu pieredzi Moldovu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Afganistānu un citas valstis. Kā jau iepriekš ārlietu ministrs minēja, jau otro gadu - jau otro gadu, un šis gads ir savukārt Saeimai un valdībai izvērtēšanai! - Latvijas divpusējās attīstības sadarbības budžeta ietvaros mēs veltām tikai 50 tūkstošus divpusējās sadarbības attīstības programmai. Vai šī summa ir adekvāta? Vai Latvijai būtu jāaizstāv vairāk savas intereses Austrumu partnerības valstīs un Centrālajā Āzijā? Trešā tēma, par kuru es vēlos runāt šodien, ir NVO sektors. Kā mēs zinām, NVO sektors ļoti daudz balstās tieši uz starptautisko finansējumu. Latvijā NVO sektors kopš Latvijas neatkarības atgūšanas brīža ir saņēmis ārvalstu atbalstu demokrātisko vērtību stiprināšanai, pilsoniskās sabiedrības infrastruktūras veidošanai, cilvēku tiešam atbalstam visā Latvijas teritorijā, kā arī NVO kapacitātes stiprināšanai. Turklāt NVO sektors... Nevar būt, ka bez tā mēs būtu spējuši pārvarēt krīzi. Bez tā Latvija, iespējams, nebūtu veiksmes stāsts. Par to, ka tas tā notika, mums lielā mērā jāpateicas tieši NVO sektoram un arī ārvalstu finansējumam, ko mēs esam saņēmuši caur to. Paldies visām valstīm un to programmām, kas nodrošina mūsu nevalstiskā sektora cilvēku spēju stiprināšanu, sniedzot tiem iespējas doties uz ārvalstīm apgūt NVO vadības prasmes. Paldies par programmām, kuru ietvaros var izglītoties latviešu... Latvijas pedagogi, žurnālisti, jaunieši un citas iedzīvotāju grupas. Tomēr vislielākais paldies ir par to, ka mums ir finansiāls un morāls, kā arī pieredzes un ekspertīzes atbalsts cilvēktiesību jomā un, neapšaubāmi, arī korupcijas novēršanas jomā. Diemžēl Latvijā mums nav pietiekami attīstīta ziedojumu un filantropijas kultūra. NVO sektors uz Latvijas iekšējiem resursiem šobrīd īstenībā nemaz nevarētu pastāvēt un nespētu pienācīgi aizstāvēt sabiedrības intereses visās valsts pārvaldes institūcijās. Mēs apzināmies, ka šobrīd NVO sektors Latvijā lielā mērā tiek atbalstīts no ārvalstu finanšu instrumentiem, Eiropas ekonomiskās zonas, Norvēģijas finanšu instrumenta, kas nodrošina, ka organizācijām, pavisam mazai daļai no tām, ir iespēja darboties dažādu sabiedrisko grupu interesēs. Mēs sakām paldies, ka NVO sektora pētniecība var notikt, pateicoties ārvalstu atbalstam. Tajā pašā laikā mēs saprotam, ka līdz brīdim, kad šis atbalsts beigsies, mums ir jāizstrādā mūsu valstij pašai savs caurspīdīgs finansēšanas modelis, kā NVO sektoru atbalstīt ar konkursu un grantu palīdzību. Nacionālā finansējuma atbalstīti finanšu mehānismi ir ļoti nepieciešami Latvijas NVO sektoram. Es aicinu turpināt atbalstīt mūsu demokrātijas aģentus - nevalstiskās organizācijas -, jo ne velti NVO sektoru sauc par trešo sektoru, bez kura līdzdalības nav iedomājama kvalitatīva politika. Daudzi starptautiskie grantu devēji šobrīd izvērtē iziešanu no Austrumeiropas. Tas nozīmē, ka viņi limitēs savus resursus Latvijā. Viņi vairāk uzskata, ka šobrīd Latvija uzskatāma kā nostabilizējusies demokrātija. Un viņi savus grantus vēlas pārcelt uz Āziju un uz Āfriku. Tieši tādēļ mums ir jābūt pietiekami atbildīgiem un jāskatās, lai tomēr šī kompetence un kapacitāte, kas ir NVO sektoram, turpinātos, būtu ilgtspējīga un dotu savu pienesumu Latvijas attīstībā. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2013_01_24-seq76 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Godātais ārlietu ministra kungs! Jūsu šodien sniegtajā ziņojumā ārpolitikas kontekstā vismaz divas reizes tika pieminēts vārds „inovācija”, runājot par mūsu valsts ekonomikas konkurētspēju un arī par visas Baltijas telpas kopīgo ekonomikas konkurētspēju. Šajā gadā Latvija Baltijas Asamblejā ir prezidējošā valsts. Līdz ar to jums personiski ir tas gods un arī atbildība būt par Baltijas Ministru padomes Baltijas sadarbības komitejas vadītāju un tātad koordinēt visu to darbu, kas attiecas arī uz šo mūsu kopīgo Baltijas telpas ekonomisko konkurētspēju. Baltijas Asambleja savā 31.sesijā pagājušā gada novembrī Viļņā par vienu no prioritārajiem pasākumiem Latvijas prezidentūrai Baltijas Asamblejā izvirzīja šodien jau vairākas reizes pieminēto BIRTI projektu - tātad kopīgas infrastruktūras veidošanas projektu pētniecības un inovāciju veicināšanai. Kaut arī šis projekts ir tapis zinātnieku vidē, tā virsuzdevums un galvenais mērķis ir būt par līdzekli, lai veidotu Baltijas valstīs, visās trijās Baltijas valstīs, kopīgu savstarpēji papildinošu pētniecības infrastruktūru, ar to saprotot gan iekārtas, gan cilvēkresursu izmantošanu; gan to, kas jau šobrīd ir, gan to, ko vajadzētu varbūt iegādāties par kopīgiem līdzekļiem nākotnē un arī iespējami efektīvi izmantot. Līdz ar to, plānojot kaut kādas turpmākās iegādes, vajadzētu skaidri apzināties, kas būs iekārtu izmantotāji - vai tie būs tikai zinātnieki vai tie būs arī, teiksim, uzņēmēji, vai tie būs augstskolu mācībspēki un studenti. Vajadzētu skaidri apzināties to, cik lielā mērā šī izmantošana notiks, kāda no tās būs ekonomiskā atdeve un ko mēs no tā visa varam cerēt sagaidīt. Nu, šajā jautājumā tātad nevar teikt, ka nekas nebūtu darīts. Jā, mēs zinām to, ka ir panākta vienošanās ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas JASPERS biroju par priekšizpēti šajā projektā. Taču, manā skatījumā, mūsu valstī tieši attiecībā uz šo sadarbību, Baltijas valstu sadarbību pētniecībā un inovācijās, tiek darīts nepietiekami. Kaut vai tādēļ, lai skaidri tiktu izveidots šis mūsu pašu pasūtījums, ko tad mēs no šī projekta gribam redzēt, būtu jābūt daudz ciešākai sadarbībai gan starp pētnieciskajiem institūtiem, to skaitā universitātēm, gan starp dažādām uzņēmēju un uzņēmējdarbības asociācijām, teiksim, tādām kā Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija un vairākām citām. Protams, var teikt, ka vēsturiskā situācija ir tāda, ka Latvijā par pētniecību un vēl jo vairāk par inovācijām atbild ne tikai viena ministrija; ir vismaz divas ministrijas, kurām ir uzlikta atbildība par šīm jomām, un tās ir Izglītības un zinātnes ministrija un Ekonomikas ministrija. Un ne vienmēr šī koordinācija ir bijusi tāda, ka mēs varam skaidri zināt, ko tad mēs šeit, Latvijā, vēlamies no šī projekta jeb no šādām iniciatīvām. Par to es runāju tāpēc, ka šodien jau izskanēja vairākas reizes tēze, ka ārpolitika ir iekšpolitikas turpinājums. Manā skatījumā, lai būtu sekmīga ārpolitika, tātad sekmīga ārpolitika arī attiecībā uz sadarbību zinātnē un inovācijās, mums ir jābūt pietiekami skaidrai un resursos balstītai iekšpolitikai, kādu es diemžēl neredzu. Es to mēģināšu pamatot vēl arī ar to, ka šāda zinātnisko un uz inovāciju izmantošanu vērsta institūciju sadarbība... tā ideja par to jau nav jauna. Šāda veida institūcijas, kas veicina starpvalstu sadarbību ļoti sekmīgi, jau vairāk nekā desmit gadus darbojas Ziemeļvalstīs, Ziemeļu Ministru padomes pārraudzībā, un pēc būtības, izvēloties šo BIRTI projektu kā vienu no starpvalstu sadarbības formām, tā pamatideja ir bijusi kopēt to, ko Ziemeļvalstis jau labi ir pierādījušas kā darbojošos mehānismu. Tikai, lai tas mehānisms darbotos, tiešām tur ir vajadzīga stingra koordinējoša, vadoša darbība, tā, kā to dara Ziemeļvalstīs tā sauktais NordForsk birojs, kurš ir, kā es jau teicu, analoģisks veidojums tam, ko Latvija, Igaunija un Lietuva vēlētos veidot BIRTI projekta ietvaros. Manā skatījumā, līdz ar to daudz aktīvākai darbībai būtu jābūt Baltijas Ministru padomes līmenī, galvenokārt Baltijas Ministru padomes Sadarbības padomes līmenī, jo Sadarbības padome ir tā institūcija, kura var veicināt jaunu aktivitāšu uzsākšanu. Vējoņa kungs jau šodien pieminēja to, ka Baltijas Ministru padomei ir piecas komitejas, bet starp šīm komitejām nav komitejas sadarbībai izglītībā, zinātnē un inovācijās; nevienā no šīm jomām nedarbojas neviena no esošajām komitejām. Līdz ar to šajā manis jau pieminētajā Baltijas Asamblejas 31.sesijā visu triju Baltijas valstu delegācijas vērsās ar kopīgu... rezolūcijā vērsās ar kopīgu aicinājumu Baltijas Ministru padomei un Sadarbības padomei... Baltijas Ministru padomei un Sadarbības padomei veidot darba grupu, kura tad šo BIRTI projektu tālāk virzītu uz priekšu. Un es arī tātad aicinu ārlietu ministru, tā kā šodien ir jārunā arī par iecerēto darbību valsts ārpolitikā, veikt nepieciešamās darbības, lai šī darba grupa tiktu izveidota. Noslēgumā es varbūt arī... Tā kā te jau daudzi ir pievērsušies alegorijai par airēšanu, par kopīgu airēšanu, es vēlētos šo tēmu papildināt - un papildināt tieši saistībā ar to, kā tad mēs iekšpolitiku varam pārvērst ārpolitikā. Ja mēs runājam par... tieši par šo BIRTI projektu kā par sadarbības projektu, arī to var uzskatīt par kopīgu airēšanu kopīgā laivā, kurai... Nu, teiksim, šajā gadā Baltijas Ministru padomes līmenī tā atbildība krīt uz Valdi Dombrovska kungu un Edgaru Rinkēviča kungu kā atbildīgajām personām. Bet t�� airēšana šoreiz iznāk tāda diezgan dīvaina, tāpēc ka tie airi... ja ar airiem saprot zinātnes finansējumu, zinātnes budžeta finansējumu katrā valstī, tad šie airi igauņiem ir piecas reizes garāki nekā latviešiem, bet latviešiem tie vispār nesniedzas pat līdz ūdens virsmai. Paldies. (Dep. I.Grigule aplaudē.)".
• 2013_01_24-seq74 spokenText "Augsti godātais Saeimas Prezidij! Ministri! Kolēģi un visi, kuri seko līdzi sēdei! Es savā runā pievērsīšos diasporas jautājumam, kas ir ļoti būtisks, jo tā ir mūsu valsts saiknes uzturēšana ar tiem, kuri dzīvo citās valstīs. Tas ir saistīts, protams, arī ar nacionālās identitātes un piederības jautājumiem, tas ir saistīts arī ļoti lielā mērā, protams, ar mūsu valodas uzturēšanu un apguves iespējām ārvalstīs. Savā runā es tātad akcentēšu to, kas ir paveikts šajā jomā, un arī to, kas ir iecerēts, kā arī vairāk informēšu par to, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē saistībā ar diasporas jautājumiem. Taču viennozīmīgi šis darbs tiek veikts sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Kultūras ministriju, nevalstiskajām organizācijām un citām atbildīgajām institūcijām. Sadarbība ar diasporu ir atspoguļota virknē dokumentu, piemēram, Kultūras ministrijas, Ārlietu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbības memorandā, valsts valodas politikas pamatnostādnēs, izglītības attīstības pamatnostādnēs, nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas rīcības plānā sabiedrības saliedētības sekmēšanai, kur ir iekļauts tātad arī jautājums par diasporas skolu un skolotāju metodisko atbalstu. Trīs galvenie virzieni, pie kuriem tiek strādāts izglītības jomā. Viens no tiem ir saistīts ar labvēlīgu un ātru skolā uzņemšanas procesu tad, kad izglītojamie, bērni, atgriežas... tātad iedzīvotāji atgriežas atpakaļ Latvijā. Un tad būtiskas ir ne tikai šīs iedzīvotāju darba iespējas, atgriežoties šeit, bet arī ļoti būtisks aspekts ir tas, kā bērni varēs turpināt izglītības gaitas skolās. Otrais virziens, pie kā strādājam, ir latviešu valodas un kultūras apguve, kur īpaši ir jāizceļ tā dēvētās nedēļas nogales skolas un arī virkne citu aktivitāšu, par kurām es vēl informēšu. Un trešais virziens ir tālmācības iespējas. Un nu īsumā par katru no tiem. Tātad par to, kas ir padarīts, un pie kā darbs tiek pilnveidots, lai mēs nodrošinātu labvēlīgus apstākļus skolēniem, kad viņi atgriežas Latvijā, lai viņi varētu turpināt savas izglītības gaitas. Ir izdoti Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības pārcelšanai uz nākamo klasi. Un šeit ir būtisks papildinājums tam... Ministru kabineta noteikumi ir papildināti ar to, ka izglītības iestādei... kādai ir jābūt rīcībai gadījumos, kad skolēns ir atgriezies no mācībām citās valstīs un vēlas turpināt mācības Latvijas izglītības iestādēs. Un ir ļoti būtisks šis atbalsta mehānisms. Ir sakārtota virkne normatīvo aktu, un atbildīgā institūcija ir Akadēmiskās informācijas centrs, kas atzīst ārvalstīs iegūtos izglītības dokumentus un kas tātad to ņem vērā, lai varētu turpināt izglītošanos Latvijā. Un ir arī ļoti būtiski, ka noteikumi paredz, kāda ir izglītības iestādes direktora loma šajā sakarā. Proti, direktors ar rīkojumu var noteikt bērnam nepieciešamos atbalsta pasākumus vismaz viena semestra ilgumā saistībā ar mācību priekšmetiem, kuri atšķiras Latvijas un bērna iepriekš apgūtajā izglītības programmā. Tātad ir šie atbalsta mehānismi. Ir ļoti būtiski, ka ir šī individuālā pieeja katram, kurš atgriežas. Otrs virziens ir latviešu valodas un kultūras apguve. Un šajā ziņā, kā jau es minēju, ļoti būtiskas ir nedēļas nogales skolas un citas aktivitātes. Latviešu valodu ārpus Latvijas var apgūt 21 valstī, tas ir, vairāk nekā 100 formālās un neformālās izglītības mācību iestādēs, tā sauktajās nedēļas nogales skolās. Un lielākajā daļā no tām strādā skolotāji, kuri darbu veic brīvprātīgi, tātad nesaņem atalgojumu par šo darbu. Patlaban Eiropā darbojas 51 latviešu nedēļas nogales skola, un īpaši šo skolu skaits pieaug Īrijā un arī Lielbritānijā. Un jāsaka, ka arī 2013.gada budžetā ir paredzēta nauda šo nedēļas nogales skolu atbalstam. Ir arī būtiski atbalsta mehānismi pedagogu algu nodrošināšanai, kā arī apdrošināšanas izdevumu segšanai. Pavisam ir sniegts atbalsts 10 šādām mācību vietām jeb skolām. Un jāsaka, ka tas nav mazsvarīgi, tas ir tiešām ļoti būtiski mūsu tautiešiem, īpaši tiem, kas dzīvo ārvalstīs. Kaut vai tādi elementi kā atzinības raksti diasporas izglītības darbiniekiem... Latviešu valodas aģentūra 2012.gadā šādus atzinības rakstus ir izsniegusi 81 latviešu diasporas bērnam... par mācību sasniegumiem ir izsniegusi 81 bērnam un 37 diasporas izglītības darbiniekiem. Kādam varbūt tie liksies sīkumi, bet tas ir tiešām ļoti nozīmīgi, ka mēs pamanām to darbu, ko viņi veic ārpus savas dzimtās valsts, un ka mēs pamanām viņu ieinteresētību, aktivitāti un vēlmi uzturēt saikni ar savu dzimteni. Jāuzteic arī tas, ka ir aktualizēta Latviešu valodas aģentūras mājaslapā sadaļa, kurā ir pieejami elektroniski mācību materiāli, ko ir izstrādājuši diasporas skolotāji, balstoties uz savu pieredzi. Ir ļoti būtiski, ka Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros ir pieejami elektroniski materiāli latviešu valodas apguvei, kuri ir par brīvu. Arī tas ir būtisks elements, ka ārzemēs dzīvojošajiem ir iespēja iegūt materiālus, lai viņi var savas zināšanas pilnveidot, uzturēt tieši dzimtās valodas jomā. Un trešais punkts - par tālmācību. No 2009.gada tiek nodrošināta tālmācība vidējās izglītības jomā, humanitārās un sociālās, vispārizglītojošās... profesionālās orientācijas jomā... tātad šajās virzienprogrammās. Un no 2011.gada ir pieejamas jau pamatizglītības programmas tālmācības jomā. Darbs arī pie tām turpinās. Ir tātad 5.-6., 7.-9.klases programmas, un, kā jau es teicu, darbs turpinās, lai nodrošinātu šo apmācību tālmācības veidā. Un ir iesaistījušās tālmācības programmu īstenošanā gan privātās, gan arī valsts izglītības iestādes. Un es vēlētos informēt arī par to, kas ir iecerēts. Jāsaka, ir paveikts tiešām ļoti apjomīgs darbs, bet kādi ir iecerētie pasākumi? Skaitliski to ir tiešām ļoti daudz, bet es minēšu tikai dažus no tiem, kas vairāk tomēr ir ar izglītības jomu saistīti. Un, proti, ir paredzēts atbalsts latviešu nedēļas nogales skolām. Un šeit ir tiešām jāpateicas tam, ka mēs 2013.gada budžetā tām esam atvēlējuši arī budžeta līdzekļus, un arī 2014.-2015.gadā tie ir paredzēti. Ir paredzēta arī mācību satura izstrāde valodai, literatūrai, folklorai, tātad ir paredzēta arī šo kultūras jautājumu apguve. Bet jāsaka, ka tas ir noticis vairāk ar e-risinājumu starpniecību. Šādā veidā ir paredzēts organizēt skolotājiem seminārus, izstrādāt un arī nosūtīt mācību metodiskos līdzekļus, izmantojot tiešsaistes iespējas. Ir vēl arī paredzēta diasporas skolotāju un reemigrējušo diasporas bērnu skolotāju tālākizglītība, kā ar šiem bērniem strādāt, kā arī diasporas vecāku izglītošana. Arī valodas apguves nometnes ir paredzēts rīkot. Un, protams, būtiski ir pasākumi, kas veltīti latviešu valodas apguvei, tās lietošanas veicināšanai diasporā; tam ir veltīti dažādi kursi un semināri. Būtiski ir arī tas, ka ir paredzēts izveidot portālu „Māci un mācies latviešu valodu”, kuram arī jau ir iezīmēts finansējums. Un jāsaka, ka būtiski ir tas, ka arī ārvalstīs izveidojušās biedrības varēs pretendēt uz piedalīšanos Latviešu valodas aģentūras izsludinātajā konkursā uz projektiem, lai tieši konkursa kārtā varētu pretendēt uz līdzekļiem un lai varētu īstenot diasporas dažādo organizāciju iecerētās aktivitātes. Tas īsumā arī būtu viss. Paldies par uzmanību. Šeit ir jāsaka, ka man būtu aicinājums arī kolēģiem, kuri dodas ārzemju komandējumos, painteresēties par iespējām tikties ar mūsu tautiešu izveidotajām organizācijām, lai arī šādā veidā mēs veidotu šo savstarpējo saikni, informācijas apmaiņu un izrādītu interesi par izceļojušajiem mūsu iedzīvotājiem, kā arī informētu tautiešus par viņus interesējošiem jautājumiem. Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA un RP frakcijas aplausi.)".
• 2013_01_24-seq72 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais ārlietu ministr! Vēstnieki! Ekselences! Klātesošie! Deputāti un deputātes! Es runāšu par enerģētiku. Enerģētika var būt mūsu ārpolitikas ierocis, un enerģētika var būt arī mūsu „klibā kāja”. Mēs jau sešus gadus diskutējam par Visaginas atomelektrostaciju Lietuvā. Pēc Lietuvas Seima vēlēšanām, šķiet, šis process ir apstājies, un, iespējams, būs nepieciešams vēl viens referendums, jo, kā zināms, jau vienā referendumā Lietuvas tauta teica „nē” atomelektrostacijas būvniecībai Lietuvā. Latvijas pozīcija ir nogaidoša. Diemžēl man ir jāvaicā: kur ir mūsu enerģētikas stratēģija un ko mēs paši gribam? Ir labi, ka Latvijai un Baltijas valstīm nozīmīgākie enerģētikas infrastruktūras projekti ir definēti Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plānā jeb BEMIP, kura ietvaros ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu šobrīd tiek realizēti vairāki būtiski elektroenerģijas pārvades projekti. 2014.gadā tiks pabeigta Igaunijas un Somijas otrā starpsavienojuma EstLink 2 izbūve, līdz ar to kopējās pārvades jaudas starp valstīm sasniegs 1000 megavatus, būtiski uzlabojot un nodrošinot tehniskās iespējas elektroenerģijas tirdzniecībai starp šīm valstīm. Baltijas elektroenerģijas sistēmas darbību uzlabos arī Zviedrijas un Lietuvas starpsavienojums NordBalt, kura izbūvi plānots pabeigt 2016.gadā, savienojot Lietuvas elektrosistēmu ar biržas Nord Pool Spot Zviedrijas cenu zonu. Un atkal man jājautā: kur mēs šeit varam izlasīt Latvijas vārdu? Eksperti norāda: kamēr Latvijai nebūs alternatīvas gāzes piegādes, tikmēr gāzes tirgus liberalizācija reāli nav iespējama. Ekonomikas ministrija šodien visai negribīgi ir izrādījusi gatavību uzsākt pārrunas ar Eiropas Komisiju, kā arī ar kompāniju „Latvijas Gāze” un tās akcionāriem par iespēju liberalizēt gāzes tirgu mūsu valstī. Šis jautājums ir svarīgs gan Latvijai, gan Eiropai, un būtu ļoti labi, ja to būtu paredzēts sākt risināt jau tuvākajā laikā, ņemot vērā, ka „Latvijas Gāzes” monopols šeit beidzas 2017.gadā. Un ir skaidrs, ka šīs kompānijas akcionārs Krievijas koncerns Gazprom nevēlas zaudēt monopola pozīcijas Latvijā, un, no Gazprom pozīcijām skatoties, tas šķiet saprotams. Lielākā problēma, kas Latvijai ir saistībā ar nepieciešamību pēc tirgus liberalizācijas, - mums joprojām nav alternatīvas gāzes piegādes. Jāņem vērā, ka šis liberalizācijas jautājums ir svarīgs ne tikai Latvijai, bet arī visai Eiropai. Ir skaidrs: kamēr Latvijā nebūs LNG jeb sašķidrinātās gāzes piegādes, tikmēr arī reālas liberalizācijas nebūs. Mēs redzam, ka kopējais Baltijas valstu LNG termināļa projekts mums ies secen. Šobrīd tiek diskutēts par tā atrašanās vietu Somijā. Mums ir jādomā par alternatīvām, un kāpēc gan nevarētu būt daudz mazāka LNG termināļa izbūve uz komerciāliem principiem Liepājas, Ventspils vai Rīgas ostās, kas spētu radīt alternatīvas gāzes piegādes? Šajā kontekstā arī ir jāatgādina, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve pieder Latvijas valstij, kura to ir iznomājusi „Latvijas Gāzei”. Tas nozīmē, ka perspektīvā Inčukalns būtu veidojams par krātuvi, ko var izmantot ne tikai „Latvijas Gāze”, bet arī citi gāzes piegādātāji. (No zāles dep. I.Zariņš: „Jau tagad var!”) Citiem vārdiem sakot, gāzes tirgus liberalizācija Latvijā ir iespējama, un galvenais ir aktīvi rīkoties, lai jau 2017.gadā šis process varētu notikt. Viens ir skaidrs: enerģētikai ir jābūt vienam no Latvijas ārpolitikas būtiskiem elementiem. Šobrīd diemžēl, redzot to, ka netiek veiktas visas šīs nepieciešamās darbības, lai mēs jau 2017.gadā varētu paveikt to, kas ir ierakstīts Eiropas Savienības enerģētikas plānošanas dokumentos... lai mēs varētu veiksmīgi to realizēt, aicinu uz enerģētiku skatīties kā uz būtisku ārpolitikas ieroci, un par enerģētiku atbildīgās amatpersonas, it īpaši ekonomikas ministru, aicinu pievērst vislielāko uzmanību šim jautājumam, jo, kā zināms, šis datums var pienākt diezgan ātri, un tad mēs varētu arī nebūt sagatavoti, lai izdarītu šīs vajadzīgās kustības. Paldies par uzmanību.".
• 2013_01_24-seq70 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Es domāju, ka Eiropas Savienības valstu ārpolitika pamatā balstās uz Eiropas Savienības kopējām politikas un ārpolitikas pamatnostādnēm. Es gribu pieskarties ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ziņojuma vienam jautājumam - drošībai un drošības politikai -, jo tā ir arī valsts aizsardzības politika. Pareizi tika atzīmēts, ka Latvija ir uzņēmusies savā valsts aizsardzības koncepcijā, ko apstiprinājām pagājušajā gadā... Tur ir ierakstīts, ka aizsardzības budžets pakāpeniski pieaugs līdz 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta, kā to rekomendē NATO. Bet kā ir realitātē? Kā atzīmēts valsts pamatbudžeta izdevumu funkcionālajā sadalījumā, aizsardzības budžetu 2014.gadā ir plānots samazināt līdz 0,8 procentiem, bet 2015.gadā - līdz 0,7 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Man ir jautājums aizsardzības ministram: kā aizsardzības ministrs to pamato un skaidro saviem NATO valstu kolēģiem? Nākamais. Rinkēviča kungam ir liela pieredze darbā Aizsardzības ministrijas struktūrās, tāpēc ir lūgums viņam palīdzēt Aizsardzības ministrijai izpildīt Nacionālās drošības likuma 11.pantā noteikto, ka Aizsardzības ministrija izstrādā un realizē valsts aizsardzības politiku. Aizsardzības ministrijas mājaslapā nav skaidri formulēts, kāda ir valsts aizsardzības politika, un tas rada zināmu neloģiskumu budžetā. Šā gada budžetā ir ierakstīts: valsts aizsardzības politikas realizācijai paredzēti mazāk nekā 10 miljoni latu. Tad ir jautājums: kur tad tā pārējā nauda tiek tērēta? Bet te ir ne tikai tas neloģiskums. Vakar, uzklausot Publisko iepirkumu un revīzijas komisijā Valsts kontroles ziņojumu par administratīvā transporta... vieglo automašīnu izmantošanas lietderību Aizsardzības ministrijā un Nacionālajos bruņotajos spēkos, neizpratni izsauca fakts, ka nepieciešamo administratīvā transporta līdzekļu skaits balstās uz konceptu, kas tika izstrādāts pirms iestāšanās NATO. To paveica Edgars Rinkēvičs un es, kad mēs vēl strādājām Aizsardzības ministrijā un es biju štāba priekšnieks. Bet tagad, man liekas, mēs esam iestājušies NATO jau pirms 10 gadiem, un mūsu valsts aizsardzības politika, kas tajā reizē bija balstīta uz totālu teritoriālu aizsardzību, laikam ir mainījusies. Tāpēc man ir jautājums ārlietu ministram: vai tagad valsts aizsardzības politika nav mainījusies? Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā ASV vēstniece skaidri formulēja, ka NATO valstu militārā pašaizsardzība ir NATO valstu kolektīvā aizsardzība. Klausoties Aizsardzības ministrijas un NBS pārstāvjus dažādās Saeimas komisijās, radās priekšstats, ka viņi vēl joprojām dzīvo pagājušajā - 20.gadsimtā. Tādēļ lūgums ārlietu ministram Rinkēviča kungam palīdzēt viņiem izprast 21.gadsimta drošības un aizsardzības politiku. Iespējams, jāsāk ar vienotu vārda „aizsardzība” izpratni. 1992.gadā bija likums „Par valsts aizsardzību”. Pirmajā pantā uzreiz bija skaidrojums, kas ir valsts aizsardzība. Tagad to traktē dažādi. Tādēļ Nacionālās apvienības programmā mēs piedāvājam vārdu „aizsardzība” saprast Aizsardzības ministrijas un NATO kontekstā kā pasākumu kopumu cīņā ar NATO stratēģiskajā konceptā noteiktiem draudiem, riskiem, izaicinājumiem. Un tie ir četri. Tie ir: globālais terorisms, kiberaizsardzība, energoresursu aizsardzība un globālā klimata izmaiņas. Pagaidām mēs neesam... Mēs gribējām dzirdēt arī Aizsardzības ministrijas viedokli par šā vārda izpratni, bet mums neizdevās to saņemt. Domāju, ka ārlietu ministram Rinkēviča kungam varētu būt sava... savs šī vārda... sava šī vārda izpratne. Latvijā mēs beidzot varētu vienoties un saprast vienādi tos vārdus, kurus mēs bieži lietojam, bet kurus katrs dažādi saprotam. Paldies.".
• 2013_01_24-seq68 spokenText "Labdien, kolēģi! Es vēlos nedaudz paturpināt mūsu ārlietu ministra izvirzīto tēzi par to, ka modernajā diplomātijā ekonomika dominē 90 procentu apmērā. Proti, pēdējā gada laikā Zemkopības ministrijai eksporta veicināšana ir viens no būtiskākajiem orientieriem, plānojot sadarbības attīstību ar Eiropas Savienību un arī ar trešajām valstīm. Ņemot vērā esošās galvenās tirdzniecības plūsmas, konsultējoties ar uzņēmējiem un NVO, analizējot to, kāds progress ir bijis pēdējo gadu laikā, un apzinot jaunus potenciālos tirgus, Zemkopības ministrija īsteno virkni pasākumu eksportspējas celšanai, un, lai segtu šo komandējumu izdevumus, piedalītos izstādēs, nodrošinātu šo ārvalstu delegāciju uzņemšanu, tiek izmantoti gan valsts, gan arī Eiropas Savienības fondos pieejamie finanšu resursi. Parēķinot, kādu atdevi ieguldītie līdzekļi un darbs sniedz Latvijas valstij, kāpinot eksporta apjomus un vērtību, redzam, ka tas ilgtermiņā atmaksājas ar uzviju. Kopš 2009.gada lauksaimniecības un pārtikas, tāpat arī mežsaimniecības produkcijas eksports uz Eiropas Savienības valstīm un trešajām valstīm turpina stabili pieaugt: 2011.gadā lauksaimniecības un pārtikas produkti tika eksportēti aptuveni 1 miljarda latu apmērā; 59 procentus no lauksaimniecības un pārtikas produktiem Latvija eksportē uz Eiropas Savienības valstīm, savukārt 35 procenti nozares produkcijas tiek eksportēti uz trešajām valstīm, kur izteikti - 69 procentu apmērā - dominē Krievija. Un, piemēram, tas, ka ir atašejs Maskavā, Zemkopības ministrijai gadā izmaksā aptuveni 50 tūkstošus latu, un arī komandējumos uz Krieviju iztērētie līdzekļi Zemkopības ministrijai un tās padotības iestādēm sastāda vairākus tūkstošus, tomēr rezultāts, kādu sniedz politiskā līmeņa klātbūtne eksportceļu veidošanā un it sevišķi akūtu problemātisku jautājumu risināšanā, ir neatsverams eksporta uz Krieviju nodrošināšanā, un 2011.gadā lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta apjoms sastādīja vairāk nekā 300 miljonus latu (tas ir bez koksnes). Un, runājot par meža nozares produkciju, jāteic, ka kopējais eksporta apjoms 2011.gadā ir bijis vairāk nekā 1 miljards; 83 procenti tika eksportēti uz Eiropas Savienības valstīm - Zviedriju, Vāciju, Lielbritāniju, savukārt 16 procenti - uz trešajām valstīm. Un tur arī pārliecinoši dominē Krievija. Līdz ar to var pārliecinoši teikt, ka Vācija un Krievija ir tirgi, kur nozīmīga loma ir gan lauksaimniecības un pārtikas produktu, gan meža nozares produkcijas noietam. Līdz ar to es vēlos atbildēt arī savam kolēģim Dombravas kungam par viņa izvirzīto tēzi par rusofiliju. Faktiski mūsu ģeopolitiskais novietojums, kā arī preču un pakalpojumu noieta tirgi un mūsu potenciāls nosaka to, ka ir - es uzsveru! - līdzsvaroti jāsadarbojas attiecīgajās jomās gan ar Eiropas, gan Āzijas, gan arī... to skaitā arī ar NVS valstīm, ieskaitot Krieviju. Tādēļ es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka valsts pienesums ar politisko un finansiālo iesaisti sadarbības ar ārvalstīm veicināšanā ir ļoti nozīmīgs, it sevišķi tirdzniecības jomā. Kā lielisku piemēru šai sadarbībai, kas izveidojusies... Kā lielisku šādas sadarbības piemēru var minēt arī to sadarbību, kas izveidojusies starp valsts iestādēm un uzņēmējiem, īstenojot ārvalstu vizītes, piemēram, zemkopības ministres vizītes uz Azerbaidžānu un Gruziju (jāņem vērā tas, ka būtisku lomu uzņēmējdarbības sadarbības veidošanā šajās valstīs ieņem tieši valstu iekšējie politiskie lēmumi un atbalsts šai ekonomiskajai sadarbībai); tāpat arī var pieminēt premjera vizītes kopā ar uzņēmējiem un citas. Līdz ar to šādā veidā mēs īstenojam arī savas prioritātes. Protams, Eiropas Savienības kontekstā jāmin cīņa par vienlīdzīgiem tiešmaksājumiem, lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci. Tāpat ir ļoti būtiski, lai, realizējot ārpolitikas prioritātes, valstī tiktu nosprausti un īstenoti produktīvi mērķi, izvairoties no neauglīgām diskusijām un aktivitātēm, ko mēdz radīt piederība dažādām politiskajām grupām. Skatoties uz nākotnes mērķiem un prioritātēm, pozitīvi jāatzīmē aktivitātes, kuras šogad uzsāktas, nodibinot Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padomi (padomes priekšsēdētājs ir ārlietu ministra kungs), kas ļaus arī īstenot pārdomātāku Valsts prezidenta, Ministru prezidenta un ministru vizīšu uz ārvalstīm plānošanu, apzinot Latvijas prioritārās sadarbības valstis un veidojot pārdomātu savstarpējo dialogu, ņemot vērā politiskās un ekonomiskās intereses. Un pēdējais. Es gribu piebilst, ka no 2013.gada vidus Latvija beidzot... Latvijai beidzot būs arī savs pārstāvis - Zemkopības ministrijas atašejs - Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā (FAO). Latvija līdz šim bija viena no tām nedaudzajām ANO dalībvalstīm, kurām tur nebija sava pastāvīgā pārstāvja. Un kā vienu no būtiskākajiem ieguvumiem es varu minēt to, ka Latvijai tad būs lielāka informētība un iespējas piedalīties starptautiskajās palīdzības programmās un projektos. Nodrošināt savu pārstāvi FAO, savu līdzdalību šajā organizācijā - tas nozīmētu ne tikai izdevumus, bet arī ienākumus, kas ilgtermiņā krietni pārsniegs ikgadējos ar dalību saistītos izdevumus. Rezumējot es vēlos arī uzsvērt, ka, lai mēs spētu patiesi realizēt Latvijas mērķi - ekonomisko izrāvienu -, ir būtiski, lai pārtikas un meža sektors, tāpat arī citi sektori, protams, saņemtu nopietnu atbalstu no ārlietu dienesta. Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".

• first
• previous
• next